Ir aizritējuši ikgadējie Lieveņu svētki Jeruzalemē, kad tautas dodas augšup pielūgt Kungu un svinēt Viņa uzticību, kā to paredzēja pravietis Cakarija (14:16).

Šogad ICEJ Sukkot svētkus apmeklēja vairāk nekā 4000 kristiešu no 80 tautām. Prieks svētkos mijās ar skumjām un vairākkārtēju aicinājumu iestāties par ebreju un kristiešu vajāšanām Tuvajos Austrumos. 

Mācītājs Kanons Andrjū Vaits no Irākas savā uzrunā klātesošajiem teica:

Mācītājs Kanons Andrjū Vaits

“Mēs dzīvojam visbriesmīgāko masu slepkavību laikā, ko Irākas kristieši jebkad ir piedzīvojuši. Pirmie, kas piecēlās mūs aizstāvēt, nebija kristieši pasaulē, bet ebreji. Pirmie, kas mums izrādīja atbalstu, bija ebreju brāļi un māsas. Viņi atnāca un teica: “Mēs esam to piedzīvojuši. Mēs zinām, kas ir Šoa (Katastrofas) šausmas. Mēs jūs nepametīsim nelaimē vienus!” Paldies tev, Izraēla!”

K. A. Vaits vada vienīgo anglikāņu baznīcu Irākā (Bagdādē), kur lielākā daļa draudzes locekļu ir vai nu nogalināti, vai aizbēguši no ISIS.

Visa K.A.Vaita uzruna VIDEO

Savukārt Pasaules Ebreju kongresa prezidents Ronalds Lauders tautu kristiešiem sacīja:

Pasaules Ebreju kongresa prezidents Ronalds Lauders

“Mēs zinām, ka jūs esat nomodā, lai aizstāvētu mūs, un mēs vienmēr būsim nomodā, lai aizstāvētu jūs! Nav drošākas vietas kristiešiem Tuvajos Austrumos, kā šeit, Izraēlā! Izraēlā kristiešu svētvietas ir aizsargātas. Izraēlā kristiešiem nav jābaidās par savu dzīvību! Un šeit, ebreju valstī, Izraēlā, kristīgā kopiena aug, nevis sarūk. .. Tajā pašā laikā Tuvo Austrumu reģionā un Āfrikā pēdējā desmitgadē katru gadu ir tikuši nogalināti 120 000 kristiešu. .. Kad tiek slepkavoti simtiem tūkstoši kristiešu, tas nav karš, tas ir genocīds! Un ebreji zina, kas notiek, kad pasaule klusē genocīda laikā. Mēs esam mācījušies to grūtā ceļā, un mēs nevēlamies redzēt to atkārtojamies ne mūsu vidū, ne starp jums, nedz kādam citam! .. Es esmu pārliecināts vairāk kā jebkad agrāk, ka mums ir jāapvieno spēki! Ebreju un kristiešu koalīcijai ir liela nozīme. Kristiešiem un ebrejiem kopā ir jāpaceļ balss un jāpasludina pasaulei: Nē diskriminācijai, nē terorismam, nē nāvei un nē klusēšanai! .. Tie paši ļaudis, kas meklē nokaut mūs, meklē nokaut arī jūs! Tāpēc kristiešiem un ebrejiem ir jāapvieno spēki un kopīgi jārīkojas!”

Skaļas ovācijas atskanēja zālē, Lauderam citējot Jaunās Derības Rakstus: “2.vēstulē Timotejam teikts: “Dievs nav devis mums baiļu garu, bet spēka, mīlestības un skaidra prāta garu!” Tieši to pašu māca Tora, ka mums nav jābaidās, bet jāatrod spēks! .. Tas nenāk no Pasaules Ebreju kongresa prezidenta, tas nāk no augstāk stāvoša avota! Nebīstieties, esiet stipri un spēcīgi! Kopā mēs būsim stipri un nezaudēsim!”

Visa R.Laudera uzruna video

Preses konferencē kristīgo organizāciju un ebreju līderi parakstīja kopīgu vēstuli, ko izsūtīja 120 valstu galvām, pieprasot aizsargāt vajātos kristiešus Tuvajos Austrumos.

Vairāk par preses konf.

 Vēstule pdf.

Izraēlas prezidents Ruvens Rivlins

Izraēlas prezidents Ruvens Rivlins pateicās kristiešiem par atbalstu cauri gadu desmitiem labos un grūtos laikos.

Prezidenta Rivlina uzruna VIDEO 

Izraēliešu vakarā svētku dalībniekus ar savu klātbūtni pagodināja 300 Izraēlas aizsardzības spēku jaunieši un komandieri, kas šovasar aizstāvēja iedzīvotājus no Hamas uzbrukumiem Gazas joslā.

Starp ebrejiem, beduīniem un drūziem karavīru rindās bija 10 arābu kristieši, kurus Izraēlas armijā stāties pamudinājis grieķu pareizticīgo tēvs Gabriels Nadafs no Nācaretes.

Gaisa desantnieku vienības komandieris pateicās visiem klātesošajiem un ICEJ par atbalstu krīzes laikā.

ICEJ par kristiešu saziedotajiem līdzekļiem šovasar iegādājās 9 pārvietojamās bumbu patversmes un nogādāja tās uz apdraudētajām pilsētām Gazas apkaimē. Kara laikā ICEJ noorganizēja bērnu un jauniešu grupu izvešanu no kara skartajām zonām. Jaunieši no Aškelonas, kas konflikta laiku pavadīja Čehijā, Sukkot svētku vakarā uzstājās ar dziesmu.

mācītājs Roberts Sterns

Noslēgumā mācītājs Roberts Sterns aicināja kristiešus būt aktīvākiem Izraēlas aizstāvjiem savās nācijās: “Aizbraucot mājās, jums ne tikai jāpūš šofar (taure), bet jākļūst par šofar! .. Šie drosmīgie karavīri ir sargi uz Ciānas mūriem! Viņi cīnās pirmajās frontes līnijās par visas cilvēces nākotni! Tas, kas notiek Jeruzalemē, ietekmē visu pasauli!”

Izraēliešus māc. Sterns iedrošināja ar vārdiem: “Neskatieties uz Obamu! Neskatieties uz ANO un ES! Paceliet savas acis uz Izraēla Dievu! Viņš ir jūsu klints, jūsu glābšana, jūsu aizstāvis! Viņš ir jūsu dzelzs kupols (gaisa aizsardzības sistēma)!”

Auditorija, ieskaitot karavīrus, uzņēma šos vārdus, kājās stāvot.

Visu vakaru un R.Sterna uzrunu skatieties VIDEO 

Katru dienu norisinājās Bībeles semināri un pielūgšanas.

ebreju mācītājs Avi Mizrahi un arābu mācītājs Stīvs Kouri

Jēzus kapa dārzā ap 2000 svētku dalībnieku baudīja svēto vakarēdienu. Klātesošos uzrunāja un Kunga mielastu kopīgi svētīja mesiānisko ebreju mācītājs Avi Mizrahi no Telavivas un arābu mācītājs Stīvs Kouri no Bētlemes, demonstrējot samierināšanu un atjaunošanu Kristū, kas arī bija šī gada svētku tēma “Atjaunošana”.

Solidaritātes gājienā Jeruzalemē piedalījās ap 6000 dalībnieku no 80 pasaules tautām un Izraēlas. Daudzu delegāciju dalībnieki bija ģērbušies nacionālajos tautas tērpos un nesa savas valsts karogu.

Kā sacīja R. Sterns, “kristiešu un ebreju teoloģijā ir acīmredzamas atšķirības. Mums nesakrīt viedokļi par Mesijas identitāti. Kristieši tic, ka Mesija jau ir atnācis, un mēs gaidām Viņa otro atnākšanu. Lielākā daļa ebreju vēl gaida, kad nāks Mesija. Taču mēs esam vienoti tajā, ka mēs visi kopā gaidām Mesijas atnākšanu! Kad Viņš atnāks, notiks liela preses konference ķēniņa Dāvida viesnīcā. Tad Viņam tiks uzdots jautājums: Kungs, vai šī ir Tava pirmā vai otrā vizīte Jeruzalemē? Bet līdz tai dienā mums ir jābūt vienotiem un kopīgiem spēkiem jāaizstāv Jeruzaleme, Izraēla un vajātie kristieši pasaulē!”

Sagatavosim ceļu Mesijas atnākšanai!

Ikgadējos ICEJ Lieveņu svētkos var piedalīties ikviens, reģistrējoties www.icej.org / Events / Feast of Tabernacles.

Lasītāju uzmanībai tiek piedāvāts visu vakaru video.

1-  Svētku atklāšana tuksnesī pie Nāves jūras. No viszemākās vietas pasaulē uz augšu pielūgt Kungu Viņa kalnā Ciānā. Feast of Tabernacles ICEJ 2014 – Day 1 Full

2 – Valstu pārstāvji ar nacionālajiem karogiem Jeruzalemē, arī Latvija. Feast of Tabernacles ICEJ 2014 – Day 2 Full

3 – Jad Vašem direktors, mācītājs no Irākas K.A.Vaits. Feast of Tabernacles ICEJ 2014 – Day 3 Full

4 – Izraēlas Valsts amatpersonas, parlamentāriešu delegācija no 20 tautām. Feast of Tabernacles ICEJ 2014 – Day 4 Full

5 – Izraēliešu vakars, Izraēlas armijas spēki, R.Sterns. Feast of Tabernacles ICEJ 2014 – Day 5 Full

2015. gada Sukkot svētku tēma būs “Reformācija” VIDEO

Izstāde ir stāsts par izdzīvošanu. Tajā atspoguļoti bērnu centieni visiem spēkiem turēties pie dzīvības, kā arī tieksme saglabāt bērnību un jaunību, radot ap sevi citu realitāti.

Izstādi atklāja Izraēlas vēstniece  Hagita Ben-Jākova:

„Nav viegli atrast īstos vārdus runājot par apmēram 2 miljoniem bērnu, kuri tika noslepkavoti tikai tādēļ, ka bija ebreji. Atšķirībā no citām izstādēm par holokaustu, kurās aprakstītas vardarbīgas ainas šī atšķiras ar to, ka tajā ir aprasts par izdzīvošanu. Ideja aizgūta no Januša Korčaka grāmatas „Dzīves likumi.” Izstāde tika izveidota 1996. gadā un to apmeklē simtiem tūkstošu apmeklētāju. Izstādes ceļojošā versija ir izveidota 10 valodās un izrādīta desmit valstīs. Pirms gada NVO “ICEJ Latvija” vadītāja Ilze Saulītes kundze griezās pie mums uz vēstniecību ar ideju ierosinājot izmantot šo izstādi kā unikālu izglītības materiālu, kas atspoguļo tos laikus no bērnu perspektīvas. Tagad pateicoties trīspusīgajam līgumam starp Starptautiskās kristiešu vēstniecības Jeruzālemē, Latvijas nodaļu, Latvijas zinātnes un izglītības ministriju un Latvijas nacionālo izglītības centru izstāde sāks ceļot pa visām Latvijas skolām.”

2011. gads bija ļoti dramatisks un neparasts. Atmiņā nāk pravieša Hagaja vārdi, kurš paredzēja laiku, kad Dievs satricinās visu, ko var satricināt.

Martā mēs redzējām cunami postu Japānā, kas nogalināja desmitiem tūkstošu cilvēku.

Tā bija tikai viena no daudzām aizvadītā gada milzīgajām dabas katastrofām. Vācu ziņu dienests NTV nesen pārraidīja, ka pēdējo trīs desmitgažu laikā postošo dabas katastrofu skaits pasaulē pieaudzis par 300 procentiem.

Skatoties politiskajā arēnā, Eiropas Savienība ir nonākusi lielākajā finansiālajā krīzē, kopš Eirozona  uzsāka savu darbību. ES tika uzskatīta par vienu no veiksmīgākajiem veidojumiem pēc 2. Pasaules kara, bet tagad to apdraud bankroti Grieķijā un citur. ASV starptautiskā ietekme var vājināt Rietumu demokrātijas, kristīgajai morālei degradējoties.

Ja mēs lūkojamies uz Tuvajiem Austrumiem, viss reģions ir sašūpojies. Cilvēku masas pieprasa novecojušo despotu atkāpšanos un parādās jauni vadītāji. Ēģipte, kura saglabāja mieru ar Izraēlu vairāk nekā 30 gadus, tagad būs islāmistu frakcijas kontrolēta, kura jau solījusi “pārskatīt” miera līgumu ar Izraēlu. Tajā pašā laikā nāk klajā arvien jauni pierādījumi, kas apstiprina, ka Irāna attīsta kodolieročus (no WFJ decembra raksta).

Kristīgās kopienas Tuvajos Austrumos skatās nākotnē ar lielām bažām. Mūsu zeme patiešām atrodas lielu pārmaiņu un neziņas virpulī.

Pārskatot aizvadītā gada notikumus, International Herald Tribune žurnālists Rodžers Kohens paziņoja: “Eirozemē ir agonija, Amerikā baiļu sajūta un neziņa, Āzijā nedrošība un arābu ielās dusmas. Ikviens izjūt globālās integrācijas dzemdību sāpes.” Labāk gandrīz nav iespējams aprakstīt mūsdienu situāciju, kas arī sasaucas ar Jēzus vārdiem, kādus Viņš sacīja apmēram pirms 2000 gadiem, norādot uz laiku pirms Mesijas atgriešanās uz zemi: “Pēc tam būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, tautas virs zemes būs neziņā, kur palikt, jo jūra kauks un celsies. Un cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē: jo debesu stiprumi sakustēsies” (Lūk.21:25-26).

Nezaudē cerību

Kurā vietā šajā “bildē” atrodamies mēs, ticīgie? Vai arī mēs esam baiļu pārņemti un apjukuši? Vai arī draudze zaudē cerību? Nereti, runājot ar kristiešiem dažādās pasaules valstīs, man rodas tieši šāds priekšstats.

Kopš mūsdienu Izraēlas atdzimšanas 1948. gadā, lielākā daļa evaņģēlisko kristiešu (ieskaitot mani) tic, ka mēs dzīvojam pēdējos laikos. Taču līdz ar šo uzskatu ir atnākusi bezcerības pilna kristietība. Vairākus gadus es esmu apmeklējis Izraēlas dienu pasākumus pasaulē un pravietiskās konferences, kurās ļoti bieži kristīgie vadītāji ir pasludinājuši tikai drūmo nākotnes pusi – spriedumu Izraēlai un tautām.

Mums jājautā sev: kādu pasaules uzskatu mēs atbalstām? Es saprotu, ka Dieva Vārds paredz trauksmainus laikus pēdējās dienās, kādus pasaule vēl nav piedzīvojusi. Šie notikumi ir kā priekšvēstnesis antikrista nākšanai un milzīgiem konfliktiem Tuvajos Austrumos. Taču šiem pareģojumiem nevajadzētu mūsos radīt nenovēršamas nolemtības sajūtu un veidot bezcerīgu viedokli par notiekošo pasaulē, kurā mēs vairs nespējam sagaidīt neko labu. Patiesībā -  ja mēs nevaram redzēt neko labu tuvojamies, mēs esam zaudējuši cerību.

Pravietis Joēls redzēja, kā tautas vienu dienu tiks sapulcinātas Jošafata ielejā, lai tiktu Dieva tiesātas par savu ļauno attieksmi pret Izraēlu un ebreju tautu. Taču šis pats pravietis redzēja arī to, kā Dievs izlies Savu Garu pār visu miesu “pirms lielās un briesmīgās Kunga dienas.” Joēls saprata Dieva pēdējo laiku tiesas nopietnību, bet viņš arī runāja par atmodu un pasludināja cerības vēsti, ka “ikviens, kas piesauks Kunga Vārdu, tiks izglābts.”

Pravietis Daniēls 11. nodaļā apraksta ļaunās un baisās antikrista sistēmas izveidošanos, kas uzsāks karu arī pret svētajiem. Taču šajā tumšajā laikā viņš saredz arī cilvēkus, kuri “pazīst savu Dievu, ir stipri un paveic lielus varoņdarbus.” Daniēls redzēja atpirktos, kurus pārņem lielas vajāšanas, bet tajā pašā laikā viņi uzvar lielas cīņas.

12. nodaļā pravietis redz šausmu laikus, kādi nekad vēl nav tikuši piedzīvoti. Un tieši šajā laikā Daniels redz svētos – nevis vājus un sakautus, bet tādus, kas spīd kā spožas zvaigznes tumšās debesīs un ved daudzus pie taisnības.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka pat vistumšākajos laikos, kas mums priekšā, Dieva Vārds runā par ticīgajiem, kam būs neiedomājama ietekme, – kas darīs lielus varoņdarbus un vedīs daudzus pie taisnības.

Lielai daļai ticīgo patīk centrēt savu uzmanību uz Bībeles pravietojumu tumšo pusi! Šādu skatījumu viņi attiecina uz Izraēlu, Draudzi un pat savu dzīvi. Kāds ir tavs redzējums par pēdējiem laikiem? Vai tu redzi Dievu darbojamies caur tevi šajās pēdējo laiku dienās?

Jā, Tuvajos Austrumos pieaugs nemieri. Bet es ticu, ka arābu pasaulē būs arī atmoda. Jā, būs liela atkāpšanās, bet būs arī liela Dieva Gara izliešanās un tie, kuri to piedzīvos. Jā, būs tie, kurus pārņems ļaunums un kuru mīlestība atdzisīs, bet būs arī tie, kas darīs lielus varoņdarbus un spīdēs kā spožas zvaigznes. Pie kuras grupas mēs piederēsim? Tā ir mūsu izvēle.

Apustulis Pāvils runāja par cerību, “kas nepamet kaunā” (Rom.5:5; Fil.1:20). Tas nozīmē, ka cerība nepieviļ. Tomēr tik daudzi cilvēki ir zaudējuši cerību un pievīlušies, tādējādi izjūtot arī apkaunojumu. Kauns liek ierauties sevī un galu galā noved pie atkāpšanās. Bet cerība ir tā, kas dod mums redzējumu un iedvesmo sagaidīt varenu Dieva kustību mums visapkārt.

Cerības atjaunošana 2012. gadā

Mums jāmācās no Pāvila, kurš dzīvoja pastāvīgā gatavībā, cerot uz Kunga atgriešanos viņa dzīves laikā. Fakts, ka daudzi notikumi izvērsās ne uz labo pusi, nenoveda Pāvilu pie  nolemtības sajūtas un bezcerīga pasaules uzskata. Tieši otrādi – Pāvils strādāja, sagaidot, ka Dievs darīs brīnumus caur viņu.

Nekļūdīsimies, Dieva Vārds nesola, ka būs vieglāki laiki, bet otrādi. Taču es esmu pārliecināts, ka satricinājumu un nedrošības vidū cilvēki meklēs atbildes. Bet, ja mūsu skats ir vērsts uz atkāpšanos un kariem, kurš vēlēsies pievienoties mūsu draudzei?

Labāk atjaunosim savu cerību! Sagaidīsim kopā, ka šis būs pieauguma un svētību gads. Sagaidi, ka Dievs tevi lietos, lai paveiktu lielus varoņdarbus, ka tu spīdēsi spoži pat tad, ja tev visapkārt vairosies tumsa.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka kalpojam Dievam, kurš ir Visuvarens. Lielāks ir Tas, kas mūsos, nekā tas, kas ir pasaulē  (1 Jāņa 4:4). Ikvienai tautai uz zemes joprojām ir cerība. No visām pasaules tautām tieši komunistiskajā Ķīnā Draudze izauga no mazāk nekā miljona ticīgo 1948. gadā līdz vairāk nekā 120 miljoniem šodien. Tam vajadzētu mūs iedrošināt, ka Ahmadinedžada Irānā pašlaik procentuāli ir lielākais draudzes pieaugums gadā – divdesmit četri procenti, kam seko Afganistāna. Tātad arī mūsu tautām ir cerība!

2011. gads bija neaptveramu izmaiņu gads, kas noslēdzās lielā neziņā. Pagājušā gada sākumā ICEJ vadība izjuta Kunga vadību pavadīt vairāk laika lūgšanās. Tas stiprināja cerību un ticību mūsu sirdīs. Mēs aicinām arī Jūs pievienoties mūsu lūgšanu kampaņai katru trešdienu 2012. gadā. Lūgšana nemainīs Dieva gribu, bet tā izmainīs mūsu skatījumu uz lietām un apstākļiem ap mums. Jo vairāk laika mēs pavadīsim ar Viņu, jo cerīgāks būs mūsu redzējums par tautu nākotni.

© WFJ Janvāris 2012

Rakstu sagatavoja ICEJ direktors Jurgens Bjulers tulkoja Ilze Saulīte

lv.icej.org@hotmail.com

www.icej.org