Draudzes vēsture atspoguļota saistībā ar attiecīgā laika vēsturiskajiem notikumiem, sniedzot ieskatu Tukuma un novada vēsturē pastāvošajos valstiskajos veidojumos. Pie Tukuma dievnama draudzes piederēja Tukums un liels draudzes apgabals, kas šodien aizņem gandrīz vai visu Tukuma novada teritoriju. Apjomīgais pētījums papildināts ar Tukuma pilsoņu dzīves stāstiem un biogrāfiskiem notikumiem, iepriekš nepublicētiem un unikāliem faktiem, tādējādi radot interesi iespējami lielam lasītāju lokam.

Izpētes darbā izzināta dievnama, tā interjera, iekārtu un sakrālo priekšmetu vēsture, aktualizētas kultūrvēsturiskās vērtības, kas saistītas ar to. Grāmatā apskatītas draudzes pārvaldes un vadības, finanšu un skolas lietas, sabiedriskās aktivitātes baznīcas draudzē. Atsevišķi aplūkotas tēmas par Tukuma baznīcas mācītājiem un kalpotājiem, mācītājmuižu un mācītāja atalgojumu, kā arī apbedījumiem un kapsētām Tukuma draudzē.

704 lappuses biezajā grāmatā atrodams ievērojams vizuālais materiāls – dievnama, tā interjera un sakrālo priekšmetu fotogrāfijas. Daudzi attēli iegūti no Latvijas un ārvalstu arhīviem, bibliotēkām, muzejiem un personīgajiem arhīviem. Par grāmatas vizuālo noformējumu rūpējies mākslinieks Aivars Plotka. Pielikumos atrodams personu reģistrs ar vairāk nekā 2500 ierakstiem, kā arī draudzes hronikas apkopojums. Grāmatā iekļauts 54 lapaspušu kopsavilkums un attēlu anotāciju tulkojums vācu valodā. Izdevējs – Tukuma evaņģēliski luteriskā draudze. Grāmatas vāku rotā izcilā Tukuma gleznotāja Anša Artuma gleznas „Tukuma luterāņu baznīca 1943” reprodukcija.

Grāmatas autore Dr. h. c. hist. Inta Dišlere, no 1997. gada Tukuma muzeja speciāliste. Publicētas grāmatas, zinātniski pētījumi un izstāžu katalogi par muižu vēsturi, Tukuma pilsētas un baznīcu vēsturi, par ievērojamiem cilvēkiem, kā arī 20. gadsimta sabiedriski politiskajām norisēm.

Atsauksmes

Tukuma baznīca varētu šķist kā viena no daudzajām sakrālajām celtnēm, kam ikdienas steigā paiet garām, neatrodot to ne par vecāko, ne lielāko, ne skaistāko Latvijas dievnamu vidū. Intas Dišleres grāmata, šis erudīcijas, perfekcionisma un vēsturnieka godprātības paraugs, rāda, ko nozīmē iedziļināšanās, nopietna zinātniskā izpēte un spēja ne tikai parādīt kādu vēstures liecinieku, bet likt izjust visu, kas ar to ir noticis. Tukuma baznīcas materiālā čaula lasītāja acu priekšā it kā atveras, un mēs varam just lielo garīgo starojumu, kas to ietver un caurstrāvo. Grāmatas vēstījumā ietilpis viss – baznīcas ēka un tās vēsture, iekārtas priekšmeti, zvani, ērģeles, dievgalda priekšmeti, mācītāju vēsture, draudzes dzīves norises, mācītājmāja, kapi, skolas un vēl daudz kas, apliecinot, ka savulaik ap baznīcu riņķoja viss, ko var saukt par garīgās enerģijas spriegumu, izglītību, kultūru un mākslu. Tukuma baznīcas ēka nu uzmirdz un stāv priekšā kā materiālo un garīgo bagātību krātuve. Pārsteidzoši detalizētais vēstures likteņgaitu izsekojums tomēr neaizklāj pašu galveno – baznīca kā Dieva nams, kā ļaužu kopas garīgais centrs, vieta, kas vienmēr kalpojusi mierināšanai un pacilāšanai, iedvesmošanai un vienošanai. Tur nav runa tikai par Tukuma pilsētu un tās apkārtni, jūtams, kā šīs ēkas vēsture atspoguļo visas Latvijas likteņus. Tukuma baznīca ir viens no tiem Latvijas dievnamiem, kuru darbība nepārtrūka visu okupācijas laiku. Tas baznīcai piedeva vēl papildu lomu – būt arī nacionālās idejas altārim, izaicinājumam pastāvošajai varai, cerībai nākotnē.

Nevar iedomāties vērtīgāku garīgo dāvanu sirmajai Tukuma baznīcai un tās draudzei jubilejā, reformācijas piemiņas gadu atzīmējot, kā šo fundamentālo izdevumu. Grāmata ir izcila ne tikai saturiskā ziņā, tā rāda ļoti augstu līmeni attēlu atlasē, to kvalitātē un izdevuma mākslinieciskajā iekārtojumā. Tukuma evaņģēliski luteriskā draudze ir radījusi sava veida etalonu, kā vajag parādīt, atsegt un pagodināt savu dievnamu, tāpēc atliek tikai vēlēties, lai šim paraugam sekotu citas Latvijas draudzes.

Dr. art. h. c. Imants Lancmanis

Šis ir kapitāls darbs, nopietns pētījums ar vēsturisku vērtību. Draudzes dzīve tiek parādīta plašā kontekstā ar Latvijas vēsturi. Dažādu gadsimtu norises, vērtības, īpatnības ir pamatotas dokumentālās un fotogrāfiskās liecībās; draudzes un baznīcas mainīgie likteņi atklāti caur cilvēkiem, un otrādi. Jā, baznīca nav tikai piemineklis, bet vairāk kustība, process, attīstība…

Modris Plāte, LELB mācītājs

€45,00 (cena ar piegādi Latvijā)

Pasūtīšana e-pasts: tukumabaznica@gmail.com

Iepriekš presē izskanējis, ka grāmatas paredzētas pirmsskolas vecuma bērniem diskusiju veicināšanai par zēnu un meiteņu lomām.

Kā skaidro grāmatu veidotāji, grāmatas lasīšana bērnudārzā palīdzēs veidot viedokli par dzimumlīdztiesības jautājumiem, piemēram, vai meitenēm spēlēt futbolu ir pieņemami, vai puišiem, kuri vēlētos paspēlēties ar lellēm, par to būtu jākautrējas, vai visām meitenēm patīk rozā drēbes, bet puikām – tumšas, un vēl daudziem citiem jautājumiem.

Taču SPEKTRS redakcijā ir saņemti satraukti zvani no vecākiem, kuri uzskata, ka tādā veidā tiek izplatīta līdzcietība pret homoseksualitāti, nevis, lai puikām mācītu vīrišķību un meitenēm sievišķību. Kāds satraukts un iekarsis divu bērnu tēvs jautā: „Kāpēc man neviens nejautā tieši: „Vai jūs vēlaties, lai Jūsu dēlu padarām par homoseksuālu? Mēs zinām lielisku veidu kā to panākt!” Mana atbilde ir: „Nekad!”

Šodien valsts augstākajām amatpersonām iesniegta protesta vēstule par tendenciozu bērnu grāmatu. 54 nevalstiskas organizācijas pieprasa Labklājības ministres demisiju. Fonda “Moral Revolution” vadītāja Natālija Magazeina pauž sašutumu par to, ka Labklājības ministrija ir piekritusi šo grāmatu tulkošanai un izplatīšanai, gan arī par to, ka sabiedrība nav bijusi iesaistīta šajā procesā. Organizāciju vārdā Natālija Magazeina  teica: „Mēs uzskatām, ka šo grāmatu publicēšana un izplatīšana pārkāpj Latvijas tiesību aktus un apdraud valsts pamatus – ģimeni kā īpašo sievietes un vīrieša savienību, kā arī bērna tiesības uz savu tradicionālo un garīgajās vērtībās skaidri balstīto identitāti.”

Ne tikai bērnu vecāki nojauš, ka tāda veida dzimumlīdztiesības mācīšanai ir mērķis dezinformēt bērnus par savu dzimumu, bet arī nevalstiskās organizācijas runā par to pašu. „Tādējādi bērnos tiek nevis nostiprināta no dzimšanas dotā dabiskā dzimuma identitāte, bet, apzināti radot dzimumu jucekli, tā tiek grauta, veidojot situāciju mākslīgai citas orientācijas iegūšanai,” Organizāciju vārdā saka Natālija Magazeina.

Nevalstiskās organizācijas uzskata, ka šajā gadījumā vairs nav runa par dzimumu līdztiesību, bet gan par dzimumu maiņu!

Nevalstiskās organizācijas aicina ieskatīties grāmatas saturā minot kādu konkrētu bērnu identitātes graušanas piemēru:

«Čau!» saka tas, kuru sauc Kārlis. «Kā tevi sauc?»

«Rūta,» otrs bērns atteic. «Pārējie gan visu dienu saukāja mani par Rihardu, un es jau gandrīz esmu pieradusi pie tā.»

«Es labi zinu, ko tu domā,» Kārlis saka. «Mani šodien saukāja par Karlīnu.»

Abi bērni vienojas, ka viņiem gribētos tādus vārdus, kas piederētos, savādā otrdienā satiekoties Alā.

«Ja mani sauc Uno, tu vari būt Duo,» Kārlis ierosina.

Protesta vēstulē teikts, ka bērniem tiek mainīta dzimuma identitāte, lai gan viņiem tā šobrīd liekas kā spēle.. Šeit jau tiek lietota nekatrā dzimte, līdz ar to dzimums tiek aizstāts ar “dzimti”..

Grāmatām pievienots metodiskais materiāls, kura 27. lpp. pavisam skaidri pateikts: ”Šī metodiskā materiāla mērķis ir panākt, lai bērnu dzimumam nav izšķirošas nozīmes (!!!!!). Nav vienas galīgās patiesības par to, kādiem jābūt zēniem un kādām – meitenēm. Šādu patiesību ir daudz, un tās ir mainīgas.” Šāds apgalvojums neatbilst dabas likumiem par vīrišķību un sievišķību, kā arī ir klajā pretrunā ar Latvijas sabiedrības interesēm.

Sakarā ar ministres nostāju nevalstiskās organizācijas ir pārsteigtas, jo Ar Labklājības minstri I.Viņķeli ir notikušas diskusijas, kurās tika vērsta uzmanība uz tradicionālu ģimeņu stiprināšanas kritisko nepieciešamību, uz nepieciešamajiem pasākumiem demogrāfijas krīzes pārvarēšanā, uz to, ka nepieciešams valstisks atbalsts laulību skaita palielināšanai utml. Tomēr tagad mūs pārsteidz šo grāmatu lieta, kas savā būtībā grauj ģimenes institūtu.

Nevalstisko organizāciju sastādītā protesta vēstulē tiek atgādināts negatīvs piemērs ministrei uzstājoties televīzijā. „LTV1 raidījumā “Sastrēgumstunda” 29.08.2012. ministre atzina, ka valstij nav jāveicina laulību skaita pieaugums, jo tā būšot diskriminācija pret kopā dzīvojošiem pāriem un nepilnām ģimenēm (pretruna ar LM nolikuma 5.2.13. pantu – „Ministrija veicina bērniem un ģimenei labvēlīgas vides veidošanos valstī“). Pie tam, ministre kā labu dzimumu līdztiesības piemēru raidījumā minēja Zviedriju (lai gan statistika rāda, ka Zviedrijā ir ļoti augsts pašnāvību skaits, kā arī milzīgs antidepresantu lietotāju skaits, Zviedrijā ir vairāk nekā 40 tūkstoši bērnu, kam vecāki, vai viens no vecākiem ir homoseksuāli). Tādējādi top skaidrs, ka ministrei nav saprotamas elementāras pamatlietas par ģimeni un laulību kā valsts balstiem, kā arī neinteresē Latvijas tautas labklājība, bērnu tiesības un sabiedrības intereses.” Organizāciju pārstāvji jautā: „Jājautā, kā interesēs viņa strādā?”

Sabiedrisko organizāciju prasība

Pamatojoties uz katastrofālajiem demogrāfijas rādītājiem, un loģiski sekojošo ģimenes un laulības institūta stiprināšanas nepieciešamību; Satversmes 1., 110. pantu, Bērnu tiesību aizsardzības likumu, Valsts pārvaldes iekārtas likumu, Ministru Kabineta iekārtas likumu, Labklājības ministrijas nolikumu:

Pieprasām:

1.     Labklājības ministres I.Viņķeles demisiju;

2.     nekavējoties aizliegt grāmatu „Diena, kad Kārlis bija Karlīna” un „Diena, kad Rūta bija Rihards” izplatīšanu un pasniegšanu bērniem;

3.     aizliegt metodisko materiālu pedagogiem “Bērnudārzi, kuros ir vieta PepijPrinčiem un PirātPrincesēm”;

4.     saukt pie atbildības visas amatpersonas, kuras piedalījušās šī prettiesiskā materiāla sagatavošanā un izplatīšanā.

Projekta kopējās izmaksas ir6430 lati. Katra grāmata ir izdota 500 eksemplāros.

>>Grāmatas vizuālais izskats<<