Lai atcerētos arī ANO dienu, ebreju kopienā demonstrēja filmu „Viņš nepakļāvās laika ritumam. Čiune Sugihara un sešu tūkstošu glābšana.” Filma stāsta par japāņu diplomātu, kas Kauņā 6000 ebreju pirms otrā pasaules kara izsniedza vīzas, lai viņi no Eiropas varētu doties bēgļu gaitās.

Šī filma ar ievadvārdiem 28.janvārī plkst. 18:00 tika demonstrēta arī Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā.

Starptautiskajai holokausta upuru piemiņas dienai veltīto pasākumu atklāja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Viņš teica: „Mēs nedrīkstam aizmirst, ka kopš Otrā Pasaules kara beigām pagājuši vairāk nekā sešdesmit pieci gadi, un nākušas jaunas paaudzes, kuras nezina, kas ir karš un ko nozīmē ciešanas. Mums nenogurstoši jāstrādā, izglītojot savus bērnus par holokaustu. Žanis Lipke ir viens no zināmākajiem latviešiem, kas glābis ebrejus, taču kopumā ir vairāk nekā četrsimt latviešu, kas riskējot ar dzīvību, rada spēkus palīdzēt izdzīvot ebreju tautiešiem – tāpat, kā to darīja vēl daudzi citi eiropieši. Vienlaikus – tāpat kā visur citur Eiropā – bija cilvēki, kas veica šausmīgus noziegumus pret savas zemes ebrejiem. Šie noziegumi ir nepārprotami nosodīti un nekad netiks aizmirsti”.

Ar ievadlekciju Holokausts Latvijas sabiedrības apziņā pasākumā uzstājās Holokausta izdzīvotājs, Rīgas ebreju kopienas muzeja Ebreji Latvijā kurators  Dr. Hist. H.c. Marģers Vestermanis.

Pasākumā piedalījās Latvijā rezidējošais ārvalstu diplomātiskais korpuss, akadēmisko aprindu, mediju pārstāvji, studenti un citi interesenti. Pasākumu vadīja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe. Kopumā pasākumu apmeklēja 86 cilvēki.

Savukārt, ne tikai Igaunijas prezidents izteicis nožēlu sprieduma sakarā, kā arī dažādi pasaules sabiedriskie darboņi un organizācijas, piemēram „Amnesty International”, bet arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP), pirmdien, izteica nožēlu par Krievijā, Maskavas Hamovņiku rajona tiesā, 17.augustā pieņemto neproporcionāli bargo spriedumu pankgrupas „Pussy Riot’ lietā, vēstī Ārlietu ministrija.

„Lai arī pankgrupas dalībnieču rīcība un izvēlētā protesta akcijas vieta ir vērtējama pretrunīgi, krimināllikuma piemērošana un pieņemtais spriedums „Pussy Riot” lietā ir netaisnīgs un nepamatots. Piespriestie divi gadi cietumsoda par miermīlīgu, lai arī pretrunīgi vērtētu, uzskatu paušanu rada bažas un ir pretrunā ar Krievijas starptautiskajām saistībām attiecībā uz izteikšanās brīvības ievērošanu. Aicinu Krieviju to pārskatīt un atcelt kā neatbilstošu demokrātiskas valsts pilsoņu politiskajām pamattiesībām un saskaņā ar Krievijas starptautiskajām saistībām,” uzsver ārlietu ministrs.