Vecajā un Jaunajā derībā tiek pieminēti eņģeļi, tos Dievs sūtīja pie cilvēkiem  kā vēstnešus un  sargus. Tā tas notika toreiz… Bet kā ir tagad?   Reiz mācītājs dievkalpojumā stāstīja par kādu vīrieti Amerikā, kuru eņģeļi iznesuši no degošas, autokatastrofā avarējušas automašīnas. “Nu, jā! Jā! Tas jau notiek Amerikā, bet ne šeit, Latvijā, un kur nu vēl manā draudzē,” es nodomāju.  Esmu ievērojusi, ka draudzē daudz tiek runāts par ļauno garu nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku dzīvi, bet eņģeļiem uzmanība tiek pievērsta reti. Vai tiešām eņģeļi pieder pagātnei vai kādai tālai zemei? Vai eņģeļi ir starp mums? Jautāju draudzenei, kādas ir viņas domas par eņģeļiem, un viņa man atbildēja: “Tev nav jādomā par eņģeļiem, bet par Tēvu, Dēlu un Svēto Garu!” Es tomēr nelikos mierā: “Vai eņģeļi eksistē tagadējos laikos?” “Protams!” viņa atbildēja. “Bet kā eņģeļi izskatās?” “Nezinu!” draudzene  paraustīja plecus. 

Tuvojās 2006.gada pavasara konference ar mācītāju Donu Arnotu no Amerikas. Konferences laiks iekrita manā dzimšanas dienā  24. maijā. Šajā dienā gribēju no Dieva izlūgties īpašu dāvanu. Konferences organizators, draudzes “Dieva Upe” mācītājs Nikolajs Bondarcovs, mani palūdza fotografēt, lai fotogrāfijas varētu ievietot draudzes mājaslapā. Pēc konferences, 26. maijā, piesēdos pie datora, lai apstrādātu fotogrāfijas, sakārtotu tās mapītēs un nosūtītu mācītājam Nikolajam Bondarcovam interneta portālāwww.newsound.lv. Viena no fotogrāfijām bija ļoti tumša, tādēļ datorprogrammā Photoshop gribēju to padarīt gaišāku, bet, kad fotogrāfiju palielināju, tas, ko ieraudzīju, lika manai sirdij satraukti pukstēt straujāk, un pa vaigiem nemanot ritēja prieka asaras. Mans prāts atteicās pieņemt to, ko redzēja acis,  tam nebija nekāda loģiska izskaidrojuma. Atteicos ticēt savām acīm, kuras gadiem man ir uzticīgi kalpojušas.

Jā! Tu pareizi saprati, fotogrāfijās bija redzami eņģeļi. Pārbaudot citas fotogrāfijas, tajās visās bija līdzīga aina.

 (Neizdevies foto, taču redzētais tajā piesaistīja uzmanību un pārbaudītas visas pārējās fotogrāfijas.)

Eņģeļu izskats Reizēm fotogrāfijās bija redzami balti mazi punktiņi vai lielāki un mazāki gaismas apļi. Agrāk domāju, ka tie ir kādi fotografēšanas defekti. Tagad tie bija  miglā tīti  2 – 3 metrus lieli eņģeļi. Tuvplāna fotogrāfijās tie bija cilvēku augumā un pat mazāki, kā neizteiktas formas augumi virs cilvēkiem un uz cilvēku apģērbiem.

(Par fotogrāfiju: Arnots aizlūdza par meiteni, taču meitene ar spēku krita atmuguriski, tā it kā viņu būtu atsituši no lielas uguns liesmas spēka. Guļot uz grīdas meitenei sakarsa vaigi un centās nepārtraukti atvēzēties ar rokām, it kā viņai būtu kļuvis karsti. Tuvplānā pie viņas galvas redzams neizskaidrojams objekts, kura realitātē nebija. )  

(Par fotogrāfiju: Labā Vēsts skatuve. Konferencē lūgšanas laikā. Pietuvinātie foto, lai labāk saredzētu noslēpumainos objektus. )

Kāpēc eņģeļi pazuda?

Kādu brīdi ar sajūsmu aplūkoju šo fantastisko ainu, bet tad pēkšņi eņģeļi fotogrāfijās pazuda. Kāpēc pazuda? Šo jautājumu uzdevu baznica.info portāla prezidentam un pareizticīgās baznīcas mācītājam Pāvelam Ļevuškānam, draudzes “Dieva Upe” mācītājam Nikolajam Bondarcovam un draudzes „Gars un patiesība” mācītājam Rufus Fridai.

Pāvels Ļevuškāns: “Pārdabiskas lietas kā nemanot atnāk, tā arī nemanot aiziet. Šī dāvana no debesīm acīmredzot bija domāta tev personīgi, tavas ticības stiprināšanai, nevis publiskai apskatei. Šāda veida gadījumi ir piedzīvoti visai daudz.”

NikolajsBondarcovs: “Dievam tu esi ļoti dārga un svarīga, tāpēc Viņš atvēra tavā priekšā debesis, lai tu varētu tajās ielūkoties.”

Rufus Fridai:  „Šāda parādība ir pilnīgi iespējama, jo Bībelē ir teikts: „Un es pats būšu”  saka tas Kungs,- „tai visapkārt par ugunīgu mūri, un es parādīšos tās vidū lielā savā godībā.” (Cakarijas 2: 9) šie teiktie vārdi  ir bez laika noteikšanas.

Eņģeļi atkal parādījās …Bet Kungs ir žēlastības Dievs! Pēc dažām nedēļām es fotografēju starp-konfesionālo kristiešu tikšanos draudzes “Rīta Zvaigzne” telpās Rīgā, Aspazijas ielā 26. Dažās fotogrāfijās atkal bija redzami eņģeļi kā nelieli gaismas objekti. Kaut arī tie bija pilnīgi atšķirīgi no konferences fotogrāfijās redzētajiem, tas mani ļoti iepriecināja.   Fotoaparāta brāķis? Fotogrāfijās redzēto skeptiķi uzskata par fotofilmiņas brāķi. Turklāt nav saprotams, kāpēc cilvēka acs neredz to, ko redz fotoaparāts? Var jau būt, ka varētu novelt vainu uz fotoaparāta filmiņas brāķi, bet par digitālajām kamerām to gan nevar teikt. Izskaidrojums ir tāds, ka fotoaparāti spēj uztvert arī infrasarkano staru diapazonu, ko acis neredz. Tāpēc, ja “spīdošais” objekts ir nekustīgs, tad fotogrāfijā būs labi pārredzamas malas, kuras atdala objektu no fona. Objekta pārvietošanās gadījumā uz fotogrāfijas būs redzamas svītras vai zīmējumi, kas faktiski ir infrasarkans “spīdošā” objekta ātras kustības ceļš.      

Novēlējums! Kad Tu, mans mīļais draugs, no kādas sarežģītas situācijas esi ticis sveikā ar “veselu ādu”, tad zini, ka tevi ir apsargājuši Dieva sūtīti eņģeļi. Jo eņģeļi ir starp mums!