12:00 – norisinājās LCP piemiņas plāksnes atklāšana pie ēkas Rīgā Torņakalna ielā 15, kurā 1943. gada 13. augustā LCP tika dibināta. 14:00 – Konference “Latvijas Centrālā padome nacionālās pretošanās kustības kontekstā” Latvijas Republikas Saeimas Baltiešu zālē. Savukārt 17:30 norisinājās piemiņas sveču iedegšana pie Brīvības pieminekļa un 19:00 - Koncerts “LATVIJA, BRĪVĪBA, MEMORANDS” Rīgas vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. VIDEO

Konferences atklāšanā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, VIDEO sacīja, ka Latvijas Centrālās padomes memorands ir viens no spilgtākajiem simboliem nacionālajai pretošanās kustībai un latviešu valstsgribai, kas vēstīja par tautas viskarstāko vēlēšanos – atgriezties demokrātiskajā Eiropā. Šis dokuments apliecina Latvijas Centrālās padomes ideālus – demokrātiju, parlamentārismu un pretošanos jebkurai diktatūrai. “Otrā pasaules kara laikā okupācijas apstākļos radītais memorands deklarēja nepieciešamību nekavējoties atjaunot Latvijas Republikas faktisko suverenitāti un uz koalīcijas pamatiem izveidot Latvijas valdību, kas spējīga pulcēt ap sevi visu Latvijas tautu. Šis dokuments galvenokārt tika adresēts Rietumvalstu sabiedroto valdībām,”-sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece

Konferences reportāža VIDEO

Moderators Dr. hist. Ritvars Jansons, Saeimas deputāts, Nacionālā Apvienība;
Habil. hist. Inesis Feldmanis, vēsturnieks, LZA loceklis;
Mārtiņš Kaprāns, kultūras ministres padomnieks;
Jānis Raibarts, Memoranda parakstītājas Martas Vīgantes audžudēls:
Andris Teikmanis, Latvijas vēstnieks ASV 15.05 Uldis Grava, 9. Saeimas deputāts, Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdis /1973–1975/;
Muzikāls priekšnesums;
Skolēnu eseju konkursa “Sirdsapziņas bruņinieki” dalībnieku apbalvošana. Balvas un Diplomus pasniedz deputāts Einārs Cilinskis, Nacionālā Apvienība.

No skolēnu eseju konkursa „Sirdsapziņas bruņinieki”, autors: Dainis Rižkins E.Glika Alūksnes Valts ģimnāzija. 11.c klase

Konkursa „Sirdsapziņas bruņinieki” apbalvošana. Saeimas deputāts Einārs Cilinskis, konkursa dalībnieks Dainis Rižkins. Foto: Saeima.lv

„Uguns, kas tēva mājas plosa,

Negaiss, kas dzimtos mežus  gāž,

Zibens, kas dižozolus šķeļ,

Karš, kurš mūsu tautu posta.

Vai vērosim, kā tēva mājas sabrūk?

Vai stāvēsim, kad dižozolus gāž?

Vai  klusēsim, kad mūsu mežus  izcērt?

Vai pametīsim dzimteni, kad grūti laiki māc?

Nē, mēs tēva mājas neatdosim

Un svešinieku karu nekarosim.

Mēs dzimteni šeit sargāsim

Un tēva mājas  saudzēsim.”

       (Dainis Rižkins)

“Pieminēsim tos kas savu dzīvi deva

Par to, lai dzīvot varētu šeit mēs.

Un būsim patrioti tā kā viņi,

Lai dzimteni mēs sargāt varētu jau rīt.

Pat ja cerība mums varbūt maza,

Tomēr droši paliksim šeit mēs

Un pat tumša laika brīdī

Drosmi saglabāsim ikkatru sprīdi.

Tad gaisma  iemirdzēsies

Ikvienā tumšā stūrī,

Tad varoņi mums  celsies

Un tauta līdz ar tiem

Kad saules stars šeit ieradīsies

Tā kā tautas spars

Tad varoņi un tauta celsies

Un līdz ar tiem tās varoņgars.”

             (Dainis Rižkins)

Informācijai:

Nacionālās pretošanās kustība Latvijā sākās jau tūlīt pēc pirmā padomju okupācijas perioda – 1940. gada rudenī veidojās pirmās nacionālās pagrīdes organizācijas. Šīs pretošanās kustības mērķis gan padomju, gan nacistiskās okupācijas laikā bija viens un tas pats: brīvas, neatkarīgas Latvijas valsts atjaunošana. Lielākā no nacionālās pretošanās organizācijām – Latvijas Centrālā padome (LCP) – darbojās no 1943. gada Konstantīna Čakstes vadībā. LCP sevi uzskatīja ne tikai par nacionālās pretošanās organizāciju, bet arī par leģitīmu Latvijas valsts pārstāvi, jo saskaņā ar spēkā bijušo 1922. gada Satversmi pēdējais Saeimas priekšsēdis un LCP loceklis Pauls Kalniņš bija likumīgs Latvijas Republikas prezidenta vietas izpildītājs līdz Saeimas un Valsts prezidenta ievēlēšanai demokrātiskās vēlēšanās. LCP sēdē 1944. gada 8. septembrī Pauls Kalniņš parakstīja deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu. 1944. gada 17. martā LCP pieņēma savu nozīmīgāko dokumentu – Memorandu par nepieciešamību nekavējoties atjaunot Latvijas faktisko valstiskumu. Šo dokumentu parakstīja 188 Latvijas sabiedrībā labi zināmi politiskie, kultūras, sabiedriskie darbinieki un militārpersonas. 2009. gadā LCP Memorands tika iekļauts UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā. Nacionālās pretošanās kustības mērķis bija Latvijas valstiskuma atjaunošana, un cīņa par to bija nepārtraukts process, kas turpinājās līdz Trešajai atmodai un vainagojās ar uzvaru 1991. gada augustā. Šajā cīņā piedalījās Latvijas patrioti: gan nacionālie partizāni, gan nevardarbīgās pretošanās kustības dalībnieki, gan Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa “Helsinki-86”, gan trimdas latvieši un diplomāti. Gaidot Latvijas 100 gadu, jubileju ierosinām Rīgā izveidot pieminekli nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Pieminekļa ideju plānots apspriest atklātās diskusijās ar vēsturnieku un sabiedrības piedalīšanos. Piemineklim jāpauž pateicība nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem par viņu varonību un upuriem, par Latvijas valsts nepārtrauktības idejas saglabāšanu un uzturēšanu cauri okupācijas gadu desmitiem. Viņi bija Latvijas valstiskuma apliecinātāji, kas pelnījuši Latvijas tautas pateicību pieminekļa veidolā.

Vēsturnieks Feldmanis uzskata, ka Lielu problēmu patlaban nav ne vienā, ne otrā komisijā, taču Latvijas – Krievijas vēsturnieku komisijas darbs rit samērā lēni: kamēr tiek līdz īstai darbībai, pagājis gandrīz gads. Vienojušies, ka pirmā kopīgā izpētes tēma būs Latvijas un PSRS attiecības starpkaru periodā,-ziņo spektrs.com/nra.lv

Krievijas dome gan vēl nav pieņēmusi attiecīgo lēmumu. Taču Krievijas bijušais ārlietu ministrs Andrejs Kozirevs to atzina vēl 1992. gadā, arī Krievijas eksprezidents Boriss Jeļcins, 2006. gadā uzstājoties Cēsīs, apstiprināja, ka Padomju Savienība savulaik okupējusi Latviju! 2006. gadā Krievijas un Lietuvas vēsturnieki kopīgi sagatavoja un publicēja dokumentu krājuma PSRS un Lietuva Otrā pasaules kara gados pirmo sējumu, kurā vismaz divās vietās skaidri un gaiši ir norādīts, ka Padomju Savienība 1940. gadā okupēja Baltijas valstis.