Satversmes 91. pants nosaka: „Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” No šī panta izriet, ka visiem cilvēkiem neatkarīgi no dažādām pazīmēm, tajā skaitā seksuālās orientācijas, likuma priekšā ir jābūt vienlīdzīgi aizsargātiem. Iecerēto Krimināllikuma 78. panta grozījumu pieņemšana vienu sabiedrības grupu – homoseksuālistus – nostādītu nepamatoti priviliģētākā stāvoklī attiecībā pret daudzām citām grupām, kuru pārstāvji pret t.s naida runu netiktu aizsargāti. Fakts, ka personas atšķirīgā seksuālā orientācija var kļūt par iemeslu neiecietībai un naidīgai attieksmei no citu personu puses, nevar tikt uzskatīts par pietiekamu argumentu šādu privilēģiju radīšanai. Neviena likuma norma neaizstāv cilvēkus no nesaticības un naida izraisīšanas dēļ virknes citu pazīmju, piemēram, tādām kā dzimums, vecums, sociālais statuss, veselības stāvoklis, izskats, politiskā, reliģiskā vai cita veida pārliecība (tajā skaitā arī homofobija) u.t.t., lai arī tās var būt par iemeslu citu personu neiecietīgai attieksmei un t.s. naida runai. Līdz ar to nav izprotams, kādēļ atsevišķām likuma normām būtu jāparedz īpaša aizsardzība tieši seksuālām minoritātēm. Nav likumiska pamata runāt par kādām īpašām homoseksuālistu tiesībām. Satversmē noteiktās personu pamattiesības piemīt visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no to piederības pie vienas vai otras grupas. Līdz ar to diferencēta attieksme personu tiesību aizsardzībā, kas tiktu balstīta uz piederību vai nepiederību pie kādas konkrētas grupas, būtu klajā pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmē deklarētajiem principiem.

Biedrības atgādina, ka nav iespējams vilkt paralēles starp iecerētajiem Krimināllikuma 78. panta grozījumiem un šobrīd tajā jau ietverto aizliegumu izraisīt nesaticību vai naidu dēļ etniskās, nacionālās vai rases piederības. Pašreizējā 78. panta redakcija ir orientēta uz pilnīgi visu personu, nevis kādas atsevišķas grupas tiesību un interešu aizstāvību. Tā vienādi aizstāv gan latviešus, gan Latvijā dzīvojošus sveštautiešus, gan ārvalstniekus. Kriminālprocesi par etniskās nesaticības veicināšanu ir rosināti neatkarīgi no tā, pret kādu etnisku vai nacionālu grupu iespējamā nesaticības izraisīšana ir saskatīta. Turpretī iecerētie Krimināllikuma 78. panta papildinājumi ir plānoti nevis visu personu, bet gan tikai vienas sabiedrības grupas – homoseksuālistu – interešu aizsargāšanai. Tādejādi šī iecere atšķirībā no pašreizējās Krimināllikuma redakcijas nevis vairo, bet gan grauj Satversmes 91. pantā iekļauto cilvēku vienlīdzības principu.