Jautājums:

Dažādas liecības. Marija parādās trim ganiņiem Fatimā. Kāds šaubas, bet kāds ļoti tic, ka Marija palīdz, ja viņu pielūdz.

Mācītāji saka: „Lūgsim, lai jaunava Marija mūs pieved pie Dieva..”, mācītāja teikto var uztvert, ka ir nepieciešams pielūgt Mariju. Kā rīkoties, ja mācītājs, kas tiek dēvēts kā draudzes gans atstāj novārtā savus jērus jeb draudzes cilvēkus pašu rokās? Ja kādam palīdz Marija tad, lai pielūdz to. Man teikuši, ka Marija palīdz, palīdz… pantiņus māca no grāmatām par Jēzu, par Mariju, par Jāzepu…

SPEKTRS lasīju rakstu par eņģeļiem “Eņģeļi ir starp mums.” Bet mani interesē, kā Jūs izskaidrotu, ka Eņģelis parādījās Marijai un to godināja?

Ir mācītāji, kas visādiem veidiem parāda, ka Marija ir debesīs, citi saka, ka viņa kā pārējie ir mirusi un celsies Tiesas Dienā… ir to, kas pielūdz Mariju, vai pagodina.

Kā man rīkoties ņemot vērā baznīcu tradīcijas, varbūt to vada Dieva gars, jo katrā sirdī ieskatīties nevar kā Vien Dievs zina.. un dzīvot pēc katoļu katehisma, jo daudzi uzskata, ka ir pareiza…jo katoļi ilgi pastāv.. un pastāvēs, vai tomēr aicināt Sv.Gara vadību ?

Paldies, ka uzklausijāt mani.  Ceru, ka atbilde mainīs manas domas, ja nē, tad laiks rādīs kā būs.

Atbilde: Jautājums ir nopietns. Diemžēl, ir vērojamas ne-bībeliskas prakses un uzskati mācībā par Jaunavu Mariju, Mūsu Kunga un Pestītāja māti. Šie maldi var būt par apgrūtinājumu ticīgo sirdsapziņai, kas vēlas turēties pie skaidras Svēto Rakstu mācības.

SPEKTRS mērķis nav raustīt mācītājus aiz apkakles un uzrādīt viņu kļūdas. Tāpēc attiecībā par to nerunāsim, bet mēģināsim paanalizēt tēmu no Bibliskā un vēsturiskā aspekta, lai mēs kopā varētu paši atšķetināt kamoliņu.

Lai mēģinātu saprast, kādā veidā ir radušās neprecizitātes, sakarā ar aicinājumu Jaunavas Marijas kults piekopšanā, nedaudz ielūkosimies vēsturē.

Marijas kults (vēsture)

Efesa (šodienas Turcijā) bija Artemīdas (Semiramīdas) kulta vieta. No visas apkārtējās pasaules cilvēki devās uz šo pilsētu svētceļojumā pie šīs sievietes un pienesa viņai raušus un dažādas lietas cerībā, ka viņa viņiem palīdzēs visās viņu vajadzībās. Pats Pāvils esot ieradies šajā pilsētā un tipiskā kristiešu manierē sludinājis, ka, Artemīda ir sātaniska sieviete un Kristus ir nācis, lai cilvēkus visā pasaulē atbrīvotu no šīs mātes dievības.

Romas ķeizars Teodosijs I 391.gadā kristietību padarīja par valsts reliģiju un aizliedza visus pagānu kultus. Tā pakāpeniski visā Romas teritorijā sākās kristianizācija.

Taču tikai 40 gadus vēlāk – 431.gadā, Efesas koncils izdarīja izšķirošo pagriezienu. Proti, Artemīdas pielūgšana gan netika atkal atļauta, taču kristīgā baznīca apzīmēja Mariju (ne vairs kā Jēzus māti, bet gan kā tādu, kas ir dzemdējusi Dievu) kā Dieva dzemdētāju un vienlaicīgi sāka to godāt kā Dievmāti.

Tūdaļ pēc koncila, visas Artemīdas statujas pilsētā pārsauca par Dievmātēm, tādējādi pamazām neitralizējot Artemīdas kultu un pieradinot iedzīvotājus pie dieves-mātes kristīgās versijas.

Tad efesiešiem atkal bija sava dieviete, Artemīdas aizvietotāja, jo neskaitāmi pagāni Teodosija laikā ieplūda kristiešu draudzēs un sev līdzi paņēma to dievu ticību, ko tie nesa savās sirdīs. Marija kļuva par Dievmāti, debesu ķēniņieni, par to sievieti, kas agrāk bija Artemīda/Semiramīda. Baznīcas pasludināto dogmu par Dieva dzemdētāju Efesā “uzņēma ar milzīgām gavilēm” un tādā veidā šis vecais kults katoļu baznīcā tiek nests tālāk līdz pat mūsu dienām.

Jaunavai Marijai veltītās dziesmas gandrīz vārds vārdā atkārto dieves Izīdas slavas dziesmas: „Jūras zvaigzne,” „Jūrā braucēju aizbildne,” „Karaspēka vadone,” „Rīta zvaigzne,” „Zemes valdniece,” Jaunavas godināšana īpaši pieauga 5.gs. sākumā.

Cienījama, godināma, dievināma?

SPEKTRS lasīju rakstu par eņģeļiem. Bet mani interesē kā Jūs izskaidrotu, ka Eņģelis parādījās Marijai un to godāja?

Atbilde: Bībelē mēs lasām: „Godā savus vecākus.” Vai mēs pielūdzam savus vecākus? Nē, mēs cienām viņus un respektējam, bet pielūdzam Dievu.

Eņģelis parādījās Marijai un sacīja: “Esi sveicināta, tu apžēlotā, Tas Kungs ar tevi!” (Lūk 1: 28) Mēs satiekoties uz ielas viens otru sveicinām sakot : „Sveiks!” Sveicinoties mēs viens otram izrādām cieņu, bet tādēļ mēs nesākam viens otru pielūgt.

Marijas pieminēšana Bībelē

Lai arī katoļu tradīcijā Marija savā nozīmīgumā līdzinās Jēzus Kristus tēlam, Jaunajā Derībā viņa ir pieminēta, kā jebkuras citas zemes sievietes mātes misijas nesēja. Marija tomēr gluži kā jebkura cita sieviete primāri Dieva radījums, kurš nevar ieņemt Radītāja lomu.

Evaņģēlijos Marija minēta visai maz. Marija bija mūsu Pestītāja Jēzus dzemdētāja. Dieva erceņģelis apmeklēja jaunavu Mariju Nācaretē un pavēstīja, ka tā izvēlēta, lai dzemdētu nākamo mesiju. Vēlāk Marija saistāma ar notikumiem Jēzus dzīvē. Pieminēta kāzās Kanaānā. Tur notika pirmais Jēzus brīnums ūdens pārvēršana vīnā.  Tad Marija parādās dēla nāves Krustā sišanas brīdī krusta pakājē.

Laiku pinekļos

Agrīnajos ticības postulātos par Marijas pielūgsmi nevar atrast gandrīz neko, jo daudzi baznīcas tēvi līdzīgi kā Kipras bīskaps Epifānijs uzskatīja, ka “Marija ir jāciena, bet neviens nedrīkst viņu pielūgt”.

Marijas kā Dieva mātes (grieķiski – Theotokus, latīniski – Mater Dei) statuss oficiāli tika apstiprināts 431. gadā baznīcas koncilā, kas norisinājās Mazāzijas pilsētā Efesā

No baznīcas vēstures zināms, ka jau iepriekš pret Marijas godināšanu krasi iebilduši vairāki kristīgie rakstnieki un teologi. Viņu vidū – Tertulliāns (160 – 220), kurš uzskatīja, ka Marija, laidusi pasaulē Kristu, pēc tam dzīvoja ar Jāzepu pavisam parastu ģimenes dzīvi.

Literatūrā var sastapt viedokli, ka Jaunavas Marijas pielūgsme visplašāko izplatību Eiropā guva kopš 5. gadsimta, plaši izplatoties viduslaikos, kad tās pilsētās viena pēc otras debesīs pacēlās Dievmātei veltīto katedrāļu smailes. Bet mākslinieki radīja neskaitāmas gleznas, kurās bija redzama Svētā Jaunava ar bērnu. Pakāpeniski radās arī katoļu tradīcija uzskatīt maiju un oktobri par Marijas mēnešiem. Dievmātei veltīto svētku svinēšana Austrumu pareizticīgajā baznīcā galīgi nostiprinājās, sākot ar 7. – 8. gadsimtu.

Marijas svētki 

Kad 12. gadsimta sākumā vairākos Normandijas un Bretaņas klosteros sāka svētīt Jaunavai veltītus svētkus, pret tiem iebilda viens no tā laika izcilākajiem un ietekmīgākajiem teologiem Bernārs no Klervo, Jaunavas godināšanā saskatot pretrunu ar Svētā Augustīna doktrīnu par iedzimto grēku.

Daudzo gadsimtu pūliņi, cenšoties līdz galam dievišķot Mariju, ar uzvaru vainagojās tikai 1854. gadā, kad pāvests Pijs IX ar speciālu dekrētu “Ineffabilis Deus” paziņoja nevainīgo ieņemšanu par vienu no kristietības pamatpostulātiem. Pēc šīs doktrīnas, Marijai piedzimstot, uz viņu nepārgāja visas cilvēces iedzimtais grēks, lai gan pati viņas piedzimšana notika dabiskā ceļā.

Dievmātes debesīs uzņemšanas svētki

Lielāko ieguldījumu Dievmātes kulta radīšanā veica nevis reliģiskie līderi, bet gan vēlākie pāvesti. 1854.gadā Pijs IX paziņoja, ka Jēzus māte ir bezgrēcīga un brīva no baznīcas apgrēcībām. Bet 1950. gadā Pijs XII par dogmu padarīja Marijas debesbraukšanu.

Katoļu svētku izcelsmi skaidro sekojoši: Marijai guļot uz nāves gultas (pēc vienas no versijām, tas it kā noticis 48. gadā), ap viņu sapulcējušies visi svētie apustuļi, izņemot Tomu, kurš ieradās pēc trim dienām. Kad pēc viņa lūguma atvēruši Marijas kapu, tas izrādījies tukšs un no kapa plūdusi svaiga smarža. Pēc katoļu domām, Marija debesīs uzņemta tieši – bez fiziskās nāves. Savukārt pareizticīgo tradīcijā viņa pirms tam iemigusi mūža miegā. Doktrīnu par šo brīnumaino notikumu pieņēma tikai pāvests Pijs XII 1950. gadā ar dekrētu “Munificentissimus Deus”.

Ko par Marijas kultu saka Bībele?

Bībelē Marijas nāves stāsts, kas būtu vīts noslēpumainās parādībās nav atrodams! Turklāt

ja Mariju sauc par Dievmāti, tātad viņa ir dieviete, bet Dieva Vārds saka skaidri, ka ir tikai Viens Dievs un citu dievu nav!: „klausies, Israēl, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir viens vienīgs Kungs. „(Marka12: 29) tātad viss, kas ārpus Dieva pielūdzams ir elkdievība, savukārt tas ir grēks!

Vai Kristus godināja Mariju?

Jēzum piemita cilvēcīgā daba un dievišķā. Cilvēcīgā daba nāca no Marijas (cilvēka), bet dievišķā – no Dieva. Marija bija vienkāršs cilvēks – Dieva kalps, kas ir pelnījusi mūsu cieņu, bet nevis godināšanu! “Un Viņam deva ziņu un sacīja: “Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā un grib Tevi redzēt.” Bet Viņš atbildēdams tiem sacīja: “Mana māte un Mani brāļi ir šie, kas Dieva vārdu dzird un dara.” Šādā veidā Jēzus pateica, ka Marija nav lielāka par citiem Viņa kalpiem. (4.Lūkas 8:20-21) “Tad Jēzus, ieraudzījis Savu māti un viņai līdzās mācekli stāvam, ko Viņš mīlēja, saka mātei: “Sieva, redzi, tavs dēls!” Pēc tam Viņš saka māceklim: “Redzi, tava māte!” No tā brīža māceklis viņu ņēma pie sevis.” (5.Jāņa 19:26-27)

Jēzus Mariju nenosauca par māti, vai arī atšķirot to no citām sievietēm, kaut kā īpaši, bet vienkārši par sievu, un aiziedams palūdza māceklim parūpēties par Mariju, kas Jēzu bija uzaudzinājusi un bija lielās bēdās par Jēzus nāvi pie Krusta. Jēzus cilvēcīgā formā parūpējās par to, lai Marijai būtu atbalsts pēc Viņa aiziešanas.

Dažādas liecības. Marija parādās trim ganiņiem Fatimā. Kāds šaubas, bet kāds ļoti tic, ka Marija palīdz, ja viņu pielūdz.

Atbildot uz šā jautājuma pirmo daļu: kā jau zināms sātans spēj tikai atdarināt Dieva brīnumu darbus. Sātana mērķis novērst cilvēku uzmanību no 1. baušļa, kas skan: „Tev nebūs citus dievus pielūgt!” Ja cilvēku skats vēršas ticībā pārdabiskajām parādībām, kas viņu sirdis piesaista tās pielūgšanā, bet nevis Dieva Vārdam un Viņa brīnuma darbiem, kas stiprina ticību Dievam, tad diez vai šādas parādības varētu dēvēt par Dieva manifestēšanās brīnumiem. Bībelē teikts: „Mīļie, neticiet katram garam, bet pārbaudiet garus, vai viņi ir no Dieva, jo daudz viltus pravieši ir izgājuši pasaulē. No tā atzīstiet Dieva Garu: ikviens gars, kas apliecina Jēzu Kristu miesā nākušu, ir no Dieva. Un ikviens gars, kas neapliecina Jēzu, nav no Dieva, tas ir antikrista gars.” (1.Jāņa 4:1-3)

Atbildot uz šā jautājuma otro daļu: jāteic īsi, tās ir elkdievības sekas. Cilvēki pielūdzot Mariju labprātīgi sevi dzen lāstā, tā ir ļauno garu pielūgšana. Jo, ja lūgšanās tiek uzrunājam Marija vai citi svētie, tad notiek kontaktēšanās ar mirušo gariem.

Dieva Vārdā teikts: “Lai tavējo starpā neatrastos neviens pats, kas savu dēlu vai savu meitu liktu sadedzināt ugunī, nedz arī, kas zīlē nākotni, nedz laika zīmju taujātājs, nedz čūsku apvārdotājs, nedz burvis, nedz vārdotājs, nedz garu izsaucējs, nedz pareģis, nedz mirušo izaicinātājs, jo visi, kas dara šīs lietas, Tam Kungam ir negantība..” (5.Mozus 18:10)

Ja kādam palīdz Marija tad, lai pielūdz to.

Atbilde: Ja pielūdz Mariju, tad jāzin, ka tā ir elku kalpība! Tā ir negantība Dieva acīs.

Ja negodāsi Jēzus māti, tad tu dari pāri Jēzum.

Atbilde: Ja godāsi un pielūgsi Jēzus māti, tad tu dari pāri Jēzum.

Vai Marija ir uzņemta debesīs (augšāmcēlusies)?

Atbilde: Bībele saka skaidri. Augšāmcēlies ir tikai Jēzus Dieva vienpiedzimušais Dēls.

„Mēs gribam, brāļi, lai jūs būtu skaidrībā par tiem, kas aizmiguši, un lai jūs nenodotos skumjām kā tie, kam nav cerības. Jo tāpat, kā mēs ticam, ka Jēzus ir nomiris un augšāmcēlies, Dievs arī aizmigušos caur Jēzu vedīs godībā kopā ar Viņu. To mēs jums sakām, balstoties uz mūsu Kunga vārdu: mēs, kas līdz mūsu Kunga atnākšanai paliksim dzīvi, ne ar ko nebūsim priekšā tiem, kas aizmiguši. Pats Kungs nāks no debesīm, kad Dievs to pavēlēs, atskanot erceņģeļa balsij un Dieva bazūnei: tad pirmie celsies tie, kas ticībā uz Kristu miruši. Pēc tam mēs, dzīvie, kas vēl pāri palikuši, kopā ar viņiem tiksim aizrauti gaisā padebešos, pretim Tam Kungam. Tā mēs būsim kopā ar To Kungu vienumēr. Iepriecinait cits citu ar šiem vārdiem! „(1.Tes.4: 13-18)

Kā man rīkoties ņemot vērā baznīcu tradīcijas, varbūt to vada Dieva gars, jo katrā sirdī ieskatīties nevar kā Vien Dievs zina.. un dzīvot pēc katoļu katehisma, jo daudzi uzskata, ka ir pareiza…jo katoļi ilgi pastāv.. un pastāvēs, vai tomēr aicināt Sv.Gara vadību ?

Atbilde: Kā jau Jūs arī nojaušat pastāv baznīcas tradīcijas, kas dažkārt veicina pārdomāt un vērtēt, vai svarīgāk ir turēties pie „tradīcijas”, kas dažkārt nesaskan ar Bībelē teikto, vai tomēr turēties pie tā, kas teikts Bībelē, bet ir pretstatā baznīcas iedibinājumiem. Tas, Jums būs jānolemj pašam.

Runājot par Dieva Gara vadību, jāpatur prātā, ka Dieva Svētais Gars vienmēr ir saskaņā ar Bībelē teikto.

Dažkārt mācītāji postulē, ka Dievu ārpus Bībeles „rāmjiem” izņemt nevar. Taču, runājot par to, ka ja kāds vēlas pielūgt Mariju, lai pielūdz, jāpārdomā, vai paši arī nav tādējādi Dievu izņēmuši no Bībeles „rāmjiem”.

Ja kāds runā par garīgām vērtībām, kas nav saskaņā ar Dieva Vārdu, tas viss ir ārpus Dieva Vārda un Dieva Svētā Gara vadības.

„Es apliecinu katram, kas dzird šās grāmatas pravietojuma vārdus: ja kas tiem ko pieliek, tam Dievs uzliks tās mocības, par kurām rakstīts šinī grāmatā. Ja kas ko atņem no šīs grāmatas pravietojuma vārdiem, tam Dievs atņems viņa daļu pie dzīvības koka un pie svētās pilsētas, par ko rakstīts šinī grāmatā.  Tas, kas visu šo apliecina, saka: “Tiešām, Es nāku drīz. Āmen.” Tiešām, nāc, Kungs Jēzu!  (Atklāsmes grāmata 22: 18)

Pielūgsme ar eņģeļiem draudzē

Kādas liecinieces stāsts: „Tajā svētdienas rītā ierodoties uz draudzi, es neatradu vietu tur, kur sēžu parasti, turklāt visa tās apkārtne bija aizņemta. Par to nebija jābrīnās, jo draudzē ieradās divi kristīgā sabiedrībā pazīstami mācītāji no ASV. Līdz ar to draudzē ieradās daudz viesu no citām draudzēm, lai ieklausītos ciemiņu vēstījumā.

Man nācās apsēsties diezgan attālā vietā. Tikai pēc tam sapratu, ka izraudzītā vieta bija tāda, no kuras skata punkta ļoti labi pārredzama visa draudzes zāle.

Slavēšanā skanēja enerģiskas dziesmas, kas daudzus klātesošos iedvesmoja dejot Dieva Troņa priekšā. Iedvesmotais, skaistais dzimums pat izvēlējās krāsainos karodziņus, kas pieejami skatuves abās malās, lai ar to palīdzību paustu savu saviļņojumu. „Slavē Viņu svētā vietā, slavē Viņu debess visa slavē, lai zeme slavē..” dziesmas vārdi sasaucās ar tām norisēm, kas notika vēlāk šajā dienā.

Slavēšana plūstoši pārgāja pielūgsmē. Zīmīgi, ka pielūgsme turpinājās ar kādu jaunu iepriekš nedzirdētu dziesmu. Tās vārdi bija vienkārši, viegli iegaumējami rodot vēlmi tos atkārtot no jauna. „Es Tevi pielūdzu. Es Tevi slavēju. Es Tevi mīlu. Tavs Vārds ir svēts!”

Interesanti, ka psalmos ir rakstīts „Manā mutē Viņš lika jaunu dziesmu, slavas dziesmu mūsu Dievam. Daudzi to dzirdēs, viņus pārņems bijība, un viņi sāks ticēt Tam Kungam.” (Ps.40:4) Acīm redzot Dievam, jaunas dziesmas un slava-pielūgsme mēlēs īpaši patīk, tādējādi pagodinoties dziesmas laikā.

Pielūgsmes vadītājs dziesmu turpināja slavējot Svētā Gara dāvanā runājot mēlēs. Ik pa laikam arī izpaužoties vārdos. Viņš teica: „Mēs pielūdzam Tevi ar visu Visumu.” Pēc brīža sekoja vārdi: „Ar visiem svētajiem debesīs.” Es pēkšņi sajutu īpašu mierpilnu un debesu tuvības atmosfēru, kad pagriezu galvu, lai paskatītos uz zāli, ieraudzīju milzu izmēra eņģeli, kā no miglas iznirušu, kas ar spārnotajām vēdām pārklāj vienlaicīgi visu zāli, tas slīdēja no augšas jumta un stiklotās draudzes sienas-loga rajona virzoties uz zāles skatuves pusi. Kaut arī centos visu laiku neskatīties uz notiekošo, lai nepievēstu sev lieku uzmanību, taču nezinu, kā no malas izskatījos. Pārsteiguma asaru pilnām acīm sekoju eņģeļa virzībai, vēl vairāk apstulbota no sajūsmas biju no tā, ka tajā mirklī pielūgsmes vadītāja skatiens bija vērsts tieši uz to pusi, no kuras virzījās eņģelis un teica zīmīgus vārdus: „Ar visiem eņģeļiem, kas ir šeit ar mums!” Es biju pārsteigta.

Saprotams, ka mans mērķis nav likt akcentu uz eņģeļa būtību, bet tas ir apliecinājums. Eņģeļi ir ar mums! Slavēšanas un dievkalpojuma centrālā vēsts – Dieva godības nākšana, bija galvenā šajā dienā. Pielūgsmes vadītājs arī noslēdzot pielūgsmi, papildināja: „Svētais Gars! Piepildi katru trauku!”

Par notikušo es vēl ilgi domāju. Cenšoties saprast eņģeļa spārnoto pārklājumu pār draudzi, saņēmu atbildi no Bībeles. „Uz svētajiem, kas ir šai zemē, es saku: “Uz jums man ir labs prāts!” (Ps. 16:3)

Taču man nedeva mieru arī ziņkārība, tas ir, vai pielūgsmes vadītājs redzēja to pašu ko es, vai arī sajuta, bet, protams, to gan es tā arī neuzzināšu, jo neuzdrīkstētos par kaut ko tādu vispār runāt. Skaidri sekot pielūgsmes norisēm vairs nespēju. Es biju tik ļoti saviļņota gan ar redzēto zālē, gan arī ar dzirdēto uz skatuves, ka pat nezinu, cik pagāja laiks kopš atjēdzos. Kaut gan bija redzams, ka saviļņota nebiju vien es, arī iesākoties dievkalpojumam draudzes viesis to ierastā veidā turpināt nespēja, viņš pievienojās pielūgsmes vadītājam un turpināja slavēt Dievu mēlēs atkārtojot vārdus „Tā Kunga godība nākusi pār draudzi!” „

Eņģeļi kosmosā

„Mēs pielūdzam Tevi ar visu Visumu!”
Ar visiem eņģeļiem, kas ir šeit ar mums!”

Pievienojoties augstākminētajam stāstam par piedzīvoto draudzē, nācis atmiņā kāds cits eņģeļu stāsts, kas saistāms ar kosmosa dzīlēm.

1984. gada vasarā kosmosā devās Padomju Savienības kosmos-orbitālā stacija “Salut-7″ ( “Салют-7″. ) Lidojuma 155. dienas laikā notika kaut kas prātam neaptverams. Pēkšņi kosmosa kuģi apņēma spoža gaisma. Tā bija tik spēcīga, ka apžilbināja astronautu acis. Sākotnēji ekipāža satraucās, domādama, ka uz borta klāja notiek ugunsgrēks.  Ekipāžas komandieris Oļegs Atkovs (Oleg Atkov)  par to neatliekami ziņoja  misijas kontroles centrā. Tikai tad, kad astronauti atžirga un redze atjaunojās un ielūkojās iluminatoros pamanīja gluži citu ainu. Ziņojumā teikts: „Mēs redzam sejas..” Astronauti Oļegs Atkovs (Oleg Atkov), Leonīds Kizims (Leonid Kizim), Vladimirs Solovjovs (Vladimir Solovyov)  centās aprakstīt redzēto.

Viņi stāstījuši, ka blakus kosmiskajam kuģim nostājās septiņi eņģeļi. Tie bija ar spārniem un līdzīgi cilvēkiem.

Eņģeļi sekoja kuģa virzībai aptuveni 10 minūtes un tad pazuda. Pēc piedzīvotā atgriežoties, kā viņi domājuši, pie veselā saprāta secinājuši, ka ir piedzīvojuši kolektīvo halucināciju. Loģiski domājošais kolektīvs nomierinājās un katrs nodarbojās ar saviem tiešajiem darba pienākumiem. Varētu to norakstīt uz halucinācijām, taču tā nebija vienīgā ekipāža, ar kuru noticis tas pats, kas ar iepriekšējo.

167 lidojuma dienā ekipāžai pievienojās vēl trīs kolēģi. Svetlana Savitskaja (Svetlana Savitskaya), Igors Volks (Igor Volk) un Vladimirs Džanibekovs (Vladimir Jannibekov). Neizprotamu iemeslu dēļ tieši tad, kad jaunienācēji centās apdzīvoties jaunajos apstākļos atkal kuģis burtiski iegrima viļņveida gaismas strāvojumā un ielūkodamies iluminatoros vēroja to pašu pārdabisko skatu ar septiņiem eņģeļiem. Šajā reizē astronauti aprakstīja eņģeļu lielumu, viņi vēstīja, ka tie bija tik pat lieli kā viņu kosmiskā kuģa apkārtmērs. Katrs no astronautiem savos ziņojumos aprakstīja, ka eņģeļi izskatījušies neticami labvēlīgi un smaidīgi.

Padomju Savienības valdība centās noklusēt šo neizskaidrojamo parādību un ierindoja atskaites par notikumu slepenajos failos, savukārt abas ekipāžas bija pakļautas psiholoģiskās un fiziskās veselības pārbaudei.

Taču 1994. gada 26. decembrī Habel (Hubble )teleskops nofotografējis līdzīgu skatu, kuru piedzīvojuši iepriekš minētie astronauti. Habble projekta inženieris Johans Pračets (John Pratchett) aizkustinoši stāstīja par to, ko ieraudzījis bildēs un nosūtīja tās ASV valdībai, taču arī šīs fotogrāfijas tika iekļautas slepenajos failos ar publicēšanas aizliegumu.

Pēdējo laiku zīme

Pavisam nesen tomēr dažas bildes kaut kur „uzpeldējušas”. Tās tika nosūtītas arī Svētajam Krēslam Vatikānā ar lūgumu izskaidrot, tās saturu.

Vatikānā atbildējuši, ka neesot apšaubījuši bilžu autentiskumu, taču fotogrāfijās redzamie septiņu eņģeļu nozīme varētu būt saistāma ar pēdējo laiku brīdinājumiem par gaidāmajiem un jau esošajiem pravietiskajiem notikumiem, kas aprakstīti Bībelē Atklāsmes grāmatā.

„Tad es redzēju citu lielu brīnišķīgu zīmi debesīs: septiņus eņģeļus, kam bija septiņas pēdējās mocības, jo ar tām piepildījās Dieva dusmas. Un es redzēju tādu kā kristāla jūru, sajauktu ar uguni; tie, kas bija uzvaru guvuši pār zvēru, viņa tēlu un viņa vārda skaitli, stāvēja pie kristāla jūras ar Dieva cītarām rokās. Tie dziedāja Dieva kalpa Mozus dziesmu un Jēra dziesmu, sacīdami: “Lieli un brīnišķīgi ir Tavi darbi, Kungs Dievs, Visuvaldītāj; taisni un patiesi Tavi ceļi, tautu Ķēniņ! Kas Tevi nebītos, ak, Kungs, un neslavētu Tavu Vārdu? Jo Tu vien esi svēts; visas tautas nāks Tavā priekšā un Tevi pielūgs, jo Tavas taisnības darbi ir kļuvuši redzami.” Pēc tam es redzēju: debesīs atvērās Templis, liecības telts. Un no tā izgāja tie septiņi eņģeļi, kam bija septiņas mocības, tērpti tīrā spožā linu audeklā un ar zelta jostām ap krūtīm. Viena no četrām dzīvajām būtnēm iedeva septiņiem eņģeļiem septiņus zelta kausus, pildītus ar Dieva dusmām, kas dzīvo mūžīgi mūžam.”  (Atklāsmes grāmata 15)

Kaut arī atliek vien minēt, vai septiņi redzētie eņģeļi kosmosā ir tie par kuriem ir minēts Atklāsmes grāmatā, taču pēdējie laiki tuvojas. Vai mēs esam gatavi sagaidīt Jēzus otro atnākšanu un vai esam pietiekoši evaņģelizējuši, lai sagatavotu arī savu tuvinieku sirdis?

Eņģeļi ir ar mums!

Ja ieskatīsies bildē vērīgāk, ieraudzīsi trījstūra nospiedumu.

Nākusi atklātībā slepena informācija. Uz Mēness virsmas tika atklāta noslēpumaina vieta, jeb precīzāk izsakoties objekts. Faktiski, tas tika atklāts jau vairākus gadus atpakaļ, vienīgi tagad pienācis laiks par to uzzināt daudziem.

Kāpēc tikai tagad? Informācijas izplatītājs apgalvo, ka iemesls tam esot viņa atlaišanai no darba. Bet tomēr, iemesli varētu būt vairāki. Kaut gan vairums no tā visa, mums tā arī nav dots uzzināt. Dievs saka: „Mani ceļi nav jūsu ceļi…” Cilvēka apziņai nepieciešamā informācijas deva tiek sniegta īstajā laikā un īstajā vietā. Vienīgi no cilvēka apziņas ir atkarīgs – kā uzzināto uztvert.

Pat man, bieži vien izzinot kaut ko prātā nāk doma: „Nu, kāpēc es to neuzzināju jau agrāk?” Acīm redzot – nevajadzēja. Jo bieži vien neesmu morāli vai psiholoģiski gatava, lai to zinātu. Un kas lai to zina, pie kādiem secinājumiem nonāktu un „kādas ziepes tad savārītu.”

Nu, lūk, atgriežoties pie tēmas, varu tikai minēt vai uzzinātā informācija ir patiesība vai izdomājums, no manis atkarīgs piedāvāt variantus, bet no Tevis atkarīgs atrast sev vispiemērotāko, kaut gan nešaubos, ka Tev varētu būt arī savs personīgais skaidrojums. Ja kas, raksti! spektrszurnals@gmail.com 

Pa kreisi Mēness virsmas uzņēmums, pa labi pielietojot infrasarkanās gaismas redzems, tas kas nav redzams ar neabruņotām acīm.

VIDEO1 

VIDEO2

Astronoms (Richard C. Hoagland) NASSA preses konferencē, stāstīja, ka viņa pētniecības objekts bijušas, kādas senas fotogrāfijas, kuras tika uzņemtas ar “Apollo 11″, NASSA (AS14-66-9279) palīdzību, 40 gadus atpakaļ. Pētīšanas laikā eksperimentējot ar fotogrāfijām, viņš ievēroja pārdabiskas lietas, par kurām ziņoja NASSA vadībai. Savukārt vadība likusi fotogrāfijas iznīcināt, bet Hoaglans to neesot izdarījis.

Kas gan ir redzams fotogrāfijās? Ričards Hoaglans uzskata, ka fotogrāfijās ir redzamas pārdabiskas matērijas, līdzīga stiklam, mega lieluma konstrukcija. Pētot konstrukciju no visām pusēm, Ričards nācis pie slēdziena, ka tā ir īpaši nodalīta telpa, piramīdas, jeb stikla daudzšķautnaina kalna formā. Kas ir šī konstrukcija? NASSA joprojām klusē nespējot atbildēt uz šo jautājumu. Kāpēc tieši tagad tiek izpausta šī slepenā informācija? Ričards preses pārstāvjiem atklāti teica: „Esmu sastrīdējies ar NASSA vadību un tā mani atlaida no darba, tādēļ man vienalga nav ko zaudēt, izpaužot patiesību.”

Daudzi preses dienesti uzskata, ka konstrukcija ir NLO, bet varbūt tā ir eņģeļuapstāšanās bāze? Konstrukcija nedaudz atgādina Zemes sfēru pirms grēka plūdu perioda.. Varbūt, Tev ir sava patiesība?

Dažkārt mēs esam tik aizņemti savos ikdienas darbos, ka nepamanām, kas notiek apkārt. Turklāt jūtamies tik ļoti maziņi, ka rodas vēlēšanās, lai Kāds mums pasniegtu to lielo Tēva Troņa krēslu, lai Viņam netraucējot, nemanot un klusiņām uzrāpotu gluži kā maziņš un nevarīgs bērniņš, uzmanīgi paceltos pirkstu galiņos, lai beidzot ieraudzītu, kas notiek pieaugušo pasaulē. Lai palīdzētu saskatīt nesasniedzamos apvāršņus, debesu vēstneši – eņģeļi uz saviem spārniem mūsu redakcijā piegādāja īpašu vēstījumu, lai mēs varētu ieskatīties, kas notiek ārpus un virs mūsu redzesloka. Paldies eņģeļiem! Paldies Dievam! Paldies mums visiem, ka esam!

Un tātad, eņģeļu vēstījums, kosmosa fotogrāfijas…(Patiesībā, pārdabiskais skaistums un pat šokējošā neprognozējamā daba ir reāli mūsu zemes ģeogrāfiskās parādības…)

Šrilankas piekraste 2004. 26 decembrī, cunami baismīgais vilnis…

Ķīna. 2002. gada 2. maijs. 3469.58 km2. Ūdens straumes kanjons
dienvidu pusē robežojoties ar Taklimakanu…

Grenlandes salas 2003. gada 21. augustā… Baltie plankumi-ledus.
Kādas ir tavas asociācijas?

Ledāji atkāpjas. Himalaji…Globālās sasilšanas rezultāts.

2003. gada vētra „Izabella”. Divi virpuļi līdzās. Vēja ātrums 165 km/h.

Pilnīgs saules aptumsums 1999. gada 11. augustā. Foto no kosmiskās stacijas „Miers”. Mēness ēna pāri zemei traucās ar 2000 km/h.

Egmonta vulkāns Zelandē, pēdējo reizi izvirdums bija 1755. gadā. Meža apkārtējais rādiuss 9,5 km. Foto: 2002. gads no „Atlantis” borta.

Riešat struktūra Mauritānijā. Fotogrāfija: no radio metra 2000.gada 7.oktobrī . Sākotnēji domāja, ka tas ir krāteris, ko izsauca meteorīta kritiens, bet tagad zinātnieki uzskata, ka tas ir klints kupols.

Ziemeļblāzma

Pati nāvīgākā 2003.gada viesuļvētra.

  Vecajā un Jaunajā derībā tiek pieminēti eņģeļi, tos Dievs sūtīja pie cilvēkiem  kā vēstnešus un  sargus. Tā tas notika toreiz… Bet kā ir tagad?   Reiz mācītājs dievkalpojumā stāstīja par kādu vīrieti Amerikā, kuru eņģeļi iznesuši no degošas, autokatastrofā avarējušas automašīnas. “Nu, jā! Jā! Tas jau notiek Amerikā, bet ne šeit, Latvijā, un kur nu vēl manā draudzē,” es nodomāju.  Esmu ievērojusi, ka draudzē daudz tiek runāts par ļauno garu nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku dzīvi, bet eņģeļiem uzmanība tiek pievērsta reti. Vai tiešām eņģeļi pieder pagātnei vai kādai tālai zemei? Vai eņģeļi ir starp mums? Jautāju draudzenei, kādas ir viņas domas par eņģeļiem, un viņa man atbildēja: “Tev nav jādomā par eņģeļiem, bet par Tēvu, Dēlu un Svēto Garu!” Es tomēr nelikos mierā: “Vai eņģeļi eksistē tagadējos laikos?” “Protams!” viņa atbildēja. “Bet kā eņģeļi izskatās?” “Nezinu!” draudzene  paraustīja plecus. 

Tuvojās 2006.gada pavasara konference ar mācītāju Donu Arnotu no Amerikas. Konferences laiks iekrita manā dzimšanas dienā  24. maijā. Šajā dienā gribēju no Dieva izlūgties īpašu dāvanu. Konferences organizators, draudzes “Dieva Upe” mācītājs Nikolajs Bondarcovs, mani palūdza fotografēt, lai fotogrāfijas varētu ievietot draudzes mājaslapā. Pēc konferences, 26. maijā, piesēdos pie datora, lai apstrādātu fotogrāfijas, sakārtotu tās mapītēs un nosūtītu mācītājam Nikolajam Bondarcovam interneta portālāwww.newsound.lv. Viena no fotogrāfijām bija ļoti tumša, tādēļ datorprogrammā Photoshop gribēju to padarīt gaišāku, bet, kad fotogrāfiju palielināju, tas, ko ieraudzīju, lika manai sirdij satraukti pukstēt straujāk, un pa vaigiem nemanot ritēja prieka asaras. Mans prāts atteicās pieņemt to, ko redzēja acis,  tam nebija nekāda loģiska izskaidrojuma. Atteicos ticēt savām acīm, kuras gadiem man ir uzticīgi kalpojušas.

Jā! Tu pareizi saprati, fotogrāfijās bija redzami eņģeļi. Pārbaudot citas fotogrāfijas, tajās visās bija līdzīga aina.

 (Neizdevies foto, taču redzētais tajā piesaistīja uzmanību un pārbaudītas visas pārējās fotogrāfijas.)

Eņģeļu izskats Reizēm fotogrāfijās bija redzami balti mazi punktiņi vai lielāki un mazāki gaismas apļi. Agrāk domāju, ka tie ir kādi fotografēšanas defekti. Tagad tie bija  miglā tīti  2 – 3 metrus lieli eņģeļi. Tuvplāna fotogrāfijās tie bija cilvēku augumā un pat mazāki, kā neizteiktas formas augumi virs cilvēkiem un uz cilvēku apģērbiem.

(Par fotogrāfiju: Arnots aizlūdza par meiteni, taču meitene ar spēku krita atmuguriski, tā it kā viņu būtu atsituši no lielas uguns liesmas spēka. Guļot uz grīdas meitenei sakarsa vaigi un centās nepārtraukti atvēzēties ar rokām, it kā viņai būtu kļuvis karsti. Tuvplānā pie viņas galvas redzams neizskaidrojams objekts, kura realitātē nebija. )  

(Par fotogrāfiju: Labā Vēsts skatuve. Konferencē lūgšanas laikā. Pietuvinātie foto, lai labāk saredzētu noslēpumainos objektus. )

Kāpēc eņģeļi pazuda?

Kādu brīdi ar sajūsmu aplūkoju šo fantastisko ainu, bet tad pēkšņi eņģeļi fotogrāfijās pazuda. Kāpēc pazuda? Šo jautājumu uzdevu baznica.info portāla prezidentam un pareizticīgās baznīcas mācītājam Pāvelam Ļevuškānam, draudzes “Dieva Upe” mācītājam Nikolajam Bondarcovam un draudzes „Gars un patiesība” mācītājam Rufus Fridai.

Pāvels Ļevuškāns: “Pārdabiskas lietas kā nemanot atnāk, tā arī nemanot aiziet. Šī dāvana no debesīm acīmredzot bija domāta tev personīgi, tavas ticības stiprināšanai, nevis publiskai apskatei. Šāda veida gadījumi ir piedzīvoti visai daudz.”

NikolajsBondarcovs: “Dievam tu esi ļoti dārga un svarīga, tāpēc Viņš atvēra tavā priekšā debesis, lai tu varētu tajās ielūkoties.”

Rufus Fridai:  „Šāda parādība ir pilnīgi iespējama, jo Bībelē ir teikts: „Un es pats būšu”  saka tas Kungs,- „tai visapkārt par ugunīgu mūri, un es parādīšos tās vidū lielā savā godībā.” (Cakarijas 2: 9) šie teiktie vārdi  ir bez laika noteikšanas.

Eņģeļi atkal parādījās …Bet Kungs ir žēlastības Dievs! Pēc dažām nedēļām es fotografēju starp-konfesionālo kristiešu tikšanos draudzes “Rīta Zvaigzne” telpās Rīgā, Aspazijas ielā 26. Dažās fotogrāfijās atkal bija redzami eņģeļi kā nelieli gaismas objekti. Kaut arī tie bija pilnīgi atšķirīgi no konferences fotogrāfijās redzētajiem, tas mani ļoti iepriecināja.   Fotoaparāta brāķis? Fotogrāfijās redzēto skeptiķi uzskata par fotofilmiņas brāķi. Turklāt nav saprotams, kāpēc cilvēka acs neredz to, ko redz fotoaparāts? Var jau būt, ka varētu novelt vainu uz fotoaparāta filmiņas brāķi, bet par digitālajām kamerām to gan nevar teikt. Izskaidrojums ir tāds, ka fotoaparāti spēj uztvert arī infrasarkano staru diapazonu, ko acis neredz. Tāpēc, ja “spīdošais” objekts ir nekustīgs, tad fotogrāfijā būs labi pārredzamas malas, kuras atdala objektu no fona. Objekta pārvietošanās gadījumā uz fotogrāfijas būs redzamas svītras vai zīmējumi, kas faktiski ir infrasarkans “spīdošā” objekta ātras kustības ceļš.      

Novēlējums! Kad Tu, mans mīļais draugs, no kādas sarežģītas situācijas esi ticis sveikā ar “veselu ādu”, tad zini, ka tevi ir apsargājuši Dieva sūtīti eņģeļi. Jo eņģeļi ir starp mums!