Konferences laikā bija runāts arī par Overtona logu un tās nozīmi. Piemēram, ja nepārtraukti popularizē viendzimuma attiecības, tad ar laiku sabiedrība sāk tās uztvert par vēlamām.

Liepājas Sv. Annas baznīcas draudzes mācītājs Andris Brikšķis uzsvēra, ka nav runa tikai par homoseksuālām attiecībām, bet arī pasaules uztveres maiņu papildinot ar līdz nākošajām negatīvām sekām, piemēram, genderismu, kad tēva un mātes loma tiek novājināta un nomainīta ar vecākiem 1 un 2. Konference organizēta, lai uzsvērtu un atgādinātu sabiedrībai, īpaši pedagogiem, par tradicionālas ģimenes nozīmi un tās popularizēšanas nepieciešamību.

Iedomājieties situāciju, kad jūs ar bērniem, vīrs, sieva, arī jūsu vecāki esat apsēdušies sestdienas vakarā pie televizora. Programmā LTV1 21.10- (skatītākais raidlaiks) romantiska komēdija (13.07.2013.), taču jums noteikti smiekli nenāks, jo filmā ģimenes, kas plāno savu nākotni, attēlotas kā mietpilsoņi, vīra tēvs sapņo erotiskus sapņus par savu vedeklu, meitene pārguļ ne tikai ar mākslinieku, bet arī ar viņa bijušo sievu un aicina pievienoties savu draudzeni un vēl visus gribētājus…
Jums ir ne tikai sabojāts vakars, bet arī esat saņēmuši vēstījumu no nacionālā, sabiedriskā kanāla, kas tiek uzturēts no nodokļu maksātāju naudas – jūs esat nejēgas, ģimenes vairs nav modē…
Te nu ir jautājums par ko LTV1 vadība uzskata savus skatītājus? Ja jau šo ”Holivudas brīnumu” tā ir izvēlējusies, nopirkusi un arī parādījusi.

Ģimenes ar bērniem ir valsts pamats, mūsu vērtību glabātājas un pārmantotājas no paaudzes paaudzē. Ģimenes ar bērniem ir valsts ekonomiskās izaugsmes pamats un galvenie patērētāji un lielākās pievienotās vērtības- cilvēku radītājas mūsu valstī. Šāda attieksme pret ģimenēm no LTV1 puses ir ņirgāšanās par savu tautu un valsti.
Augstas amatpersonas NEPLP var pateikt, ka nezina, kas ir ģimenes vērtības!!!
Es ceru, ka neviens no viņiem nav uzaudzis bērnu namā, bet, ja jūs pajautātu bērnu nama bērniem- kas ir ģimenes vērtības – viņi jums noteikti pateiktu!
Kāpēc mums – ģimenēm ar bērniem, vecmāmiņām, veciemtēviem būtu jāapmaksā ņirgāšanās par mūsu vērtībām?

Tāpēc aicinu SKP un sabiedrību pieprasīt NEPLP ģimenes vērtību iestrādāšanu sabiedriskajā pasūtījumā un EPLP likumā atbilstoši Satversmei 110. un 116. pantam. Jo sabiedriskajā pasūtījumā pašlaik tās nav pat pieminētas, kur nu vēl ierādīta galvenā vieta mūsu vērtībām. Aicinu jūs iestāties par savas valsts un tautas nākotni!
Lūdzu SKP vadībai iekļaut šo jautājumu 2. augusta sēdes darba kārtībā, tas attiecas arī uz LR sabiedrisko pasūtījumu.

Ar cieņu, Elita Kleinhofa-Prūse, Latvijas kristīgo skolotāju asociācijas valdes locekle, NEPLP SKP locekle

Latvijas Republikas Satversme

100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.

110.Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības

116. Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu.                                    J. Čakste, Satvesrsmes Sapulces vadītājs

Spektrs.com izvēlas Baibu Broku!

Baiba Broka ir latviešu juriste un politiķe, pārstāv Nacionālo apvienību un ir tās Rīgas mēra kandidāte 2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās. Līdzautore grāmatai “Juridisko tekstu analīze un izstrādāšana”.

„Jo ģimene ir mūsu vislielākā vērtība, kas jāspēj saglabāt. Tāpēc ne visas modernās vēsmas, mums ir jāpieņem.”
(Baiba Broka)

SPEKTRS: Šogad pēc 16 marta norisēm „Mozaīka” pārstāvis izteica priekšlikumu „Pride” rīkot pie Brīvības pieminekļa, kā liecina Video: „Pulcēšanās brīvība un samērīgums”,  bet neviens no klātesošajiem galda viesiem neizteica nekādu pretenziju. Tāda vienaldzīga attieksme mulsina. Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzēvičs (video) skandināja, ka „sapulču, gājienu un piketu rīkošanu” aizliegt nedrīkst!, kā arī nedrīkstot izslēgt vienlaikus notiekošus un konfrontējošus pasākumus.

Vai tiešām pie Brīvības pieminekļa varētu notikt un būtu pieņemams latviešu tautai pilnīgi neraksturīga un svešas kultūras manifestācija? Kāds ir Jūsu viedoklis attiecībā par iespējamību „Pride” rīkošanu pie Brīvības pieminekļa vai Vecrīgas ielās?

Baiba Broka: Šobrīd mūsu Nacionālā Apvienība iesniegusi grozījumus par to, kādi pasākumi būtu organizējami pie Brīvības pieminekļa un kādi nē. Brīvības piemineklis ir svēts simbols, tādēļ visiem organizējamiem pasākumiem būtu jābūt atbilstošiem Latvijas valsts fundamentālām vērtībām. Tās ir ģimenes vērtības, kas ir atbilstošas kristīgām vērtībām. Tā arī ir Latvijas valsts izpratne par tradicionālu ģimeni. Tas nozīmē, ka mums pie tām ir stingri jāpieturas.

Kas attiecās uz šāda veida pasākumiem, es personīgi uzskatu, ka mums stingri jāiestājas par ģimenes vērtību saglabāšanu. Par pareizu ģimenes vērtību modeļa saglabāšanu. Par pareizu ģimenes vērtību orientētu izglītību. Jāņem vērā arī tas, ka Latvijas sabiedrība ir konservatīva, kas mani šajā gadījumā ārkārtīgi iepriecina. Jo ģimene ir mūsu vislielākā vērtība, kas jāspēj saglabāt. Tāpēc ne visas modernās vēsmas, mums ir jāpieņem. Attiecībā par šāda veida jautājumu, es kā juriste ļoti augsti novērtēju un saprotu, ka katram ir savas tiesības izvēlēties formu, kādā tas dzīvo. Īpaši, kas attiecās uz privāto dzīvi, bet vēl jo vairāk privātā dzīve ir individuāla lieta. Mums ir jāaizsargā cilvēku neaizskaramība. Bet publiskie pasākumi, kurus mūsu Latvijas sabiedrība varētu uztvert negatīvi vai pat veicināt ar masu sabiedriskām nekārtībām, es domāju, ka tas nav pieļaujams.

S: „Pride” organizētāji Jums noteikti varētu argumentēt, ka tās ir viņu cilvēktiesības un par cik Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzēvičs juridiskā ietvarā skandināja, ka „sapulču, gājienu un piketu rīkošanu” aizliegt nedrīkst, tad ko darīt?

B.B.: Protams, ir jārespektē katra cilvēka tiesības vienoties dažādos pasākumos un gājienos. Bet tas noteikti nav jādara ne pie Brīvības pieminekļa, ne arī Vecrīgas ielās. Pasākumi jārīko tā, lai tie netraucētu pērējās sabiedrības dzīvi.

S: Kā arī Jūs minējāt Latvijā ir iedibinātas konservatīvās vērtības, tad saprotams, ka pretestība uz gaidāmo „Pride” būs, taču kuru izrādās nu, nekādi aizliegt nevar, kaut arī katru gadu no jauna Latvijas tauta vāc parakstus pret Pride rīkošanu, tad homoseksuālistu atbalstītāji mērķtiecīgi gājuši vēl tālāk ar vēlmi ierobežot tautas tiesības Krimināllikuma 78 pantā. Slava Dievam, ka Latvijas tauta savlaicīgi noreaģēja un atkal bija spiesta vākt parakstus, lai neiekļautu Krimināllikuma 78 pantā vārdus „seksuālās minoritātes”. Kāds ir Jūsu viedoklis sakarā ar Krimināllikuma 78 panta grozīšanas varbūtību?

B.B.: Es uzskatu, ka Krimināllikuma 78 pants nav grozāms. Tas jāatstāj esošajā regulējumā. Tāds kāds likums ir šobrīd ir pilnīgi pietiekami. Protams, ja kāda sabiedrības daļa nav apmierināta ar valsts lēmumu, tad kā jau ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības izvērtēt un meklēt taisnīgu regulējumu. Taču es stingri palieku pie sava uzskata un vērtībām par kurām stingri iestājos.

S: Kāds ir Jūsu uzskats, sakarā ar Juvenālo Justīciju -bērnu tiesību regulējumā piešķirot vairāk tiesības Bāriņtiesām, kuras sadarbojas ar dažādām organizācijām, piešķirot tiesības nodarboties ar diezgan brutālu bērnu izņemšanu no ģimenēm un ievietojot tos pie audžu vecākiem. Audžu vecāki par sveša bērna audzināšanu saņem materiālo palīdzību no valsts, bet īstie vecāki cieš no bezspēcības. Vai arī izņemot bērnus no ģimenēm veicina bērnu tirdzniecību ārpus valsts robežām, tādējādi piešķirot bērnus homoseksuālajiem pāriem. Tas plašā veidā notiek Norvēģijā, Francijā. Jaunais likums pieņemts pirms gada arī Krievijas Federācijā un pēc vērienīga tautas protestēšanas tomēr Krievijas prezidents V.Putins nācis pie slēdziena, ka šāda veida izmaiņas bērnu likumā nav pieļaujamas un solīja kaut ko darīt lietas labā. Ir dzirdēti dažādi gadījumi Latvijā. Vai Latvija arī to piedzīvos tādā mērā, kā tas ir ārvalstīs?

B.B.: Kas attiecas uz bērnu tiesībām, tad jārunā par to, kādas tās ir Latvijas likumdošanas skatījums un regulējums. Latvijā šādas iespējas nav. Civillikumā strikti noregulēts termins par to, kas ir ģimene. Tā ir savienība starp divām pretēja dzimuma cilvēkiem ar mērķi veidot ģimeni ar pēcnācējiem. Tāpēc šādā kontekstā nekas cits nav maināms. Jautājumā par bērnu tiesībām ir jāņem vērā pamatregulējuma un likuma pareiza izpratne.

S: Kad jūs kļūsiet par Rīgas mēru, kādas būtu pirmās lietas, kuras vēlētos mainīt?

B.B.: Vispirms, lai kaut ko mainītu ir jāredz izejas punkts.

Ir jādara viss, lai finanšu plūsmu padarītu caurskatāmu un saprotamu. Ja mēs runājam par finanšu jomas skaidrību, tad jāveic strukturāls audits kapitālsabiedrībās. Ja mēs runājam par sociālo jomu, tad rūpīgi jāpārskata, jo ir pamats šaubīties par to, ka sociālie pabalsti tiek sniegti diezgan vieglprātīgi, kultivējot Latvijas sabiedrību dzīvot uz pabalstu rēķina, neveicinot vēlmi strādāt algotu darbu. Infrastruktūrā jāpārskata finanses ceļiem un iekšpagalmiem.

S: Kā stiprināt latvisku Latviju?

B.B.: Tas ir ikdienas darbs. Mums pašiem jārunā latviski un tad varam arī pārējos mudināt darīt to pašu. Tas ir darbs, kas jāveicina ģimenēs, izglītības sistēmā. Protams, Rīga ir vienmēr bijusi multinacionāla pilsēta, bet tajā pat laikā mums ir jāmotivē cittautieši, kas dzīvo Latvijā, lai būtu kopā ar mums. Ar prieku apgūst mūsu tradīcijas un ir kopā ar mums svētkos un bēdās.

S: Paldies par interviju.