SPEKTRS: Kas ir Latvijas nacionālās bagātības un kā tās vairot?

Romāns Naudiņš: Lai arī pēdējos astoņus gadus esmu bijis cieši saistīts ar saimniecisko darbību, kas vērsta uz ražošanu un eksportu, par Latvijas nacionālo bagātību pirmkārt uzskatu nemateriālas vērtības. Tā ir kultūra, mūsu cilvēku nacionālā identitāte. Tieši nacionālā kultūra un tradīcijas ļauj būt mums unikāliem citu valstu vidū. Tās ir lietas, kuras vienmēr esmu turējis godā. Šī pārliecība man ļāvusi veiksmīgi attīstīt saimniecisko darbību gan Latvijā, gan ārpus Latvijas.
Šobrīd esmu ievēlēts 11.Saeimā. Protams, tas bija zināms pārsteigums, jo deputāti, kas ikdienā nodarbojušies ar uzņēmējdarbību (ražošanu, eksportu) ir retums. Diemžēl. Saeimā vitāli pietrūkst praktiķu. Laba izglītība, teorētiskās zināšanas nenoliedzami ir svarīgi, bet ar to ir par maz. Nepieciešamas praktiskās zināšanas, lai būtu reāls redzējums kā attīstīt valsti un kā to izdarīt. Sevišķi svarīgi tas ir mazām valstīm kā Latvijai.

Latvija nav bagāta ar derīgiem izrakteņiem, tomēr ir citas nozīmīgas vērtības, proti, mūsu nacionālā bagātība ir Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis. Latvija, Baltijas valstis, ir stratēģiski svarīgs tilts starp Rietumiem un Austrumiem. Ostas un tranzīts ir bagātība, kuru neesam pilnībā izmantojuši savas tautas un valsts labā. Galvenokārt politisku ķīviņu un intrigu dēļ. Uzskatāms piemērs ir Baltkrievijas kravu pārvadājumi. Domstarpības, mantrausība un nekompetence ir novirzījušas lielu daļu Baltkrievu kravu Lietuvas virzienā.

Otrs Latvijas nacionālās bagātības resurss ir koksne un kūdra. Ja par koksni runājam daudz, tad kūdras nozarei nav tik liela publicitāte, kaut gan kūdras nozarē katru gadu tiek ieguldīti vairāki miljoni lati. Šī nozares attīstība varētu būt vēl straujāka, ja nodokļu politika eksportam būtu draudzīgāka. Tas attiecas ne tikai uz kūdras nozari, bet gan uz visiem eksporta virzieniem. Darbaspēka nodoklis pamatīgi bremzē eksporta attīstību. Jāpatur prātā, ka iegūstot dabas resursus, ir jābūt atbildīgiem pret apkārtējo vidi un nākamām paaudzēm. Tas ir bezatbildīgi, lielos apjomos eksportēt tikai apaļkokus. Eksportam jābalstās uz augstu pievienoto vērtību. Tam jābūt veselīgi attīstītam un rūpīgi izvērtētam. Piemēram, lai koksnes izciršana nenotiktu straujāk par tās pieaugumu.

SPEKTRS: Par kūdras nozari nav nekas dzirdams, kur nu, vēl, ka tā ir mūsu Latvijas priekšrocība. Ja kūdras nozarē katru gadu tiek ieguldīti vairāki miljoni, tad kāda ir atdeve?

Romāns Naudiņš: Latvija veiksmīgi eksportē kūdru, kas domāta dārzkopībai, kā arī kūdru, kuru izmanto apkurei. Piemēram, ar kūdras granulām arī es apkurinu savu privātmāju un izmaksas ziemā siltumam ir ap 35 santīmiem kvadrātmetrā. Tai skaitā karstais ūdens arī tiek uzsildīts.

SPEKTRS: Vai nacionālās vērtības būtu pēc iespējas jāpatur valsts pārvaldei, vai arī, kā savulaik Šķēle un A. Šlesers uzskatīja, ka viss, kas ir ar nacionālu pieskaņu (ilgtermiņā pelnošs) jāpārdod un jāprivatizē ārvalstu uzņēmējiem, jo viņiem ir nauda, atšķirībā no mums vietējiem. Turklāt Šķēle uzskatīja, ka valstij nekas nav jāpieder, tai tikai jānodarbojas ar nodokļu iekasēšanu.

Romāns Naudiņš: Esmu pretinieks peļņu nesošu valsts uzņēmumu privatizācijai. Īpaši šobrīd, kad pasaules attīstītās valstis griežas atpakaļ un sāk vairāk iejaukties savu valstu ekonomikā. Kategoriski iebilstu pret Lattelekom un Latvijas Mobilā telefona privatizāciju, kas drīzumā varētu aktualizēties. Uzskatu, ka Lattelekom un LMT ir stratēģiski uzņēmumi. Turklāt peļņu nesoši. Ir absolūti bezatbildīgi atdot valstij piederošās daļas privātam sektoram, nerunājot nemaz par citiem stratēģiskiem valsts uzņēmumiem, kuru privatizācijas iespējamība ik pa laikam uzvirmo. Esmu pret neapdomīgu un sasteigtu privatizācijas politiku.

SPEKTRS: Kāpēc tas tā notiek, vai tad politiķi nesaskata tās vizualizētās zelta oliņas ilgtermiņā, ka gatavi vistiņu atdot par piešķirto „kukulīti”, kas jāpiebilst, ka uz ilgu laiku tāpat nepietiek? Galu galā arī politiķu bērni dzīvos Latvijā, bet varbūt es šaubos, dzīvos kādā eksotiskā zemē…
Saprotams, ka politiķi nenes personisku atbildību par bezatbildīgu rīcību un rīkošanos pretvalstiskās interesēs, bet vai nesanāk tā, ka politiķis var darīt ko grib, ņemt kukuļus, apzagt valsti, slēgt Latvijai neizdevīgus Līgumus un.tt. un viņam par to nav jāatbild, vai nebūtu pienācis laiks kaut ko mainīt šajā sakarā, lai tā sirošana ar Latvijas bāleliņu palīdzību izbeigtos?

Romāns Naudiņš: Pirms 11.Saeimas vēlēšanām politisko debašu laikā vienīgā partija, kas skaidri pateica NĒ valsts uzņēmumu privatizācijai (runa gāja par LMT un Lattelecom) bija Nacionālā apvienība Visu Latvijai- TB/LNNK. Vienīgā partija, kura pārstāvēta šobrīd parlamentā. To mēs skaidri paudām Latvijas Televīzijas debašu laikā. Tad jautājums, kādēļ sabiedrība visus iepriekšējos gadus ir atbalstījusi partijas un politiķus, kuri atbalsta privatizāciju un ārvalstu komercbanku agresīvo politiku Latvijā? Vai sabiedrībai nav skaidrs, kuras partijas pārstāv šīs intereses? Politiķi ir tautas spogulis!
Protams, ir arī salīdzinoši daudz mazsvarīgu valsts uzņēmumu, kuru privatizācija ir pieļaujama, jo uzņēmumi tiek mākslīgi uzturēti pie dzīvības un kļuvuši par partiju ielikteņu darba vietām. Šādi uzņēmumi jānodod privātam sektoram. Jautājums tikai, vai kāds tos ņems.

SPEKTRS: Kuri ir tie, kas tās uztur mākslīgi pie dzīvības? Vai partiju ielikteņi tos uztur par valsts naudu? Vai Jūs, lūdzu, būtu gatavs minēt kādu uzņēmumu nosaukumus?

Romāns Naudiņš: Cik zinu, tad Ekonomikas ministrijā šobrīd ir izveidota darba grupa, kas pēta iespējamo uzņēmumu nodošanu privātam sektoram. Tad, kad darba grupa nāks ar saviem priekšlikumiem valdībai un Saeima, tad plašāk par to varēs runāt. Nosaukt konkrētus uzņēmumus šobrīd atturēšos. Varbūt būšu nepopulārs, bet es tomēr atbalstu lielāku valsts lomu ekonomikā, kas skar stratēģiskus jautājumus. Neesmu piekritējs tam, kas viss ir privatizējams un atdodams privātās rokās. Šobrīd globālā pasaules ekonomika ir pagriezusies citā virzienā.

SPEKTRS: Tagad, kad valdībā ir ienākusi 11. Saeima, kā jūs domājat, vai valstij pēc 10 Saeimas „buldozeru” sirošanas vēl mums kaut kas no nacionālām bagātībām ir palicis pāri?

Romāns Naudiņš: Viss vēl nav zaudēts. Esmu optimists un ticu Latvijas valsts nākotnei un labklājībai.

SPEKTRS: Vai Jūs varētu, lūdzu, minēt kādu uzskatāmu Latvijas veiksmes stāstu?

Romāns Naudiņš: Mums ir pietiekami daudz nozares, kuras ir iespējams veiksmīgi attīstīt. Jau minēju ostas un tranzītu. Patiesībā ļoti veiksmīgi Latvijā sāk attīstīties mazā un vidējā uzņēmējdarbība, kas vērsta uz eksportu. Mēs ražojam mēbeles, medikamentus, pārtiku un daudz ko citu. Es nāku no Valmieras, un lepojos, ka mūsu pilsētā eksportam tiek ražota stikla šķiedra un ugunsdzēšamie aparāti. Kopā šie divi uzņēmumi nodarbina vairāk kā 1000 cilvēkus, savukārt viens no Valmieras uzņēmumiem ražo ķīmisko vielu uzglabāšanas tvertnes, kuras tiek eksportētas līdz pat tālajam Urālu reģionam. Tas ir labs piemērs.
Latvijā ir daudz ražošanas un eksporta veiksmes stāstu. Protams, šie apjomi kopumā ir nepietiekami un jaudas vairākas reizes būtu jāpalielina. Politiķiem jāsaprot, ka samazinot nodokļus eksportam, mūsu preces kļūs konkurētspējīgākas globālajos pasaules tirgos. Tās pirks vairāk, tātad mēs ražosim vairāk. Vairāk darba vietu, mazāka sociālā spriedze. Esmu pārliecināts, ka šajā gadā eksporta apjomi Latvijai pieaugs. Arī tad, ja Eiropā būs recesija. Mans optimisms balstīts uz to, ka Latvijas eksportētāji beidzamos gadus sevi pierādījuši kā uzticamus partnerus ar spēju saražot kvalitatīvu, konkurētspējīgu produktu, piegādāt to laikā un par labu cenu. Rietumeiropā izmaksas ir lielākas. Mēs lēnām, bet pamatīgi virzāmies uz to, lai nostiprinātu savas pozīcijas Rietumeiropas tirgos.

SPEKTRS: Kādas izmaiņas Jūs vēlaties saskatīt valsts pārvaldē?

Romāns Naudiņš: Man gribētos, lai darbs valsts pārvaldē notiek enerģiskāk, intensīvāk. Valsts pārvaldes mehānisms ir smagnējs un virzība gaužām lēna. Šāds gausums nav pieņemams, jo īpaši tik mazai valstij. Uzņēmēji ir gatavi strādāt. Viss atkarīgs no valsts pārvaldes spējas un vēlmes ieklausīties uzņēmējos, lai eksports attīstītos. Tikai caur ražošanas un eksporta prizmu mēs spēsim nodrošināt labklājību mūsu Latvijai. Tas ir iespējams.

SPEKTRS: Kā Jūs domājat virzīt šo procesu, lai tas būtu iespējams?

Romāns Naudiņš: Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK frakcija ir izveidojusi Tautsaimniecības darba grupu, kura Saeimas deputātiem sniegs savas rekomendācijas tautsaimniecības attīstībai. Grupas darbu ir uzticēts vadīt man. Šobrīd darbs ir uzsākts un drīzumā sniegsim savus priekšlikumus mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā. Tieši mazā un vidējā uzņēmējdarbība ir tas, ar ko profesionāli esmu nodarbojies beidzamos astoņus gadus. Ceru, ka mana pieredze ražošanā-eksportā dos vērtīgus priekšlikumus Latvijas tautsaimniecības attīstībai.

Novēlējums

Romāns Naudiņš: Antuāns de Sent-Ekziperī ir teicis: “Mēs cits citam esam svētceļnieki, kas pa dažādiem ceļiem cauri grūtībām dodamies uz vienu un to pašu tikšanos.” Tādēļ novēlu ikvienam, virzīsimies uz savu mērķi ar labvēlīgu attieksmi, ticību saviem spēkiem un cieņu pret savu zemi, valsti.

PEKTRS: Kādā veidā Jūs atlasāt varoņus savām televīzijas programmām, jo vērojot programmu „UGOL” šķiet tik ļoti netipiski un neticami stāsti?

Aleksandrs Ševčenko: Programmas iesākums ir meklējams 10 gadus atpakaļ un tad man bija ideja nofilmēt cilvēkus ar netipiskiem dzīvesstāstiem, jo zināju tādus. Pazināju trīs cilvēks un vēlējos ar viņiem uztaisīt interviju, lai tā paliktu viņiem par piemiņu. Tas arī bija viss. Kad tika uztaisītas šīs intervijas par tām uzzināja citi un parādījās vēl daudz jo daudz cilvēku ar neticamiem dzīves stāstiem. Tagad par cik mūsu programma ir zināma starp krievu valodīgajiem ārzemēs, cilvēki paši sūta mums dažādus sižetus un piedāvājumus. Tagad no šis informācijas pārpilnības esam spiesti cītīgi atlasīt pašu labāko.
Runājot par to, kādā veidā notiek atlase, varu teikt, ka vispirms mēs meklējam kādus 2 vai 3 cilvēkus, kuri labi zina šo cilvēku, kurš vēlas piedalīties programmā, ja šie cilvēki var apliecināt, ka labi pazīst un pat pierādīt, ka informācija ir patiesa, tad viss kārtībā. Protams, ka var būt arī otrādi. Lielu akcentu liekam uz dažādiem dokumentiem no slimnīcas vai kādām citām iestādēm, labi ja ir pierādošas fotogrāfijas, kāds cilvēks bijis slimības laikā un kāds kļuvis kad Dievs dziedinājis. Bet diemžēl daudzi, kuri iziet kāda veida grūtības nedomā pār fotogrāfijām. Žēl gan! Grūtāk ir ar pārdabiska veida informāciju. Kad cilvēks ir piedzīvojis kādu pārdabisku piedzīvojumu, piem: ka cilvēks ir nokļuvis ellē vai paņemts debesis. Protams, ka pēc tāda veida raidījumiem cilvēki raksta vēstules ar jautājumu, vai jūs tiešām varat pierādīt, ka raidījuma varonis ir bijis debesīs? Ko es varu atbildēt uz šāda veida jautājumu? Vienīgi varu pastāstīt par pašu šo raidījuma dalībnieku, ka viņa dzīve līdz šim ir bijusi nevainojama, ka nav ievērots, ka šis cilvēks kādreiz ir melojis. Šajā gadījumā ir jāsaka, vai nu jūs ticat vai neticat.

SPEKTRS: Vienīgi šo cilvēku nākotne izvēršas dažādi…

A. Ševčenko: Jā! jāsaprot, ka katrs cilvēks ir kārdināms. Un paklupt un nokrist var katrs. Vienmēr notiek risks pat Dievs riskē uzticoties cilvēkam. Kāda ir garantija, ka rīt es nepievilšu Dievu? Nav tādas garantijas. Cilvēks var nokrist, bet Dievs paceļ, jo Viņš ir saistījis Savu dzīvi ar mums. Ir bijuši tādi gadījumi, ka pēc pārraides ar kādu cilvēku pēc 3 gadiem viņš atstāj Dievu. Skatītāji mums lūdz, lai mēs noņemam šo pārraidi ar tāda veida cilvēku. Bet mans uzskats ir tāds, ja šī pārraide ir bijusi Dieva svētīta, tad kā es to varu noņemt, ja cilvēks ir pēc tam nokritis, tāda ir bijusi viņa izvēle.

SPEKTRS: Jūs šīs konferences laikā daudz esat runājis par ģimeni, vai Jūsu sieva arī piedalās pārraides veidošanā?

A. Ševčenko: Pārraides nevada, to daru es pats, runājot par sprediķiem, es to nedaru pārraides laikā. Tur es tikai un vienīgi uzdodu jautājumus. Mans viedoklis nefigurē. Starp citu, tas ir ļoti interesants darbs uzdot jautājumus. Padomju izlūki par to zināja un teica, ka sarunā uzvar tas, kurš uzdod jautājumus, atbildētajam ir jāattaisnojas.

SPEKTRS: Kā Jūs, par cik tagad esat arī mācītājs, izturaties pret tādiem kalpotajiem, kuriem ir kāds iekšējs grēks, viņš kalpo, bet kad viņa grēks atkailinās dēļ tā cieš apkārtējie?

A. Ševčenko: Ir divi aspekti. Pirmais, ja šis grēks jau tiek afišēts un par to zina arī citi. Otrs, ka par to neviens nezin, kā vien viņš pats. Un tad, kad viņš to apzinās dodas pie mācītāja pēc palīdzības.

SPEKTRS: Izskatīsim pirmo aspektu…

A. Ševčenko: Uzskatu, ka tāds kalpotājs zaudē spēku un varu kalpošanas laikā, tā kā viņš publiski grēko tā arī publiski vajadzētu šo grēku nožēlot. Un lūgt piedošanu. Sauls jautāja savai Izraēla tautai, par to, ko viņš ir izdarījis ļaunu tās priekšā, tauta nevarēja atbildēt uz šo jautājumu. Tad Sauls teica, ka viņš tagad tiesās tautu. Saulam bija vara tiesāt citus, jo citi nespēja tiesāt viņu. Pretējā gadījuma tauta smietos un teiktu, ko tu man vari teikt paskaties uz savu grēcīgo dzīvi. Iespējams arī cita lieta, kad kalpotājs ir nožēlojis grēku, bet sabiedrība joprojām par to runā.

SPEKTRS: Kā jūs uzskatāt, vai sieviete var būt par kalpotāju?

A. Ševčenko: Kad Dievs neatrod vīrieti Viņš atrod sievieti. Dievam nav svarīgs dzimums. Jo Bībelē teikts „Dievs radīja cilvēku vīrieti un sievieti”. Kaut arī vēlāk ir teikts, ka vīra galva ir Dievs un sievai – vīrs. Jo vīrieša domāšanas veids ir savādāks nekā sievietei, viņam Dievs ir ielicis spēju būt par noteicēju. Sieviete nedrīkst pazaudēt savu būtību – sievišķību. Kad redzu televīzijas programmu, kurā sieviete iznāk boksa ringā ar boksa cimdiem rokās, ar uzaudzētiem muskuļiem, nogrieztiem matiem, tas ir šausmīgi. Pie manis vienu reizi uz konsultāciju atnāca sieviete 38 gadus veca un jautāja, kā lai viņa aprēcās, tad es atbildēju, lai viņa kaut vai izliekas, ka ir vāja. Jo viņa ir tik ļoti stipra… Vīrieša uzdevums ir aizstāvēt sievieti, bet ja viņa pati to dara…tad neatrodas vīrietis viņas dzīvē. Sievišķība ir vienmēr bijusi augsti vērtēta. Sātans ļoti spēcīgi ņirgājās par sievieti, tas, kas viņā ir skaists tiek nokauts. Sievietes primārais uzdevums ir dzemdēt. Jā! viņa iegūst savu karjeru tai var būt augstākā izglītība vai pat divas, bet ja viņa savā dzīvē nedzemdē, tad kāda viņas iekšējā daļa mirst, viņa zaudē savu būtību…

SPEKTRS: Vai tāda izlikšanās pēc tam neatspēlēsies… Varbūt viņai ir vienkārši jāsagaida tāds, kurš būs viņas cienīgs, novērtēs viņas spēku, nenobīsies, bet izaicinās uz divkauju un izrādīsies, ka ir stiprāks par viņu.  Tā saka, ka no stiprām sievietēm vāji vīrieši bēg, tas taču ir labi! Atkrīt gumijas stiepšana. Tātad nav īstie. Bet īstais zinās, kā pārspēt viņas sievišķīguma spēku ar savu vīrišķības spēku?!.. Jā! Tā var būt cīņa, kas pārvēršas par kaujas lauku, cīnoties par varu un līdera pozīcijām, taču, ja viņa saskatīs viņā autoritātes garu un pārspēku, viņai būs viegli pakļauties savam noteicējam. Viņam cīņā jānosaka viņas stratēģiski vājās vietas un tad tajās jāielaiž savas mīlestības bultas un viņa pat nepamanīs kā iekļuvusi spēka lamatās…un sen jau mīlestībā pakļauta…(smaids).

A. Ševčenko: Diemžēl, mūsdienās ir savādāk… (pasmaida un nopūšas)…

SPEKTRS: Tad labāk dzīvot vienai, nekā visu mūžu mocīties ar zaķpastalu… Paldies Jums par interviju.