Materiālu tulkoja Inese Treiere

Jurgens Buhlers (Juergen Buehler)

Izraēla ir pārsteidzoši skaista, kad ziemā uzzied mandeļkoki. Šie koki sāk ziedēt paši pirmie, lai gan augļus tie nes paši pēdējie.

Mandeļkoks ir minēts vienā no pirmajiem Jeremijas pravietojumiem. “Atkal nāca pār mani Tā Kunga vārds, kas man sacīja: „Ko tu redzi, Jeremija?” es atbildēju: „Es redzu mostošās mandeļkoka zaru ar ziediem.” Tad Tas Kungs sacīja uz mani: „Tu redzēji pareizi. Es esmu nomodā par Savu vārdu, lai tas piepildītos!”” (Jer. 1:11-12)

Šai pravietojumā lietoto vārdu spēle satur ļoti svarīgu atziņu gan ebrejiem, gan mums. Ebreju vārds shaked tulkojumā nozīmē „mandele, mandeļkoks” un arī – „būt nomodā”. Dievs parādīja Jeremijam mandeļkoka zaru un tā atklāja, ka Viņš ir nomodā par Savu vārdu, lai to īstajā brīdī piepildītu.

Pravietojums satur arī brīdinājumu. “Es šodien tevi ieceļu pār tautām un pār ķēniņu valstīm: izplēst ar visām saknēm un izraut, sagraut un izpostīt, tad uzcelt un dēstīt.” (Jer. 1:10-11) Pēc tam, kad Jeremija ieraudzīja mandeļkoku, Dievs viņam parādīja arī verdošu katlu, kas vēstīja par gaidāmo lielo postu (Jer. 1:13-14). Lai gan mandeļkoks simbolizē cerību, ka Dievs piepildīs Savus brīnišķīgos apsolījumus ebrejiem (un arī mums), pravietojums satur arī brīdinošu vēsti.

Vēlāk Dievs atkārtoja Savu brīdinājumu: “Zinait, Es būšu pār tiem nomodā, tiem par postu un ne par svētību!…” (Jer. 44:27). Dievs darīja zināmu savai tautai, ka grēkam ir sekas un reiz pienāks pelnītais sods, proti – Jeruzalemes izpostīšana un ebreju aizvešana gūstā.

Pēc kāda laika Daniēls savā lūgšanā atzina: “Tādēļ Tas Kungs bija nodomājis mums šo nelaimi un to mums arī uzsūtījis, jo Tas kungs ir taisns visos savos darbos, tikai mēs neklausījām viņa balsi.” (Dan. 9:14)

Galvenā vēsts pravietojumā par mandeļkoku ir tā, ka Dievs vēro Savu tautu un, kad tā grēko, attālinoties no Viņa, Kungs brīdina par sekām. Šodienas vēstījums cilvēcei ir tāds pats: Dievs ir nomodā! Viņš piepildīs Savu vārdu, liekot cilvēku dzīvē atnākt svētībai vai lāstam. Tad, kad grēks un netikumība pazudina veselas tautas un iespiežas pat Draudzē, mums jāatceras: Dievs ir nomodā! Laikā, kad citas tautas uzbrūk Izraēlai un cenšas sadalīt tās zemi, mēs varam būt pārliecināti: Dievs ir nomodā, Viņš visu redz!

Pravietojums par mandeļkoku satur arī lielu stiprinājumu – Jeremija paredzēja brīnumainu Izraēlas atjaunošanos. “Un kā Es turēju vaļā savas acis pār viņiem, lai tos izrautu ar visām saknēm, tos sagrautu, … tā Es tagad būšu pār tiem nomodā, lai tiem uzceltu un dēstītu visu par jaunu! – tā saka Tas Kungs.” (Jer. 31:28)

Tad, ja mēs nolemjam savu dzīvi veltīt Dievam, Viņš apsola būt nomodā, lai mēs piedzīvojam labu. Neskatoties uz visiem mūsu trūkumiem un vājībām, Dieva acis vienmēr ir pievērstas mums!

Tuvie Austrumi

Teksts/foto: Malkolms Hedings (Malcolm Hedding)

Nesenie notikumi Tuvajos Austrumos ir raduši atbalstu visā pasaulē, lai arī tie uzņemti ne bez bažām. Revolūcija Ēģiptē bija īpaši iedvesmojoša, jo jaunā paaudze pieprasīja valsts pārvaldē patiesu demokrātiju ar visām no tā izrietošām brīvībām. Trīsdesmit gadus tauta bija dzīvojusi smagā diktatoriskā režīmā un nu sacēlās, un izteica savu vēlēšanos dzīvot tāpat kā citas nācijas šai reģionā.
Tomēr pagaidām nav nekādas garantijas, ka Ēģipte virzītos uz patiesu demokrātiju. Jaunā paaudze nekontrolē situāciju, jo tai trūkst politiskās pieredzes procesu organizācijā un vadībā.

Tikmēr savu „zvaigžņu stundu” gaida Musulmaņu brālības locekļi, kuru sapnis ir visā reģionā noteikt jaunu Kalifātu! Viņi ir viltīgas gudrības pilni un necenšas uzreiz sagrābt varu. Drīzāk tie izliekas par “mēreniem”, lai slepenībā un ar intrigu palīdzību pamazām uzurpētu varu un virzītu valsti uz šarija likumu. Musulmaņu brālība vienmēr darīs visu iespējamo, lai padziļinātu konfrontāciju ar Izraēlu.

Tas viss ir iedrošinājis līdzīgas grupas apkārtējās arābu valstīs. Jaunā paaudze Jordānijā, Sīrijā, Jemenā, Irānā un Persijas līča valstīs vēlas demokrātiskas brīvības. Savukārt Musulmaņu brālības vietējās nodaļas un citas džihada grupas vēlas izmantot pašreizējo politisko nemieru, lai ieviestu stingrus islāma likumus un atjaunotu karadarbību pret Izraēlu. Tad, ja islāmistu kustības nāks pie varas, Tuvajos Austrumos sāksies patiesi nedroši laiki!

Šādā politiskajā situācijā ir neprāts sagaidīt, ka Izraēla enerģiski vadītu miera procesu, cenšoties tuvākajā laikā atrisināt divu valstu problēmas. Tomēr pat no izraēliešiem un viņu uzticamiem draugiem ārzemēs es dzirdu aicinājumus darīt visu iespējamo, lai šobrīd dzimtu Palestīnas valsts.

Palestīnu apdraud ne tikai naidīgie režīmi, kas veidojas kaimiņvalstīs. Pašas Palestīnas pašpārvaldes vadītājs Mahmuds Abass ir vājš un neefektīvs līderis, viņš nav piemērots un nelabprāt iesaistās miera sarunās. Viņa centieni valdīt Rietumu krastā varētu palīdzēt Hamas, it īpaši, ja to balsta radikālo islāmistu pārstāvji, kas sāk ieņemt varas pozīcijas tuvākajās galvaspilsētās. Tieši tāds nolūks bija islāma režīmam Turcijā, kad tas sponsorēja neveiksmīgo Gazas humanitārās palīdzības flotili pagājušajā gadā. Nav šaubu, ka nākotnē šādas provokācijas būs ne mazums.

Pēdējie notikumi – Hizbala ietekmes palielināšanās Libānā, Irānas karakuģa došanās uz Sīriju, Jordānijas monarhijas aplenkums, neskaidrā Ēģiptes nākotne ir radījuši nopietnas bažas Izraēlā. Tomēr tiek prasīts, lai Izraēla atsakās no valsts drošībai stratēģiski nozīmīgām teritorijām un nodod tās Abasam, kurš nespēj konkurēt ar radikālajiem islāmistiem.
Ņemot vērā visus šos apstākļus, ir bezatbildīgi, ka tā saucamie „Izraēlas draugi” atkal un atkal paceļ balsi, lai izteiktu atbalstu divu valstu risinājumam. Šī politiski korektā spēle ir beigusies! Varbūt pirms dažiem gadiem tāda cerība bija, bet šodien tas nav iespējams. Tiem, kas patiesi aizstāv Izraēlas intereses, labāk būtu pārvērtēt šādu savu nostāju.

Līdz šim Tuvajos Austrumos demokrātisku vēlēšanu izpratne aprobežojās ar viena cilvēka ievēlēšanu – tā, kā tas notika Gazā 2006. gadā. Hamas gaida savu laiku, jo visi pēdējie notikumi kalpo tā interesēm. Jaunā Ēģiptes valdība, iespējams, atcels blokādi Gazas joslai. Tas, protams, notiks humānu apsvērumu dēļ. Tad ieroči no Irānas jau atkal plūdīs pie Hamas.

Šobrīd situācija Tuvajos Austrumos ir ļoti nestabila un neskaidra, tāpēc līdz šim bieži lietoto klišeju par divu demokrātisku valstu līdzāspastāvēšanu mierā un drošībā ir jānoliek malā.

Šis ir pēdējais laiks, lai pār mums nāktu Dieva bijība. Mūsdienu Izraēlas atjaunošanās ir notikusi unikālā veidā – pretēji vēsturisko notikumu plūdumam. Tas ir noticis tāpēc, ka pār šo valsti ir īpaša Dieva labvēlība. Viņš sargā Izraēlu dienu un nakti. Bez tam Kungs brīdina pasauli, lai tā nesadalītu zemi, ko Viņš ir novēlējis Izraēlai. Tas ir muļķīgi neņemt vērā Dieva nodomus un ignorēt Viņa brīdinājumus.
Izraēla ir Dieva pestīšanas instruments virs zemes. Tā ir devusi morāles kodu cilvēcei. Ebreju tauta ir sniegusi pasaulei visbrīnišķīgāko Cilvēku, kāds jebkad uz zemes dzīvojis. Mēs, kas sludinām, ka mīlam Izraēlu un esam tai līdzās, būsim piesardzīgi! Pretējā gadījumā arī mēs varam nonākt konflikta situācijā ar debesu Dievu.

Foto: Kaira, Ēģipte

Pētījums par Izraēlas arābu labklājību
Dāvids Parsons (David Parsons)

Paužot rūpes un interesi par visiem Izraēlas iedzīvotājiem, Starptautiskā kristiešu vēstniecība Jeruzalemē (ICEJ) finansējusi plašu pētījumu par Izraēlas arābu minoritātes labklājību, lai noteiktu svarīgākās sociālās vajadzības un materiālā atbalsta prioritātes. Pētījumā tika apsekoti arābu sektora sociālie darbinieki. Iegūtie rezultāti ļāva Izraēlas varas iestādēm identificēt šobrīd pašas nozīmīgākās problēmas: sociālo darbinieku pārslodzi darbā ar daudzbērnu ģimenēm un speciālistu trūkumu darbam ar riska grupas bērniem. Šīs problēmas turpmāk mērķtiecīgi jārisina.

Pašlaik arābi veido 20% no Izraēlas iedzīvotājiem un ekonomiskās attīstības ziņā arābu sektors krietni apsteidz vairumu tautiešu citur Vidējo Austrumu reģionā. Šis fakts bija viens no argumentiem nesenajās protesta akcijās apkārtējās arābu valstīs, kur cilvēkus cīņā par brīvību un labāku dzīves kvalitāti iedvesmoja arābu stāvoklis Izraēlā.
Tomēr vēl joprojām ir daudz sarežģītu izaicinājumu Izraēlas arābu sabiedrībā, kur galvenie ekonomiskie rādītāji ievērojami atpaliek no vidējā līmeņa valstī. Šobrīd šī plaisa jau atkal palielinās, jo pieaug to arābu ģimeņu skaits, kurās ir daudz bērnu, bet apgādnieks pelna mazu algu. Daudzi ebreju sociālie aktīvisti uzskata, ka valsts varētu iegūt lielāku autoritāti Vidējo Austrumu reģionā, ja tā vairāk rūpētos par saviem arābu pilsoņiem.

Viens no šādiem ebreju aktīvistiem ir Karmijs Ašborens. Viņš konsultē vairākas bezpeļņas aģentūras, kas nodarbojas ar tādu sociālo ļaunumu apkarošanu kā nabadzība un vardarbība ģimenēs. Pagājušajā gadā K. Ašborens vērsās ICEJ Palīdzības departamentā ar lūgumu finansēt bezprecedenta pētījumu par arābu sociālajām vajadzībām. Šo pētījumu iniciēja Arābu komūnas Sociālo pakalpojumu direktoru Forums, kas ir 2003. gadā izveidota jumta organizācija, lai koordinētu labklājības dienestu darbu 75 arābu pašvaldībās visā Izraēlā.

“Arābu sabiedrības apsekojumi tika veikti arī agrāk, bet nekad iegūtos rezultātus neakceptēja valdība,” sacīja Ašborens. “Šoreiz Sociālās apgādes ministrija ir pozitīvi atsaukusies par pētījumu un ir gatava izmantot tā rezultātus. Jaunais ministrs Moše Kalons arī ir izrādījis interesi par pētījumā konstatēto.”

“Mēs ar lielu prieku finansējām šo pirmo sistemātisko pētījumu par labturības vajadzībām Izraēlas arābu sabiedrībā,” teica Malkolms Hedings, Starptautiskās kristiešu vēstniecības direktors. “Bez tam mēs ceram, ka rezultāti tiks izmantoti tik saprātīgi, ka palīdzēs daudzām cienījamām ģimenēm izrauties no nabadzības un tās negatīvās ietekmes, tādā veidā nostiprinot Izraēlas kā godprātīgas un taisnīgas valsts statusu”.

Sadarbības rezultātā Forumam ir izdevies panākt, ka pēdējos gados izdevumi no gadskārtējā valsts budžeta arābu sektora atbalstam pieaug. Tomēr tas nav bijis pietiekoši, lai nodrošinātu sociālās apgādes dienestu palīdzību visām lielajām ģimenēm.
Turklāt pašvaldības finansējuma avoti, kuri saskaņā ar likumu veido vienu ceturtdaļu no sociālās apgādes budžeta, sakarā ar vispārējo finansiālo lejupslīdi ir sarukuši. Tas, savukārt, atbilstoši ir samazinājis valsts 75% daļu.

“Šobrīd labklājības dienestu lielākā daļa strādā, veltot savu laiku un resursus tam, lai „dzēstu ugunsgrēkus”, nevis plānotu un veiktu darbības, kas savlaicīgi palīdzētu tos novērst,” skaidroja Emīls Semajans, Foruma priekšsēdētājs un galvenais sociālais darbinieks jauktajā drūzu un kristiešu pilsētā Pekijinā. “Šī problēma visaktuālākā ir tieši arābu sektorā, jo tur iedzīvotāju lielākā daļa ietilpst zemākajā sociāli ekonomiskajā kategorijā.”

Pateicoties ICEJ dotācijai, Forums lūdza Massar institūta zinātnes darbiniekiem veikt vispusīgu pētījumu, lai precīzi noteiktu visaktuālākās problēmas un izstrādātu to risinājumus. Divdesmit no 75 arābu vairākuma pašvaldībām Sociālās apgādes vadītāji piedalījās plašās intervijās par pašreizējo praksi un vajadzībām. Rezultāti tika apkopoti 85 lapu garā ziņojumā, ko nosūtīja visiem sociālās palīdzības dienestiem valstī.

Ašborens ir pārliecināts, ka pētījums paaugstinās darba efektivitāti palīdzības sniegšanā arābu iedzīvotājiem un viņš visādi atbalsta Forumu šai jomā.

“Forums nekoncentrē savu uzmanību uz protestiem un sūdzībām. Tā sekmīgas darbības pamatā ir profesionāla pieeja un konstruktīva rīcība ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm”, atzīmēja Ašborens.

Galvenie pētījuma secinājumi ir šādi:
1) Lielākā daļa no Arābu labklājības dienestu vadītājiem ir pārāk noslogoti ar ikdienas lietu izskatīšanu, lai varētu pareizi plānot darbu un efektīgi pārvaldīt budžetu.
2) Pusē no Arābu labklājības departamentiem nav speciālistu darbam ar riska grupas bērniem, kas ir vislielākā problēma arābu iedzīvotāju sektorā.
3) Vairāk nekā 30% no mājsaimniecībām arābu kopienās (un 50 procentiem četrās šādās pašvaldībās) ir nepieciešama sociālā palīdzība.
4) Pastāv divas galvenās sociālās palīdzības saņēmēju grupas: riska grupas bērni (37%) un personas bez pietiekoši lieliem ienākumiem (20.5%).
5) Pēdējo piecu gadu laikā pastāvīgi ir pieaugušas tādas sociālās problēmas kā nabadzība, bezdarbs un vardarbība.
6) Galvenie šķēršļi, kas traucē pienācīgi risināt galvenās sociālās problēmas, ir darbaspēka, specializētu apmācību un budžeta līdzekļu trūkums.
7) Sociālie darbinieki ebreju sektorā ir noslogoti par 43% mazāk nekā arābu sektorā, jo ebreju ģimenes vidējais lielums 2008. gadā bija 3,5 cilvēki salīdzinājumā ar 4,8 cilvēkiem arābu sektorā.
8) Laika periodā no 2007. – 2009. gadam valstī tika radītas apmēram 252 jaunas sociālo darbinieku amata vienības, no kurām 42% novirzījās arābu sektorā. Tas nedaudz samazināja sociālo darbinieku slodzi, tomēr darba apjoms joprojām ir ļoti liels.

Galvenie ieteikumi situācijas uzlabošanai ir šādi:
1) sociālā darbinieka slodzes aprēķinā ņemt vērā apkalpojamās ģimenes lielumu. Tas radītu mehānismu, kas garantētu lielāku taisnīgumu lietu sadalē starp labklājības departamentiem ebreju un arābu sektoros.
2) Īstenot taisnīgāku formulu budžeta līdzekļu piešķiršanā.
3) Arābu sociālajiem darbiniekiem vairāk organizēt apmācību programmas, tostarp tādās specializētās jomās kā darbs ar riska grupas bērniem, kas ir visakūtākā sociālā problēma arābu komūnās.

Bezpartejiskā organizācija Forums, kas kalpo gan musulmaņu, gan kristiešu, gan drūzu kopienām Izraēlā, cer, ka pētījums palīdzēs vēl vairāk pilnveidot labklājības dienestu darbu gan politiskajā, gan organizatoriskajā līmenī. Nākotnē veicamo darbu sarakstā ietilpst lielāki budžeti jauniešu dienas aprūpes centriem, programmas riska grupas bērniem, kopienu internātskolas, ģimenes terapija un cīņa pret vardarbību.

Forums centīsies gūt valdības akceptu Pētījuma rekomendāciju īstenošanai valstī. Tikmēr tiks piesaistīti labdarības organizāciju līdzekļi, kas palīdzēs piepildīt tās vajadzības, kurām valstij pašlaik trūkst resursu.

Līdz visiem zemes galiem

Mihaels Dž. Hins (Michael J. Hines)

Starptautiskā kristiešu vēstniecība Jeruzalemē (ICEJ) ir aicināta pasludināt pat visattālākos zemes nostūros, ka “Viņš, Tas Kungs, kas izklīdināja Izraēlu, Tas to tagad atkal pulcina kopā un sargā kā gans savu ganāmo pulku.” (Jer. 31:10)

2011.gada pirmajā ceturksnī vēstniecības pārstāvji ir apmeklējuši lielākos pasaules kontinentus, lai sludinātu par Izraēlu kristiešiem gan lielās, gan mazās sanāksmēs.

Āfrika
Janvārī Džims Šucs (Jim Schutz) no Jeruzalemes biroja un mācītājs Larijs Būzs (Larry Booth) no ICEJ ASV filiāles devās uz konferenci Port Harcourtā, Nigērijā. Vairāk nekā 10 000 Āfrikas mācītāji apmeklēja konferenci, lai lūgtos par sava kontinenta vajadzībām. Tomēr viena konferences diena tika veltīta Izraēlai. Larijs Būzs bija ļoti saviļņots, redzot Āfrikas baznīcas dedzīgās lūgšanas. „Āfrika mostas, lai svētītu Izraēlu”, viņš teica.

Džims Šucs apmeklēja mūsu jauno filiāli Ganā. Viņš piedalījās sanāksmēs Akrā un tās apkārtnē. Visur cilvēkos bija jūtams liels izsalkums dzirdēt par Izraēlu un vēlme lūgt par to. Līdzīgas sajūtas piedzīvoja ICEJ Portugāles filiāles vadītāji Antonio un Karla Melo, kad viņi kalpoja konferencēs un mācītāju sanāksmēs Angolā un Kongo Republikā.

ICEJ spīkers no Norvēģijas Ēriks Selle devās uz Austrumāfrikas valstīm – Ugandu un Keniju. Visur, kur viņš runāja, bija jūtama patiesa atmoda attieksmē pret Izraēlu. Ēriks Selle uzrunāja dažas no lielākajām draudzēm galvaspilsētās Kampalā un Nairobi. “Bija pārsteidzoši redzēt, cik liela interese cilvēkiem ir par Izraēlu,” viņš sacīja. “Un, protams, visi vēlas apmeklēt Izraēlu. Tā ir kristīgā cionisma nākotne”.

Āzija
Janvārī notika ICEJ pirmā sanāksme Taizemē. ICEJ starptautisko attiecību departamenta vadītājs Jurgens Buhlers ieradās, lai sastaptu jaunatklātās filiāles darbiniekus. Lai gan sanāksme nebija plaši izziņota, uz to atnāca ļoti daudz cilvēku. Taizemē tikai 0,5% no iedzīvotājiem ir kristieši, tomēr draudze aug un interesējas par Izraēlu un ebreju tautu”, paskaidroja Krisada Čusakultanačai (Krisada Chusakulthanachai) – ICEJ Taizemes direktors.

Austrālija un Klusā okeāna salas
Pēc Izraēlai veltītajiem pasākumiem Brisbānē, Austrālijā, kur ICEJ filiāli vada Brūss Garbuts (Bruce Garbutt), mūsu spīkeri devās uz Fidži salām. Fidži ticīgie iedzīvotāji lepojas, ka, raugoties no Izraēlas skatu punkta, Klusā okeāna salas burtiski atrodas pašā “zemes galā”. Satiekoties ar mācītājiem un līderiem no apkārtējām salām, Jurgens Buhlers bija pārsteigts redzot, ka aptuveni simts gadu laikā, kopš Jēzus kristus evaņģēlijs tur ticis sludināts, Dievs tā pārvērtis šos jaukos salu iedzīvotājus. Šodien misionāri no Fidži dodas uz Āfrikas džungļiem, lai kalpotu cilvēkiem. “Tas, ka evaņģēlijs ir sasniedzis pat šīs tālās salas, ir būtiska zīme, kas norāda uz beidzamajiem laikiem. Lielā pavēle nest Jēzus evaņģēliju līdz visattālākajiem zemes nostūriem patiesi tiek piepildīta mūsu paaudzes laikā,” sacīja Buhlers.

Eiropa
Šogad ICEJ Jeruzalemes apīkeri un pielūgsmes grupa jau ir apmeklējuši daudzas Eiropas valstis. Dāvids Parsons, Dorons Šneiders, Jurgens Buhlers, Rei Ramirez ir bijuši vizītēs Apvienotajā Karalistē, Somijā un Vācijā. Viņi piedalījās vairākās konferencēs, runājot par Izraēlu. ICEJ Somijas filiāles vadītājs Juha Ketola apmeklēja Čehiju. Savukārt, ICEJ jaunā darbiniece Estere Vieja uzrunāja vairāk nekā 1000 Polijas ticīgos, stāstot par lielo Dieva mīlestību pret Izraēlu un to, kādēļ mums būtu jāinteresējas par to. Daudzi cilvēki atdeva savu sirdi Jēzum vai atjaunoja savas attiecības ar Kungu.

Amerika
ICEJ direktors Malkolms Hedings šī gada sākumā kalpoja Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņš apmeklēja daudzas svētdienas skolas, lūgšanu sapulces un mācītāju „brokastis”, kā arī īpašu konferenci Vašingtonā, kurā piedalījās vairāk nekā 20 deputāti no ASV Kongresa. Tur M. Hedings ienesa jaunu izpratni par nopietnajiem izaicinājumiem, ar ko nākas saskarties Izraēlai tā haosa dēļ, kas valda Tuvajos Austrumos

Kopš 2009. gada alija (izceļošana) uz Izraēlu ir dramatiski pieaugusi pasaulē. Globālā ekonomikas lejupslīde un nesenais antisemītisma vilnis ir izraisījis negaidītu vēlmi ebreju tautas sirdī atgriezties savā vēsturiskajādzimtenē. Savukārt, Izraēlas stabilā ekonomika un cerīgais darba tirgus ir kā bāka ebrejiem no citām pasaules malām, kas aicina mājās.

Pagājušā gada karš Gazā izraisīja naidīgus anti-Izraēlas protestus pasaulē, kas noveda līdz vardarbības incidentiem pret ebreju kopienām, tajā skaitā Eiropā un Amerikā. Anti-semītiskie uzbrukumi Francijā ir divkāršojušies 2009. gada laikā. Francijas ebreji, kas bēga no Ziemeļāfrikas 1950. gados, atrada tur patvērumu, līdz pār valsti nāca musulmaņu imigrantu vilnis, sagādājot raizes ebrejiem. Tagad alija no Francijas ir strauji palielinājusies. Ieilgusī ekonomiskā lejupslīde ir mudinājusi ebrejus izceļot arī no ziemeļiem un Dienvidamerikas, īpaši no Argentīnas.

Līdz ar ekonomiskajām grūtībām tika samazināts budžets organizācijām, kas iesaistītas alijas darbā. Izraēlas Ebreju aģentūra ir lūgusipalīdzību Starptautiskajai kristiešu vēstniecībai Jeruzālemē – asistēt programmuīstenošanu, kas paredz jauno imigrantu aprūpi Izraēlā. Šī gada jūlijā ir paredzēts lidojums no Brazīlijas, kad liels skaits ebreju izceļos no Latīņamerikas.

Lūdzu, atbalstiet mūs šajā darbā!

Grūtos laikos ebreji meklē patvērumu Izraēlā. Pašlaik mēs atrodamies vienā no šādu laiku periodiem, kad ir nepieciešama nopietna palīdzība.

Pagājušajā decembrī ICEJ atbalstīja 85 Dienvidāfrikas ebrejus absorbcijas procesā, kuri bija aizbēguši no biedējošā noziegumu uzliesmojuma savā zemē.

Baltkrievijā ICEJ ir atbalstījusi 500 ebreju gadā, palīdzot viņiem atstāt šo represīvo zemi, kuru vada Eiropā pēdējais palikušais diktators. Arī Baltijas valstīs smagā ekonomiskā situācija liek daudziem ebrejiem izceļot.

Zviedrijā ICEJ ir sponsorējusi lidojumus ebreju ģimenēm, kuras bija spiestas izceļot dēļ musulmaņiem un kreisajiem antisemītiem, kam simpatizē palestīnieši, bet „neliek mieru” vietējie ebreji. Daudzi no viņiem ir bijušie Dānijas ebreji, kas nokļuva Zviedrijā II Pasaules kara laikā plaši pazīstamās glābšanas nakts laikā.

ICEJ strādā Uzbekistānā, kur situācija ebrejiem kļūst arvien saspringtāka un jaunie likumi ierobežo ebreju izglītības iespējas.

Krievijā valdība ir ierobežojusi ebreju izceļošanu, ļaujot strādāt tikai diviem konsulātiem, kas izdod imigrācijas vīzas. Tas sarežģī daudzu ebreju emigrācijas procesu. Cilvēkiem jāceļo garas stundas pāri 11 laika zonām plašajā Krievijā, lai nokļūtu Maskavā. Neskatoties uz to, alija no bijušās Padomju Savienības ir palielinājusies par 20% katrā no pagājušajiem diviem gadiem.

Tikko iebraukušie ebreji ir laimīgi Izraēlā. Viņi jūtas droši un pasargāti starp saviem ļaudīm. Šeit viņu ģimenēm ir lielākas darba un izglītošanās iespējas, ikviens var kopt ebrejisko dzīves veidu.

Taču ārpus Izraēlas pasaule kļūst aizvien bīstamāka vieta ebrejiem. Pēc neseniem statistikas datiem 2009. gadā ir notikuši 1129 vardarbīgi antisemītisma incidenti pasaulē, bet 2008. gadā bijuši 559 šādi gadījumi.

Šodien kristiešiem ir iespēja atbalstīt Izraēlu, atvedot vairāk ebreju mājās. Ekonomisko grūtību un atdzimstošā antisemītisma laikā tūkstošiem ebreju ģimeņu atgriezīsies Izraēlā.

Atbalstiet ICEJ alijas darbu, ziedojot
www.icej.org/donate.php
atzīmējot sadaļu “Aliyah and Absorption”.
„Word From Jerusalem”
2010. gada jūnijs
tulkoja ICEJ pārstāve Latvijā Ilze Saulīte
Info: saulites@hotmail.com
www.icej.org

Pēc vairāk nekā nedēļu ilgstošiem ultraortodoksālo ebreju protestiem Izraēlas homoseksuāļu kopiena atcēlusi piektdien Jeruzalemē ieplānoto geju parādi, vēsta Izraēlas radio.

Izraēlas geji atceļ Jeruzalemē plānoto parādi

Tā vietā Jeruzalemes geju, lesbiešu, biseksuāļu un transseksuāļu atvērtais nams rīkos slēgtu demonstrāciju universitātes pilsētiņas stadionā.
Parādes organizētāji kā iemeslu tā atcelšanai nosaukuši “drošības stāvokli” Izraēlā.
Policija bija paudusi bažas, vai spēs apsargāt gājienu, jo lieli policijas spēki ir nepieciešami citviet valstī palestīniešu kaujinieku draudu dēļ atriebties par iepriekšējā dienā Gazas sektorā Izraēlas artilērijas sarīkoto apšaudi, kurā tika nogalināti 18 palestīniešu civiliedzīvotāji.

Tā dēvētais praids, pret kuru vēršas ievērojama izraēliešu daļa, draudēja izprovocēt Jeruzalemē masu nekārtības un kļūt par ērtu mērķi palestīniešu ekstrēmistiem.
Ultraortodoksālie protestētāji uzskata, ka gājiens būtu apvainojums Svētajai pilsētai, nodēvējot to par “izvirtības parādi”.