<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>spektrs.com &#187; FINANSIĀLA LABKLĀJĪBA</title>
	<atom:link href="http://spektrs.com/tag/finansiala-labklajiba/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>http://spektrs.com</link>
	<description>žurnāls</description>
	<lastBuildDate>Thu, 19 May 2022 16:50:09 +0000</lastBuildDate>
	<language>en</language>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
	<generator>http://wordpress.org/?v=3.3.2</generator>
		<item>
		<title>Kas ir FINANSIĀLS IZRĀVIENS?</title>
		<link>http://spektrs.com/zurnals/kas-ir-finansials-izraviens/</link>
		<comments>http://spektrs.com/zurnals/kas-ir-finansials-izraviens/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 01 Jan 2008 06:40:42 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2008]]></category>
		<category><![CDATA[janvaris]]></category>
		<category><![CDATA[Žurnāls]]></category>
		<category><![CDATA[FINANSIĀLA LABKLĀJĪBA]]></category>
		<category><![CDATA[FINANSIĀLS IZRĀVIENS]]></category>
		<category><![CDATA[KREDĪTS]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=5012</guid>
		<description><![CDATA[Ikreiz ieskatoties savā makā mēs ceram tajā ieraudzīt nedaudz vairāk, nekā atrodam. Un tas, protams, mums sagādā vilšanos. „Ak, šausmas! Atkal kaut kur iztērēju”. Tā mēs arī atliekam ilgi cerēto pirkumu līdz labākiem laikiem. Bet vai vērts nepārtraukti vilties un turpināt tupēt parādu bedrē, turpretī, ka Dievam, mūsu Debesu Tēvam pieder visas šīs pasaules bagātības? [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><em><strong>Ikreiz ieskatoties savā makā mēs ceram tajā ieraudzīt nedaudz vairāk, nekā atrodam. Un tas, protams, mums sagādā vilšanos. „Ak, šausmas! Atkal kaut kur iztērēju”. Tā mēs arī atliekam ilgi cerēto pirkumu līdz labākiem laikiem. Bet vai vērts nepārtraukti vilties un turpināt tupēt parādu bedrē, turpretī, ka Dievam, mūsu Debesu Tēvam pieder visas šīs pasaules bagātības? Un jūs taču esat Viņa bērns, tas nozīmē, ka arī Viņa mantinieki.</strong></em><span id="more-5012"></span></p>
<p><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/11/finanses.jpg"><img class="aligncenter size-full wp-image-5013" title="finanses" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/11/finanses.jpg" alt="" width="547" height="729" /></a></p>
<p>Tad kā sasniegt finansiālu uzplaukumu? Kā pieņemt šo pārpilnības solīto apsolījumu un kļūt ne tikai apmierināts un pašpietiekams, bet arī būt par svētību citiem. Piedāvāju vērīgāk ieskatīties Dieva Vārdā un pameklēt tajā atbildes uz šiem jautājumiem.</p>
<p>Mēs lūdzam Dievu, lai Viņš svētītu mūsu darbu, un Tēvs vienmēr to arī dara. Viņa svētība –labvēlīgu apstākļu radīšana. Tas nenozīmē, ka Dievs kaut ko darīs mūsu vietā. Viņš atver mūsu priekšā debesu logus, bet iet ceļu un pieņemt lēmumus nāksies mums pašiem. Tieši no mums ir atkarīgs, pārdomāt apstākļus, analizēt un plānot savu darbu.</p>
<p>Tieši mums nāksies ietekmēt apstākļus ar cītīgu darbu, nevis ļaut, lai apstākļi ietekmē mūs.</p>
<p>FINANSIĀLS IZRĀVIENS – konkrēti saplānota un mērķtiecīga darbības rezultāts. Ja jūs neietekmējat apstākļus, tad jūs esat pakļāvīgs.</p>
<div></div>
<p>FINANSIĀLA LABKLĀJĪBA – milzīgs darbs, kas ir īstenojams pateicoties gudrām un saplānotām darbībām. Tas ir, ne tikai jūsu muskuļu darbs, bet arī jūsu domu, gribas un ticības titānisks darbs!</p>
<div></div>
<div><strong>KREDĪTS</strong></div>
<p>Esam pieraduši grūtībās iet uz banku un ņemt kredītu. Kas ir kredīts? Kredīts – tas ir jūsu parāds! Cik gadus? 10. 20 vai 30. gadus? Vai spējat apzināties cik vieglā veidā jūs šķiraties no savas brīvības? No tās brīvības, par kuru Jēzus ir izlējis savas asinis.</p>
<p>Viņš gribēja jūs atbrīvot no verdzības un parāda, bet jūs tik viegli noniecināt to. Vai spēsiet atdot savu parādu, vai arī tas pēc jūsu nāves kļūs par jūsu bērnu mantojumu?<br />
Vai ne par to brīdina līdzība no Dieva Vārda, kad cilvēks nebija spējīgs atdot parādu un kļuva par vergu pats un visa viņa ģimene!</p>
<p>PARĀDNIEKS – tas ir vergs, naudas vergs. Tātad, par vergu var kļūt ne pieliekot nekādas pūles, diezgan vienkārši attiekties pret to bezatbildīgi.</p>
<p>Var jau būt ticīgs, bet būt mūžīgais vergs un nevis Dieva vergs, bet gan cilvēka vergs, kuram jūs esat parādā naudu.</p>
<div></div>
<div>IEGAUMĒ! - vārds „parāds” nozīmē – ir jāatdod!</div>
<p>PARĀDS – tās ir jūsu pārāk liels izdevums un pārāk mazs ienākums.</p>
<div><strong>DIEVS NAV BURVJU NŪJIŅA</strong></div>
<p>Bet ko tad darīt? kā saņemt ne tikai vēlamo, bet itin bieži vienkārši nepieciešamo? Cenas taču aug, bet darba algas krīt? Mūsu skatiens uz dzīvi un mūsu rīcības atkarīgas no mūsu zināšanām.</p>
<div>„Labs prāts dara labi” &#8211; (Sal.pam. 13:15)</div>
<p>Labs prāts – tas ir cītīga darba rezultāts zināšanu meklējumos. Viņš nerodas cilvēkam nejauši vai lūgšanas rezultātā. Labs prāts – tās ir kļūdu un kritienu mācības, problēmu un grūtību pārvarēšanas rezultāts, tā ir pieredze un zināšanas, kas ir saņemtas un pielietotas.</p>
<div>Tam, kas ieguvis labu prātu, sagādās daudz laba dzīvē.</div>
<p>Dievs nav burvju nūjiņa, kuru pavicinot, jūs varat saņemt nepieciešamu naudas summu. Tādēļ, cik arī jūs lūgsiet Dievu par finansiālu uzplaukumu, Dievs klusēs, ja jūs neko nedarīsiet.</p>
<p>„Labs cilvēks no laba dārguma krātuves sniedz labumu”- (Mateja 12:35)</p>
<p>Mēs varam izņemt labu tikai tad, kad esam kaut ko ievietojuši dārgumu krātuvē. Kas neiegulda sevī labu dārgumu (zināšanas), tam nebūs ko izņemt. Ja viņa dārguma krātuve nepiepildās ar zināšanām, tas nozīmē, ka cilvēks nemeklē dārgumus, viņš vienmēr paliks tukšā.</p>
<p>Meklējiet zināšanu tajā sfērā, kurā strādājat. Strādājiet Pagodinot Dievu, taču</p>
<div>ja jūs tikai izliekaties, ka strādājat, tad kāds izliksies, ka jums maksā.</div>
<p>Un neapmānāties, Dievs nav peļams, par to, ko jūs sējat. Jo ko cilvēks sēs, to arī pļaus!</p>
<p>Naudas daudzums jūsu budžetā, tas ir jūsu gudrības rezultāts.</p>
<p>Bet finansiāls uzplaukums – tas ir jūsu prāta stāvoklis.</p>
<p>Paskatīsieties apkārt sev ar Dieva acīm, Kurš ne tikai mīl cilvēkus, bet arī piepilda</p>
<p>viņu vajadzības! Iemācīsieties būt vajadzību apmierinātāji tad ļaudis paši sāks maksāt jums par pakalpojumu.</p>
<p>Ja jūs redzat problēmu atrisināšanu citu ļaužu dzīvē – jūs redzat finansu avotu. Paskatīsieties uz savām finansēm un jūs redzēsiet, kā jūs kalpojat citiem. Ja jums ir vienalga kas notiek ap jums, tas nozīmē, ka jums nav redzējuma, nav Dieva redzējuma par ļaužu vajadzībām, tas nozīmē, ka nav arī finanšu avota.</p>
<div>Tātad, –</div>
<div>NABADZĪBA –prāta stāvoklis, nevis maka saturs!</div>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/zurnals/kas-ir-finansials-izraviens/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Lietu verdzība</title>
		<link>http://spektrs.com/zurnals/lietu-verdziba/</link>
		<comments>http://spektrs.com/zurnals/lietu-verdziba/#comments</comments>
		<pubDate>Sun, 01 Jul 2007 06:40:33 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2007]]></category>
		<category><![CDATA[Julijs]]></category>
		<category><![CDATA[Žurnāls]]></category>
		<category><![CDATA[FINANSIĀLA LABKLĀJĪBA]]></category>
		<category><![CDATA[ietekme]]></category>
		<category><![CDATA[Lietu verdzība]]></category>
		<category><![CDATA[nauda]]></category>
		<category><![CDATA[panākumi]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=6612</guid>
		<description><![CDATA[Nesen iepazinos ar kādu kristieti &#8211; lieli mērķi un centieni. Apsveicami, bet… Sarunas laikā viņš dalījās savos pārdzīvojumos saistībā ar parādiem. Tagad raujoties un ir gatavs piestrādāt jebkādu darbu. Kad sāku prašņāt kādā veidā parādi radušies, viņš sāka lepni izrādīt savu jauniegādāto pēdējā izlaiduma pārnēsājamo datoru, jaunu pēdējā modeļa izlaiduma mobilo telefonu un vēl dažādas [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><span style="font-size: small;"><strong>Nesen iepazinos ar kādu kristieti &#8211; lieli mērķi un centieni. Apsveicami, bet… Sarunas laikā viņš dalījās savos pārdzīvojumos saistībā ar parādiem. Tagad raujoties un ir gatavs piestrādāt jebkādu darbu. Kad sāku prašņāt kādā veidā parādi radušies, viņš sāka lepni izrādīt savu jauniegādāto pēdējā izlaiduma pārnēsājamo datoru, jaunu pēdējā modeļa izlaiduma mobilo telefonu un vēl dažādas lietas. <span id="more-6612"></span>Stāstīja par funkcijām, ērtībām un iespējām, viņam tas likās saistoši, bet man gan ne, jo neredzēju pielietojumu. Par cik viņš neprasīja nekādu padomu, es nevēlējos graut puiša pašcieņu un neiejaucos ar saviem prātojumiem, par tēmu ko nozīmē viens parāds, aiz kura seko otrs… Tomēr vēlētos brīdināt tos, kuri apzinās parādu slogu un patiesi vēlas no tā atbrīvoties.</strong></span></p>
<div align="justify">
<div align="justify"><img class="aligncenter size-full wp-image-6613" style="border-style: initial; border-color: initial;" title="Nauda-Latvija" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/Nauda-Latvija.jpg" alt="" width="468" height="312" /></div>
<div align="justify"><span style="font-size: small;">Materiālo vērtību iegūšana – viens no daudziem pārbaudījumiem.</span></div>
<div align="justify"><span style="font-size: small;"><span style="font-size: small;">Mums pieder brīnišķīgs mantojums – Dieva svētīti darbi, brīnumi un zināšanas par apsolīto zemi. Mūsu sirdsapziņa saka priekšā, ka tādēļ jau neesamam nekādi vinnētāji. Mūsu laiks un zināšanas ir tikpat izlietotas kā kaimiņiem. <span style="font-size: small;">Un dziļi sirdī apzināmies, ka nespējam pilnībā pakļauties Dieva aicinājumam.</span></span></span></p>
<p align="justify"><span style="font-size: small;">Pat lielākais gandarījums nespēj sniegt apmierinājumu, bet tikai liecina par to, cik ļoti mums nepieciešams garīgais pacēlums. Kad mēs apzināmies, cik tālu atrodas apsolītā zeme un mantojums, verdzība bieži vien tiek pacelta un apbrīnota Dieva vietā. Bet gluži tāpat kā Dievs nāca palīgā savai tautai Ēģiptē, tieši tāpat arī mūsdienās Dievs sūta savu ziņu Faraonam; Atlaid manu tautu!”</span></p>
</div>
<div>
<div align="justify"><span style="font-size: small;">Bieži vien mums nākas redzēt kristiešus strādājot materiālo vērtību dēļ. Mēs dzīvojam ērtību un nodrošinājumu ērā. Visur dominē augsti dzīves apstākļi. Daudzi no mums inficējas ar šo vīrusu. Un esam gatavi maksāt par to lielu cenu. Līdzinoties stāstam par cīruli.</span></div>
<div align="justify"><strong><span style="font-size: small;">Stāsts par cīruli</span></strong></div>
<div align="justify"><span style="font-size: small;">Kā zināms, cīrulim ļoti garšo tārpiņi un kādu reizi tas ieraudzīja mazu melnu cilvēciņu stumjot „tačku” pilnu ar tādu labumu. „Vai drīkst man vienu apēst?” jautāja cīrulis lidinoties pie kāruma. „Pārdodu! Divi tārpiņi par vienu spalviņu” atbildēja cilvēciņš. Cīrulis bez nekādas domāšanas aši izrāva no sava spārna spalviņu un iegādājās divus tārpiņus. Nākošā dienā cīrulis atlidoja pie cilvēciņa no jauna un atkal tieši tāpat kā iepriekš nopirka tārpiņus. Vēlāk tas kļuva par paradumu. Un pamazām, nemanot cīrulis palika bez nevienas spalvas un arī lidot vairs nespēja, tā viņam nācās lēkāt pa dubļiem kļūstot par ērmīga izskata klaidoni, kurš savu skaistumu un lidošanas prasmi ir atdevis par tārpiem.</span></div>
</div>
</div>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/zurnals/lietu-verdziba/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
	</channel>
</rss>
