Raidījumu vada: Tālivaldis Tālbergs – LKR prezidents

Plašāka informācija pieejama portālā daudzbērnu ģimenēm godagimene.lv

Vecāku sabiedriskā kustība “Dzimta” jau saņēmusi trīs deputātu atbildes,-ziņo spektrs.com

Latviešu militārpersonas un politiķa, bijušās Padomju armijas, Latvijas Aizsardzības spēku un Nacionālo bruņoto spēku virsnieka, militārā zinātnieka, rezerves brigādes ģenerāļa Kārļa Krēsliņa atbilde:

Vai Jūs esat pret bērnu seksualizāciju?

Jā. Es viennozīmīgi esmu pret bērnu seksualizāciju. Arī es uzskatu, ka pasaulē mākslas un mūzikas jomā šobrīd ir ļoti daudz, kas atļauts un netiek slēpts no mūsdienu pusaudžu acīm. Tomēr, Latvijas Republikas tiesu sistēma nekādā mērā neatbalsta seksualizāciju. Latvijā prostitūcija ir aizliegta, tāpēc tās jebkāda popularizēšana vai izplatīšana skolās ir krimināli sodāma. Šādas organizācija kā „Papardes Zieds” vēlas izglītot jauniešus tieši seksuālajā jomā. Lai arī paņēmieni, kā tas tiek darīts dažiem, cilvēkiem var likties nepieņemami. Latvijā ir ļoti zems izglītības līmenis tieši seksuālajos jautājumos. Ir veikti atsevišķi pētījumi, kuru atbildes ir šokējošas. Pētījumā tika uzdots jautājums tieši par izsargāšanās līdzekļiem. Daļa no respondentiem kā pietiekamu izsargāšanās līdzekli minēja celofāna maisiņu, „coca-cola” gāzētā dzēriena iedzeršanu pēc dzimumakta un citrona sulas ievadīšanu makstī. Bērnus un jauniešus ir nepieciešams izglītot seksuālajā jomā, jo pat tad, ja pusaudži nodarbojas ar jebkādām seksuālajām aktivitātēm, viņiem ir jāzina pie kādām sekām tas var novest.

Vai Jūs esat par genderu reformu ieviešanu sabiedrībā?

Genderu reformas ieviešana sabiedrībā būtu ļoti kritiska un nosodāma, pēc manām domām. Tas ir tāpēc, ka, pēc maniem uzskatiem, normālā sabiedrībā ir jābūt vīrietim un sievietei. Attiecīgi nevajadzētu pastāvēt ne homoseksuāļiem, biseksuāliem un transseksuāļiem. Dzimumu līdztiesība ir nosodāma tajā brīdī, ja runa ir par seksualitāti un bērnu drošību. Ekonomiskajā ziņā dzimumu līdztiesībai būtu jābūt kā vienai no cilvēktiesību normām, jo tas būtu ļoti negodīgi, ja vīrietis par identisku darbu saņemtu atalgojumu, kas ir lielāks, nekā par tādu pašu darbu, kuru dara sieviete.

Vai Jūs esat par viendzimuma personu seksuālo un laulības attiecību popularizēšanu bērnu izglītības un aprūpes iestādēs?

Atbildēšu pavisam īsi un kodolīgi- Nē! Tas būtu degradējoši. Es neuzskatu, ka Latvijā vajadzētu popularizēt homoseksuālas attiecības ģimenē, skolā vai sabiedrībā.

Vai Jūs esat par to, ka vecāku vara ģimenē tiek aizstāta ar vecāku aizgādības tiesībām?

Es uzskatu, ka šis lēmums ir pieņemts pareizi. Valsts nekādā gadījumā neiejauksies ģimenē, kurā tiek veselīgi audzināti bērni, pat tad, ja rodas kādas ekonomiskas vai nelielas sociālas problēmas. Šī politika tika veidota, lai pasargātu bērnus no atkārtotas varmācības, apspiešanas un bērnu traumēšanas. Neviena iestāde nevarēs atņemt vecāku aizbildniecību par to, ka bērns tika sodīts par kādu neizdarītu darbu vai pienākumu, kas bija viņam/viņai tika uzlikts. Valsts pasargās tos bērnus, kuri atkārtoti cieš no vardarbības ģimenē, tiek regulāri sisti, grūstīti vai jebkā citā veidā fiziski traumēti, kuri cieš no morālās vardarbības, uz tiem nepamatoti bļauj, apsaukā vai rada kaitējumu jebkādā citā veidā. Termins „vara” bieži vien tiek asociēts ar kaut ko negatīvu un nospiedošu, kas arī bija pamats tam, ka tika nomainīts termins „vecāku vara” uz „vecāku aizgādības tiesībām.”

Partijas “Vienotība” biedra, 11. Saeimas deputāta Dzintara Ābiķa atbilde:

1. Bērni ir jāizglīto atbilstoši vecumam.

2. Nē.

3. Nav jāpopularizē, bet jāsniedz Satversmei atbilstošs skaidrojums.

4. Ja vecāki pret bērnu izturas noziedzīgi, tad šādā ģimenē bērnu atstāt arī ir noziegums.

Patiesā cieņā /Dz. Ābiķis/

P.S. Vēl okupācijas laikā esmu strādājis vidusskolā un mācījis ģimenes mācību.

Partijas “Saskaņas centrs” biedra, 11. Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova atbilde:

1.PRET

2.PRET

3.PRET

4.PRET

Iedomājieties situāciju, kad jūs ar bērniem, vīrs, sieva, arī jūsu vecāki esat apsēdušies sestdienas vakarā pie televizora. Programmā LTV1 21.10- (skatītākais raidlaiks) romantiska komēdija (13.07.2013.), taču jums noteikti smiekli nenāks, jo filmā ģimenes, kas plāno savu nākotni, attēlotas kā mietpilsoņi, vīra tēvs sapņo erotiskus sapņus par savu vedeklu, meitene pārguļ ne tikai ar mākslinieku, bet arī ar viņa bijušo sievu un aicina pievienoties savu draudzeni un vēl visus gribētājus…
Jums ir ne tikai sabojāts vakars, bet arī esat saņēmuši vēstījumu no nacionālā, sabiedriskā kanāla, kas tiek uzturēts no nodokļu maksātāju naudas – jūs esat nejēgas, ģimenes vairs nav modē…
Te nu ir jautājums par ko LTV1 vadība uzskata savus skatītājus? Ja jau šo ”Holivudas brīnumu” tā ir izvēlējusies, nopirkusi un arī parādījusi.

Ģimenes ar bērniem ir valsts pamats, mūsu vērtību glabātājas un pārmantotājas no paaudzes paaudzē. Ģimenes ar bērniem ir valsts ekonomiskās izaugsmes pamats un galvenie patērētāji un lielākās pievienotās vērtības- cilvēku radītājas mūsu valstī. Šāda attieksme pret ģimenēm no LTV1 puses ir ņirgāšanās par savu tautu un valsti.
Augstas amatpersonas NEPLP var pateikt, ka nezina, kas ir ģimenes vērtības!!!
Es ceru, ka neviens no viņiem nav uzaudzis bērnu namā, bet, ja jūs pajautātu bērnu nama bērniem- kas ir ģimenes vērtības – viņi jums noteikti pateiktu!
Kāpēc mums – ģimenēm ar bērniem, vecmāmiņām, veciemtēviem būtu jāapmaksā ņirgāšanās par mūsu vērtībām?

Tāpēc aicinu SKP un sabiedrību pieprasīt NEPLP ģimenes vērtību iestrādāšanu sabiedriskajā pasūtījumā un EPLP likumā atbilstoši Satversmei 110. un 116. pantam. Jo sabiedriskajā pasūtījumā pašlaik tās nav pat pieminētas, kur nu vēl ierādīta galvenā vieta mūsu vērtībām. Aicinu jūs iestāties par savas valsts un tautas nākotni!
Lūdzu SKP vadībai iekļaut šo jautājumu 2. augusta sēdes darba kārtībā, tas attiecas arī uz LR sabiedrisko pasūtījumu.

Ar cieņu, Elita Kleinhofa-Prūse, Latvijas kristīgo skolotāju asociācijas valdes locekle, NEPLP SKP locekle

Latvijas Republikas Satversme

100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.

110.Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības

116. Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu.                                    J. Čakste, Satvesrsmes Sapulces vadītājs

Jānis Gulbis, bijušais Augstākās padomes deputāts un Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra direktors Spektrs.com sniedz komentāru saistībā par grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā, lai pilnveidotu tā normas atbilstoši ANO Konvencijai par bērnu tiesībām. Papildus Jānis Gulbis piedāvā detalizētu un izskaidrojošu rakstu par „Bērnu tiesību aizsardzības likuma” grozījumu ieviešanu negatīvām sekām Latvijas nākotnē.

Spektrs.com: Lūk, deputāti vienbalsīgi un bez iebildumiem apstiprinājuši Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto priekšlikuma grozījumu „Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Kā Jūs domājat kāpēc nav notikušas nekādas uzstāšanās, nebija uzdoti jautājumi, kā arī netika izvirzīti iebildumi, jo taču cilvēks ar nepietiekamajām zināšanām šajā jomā pat izprot dažu labu izvirzīto jautājumu absurdumu?

Jānis Gulbis: Tāpēc, ka ierindas deputāts ir „0”, viņam nav nekādas tiesības izteikt savu atšķirīgu viedokli, nekā tas ir valdošajā partijā, kuru viņš pārstāv. Saprotiet, lieta ir tāda, ka valdošā partija dzīvo no sponsora naudas. Partija kļūst atkarīga no sponsoru uzskatiem un viedokļa. Partija ir atkarīga arī no esošās kārtības it īpaši no birokrātiskās sistēmas.

Spektrs.com: Vai tiešām neko nevar mainīt, saistībā ar šāda veida un līdzīgām piekoptām metodēm likumu grozījumu projektos?

Jānis Gulbis: Nekas nevar mainīties, kamēr Latvijā nav iespējama deputāta atsaukšana pēc vēlēšanām par vēlētāju interešu nepildīšanu.

Spekrts.com: Kādā veidā mēs Latvijā esam nonākuši līdz tam, ka bāriņtiesas darbinieks var bez Tiesas lēmuma izņemt bērnu no ģimenes, balstoties principā uz nepārliecinošiem faktu atstāstījumiem un standarta lietas būtības konstatēšanu, piemēram, ieskatoties ledusskapī vai bērnu apdzīvojamā telpā?

Jānis Gulbis: Ārvalstīs darbojas sertificēti tiesneši un atbilstoši specializētas tiesa, kas darbojas tieši ar šiem jautājumiem. Latvijā tādas tiesas vispār nav! Latvijā pastāv maldīgs uzskats, ka bāriņtiesa pārstāv arī tiesu. Tā tas nav! Bāriņtiesai ar tiesu nav nekāda sakara. Tāpēc daudzas ģimenes to nezinot vaļsirdīgi pakļaujas Bāriņtiesas lēmumam.

Spektrs.com: Ko iesākt ģimenēm, kuras apdraud ar bērnu izņemšanu, kā arī faktiski neviena ģimene netiek pasargāta no šādiem draudiem. Jo kā jau prakse uzrāda, ka nav runa tikai par nelabvēlīgām ģimenēm. Jebkura ģimene pēkšņi var nonākt situācijā, ka bez tiesas sprieduma tiek izņemts bērns no ģimenes. Vecāki nonāk situācijā, ka nav kur sūdzēties un nav kur lūgt palīdzību. Kā Jūs domājat vai būtu vērts Latvijas tautas ģimeņu vārdā vākt parakstus par to, lai valdībā izlemtu piešķirt taisnīgu tiesu bērnu aizsardzībā ne tikai no vecākiem, bet arī no bāriņtiesu patvaļīgās puses, kā arī pārvērtēt pieņemtos grozījumus?

Raksta autors: Jānis Gulbis, bijušais Augstākās padomes deputāts un Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra direktors

Pēc informācijas no Saeimas preses dienesta – 25.04.2013 otrajā lasījumā Saeimas darba kārtībā bija grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, lai pilnveidotu tā normas atbilstoši ANO Konvencijai par bērnu tiesībām.

“Bērna labākajās interesēs”?

Realitātē: Likumprojekts paredz paplašināt fiziskās vardarbības terminu, iekļaujot tajā arī bērna pakļaušanu kaitīgu faktoru, tai skaitā tabakas dūmu, iedarbībai. Dokuments Nr.2170 ar 37 priekšlikumiem. Iesniedzējs – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Saeimas deputātu balsojums: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

Sēde sākās pulksten 9:00, beidzās pulksten 10:15. Tika “izskatīti” 27 jautājumi (attiecīgā likuma izmaiņu priekšlikumi). Debates nebija (neviens neuzstājās). Pašu dokumentu var apskatīt šeit: http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=271/Lp11

Vispārējais iespaids –no lielās ierēdņu un politiķu armijas tiek demonstrēta kaut kāda darbība “bērna labākajās interesēs” ar pilnīgi pretēju rezultātu, dodot ierēdņiem vēl lielāku iespēju izrēķināties ar viņiem nevēlamajām ģimenēm. Arvien vairāk izpaužas egoistisko, ambiciozo cilvēku, kam pietrūkst intelekta, vieglākie risinājumi – sodīšanas prieks. Valsts varas vardarbība pret ģimeni un bērniem ir sasniegusi sarkano līniju un ir pēdējais laiks apdomāties uz kurieni tad mēs īstenībā ejam.

Rezultāti

Likumdevējs – Saeima pārkāpj pašu ratificētos starptautiskos tiesību aktus bērnu un ģimenes tiesību aizsardzībā. Latvijā bez tiesas lēmuma masveidā – tūkstošiem  bērnu tiek izņemti no ģimenēm. Šo atbildīgo aktu pārvērš par visrupjāko vardarbību pret ģimeni un bērniem, kas ir valsts politikas un ierēdņu bezatbildīgas noziedzīgas darbības rezultāts daudzu gadu garumā un ko veic pašvaldību aizbildnības un aizgādnības iestādes. Šīs iestādes fiktīvi, lai maldinātu cilvēkus, ir nosauktas par “bāriņtiesām”. Šajās iestādēs nav tiesnešu un tajās nereti strādā mazkvalificēti ierēdņi darbu apvienošanas kārtībā un tās darbojas valsts sociālās, nevis tieslietu sistēmas ietvaros.

Tā ir aplama sistēma, kad tiem, kam jānodrošina aizbildnība un aizgādnība, paši izņem bērnus no ģimenēm un paši sevi uzrauga, pie tam vienas politiskas (Labklājības) ministrijas pārraudzībā (atrodoties attiecīgi zem valdošās koalīcijas politiskā jumta). Tas ir ne tikai absurdi demokrātiskā sistēmā, bet arī noziedzīgi, jo dod iespēju vietējai varas mafijai izdarīt visdažādākā veida noziegumus pret ģimeni un bērniem – patvaļīgi izrēķināties ar nevēlamu politisku pretinieku, kārtot personiskus rēķinus, iedzīvoties uz bērnu tirdzniecības rēķina, nolaidīgi pildīt savus pienākumus.

Šīs fiktīvās pašvaldības iestādes dēļ visvarenības un nesodāmības apziņas praksē uz līdzenas vietas izņem bērnus no ģimenes pat minūšu laikā kā tas bija Pilsētnieces gadījumā Siguldā. Un tās lēmumus var atcelt administratīvā tiesa, ja vien vecāki ir spējīgi uzsākt šo nevienlīdzīgo cīņu mūsu slavenajā tiesu sistēmā, kur tiesneši nav specializējušies šādu lietu izskatīšanai, un samaksāt advokātiem, kurus nereti viegli pārpērk bērnu tirgotāju advokāti, kas aizstāv bāriņtiesas safabricētos lēmumus.

Te runāt par kaut kādu nevainības prezumpciju ir pilnīgi lieki, tāpat lieki ir gaidīt kaut kādu objektivitāti, jo pēc būtības nekas netiek pārbaudīts, bet labākajā gadījumā skata tikai fiktīvo bāriņtiesu, sociālo dienestu un policijas safabricēto papīru grēdas. Šādā greizā, neadekvātā sistēmā pat vislabākie un godīgākie cilvēki ar laiku var aiziet neceļos un tos viegli var piespiest izpildīt valdošās valsts un pašvaldības varas jebkuras pavēles, jo viņi ir atkarīgi tikai no šīs politiskās varas.

Daudzu gadu prakse rāda, ka par nodokļu maksātāju naudu mēs uzturam lielu birokrātisku monstru – Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju Labklājības ministrijas (ministre Ilze Viņķele, Vienotība) paspārnē. Tā ir izpildvara, kurai būtu jānodrošina tas, ko politiķi sasolījuši vēlēšanās, bet kas faktiski sedz un pat veicina nepamatotu bērnu izņemšanu no ģimenes. Šis monstrs veikli uztaisīts ne tikai par valsts sistēmas kontrolieri, bet arī par kaklakungu pašvaldībām un faktiski ir politiska inspekcija.

Tai pašā laikā Tiesībsargam, kam ir jābūt neatkarīgam no politiskās varas,  šī politiskā valsts vara samazināja finansējumu 60% apmērā tādējādi faktiski likvidējot tā bērnu tiesību aizsardzības nodaļu, kurā izsmieklam tika atstāti trīs darbinieki uz visu valsti.

Pašvaldībās, kur tieši parādās tas rezultāts, kā valsts un pašvaldības politiķi veic savas funkcijas attiecībā pret ģimeni un bērniem, no šiem politiķiem neatkarīga uzraudzība vispār Latvijā nav. Vienīgā šāda institūcija bija Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centrs, ko veiksmīgi likvidēja N.Ušakovs ar A.Šleseru. Kā saka – “roka roku mazgā, abas baltas.”

Par administratīvās tiesas darba kvalitāti ir cits stāsts. Lietu skatīšana ārpus kārtas par ģimeni un bērniem labi var redzēt tai pašā Siguldas (Ž.Pilsētnieces) gadījumā, kad pirmā tiesas sēde faktiski notika pēc pus gada ar 0 rezultātu un turpinās vēl šodien un nav vēl zināms, kad beigsies.

Kas notiek bērnu aprūpes vai t.s. rehabilitācijas iestādēs un privātās struktūrās, kur tiek ievietoti no ģimenēm izņemtie bērni, vispār maz kas ir zināms, jo Tiesībsargam nav nekādu efektīvu iespēju tās ietekmēt, bet uz viņa rekomendācijām politiskai varai ir nospļauties. Viņiem ir savs birokrātiskais monstrs, kurš sedz visas viņu izdarības un kam vienmēr atrakstīšanās gadījumā ir gatavas standarta atbildes uz iesniegtajām sūdzībām. Bet pats galvenais, lai tas viss notiktu lielā slepenībā, lai cilvēku vairums neuzzinātu kādas šausmu lietas šai jomā ik dienas notiek.

Ja izsekotu pieņemtos grozījumus ģimeņu un bērnu aizsardzības jautājumos Latvijas tiesību aktos, tad atklātos īstā valsts politika attiecībā pret ģimeni – juridiskais infantilisms, bērnu tirgotāju lobisms, to nekaunība, īstenība par viesģimenēm ārzemēs un daudzi citi nepatīkami fakti. Tas būtu ļoti svētīgs darbs, ja to godīgi veiktu, tomēr šodien būtu vieglāk uzrakstīt likumus no jauna, nevis labot esošos. Arī pēdējos grozījumos nekas nav mainījies uz labo pusi, tieši otrādi.

Bērnu tirdzniecība strauji pieaug

Pasaules tirgū pieprasījums pēc bērniem strauji pieaug, sevišķi pēc Krievijas atteikšanās tos pārdot uz ASV. Tagad šī atteikšanās var skart arī ES valstis, kuras ir atzinušas homoseksuāļu un lesbiešu laulības. Tāpēc Latvijā dažāda veida lobisti strādā maksimālos apgriezienos, ambiciozi, šizofrēniski neadekvāti. Redzama gan klaja nekaunība, gan reizē arī muļķība. Jāsaka gan, ka lobistu nekaunība iet cauri tur, kur trūkst kompetences nolikt šos neliešus savās vietās.

Likuma burts

Tātad, mīļie vecāki, jums jāapgūst labi šie grozījumi, jo citādi variet viegli pazaudēt savus bērnus. Piemēram, vardarbība pret bērnu nu vairs nebūs tikai „visu veidu fiziska vai emocionāla cietsirdība, seksuāla vardarbība, nolaidība”, bet arī „cita veida izturēšanās, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu”.

Bez tā vēl ir papildinājums, ka „fiziska vardarbība – bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu vai apzināta bērna pakļaušana kaitīgu faktoru, tai skaitā tabakas dūmu iedarbībai”.

Tagad studējiet, cik kaitīgie faktori ir zināmi bāriņtiesu, sociālo dienestu un policijas izcilajiem “speciālistiem”. Vai vispār bērni var iziet uz ielas? Ko viņi ēdīs? Un vai tikai tabakas dūmi ir kaitīgi?

Interesanti ir 5’1 un 5’2 papildinājumi, kur skaidri izpaužas grozījumu sagatavotāju zemais kompetences līmenis. Vai tiešām 5’1 papildinājumā bija grūti dot īsu formulējumu, kam tad ir nepieciešamas speciālas zināšanas tieši bērnu un ģimenes psiholoģijā un pedagoģijā, kas ir pats galvenais! Tā vietā tika nevajadzīgi gari izplūsts par „subjektiem, kuriem nepieciešamas speciālas zināšanas” sausā, maz ko izsakošā un dažādi interpretējamā „bērnu tiesību aizsardzības jomā”.

Savukārt 5’2 papildinājumu diez vai kāds no psihologiem ir lasījis un diez vai grozījumu sagatavotāji un vēl jo vairāk apstiprinātāji saprot, ko īstenībā nozīmē metodes un testi psihologa darbā un to rezultātu izsniegšana kādam ārpus psihologa kabineta.  Vairums nemaz nezina, ka metodes un testi ir tikai kā papildus, ierobežotas izmantošanas līdzeklis darbā ar standarta bērniem, ko nereti ar grūtībām spēj interpretēt tikai speciālists. Bet tagad likumā būs reglamentēta informācijas par šo testu izsniegšana pilnīgi svešiem, nekompetentiem cilvēkiem, nerunājot nemaz par to, ka no ģimenēm izņemtie bērni visbiežāk ir īpaši un neatbilst definētajiem standartiem un attiecīgi viņu pārbaudes rezultāti ar standartizēto testu un metožu palīdzību būs kļūdaini. Tieši tāpēc psiholoģijā ir augstākā mērā neētiski un bezatbildīgi dot jelkādus negatīvus slēdzienus ārpus psihologa kabineta. Diemžēl Latvijā tas tiek klaji ignorēts.

Vienīgais, ko psihologiem ir jāveicina – atjaunot pēc iespējas ātrāk bērna un vecāku garīgo un fizisko saskarsmi bez kuras nav iespējama ne bērna , ne vecāku pilnvērtīga turpmākā dzīve.

Tai pašā laikā tika skatīts 20.pants – „Ar bērna tiesību aizsardzību saistīto lietu izskatīšana” un tajā netika ieviesta skaidrība par to, kas tad ir tā “attiecīgā institūcija”, kura var juridiski pārstāvēt no ģimenes izņemtu bērnu, lai nebūtu tā, kā tas ir Siguldas gadījumā, kad bērnu tiesā juridiski pārstāv Inspekcijas departamenta direktore, kura nodarbojas ar lietas pārbaudi, atreferē bērna it kā teikto pēc lietas materiāliem, kaut ar pašu bērnu nebija tikusies un runājusi.

Praksē pierādās, ka bāriņtiesas bez kāda pamatojuma izvairās nodot bērnu aizbildņiem pie tuvākajiem radiniekiem vai audžuģimenē, bet cenšas bērnu ielikt bērnu aprūpes iestādē. Tagad šajos likuma grozījumos tiek prioretizēta aizbildnība un audžuģimenes -  27.pantā ar papildinājumu 3’1 daļu – „Ārpusģimenes aprūpi bērnu aprūpes iestādē nodrošina, ja aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē nav piemērota konkrētam bērnam.” Interesanta pretimnākšana par ko nav pamats priecāties, jo nav vēl zināms kādām audžuģimenēm un aizbildņiem tie bērni tiks nodoti.

Vecākiem der zināt

Vecākiem ir svarīgi zināt 30.panta (2) sadaļā formulēto, ka maksa par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem „pēc tam atgūstama no vecākiem Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz iestādes izpildrīkojumu.” Diemžēl nekas tāds nav paredzēts attiecībā uz ierēdni, kurš pieņēmis nekompetentu lēmumu.

Tik pat interesants ir 30.panta (3) sadaļas 5) apakšpunkts. No samaksas var atbrīvot, ja „pašvaldības sociālais dienests ir sniedzis motivētu atzinumu par vecāka iesaistīšanos savu problēmu risināšanā.” Viss ir ļoti skaisti līdz nesaskaramies ar praksē notiekošo, kad bērns tiek izņemts no ģimenes nepamatoti šo pašu sociālo dienestu atbildīgo darbinieku un bāriņtiesu kopējas sadarbības rezultātā, kā arī tad, kā tas bieži ir pašvaldībās, kad cilvēks ir konflikta situācijā ar sociālajiem darbiniekiem.

Praksē rupji tiek pārkāpts ētikas princips, ka klients izvēlas ar ko viņš sadarbosies un ar ko nē un cilvēki tiek spiesti „norīt krupi” un „sadarboties” ar pret sevi nelabvēlīgi noskaņotiem ierēdņiem. Lieki teikt, ka tādas pašas tiesības ir arī bērnam.

Šis princips attiecas arī uz psihologiem un viņi to labi zina, bet saslēgtie līgumi ar bāriņtiesām un sociālajiem dienestiem ir noteiktu ienākumu garantija, kamdēļ morāle tiek ignorēta. Šādus materiāli ieinteresētus „psihologus” nedrīkst laist bērnu un vecāku tuvumā par ko liecina arī viņu „ieteikumi” praksē. Tādējādi tiek aizmirsts pats galvenais, ka uzspiesti padomi neko labu nedod un ka neviens labāk par vecākiem nepazīst savu bērnu.

Tāpat bieži tiek ignorētas etniskās īpatnības un kultūra, audzināšana ģimenē, kas arī ir pārkāpums no sociālo darbinieku puses. Bieži šie sociālie “speciālisti” pat neko jēdzīgu nespēj formulēt vecākiem, kas tad viņiem būtu jādara, jo nereti vecāku intelekts un izglītība ir augstāka kā šim “speciālistam”, kuram ir iedota nenormāla vara.

30.panta (3) sadaļas 6) apakšpunkts ir kronis visam – aprūpes iestādes rēķins nav jāatmaksā, ja „bērna vecāks devis rakstveida piekrišanu adopcijai”. Vienkārši trūkst vārdu, lai komentētu šo punktu un nav pat īsti skaidrs kas te vairāk ir – korupcija vai muļķība. Tagad, ja pat vecākiem izdosies no bāriņtiesas atgūt bērnu, viņus pēcāk varēs terorizēt ar neapmaksātiem rēķiniem, piedāvājot arī vienkāršu izeju – piekrist bērna adopcijai. Tāpat tas stipri atvieglos adopcijas biznesmeņu darbu iegūt to vecāku piekrišanu adopcijai, kuriem savu bērnu atgūt neizdevās, jo līdz šim viņi nebija motivēti tādu dot.

Aicinu visus vecākus ļoti nopietni iedziļināties, kāds juridiski – birokrātiskais mehānisms ir vērsts pret ģimeni un kāds ir esošais un sagaidāmais rezultāts. Negaidiet, kad šis mehānisms skars jūs personiski, jo tad jau būs par vēlu. Notikumi Siguldas, Ikšķiles, Viesītes, Krustpils, Bauskas, Vecumnieku, Talsu u.c. novados liecina par nopietnām problēmām ar “gudrajām” galvām Saeimā un novados. Vietējās pašvaldību mafijas nav mazāk bīstamas par mafiju valstī un pasaulē.

Ģimene nav iebraucamā sēta

Ģimene nav iebraucamā sēta, kur jebkurā laikā var iebrukt viens sievu bars un rakņāties par viņu mantām, ledusskapjiem un izkliegt savas emancipētās pretenzijas un pavēles. Vispirms šīs pašas bāriņtiesu un sociālo dienestu dāmas pašas ir jāpārbauda ar testiem, kas tiek piemēroti citiem, un ir jāpārbauda viņus pašu ģimenes, cik tad tās ir ideālas un cik bērnus viņas pašas audzina, liedzot iespēju šais dienestos strādāt vecmeitām, bezbērnu sievietēm un kašķīgām sievām. Un ir beidzot jāsāk arī pildīt sociālo hartu un jāsāk maksāt adekvātu algu par padarīto darbu, lai cilvēkiem būtu no kā uzturēt ģimenes.

Aizsargājot ģimeni, mēs aizsargājam bērnus, jo nekas nav labāks bērnam kā viņa bioloģiskā ģimene. Ja mēs to sapratīsim un strādāsim šai virzienā, tad mums ir nākotne. Pie šāda secinājuma nonāca arī Starptautiskās konferences „Bērnu aizsardzības 100 gadi – rekomendācijas nākotnei” (Amsterdamā 2005.gadā) speciālisti, kurā, izņemot divus speciālistus no Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra, neviens cits no Latvijas nepiedalījās.

Līdzīga ziņa

Juvenālā justicija, bērnu tiesību aizsardzība jeb sātana smaids

Lai saliedētu un stiprinātu Latvijas ģimenes, vairākās pilsētā tiek rīkota bezmaksas veselības pārbaudes akcija, ģimenes tiek iepazīstinātas ar bērnu tiesībām un pienākumiem, kā arī aicinātas uz skanīgiem koncertiem un jautrām atrakcijām,-ziņo spektrs.com/Elīna Kondrāte Apriņķis.lv

Šajā laikā portāls “Apriņķis.lv” uz sarunu aicināja biedrības “Asociācija “Ģimene”" valdes priekšsēdētāju Ilonu Bremzi, kura atzīst, ka pašlaik Latvijas ģimeņu politika pārdzīvo grūtus laikus. “Ne velti ir teiciens, ka ģimene ir sabiedrības pamats. Kādam tā šķiet jau nodrāzta frāze, taču tajā ir dziļa jēga. Ja ģimenes ar bērniem ilgstoši disfunkcionē, tad šis fundaments pamazām tiek izārdīts, bērnu dzimst mazāk, rodas aizvien jaunas un nopietnākas sociālās problēmas ģimenēs, kas neļauj šādai sabiedrībai attīstīties ilgtermiņā,” savu viedokli pauž I. Bremze, taču atzīst, ka sirdī tic, ka viss vēl mainīsies uz labo pusi un jau nākošās Saeimas spēkos būs valsts politiku padarīt ģimenēm un bērniem draudzīgāku.

– Ģimenes vērtības un politika Latvijā. Cik daudz uzmanības pašlaik tām velta mūsu valstsvīri?
– Ģimenes atbalstam un politikai Latvijā bijuši dažādi posmi. Uzskatu, ka veiksmīgākais bija laikā, kad darbojās Bērnu un ģimenes lietu ministrija, ko vadīja Ainars Baštiks. Nebūt daudzās valstīs atrodami šādi veiksmīgi piemēri, kad tiek veidota speciāla ministrija. Valsts deklarācijās vienmēr viena no prioritātēm ir bijusi ģimene, taču kopš 2009. gada, kad tika izstrādāta premjera Valda Dombrovska jaunā deklarācija, šī prioritāte pazuda. Tas ļoti labi parāda šī brīža valsts vadītāju attieksmi pret ģimeni, tās vērtībām. Mūsu valdība šobrīd neveido ģimenei draudzīgu valsti. Protams, to nevar teikt par visiem politiķiem. Ir notikušas arī labas lietas, piemēram, beidzot kaut nedaudz ir paaugstināti bērnu pabalsti, ir izveidota Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisija, kura mērķtiecīgi strādā, lai palielinātu atbalstu ģimenēm ar bērniem, uzlabotu demogrāfiskos rādītājus.

Par to paldies gribu teikt gan tās vadītājam Imantam Parādniekam, gan citiem deputātiem, kas ieguldījuši lielu darbu, lai tuvākā nākotnē situācija uzlabotos. Tomēr, kopumā raugoties, par valdību jāsaka ļoti skarbi vārdi. Ģimenes ar bērniem Latvijā labklājības un sociālajā sistēmā jūtas diskriminētas. Ar šo realitāti jāsastopas teju katrai ģimenei, kurā aug bērni. Bērns, kurš ienāk ģimenē, palielina nabadzības risku, un šādai nekādā gadījumā nevajadzētu būt tālredzīgai valsts politikai. Valstī augošie bērni nodrošina mūsu rītdienu, ir nākošie sociālo iemaksu maksātāji. Katram bērnam būtu jābūt vērtībai, bet diemžēl sociāli ekonomiskā situācija ir tāda, ka iedzīvotājiem nav lielas motivācijas radīt bērnus.

– Tas būtu materiālais aspekts. Taču, cik draudzīga ģimenei ir izglītības sistēma, kuras spēkos būtu iepazīstināt tieši ar garīgajām ģimenes vērtībām?
– It kā izglītības saturs paredz sociālajos priekšmetos runāt un izglītot jauniešus par ģimeni un seksualitāti, taču ļoti maz tiek runāts par galvenajām vērtībām – laulību, kas motivētu jauniešus precēties un parādītu priekšrocības, kādas ir ģimenes dzīvei. Ir valstis, kurās izglītības sistēmā ir daudz lielāks akcents izglītošanai par laulību, attieksmes veidošanu, tēva lomu.

Manuprāt, labākais piemērs ir Ungārija, kura pēdējo gadu laikā parādīja radikālu attieksmes maiņu pret ģimeni, veicot visdažādākos ekonomiskos un sociālos pārkārtojumus, lai motivētu iedzīvotājus veidot ģimenes un radīt bērnus. Būtu svarīgi, lai arī mūsu valsts veidotu mērķtiecīgu ilgtermiņa ģimenes atbalsta politiku, bērnu kā vērtību. Īpaši lielas iespējas šeit ir izglītības sistēmai.

– Kāpēc ģimeniskās vērtības pāris gadu laikā bijis izdevīgāk aizmirst?
– Tā nav aizmiršana, bet šī brīža ideoloģiskās vēsmas, kas jūtamas visā Eiropā. Valdība pret dabīgo ģimeni un laulības institūciju izturas pārāk liberāli, savukārt velta lielu uzmanību pseido problēmām: dzimumu līdztiesībai, kā arī sāk lobēt viendzimuma attiecības un vēlas paplašināt dabīgas ģimenes jēdzienu. Šobrīd ir lūzuma moments, vai mēs spēsim nosargāt Latvijā tradicionālo ģimeni kā valsts pamatvērtību, ko aizsargā mūsu Satversme, vai mainīsim likumdošanu, kā, piemēram, Francijā vai Skandināvijā, un ar to nolemsim sabiedrību iznīcībai. Kā zināms, bērni dzimst tikai ģimenēs, kur ir tētis un mamma, tāpēc sabiedrības kopējās interesēs būtu jāsaglabā dabīgas ģimenes aizsardzība ar likumu. Jo vairāk tāpēc, ka šodienas demogrāfiskā situācija ir kritiska. Neredzu citu iespēju kā Latvijai pastāvēt, kā vienīgi ar savu nacionālo stāju un patriotismu.

Tas, kas notiek pašlaik, nav valdības nezināšana, bet akla sekošana Eiropas spiedienam un direktīvām, kas uzspiež dzimuma identitātes sajaukšanu mūsu bērniem jau no bērnudārza vecuma. Dabiskā dzimuma izpratne bērniem šai vecumā tieši ir jāstiprina, jāmāca empātija un cieņa starp zēniem un meitenēm, savas sievišķības un vīrišķības apzināšanās, kā arī godīga pienākumu sadale ģimenē starp vīrieti un sievieti. To apliecina arī praktizējoši psihoterapeiti. Diemžēl pēdējā laikā sastopamies ar citām tendencēm.

Aicinu sabiedrību aktīvi sekot tam, kas šodien notiek Labklājības ministrijas paspārnē. Tikai garīgi stipri valsts vadītāji visupirms domā par savu tautu un iestājas par likumiem, kas ir labvēlīgi ģimenei. Tādi var būt tikai tie valsts vadītāji, kuri nāk no mīlošas ģimenes, paši veido veiksmīgu laulību un ir uzticīgi saviem dzīvesdraugiem, kuriem bērni ir augstākā dzīves prioritāte. Jājautā, cik veiksmīgi savā ģimenes dzīvē ir mūsu valsts vadītāji?

– Vai politiķi, kuri nāk no stiprām ģimenēm, ar pozitīvu piemēru varētu būt motivators arī iedzīvotājiem veidot stipras ģimenes?
– Tā tam vajadzētu būt. Protams, neesam tiesīgi nevienu kritizēt un skatīties viņu guļamistabās, taču ir tik daudz dzirdēts par šķirtām ģimenēm arī pašreizējo ministru vidū. Ja valstsvīrs vai sieva nav paraugs savā ģimenē kā tēvs vai māte, būs grūti iestāties par ģimenes vērtībām valsts mērogā. Ceru, ka arī mūsu valsts vadītāji vēl pārvērtēs savu atbildību rītdienas Latvijas kontekstā.

Vai nu stingri atgriežamies pie tradicionālas ģimenes un laulības institūcijas aizsardzības, vai arī veidojam tālāk patērētāju sabiedrību, kura ir lemta iznīcībai. Liela daļa jauniešu saprot, ka ģimene ir svarīgākā vērtība, tāpēc jābūt impulsam, kas veicinātu pozitīvas pārmaiņas. Ceru, ka vēl piedzīvosim ministrus, kas ar visu sirdi iestāsies par bērniem, dzimstību un dabīgas ģimenes aizsardzību.

– Kādas būtu trīs pirmās vadlīnijas, ko jūs izstrādātu ģimenes politikas pilnveidošanā?
– Pirmkārt, laulības institūcijas stiprināšana. Statistika parāda, ka laulības ir stabilizējošs faktors ģimenēm un sabiedrībai kopumā. Valstij būtu jāiegulda prāvi līdzekļi preventīvajā izglītībā par laulību un jāmaina akcenti izglītības sistēmā. Jauniešu sagatavošana laulības dzīvei palīdzētu izvairīties no ļoti daudzām sociālām problēmām ilgtermiņā. Tas būtu tas pamats, lai ilgstošā  periodā ģimenes sāktu normāli funkcionēt. Vardarbība, alkoholisms un nabadzība ir sekas tam, ka laulības institūcija ir zaudējusi savu prestižu.

Otrkārt, būtu jāmaina sabiedrības attieksme pret katru bērnu kā vērtību. Ekonomiskā situācija nav viegla, tāpēc saprotu mātes, kas spiediena un neziņas rezultātā izšķiras par labu abortam. Ja valsts sniegtu ne vien ekonomisku, bet arī sociālu palīdzību, veiktu izglītojošu darbu un informētu par aborta postošajām sekām gan sievietes veselībai, gan ģimenēm, kas nereti pēc atteikšanās no bērna izjūk, situācija mainītos.

Treškārt, svarīgs būtu finansiālais atbalsts. Nevaram gaidīt, ka dzims bērni un ģimenes būs stipras, ja tām nebūs nekāds finansiāls atspaids un sievietei uzreiz pēc dzemdībām būs jādomā par atgriešanos darbā. Līdz trijiem gadiem katrai mātei būtu jādod iespēja atrasties mājās kopā ar bērnu tā, lai sieviete finansiāli nejustu zaudējumu.

– Ko jūs šajās dienās, kad ģimenes vērtībām tiek veltīta īpaša uzmanība, novēlētu Latvijas ģimenēm?
– Izturību un spēku pārvarot grūtības, saskaroties ar savas ģimenes problēmām, slimību vai nabadzību. Taču svarīgākais ir piedzīvot to sajūtu, kad, lai kādas grūtības mūs piemeklētu, ģimene būtu stiprais enkurs, pie kura turēties. Novēlu ikvienam saprast, ka tā ir mūsu lielākā vērtība un investēt attiecībās, labot to, kas nav izdevies attiecībās ar bērniem vai dzīvesdraugu.

Nebaidīties atzīt, ja esam kļūdījušies. Mums ir jāmācās piedot un saskatīt lietas, ko iepriekš neesam ievērojuši. Ir jāsaprot, ka ģimene ir iespēja būt par svētību un stiprinājumu ne tikai mūsu tuvākajiem cilvēkiem, bet visai mūsu zemei un valstij kopumā. Ja līdz šim esam vairāk domājuši par sevi, tad ir laiks paskatīties arī uz līdzcilvēkiem un tautiešiem, kas ir līdzās. Rītdiena ir mūsu rokās un nekad nav par vēlu mainīt attieksmi pret līdzcilvēkiem, darbu, pienākumu. Mainīsimies paši un mainīsim mūsu Latviju!

Par laulību un ģimeni daudz teikts. Savos iespaidos dalās tauta kopumā un arī ik reiz izjūtot kādu apdraudējumu ģimenes vērtībām atskan baznīcas trauksmes zvans. Taču šoreiz ieklausīsimies, ko saka viens no tautas kalpiem un nevalstiskās organizācijas Asociācija „Ģimene”; Biedrība ,,Atver Acis” un Biedrība „Nepaliec Viens”, par kādu lasītāja atsūtītu vēstuli, kā arī papildus atspoguļojot pēdējā laika notikumus Latvijā. Sarunā ar pieredzējušu un ilggadēju Saeimas deputātu no Nacionālās apvienības frakcijas Dzintaru Rasnaču. Politiķis absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Tiesību zinātņu maģistrs. Ilgu laiku strādājis Saeimas Juridiskajā komisijā. Ir darbojies Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, kā arī Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā. Patlaban Dzintars Rasnačs ir 11.Saeimas sekretārs.

Vai jāveicina laulību reģistrēšana?

Viedoklis no vēstules: Konservatīvo vērtību aizstāvji runā par to, ka valstij būtu jāstiprina laulības institūcija, veicinot nereģistrēto pāru stāšanos laulībā. Pamatojoties uz statistiku, kas liecina par to, ka laulātās ģimenēs bērniem ir labāk. Proti, bērni jūtas drošāk un ģimenes ir stabilākas, jo precēti pāri šķiras retāk nekā tie, kuri rada bērnus nereģistrētā kopdzīvē.

Kādi no konservatīvo vērtību aizstāvjiem piedāvā risinājumu reģistrētās laulībās dzīvojošiem pāriem piešķirt papildu bonusu materiālu labumu veidā, lai mudinātu cilvēkus reģistrēt savas attiecības.

Korelācija nenozīmē cēloņsakarību. Nav pamata apgalvot, ka noteikti jāveicina laulību reģistrēšana, cerot, ka tā uzlabotos bērnu labklājība.

Pieņemsim, ka iecerētais panākts. Valsts laulātiem pāriem piedāvātu kādus būtiskus labumus, kuri nepienāktos neprecētiem pāriem ar bērniem. Tad jau viņi arī gribētu iegūt tos labumus, tāpēc būtu spiesti stāties laulībā. Vai cilvēki, kuri tāpat vien kādu laiku dzīvojuši kopā, neiesniegtu šķiršanās prasību tikpat ātri kā būtu pametuši viens otru, ja nebūtu laulības apliecinošs papīriņš? Vai alkoholiķis vīra statusā dzertu mazāk? Aborti mazinātos un t.t.?

Kāpēc neprecēties oficiāli?

Laulības likumiskā institūcija rada grūtības, nevis atvieglojumus. Interešu konfliktu ierobežojumi attiecas uz laulātajiem, bet neattiecas uz partneriem. Piemēram, ja kāds no valsts struktūrā esošajiem precas, tad vienam no abiem jāatstāj darbs vai amats, bet ja dzīvo kopā bez laulāšanās – viss notiek. Laulātie strādā kopā, bet SIF projektā kopīgi piedalīties nevar, finansēšanas noteikumi neatļauj. Var dzīvot kopā, bet, ja, kā Andra Bērziņa gadījumā, viens no partneriem kļūst par prezidentu, tad abiem jālaulājas piespiedu kārtā.

SPEKTRS: Rasnača kungs, kā Jūs vērtējat vēstules saturu?

Dzintars Rasnačs: Uz notiekošo raugos kopumā un daudz lielākā laika posma šķērsgriezumā. Tāpēc par atskaites punktu būtu jāņem Latvijas Neatkarības atjaunošanas laiks. Jāsaka, ka ir pagājuši vairāk nekā 20 gadi un ir darīts daudz, lai nostiprinātu konservatīvās vērtības gan kristīgās, gan arī pirms kristietības latviskās vērtības, kuras arī mēs uzskatām par konservatīvām vērtībām. Tās ir nostiprinātas atjaunojot Latvijas Civillikumu un ietvertas Satversmes 110. pantā, kurā teikts: “valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības”. Notiek arī aktuāla sadarbība starp valsti un baznīcu nostiprinot to pamatus likumos. Likumiskā bāze ir. Manuprāt, tas ir spēcīgs vairogs pret uzbrukumiem no dažādām pusēm un pasargā no centieniem mākslīgi mainīt vērtību izpratni.

SPEKTRS: Vai Jūsu minētais vairogs ir pietiekami liels?

Dzintars Rasnačs: Es domāju, ka tas ir pietiekami liels. Tas arī turpmāk būs tiek liels, cik mēs paši neļausim sevi mainīt degradējošā  virzienā. Mūs mēģina ietekmēt, lai mēs atteiktos no tām vērtībām, kas veidojušās un nostiprinājušās gan pirms, gan arī kristietības laikā. Mūsu galvenais uzdevums ir to nepieļaut.

Runājot par vēstulē minētām niansēm interešu konfliktu ierobežojumiem. Ierobežojumi ir izveidojušies pēdējo padsmit gadu laikā. Konkurējot darba tirgū vai arī valsts sektorā strādājošos laulātos nostāda neērtā situācija. No vienas puses Satversmē ierakstītais ir ģimenes atbalstam un aizsardzībai, taču no otras puses pastāv arī šādi uzstādītie ierobežojumi. Tam ir savi iemesli. Ierobežojumiem ir jābūt, taču nevis formāliem un bezjēdzīgiem, bet pēc būtības.

Attiecībā par laulātiem, mēs varētu ieviest pakāpeniskas izmaiņas. Var meklēt atsevišķus mehānismus likumos.

SPEKTRS: Piemēram?

Dzintars Rasnačs: Piemēram, senākos laikos bija bezbērnu nodoklis, tas bija zināmā vērā pretimnākšana ģimenisko vērtību nostiprināšanai. Taču mūsdienās tādā formātā, tas nebūtu atbalstāms, bet, ja mēs runājam kaut vai par Iedzīvotāju Ienākuma nodokļa nepieliekamā minimuma politiku, tad varētu daudzas lietas pilnveidot, attiecībā par laulātām personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni. Un te ir diezgan plašs lauciņš, kurā šādu mehānismu varētu veicināt un iestrādāt.

Manuprāt, būtu vērtīgs precedents, ja tie laulātie, kuri saskata kādu būtisku pretrunu spēkā esošajos likumos attiecībā pret Satversmes 110.pantu un uzstādītajos ierobežojumos kādā konkrētā publiskā vai privātajā darbībā, ja viņi apstrīdētu konkrētā likuma normas iesniedzot atbilstošu prasību Satversmes tiesā.

Pēdējo laiku aktualitāšu gaismā

S: Kāds ir Jūsu vērtējums par Labklājības ministrijas izdotajām dzimuma izglītojošām grāmatiņām?

Dz. R: Domāju, ka tas ir kārtējais no ārpuses vērstais spiediens ar mērķi grozīt mūsu vērtību izpratni. Taču nebūšu tik kategorisks, jo uztveru to kā maldīgu viedokli.

S: Bet tas taču tiek darīts valsts līmenī ar valstij pieejamiem resursiem?

Dz. R: Ja šāda uzspiešana būtu īstenota  slepeni un ar viltu, neinformējot sabiedrību, tad tas būtu cits jautājums.

S: Bet mēs taču par šāda projekta virzību iepriekš neko arī nezinājām..

Dz. R: Šajā gadījumā tas bija pieejams publiski. Tagad panākts, ka projekta virzītāji ir atkāpušies no ieceres piedāvāto literatūru ieviest izglītības iestādēs obligātā kārtībā. Tāpēc uzskatu, ka tā ir mūsu uzvara. Es domāju, ka tagad plašs vecāku loks daudz uzmanīgāk skatīsies, kādas vērtības pirmskolas iestādēs cenšas ieaudzināt bērnos un, lai tās nenonāktu pretrunā ar tām vērtībām, kas ir nostiprinājušās ģimenē. Kad bērns tiek audzināts konservatīvā vidē un pirmskolas iestādē vai skolā māca citādas vērtības, tad tas bērnā rada milzīgas pretrunas un tādējādi tiek veicināta liela garīgā trauma. Tas var veidot milzīgas problēmas tieši pusaudža gados. Kad bērns vēl nav pieaudzis, bet jau sāk skaidrāk redzēt pretrunas, kuras uzspiež  sociālajā vidē un ar tām pamatvērtībām, kuras audzinātas ģimenē. Nav sliktuma bez labuma, tā mēdz ļaudis teikt. Arī šajā gadījumā dzimuma pašapziņas noliedzēji ir panākuši pretējo – sociālajos tīklos šajās dienās ir publicēti daudzi izglītojoši un uz zinātniskām atziņām balstīti konservatīvās vērtības apstiprinoši raksti. Sabiedrība kļuvusi izglītotāka.

S: Par tautības ierakstu pasē. Izskan viedokļi no politiķu puses, ka ieraksts „Latvietis” nav nepieciešams, jo tautības iekļaušana neatbilst starptautiskajai praksei un t.t. Taču plašsaziņas līdzekļos nerimst komentētāju neapmierinātības paušana par šādu iespēju liegšanu. Saeimas komisija noraidīja Nacionālās apvienības deputātu virzīto priekšlikumu atjaunot kārtību, ka pēc pilsoņa vai nepilsoņa vēlēšanās viņa pasē ieraksta ziņas par tautību.  Vai tas tā arī paliks, nē un cauri?

Dz. R: Mēs esam par tiesībām saņemt tautības ierakstu pasē! Esam iesnieguši Saeimā prasību, tāpēc šis jautājums būs izskatīts neatkarīgi no komisijas lēmuma un iekļauts darba kārtībā. Ceturtdien, 18.oktobrī, Saeima par to lems. Mēģināsim pārliecināt deputātu vairākumu, ka tās ir katras personas tiesības un šis ieraksts ir jāsaglabā un šīs tiesības nevar atņemt pret indivīda gribu. [Papildinājums: Likumprojektā „Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā” par 39, pret 38, atturas 4]

S: (Politiķis atver somu un no tās izņem pasi atverot to, redzams tautības ieraksts -LATVIETIS)

S: Vai Jūs, lūdzu, varētu īsi argumentēt kāpēc Latvijā būtu jāievieš eiro?

Dz. R: Ja reiz mēs esam Eiropas zonā, tad arī attiecīgā ģeopolitiskā telpā. Ja mēs neesam Eiropā, tad nonākam citā ģeopolitiskā telpā.

S: Jūs domājat Krievijas ietekmē?

Dz. R: Jā, tā arī ir teicis Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess. [Jūnija vizītes laikā, rīkotajā preses konferencē ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu Igaunijas prezidents sacīja, ka priecājas par Latvijas uzņemto kursu uz eiro.] Es viņa viedoklim pilnīgi piekrītu.

S: Izriet, ka cita ceļa mums nav..

Dz. R: Mums cita risinājuma nav. Jo mums jāizšķiras par vienu no šiem diviem ceļiem.

S: Lindermaņa izteiktā pozīcija par autonomijas piešķiršanu Latgalei varētu saukt par populistisku, taču neaizmirsīsim, ka pirms referenduma par divvalodību arī tā domājām, taču referendums notika un mēs esam ne tikai ieguvēji, bet arī zaudētāji, jo bija jāšķiras no 1,7 miljoniem Ls.

Kā ir vērtējama demokrātija šādā interpretācijā, vai nevajadzētu uzstādīt kādas robežas? Kā Jūs politiķi sakāt „sarkanās līnijas”. Šķiet dīvaini, ka Drošības Dienests joprojām vērtē. Cik ilgi būtu jāvērtē, lai rīkotos, bet ja rīkojas, tad kā?

Dz. R: Es negribētu, ka šādas un citas līdzīgas personas tiek īpaši izceltas un pat glorificētas, vai veidot no viņiem kādu īpašu sātana tēlu.

Tā ir mērķtiecīga Krievijas ārpolitikas sastāvdaļa – regulāri novājināt kaimiņvalstis Igauniju, Lietuvu, Latviju, Gruziju, jo īpaši Ukrainu. Scenāriji un metodes ir līdzīgi. Novājināšanas politikas viens no līdzekļiem ir tādu demokrātisko mehānismu izmantošana pret valsti, kas ir šo valstu likumos. Papildus jāmin, ka ļoti spēcīgs līdzeklis ir Kremļa ietekme plašsaziņā. Viens no galvenajiem virzieniem – valstsnācijas šķelšana. Otrs virziens – starptautiskajā telpā nacionālā valsts tiek regulāri nomelnota.

Runājot par Lindermanu, tad jāsaka, ka viņš ir tikai maza skrūvīte šajā lielajā mehānismā.

S: Vai nebūtu pienācis laiks šo skrūvīti izskrūvēt?

Dz. R: Es domāju, ka tas ir Drošības Policijas kompetencē un agri vai vēlu, bet Lindermaņa vietai vajadzētu būt cietumā.

Vai jāveicina laulību reģistrēšana?

Atbild nevalstisko organizāciju pārstāvji. Ilona Bremze - Asociācijas „Ģimene” valdes priekšsēdētāja; Biedrība ,,Atver Acis” priekšsēdētāja Eva Ālere un Biedrība „Nepaliec Viens”, kā arī bildespardzivi.lv pārstāvis Edmunds Rītiņš.

Ilona Bremze - Asociācijas „Ģimene” valdes priekšsēdētāja

Vispirms vienkāršos vārdos par to, kāpēc tad tiek veidotas ģimenes? Divu pretēja dzimuma cilvēku mīlestība saved viņus kopā un vieno. Dzimst bērni, veidojas kopīga pamatšūniņa – ģimene, kurā valda mīlestība, rūpes, uzticība, pienākumi, atbildība vienam par otru. Tas prasa lielu pašdisciplīnu, ziedošanos otra labā, cīņu ar savu ego, kārdinājumiem, mācīšanos piedot.

Protams, šodien mums līdzās ir arī tādas ģimenes, kurās pāri dzīvo nereģistrētās un oficiāli nenoslēgtās laulībās, kurās ir laba saskaņa un dzimst bērni. Tomēr būtu jāredz kopsakarības, kuras var saskatīt tikai ilgākā laika periodā. 2006.gadā Apvienotās Karalistes Pilsoniskās Sabiedrības Pētniecības Institūts publicēja socioloģisko pētījumu apkopojumu ”Vai laulība ir svarīga?” (Does Marriage Matter ?), kurš pārliecinoši pierāda laulības noslēgšanas nozīmīgumu sabiedrībai un indivīdu dzīvēs. Ar to iespējams iepazīties ieejot mājas lapā.

Ziņojumā minētas atsauces uz vairāk nekā 100 avotiem un tajā analizēti ilglaicīgi, zinātniski nopamatoti pētījumi, kuri veikti ASV, Apvienotajā Karalistē, Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē un daudzās citās valstīs. Pētījumi parāda ne tikai korelāciju, bet arī dziļas cēloņsakarības – ģimenes, kuras ir balstītas laulībā, vidēji ņemot, ir daudz stabilākas, fiziski un emocionāli veselākas,   pakļautas  mazākam  riskam  lietot  alkoholu, narkotikas, piedzīvot nabadzību un jebkāda veida vardarbības izpausmes, nekā tās ģimenes, kurās pāri nedzīvo laulībā. Aizvien vairāk zinātnieku uzskata, ka laulības institūcija būtu jāstiprina valstiskā līmenī, jo tā aizsargā ģimenes, pozitīvi ietekmē ne tikai pārus un viņu bērnus, bet arī visas sabiedrības labklājību kopumā. Pie tam, ļoti svarīga ir sabiedrības izglītošana un jauniešu gatavošana atbildīgai ģimenes un laulības dzīvei, vecāku pienākumu pildīšanai, pozitīvas vērtību sistēmas veidošanai sabiedrībā, lai pēc iespējas vairāk veidotos stipras un stabilas ģimenes, kurās augtu mīlēti un laimīgi bērni.

Svarīgi uzsvērt, ka ģimenes saišu iziršana rada indivīdiem ļoti negatīvas konsekvences fiziskajā, emocionālajā un garīgajā līmenī. Šķiršanās un konflikti atstāj postošu ietekmi ne tikai uz pāri, bet arī viņu bērniem un bērnubērniem. Tieši šķiršanās, nereti ir alkoholisma, depresijas un dažādu slimību cēlonis.

Nobeigumā, lai aicinātu lasītājus –vīriešus aizdomāties, vai ir vērts precēties, Medicīnas zinātņu doktores Maria Kopp (Ungārija) pētījumos iegūtās atziņas par laulības svarīgumu viens aspekts – neprecētiem vīriešiem 30 – 64 gadu vecuma grupā ir vairāk nekā 3 reizes augstāks mirstības līmenis salīdzinot ar precētajiem šai pašā vecuma grupā.

Biedrība ,,Atver Acis” priekšsēdētāja Eva Ālere:

..Domāju, ka jāizveido kāda kristīgās morāles un ētikas akcija. Jāizmaina sabiedrības mietpilsoniskie prāti un jau pierastais dzīves veids, par to, ka tā dzīvot kopā civillaulībā ir izdevīgi.

Nedomāju, ka mazāk lietos alkoholu, ja oficiāli laulāsies. Piemēram, manā daudzdzīvokļu namā dzīvo ,,ģimene” ar 5 bērniem, kurā bērni ir laisti pasaulē, lai ,,vecāki” saņemtu kārtējo pabalstu un ,,tēvs” varētu staigāt ar alus pudeli rokās.

Kārtējo reizi piedāvājot kādu izdevīgumu, sarosīsies arī šis sabiedrības slānis. Būtu vajadzīgs cits kritērijs, kas nebūtu balstīts vienīgi uz materiālismu, bet teiksim bezmaksas bērnu izglītību kādās ārpus skolu nodarbību atbalstīšanā, lai šie ,,labumi” tiktu bērniem, nevis iztērēti nereģistrēto ,,vecāku”- marginālām vajadzībām.

Diemžēl arī abortu skaits nemazinātos, ja pāri precēti. Egoisti un karjeristi ir gan vienā, gan otrā grupā. Pirmā vietā ir jābūt morāles un svētdzīves jautājums un tās izplatīšana sabiedrības dzīves veidolā.

Lai Dievs svētī Latvijas ģimenes!

Biedrība „Nepaliec Viens” pārstāvis Edmunds Rītiņš:

Ir risinājums, neaiztiekot laulību, bet nodrošinot aizsardzību tā dēvētājām viendzimuma attiecībām.

Proti, viendzimuma partneri var noslēgt attiecību līgumu, līdzīgi, kā citi slēdz laulību līgumu. Tas nodrošinās abām pusēm juridisku aizsardzību, un nebūs jādeformē laulības, ģimenes iestatījumus, starp vīrieti un sievieti.

Biedrība atgādina, ka šādas netikumības publiskas propagandas akcijas ir cilvēka cieņu aizskarošas un morālo vērtību degradējošas, kā arī apdraud citu cilvēku tiesības, un tikumību, ko aizsargā LR spēkā esošā likumdošana, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencija.

Tāpat arī biedrība plāno vērsties pie Latvijas tiesībsargājošām institūcijām ar lūgumu izvērtēt apvienība „Mozaīka” pretvalstiskās darbības un tās finansēšanas avotus, kā arī lūgs LR Uzņēmumu Reģistram anulēt apvienības «Mozaīka» reģistrāciju.

Aicinām publiski atsaukt melīgi izpausto informāciju Latvijas jauniešu LGBT interneta resursā “skapis.eu”. „..Rīga ir ieguvusi tiesības 2015.gadā organizēt vienu no lielākajiem Eiropas valstu Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienību (LGBT) pasākumu “Europride.   Rīga šādas tiesības ieguvusi, konkurējot ar tādām pilsētām kā Barselona, Milāna un Mančestera”.

Kā Rīgas Domes deputāts esmu sašutis par tādiem nekaunīgiem meliem un sabiedrības dezinformāciju, jo nedz Rīgas pašvaldība, nedz arī Rīgas iedzīvotāji nav pilnvarojuši vai deleģējuši pārstāvēt savas intereses pederastu un lesbiešu netikumu propagandas ruporam „ Mozaika”, kas patiesībā ir  saujiņu amorālu personu un, kam nav nekāda sakara ar Rīgas iedzīvotāju interesēm.

2. jūnijā, laikā, kad Vērmanes dārzā pulcējās nāves kultūras pārstāvji, Svētā Jēkaba katedrālē notika starpkonfesionāls aizlūgums un dievkalpojums.

plkst. 14 00 Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē notika ekumenisks dievkalpojums par to, lai Latvijā būtu stipras ģimenes un tikumīga sabiedrība, par valdību un Saeimu, lai Dievs dod tai spēku pieņemt un nosargāt tādus likumus, kas aizsargā ģimeni kā vērtību.

Dievkalpojumā īsas uzrunas teica Latvijas Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Romas Katoļu Baznīcas kardināls Jānis Pujats, Latvijas Pareizticīgās Baznīcas priesteris Jānis Dravants, baptistu mācītājs Jānis Eisāns, Latvijas Evaņģeliski luteriskās baznīcas mācītājs Krists Kalniņš, Rīgas domes deputāts Jānis Šmits, 8. un 9. Saeimas deputāte Inta Feldmane, „Asociācijas Ģimene” valdes priekšsēdētāja Ilona Bremze.

dievkalpojuma uzrunu video:

Latvijas Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskapa – metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzruna 

Latvijas Romas Katoļu Baznīcas kardināla Jāņa Pujata uzruna ,

Rīgas domes deputāta Jāņa Šmita uzruna ,

Latvijas Evaņģeliski luteriskās baznīcas mācītāja Krista Kalniņa uzruna ,

Latvijas Pareizticīgās Baznīcas priestera Jāņa Dravanta uzruna ,

8. un 9. Saeimas deputāte Intas Feldmanes uzruna ,

„Asociācijas Ģimene” valdes priekšsēdētājas Ilonas Bremzes uzruna .

Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs:

“Dārgie dzīvības civilizācijas Latvijā atbalstītāji! Sākumā es gribu pateikties visiem, kuri interneta vidē un jebkādā citā veidā nostājāties pret praidu un tā ideoloģijas uzspiešanu Latvijā. Vienīgi no manas puses ir lūgums darīt to bez agresijas un cilvēka cieņai atbilstošā veidā. Divkāršu pateicību vēlos izteikt tiem, kuri to darīja ne tikai emocionāli, bet arī ar racionāli un zinātniski pamatotiem argumentiem.

Kāpēc mēs esam pret agresiju attiecībā uz homoseksuālam personām un šāda dzīves veida propagandētājiem? Tāpēc, ka tas ir pretrunā ar tuvākmīlestības bausli. Kristus mūs aicina mīlēt savus ienaidniekus. Jebkāda agresija pret homoseksuālām personām dod iespēju geju ideoloģijas aizstāvjiem pavērst pret mums valsts likumus un visu Eiropas Savienības represīvo un propagandas aparātu. Mums ir jāapzinās, ka praida ideoloģija – tā ir nāves civilizācijas ofensīva.

Tomēr pats homoseksuālisms kā tāds ir jānošķir no tā ideoloģijas aizstāvības un iepludināšanas sabiedrībā. Tad, kad sākas lepošanās ar šo grēku un mēģinājumi uzspiest sabiedrībai viedokli, ka tas ir kaut kas normāls, ka tā ir gluži vienkārši viena no cilvēku kopdzīves alternatīvām, tas kļūst par ļoti nopietnu apdraudējumu visai sabiedrībai, jo tā ir nāves civilizācijas legalizācija un ofensīva.

Pie tam, tas tiek darīts, piesedzoties ar cilvēktiesībām un iztēlojot sevi par upuriem. Visi, kuri nepiekrīt šai ideoloģijai, tiek pasludināti par cilvēku nīdējiem jeb homofobiem. Tiek mēģināts nostādīt savu uzskatu pretiniekus ārpus likuma un iesēdināt viņus cietumā. Diemžēl šī ideoloģija ir iracionāla, tā ir pretrunā ar veselo saprātu, dabisko un Dieva likumu. Diemžēl šis neprāts ir uzvarējis vairākās ES valstīs, un to tiek mēģināts uzspiest arī Latvijai, pie tam iztēlojot to kā augstāko cilvēktiesību un civilizācijas sasniegumu.

Mēs esam šeit, lai lūgtu Dievu, lai Viņš pasargā Latviju no šī neprāta uzvaras, jo tas ir pretrunā ar mūsu gadu simtiem piekoptajām vērtībām, ar mūsu paražu tiesībām, ar mūsu nācijas izdzīvošanas nepieciešamību. Mēs nevaram apliecināt arvien no jauna un dziedāt: „Dievs svētī Latviju!”, un tai pat laikā atbalstīt un propagandēt grēku, kas sauc pēc atriebības uz debesīm!

Cilvēks, kuram ir šī nosliece, kas bieži vien ir radusies bez viņa līdzdalības un vainas, ir pelnījis līdzjūtību un atbalstu; tomēr šāds cilvēks ir aicināts uz dzīvi šķīstībā. Protams, ka šis izaicinājums viņam vienlaicīgi var būt smags krusts, bet šķīstība ir iespējama arī homoseksualitātes tieksmju gadījumā. Ja cilvēks paklūp un piekāpjas šai tendencei, bet ar to nelepojas publiski, tad mēs to varam saprast, un šai gadījumā sabiedrība un Baznīca ir atvērta uz šo cilvēku un ir gatava sniegt viņam palīdzīgu roku, sniegt visa veida iespējamo atbalstu. Ja viņš cīnās un meklē problēmas risinājumu, tad šis cilvēks ir pelnījis divkāršu cieņu.

To es beigās gribu apliecināt un vērsties pie visiem praida ideoloģijas aizstāvjiem – gan atklātajiem, gan tiem, kas pa kluso to atbalsta – arī jums ir cerība! Arī jūs Dieva spēkā varat sakārtot savu dzīvi un sākt normālas, cilvēciskas attiecības ar pretējo dzimumu un dibināt normālu ģimeni. Tas nav viegli, tas ir izaicinājums, tas var būt liels krusts jums, bet mēs, kristieši, un arī pārējā sabiedrība vēlamies jums palīdzēt atgriezties normālā dzīvē. Āmen.”

8. un 9. Saeimas deputātes Intas Feldmanes uzruna tautai

Augsti godātie dalībnieki, brāļi un māsas Kristū! Savu uzrunu gribu sākt ar Dieva vārdu no Sālamana pamācību 11. nodaļas 11. un 14. pantu. “Par tiklu ļaužu svētību pilsēta tiek paaugstināta, bet bezdievīgo runu dēļ – sagrauta. Kur nav krietnas valdības, tur tauta iet bojā, bet kur daudz saprātīgu padomdevēju, tur viss izdodas labi.”

Šodien, šajā laikā, mūsu pilsētā skan bezdievīgums, tāpēc mēs esam šeit, Dieva namā, lai lūgtu dzīvo, visžēlīgo Dievu, lai Viņš dod svētību un pasargā mūsu tautu un mūsu pilsētu, mūsu valsti. Kas pateiks sabiedrībai, kas ir patiesība? Tā ir Kristus draudzes miesa, kura pielūdz Dievu, kura vārds ir Patiesība, tikai Kristus draudze grēku nosauks par grēku un svētumu par svētumu. Tā mūs mācīja Kristus – Viņš negāja savā laikā, kad Viņš bija miesā šeit uz zemes, viņš negāja uz kompromisiem ne ar politisko sistēmu, ne ar tālaika tradīcijām, Viņš runāja droši, Viņš bija Svētā Gara pilns un Dievs bija ar viņu.

Šodien mums jāpasaka sabiedrībai un mūsu valstsvīriem, kāda ir patiesība. Vai viņi to pieņems, vai nē, tā ir viņu brīva izvēle un pēc tā Dievs viņus svētīs vai arī prasīs pilnu atbildību.

Par to, kas šodien notiek Rīgas ielās, par praidu būtu naivi domāt, ka šī nāves kultūras pasākuma pirmsākums un finansējums ir radies šeit uz vietas. Tiem, kas seko līdzi, kas notiek pasaulē, ir skaidrs, ka tā ir globāla ideoloģija, kas cīnās par katras nācijas pamatvērtībām – tā ir cilvēka dzīvība un tā ir laulība un ģimene. Kāpēc tas notiek? Viņi to dara, tiešām piesedzoties ar cilvēktiesībām, ar vārda un pulcēšanās brīvību, bet dara ļoti mērķtiecīgi un neatlaidīgi, lai sagrautu mūsu tautas garīgos un tikumiskos pamatus. Kāpēc? Tāpēc, ka tauta var pastāvēt tikai tad, ja viņa dzīvo pēc Dieva likumiem, jo citādi tā tiek dezorientēta un iet pazušanā.

Kāpēc tas tiek darīts? Ļoti vienkārša iemesla dēļ – tāpēc, ka tautu bez Dieva likumiem, bez vērtībām, bez tikumības ļoti vienkārši ir kontrolēt un manipulēt un pārvērst par pūli, kas patērē pasaules ekonomikas un tirgus finanšu sistēmu. Protams, ka tauta, kas dzīvo Dieva nolikto likumu robežās, protams, mazāk dzers, mazāk smēķēs, mazāk pa klubiem staigās, mazāk lietos narkotikas, mazāk slimos un mazāk tērēs. Uz mums vienkārši grib nopelnīt – uz mūsu bērnu veselības, uz mūsu ģimeņu miera un mīlestības un šodien mēs esam šeit, lai pateiktu: “Mēs zinām, ko jūs gribat, bet aiz mums ir Dievs, kuru mēs lūdzam un Viņš mūs pasargās.

Šodien Rīgas ielās tiešām notiek grēka manifestācijas, šīs subkultūras propaganda, grēks grib, lai viņš kļūst legāls, lai mēs viņu atzīstam par normu, grēks kliedz pēc tā, lai mēs viņu atzīstam un pieņemam.

Kā es vakar lasīju “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” viena žurnālista rakstīto: “Sabiedrība ar noturīgu morāli un kultūru, to pretestība no āra uzspiestiem uzskatiem kaitina globālos staiguļus.” Es šodien gribu pateikt šiem globālajiem staiguļiem: “Brīvība nav visatļautība. Demokrātija nav mazākuma diktatūra un cilvēktiesības nestāv augstāk par Dieva vārdiem un likumiem.”

Tāpēc mēs šodien esam te, lai pateiktu, ka mēs, kā teica apustuļi, Dievam klausīsim vairāk, nekā cilvēkiem. Eiropas Savienība ir atteikusies no saviem garīgajiem pamatiem, no kristietības, no baznīcas, norāda baznīcai vietu, atdalītu no valsts.

Atvainojiet, kas baznīcu ir atdalījis no valsts? Dievs to nav izdarījis. Dievs ir devis valstij baznīcu, kas runā Viņa patiesību, lai tautā ienāktu svētība. Tāpēc Eiropas politiķu un birokrātu samitātajā fantāzijā un prātos top absurdi likumi, rezolūcijas un direktīvas, bet tauta jau staigā Dieva priekšā, Dievs jau sen pirms viņiem ierakstīja tautā savus likumus: “Augļojieties un vairojieties, piepildiet zemi un valdiet.”

Kāpēc negrib, lai tauta vairojas? Vienkārša iemesla dēļ – grib atņemt tautai varu, lai vara aiziet nelielas cilvēku grupiņas vai atsevišķu cilvēku rokās. Jā, mēs nedzīvojam vienkāršā laikā, mēs dzīvojam divu pasaules uzskatu, divu vērtību sistēmu sadursmes laikā, mēs dzīvojam starp sekulāro un kristīgo, starp sātanisko un dievišķo. Mums šodien ir jāizdara stingra izvēle – kurā pusē mēs esam, bet ja mēs esam Dieva namā, mēs jau apliecinām, ka mēs esam taisnības pusē.

Tāpēc šodien es gribu ar vislielāko pazemību pateikt paldies mūsu garīgajiem tēviem, ka jūs sludinat Evaņģēliju, par jūsu cilvēcisko drosmi, par to, ka jūs nestaigājat cilvēku priekšā, ka jūs tautai mācat Dieva vārdu, ka jūs mācat ticēt un paļauties uz Dievu.

Un tāpēc, kamēr Latvijā būs Kristus miesa, garīdznieki, kalpotāji un ticīgi cilvēki, kas sludina Dieva vārdu patiesību, kas lūdz par tautu, mūsu tautai ir cerība un nākotne. Tāpēc mēs šodien aicinām mūsu likumdevējus un izpildvaru beidzot ieklausīties tautas vairākuma gribā. Ja jau demokrātija ir tautas vara, tad kāpēc līdz šim brīdim tautas varā neviens neieklausās, bet ņem vērā nelielas grupiņas iegribas un izkropļoto vērtību sistēmu!

Nehemija savā grāmatā ceturtajā nodaļā 14. pantā rakta: “Kādas apskates laikā es uzstājos ar runu dižciltīgajiem un priekšniekiem un pārējai tautai: „Nebīstieties no viņiem, atcerieties Kungu, kas ir liels un bijājams un cīnieties par saviem brāļiem, saviem dēliem, savām meitām, savām sievām un savām mājām.”

Jā, mūsu ieroči nav pret miesu un asinīm, mūsu ieroči ir garīgi – Dieva vārds, kas ir patiesība un Dieva Gars, kas ir patiesības Gars un mēs šodien cīnamies par savu Latviju, par savu tautu, lai arī pēc simts un tūkstoš gadiem šajā vietā, ko Dievs devis šai tautai, uz šīs zemes skanētu latviešu valoda, dzīvotu tauta, kas pielūdz un slavē dzīvo Dievu.

Tāpēc, brāļi un māsas, mēs lūdzam Dievu, tas ir galvenais, svarīgākais, kas mums ir jādara, bet neaizmirsīsim darīt arī ticības darbus! Mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus, viņš sludināja Evanģēliju, lūdza Dievu, mācīja tautu,aicināja, atgriezties no grēkiem un Viņš nebaidījās runāt ar šīs valsts varenajiem, tāpēc es nezinu, kāds kuram no mums ir aicinājums, bet lūgsim, lai Dievs to atklāj un parāda, lai mēs būtu ne tikai aktīvi baznīcā gājēji un Dieva lūdzēji, bet lai mēs kļūtu arī par aktīviem savas valsts pilsoņiem, savas valsts patriotiem, kuriem nav vienalga, kas notiek mūsu valstī un kas staigā pa mūsu pilsētas ielām. Un tad, es ticu, lūgsim Dievu, darīsim Dieva darbus, tāpēc, ka Dievs bieži vien grib caur mums atbildēt šai pasaulei, šai tautai, tāpēc Viņš mūs ir nosaucis par zemes sāli, pasaules gaismu.

Jēzus teica: “Jūs darīsiet to pašu,ko es un vēl vairāk.” Katram ir jāizdara savs darbs, katram ir jāpiepilda savs aicinājums, tad mēs nostiprināsim Dieva valstību šeit, uz zemes. Un tad patiešām mēs lūgsim un es ticu, ka Latvija kļūs par kristīgās kultūras, par garīgās atmodas, atdzimšanas, par dzīvības kultūras vietu Eiropas Savienībā un visā pasaulē. Tad Latvija kļūs par Apsolīto Zemi daudzām tautām un tad Latvija kļūs par Dieva svētību un Dieva apsolījumu un Dieva iespēju zemi daudziem cilvēkiem. Mēs šodien svētīsim savu tautu, mēs lūdzam Dievu, lai Viņš to dara, mēs lūdzam Dievu, lai Viņš svētī šo zemi. Un ziniet, mani mīļie, katra svētība, kas izskan no mūsu sirds, mūsu lūgšanām, ir tūkstoškārt spēcīgāka parkatru lāstu. Tad, kad mēs lūdzam Dievu un svētījam savu valdību, savu tautu, es ticu, ka svētība plūst pa šī Dievnama durvīm uz katru Latvijas pilsētu, uz katru Latvijas ciematu un uz katru Latvijas ģimeni un pasargā no grēka, no bezdievības un netaisnības un tad mēs redzēsim Latviju, kura, paceļot rokas, atvērtu sirdi slavē dzīvo un mūžīgo Dievu, kuru mēs šodien lūdzam, lai Viņš uzklausa mūsu lūgšanas. Lai Dievs svētī Latviju un lai Dievs svētī mūsu tautu!”

Lai demogrāfijas problēmu kontekstā aktualizētu ģimenes politikas un ģimenes vērtību nozīmi, otrdien 17.aprīlī Saeimā notika konference ”Par ģimenes vērtību aizsardzību un atbalstu”. To rīkoja biedrības: „Asociācija Ģimene”, Latvijas Pedagogu dome un Latvijas Audžuģimeņu biedrība, sadarbībā ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju un Demogrāfijas lietu apakškomisiju,-spektrs.com ziņo Biedrības ”Asociācija Ģimene” valdes priekšsēdētāja Ilona Bremze

Konferencē piedalījās Saeimas deputāti, politiķli, augsta līmeņa ministriju ierēdņi, dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvji, augstskolu mācību spēki. Savu redzējumu demogrāfijas un ģimeņu atbalsta politikā prezentēja eksperti, savukārt, klausītāji varēja aktīvi piedalīties debatēs, izsakot priekšlikumus. Lielās ieinteresētības dēļ konference ieguva plašu rezonansi, tomēr, neskatoties uz dažiem diametrāli pretējiem viedokļiem, dalībnieki bija vienprātīgi – ģimenēm ar bērniem vajadzīgs lielāks atbalsts, demogrāfijai jākļūst par prioritāti nevis formāli, bet dzīvē, jāmazina abortu skaitu, jāuzsāk reemigrācijas politika, nepieciešama ģimenes vērtību popularizēšana plašsaziņas līdzekļos. Balstoties uz ekspertu ziņojumiem un, ņemot vērā papildinājumus, konferences organizatori šodien iesniedza Latvijas Republikas Saeimai, Latvijas Republikas prezidentam un Ministru kabinetam prasības, kurās aicina nekavējoši izstrādāt ģimenes atbalsta un aizsardzības likumu, noteikt demogrāfiju par ilgtermiņa prioritāti, t. sk. Nacionālajā attīstības plānā, palielināt demogrāfijas politikai veltītos līdzekļus līdz 2% no IKP, nodrošināt valsts atbalsta sistēmu krīzes situācijā esošām grūtniecēm, pilnveidot pieejamo atbalstu bērniem, vientuļiem vecākiem, aizbildņiem, audžuģimenēm. Nepieciešams stiprināt laulības institūcijas, ģimenes, bērna kā vērtības prestižu, mainīt akcentus skolu programmās, aktualizējot ģimenes vērtību un tikumiska dzīvesveida nozīmi, iekļaut šīs tēmas valsts pasūtījumā sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem.
Ģimenēm ar bērmim kā sabiedrības pamatvērtībai ir tiesības uz aizsrdzību un nepieciešamo palīdzību no valsts. Aicinām visus labas gribas cilvēkus aktīvi līdzdarboties, lai panāktu demogrāfisko rādītāju uzlabošanos, veidotu Latviju par zemi, ar kuru gribam lepoties!

Konferenci rīkoja Barčas vadītā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija un Demogrāfijas apakškomisija, kuras vadītājs ir Parādnieks, kā arī vairākas nevalstiskās organizācijas asociācija „Ģimene”, Latvijas Pedagogu dome un Latvijas Audžuģimeņu biedrība,-ziņo spektrs.com

Vīrieša loma:

Konferenci “Par ģimenes vērtību aizsardzību un atbalstu”, atklāšanā Saeimas priekšsēdētājas biedre Inga Bite uzsvēra vīrieša un tēva lomu ģimenē un sabiedrībā: “Tieši no vīrieša ir atkarīgs, vai gaidāmais un tikko dzimušais bērns būs tikai mātes atbildība, ar ko viņai jātiek galā līdz brīdim, kad tēvs varēs doties ar bērnu futbolu spēlēt, vai tomēr vīrietis iesaistīsies un atbalstīs visur, kur tas iespējams. Dzimstības problēmas nereti saistāmas arī ar vīriešu nespēju uzņemties atbildību,”-sacīja priekšsēdētājas biedre.

Laulības loma:

I. Bite izteica arī diezgan skarbus, bet realitāti apliecinošus vārdus par laulības lomu. Viņa teica: “Par modernu mēs saucam arī tendenci nereģistrēt attiecības, jo laulība un ģimene taču esot novecojis institūts, bez tā varot ļoti labi iztikt. Mēs gribam būt brīvi, negribam nevienam neko solīt, jo var taču gadīties, ka to neizdodas izpildīt! Mēs apgalvojam, ka tādējādi esam godīgi pret sevi un citiem, taču vienlaicīgi mēs tādā veidā arī pasakām, ka paši sevi necienām, sev neticam un grūtības, kad tādas pienāks, risināsim bēgot, nevis skatoties tām acīs.

Kopā mēs varam:

Saeimas priekšsēdētājas biedre aicināja uz savstarpējo cieņu paskubinot: “Taču šodien mums ir iespēja pagriezties un visiem kopā strādāt pie tā, lai atjaunotu tās vērtības, uz kurām balstās ikviena veselīga sabiedrība – savstarpēja cieņa, izpratne un solidaritāte. Jo paliekošā vērtība ir nevis augstā amatā vai lielā naudā. Paliekošā vērtība ir tajā, ko mēs kā cilvēki būsim varējuši dot saviem līdzcilvēkiem, un vispirms tuvākajiem. Savai ģimenei.”

Līdzīga ziņa___________

17.04.2012. Latvija/valdība: konferencē „ Par ģimenes vērtību aizsardzību un atbalstu” A. Mūrnieks apliecina ne tikai ekonomikas, bet arī garīgo vērtību krīzi