SPEKTRS jau ziņoja, ka Dievam patīk starp dienasgrāmatā atzīmētajiem darbu veicamajiem uzdevumiem atvilkt elpu. Bībelē teikts, ka Dievs sešas dienas radīja, bet septītajā atpūtās, to arī piekodinot mums. Bet ko dara Dievs septītajā dienā? –Domājams izklaidējas. Dara to, kas priecē Viņa un līdz ar to arī mūsu sirdis, redzot Dieva prieka augļus – gleznojumus kosmosā. Piemēram: DIEVA izklaides; DIEVS kā vēlas, tā arī dara! ; Dieva roka aizdedzina gāzes mākoni ; Dieva kosmiskais putns ; Un visbeidzot, Kas DIEVAM padomā? taču tagad jauna, karsta, ziņa..

Dieva jaunā glezna – Roze

Roze vārdā Arp 273 atrodas Andromedas zvaigznājā aptuveni 200 miljonu gaismas gadu attālumā. To kopā savieno divas atsevišķas galaktikas, starp kurām ir 80, 000 gaismas gadu liels attālums. Tās kopā savieno blāvs taču redzams zvaigznēm rotāts tilts.
Spirālveida galaktika UGC 1810 disku deformējuši gravitācijas spēki, piešķirot rozes formu ar spožu zvaigžņotu dārgakmeņu kroni. Ārējais spirāles stumbrs ir izveidojis daļēju gredzenu. (Parasti tādi veidojas tad, kad viena galaktika izlido cauri otrai.)
Zem tās atrodas otra spirālveida galaktika – UGC 1813.
Savukārt mazāko galaktiku NGC 1810, iespaidojusi abu galaktiku mijiedarbība, vaidojot jaunu zvaigžņu veidošanos.
Neparastas formas veidojumi lielākajā galaktikā liecina par mijiedarbību. Izskatās, ka ārējais spirāles zars ir izveidojis daļēju gredzenu. Parasti tādi veidojas tad, kad viena galaktika izlido cauri otrai. Tas rosina domāt, ka mazākā no galaktikām ir izlidojusi cauri UGC 1810. Kodolam tuvākie spirāles zari ir savērpti un neatrodas vairs galaktiskajā plaknē.

“Neviens mats no jūsu galvas nepazudīs”. (Lūk 21: 18) Tad kas var notikt ar cilvēka pamatu – zemi? 

Astronomi nofiksējuši, ka galaktikā novērotais „melnais caurums” ar savu vareni lielo uzlādētu daļiņu jaudīgo straumi, virzījās uz mūsu planētas zemes pusi, bet vēlāk tomēr mainīja kursu. Zinātnieki satraukumā aprēķinājuši, ja šī straume turpinātu ceļu uz mūsu planētas pusi, tad slīdot tai garām un aizskarot, zeme tiktu iznīcināta pāris mēnešu laikā. Uzlādētā straume nebūtu spējīga nopostīt planētu pavisam, taču varētu iedragāt ozona slāni.

Astronomi, kuri nonākuši pie šāda veida secinājuma, bijuši kādas bezprecedenta kosmiska notikuma liecinieki. Kādas galaktikas “melnais caurums”, kuru zinātnieki iesaukuši par “Nāves zvaigzni”, izmeta uzlādētu daļiņu jaudīgo straumi, kura trāpīja pa blakus esošo planētu.