Foto: Kadrs no filmas "Tēvi Tur". Agris Šēfers

Kinoteātrī “Splendid Palace,” Lielajā zālē, 4. maijā,  plkst.14.30, vienā seansā Latvijas filmu maratonā pirmizrādi piedzīvos režisores Dzintras Gekas jaunākā dokumentālā filma “Tēvi Tur”, kurā parādīti PSRS Gulaga nometnēs izdzīvojušo likteņi, bet 14. jūnijā plānota filmas pirmizrāde Latvijas Televīzijā.

Tēvi Tur” vēsta par laika posmu no 1940. gada, kad tika okupēta Latvija, līdz 1991. gada barikāžu laikam un mūsdienām.

Viens no filmas varoņiem, Agris Šēfers, pēc 10 gadu ieslodzījuma atgriezās Latvijā, piedalījās barikādēs, šobrīd dzīvo nepabeigtā mājiņā un saka …”visu Latvijai, līdz pēdējai asins lāsei, līdz pēdējai sviedru lāsei, visu Latvijai…”

Filmā redzams Astrahaņas cietums, kurā bija ieslodzīts Mārtiņš Bisters. Vladimiras cietumu, kur vieninieka kamerā daudzus gadus bija ieslodzīts Gunārs Rode – nometnes administrācijai nebija pieņemams viņa pretošanās gars. Tostarp Kārlis Čika-Grīnerts ieslodzījumā pavadīja 25 gadus, jo viņš sevi par vainīgu neatzina.

Filmā savus stāstus vēsta arī Ausma Vērpe, Andris Caune, Ojārs Grensbergs, Imants Grāvītis un Jānis Zemtautis, kuri pavadījuši daudzus gadus Gulaga nometnēs un izdzīvojuši. Filmā piedalās arī mūziķis Zigfrīds Muktupāvels.

Filmas režisore un producente ir  Dzintras Geka, scenārija autors – Ēriks Lanss, operatori – Aivars Lubānietis un Viktors Grībermans, montāžas un skaņas režisors Armands Zvirbulis. Filmā skan Pētera Vaska mūzika.

Fonds “Sibīrijas bērni” filmā un grāmatā ir apkopojis padomju varas izsūtīto bērnu stāstus, lai tos saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm.

Filma veido emocionālu, tēlainu un vēsturiski izzinošu stāstu, ko rada 1941.gada 14.jūnijā uz Sibīriju aizvesto bērnu atmiņas. 2009. gada 14.jūnijā filmēšanas grupa kopā ar Sibīrijas bērniem, kuri izdzīvojuši un atgriezušies, un viņu bērniem devās svētceļojumā uz Sibīriju, lai uzstādītu piemiņas plāksnes 1941.-1949.gadā deportētajām mātēm un bērniem.

Brauciena dalībnieks, Sibīrijas bērns Gunārs Toms saka: „Jāatzīstas, ka vēl līdz šai dienai neesmu atguvis dvēseles mieru par tur redzēto un pārdzīvoto – gan tiekoties ar likteņbiedru Kārli Namnieku, gan veicot120 kilometrugaro svētceļojumu, kas sākās ar manas māmiņas Alvīnes Tomas apcietināšanas vietu, Lielās Ketas sādžu, un noslēdzās ar Jeņiseiskas „varenās” čekas ēku pratināšanas telpu, nošaušanas pagraba, cietuma kapsētas un vēl joprojām eksistējošā, ar dzeloņdrāšu žogu apvītā nāves cietuma korpusu apskati. Un visbeidzot – piemiņas plāksnes novietošana muzejā”.

Filmas un grāmatas prezentācija ir daļa no ieplānotajiem pasākumiem, lai izglītotu Rietumeiropas sabiedrību par Padomju Savienības noziegumiem pret Baltijas valstu iedzīvotājiem, tajā skaitā bērniem.

Fonda “Sibīrijas bērni” pārstāvji jau vairākus gadus vasarā mēro ceļu uz izsūtīto nometņu vietām, lai pieminētu traģiskos likteņus un mēģinātu iegūt informāciju par cilvēkiem, kuri no Sibīrijas nekad neatgriezās.

Režisores Gekas pavadībā ceļu uz Sibīriju mēro ne tikai jaunākā paaudze, bet arī cilvēki, kuri uz Sibīriju tika izsūtīti kā bērni.

Režisore un producente Dzintra Geka jau kopš 1998.gada apkopo materiālus par represētajiem latviešiem, vāc atmiņas par Sibīrijas bērniem un dokumentē vietas, kur viņi dzīvojuši.

EP filmas un grāmatas prezentāciju apmeklēs dažādu valstu deputāti, diplomāti, EP darbinieki un Baltijas valstu kopiena Briselē. Visiem būs iespējams diskutēt ar filmas režisori Dzintru Geku, kā arī iegūt savā īpašumā grāmatu “Sibīrijas bērni: mums bija tas jāizstāsta”.