Viens no domstarpību katalizatoriem ir rosinātie grozījumi Imigrācijas likumā, kurus bez saskaņošanas ar koalīcijas partneriem virzīja Nacionālā apvienība Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL!TB/LNNK). Piedāvātās izmaiņas, kuras parlaments vakar tomēr noraidīja, paredzēja atteikties no uzturēšanās atļauju izsniegšanas ārvalstniekiem par ieguldījumiem Latvijas nekustamajos īpašumos.

Labējais flangs uzsvēra, ka šādas investīcijas bieži vien operē ar neskaidras izcelsmes naudu, turklāt tās veicina inflāciju un var radīt jaunu nekustamā īpašuma burbuli. Lai gan premjers Valdis Dombrovskis lūdza likumprojektu atsaukt, Nacionālā apvienība ignorēja valdības vadītāja lūgumu. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa šādu nacionāļu rīcību nodēvējusi par neprasmi strādāt komandā, savukārt Zatlera Reformu partijas (ZRP) pārstāvis Jānis Ozoliņš to atzina par “kārtējo populistisko soli, lai vairotu savus reitingus, nevis aizstāvētu valsts intereses”. ZRP līderis Valdis Zatlers VL!TB/LNNK rīcību komentēja iecietīgi, norādot, ka nacionālais flangs “ir ļoti aktīvs un nekavējas izmantot etnisko retoriku, kas ir viņu zīmols. Tas nozīmē, ka arī pārējiem koalīcijas partneriem jāmēģina turēt līdzi un jābūt tikpat aktīviem”.

VL!TB/LNNK līderis Imats Parādnieks, neslēpa, ka arī nacionāļu pacietība nav bezgalīga. „Mani nepārsteidz pēkšņā polemika par it kā pastāvošajām problēmām ar mūsu uzvedību. Skaidrs, ka tad, kad kāds aug un pieņemas spēkā, citiem var rasties jautājums – kurš te ir saimnieks? Jā, mēs ignorējām premjera lūgumu, taču tas nebija koalīcijas līguma pārkāpums, jo Imigrācijas likums neskar to jautājumu loku, kuri virzāmi, tikai visai koalīcijai vienojoties. Bet, ko lai dara, ja koalīcija regulāri noraida mūsu iniciatīvas? Vai sistemātiska partneru neuzklausīšana ir laba prakse? Kaut vai mūsu ierosme par negrozāmajiem Satversmes pantiem, kas pašlaik ir iesaldēta. Vai gribam sagaidīt vēl vienu referendumu?” sašutumu neslēpa I. Parādnieks.

Imigrācijas likuma labums Latvijai?

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) iesniegusi izskatīšanai Saeimā grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz atteikties no uzturēšanās atļauju izsniegšanas par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos.

Kādēļ Likumprojekts noraidīts?

Var jau teikt, ka likumprojekts noraidīts, jo „sunīši” nav rēķinājušies ar „saimniekiem”, taču „saimnieku” aklo ambīciju dēļ, kārtējo reizi ir jācieš latviešu tautai.

Imigrācijas likuma būtība

Kopš 2010.gada 1.jūlija ir spēkā kārtība, ka Latvijas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas var iegūt trešo valstu pilsoņi, kuri Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās iegādājušies vienu vai vairākus nekustamos īpašumus vismaz par 100 000 latu vai citur Latvijā par 50 000 latu. Atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, līdz 2012.gada 8.februārim, pamatojoties uz šo regulējumu, apmierināti 730 iesniegumi, kopumā izsniedzot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas 1775 personām, galvenokārt Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas, Uzbekistānas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Minētā regulējuma ieviešana tika pamatota ar investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecībai, taču šie argumenti nav attaisnojušies. Kā savā publikācijā Nozare.lv (09.03.2012.) norāda ekonomists Jānis Ošlejs, Eiropas pieredze liecina, ka investīcijas nekustamajos īpašumos ilgtermiņā ekonomikai labumu nenes.

Latvija ar mēģinājumu veicināt nekustamo īpašumu pārdošanu Krievijas pilsoņiem izdara to pašu kļūdu, kas noveda pie smagas ekonomiskās krīzes Spāniju un Grieķiju. Tas mākslīgi paaugstina nekustamo īpašumu cenas, kā rezultātā vietējie uzņēmumi ir spiesti neadekvāti strauji pacelt darbinieku algas, kļūstot nekonkurētspējīgi, savukārt iedzīvotāji ir spiesti pārmaksāt par nekustamo īpašumu, ieslīgstot kredītu slogā, vai arī vienkārši emigrēt uz ārvalstīm. Un tas viss tikai lai balstītu vienas šauras grupas – nekustamo īpašumu spekulantu – intereses.

Turklāt pat šīs investīcijas nekustamajā īpašumā bieži vien ir fiktīvas, jo nereti darījumi notiek ārvalstnieku starpā, kā rezultātā Latvijas ekonomika neiegūst faktiski neko.

Tāpat VL-TB/LNNK norāda, ka minētais regulējums ir nepieņemams arī no ētiskās puses, jo tā būtība ir Latvijas īpašumu mērķtiecīga izpārdošana ārzemniekiem, iegūstot jaunu, pārsvarā krieviski runājošu imigrantu vilni, kas vēl vairāk saasina starpetniskās attiecības, padarot Latvijas ekonomisko telpu un kultūrvidi arvien krieviskāku.

Imigrācijas likuma grozījuma labums

VL-TB/LNNK uzskata, ka uzturēšanās atļauju turpmāka neizsniegšana pozitīvi ietekmētu sabiedrību un tautsaimniecību, jo tiks novērsts faktors, kura dēļ mākslīgi tiek uzpūstas nekustamo īpašumu cenas, un vietējie uzņēmumi un iedzīvotāji vairs nebūs spiesti pārmaksāt par uzņēmējdarbībai vai dzīvošanai reāli nepieciešamu nekustamo īpašumu. Tiks novērsts arī viens no ceļiem, pa kuru, pēc iekšlietu struktūru sniegtajām ziņām, šobrīd Latvijā ieplūst apšaubāmas izcelsmes kapitāls no NVS valstīm.

Likumprojekta iesniedzēji atzīst, ka īstermiņā būs negatīva ietekme uz tiem uzņēmējiem, kuri nevar pārdot savus nekustamos īpašumus. Savukārt ilgtermiņā ietekme uz budžetu būšot pozitīva, jo Latvijā uzlabosies investīciju vide, kas ļaus piesaistīt kvalitatīvas investīcijas, bez aizdomām par to izcelsmi.

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai”-TB/LNNK rosina atcelt atvieglojumus investoriem, kuri nav iestājušies Eiropas Savienībā valstīm (Krievijas un NVS) iegūt uzturēšanas atļaujas Latvijā. Turklāt statistika liecina, ka vasarā ieviestie nosacījumi nedod cerēto labumu Latvijas tautsaimniecībai.

“Bēdīgi slavenie Imigrācijas likuma papildinājumi, kas paredz iespēju izsniegt terminēto uzturēšanās atļauju ārpus ES valstu investoriem, kuri Latvijā iegādājas nekustamo īpašumu par 100 000 latu vai 50 000 latu, vai iegulda 25 000 latu kādā uzņēmuma pamatkapitālā vai 200 000 latu kredītiestādes subordinētajā kapitālā, nestrādā un ir atceļami,” -ziņo Nacionālās apvienības valdes priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bēziņš.

Viņš aicina Iekšlietu ministriju un valdību vispār atcelt Imigrācijas likuma nomas par īpašo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtību investoriem. “Arī VL-TB/LNNK Saeimas frakcija ir paudusi apņēmību iesniegt grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz likvidēt nepamatoti ieviestās normas”, norāda Bērziņš.

“Šodien ir skaidri redzams, ka minēto Imigrācijas likuma grozījumu atbalstītāju argumenti par milzu investīciju ieplūšanu Latvijā ir izrādījušies klaji melīgi. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas nolūkā veikto darījumu skaits ir neliels, turklāt vairums no tiem Latvijas valstij nedod praktiski nekādu ekonomisko labumu.

Tiek konstatēti gan fiktīvi darījumi ar mākslīgi palielinātu darījuma vērtību, gan darījumi radinieku starpā, gan tādi darījumi, kas notiek starp Latvijā nereģistrētām personām, naudas līdzekļus pārskaitot ar ārvalstu banku starpniecību”, uzsver Bērziņš.

Informācijas papildinājums:
No Krievijas un NVS ir ieguvuši Latvijas uzturēšanas atļauju uz atvieglotajiem noteikumiem kā „investori”, vienkārši pārpērkot no saviem radiniekiem nekustamos īpašumus Latvijā, kas pretēji likumdevēju iecerēm nedod nekādu labumu valsts tautsaimniecībā.

Šādos gadījumos no Krievijas un NVS ieguldījums nesniedz nepieciešamo ekonomisko labumu Latvijas tautsaimniecībai, savukārt personas gūtais labums uzturēties Latvijā un tiesības brīvi pārvietoties Šengenas telpā ir ievērojami lielāks!

Tāpat būtu vērts valdībai turpmāk lietderīgi vērtēt arī īpašuma kadastrālo vērtību, ne tikai darījuma summu, kā tas noteiks šobrīd!

Replika:
Jāatgādina, ka tika brīdināts par fiktīviem darījumiem pateicoties Imigrācijas Likuma izmaiņām, tad tieši Šlesers, Krauklis un Zālēns bija tie, kas cītīgi aizstāvēja Likuma ieviešanas nepieciešamību.