Mossab-Yoursef-photo-Flash-90.israelnationalnews.com

Par HAMAS dibinātāja dēlu Mosabu Hassanu Jusefu: “Hamas” pamatlicēja dēls liecina, ka Islāms ir reliģija, kas māca nogalināt+VIDEO

Fox News Intervijā HAMAS dibinātāja šeiha Hasana Jusefa dēls Mosabs Hassans Jusefs, uzteica Izraēlu par tās cīņu pret HAMAS, paužot viedokli, ka tas ir vienīgais veids, kā novērst turpmākos karus un glābt civiliedzīvotājus Izraēlā un Gazas sektorā.

Intervijas sākumā tika rādīts fragments no citas intervijas, kurā Mazākumtautību organizācijas līdere Nensija Pelosi (Nancy Pelosi) aprakstīja HAMAS darbības ar Kataras amatpersonu vārdiem: “Mums ir jāpievērš uzmanība Kataras pārstāvju vārdiem, kas atkal un atkal man apliecina, ka Hamas ir humanitāra organizācija”, lai gan tajā ir sastopami arī teroristiski elementi, viņa piebilda.

Attiecībā par Nensijas Pelosi teikto Jusefs atbildēja: ” HAMAS nekādā ziņā nevar uzskatīt par” humāno “organizāciju. Tā ir teroristiska organizācija ar humāno seju. Galvenokārt Hamas sagrāba palestīniešus un pieteica savu politisko un reliģisko ideoloģiju. Pat tad, ja Izraēla atnāks rīt un piedāvās ievērot 1967. gada robežas HAMAS teroristiskajai organizācijai tas ir vienalga. Darba kārtībā nav robežu jautājums. HAMAS grib iznīcināt Izraēlu, un jebkuru valsti, kas nepiekrīt tās ideoloģijai.

Katara ir daļēji atbildīgi par to, kas notiek, piemēram, Turcijā. – Katara finansē HAMAS gadiem, un Turcijā dzīvo, viens no HAMAS līderiem, Salah Al-Arouri, kurš arī deva komandu nolaupīt un nogalināt trīs Izraēlas pusaudžus. Vienkārši HAMAS ir teroristiska organizācija, un tai nav rūpju ne par palestīniešu, ne arī par Izraēlas dzīvi.

Pietiek palestīniešu politikas! Mēs maksājam augstu cenu HAMAS un Palestīnas dēļ. Es esmu vardarbību un netīras politikas liecinieks, kamēr augu, tāpēc es nolēmu iet savu ceļu. Bet tagad es jūtu, ka par to vajag runāt. Bērni Gazas sektorā man atgādina sevi pirms 20 gadiem, kad mēs raudājām ielās, bet politiķi, mūs sūtīja drošā nāvē. Kad bērni Gazā pārstāja mirt, daudzi cilvēki aizgājuši no biznesa. Ir pienācis laiks, lai atklātu HAMAS īsto seju un tos, kuri sludina terorismu.

Tā vietā, lai piespiestu Izraēlu pieņemt pamiera nosacījumus, ASV prezidentam Barakam Obamam ir jāpieņem nepopulārs-grūts lēmums. Tā ir taisnība, ka bērni Gazā cieš, bet cik vēl daudz karu ir jābūt, ja HAMAS tā vienkārši turpinās pastāvēt? Izraēla vēl nav pabeigusi darbu, mums viņiem vajag palīdzēt izskaust HAMAS. Bez tā Gazā turpināsies karš, un vēl vairāk bērni Gazā tiks nogalināti. Tas nav pirmais HAMAS karš, un to būs vēl vairāk..”

Līdzīga ziņa

Rīgā mītiņā atbalsta Izraēlu

Palestīniešu vizītes laikā Izraēlas parlamentā Knesetā tika pacelts palestīniešu karogs. Parlamentā tikās abu pušu esošie un bijušie parlamentu locekļi, amatpersonas un uzņēmēji,-ziņo spektrs.com/apriņķis.lv

Palestīniešu delegācijas vadītājs un palestīniešu pašpārvaldes prezidenta Mahmuda Abasa partijas “Fatah” loceklis Mohammads Madani tikšanos raksturoja kā pozitīvu.

“Mēs runājām par to, kā padarīt miera procesu veiksmīgu un par arābu iniciatīvu un briesmām, ka miera process varētu izjukt,” ziņu aģentūrai AFP atklāja Madani.

Izraēlas Darba partijas politiķis Hiliks Bars norādīja, ka šī tikšanās notikusi, lai atbalstītu Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu, Abasu un abu pušu delegācijas Vašingtonā.

LETA jau ziņoja, ka šonedēļ Vašingtonā ASV valsts sekretāra Džona Kerija aizgādībā atsākas Izraēlas un palestīniešu miera sarunas, kas bija apturētas kopš 2010. gada, un sarunās abu pušu delegācijas izvirzījušas sev mērķi censties deviņu mēnešu laikā panākt galīgo vienošanos.

“Es jūs gaidu Jeruzalemē, un ne vien es, bet visa Izraēlas valsts,” Peress teica pāvestam pēc pusstundas garas privātās sarunas Vatikāna apustuliskajā pilī.

“Jūsu ierašanos ar entuziasmu un mīlestību uzņems visi valsts iedzīvotāji,” sacīja Izraēlas valsts vadītājs.

VIDEO 

Pirms atvadīšanās Peress, kuram šogad paliks 90 gadi, sacīja, ka Vatikānam ir nozīmīga loma Tuvo Austrumu stabilitātes veicināšanā, piebilstot: “Esmu pārliecināts, ka šī vizīte būtu ieguldījums gan Izraēlas valstī, gan miera procesā.”

Vatikāna pārstāvja paziņojumā teikts, ka pāvests “labprāt apmeklētu Svēto Zemi”, lai gan konkrētu plānu vizītei vēl nav.

Tikšanās laikā pāvests un Peress pārrunāja politisko un sociālo situāciju Tuvajos Austrumos un izteica cerību, ka atsāksies sarunas starp izraēliešiem un palestīniešiem.

“Ar drosmīgiem lēmumiem un abu pušu gatavību, kā arī ar starptautiskās sabiedrības atbalstu var panākt vienošanos, kas respektē abu tautu leģitīmās prasības,” teikts Vatikāna paziņojumā.

Šī bija pāvesta Franciska pirmā tikšanās ar kādu no Tuvo Austrumu reģiona politiskajiem vadītājiem.

“Ne tikai katoļi, bet visa pasaule priecājas par Jūsu iecelšanu pāvesta kārtā,” Peress teica tikšanās sākumā. “Jūsu vadība nes jaunu dvesmu – cerību uz mieru, tautu dialogu un globālās nabadzības un analfabētisma risināšanu,” viņš turpināja. “Diemžēl Tuvajos Austrumos un visā pasaulē ir daudzi reliģiskie vadītāji, kas propagandē terorismu un asinsizliešanu un to dara Kunga vārdā. Mums visiem ir pienākums piecelties un skaļi un skaidri pateikt, ka Kungs nevienam nav devis tiesības slepkavot un izliet asinis. Jūsu balsij ir liela nozīme šajā jautājumā.”

Pāvests Francisks pateicās prezidentam par viņa vārdiem un ieteica noorganizēt “globālu cerības sanāksmi” ar visu pasaules reliģiju vadītāju piedalīšanos, lai nostātos pret vardarbību un terorismu.

Peress un pāvests arī pārrunāja plašākas politiskās problēmas Tuvajos Austrumos un prezidents kā eksistences draudus reģionā minēja smago bezdarba problēmu, pārtikas un ūdens trūkumu.

Abi arī apmainījās dāvanām – pāvests Francisks pasniedza Peresam trīs ceremoniālas Vatikāna medaļas, bet Peress pāvestam uzdāvināja ebreju Bībeles kopiju ādas vākos ar veltījuma vārdiem “Svētajam tēvam pāvestam Franciskam, lai “tev sekmējas it visā, ko tu dari, un visur, kurp tu ej” (1.Ķēniņu 2:3). Ar dziļu cieņu, Šimons Peress, Izraēlas valsts prezidents.”

Peress arī tikās ar Vatikāna valsts sekretāru kardinālu Tarcisio Bertoni, ārvalstu sekretāru arhibīskapu Dominiku Mamberti un Itālijas premjerministru Enriko Lettu.

Peresa biroja paziņojumā pirms vizītes bija teikts, ka starp pārrunājamiem jautājumiem ar šiem pārstāvjiem būs “Irānas draudi, ekonomisko un diplomātisko sankciju pret Irānu palielināšana, Eiropas iesaistīšanās miera procesā un Izraēlas un Itālijas stratēģisko, tehnoloģisko un ekonomisko attiecību stiprināšana.”

Pāvests Francisks ir bijis Izraēlā pirms 40 gadiem, lai apmeklētu svētās vietas, bet ieradās tieši pirms Jom Kipura kara izcelšanās 1973. gadā.

Vatikāns ir apstiprinājis Jorge Mario Bergoglio, tagadējā pāvesta, kādreizējo viesošanos Izraēlā, ziņo laikraksts The Times of Israel.

Saskaņā ar Vatikānu Bergoglio pirmajā dienā un nākamās dienas sākumā apmeklējis Betlēmi un Jeruzalemes apkārtni Ein Karemu, kurā ir daudzas kristiešus interesējošas apskates vietas.

Taču no tālākas apskates viņu atturēja Ēģiptes un Sīrijas karadarbības pret Izraēlu sākums un nestabilā situācija, ko izraisīja konflikts.

“Kneseta Kristīgo draugu līgā” – pirmā vadītāja sieviete 

“Kneseta Kristīgo draugu līga” (The Knesset Christian Allies Caucus)  maija sākumā pirmoreiz par priekšsēdētāju iecēla sievieti, Kneseta pārstāvi Gilu Gamliēlu. Gamliēla pildīs savus pienākumus kopā ar Dāvidu Rotemu no Yisrael Beytenu partijas.

“Esmu sajūsmā, ka varu paplašināt savu darbību “Kristīgo draugu līgā,” teica Gamliēla laikrakstam The Jerusalem Post (Jeruzalemes ziņotājs).

Pasaulē ir miljoniem kristiešu, kas pauž savu nostāju, atbalstot Izraēlas valsti un ebreju tautu. Mūsu pienākums un privilēģija ir stiprināt šīs attiecības un pateikties par viņu nelokāmo atbalstu.”

Kneseta pārstāve sacīja, ka labi apzinās, “ka ir svarīgi kopt jūdu un kristiešu attiecības, kas balstītas līdzīgās vērtībās,” un piezīmēja, ka viņa ir strādājusi pie politisko saišu veidošanas “ticībā balstītā diplomātijā ar oficiālajiem pārstāvjiem, mācītājiem un vienkāršajiem kristiešiem no visas pasaules, kuri atbalsta Izraēlu.”

“Kristīgo draugu līga” ir lielākais šāda veida Kneseta grupējums, un tas koordinē aktivitātes,  sadarbojoties ar vairāk nekā 20 Izraēlas kristīgo draugu līgu vadītājiem dažādās valstīs. Tā vadībā ir 17 Kneseta pārstāvji no sešām politiskajām partijām.

“ICEJ Latvija” pateicas Izraēlas vēstniecībai Latvijā un Londonā par atļauju tulkot un publicēt

Kristīgās ziņas no Izraēlas!

Pēc februārī izskanējušā pāvesta Benedikta XVI paziņojuma par atkāpšanos daudzi ebreju vadītāji Izraēlā un citās valstīs izrādīja godu Romas pāvestam, atzinīgi novērtējot viņa attieksmi pret Izraēlu un ebreju tautu.

Izraēlas sefardu virsrabīns Šlomo Amars uzsvēra, ka Benedikts jāatceras īpaši viņa teiktā dēļ, ka Dievs nekad nav lauzis savu derību ar ebreju tautu, un ka ebreji ir kristiešu “vecākie brāļi” un “priekšteči”. Amars arī atzinīgi novērtēja Benedikta stingro nostāju un cīņu pret jebkāda veida antisemītismu un holokausta noliegšanu. “Es lūdzu veselību un ilgu mūžu šim taisnības cīnītājam, un aicinu pasauli mācīties no viņa ieņemtās stājas,” teica virsrabīns.

Arī Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu pateicās Benediktam par viņa ieguldījumu Vatikāna un Izraēlas attiecību stiprināšanā. “Es pateicos, ka Jūs kā Romas pāvests esat drosmīgi aizstāvējis jūdaiskās un kristīgās vērtības, mūsu civilizācijas kopīgās saknes,” teica Netanjahu. “Man nav nekādu šaubu, ka šīs vērtības, kurām bija tik liela nozīme mūsdienu pasaules veidošanā, nav mazāk svarīgas šodien, lai nodrošinātu mieru, uzplaukumu un drošību nākotnē.”

Jeruzalemes laikrakstā The Jerusalem Post  rabīns Dāvids Rouzens, Izraēlas virsrabīnu goda padomnieks starpreliģiju jautājumos, raksturojis Benediktu kā ebreju tautas draugu, kurš ir daudz darījis, lai uzlabotu attiecības starp abu reliģiju pārstāvjiem. Īpaši tas izgaismojās pāvesta vēsturiskās vizītes laikā Izraēlā 2009. gadā, sacīja Rouzens. Rabīns pieminēja arī Benedikta nostāju pret arvien pieaugošo sekularizāciju Rietumos. “Viņš sevi uzskata par patiesās ticības aizstāvi pret sekularizāciju un droši vien ir izlēmis aiziet tādēļ, lai varētu nodrošināt, ka viņa mantojums tiek turpināts,” Rouzens atzīmēja sarunā ar The Jerusalem Post.

Arī ebreju organizācijas pasaulē paudušas atzinību par Benedikta paveikto pāvesta krēslā un par saišu stiprināšanu starp katolicismu un jūdaismu.

“Pāvesta Benedikta laikā katoļu un ebreju attiecības ir pilnveidojušās jaunā, vēl nepieredzētā līmenī,” sacīja Pasaules ebreju kongresa prezidents Ronalds Lauders, komentējot pāvesta atkāpšanos. Benedikts ir ne vien saglabājis Jāņa Pāvila sasniegto, atzīmē Lauders, bet arī ielicis “stingru teoloģisku pamatu” abu reliģisko kopienu attiecībām.

Lielbritānijas virsrabīns lords Jonatāns Saks Benediktu raksturoja kā “lēnprātīgu, klusu un mierīgu, dziļi domājošu un līdzjūtīgu cilvēku, kurš izstaro žēlastību un gudrību.”

Janvārī tika panākts nozīmīgs progress Izraēlas un Vatikāna sarunās.

Kristīga nevalstiskā organizācija sadarbībā ar Izraēlas slimnīcu nodrošina medicīnisko aprūpi palestīniešu bērniem

Starptautiskā draudze “Dzīvā maize”, kas ir nevalstiska organizācija Izraēlā, sadarbībā ar Palestīnas pašpārvaldi un Asafa Harofeha slimnīcu Telavivā ir uzsākusi realizēt projektu,  nodrošinot bērniem no Rietumkrasta un Gazas joslas medicīnisko aprūpi Izraēlā.

Šis projekts ir “Asafa Harofeha draugu” starptautisko resursu centra direktora Aharona Horlova un Karenas Danhemas, Starptautiskās draudzes “Dzīvā maize” direktores, lolojums.

Lai īstenotu projektu, kas paredz slimo palestīniešu bērnu pārvešanu uz Izraēlu, ir saņemts Izraēlas valdības un palestīniešu pašpārvaldes institūciju atbalsts, nodrošinot darba koordinēšanu un abu pušu sadarbību.

“Tas ir patiesi Dieva dabā – pasniegties pretī mīlestībā un līdzjūtībā bērniem, kas ir nonākuši bezcerīgā stāvoklī. Vai tā nav Dieva vadība, kas pamudinājusi draudzi sadarboties ar ebreju slimnīcu, lai parādītu mīlestību Izraēlas ienaidniekiem šajā laikā?” – sacīja Danhema Kristīgo ziņu raidījumā.

Izraēlai tas ir svarīgi – “pasniegt roku pretī mieram un parādīt līdzjūtību bērniem ciešanās”, atzīmēja Horlovs.

Asafa Harofeha medicīnas centrs, kas ir nosaukts 5. gadsimta ebreju ārsta vārdā, kurš vairāk pazīstams kā dakteris Asafs, ir slimnīca – mācību centrs ar 900 gultasvietām. Tā atrodas15 kmuz austrumiem no Telavivas65 akrulielā teritorijā un nodrošina medicīnisko aprūpi 450 000 iedzīvotāju.

“Laikā, kad valstis visur pasaulē izjūt globālās ekonomiskās krīzes sekas, ir kāda valsts, kurai ir izdevies veiksmīgi izvairīties no vētras un pasargāt savu ekonomiku.” Tā Izraēlu raksturoja deputāte Inese Vaidere, atklājot semināru.

Deputāte arī uzsvēra, ka Izraēla, lai arī līdzīgi kā Latvija ir neliela valsts ar ļoti ierobežotiem dabas resursiem, tomēr ir spējusi veiksmīgi izveidot otru pasaules lielāko inovāciju centru (aiz Silikona ielejas ASV). “Atbalsts inovācijām, apvienojumā ar gudru fiskālo politiku un valsts pārvaldi ir Izraēlas veiksmes stāsta pamatā” uzsvēra Vaidere.

Diskusijas viesis Haims Hurvics, prezentējot Izraēlas ekonomiskos rādītājus, atklāja, ka Izraēla izpētē un attīstībā iegulda 7% no sava iekšzemes kopprodukta (IKP). “Arī Latvijā, palielinot valsts budžeta daļu, kas atvēlēta izpētei un attīstībai (šobrīd tie ir vien 1.5% no IKP), pieaugtu darbavietu skaits un respektīvi – arī IKP” – tā vienkāršo aritmētiku skaidro deputāte.

“Līdzīgi kā Izraēlai, arī Latvijai nav pa spēkam konkurēt ar lēto resursu un darbaspēka valstīm Āzijā, tajā pat laikā, arī mums ir kvalificēts darbaspēks un gudri zinātnieki un tādējādi – visas iespējas konkurēt augsto tehnoloģiju sektorā”, paralēles starp abām valstīm velk deputāte.

Jautāts par problēmu, ar ko saskārās ne tikai Latvija, bet arī Rietumeiropas valstis, proti – izglītotu zinātnieku aizceļošanu uz ASV, Hurvics uzsvēra, ka Izraēlā šādas situācijas nav, jo, atšķirībā no Eiropas, tai vienmēr ir bijusi stingri regulēta patentu aizsardzības politika. Šim viedoklim piekrita arī deputāte, kura Starptautiskās tirdzniecības komitejā, izstrādājot viedokli ziņojumam par Inovāciju savienību, tika uzsvērusi vienota Eiropas patenta nozīmi inovāciju attīstībā Eiropā.

Kamēr viens no banku krīzes galvenajiem cēloņiem Eiropā, tajā skaitā Latvijā bija zemā kredītportfeļu kvalitāte, tikmēr Izraēlu banku krīze nepiemeklēja. Par iemeslu šeit minama valsts striktā banku pārraudzības politika, kas nosaka, ka aizņēmējam ir jāpierāda, ka tas kredītu spēs atdot. “Latvijā tik populārie patēriņa kredīti, kurus var saņemt internetā 15 minūšu laikā, vai kurus maksāt jāsāk tikai pēc trim mēnešiem, patiesībā ir iedzīvotāju apmāns. Steidzami ir nepieciešama likumdošana, kas šajos gadījumus uzliek par pienākumu kredītņēmējus informēt arī par viņu atbildību un maksājumiem, kas viņiem pilnībā būs jāveic.” komentēja Vaidere.

Konferences tēma raisīja milzīgu klātesošo interesi. “Lai arī par Izraēlu Eiropas Parlamentā tiek runāts daudz, diemžēl ļoti reti sarunu centrā ir šīs valsts ekonomika. Uzskatu, ka Latvijai būtu vērtīgi mācīties no Izraēlas piemēra – īpaši inovāciju jomā.”

Zinātnieki no Izraēlas Senlietu Pārvaldes uzskata, ka krātuvi izmantoja pilsētas ikdienas aktivitātēm. Saskaņā ar izrakumu direktora Eli Šukrona (Eli Shukron) vārdiem, atklātā tvertne paver jaunu skatu uz senās pilsētas ūdens apgādes sistēmu, kas pastāvēja pirms simtiem gadu.

“Tagad ir skaidrs, ka ūdens nodrošināšana Jeruzalemē tajā laikā bija balstīta, ne tikai uz Gihon (Gihon Spring) (ūdenskrātuve Kidronā), bet arī no šī publiskā rezervuāra. Taču Gihonas ūdens rezervuārs bija galvenais pilsētas ūdens avots, “- intervijā Live Science teica Šukrons.

Mākslīgās ūdenskrātuves vecumu pētnieki novērtēja, pamatojoties uz parakstu , kā arī ar citu krātuvju līdzību no Pirmā Tempļa laikiem, atrada Tel Beer- Ševa (Tel Be’er Sheva), Tel-Arade(Tel Arad) un Tel-Beit-Šemeš (Tel Bet Shemesh).

Sakarā ar jauno atklājumu Jeruzalemē jau notikusi „Senās Jeruzālemes Dāvida pilsētas studēšanas” konference.

 Režisoram Krisam Tendžijam (Chris Tangey) Austrālijā izdevies iemūžināt ļoti retu dabas parādību – uguns tornado. Kriss Tendžijs Alisspringsā (Alice Springs), meklēja filmēšanas vietas savai jaunākajai kino lentei, kad viņu pārsteidza asinis stindzinošs skats,-ziņo spektrs.com/apollo.lv/ dailymail.co.uk

Aptuveni300 metruattālumā virs zemes pacēlās 30 metrus augsts uguns stabs, un, kaut arī tobrīd nebija vēja, bija dzirdama skaņa, kas atgādināja iznīcinātāju, atceras režisors.

Papildus viņš teica, ka šajā dienā nekas neliecināja par kaut niecīgāko izmaiņu dabā, jo diena bija ikdienišķa, kā arī gaisa temperatūra apmēram 25 grādi. Kriss Tendžijs teica: „Tad pēkšņi es dzirdu apkārtējo cilvēku saucienus. Kas tas ir? Es pagriezos un ieraudzīju 30 metrus augstu uguns stabu. Man burtiski žoklis atkārās. Es nekad neko tamlīdzīgu iepriekš nebiju redzējis. Kaut arī esmu dzirdējis stāstus, taču necerēju, ka to varētu ieraudzīt savām acīm savas dzīves laikā.”

„Uguns stabs” -viesuļvētra tikai no uguns ir reta dabas parādība.

Uguns tornado izveidojas, kad silts gaiss, ceļoties augšup, saskaras ar uguni uz zemes.

Pēc režisora teiktā, uguns tornado ildzis aptuveni 40 minūtes.

Postošākais uguns tornado fiksēts 1923.gadā Japānā – toreiz „uguns stabs” 15 minūšu laikā nogalināja 38 tūkstošus cilvēku.

Toreiz un tagad

Kaut arī tornado „Uguns stabs”, savā ceļā atstāj postošas pēdas, taču Dieva „Uguns stabs” Eģiptē, rādot ceļu Izraēlas bērniem, nekādas postošas pēdas aiz sevis neatstāja. Jo kā (Jes. 42:3) teikts: „Ielūzušu niedri viņš nenolauzīs, un kvēlojošu degli viņš neizdzēsīs.”

Austrālijas video iespējams ir kaut neliels tomēr atspulgs tā laika notikumiem. Ja reiz Kriss Tendžijs pieminēja, ka redzētais bija kaut kas vārdos neaprakstāms, vai mēs spējam iedomāties, par cik neaprakstāmi lielāka aina bija toreiz, kad Dievs pie tautas nonāca „uguns stabā”, „mākoņa stabā” vai pašķīra jūru, lai Viņa bērni varētu to šķērsot bēgot no Faraona dusmām?

Londonas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Izraēlas delegācija devās ar melnām lentītēm, tā pieminot vienpadsmit Izraēlas sportistus, kurus palestīniešu kaujinieki pirms četrdesmit gadiem noslepkavoja Minhenes olimpiādes laikā. Uz šādu žestu izraēliešus pamudināja Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidenta Žaka Roges atteikums pieminēt traģēdiju olimpiādes atklāšanas laikā, veltot Izraēlas sportistu piemiņai vienu minūti klusuma brīdi. AFP Last updated: July 28, 2012

Palestīniešu pašpārvalde izteica pateicību SOK par atteikšanos noturēt klusuma brīdi Izraēlas sportistu piemiņai. Palestīniešu pašpārvaldes (PP) oficiālā ziņu aģentūra „Vafa”  pārraidīja, ka palestīniešu Futbola federācijas vadītājs Jibril Rajoub nosūtījis vēstuli SOK, izsakot pateicību par Roges pausto nostāju. „Sports ir mīlestības tilts, kas visus  vieno un izstaro mieru. Sportam nav jākalpo par faktoru, kas šķeļ un veicina rasismu,” rakstīja Rajoub – bijušais PP drošības dienesta komandieris. Izraēlas amatpersona par palestīniešu pausto nostāju sacīja: „Ja Palestīnas pašpārvaldes vadība nevēlēsies norobežoties no teroristiskās pagātnes un negribēs atzīt Minhenes slaktiņu par brutālu teror-aktu, tad Izraēlai radīsies nopietni jautājumi par tās patiesajiem nolūkiem centienos sasniegt mieru un izlīgumu.” Izraēlas Ārlietu ministrijas pilnvarotā persona Danijs Ajalons pauda nosodījumu Palestīnas pašpārvaldei par vēstules saturu, kurā aicinājums veltīt klusuma brīdi izraēliešu upuriem  nosaukts  par rasismu: „Nē, izraēliešu  noslepkavošana tikai par to, ka viņi bija izraēlieši,  ir rasisms, nevis lūgums godināt viņu piemiņu,” – tā Ajalons rakstīja Facebook – „Turklāt, Palestīnas pašpārvaldes mediji attēlo Minhenes teroristus kā zvaigznes, kuru iemītajās pēdās jāturpina iet. Tagad, vairāk kā jebkad agrāk, ir nepieciešama minūte klusuma, lai ne tikai godinātu vienpadsmit nogalināto Izraēlas sportistu piemiņu, bet arī, lai demonstrētu opozīciju tiem, kas slavina slepkavas kā varoņus un aicina citus sekot viņu piemēram.”

The Jerusalem Post; „PA thanks IOC for refusing Munich victims  memorial”

Četrdesmit gadu laikā nogalināto sportistu tuvinieki bija atkārtoti vērsušies pie Starptautiskās Olimpiskās komitejas ar lūgumu iekļaut vienu minūti garu klusumabrīdi olimpiādes atklāšanas laikā – kad tiek pārstāvēta Izraēla, taču bez panākumiem. Šogad upuru tuvinieku un Izraēlas delegācijas lūgumam pievienojās arī vairāku valstu vadītāji, kuri uzskata, ka Minhenes olimpiādes slaktiņš nav tikai Izraēlas traģēdija, – tas bija globālā terorisma izpausmes veids, kas mūsdienās ir kļuvis par vienu no nopietnākajiem draudiem mieram pasaulē. Pret to ir jācīnās kopīgiem spēkiem nākotnes civilizācijas labā, un terorisma upuru pieminēšana ir neatņemama sastāvdaļa šajā cīņā par mieru, brīvību un demokrātiju. Ar klusuma brīdi tiek godināta upuru piemiņa, pausta līdzjūtība upuru tuviniekiem, tiek atklāti nosodīts terorisms un pausta nostāja cīnīties pret to, – tā ir apņemšanās norobežoties no jebkāda veida diskriminācijas, ksenofobijas un naida. Tāpat kā 1972. gadā bija vērojama atšķirīga sportistu nostāja pret uzbrukumu olimpiādes dalībniekiem, tā arī šodien vairāku tautu delegācijas un sportisti izrādīja iniciatīvu, dažādos veidos paužot solidaritāti ar Minhenes olimpiādē bojā gājušo sportistu ģimenēm. 1972. gadā olimpiādes laikā Minhenē atradās sportisti, kuri protestēja pret lēmumu turpināt spēles, it kā nekas briesmīgs nebūtu noticis. Tika noturēts piemiņas pasākums un sacensības turpinājās. Taču daži sportisti sakravāja mantas un devās mājās, nespējot savienot nāvi, ciešanas un zaudējumus ar sacensībām un uzvaras prieku. 2012. gada spēļu laikā Itālijas komanda un citu tautību sportisti rada iespēju pieminēt Minhenes traģēdiju, neskatoties uz SOK noraidošo attieksmi, tā atgādinot pasaulei, kas notika olimpiādes vēsturē pirms 40 gadiem, apliecinot, ka izraēliešu sportisti nav aizmirsti, vienlaicīgi demonstrējot nesamierināšanos ar SOK pausto attieksmi.

Franču peldētājs Fabiens Gilots pēc komandas uzvaras 400m distancē dalījās priekā ar līdzjutējiem, paceļot roku un demonstrējot tetovējumu ebreju valodā: , בלעדיהם כלום אני kas nozīmē: „Bez viņiem es neesmu nekas.” Fabiens paskaidroja, ka veltījis šo uzrakstu savas vecmāmiņas vīram Maksam Goldšmitam– ebrejam, kurš izdzīvoja Aušvicā un kuram bijusi liela ietekme sportista dzīvē. July 31, 2012 By Norman Lebrecht

Minhenes olimpiādes traģēdija 1972 Vairāk par Minhenes olimpisko spēļu traģēdiju skatieties:1972 Munich Olympics Massacre of Israeli Atheletes

http://www.youtube.com/watch?v=gEy5OOS1eAI Tragedy of the Munich Games

http://www.youtube.com/watch?v=JyWCccQ_kTo&feature=endscreen The Tragedy of the Munich Games – clip 2

http://www.youtube.com/watch?v=TtKoBDbTsZk

„Es darīšu Jeruzalemi par paceļamu sacīkstes akmeni visām tautām; visi, kas lūkos to pacelt, sagriezīs sevi uz tā…” Cak12:3

Pēc vairākām dienām un karstām debatēm plašsaziņas līdzekļos, Starptautiskā Olimpiskā komiteja negaidīti pārsteidza pasauli, ar klusuma brīdi godinot 1972. gada olimpiādē bojā gājušos Izraēlas sportistus. Kaut gan tas nenotika olimpiādes atklāšanas laikā, kā lūdza Izraēlas delegācija un upuru tuvinieki, šāds solis liek cerēt, ka Rietumu civilizācijas sirdsapziņas balss vēl nav zudusi. SOK tika pārmesta dubultstandarta izmantošana, jo pieminēt citu traģēdiju upurus olimpiādes laikā tā atrada iespējas. Tāpat pārmetumi izskanēja par mēģinājumiem izdabāt arābu propagandai. „Miera labad” kopš 1996. gada SOK ir atzinusi palestīniešus par tautu, ļaujot tās delegācijai pievienoties olimpiskajām spēlēm, pārstāvot „savu valsti.”

Palestīnas pašpārvaldes prezidenta Mahmuda Abbas fotogrāfija Londonas olimpiādē redzama blakus citām godājamām valstu galvām. Un šogad uz brīdi, olimpiādes pirmajās dienās, jau arī Izraēlas galvaspilsēta Jeruzaleme tika pierakstīta palestīniešu teritorijām kā galvaspilsēta. Vēlāk SOK pārvietoja Jeruzalemi tur, kur tai jābūt – uz Izraēlu, izraisot protestu vētru. Lai izvairītos no konflikta, SOK vispār izņēma galvaspilsētu nosaukumus no pārstāvēto tautu saraksta, lai viss būtu „politkorekti.” Izraēlas sportistus 1972. gadā nolaupīja un nogalināja palestīniešu teroristiskais grupējums „Melnais septembris.” Ir izskanējis apgalvojums, ka teror-aktu tolaik finansēja pašreizējais Palestīnas pašpārvaldes prezidents
Kādēļ ir tik problemātiski pieminēt traģēdijas, kas skārušas ebreju tautu, un izteikt nosodījumu terorismam  pret  Izraēlas valsti? Tādēļ, ka tas prasa atbilstošu rīcību – norobežošanos no antisemītisma, cīņu pret melu propagandu, rasismu un globālo terorismu. Tādēļ, ka upuru piemiņas godināšana ir attieksme, kas pauž nosodījumu rasu naidam un jebkādai

diskriminācijai, vienlaicīgi prasot pieņemt mērus, lai nekas līdzīgs nevarētu atkārtoties. Tādēļ šodien daudzi arī nevēlas pieminēt un nosodīt Holokausta traģēdiju, vai pat aizstāv kustību, kas noliedz Holokaustu.Mahmuds Abbas, kurš noliedz Holokaustu un arī nenožēlo 1972. gadā paveikto Minhenē. Vienīgais no arābu līderiem, kurš 1972. gadā nosodīja uzbrukumu izraēliešiem, bija Jordānijas karalis Huseins. Olimpisko spēļu mērķis sākotnēji bija vienot tautas pāri politikai un rasu naidam. Šo miera ilūziju sagrāva 1972. gada teroristu uzbrukums olimpiādei Minhenē. Nevēloties saukt lietas īstajos vārdos, SOK šodien apliecina, ka sports un politika tomēr ir savienojami. Jan Markell July 31, 2012 

Nav iespējams būt Izraēlas draugam, nenosodot uzbrukumus, kas tikuši vērsti pret ebreju tautu un nedarot neko, lai mazinātu antisemītismu mūsdienās. Tas ir izaicinājums, pirmkārt, kristiešiem, kuri saņēmuši Svētos Rakstus un Glābēju Jēzu no ebreju tautas. Aizstāvot savas ticības vecāko brāli Izraēlu, mēs vienlaicīgi rūpējamies arī paši par savu nākotni.

Augusts 2012;  lv.icej.org@icej.org

“Uzbrukumā ir pazīmes, kas liecina par saistību ar Hizbollah, taču mēs šobrīd nevaram izdarīt gala secinājumus par to, kurš ir atbildīgs,” skaidroja Litls. “Bulgārija veic izmeklēšanu.”

Jau ziņots, ka trešdienas pēcpusdienā Burgasas lidostā Izraēlas tūristu autobusā, uzspridzinoties teroristam pašnāvniekam, tika nogalināti pieci Izraēlas tūristi. Izraēlas amatpersonas notikušajā vaino Irānu un Hizbollah.

ASV laikraksts The New York Times ceturtdien, atsaucoties uz anonīmām augsta ranga amatpersonām, vēstīja, ka sprādzienu Burgasā sarīkojis kāds Hizbollah kaujinieks, kurš darbojies Bulgārijā un meklējis iespēju sarīkot uzbrukumu Izraēlas pilsoņiem.

Tikmēr Izraēlas specdienestu pārstāvji neizslēdz iespēju, ka terorists uzspridzinājies nejauši. Iespējams, viņš plānojis atstāt spridzekli autobusā un izkāpt no tā pa ceļam uz viesnīcu vai arī pirmais izkāpt no autobusa jau pie viesnīcas un tad aktivizēt spridzekli.

Publiskots Bulgārijas spridzinātāja – pašnāvnieka video

Bulgārijas drošības dienesti publiskojuši Burgasas lidostas Sarafovo novērošanas kameru videoierakstu, kurā redzams cilvēks, kurš nedaudz vēlāk uzspridzinājās lidostas autobusā ar izraēliešu tūristiem, nogalinot septiņus, bet ievainojot 32 cilvēkus.

Terorists bija kāds vīrietis, kurš Bulgārijā ieradies no ASV. Viņš lidostā sagaidījis Izraēlas tūristus. Lidostas novērošanas kameras viņu uzfilmējušas vēl divas stundas pirms terorakta. Kā liecina dokumenti, kas atrasti bojāgājušā terorista līķa apskates laikā, viņš bijis ASV Mičiganas štata iedzīvotājs. Tomēr, Bulgārijas likumsargiem sazinoties ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju, noskaidrojies, ka dokumenti ir viltoti. Tagad izmeklētāji gaida terorista pašnāvnieka DNS analīžu rezultātus.

Izmantoja trīs kilogramus trotila

Terorists pašnāvnieks, izmantoja trīs kilogramus trotila, piektdien paziņoja Bulgārijas iekšlietu ministrs Cvetans Cvetanovs.

Trotils bija izgatavots no trinitrotoluēna (TNT), kas tiek izmantots militāro bumbu izgatavošanā, kā arī to bieži savos uzbrukumos izmanto kaujinieku grupējumi.

„Runa ir par trotilu, apmēram trīs kilogramiem tā,” valsts televīzijas kanālam BNT teica Cvetanovs, piebilstot, ka „eksplozijas vietā savākto materiālu analizēšana turpinās”.

„Tāpat mēs turpinām darbu pie uzbrucēja identitātes noteikšanas, pamatojoties uz savāktajiem pirkstu nospiedumiem un DNS paraugiem,” norādīja ministrs.