spektrs.com » finansiāls uzplaukums

PRIEKA VĒSTS piedzīvo finansiālu uzplaukumu

Spektrs — Tue, 01 Sep 2009 06:55:52 +0000

Kur Viņš, tur es Viņa pēdiņās… Un tā tipinot no vienām ozolgravētām durvīm citās, nemanot „ierullēju” PPRIEKA VĒSTS stikla durvīs.
Slavēšana fantastiska, dziesmas ar dziļiem un pārdomātiem vārdiem, aizskar sirds stīgas un tā vietā, lai ieskrietu tikai uz 5 minūtēm un satiktu draugu, lai pavēstītu par kādu iespēju, iestrēdz uz nezināmu laiku.
Mūsu plāni… cik dažkārt tie liekas smieklīgi Dieva acīs. Vari pretoties cik vien Tu spēj, bet Viņš tāpat izdarīs tā, kā vēlas. Un tā, ka Tu pat nepamani. Vēlāk, kā jau tas vienmēr izrādās, tas ir bijis labākais, kas ar Tevi varēja notikt. Tātad, Dieva klātbūtnē nejuzdama laika intervālu, es jau biju pazudusi Viņa dziļumos. Bet šoreiz dziesma ir par ko citu. Tēma- FINANSES!
Atguvos ātri, acis kā pogas un ausis spicas, kad runa ir par FINANSĒM. Kuram gan nepatīk šī tēma? Kaut gan varbūt man nav taisnība, bet manā gadījumā, reakcija ir ātra un interese liela.
Par dzirdēto, uzmundrinājums, iedrošinājums un iedvesma burtiski lauzās no manām krūtīm un ceru, ka tas ir uz ilgu laiku.
Tāpēc ticu, ka tālāk lasītais varētu iedrošināt arī Tevi uz jauniem, varonīgiem un lieliem finansiāliem mērķiem.
Jāņem vērā, ka Jaunais Gads PPRIEKA VĒSTĪ bija iesācies ar pravietisku vārdu – šis gads ir iespēju gads! Šķiet dīvaini, ka tad, kad pasaulē atskan SOS signāli, draudzē miers, uzplaukums un cilvēkiem labs prāts. Kā tad tas izdodas? Atbilde seko…
Mācītājs Vilnis GLEŠKE teica, ka šajā ceturtdienas dievkalpojumā tiks runāts par finansēm, viņš arī aicināja pacelt rokas tiem, kurus Dievs Latvijas piedzīvotās finansiālās, ekonomiskās un emocionālās krīzes laikā, izved piedzīvojot finansiālu labklājību. Paceltās rokas bija daudz. Bet par cik, laiku nevarēja izstiept kā gumiju, tad par saviem finansiāliem piedzīvojumiem pastāstīja tikai daži.

Irina: Mans vīrs ir bez darba, bet Dievs aicināja sākt mājas celtniecību. Jautāju mācītājam, vai tāda varētu būt Dieva griba? Bet Dievs ne tikai svētīja mājas celtniecību, bet arī dāvāja man bezmaksas atpūtas braucienu uz Itāliju un pēc tam uz Izraēlu. Tagad esam uzsākuši otras mājas celtniecību.

Maija: Kādu laiku atpakaļ es nonācu strupceļā ar parādu atdošanu, trīs mēnešus pēc kārtas es nevarēju neko samaksāt. Kādā lūgšanas pasākumā, Dievs mani uzrunāja un teica: „Es atdošu visus pārdus Tavā vietā. Viss, kas no Tevis ir atkarīgs, pielūgt mani.” Tas notika divu mēnešu laikā, bez nekāda lieka uztraukuma, viss notika raiti. Parādi atdoti.

Elīna: Gada sākumā es piedalījos jauniešu pasākumā, kurā tika aicināts uzrakstīt Dievam lūgumu un pasākuma organizatori pasvītroja, ka lai mēs nelūdzam Dievam par maz. Es to ņēmu vērā. Vienā no lūguma punktiem bija finansiālais jautājums, es uzrakstīju, lai Dievs man paaugstina algu desmitkārtīgi. Gada laikā, kad Latvija piedzīvo finansiālo krīzi, Dievs paaugstināja manu algu piecas reizes, kaut gan, vēl ir palikuši daži mēneši līdz gada beigām, tā kā vēl viss man ir priekšā.

Gunārs Skubiņš: Man pazuda mobilais telefons. Tādēļ es braucu pie operatora, lai lauztu Līgumu. Es nopirku jaunu un skaistu mobilo telefonu, kas patīk daudz labāk nekā iepriekšējais. Nākošā dienā aizbraucot uz darbu es uz darba galda ieraudzīju savu veco telefonu, izrādījās, ka tas netika nozagts. Man palika kauns, jo sapratu, ka nebiju paļāvies uz to Kungu un nespēju noticēt, ka Viņš varētu pasargāt arī manu mantu no zagļiem. Es lūdzu Dievam piedošanu. Bet ar to nebija viss! Šajā dienā es uzzināju, ka par cik mēs izpildījām plānu, tad saņemsim prēmiju algas apmērā.

Kundze gados: Es nopirku veļas mašīnu un ledusskapi un redzu kā piedzīvoju finansiālo uzplaukumu. Esmu sapratusi kāpēc, jo esmu ik pa laikam finansiāli atbalstījusi citus, kuriem vajadzība ir bijusi lielāka nekā man. Turklāt arī savā dzimšanas dienā es no draudzenes par dāvanu saņēmu 50Ls, bet pusbrālis man dāvināja 20Ls. Slava Dievam!

Dace: Es strādāju Kristīgajā Jauniešu Centrā. Bet par nožēlu centrā notika zādzība un tā dēļ, par cik man bija pārbaudes laiks, vadība secināja, ka nespēs finansiāli apmaksāt un mani atlaida, bet nākamajā dienā man paziņoja, ka tomēr es varēšu turpināt darbu un līdzekļi atradīsies, lai maksātu man algu.

Juris: Mums ar sievu bija finansiāla vajadzība. No rīta piecēlies es sāku zūdīties, lūdzu Dievu un Viņam prasīju, nu kā tā tas varēja notikt, ka esam bez naudas. Bez nekāda noskaņojuma piesēdāmies pie pusdiengalda un mans sievas tēvs jautāja: „Nu ko, vai naudu vajag?” Mēs atbildējām: „Vajag!” Viņš jautāja: „Vai ar 100Ls pietiks?” Mēs priecīgi atbildējām: „Jā!”

Sieviete: Mani Dievs pasargāja no liekiem finansiāliem izdevumiem. Pirmkārt, dzīvoklī plīsa truba tieši tad, kad biju mājās un nepaspēja notikt ūdens plūdi visā mājā, viss notika savlaicīgi, otrkārt, automašīnai plīsa zobrats ar grabēšanas brīdinājumu, es paspēju atbraukt uz servisu, parasti, kā servisa darbinieks paskaidroja, tādas vainas ar grabēšanas brīdinājumu nenotiek, bet gan tādu automašīnu atved cita „striķītī.”

Ko Tev nepateiks BAGĀTAIS TĒVS

Spektrs — Thu, 01 Jan 2009 06:47:16 +0000

Iesākts jauns gads ar finansiālām reformām. Situācija nav patīkama. Finansu tirgus speciālisti pieļauj draudīgas prognozes. Bet mums ir iespēja ieklausīties arī finansu tirgus guru balsīs, kuri nelabvēlīgos apstākļos cenšas ieteikt labus padomus.

Autors: Viktors Šlenkins

Tomēr, manuprāt, ir tāda veida informācija, ar kuru nedalīsies pat Roberts Kijosaki -Bagātais Tēvs no grāmatas “Bagātais tēvs, nabaga tēvs.” VIDEO.

Mums nevajadzētu aizmirst par to, Kurš dod stabilitāti un garantiju, neskatoties kāda finansiāla vai politiska situācija ir valstī.

Protams, ka R. Kijosaki, iesaka lietderīgas lietas. Tagad skolu programmās tiek iekļauta mācība par finansēm. Tomēr ignorējot finansu pamatu būtību.

Cits rietumu miljonārs, kuru iesaukuši par „Finansu Mocertu” Bodo Šefers mp3 pievērš publikas uzmanību tam, ka cilvēku pilnas laimes sasniegšanai ir jāsasniedz finansiāla neatkarība, kļūstot par bagātniekiem.
B. Šefers saka, ka nauda ir problēmu cēlonis, bet tomēr bez tās nav dzīves prieka. Naudai jākļūst nevis par postu, bet gan par atbalstu. Un reālas izmaiņas finansiālajā sfērā sākas tad, kad cilvēki ietaupa. Ar citiem vārdiem, maksā (nodokļus, īres maksu, par barību, apģērbu, transportu un galu galā arī pats sev.)

Larijs Barkets grāmatā „Mūsu finanses pārmaiņu laikā” piemin tādus vārdus, ka Bībelē Jēzus finansu sfērai –nauda, ietaupījumi, parādi, investīcijas, ieguldījumi un veiksmīgi darījumi, līdzībās izmantojis apmēram 90% uzmanības.
Bet kas ir tas, ko Bagātais Tēvocis nesaka līdz galam. Patiešām, ikkatrs no mums vēlas būt bagāts, vesels un laimīgs. Bet vai tikai šī vēlmju triāde nav cieši sapīta savā starpā?

Problēma ir diezgan banāla. Lieta tāda, ka mēs ļoti vāji saprotam, kas gan īstenībā ir laime un bagātība. Filozofiski runājot, laime ir daudzveidīga. Tās noteicošie faktori balstās garīgā, materiālā un emocionālā sfērā.
Par cik cilvēki apveltīti ar dažādu temperamentu, tad arī dažādi uztver savu stāvokli sabiedrībā un pieejamos resursus. Kāds vēlas kļūt par veiksmīgu kurpnieku, laimi un prieku saskatot savā darbā. Kādam patīk gatavot vai gleznot. Citi velta dzīvi, lai studētu augus un vaboles. Cita lieta, vai iespējams ar to nopelnīt? Un, droši vien kā vairums domā, vai tādā veidā iespējams kļūt laimīgs?!

Bagātība ir vērtību kopums, kuru cilvēks nosaka sev pats. Piemēram, vairākumam cilvēku tā ir nauda. Domājot, jo vairāk naudas, jo laimīgāks.

Iedomāsimies, ka cilvēks nopelnījis daudz naudas, atgriežas mājās no supermarketa ar pilnu precēm piebāztu automobili, un kas notiek tālāk? Izrādās, ka otrs solis būs savu draugu ciemos saaicināšana, lai dalītos pirkuma priekā. Cilvēki sasniedz, kā tie uzskata laimi, bet ar to vien nekas nebeidzas. Tiem gribas dalīties ar panākumu prieku. Vai tas nozīmē, ka nauda – tas ir nevis mērķis, bet gan tikai līdzeklis laimes sasniegšanai? Zināmā mērā „problēma” (kaut arī Kijosaki un Šefers par manu pārspīlējumu varētu pārmest) ir tajā, ka tāpat kā daudzi mūsdienu PR speciālisti, brend-meikeri, un finansisti-grāmatu autori runā par to, ko cilvēki vēlas dzirdēt visvairāk. Principā saprotama lieta. Saldējuma pārdevējs vēlas pārdot milzum daudz saldējuma, tas pats attiecams arī ar kurpnieku.
Patiešām, cilvēki vēlas saskarsmi un atzinību, nevis vienkārši bagātību. Atcerēsimies cilvēku un pazaudēto aitu, kā arī sievieti, kura pazaudēja grasi un par pazudušo dēlu, kurš atgriezās tēva mājās. (Lūkas 15). Kad tie atrada to, ko meklēja, tad pasauca savus draugus un kaimiņus, lai dalītos šajā priekā! Tātad, rodas jautājums: vai vienmēr bagātība ir atzinību un panākumu pamats?

Dažkārt prieks rodas nevis par 99 esošām avīm, bet gan par 1 zaudēto un pēc tam atrasto. Cilvēkiem, vadoties pēc reklāmas likumiem, gribas ne jau kaut kādu grabulīti, bet gan emocionālu pārdzīvojumu, jeb svētku sajūtu nopērkot kādu produktu. Jo tad, kad cilvēks redz TV ekrānā zobu pastu vai atspirdzinoša dzēriena bangojošo straumi, viņš vispirms vēlas iegūt to emocionālo afektu, kuru saņem pircējs, bet jau pēc tam pašu produktu. Un par preces nepieciešamību domā vismazāk.

Kijosaki maz runā (kaut arī, esmu pārliecināts, ka sacītu vairāk) par tiem cilvēkiem, kuri krīt nesasniedzot Olimpa finansiālas labklājības virsotni. Un nav jau brīnums. Daudzi taču domā par to, ko izdarīt, lai finanses kļūtu par atbalstu, nevis slogu. Dīvaini būtu, ja rakstītu grāmatas un rakstus par tiem daudzajiem, kuri dzenoties pēc finansiāliem labumiem cieš fiasko. Par to labi raksta Salamans: “Un atkal es redzēju zem saules, ka ne ātrajam skriešanās sacīkstēs tika piešķirta uzvara un ka ne pašam drošsirdīgākajam karā piekrita uzvara, un ne gudrākajam peļņas darbā maize, ne arī pašiem saprātīgākajiem bagātība un arī ne uzskatu ziņā pašiem attīstītākajiem labvēlība, bet gan, ka viss tas ir atkarīgs no laika un apstākļiem.” (Sal.māc. 9:11)

Bieži biznesā veicas tiem, kuri vienkārši „ieplūst straumē” Un tas nenozīmē, ka visiem vajadzētu veikties. Vispār, jāpiekrīt finansu grāmatu autoriem, ka veiksme un panākumi ir slikti sabiedrotie. Ja „vienkāršam” cilvēkam iedot daudz naudas, viņš nekļūs bagāts. Viņš to izšķērdēs ballītē. Bagāts cilvēks – tas ir tas cilvēks, kuram piemīt spēja pareizi vadīt un rīkoties ar vērtībām. Tā ir cilvēka labākā definēšana, atšķirībā no tiem, kam vienkārši ir daudz finansiālu līdzekļu. Tas pats arī ar garīgām vērtībām. Mēs varam daudz par to spriest, bet no tā garīgāki nekļūstam.
Bet no otras puses, stingri motivēti uz panākumiem un labklājību kristieši būtu neizpratnē par vārdiem: „Nerūpējieties par to, lai uzkrātu bagātību: atstājiet tādas domas tālu.” Jo svarīgi atcerēties, ka bagātības kategorijā vienalga nākas pieskaitīt tādas vērtības kā „ģimene, prieks, draugi, attiecības, uzticība, atbalsts, mīlestība…”

Šīs lietas, patiešām, grūti un pat brīžam neiespējami, novērtēt naudas izteiksmē. Daudzu cilvēku prātos, kad tie domā par naudu (un es bieži pats sevi esmu pieķēris pie tādas domas), šis vārds izsauc vispirms melu asociāciju: laime. Bet emocijas ir kaut kas tāds, kam ne vienmēr ir tiešs sakars ar dzīves realitāti.

Nē. Neapšaubāmi, nauda – tas ir kaut kas labāks, nekā parādi. Bet, arī tas ir fakts, ka nauda pati pa sevi nenes laimi un sirdsmieru. Un nav vērts domāt, ka šo rindu autors ir nelabojams moralizētājs. Bībelē arī daudz runāts par atalgojamu darbu, Bet cik daudz cilvēku dzenoties pakaļ naudai aizmirst par to, ka bez darba un naudas eksistē arī citas vērtības, kuras nekad nav iespējams iegūt par naudu.

Tādēļ finansiālā krīze, mūsu valstī un aiz tās robežām, iespējams rod iespēju apstāties, pabūt vienatnē vai ģimenes un draugu lokā, lai padomātu par to, par ko tad Roberta Kijosaki – Bagātais Tēvocis tomēr ir aizmirsis pasacīt.
Pravietis Avakums būtu labi piekoriģējis amerikāņu rakstnieka vārdus: „Kaut vai neatplauktu vīna dārzs un nebūtu tai augļu, un druva nedotu barību, kaut vai nebūtu aitu aplokā un lopu, bet arī tad es priecāšos par savu Dievu” (Avakuma pr. Gr. 3:17-18). Vēlos atgādināt, ka kristiešiem pati galvenā zona, kas ir atbildīga par laimi, atrodas saskarsmē ar Dieva Vārdu un Viņu pašu.

ŠAURA LOKA DOMĀTĀJI – UZŅĒMĒJDARBĪBĀ

Spektrs — Thu, 01 Nov 2007 06:40:02 +0000

Priecājos, ka žurnālā „Spektrs” ir rubrika „Nauda” un Jūs rakstāt interesantas lietas. Bet man ir praktiskas dabas jautājums. Esmu uzņēmējdarbībā iesācējs. Iekļūstu muļķīgās situācijās, kad esmu piekrāpts un izmantots. Vai varētu lūdzu sniegt padomu, kā neiekļūt tāda veida situācijās un kā atmaskot krāpniekus? – Lasītājs.

KRĀPNIEKU RAKSTUROJUMS

Biznesa pasaule ir daudz plašāka par nekaunību, viltību un krāpšanu. Izmantot, šantažēt un draudēt cilvēkam, kuram nav zināmas pieredzes un ietekmes uzņēmējdarbībā, ir zemi un neliecina par augstu intelektu no krāpnieku puses.. Tas ir sīkais huligānisms. Ierastie krāpnieku izmantotie vārdi: „Es esmu uzņēmējs.. es tā.. un es šitā..” Ir vienkārši tukši vārdi bez seguma. Agri vai vēlu šāda tipa cilvēki tiek atmaskoti. Painteresējoties ko par viņiem runā citi, kuri ir jau saskārušies kādos darījumos, vai arī savācot informāciju par viņu uzņēmumu.

Merkley pašportrets

Jāpiezīmē, ka „uzņēmēji” pēdiņās tiek atstumti no augsta ranga uzņēmēju vidus. Ar tādiem parasti neielaižas nekādos darījumos. Lielajā biznesa pasaulē ir cita domāšana. Tajā netiek pievērsta tik liela uzmanība Tavam naudas skaitam kontā, bet gan Tavai reputācijai, attiecībām ar citiem, kā arī specializācijai.

Krāpšana, savtīgi nolūki noved uz zemām rīcībām. Krāpnieki parasti savā karjeras attīstībā tālu netiek. Tā arī velkot savu eksistenci krāpjot jaunos uzņēmējus viņu pieredzes trūkuma dēļ, vai arī iesaistoties nelegālos darījumos. Domājot, ka ar to, kaut ko iegūst sev, bet ja vien zinātu kā maldās.

Meklējot jaunu „upuri”, „uzņēmēji” pēdiņās jeb turpmāk sauksim viņus par „šaura loka domātājiem”, neredz iespējamos soļus uz priekšu. Naudas kāre un iedzīvošanās uz citu rēķinu, nevēlēšanās strādāt un pielikt pūles, aprobežo domāšanu – uztveri un apmiglo acis, neredzot savā ceļā perspektīvas, sadarbības un iespējas. Nesaprot un neredz, ka sadarbošanās nestu daudz lielākus augļus, nekā kādu reizi piekrāpjot. Ja arī vēlētos, kaut ko mainīt uz labu, tad nevarētu, jo prāta par maz un specializācija apšaubāma. Vai arī iesākot legālu un godīgu biznesu, tomēr atgrieztos pie vecā un ierastā, jo pacietības maz. „Šaura loka domātājiem” viss vajadzīgs uzreiz un uz līdzenas vietas, ja nenotiek pēc viņu prāta, tad sāk nervozēt un visu lietu izgāž, vainojot citus savā neveiksmē.

Iepriekš minēju, ja vien viņi zinātu kā maldās. Tagad paskaidrošu savu domu. Līdzīgs pievelk līdzīgu. Krāpšanas pieredzes uzkrāšana, nākotnē piesaista tādus pašus krāpniekus, vienīgi spēcīgākus un viltīgākus. Vienas dienas laikā „šaura loka domātāji” zaudēs visu esošo naudu, kura tika iegūta krāpšanas ceļos, nelegālos un puslegālos darījumos. Parasti tas notiek neparedzēti. Uzskatot sevi par augstas klases krāpniekiem zaudē modrību un tieši tajā brīdī notiek, tā, ka zaudē, ne tikai visus iegūtos resursus, bet nākas maksāt „mistiskus” procentus, citiem krāpniekiem – speciālistiem. Piemēram: alkohola kontrabandistiem, narkodileriem, automašīnu zagļiem – vairumtirgotājiem un c. Dažkārt „mistiskie” procenti pārspēj esošo summu. Bet, patiesībā, tas ir mazākais, kas var notikt, ar „šaura loka domātājiem”. Ja pacietība gaidīt pietrūkst tiem, kuriem jāatdod procenti, tad „šaurā loka domātāju” vai arī viņu radinieku dienas skaitītas. Iespējams, ka „šaura loka domātāji” lūgtu Dievu, lai Viņš saglabātu dzīvību un dotu iespēju labprātīgi iesēsties cietumā uz kādiem gadiņiem desmit.

KĀ ATMASKOT KRĀPNIEKUS?

Cenšas piespiest noticēt, ka tavs pakalpojums vai prece neatbilst kvalitātei, tādējādi pazeminot cenu;
Psiholoģiskais terors;
Pašcieņas graušana;
Cenšas nesastādīt Līgumu, vai arī apstrīdēt to, īpaši izlaižot punktus, kuros ir minēti jebkādi procenti, tie varētu būt kavējuma vai citas soda sankcijas, jo netaisās pildīt Līgumu saistības;
Pārspīleta interese par uzņēmuma iekšpolitiku vai uzņēmuma vadības privāto dzīvi, lai vajās sfēras izmantotu savā labā;
Aicina sadarboties nākotnē, kaut gan, tas pat nav viņu plānos, bet gan panākt cenas pamazināšanu dotajam pakalpojumam, vai pirkumam;

7. Tev par katru cenu vajag piesaistīt jaunus klientus, bet „uzņēmējiem”-krāpniekiem, par katru cenu, ņemot šo faktoru, tevi piekrāpt. Liekot pazemināt cenu, tu piekāpies un esi zaudētājs. Ja viņi ir spējuši tevi piekrāpt vienu reizi, tad turpinās tevi „spiest” tālāk, un tu nepaspēsi attapties, ka būsi uz nullēm;

Visbeidzot draudi. Tas ir efektīvs veids. Viņi panāks vēlamo, ja tu neesi pārliecināts par sevi, šaubies un baidies.

Ja tu esi tas, kurš dzenies pēc peļņas, vai pat „vieglās” peļņas, kuras tiek piedāvātas iesaistoties „take easy” biznesā, tad zini-

Jo vairāk dzenies pēc naudas, jo vairāk iespēju to nesaņemt.

Jā! protams, jādomā par to, kā samaksāt telpu īri, kā apmaksāt darbinieku algas, bet ja tavs prāts būs aizņemts tikai ar to, tu neatstāj vietu radošām domām un iespējām, kuras tu palaid garām.

Runājot par iespējām. Lai tava sirds nepieķeras pie katras iespējas, jo arī tām ir savi uzdevumi un vārdi. Piemēram, laika kavēkle, uzmanības novēršana, piedzīvotāja un c. Tev jāiemanto gudrība tās atšķirot, lai neiekļūtu kārtējās lamatās.

Pievērs uzmanību iespējām, pateicoties kurām, tu vari ne tikai nopelnīt, bet arī pilnveidoties. Apmācības rada labu pieredzi un stiprinās tavu garu, lai tādējādi vēlāk tevi vestu uz nopietnākiem darījumiem.

Atcerēties.

INVESTORI?

Ja reiz, Tu esi iesācējs uzņēmējdarbībā, tad noteikti esi domājis arī par investoru piesaistīšanu.

Vēl viena galējība, paļauties uz iespējamiem partneriem, investoriem biznesa sākumposmā vai banku aizdevumiem (ja vien tev nav ģeniāls Biznesa plāns, kas drīzā nākotnē varētu bankai nest miljonus). Kaut gan, pastāv Latvijas garantiju aģentūru (LGA), kas palīdz maziem un vidējiem uzņēmumiem ar kredīta garantēšanu. Varbūt ir vērts griezties tur.

Sadarbošanās-apvienošanās

Ja tavus centienus investēšanā pamanīs „uzņēmēji”-krāpnieki, tev ir cauri! „Uzņēmēji” – krāpnieki, centīsies tev kļūt par labākiem draugiem un aicinās „sadarboties-apvienoties”.

Kā tas notiek? Viņiem radīsies, it kā vēlēšanas ieguldīt Tavā biznesā. Ja pamanīs, ka varēs Tevi iznest cauri un izstumt no Tava paša biznesa, „spiežot” uz Tavu lētticību un lielo vēlēšanos piesaistīt naudu uzņēmumam.

Kā atmaskot? Lielās „runāšanas”; „solīšanas” un nekā nedarīšanas, bet neskaitāmie lūgumi ieviest izmaiņas dokumentos uzņēmuma Lēmumā ierakstot viņu vārdus un uzvārdus. Ja vēlies saglabāt savu firmu, to pieļaut nedrīksti!

Iesaku! Neiesaisties ar viņiem vispār! Atsakies! Tās ir lamatas, kas darīs tikai liekas galvas sāpes. Viņi „pielips” un „sūks” no tevis visu, ko var „izsūkt” un pametīs.

Nepaļaujies uz cilvēkiem, bet gan uz savu spēku krājumu, potenciālu, spējām un, protams, uz Dievu. Dari maksimāli visu pats! Un viss pārējais laika gaitā tiks piemests. Neciklējies uz savām iepriekšējām neveiksmēm, tās tikai tevī radīs nedrošuma sajūtu, ko savukārt, izmantos nelabvēļi. Protams, tava uzņēmuma uzplaukums neradīsies ātri un viegli. Saprotu, ka tava vēlme ir pēc iespējas ātrāk iekarot stabilu vietu tirgū, iegūt statusu sabiedrībā, peļņu un ietekmi, bet tas ir iespējams, tikai tad, kad tu ar savu seju tiksi ietriekts visdziļākajā dubļu peļķē un tu spēsi piecelties, nopurināties, saņemties, nospļauties uz apstākļiem, atteikties no lepnuma savā sirdī un sev pateikt „Tikai uz priekšu!”; ”Es esmu uzvarētājs, nevis zaudētājs!”; „Es neapstāšos, man ir mērķis un es to izdarīšu, vienalga ko tas man maksātu!”; „Es neļaušu sevi pazemot un izmantot, bet došu atsperu visiem ļaundariem, Jēzus Kristus vārdā!”

Vēlies augstu kāpt kļūsti optimists un savas nozares speciālists, esi „spec” esi labākais no labākajiem!

Roc dziļāk un tu atradīsi savas zelta atradnes, kas ir paslēptas dziļi Tevī!

Lai Tava uzņēmējdarbība zeļ un plaukst! Novēl, Tavs SPEKTRS.

Viņi – attapīgāki par mums, kāpēc?

Spektrs — Sat, 01 Sep 2007 06:40:38 +0000

(Turpinājums iepriekšējā Nr. rakstam FINANSU PĀRVALDĪŠANA)

Teksta autors: Leanidas (Krievija)

„Un kungs uzteica netaisno nama pārvaldnieku, ka tas gudri bija darījis, jo šīs pasaules bērni savās lietās ir gudrāki par gaismas bērniem.” (Lūkas 16: 8).

Dievs vēlas, lai Viņa bērni būtu ne tikai bagāti, bet arī dāsni visos savos darbos. Diemžēl daudzi no mums ieslēdzās savā nabadzības aizsegā, akcentējot savu reliģisko nostāju.

Elīsa deva kādu vienkāršu, bet gudru atbildi atraitnei. Sieviete raudāja, jo viņas dēlus parādu dēļ gribēja paņemt verdzībā, kad Elīsa jautāja, kas viņas namā ir vērtīgs, viņa atbildēja, ka nekā vienīgi trauks ar eļļu. To arī Elīsa lika pārliet mazākos traukos un pārdot. (2 Ķēn. 4:2-7)

Kādā citā rakstu vietā lasām, ka samarietis piecēla no zemes gulošo ievainoto cilvēku un aizveda uz viesnīcu, uzņemdamies visus izdevumus par tā ārstēšanu. Bet baznīcas tēvs apmierinājās ar savu reliģisko statusu. (2 Kor.9: 6-11).

No teiktā izriet, ja sēj skopi, tad skopi arī pļausi, bet ja bagātīgi sēj, tad arī bagātīgi pļausi.

Ko tas nozīmē? Uzskatu, ka katram kristietim vajadzētu pārdzīvot uguns kristības, lai tajā sadegtu lepnība, alkatība un rastos vēlēšanās dot nevis ņemt. Paskatīsimies uz sevi taisnīgi. Cik daudzi no mums gļēvuma dēļ neapmeklē draudzi, jo strādā svētdienās. Vai arī bēg uz ārzemēm, lai piepelnītos. Un cik daudzi strādā nelegāli.

600 000 cilvēku devās apsolītās zemes meklējumos, bet tikai 2 no tiem tajā iegāja.

Dievs vēlas mūs brīdināt un pasargāt no nejēdzībām. No kā tad rodas šīs nejēdzības? Nav nekā slikta, ja mēs vēlamies un tiecamies nopelnīt vairāk, bet Dievs akcentē to, pie kā tas noved, ja cilvēks nav attīrījies, lai to saņemtu. Dievs vispirms grib sagatavot mūsu sirdi, lai kļūstam stabili ticībā un brīvi no kārdinājumiem. Lai ienaidnieks nespētu kā spalvu aizpūst tālu no Dieva svētībām, izmantojot alkatību, skaudību un neiecietību.

Lai kļūtu stabili ticībā, Dievs palīdz iegūt ticību pārvarot mazus ticības pārbaudījumus, lai vēlāk pārvarētu aizvien lielākus. Tādēļ mums vajadzētu iemācīties dot ticot, ka Dievs vajadzīgā laikā atvērs debesu logus.

„ Bet kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. Jo visu ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju.” 1(Tim. 6: 9-10)

Dieva mācība

Daudzi kristieši nespēj saprasts, kāpēc Dievs ir pieminējis šādu līdzību. Atbilde ir vienkārša. Neuzticīgs pārvaldnieks ieguva bagātības uz saimnieka rēķina, tā arī mums būtu jārīkojas. Par to liecina arī mans dzīves piemērs, kad noīrēju dārgu telpu dievkalpojuma vadīšanai. Kļūt bagātam uz Dieva rēķina nav grēks.

Protams, ka pārvaldnieka darbības ir grēcīgas. Pārvaldnieks zinādams, ka viņš tiks atlaists un kļūs nabags, parūpējās par savu nākotni uz saimnieka rēķina. Šis piemērs ir ļoti dzīvotspējīgs arī mūsdienās. Neuzticīgs uzņēmuma direktors (pārvaldnieks) uz uzņēmuma vadītāja (saimnieka) rēķina kļūst bagāts, respektīvi, apzogot to. Piemēram, priekšnieks liek direktoram uzņēmuma vajadzībām iegādāties 10 traktorus. Tirgus pārpildīts ar piedāvājumu un katrs pārdevējs cīnās par klientu. Tādēļ, lai ieinteresētu klientu piedāvā pircējam izdevīgus pirkšanas noteikumus. Piedāvājums skan šādi: Klau, ja tu no manis nopirksi 10 traktorus par paaugstinātu cenu, tad es parakstīšu dokumentus ar šo summu, bet tev uz personīgo kontu pārskaitīšu to starpības summu par kuru mēs ar tevi sarunāsim. Paaugstinātā starpības summa 1000$ par traktoru, tātad direktors uz saimnieka rēķina nopelnīs 10 000$. Līdzīgs piemērs redzams arī Dieva Vārdā, piemērs ar neuzticīgo pārvaldnieku.

Mūsu Dievs atļauj ņemt no viņa neizmērojamā bankas konta nepieciešamo summu. „Un es jums saku, dariet sev draugus ar netaisno mamonu.” Lai saņemtu vajag dot. Un par to minēts Svētajos Rakstos vairāk nekā 45 rakstu vietās.

Uzskatāms piemērs manā dzīvē 500$ atdošana un dārgas telpas īrēšana. Lai ebreju tautai ejot pa tuksnesi vēlāk vajadzēja šķērsot jūru, kā pa sauszemi, bet lai to izdarītu, vispirms bija nepieciešams virzīties uz jūras pusi. Tādējādi ari mums vispirms jāsēj, lai pēc tam varētu pļaut. Mums jāmācās ņemt no Dieva debesu konta, par to arī apustulis Pāvels teica: „Žēlastība un miers lai jums ir bagātīgi Dieva un mūsu Kunga Jēzus atziņā! Mums jau viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar savu godību un brīnuma spēku. Ar to viņš mums ir dāvinājis dārgus un visai lielus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārtību dēļ ir pasaulē.” (2Pēt 1: 2-4).

Mācībā par neuzticīgo pārvaldnieku, zinot tumsas bērnu gudrību iemantot bagātību uz saimnieka rēķina, Dievam žēl noraudzīties, ka Viņa gaismas bērni atpaliek šajā gudrībā. Mūsu debesu Tēvs alkst mums dot no debesu bankas konta mums nepieciešamo uz savu rēķinu. Attīrīt no neticības, neuzticēšanās un ievest pilnībā. Tādēļ arī apustulis Pāvels izzinot pilnību aicina mūs iegūt bagātību, gādību un Dieva mīlestību.

Novēlējums tev: „ Tādēļ es loku savus ceļus tā Tēva priekšā, no kā ikviena cilts debesis un virs zemes dabū savu vārdu, lai viņš savā bagātībā un varenībā jums dotu savu garu un liktu pieaugt jūsu iekšējam cilvēkam, Un lai Kristus, jums ticību turot, mājotu jūsu sirdīs, un jūs iesakņotos un stipri stāvētu mīlestībā, ka līdz ar visiem svētajiem jūs spētu aptvert, kāds ir platums, garums, augstums un dziļums, un izprastu Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atzinu, un, ar to piepildīti, iegūtu visu Dieva pilnību. Bet viņam, kas darbodamies mūsos ar savu brīnišķo varu, spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam, lai ir gods draudzē un Kristu Jēzū un audžu audzēm mūžu mūžos. Āmen!”

Finansu vadīšana

Spektrs — Wed, 01 Aug 2007 06:40:29 +0000

„Atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā manā klētī tā, lai arī manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā”, -saka tas Kungs Cebaots, – „vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!” (Mal.3: 10)

Tas ir brīnišķīgs Dieva finansu apsolījums. Bībelē ir daudz piemēru par to, ka cilvēki patiesi varēja neuztraukties par nākošo dienu.

Uzskatāmākais piemērs, kad Izraēlas tauta gāja pa tuksnesi 40 gadus. Un katru dienu tā saņēma Dieva brīnumu – mannu no debesīm, ūdeni un apģērbs nenonēsājās. Skaists piemērs par Eliju, kurš sekoja Dieva teiktajam vārdam un gāja uz Kritas līci, Jardānas austrumos. Tur arī veldzējās un kraukļi viņu apgādāja ar maizi. Bet vēlāk devās uz Sereptu, kurā kāda sieviete rūpējās par viņa dienišķo maizi, par to Dievs darīja tā, ka milti tīnē neizsīka un eļļas krūzē nepietrūka. (1Ķēn. 17 1-16).

Elija bija pilnīgi nodrošināts, Dievs par to īpaši rūpējās. Arī sieviete saņēma brīnumainu brīvību. Un mums Dievs aicina saņemt šo brīvību. Dieva vārdā teikts: „ Nekrāj mantu virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā, un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā, un kur zagļi nerok un nezog. Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.

Un neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai. Nezūdaties savas dzīvības dēļ, ko ēdīsiet un ko dzersiet, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsities. Vai dzīvība (dvēsele) nav labāka nekā barība?” (Mat. 6: 19-34).

Jēzus Kristus mūsu Kungs sapulcināja savus mācekļus, kuri tāpat kā mēs bija bailīgi un neticīgi. Jēzus viņus veda cauri ugunīgiem pārbaudījumiem parādot sevi kā piemēru, lai arī mācekļi un mēs spētu līdzināties Viņam. Tādēļ mācekļu acu priekšā darot brīnumus, piemēram, piecām zivīm un diviem maizes klaipiem pabarojot tūkstošiem cilvēku, lai redzētu un pierādītu, ka Dievs ir pārbaudāms un Dieva logi tiek atvērti paļaujoties uz Viņu.

Mans piedzīvojums

Saņēmis algu 500$ devos mājās, pie savas piecu bērnu ģimenes. Pa ceļam apciemoju sava drauga jauno ģimeni. Viņa sieva gaidīja savu pirmdzimto bērniņu. Ieejot viņa miteklī pamanīju, ka viņa prāts ir nomākts. Kad mēs aprunājāmies viņš stāstīja, par to, kā nokļuvis neērtā situācijā. Drauga profesija ir galdnieks un saņēmis pasūtījumu savrupmājas durvju un logu izgatavošanai, aizņemoties naudu 500$ iegādājās materiālus un ķērās pie darba. Darbs tuvojās beigām. Un jaunā ģimene ar nepacietību gaidīja, kad klients norēķināsies par izpildīto darbu. Tuvojās ziemassvētki. Negaidīti klients mainīja savus plānus un atteicās no pasūtījuma. Protams, ka gaidītie prieki pārvērtās par sarūgtinājumu. Draugs pārdzīvoja ne tik daudz par sevi, bet par sievu, jo sieviete stāvoklī visas lietas uztver saasināti. Dievs ar mani izpēlēja joku. Vienā mirklī mani piepildīja ar Svēto Garu un es kļuvu bezrūpīgs un priecīgs. Es atcerējos, ka manā kabatā ir tikko saņemtā nauda 500$ un es svētīju jauno ģimeni ar šo naudu. Arī jaunā ģimene piepildījās ar Svēto Garu un bija priecīga.

Šis bija viens no ugunīgākajiem pārbaudījumiem manā dzīvē. No rīta pamodos jau bez Svētā Gara piepildījuma. Kad atvēru ledusskapja durvis pārliecinājos, ka tas ir praktiski tukšs. Mans garastāvoklis pasliktinājās. Mājiniekiem nebiju pateicis, ka vakar saņēmu algu. Izejot no mājas sieva atgādināja, lai pēc algas saņemšanas es veikalā nopērku nepieciešamos produktus un iedeva sarakstu. Izslīdēju pa durvīm kā zaglis. Palicis viens pārdomāju vakardienas vakaru. Teicu Dievam atklāti, ka tas ir bijis netaisnīgi. Es kurnēju, kā ebrejs tuksnesī. Zināju, ka grēkoju, bet neko ar sevi nevarēju padarīt. Pārbaudījuma uguns man šķita pārāk spēcīgs. Sūdzējos Dievam, ka Viņš man ir devis pārbaudījumu ne pa spēkam, kaut arī Dievs bijis devis solījumu, ka pārbaudījumiem būs arī izeja. (1Kor. 10 : 13) Ir ziemassvētku dāvanu laiks, bet man pat iztikai nav. Zinu arī, ka pat aizņemties nedrīkstu, jo Bībelē par to ir teikts. (Rom. 13 :8; 5Mozus 28: 12; Ebreju 13 :5) Atcerējos Dieva apsolījumu „Atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā manā klētī tā, lai arī manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā”, -saka tas Kungs Cebaots, – „vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!” (Mal.3: 10) Atzīšos, ka es nevis lūdzu Dievu, bet gan pieprasīju naudu šodien un nevis rīt vai citu dienu, jo ko gan es teikšu savai ģimenei, draudzē, ja mani bērni šodien cietīs badu. Man būs kauns, bet citiem būs iemesls pasmieties: „Nu, un kur ir tavs Dievs, par kuru tu runā…?”

Ar sāpju pilnu sirdi atnācu uz darbu un uz sava darba galda ieraudzīju 50$. Nespējis ticēt savām acīm nedroši pajautāju grāmatvedei, kas tā ir par naudu. Grāmatvede atbildēja, ka no rīta atnāca kāda sieviete un lika man nodot naudu, jo kādreiz no manis to bijusi aizņēmusies. Mana sirds līksmoja no sajūsmas. Par šo brīnumu dalījos ar darba kolēģiem un viņi priecājās līdz ar mani. No vienas puses brīnišķīgi redzēt, ka Dieva Vārds darbojās praktiski. Bet no otras puses sarūgtinājums, ka grēcīgā miesa nav sadegusi (pie Jēzus krusta) un tādēļ bailes, neticība un kurnēšana uzvar.

Ar šiem 50$ pietika nedēļu. Svētdien, pēc dievkalpojuma, pie manis pienāca viens draugs, kurš arī kādreiz bija parādā un atdeva man 50$. Un atkal man bija nedēļu miers. Pēc nedēļas viena nepazīstama ģimene no Amerikas mani apsveica ziemassvētkos un uzdāvināja 400$. Bet ziemassvētku vakarā saņēmu pārvedumu par 300$, kurus izlietoju draudzes vajadzībām. Pārdomājot savu ugunīgo pārbaudījumu, secinu, ka šajā laikā nedrīkstu atsvešināties, bet gan iemācīties priecāties un tādējādi atrast iemeslu, no jauna piesist savu miesīgo miesu pie krusta. Un baudīt Dieva rūpes par mums. Saprotams, ka tas ir grūti, bet iespējams!

Roberts T. Kijosaki:Kāpēc nemeklējat darbu?

Spektrs — Fri, 01 Jun 2007 06:40:37 +0000

Roberts T. Kijosaki

Par Autoru

Roberts T. Kijosaki ir pasaules mēroga bestsellera „Bagātais tētis nabagais tētis”, kā arī “Bagātā tēva bagātais un atjautīgais dēls” autors. Paralēli šai grāmatai Roberts Kijosaki radīja galda spēli CASHFLOW, ar kuras palīdzību iespējams viegli un ātri apgūt naudas plūsmas ceļus mūsdienu finansiālajā pasaulē.

Roberts pāris gadus nostrādāja korporācijā Xerox, bet 1977. gadā nodibināja savu pirmo komercuzņēmumu – neilona kabatas portfeļu Velcro ražotni. Šis produkts kļuva par visā pasaulē pazīstamu preci un pāris gados ienesa miljoniem dolāru lielu peļņu. 1985. gadā viņš nodibināja starptautisku izglītības kompāniju, kurā komerczinības un investēšanas iemaņas apguva daudzi tūkstoši studentu no visas pasaules.1994. gadā Roberts savu uzņēmumu pārdeva un 47 gadu vecumā aizgāja pensijā, lai pilnībā nodotos investēšanai.

Roberta T. Kijosaki dzīvesstāsts

Kāpēc daži cilvēki strādā mazāk, pelna vairāk un jūtas finansiāli drošāki nekā pārējie? Tad, lūk, ieskats tajā, ar ko tad sāka misters Kijosaki, lai panāktu finansiālu brīvību.

Kijosaki stāsta: „1985. gadā man un manai sievai Kimai nebija pajumtes. Mums nebija darba un ietaupījumos bija atlicis pavisam maz naudas, mūsu kredītkartes bija iztukšotas, un mēs dzīvojām vecā, brūnā Toyota ar nolaižamiem sēdekļiem, kas kalpoja par gultām. Pēc vienas nedēļas sākām apzināties skarbo realitāti: kas mēs esam, ko darām un kur atrodamies.

Bezpajumtnieka statusā nodzīvojām vēl divas nedēļas. Tad kāda draudzene, uzzinājusi par mūsu bezcerīgo situāciju, piedāvāja mums istabu savas mājas pagrabstāvā. Tur mēs nodzīvojām deviņus mēnešus.

Par savu drūmo situāciju nevienam nestāstījām, izskatījāmies tikpat labi kā vienmēr. Kad par mūsu nedienām uzzināja radi un draugi, pirmais jautājums vienmēr bija:”Kāpēc nemeklējat darbu?”

Centāmies izskaidrot savu viedokli, taču vairumā gadījumu nebijām saprasti. Cilvēkam, kas augstu vērtē stabilu darbu, ir grūti saprast, kā darbs varētu būt nevajadzīgs.

Šad tad mēs strādājām kaut kādus gadījuma darbus. Taču to darījām tikai tāpēc, lai vēders nerautos čokurā no bada un mašīnai nepietrūktu benzīns, respektīvi, lai mēs varētu virzīties uz savu galveno mērķi.”

Neieiet kārdināšanā

“Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna.” (Mat.6: 13)

Kārdināšanas vārda nozīme -katram sava, taču kāpēc gan Kijosaki akcentē domu, nepadoties naudas kārdinājumam nekļūstot par tās vergu, brīdinot un cenšoties pasargāt arī no tā, ka kaut vai arī Tu varētu iegūt naudu stājoties darba attiecībās strādājot „par sistēmas skrūvi” taču, ja Tavs prāts atsakās būt par skrūvi sistēmā un tici, ka esi spējīgs uz kaut ko citu, tad jādara viss, lai pretotos, saglabājot savu patieso mērķi un mācoties citu teorijas skolu un apgūstot citu dzīves mākslas skolu sava mērķa uzstādīšanā, nospraušanā un virzībā. Soli pa soli virzoties tā, lai nekas nespētu šķirt Tevi no mērķa realizēšanas.

Kijosaki piemērs: „Jāatzīst, ka piedzīvojām arī grūtsirdīgus brīžus, kad ideja par garantētu, nodrošinātu darbu ar stabilu atalgojumu šķita pievilcīga.

Tomēr nodrošināts darbs nebija mūsu mērķis, un mēs turpinājām kulties uz priekšu, dzīvodami no rokas mutē, stāvēdami finansiāla bezdibeņa malā.”

Izturēt līdz galam

“Bet, kas pastāv līdz galam, tas taps izglābts.” (Mat. 10: 22)

Svarīgi nenovirzīties no uzstādītā mērķa un izturēt līdz galam, vai arī kādi apstākļi. Ja Tev ir izvēlēts noteikts mērķis, kas ir saistās ne tikai ar savas personības attīstīšanu un naudas iegūšanu, bet kas varētu palīdzēt arī apkārtējiem līdzcilvēkiem, tad no elles tiks sūtīti dažādi šķēršļi, lai Tavs mērķis nerealizētos.

Kijosaki turpina savu dzīvesstāstu: „1985. gads bija sliktākais un viens no šķietami garākajiem mūsu dzīvē. Ikvienam, kas saka, ka nauda nav svarīga, acīmredzot tās nekad nav trūcis. Mēs ar Kimu bieži strīdējāmies. Bailes, nedrošība un bads rada tādu kā emocionālo īssavienojumu, un – cik paradoksāli – šādās situācijās mēs strīdamies ar vistuvāko cilvēku. Taču mani un Kimu vienoja mīlestība, par spīti dzīves likstām, mūsu savstarpējā saikne kļuva arvien stiprāka. Mēs zinājām, uz kurieni dodamies, tikai nebijām pārliecināti, vai tur nokļūsim.

Mēs zinājām, ka vienmēr varēsim atrast drošu, garantētu un labi apmaksātu darbu. Mēs abi bijām koledžās absolventi ar labām darba iemaņām un atbilstošu darba ētiku. Taču mūs neinteresēja darba nodrošinājums. Mēs tiecāmies pēc finansiālas brīvības.

1989. gadā mēs bijām miljonāri, tomēr mūsu sapņi vēl nebija piepildījušies – vēl nebijām ieguvuši patiesu finansiālu brīvību. Tikai kopš 1994. gada mums vairs nekad nav bijis jāstrādā. Tikuši galā ar ārkārtējām finanšu problēmām, mēs abi beidzot bijām finansiāli brīvi. Kimai bija 37 gadi, bet man –47.”

Pievienojoties finansiālajam guru, vēlētos vien pievienot, ka teiktais nav jāpārprot un nedrīkstētu ieiet galējībā, domājot, ka tagad Tu esi attaisnots nekā nedarīšanā, slinkošanā un ārišķīgā tukšā ambīciju proklamēšanā, bet gan, iepriekš teiktais ir jāsaprot, ka ja vēlies sasniegt finansiālo neatkarību, Tev būtu jāsāk ar sevis apzināšanos. Atbildot sev uz jautājumu: Kas es esmu un kurp dodos? Savu spēju apzināšanos un to izmantošanu, lai ātrāk un efektīvāk sasniegtu savu augsto mērķi.

Roberta T.Kijosaki praktiskais padoms

Nauda = ideja
Nauda rodas no jūsu idejām vienkārši tāpēc, ka nauda ir ideja;
Nauda ir tikai ideja, bet idejas formulē vārdos, tāpēc, jo rūpīgāk jūs izvēlaties savu leksiku, jo lielākas jūsu izredzes uzlabot savu finansiālo situāciju.
Jautājums: “Kā es to varu atļauties?”
Atgādinot sev vārdus: „Kā es to varu atļauties?” – varu „izvest ārā” bagāto cilvēku, kas mīt manī. Teikdams: „Es to nevaru atļauties,” – stiprinu sevī mītošo nabagu.
Atrast var tikai to, ko trenējies ir meklēt prāts;
Jautājums „Kā es to varu atļauties?” jūsu prātam paver iespēju meklēt veidus, kā kļūt turīgam, turpretī apgalvojums „Es to nevaru atļauties” laupa prātam jebkuru iespēju sasniegt vēlamo mērķi.

ATLAISTS!!!

Spektrs — Sun, 01 Apr 2007 06:40:44 +0000

Līdz ar krīzi darba tirgū sāk pazust tendence, kāda bija vērojama daudzos uzņēmumos – pārtikas lielveikalos “Elvi”; elektropreču lielveikalos „Elkor” un citur. Darbaspēku padarot par lētu un nicināmu. Pieņemot darbiniekus uz pārbaudes laiku, tas ir uz 3 mēnešiem, un īsi pirms tā beigām atlaist ar atrunu, ka pārbaude nav izturēta. Patiesais iemesls ir skaidri redzams, liela un atšķirīga darba samaksa. Tā spekulēja daudzi uzņēmumu vadītāji, līdz brīdim…

Atalgojums neadekvāts!

Tagad mūsdienu jaunatni ar atšķirīgu domāšanas veidu un likumu zinošus vairs tā neapmānīt. Ambīciju pārpilni, un ar augstu pašvērtējumu apveltīti jaunieši nākuši tikko no studiju sola, sevi izmantot neļauj. Ar daudziem tikko augstskolas beigušajiem runājot nāku pie slēdziena, nja, dažus gadus atpakaļ tā pateikt nevarētu. Kad darba devējs teica: „atlaists!!!” tad arī aizej kā „izpērts suns”. Bet šie „jaunie” pasaka konkrēti: „Mani neuztrauc, ka nav pieredzes, bet atalgojums mūsu straujās ekonomikas situācijā ir neadekvāts, es par šo samaksu nestrādāšu!” Daudzi atsaka, jā! Bet tādējādi piespiež uzņēmējus, kuri joprojām piekopj 3 mēn., darba Līguma sistēmu, pakļauties darba ņēmēja prasībām. Jo kas tad strādās? Kāds mans paziņa labu laiku ir neatlaidīgi cīnījies par savām tiesībām, neskaitāmos tiesas procesos. Nostrādājot uzņēmumā 2,5 mēnešus darba devējs uzteicis darbu un pateicis, ka no šodienas vairs uzņēmumā nestrādās. Neskatoties uz to, ka darbu atteikt drīkst brīdinot par to, trīs dienas iepriekš. Kad „jaunais” darbinieks par to minēja savam priekšniekam, viņš par to sadusmojās un sāka safabricēt pret viņu kompramatu. Atbildes reakciju priekšnieks negaidīja, viņš tika izsaukts uz tiesu. Pēc likuma tiesāties drīkst mēneša laikā no darba uzteikšanas brīža. Aiziet, izmantot likumu savā labā! Jaunais darbinieks šo iespēju garām nelaida. Tiesa prasību apmierināja un uzņēmumam vajadzēja samaksāt kompensāciju un atjaunot jauno darbinieku darbā.

Šis darbs neietilpst manos pienākumos!

Daudzi uzņēmēji cenšas apvienot darba apjomu uzkraujot darbus, kuri neietilpst darbinieku kompetencē. Tādējādi tas ir labs veids ietaupīt uzņēmējam uz darbinieka rēķina, bet darbinieku vedot tuvāk „izdegšanas sindromam”. Iepriekšējos gados tas realizējās bieži un raženi, bet tagad aizvien biežāk var saņemt pretspara vārdus: „Šis darbs neietilpst manos pienākumos!”

Latvijas tauta izglītojas un sāk aizvien biežāk nomest no sevis lieko kravu iztaisnot muguru, atjaunot pašapziņu un cīnīties par savām tiesībām.

Lai veicas!