Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. Foto: Reinis Inkens, Saeimas Administrācija

Ebreji ir bijuši, ir un būs nozīmīga Latvijas sabiedrības daļa. Noziegumiem pret ebreju tautu joprojām nav attaisnojuma un noilguma, un mēs noliecam galvu nevainīgo upuru priekšā. To Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra otrdien, 4.jūlijā, piedaloties Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienas pasākumā,-ziņo spektrs.com/saeima.lv

Saeimas priekšsēdētāja atgādināja, ka tā ir ne tikai Latvijas, Vācijas un daudzu citu Eiropas valstu traģēdija, bet arī visas cilvēces un pasaules traģēdija.

Holokausta piemiņa un vēsturiskā izpēte ir mūsu morālā un politiskā apņemšanās. Mēs par to stingri iestājamies gan pašu mājās, gan starptautiski, sacīja I.Mūrniece.

Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. Foto: Reinis Inkens, Saeimas Administrācija

Tāpat dzīva būs piemiņa par ebreju glābējiem, akcentēja Saeimas priekšsēdētāja, norādot, ka šāda liecība ir arī topošajā filmā par Žaņa Lipkes dzīvi un notikumiem Latvijā vācu okupācijas laikā. Šī nozīmīgā kinoliecība būs daļa no mūsu valsts simtgades programmas.

I.Mūrniece uzsvēra, ka mūsu augstākā atbildība ir nepieļaut karus, vardarbību un masveida slepkavību atkārtošanos. Tas ir būtiski laikā, kad Eiropā saskaramies ar grūtībām un izaicinājumiem. Ikvienam jānostājas pret naida un vardarbības kurināšanu starp tautām, reliģijām un cilvēku grupām.

4.jūlijs Latvijā ir Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. Piemiņas brīdis holokausta upuriem šodien notika pie memoriāla Gogoļa ielā, Rīgā.

1941.gada 4.jūlijā pēc nacistu okupācijas varas pavēles tika nodedzināta Rīgas Lielā horālā sinagoga Gogoļa ielā un vēl četri citi galvaspilsētas ebreju dievnami. Otrā pasaules kara laikā uz Latvijas zemes savas tautības dēļ tika iznīcināti neskaitāmi cilvēki, un gandrīz 70 tūkstoši no tiem bija ebreji.

Informācijai:

Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai veltītais piemiņas brīdis notika plkst.12 Gogoļa ielā 25 – vietā, kur atradās 1871.gadā uzceltā Lielā horālā sinagoga, kuru 1941.gada 4.jūlijā pēc nacistu rīkojuma nodedzināja kopā ar tur esošajiem cilvēkiem. Pēc kara sinagogas drupas tika nojauktas un to vietā ierīkots skvērs, bet 1993.gadā tur tika izveidots memoriāls.

Dzīvo Gājiens foto: Gatis Gierts

Godinot ebrejus, kas cietuši Otrā pasaules kara laikā 3 un 4. jūlijā notiks Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas pasākumi Rīgā un Jelgavā.

Ebreju reliģiskā draudze Šamir un Rīgas Geto muzejs organizē „Dzīvo gājienu”

2015. g. 03. jūlijā, plkst. 10:00 Vecā Ebreju kapsētā, Līksnas 2/4 (Ebreju un Lomonosova ielu stūris). Ierašanās 9:45.

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un Rīgas ebreju reliģiskā draudze aicina piedalīties Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai veltītajā piemiņas brīdī 3. jūlijā plkst. 12: 00 pie memoriāla Rīgā, Gogoļa ielā 25 ar Latvijas amatpersonu un ārvalstu diplomātu dalību.

Jelgavā: 4.jūlijā pulcēšanās pie Ebreju tautas genocīda piemiņas akmens

Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā Sabiedrības integrācijas pārvalde un Jelgavas ebreju biedrība aicina visus, kuri jūt līdzi ebreju tautai, pulcēties 4.jūlijā pulksten 12 pie Ebreju tautas genocīda piemiņas akmens Zālītes ielā Jelgavā, lai godinātu ebrejus, kas cietuši Otrā pasaules kara laikā.

Klātesošos uzrunās Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne, Jelgavas ebreju biedrības vadītāja Lidija Ribkina, atmiņās dalīsies arī Gaļina Ļadenko, kuras vectēvs Vojtehs Gintovts-Devjatovkis vācu okupētajā Baltkrievijā glāba ebrejus. Kaimiņu nodevības dēļ viņš par to tika sodīts ar nāvi, bet viena no izglābtajām ģimenēm panāca, ka arī G.Ļadenko vectēvam 2013.gadā tika piešķirts «Taisnīgajiem starp tautām» goda tituls.

Ebreju upuru piemiņas akmens Zālītes ielā uzlikts vietā, kur 1941. gada vasarā tika nogalināti Jelgavas ebreji un kur pašlaik ir viņu apbedījumu vieta.

Informācijai: 3 un 4. jūlijā Latvijā tiek atzīmēta Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena, pieminot vairāk nekā 70 000 Latvijas ebreju, kas tika iznīcināti 1941.-1945.gadā nacistu okupētajā Latvijā. Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena tiek atzīmēta, atceroties 1941. gada notikumus, kad 4. jūlijā nacistu atbalstītāji nodedzināja Lielo Horālo sinagogu Rīgā, Gogoļa ielā, kopā ar lūgšanas namā esošajiem cilvēkiem.