Tāpat deputāti aicināja bērnudārzus šos materiālus neizmantot, kamēr tie nav pietiekami izvērtēti. Komisiju deputāti lēma arī aicināt Labklājības ministriju atklāt, kuros bērnudārzos šie mācību līdzekļi tiek izmantoti.

Ievērots, ka kopsēdē vairākkārt skanēja aplausi ekspertiem, kuri nosodīja Labklājības ministrijas (LM) izdoto grāmatu.

Kopsēdes vadītāja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) sacīja, ka LM deleģējusi tikai vienu ekspertu ‒ sociālantropoloģi Aivitu Putniņu. Dzimumlīdztiesības pētniece Aivita Putniņa teica: „Latvija mehāniski integrējusi dzimumlīdztiesību likumos, par ko ir vājas zināšanas. Politika aizsāka jau no 2005.gada. Raksturīgs ir tas, ka dzimumlīdztiesību jauc ar feminismu. Līdz ar to dzimumlīdztiesību uztver ar bažām, bez izpratnes. Taču tā sekas ir diskriminācija darba tirgū, profesiju segregācija, dzīvības un veselības riski.” Jāpiebilst, ka pēc Putniņas uzstāšanās aplausi neskanēja.

Psihoterapeite Indra Tretjakova paziņoja, ka ir atnākusi, lai aizsargātu Latvijas bērnus, jo grāmata rada konfliktu starp psihi un ķermeni. Indra Tretjakova sacīja: „Tas bērnā rada apjumu, apmulsumu, kas es esmu, veidojas haoss, kas ir kas. Sabiedrībai noklusē faktus – bērniem tiek stāstīts, ka dzimums var mainīties dažādos virzienos. Tie esot svešu kultūru radītie uzslāņojumi, ko izplata Latvijā. Cilvēki, kas veido politiku, nenostājieties pret savām saknēm”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Inguna Rībena (Vienotība) uzsvēra, ka nav pieļaujama slepenība, kādā dzimumu līdztiesībai veltītie pasākumi bērnudārzos tiek īstenoti, savukārt Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), nenoliedzot, ka dzimumu līdztiesības problēmas pastāv visā pasaulē, akcentēja, ka būtiskākais ir ― dzimumu līdztiesības programmas ietvaros notiek pasākumi, par kuriem eksperti pauž bažas par iespējamo iespaidu uz bērnu psihi. Deputāts uzsvēra, ka nav pieļaujams, ka bērnudārzos tiek eksperimentēts ar bērniem, un nav iespējams uzzināt kuros tieši.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāte Daina Kazāka (RP), uzsvēra, ka sabiedrībā jāveicina dzimumu līdztiesības izpratne, tolerance un empātija.

Vispārizglītojošajās skolās dzimumu līdztiesības jautājumi ir vēl vairāk jāintegrē jau esošajos mācību priekšmetos, informējot par IZM nostāju, sacīja ministrijas parlamentārā sekretāre Inga Vanaga. Savukārt attiecībā uz dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu bērnudārzos, ņemot vērā sabiedrības neviennozīmīgo attieksmi pret mācību līdzekļiem „Diena, kad Rūta bija Rihards” un „Diena, kad Kārlis bija Karlīna”, par to izmantošanu būtu jālemj pedagogiem kopā ar bērnu vecākiem, pauda I.Vanaga.

Saeimas komisija bija aicinājusi arī profesori Rutu Kaņepāju. „Kāpēc šī doma tik dīvainā veidā tiek piedāvāta pirmsskolas iestādēm? Tā ir mērķtiecīga darbība, lai panāktu, nu gribētu teikt, antikultūru, antivērtības, lai panāktu to, ka pašos pamatos tiek izkropļots cilvēka identitātes jēdziens,” pastāstīja universitātes pārstāve.

Latvijas Universitātes pedagoģijas fakultātes pārstāvis Andrejs Mūrnieks atzina, ka grāmatas saturs ir „uzbrukums tradicionālajai cieņai pret māti”. Viņš NVO darba grupas vārdā aicināja izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu, kāpēc Latvijā izplata apšaubāmas mācību grāmatas, vai veidot Saeimas apakškomisiju.

Tāpat komisijas sēdē tika diskutēts par darba grupas, kas lemtu jautājumus saistībā ar dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu, izveidi, tomēr vēl netika panākts kompromiss, vai šai darba grupai jābūt kādā no ministrijām vai Saeimā. Deputāti vienojās šo jautājumu vēlreiz pārrunāt abās komisijās.

Tiesiskais vērtējums

http://www.youtube.com/watch?v=TnQ4CrbL9hw

Labklājības Ministrija deleģējusi Aivu Putniņu

http://www.youtube.com/watch?v=ip_-cFYnobY

http://www.youtube.com/watch?v=ip_-cFYnobY

Zinātņu doktors Andrejs Mūrnieks

http://www.youtube.com/watch?v=RsfnPkqkbmQ

http://www.youtube.com/watch?v=hIqqAmqnP00

Izglītības ministrijas pārstāves viedoklis

http://www.youtube.com/watch?v=TL9b-hpTfow

Viedoklis

http://www.youtube.com/watch?v=OzeL9Jlz1PA

Rezultātā balsojums, kurā vairākums atbalstīja grāmatu neizmantot kā darba līdzekli bērnudārzos, kamēr tā nav pietiekami izvērtēta.

http://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=YCLRR_7i8eY

Līdz šim valdība divas reizes noraidījusi Saeimas deputātu izteikto aicinājumu pārskatīt Dzimumu līdztiesības plāna sadaļu par pirmsskolas izglītības iestādēm un izvērtēt tajā ietverto pasākumu atbilstību Latvijas sabiedrības vajadzībām. Saeimas deputāti vēstulē Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim bija pauduši bažas par Dānijas metodiskā materiāla „Pirmsskolas, kurās ir vieta Pepijprinčiem un Pepijprincesēm” piemērotību izmantošanai Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs.

Lai arī metodikā ietvertā izpratne par dzimumu lomām un līdztiesību izpelnījās lielu sabiedrības, profesionāļu – skolotāju, psihologu, psihiatru – un politiķu kritiku, valdība norādījusi, ka „Izglītības un zinātnes ministrijai nav zināms kompetentu valsts iestāžu slēdziens par vēstulē minētā mācību līdzekļa izraisīto apdraudējumu bērnu veselībai”. Šā gada martā Labklājības ministrija informēja, ka kopā ar Valsts izglītības satura centru ministrija īstenojusi 15 izglītojošus seminārus.

Uz Saeimas komisiju kopsēdi aicināti ministriju pārstāvji, nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī eksperti – socioloģe Dagmāra Beitnere, pedagoģijas profesore Ruta Kaņepēja, vēsturnieks un pedagogs, vadībzinātņu doktors  Andrejs Mūrnieks, pedagoģijas un politikas zinātņu doktors Normunds Balabka un psihoterapeite Indra Tretjakova.

Komisiju kopsēde notiks trešdien, 22.maijā, plkst.10.00 Saeimas Sarkanajā zālē Jēkaba ielā 11.

Labklājības ministre Ilze Viņķele sniegusi atbildi par 36 deputātu iesniegto vēstuli, vēloties panākt izmaiņas Latvijas dzimumu līdztiesības politikā, stiprinot konservatīvos uzskatus par tradicionālo ģimeni,ziņo spektrs.com/lkr.lv
Viņķele norādījusi, ka trešdaļai Saeimas deputātu nav izpratnes par dzimumlīdztiesības lomu nevienlīdzības izskaušanā. Labklājība ministre pauž nožēlu par šādu Saeimas deputātu soli, īpaši šobrīd, kad nevienlīdzības jautājums ir viens no aktuālākajiem tematiem.
Jau ziņots, ka 2012.gada septembra beigās Labklājības ministrijas un Ziemeļvalstu Ministru padomes projekta laikā tika izdota dāņu bērnu grāmata “Diena, kad Kārlis bija Karlīna” un “Diena, kad Rūta bija Rihards” un metodiskais līdzeklis “Pirmsskolas, kurās ir vieta PepijPrinčiem un PirātPrincesēm”.
Minēto grāmatu izdošanu pavadīja skaļas diskusijas, jo vairākas kristīgas organizācijas paziņoja, ka tas grauj bērnu dzimuma identitāti. Organizācijas pieprasīja arī Viņķeles atkāpšanos no amata.
Par iemeslu 36 deputātu vēstulei ir kalpojusi valdības atbilde uz pārmetumiem par tā sauktajām “dzimumu lomu grāmatiņām” un “Plānu dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.-2014.gadam”. Ministru kabinets novembrī noraidīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lūgumu pārskatīt minēto plānu, kā arī neatbalstīja komisijas atzinumu par “dzimumu lomu grāmatiņu” nepiemērotību izmantošanai Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs.
Vēstules autori uzskata, ka valdība nav centusies atbildēt uz iebildēm pēc būtības un diskutēt par dzimumu lomu jautājumu.
12 lappusēs apkopotajos viedokļos tiek pausts viedoklis, ka Ministru kabinets faktiski esot atbalstījis “tādas ideoloģijas (dzimtes ideoloģija, angliski “gender ideology”) īstenošanu Latvijas valstī, kura Latvijas sabiedrībai un latviešu nācijai un kultūrai ir sveša un nepieņemama”. Tā kā līdz šim kritiskais viedoklis nav ņemts vērā, konkrētie politiķi uzskata, ka “ir notikusi klaja sabiedrības līdzdalības principa ignorēšana, padziļinot jau tā smago demokrātijas krīzi Latvijā”.

2012.gada 27.novembrī Ministru kabinets noraidīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lūgumu pārskatīt „Plānu dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.-2014.gadam”, kā arī neatbalstīja komisijas atzinumu par Labklājības ministrijas un Ziemeļvalstu Ministru padomes projekta ietvaros izdoto dāņu autores Louise Windfeldt bērnu grāmatu „Diena, kad Kārlis bija Karlīna” un „Diena, kad Rūta bija Rihards” un metodiskā līdzekļa „Pirmsskolas, kurās ir vieta PepijPrinčiem un PirātPrincesēm” nepiemērotību izmantošanai Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs

Metodiskā materiāla un bērnu grāmatu publiskošana sabiedrībā ir izraisījusi asas diskusijas, pievēršot dzimumu līdztiesības politikai vēl nebijušu sabiedrības uzmanību.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti pēdējo mēnešu laikā saistībā ar „Plānu dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.-2014.gadam” un iepriekš minēto Dānijas metodisko materiālu un bērnu grāmatām ir saņēmuši ekspertu viedokļus un komentārus, kuri prasa papildu izvērtējumu un skaidrojumus no atbildīgo institūciju un amatpersonu puses.

Tas netika ņemts vērā tādēļ arī deputāti pievienojas  NVO un ekspertu nostājai šajā jautājumā parakstot vēstuli, kurā aicina iepazīties ar viedokļu un komentāru apkopojumu, kas pievienots šīs vēstules pielikumā, un savas kompetences ietvaros sniegt, Saeimas deputātiem, izsmeļošu atbildi par katru no apkopojumā minētajiem jautājumiem pēc būtības.

11. Saeimas deputāti I.Rībena, J.Kursīte, R.Dzintars, V.Poriņa, G.Igaunis, I.Vanaga, G.Bilsēns, V.Reskājs, Ņ.Ņikiforovs, A.Jakimovs, J.Vucāns, I.Čaklais, G.Bērziņš, I.Laizāne, J.Dombrava, I.Parādnieks, I.Latkovskis, K.Krēsliņš, R.Naudiņš, D.Stalts, Dz.Kudums, E.Siliņa, G.Rusiņš, V.Valainis, Dz.Rasnačs, K.Seržants, I.Jurševska, I.Grigule, A.Buiķis, I.Bišofa, I.Pimenovs, I.Līdaka, J.Lāčplēsis, J.Dūklavs, R.Eigims, J.Ozoliņš.

Ekspertu viedokļu un komentāru apkopojums

Par dāņu autores Louise Windfeldt bērnu grāmatu „Diena, kad Kārlis bija Karlīna” un „Diena, kad Rūta bija Rihards” un metodisko līdzekli „Pirmsskolas, kurās ir vieta PepijPrinčiem un PirātPrincesēm”

Iepazīstoties ar Ministru kabineta (turpmāk – MK) atbildi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (turpmāk – Komisija), kā arī uzklausot ekspertu komentārus un veicot papildu izpēti par dāņu autores Louise Windfeldt bērnu grāmatu „Diena, kad Kārlis bija Karlīna” un „Diena, kad Rūta bija Rihards” un metodiskā līdzekļa „Pirmsskolas, kurās ir vieta PepijPrinčiem un PirātPrincesēm” (turpmāk – Dānijas metodiskais līdzeklis), kā arī dzimumu līdztiesības politikas plānošanas dokumentiem Latvijā un attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, esam secinājuši, ka atbildes vēstulē minētā argumentācija ir nepilnīga un neatspēko Komisijas viedokli par LM un Ziemeļvalstu Ministru padomes projekta ietvaros izdotā Dānijas metodiskā līdzekļa nepiemērotību izmantošanai Latvijas pirmsskolā un nepieciešamību apturēt MK 2012.gada 17.janvāra rīkojumu Nr.35 „Par Plānu dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.-2014.gadam”. Turklāt vairākos aspektos sniegtā atbilde ir maldinoša. Atbildes vēstulē faktiski tiek pausts atbalsts tādas ideoloģijas (dzimtes ideoloģija, angliski ‘gender ideology’) īstenošanai Latvijas valstī, kura Latvijas sabiedrībai un latviešu nācijai un kultūrai ir sveša un nepieņemama. Atbildes sniedzēji nav ņēmuši vērā ne Latvijas sabiedrības kritisko viedokli, ne tos zinātniskos pētījumus Eiropā un citur pasaulē, kuru rezultāti un secinājumi ir pretrunā dzimtes ideoloģijai un tās mērķiem.

Tā kā līdzšinējās sabiedrības (NVO vēstule amatpersonām, diskusijas mediju vidē), profesionāļu (skolotāju vēstule amatpersonām) un Saeimas deputātu iniciatīvas (Komisijas vēstule Ministru prezidentam), kas vērstas pret Dānijas metodiskā līdzekļa nonākšanu Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs (turpmāk PII) ne MK, ne LM nav tikušas ņemtas vērā, uzskatām, ka ir notikusi klaja sabiedrības līdzdalības principa ignorēšana, padziļinot jau tā smago demokrātijas krīzi Latvijā un mazinot gan sabiedrības uzticību valsts pārvaldei, gan pārliecību, ka sabiedrība vispār ir spējīga piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos un ietekmēt to rezultātu. Bez pietiekamas un pamatotas argumentācijas nav pieļaujama situācija, ka sabiedrībai tiek uzspiests Dzimumu līdztiesības plānā noteiktais dzimumu līdztiesības politikas virziens ar skaidri izteiktām egalitārās dzimtes ideoloģijas iezīmēm, kuras Latvijas sabiedrības vairumam vispār nav ne zināmas, ne izprotamas, ne pieņemamas. Ir nepieciešamas atklātas un izskaidrojošas diskusijas sabiedrībā par dzimtes ideoloģijas būtību un mērķiem un tās tiešu izpausmi Dānijas metodiskā materiāla saturā. Informācijas nesniegšana vai apzināta tādu viedokļu noklusēšana, kas neatbilst dzimtes ideoloģijas mērķiem, nedrīkst kļūt par instrumentu, ar kura palīdzību notiktu bērnu veselību apdraudoša metodiskā līdzekļa tālāka popularizēšana un izplatīšana pirmsskolā.

Lai jautājumu risinātu pēc būtības, ierosinām:

1)    iesaistot visplašākā mēroga akadēmisko un pilsonisko sabiedrību, veikt koleģiālu un detalizētu ekspertīzi par Dzimumu līdztiesības plāna un tajā iekļauto pasākumu atbilstību Latvijas valsts interesēm;

2)      izveidot darba grupu, kurā būtu pārstāvēti pirmsskolas izglītības pedagoģijas, psihiatrijas, bērnu tiesību aizsardzības speciālisti u. c. eksperti, lai sagatavotu objektīvu un godprātīgu atzinumu par Dānijas metodiskā līdzekļa saturu un tā piemērotību izmantošanai Latvijas pirmsskolā, ņemot vērā Latvijas sociālvēsturisko situāciju, kultūras un sociālo savdabību, morāli ētiskās vērtības un likumiskās tiesības. Ja nepieciešams, darba grupai var piesaistīt speciālistus no Lietuvas, kur šī konkrētā un tam līdzīgu metodisko materiālu („Gender Loops”) nonākšana PII jau divreiz ir noraidīta politiskā līmenī;

3)      līdz Dzimumu līdztiesības plāna un Dānijas metodiskā līdzekļa detalizētam izvērtējumam atkārtoti aicinām apturēt Dzimumu līdztiesības plāna, tai skaitā „dzimumu līdztiesības principu integrēšanu pirmsskolas izglītības iestāžu darbā”, izmantojot Dānijas metodisko materiālu pedagogiem un bērniem (Dzimumu līdztiesības plāna pasākums 1.4);

4)    papildus tam lūdzam tiesībsargu izvērtēt, vai LM darbība, veicot dzimumu līdztiesības jautājumu koordinēšanu valstī, ir notikusi Latvijas valsts un sabiedrības interešu labā. LM mājas lapā pieejamā dokumentācija dzimumu līdztiesības politikas jomā (tai skaitā Dzimumu līdztiesības komitejas sēžu protokoli), kā arī LM publiski paustais viedoklis rada pamatotas aizdomas, ka LM ilgstoši un sistēmiski dzimumu līdztiesības jomā izmantota kā platforma radikālu feminisma ideju un egalitārās dzimtes ideoloģijas (Ziemeļvalstu pieeja) iedzīvināšanai un nostiprināšanai Latvijā. Dzimtes ideoloģija ir instruments uz tirgu orientēta labklājības režīma attīstīšanai un nostiprināšanai, īpaši Ziemeļvalstīs. Uzskatām, ka neizvērtēta un nesamērīga dzimtes ideoloģijas pārņemšana no Ziemeļvalstīm vērtējama kā tieša šo valstu ekonomisko interešu lobēšana Latvijā, pakļaujot Latvijas sabiedrību attiecīgiem sociālās inženierijas procesiem, kuru sociālās sekas nav pietiekami izvērtētas un novērtētas arī pašās Ziemeļvalstīs;

5)      uzsākt atklātas diskusijas, tai skaitā akadēmiskajā vidē, par dzimumu līdztiesības/dzimtes ideoloģijas zinātnisko pamatojumu un ideoloģiskajiem mērķiem, tādējādi iesaistot sabiedrību politikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesos uz daudz līdzvērtīgākiem nosacījumiem un mazinot iespēju pieņemt lēmumus, kas ir pretrunā sabiedrības interesēm Latvijā;

6)    izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai uzlabotu pirmsskolas izglītības vadības un satura kvalitāti, tai skaitā ņemot vērā Valsts kontroles 2008.gada 7.maija Revīzijas ziņojumā par „Pirmsskolas izglītības īstenošanas atbilstību normatīvo aktu prasībām” norādītos trūkumus.

Turpmākajā izklāstā norādām uz vairākām būtiskām problēmām, kas izriet no MK atbildes vēstules Komisijai. Lūdzam Jūs un atbildīgos ministrus un tiesībsargu izskatīt turpmāk minētos jautājumus pēc būtības un sniegt atbildes par katru no tiem savas kompetences ietvaros.

Par „Plānu dzimumu līdztiesības programmas īstenošanai 2012.-2014. gadam”

I. MK atbildes vēstulē dzimumu līdztiesības politikas īstenošana Latvijā tiek pamatota, atsaucoties uz spēkā neesošu normatīvo aktu – Ministru kabineta 2011.gada 23.februāra rīkojumu Nr.67 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” un tajā minētu pasākumu 9.7.: “Veicināsim sociāli iekļaujošas sabiedrības attīstību, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visām sabiedrības grupām, lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību un tādējādi mazinātu nabadzības un sociālās atstumtības riskus, novēršot diskrimināciju, stereotipus un aizspriedumus.”

Atgādinām, ka 2012.gada 16.februārī tika izdots jauns MK rīkojums Nr.84 „Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai”, un tajā minētais pasākums 9.7. vairs nav iekļauts. Turklāt nevienā no 2012.gada 16.februārī pieņemtajiem Valdības rīcības plāna pasākumiem, nedz pašā „Deklarācijā par Valda Dombrovska vadīta Ministru kabineta iecerēto darbību” dzimumu līdztiesība nav pieminēta, tādējādi apliecinot, ka tā tomēr nav aktuāla problēma ne politikas, ne sabiedrības līmenī Latvijā.

II. Dzimumu līdztiesības plānā norādīts, ka tas pieņemts saskaņā ar 2001.gada  „Koncepciju dzimumu līdztiesības īstenošanai”, kaut gan Dzimumu līdztiesības plāna izstrādes laikā spēkā esošajā 2011.gada Rīcības plānā par Valdības Deklarācijas īstenošanu (MK 2011.gada 23.februāra rīkojums Nr.67) LM līdz 2011.gada 30.decembrim tika uzdots: ”Izstrādāt un īstenot jaunu plānošanas dokumentu dzimumu līdztiesības politikas attīstībai pēc 2011.gada. Apstiprināt MK plānu dzimumu līdztiesības politikas attīstībai 2012.-2014. gadam.” Secinām, ka faktiski Dzimumu līdztiesības plāns izstrādāts un apstiprināts, pirms ir ticis izstrādāts atbilstošs augstāka līmeņa politikas plānošanas dokuments. Atgādinām, ka „plāns ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments, ko izstrādā politikas ieviešanai noteiktā nozarē laikposmam līdz trim gadiem, lēmējinstitūcijas atbalstītu pamatnostādņu īstenošanai vai augstākas iestādes dotā uzdevuma izpildei”.

2001.gada „Koncepcija dzimumu līdztiesības īstenošanai” kā augstāka līmeņa politikas plānošanas dokuments „Plānam dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.-2014.gadam” tiesību aktu vortālā likumi.lv nav norādīta. Koncepcija nav atrodama arī nevienā no MK politikas plānošanas dokumentu datu bāzes POLSIS sadaļām, tai skaitā sadaļā Hierarhijas, kurā visām ministrijām ir pienākums sakārtot to kompetencē esošos dokumentus savstarpējā pakārtotības sistēmā (hierarhijā) vienas jomas ietvaros un kuras struktūru nosaka Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādnes un Ministru kabineta kārtības rullis. Attiecīgajā apakšsadaļā Dzimumu līdztiesība norādīta vien „Programma dzimumu līdztiesības īstenošanai 2007.-2010.gadam”. Iepriekš minētais liek šaubīties par 2001.gada „Koncepcijas dzimumu līdztiesības īstenošanai” kā augstāka līmeņa politikas plānošanas dokumenta statusu.

III. Atbildes vēstulē sniegta maldīga informācija, ka 2001.gada „Koncepcijā par dzimumu līdztiesības īstenošanu” skaidroti termini. Nevienā no nacionāla līmeņa normatīvajiem aktiem, kurus LM norādījusi saistībā ar dzimumu līdztiesību, nav sniegta skaidra dzimuma definīcija, kā arī nav norādīts, ka dzimums nacionālajā likumdošanā tiktu saprasts kā sociāls dzimums/sociāls konstrukts/dzimte (angļu val. ‘gender’). Tāpēc lūdzam skaidrot jēdzienu „dzimums” lietošanu normatīvajos aktos saistībā ar dzimumu līdztiesību.

Lai arī diskusijas par dzimumu kā sociālu konstruktu plašākā sabiedrībā nav notikušas un attiecīgas normas nacionālajā likumdošanā nav nostiprinātas, LM amatpersonas publiskajā telpā atzīst, ka Dānijas metodiskajā līdzeklī runāts tieši par sociālo dzimumu (sk., piem., LM Dzimumu līdztiesības nodaļas vadītājas Agneses Gailes viedokli 2012.gada 28.septembra raidījumā „Aktuālā diskusija” Latvijas Kristīgajā radio), kas faktiski nozīmē to, ka dzimtes ideoloģijai atbilstoša izpratne par dzimumu kā sociālu konstruktu jau tiek ieviesta Latvijas izglītības sistēmā.

Vēršam Jūsu uzmanību, ka koncepts izmantots arī citā Ziemeļvalstu un Latvijas sadarbības projektā. Dzimumu līdztiesības komitejas sēdē 2012.gada 19.jūnijā Resursu centra sievietēm „Marta” pārstāve Iluta Lāce, prezentējot Limbažu pašvaldības un Nordplus Junior projektu „Dzimumu līdztiesība un uzņēmējdarbība Limbažu 1.pirmsskolā „Buratino”” sakarā ar īstenoto projektu lieto tādus apgalvojumus kā „laba izpratne par dzimti”, „iegūt vairāk zināšanu par dzimti, uzņēmējdarbību” (sēdesprotokolsNr.9). Aicinām izvērtēt šos gadījumus un veikt pasākumus šādu gadījumu novēršanai.

IV. Atbildes vēstulē MK atsaucas uz MK 2012.gada 31.jūlija noteikumiem Nr.533 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām”, kas nosaka, ka “viens no pirmsskolas izglītības pedagoģiskā procesa galvenajiem pamatnosacījumiem ir nodrošināt bērna, pedagogu un vecāku vai bērna likumisko pārstāvju sadarbību”. Uzskatām, ka nekāda „likumiskā sadarbība” šobrīd nav iespējama, kamēr sabiedrības, akadēmiskajā, profesionālajā un politiskajā vidē nav vienotas izpratnes par pamatjēdzieniem un kamēr nav apzināta un novērtēta dzimtes ideoloģijas ietekme uz Latvijas sabiedrības un katra cilvēka dzīves kvalitāti visdažādākajos aspektos. Latvijas sabiedrības vairākuma izpratnē un kultūrā dzimums primāri joprojām ir iedzimta, nevis iegūta īpašība. Lūdzam skaidrot, kā likumiskā sadarbība ar bērna vecākiem notikusi Dānijas metodiskā materiāla pilotprojekta ieviešanas gaitā.

V. Iepazīstoties ar publiski pieejamajiem Dzimumu līdztiesības komitejas darba sēžu protokoliem, secināms, ka LM tiek izmantota par platformu dzimtes ideoloģiju pārstāvošu interešu aizstāvībai, lobēšanai un uztiepšanai Latvijas sabiedrībai un integrēšanai dažādu nozaru nacionālās politikas dokumentos, bet jo īpaši – jaunatnes un izglītības politikā, nodrošinot šo interešu pārstāvošai organizācijai – Resursu centram sievietēm ”Marta” – nesamērīgu ietekmi lēmumu pieņemšanas procesos un politikas iniciatīvu ierosināšanā. Komitejā nav pārstāvēta neviena nevalstiska organizācija, kas nepārprotami aizstāvētu tradicionālās vispārcilvēciskās vērtības, kamēr tās sastāvā ir iekļautas divas Resursu centra sievietēm „Marta” pārstāves. Šāds pārstāvniecības nesamērīgums neļauj pieņemt objektīvus lēmumus sabiedrības interesēs. Aicinām Jūs un atbildīgos ministrus novērst šos demokrātijas ierobežojumus un nodrošināt patiesu dažādu viedokļu pārstāvniecību, tai skaitā tradicionālās un latviskās pamatvērtībās orientētu nevalstisku organizāciju dalību, Dzimumu līdztiesības komitejas darbā. Vēršam uzmanību, ka pēc LM mājaslapā pieejamās informācijas Dzimumu līdztiesības komitejā vairākus mēnešus nav bijis neviena Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvja, bet jautājumus, kas saistīti ar pirmsskolas un skolu izglītības iestāžu personāla, vecāku un pirmsskolas un skolas vecuma bērnu izglītošanu, nav pieļaujams lemt bez IZM pastāvīgas un obligātas dalības.

VI. Lūdzam skaidrot situāciju, kā Dzimumu līdztiesības plānā iekļauti tādi izglītības pasākumi, par kuriem IZM pārstāvis A.Opincāns Dzimumu līdztiesības komisijas sēdē 2012.gada 19.jūnijā informē komitejas locekļus, ka „IZM nav informācijas par plāna ietvaros īstenojamām aktivitātēm”. Lūdzam sniegt normatīvajos aktos balstītu skaidrojumu par IZM un visu citu zemāka līmeņa iesaistīto institūciju, tai skaitā Valsts izglītības satura centra (turpmāk – VISC) kompetenci un atbildību pirmsskolas izglītības satura nodrošināšanā. Norādām, ka A.Opincāna teikto netieši apstiprina arī Dzimumu līdztiesības plānā teiktais: „Plānā iekļāva, pēc LM ieskatiem, arī būtiskākos pasākumus, kas veicinātu sieviešu un vīriešu situācijas uzlabošanos ar TM, IZM, EM saistītām atbildības sfērām.” (Ievads, 4. lpp.). Aicinām izvērtēt, vai, šādi rīkojoties, nav pārkāptas LM kā koordinējošās iestādes kompetences robežas.

VII. Lūdzam IZM sniegt skaidrojumu par Dzimumu līdztiesības komisijas 2012.gada 19.jūnija sēdē VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītājas vietnieces Inetas Upenieces sniegto informāciju par “notiekošajām pirmsskolas izglītības reformām, kas padarīs pirmsskolas izglītības saturu elastīgāku”. Kādi normatīvie akti bez jau minētajiem MK 2012.gada 31.jūlija „Noteikumiem par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām” šobrīd nosaka pirmsskolas izglītības saturu? Papildus lūdzam IZM sniegt vispusīgu informāciju par Valsts kontroles 2008.gada 7.maija Revīzijas ziņojumā par „Pirmsskolas izglītības īstenošanas atbilstību normatīvo aktu prasībām” konstatēto trūkumu novēršanu, īpaši attiecībā uz pirmsskolas izglītības vadību un satura un kvalitātes nodrošināšanu (punkts 1.2.1.) un kontroli (punkts 1.2.3.).

I.Upeniece 2012.gada 19.jūnija sēdē Dzimumu līdztiesības komisiju informē arī par notikušajiem pirmsskolas pedagogu un metodiķu semināriem, kuros aplūkoti dzimumu līdztiesības jautājumi. Lūdzam rast iespēju iepazīties ar šo semināru materiāliem, kā arī paskaidrot, kādā izpratnē jēdziens ”dzimums” lietots šajos semināros.

VIII. LM savā mājaslapā un medijos ir sniegusi informāciju, ka VISC 2012.gada nogalē „organizēs seminārus pirmsskolas speciālistu iepazīstināšanai ar grāmatu un metodisko brošūru”. Lūdzam sniegt informāciju par izglītības iestādēm, kuru darbinieki piedalījās apmācībās, kā arī rast iespēju iepazīties ar semināru materiāliem. Lūdzam arī skaidrot, kā tika nodrošināta sadarbība ar apmācībā iesaistīto izglītības iestāžu bērnu vecākiem.

IX. Lūdzam skaidrojumu par to, ka Dzimumu līdztiesības komiteja savā darba plānā 2012.gadam izglītību ir definējusi kā prioritāro jomu dzimumu līdztiesības ieviešanai, lai gan pagaidām nav panākta vienota izpratne par dzimumu līdztiesības politikā lietotajiem jēdzieniem un sabiedrībā nav notikušas diskusijas par dzimtes ideoloģijas atbilstību Latvijas valsts interesēm un akceptējamību sabiedrībā.

X. 2012.gada 28.februāra MK sēdē tika uzdots IZM tās kompetences ietvaros līdz 2012.gada 1.oktobrim izvērtēt nepieciešamību un iespēju uzlabot esošās mācību programmas, to saturā akcentējot vērtībizglītības, dzimumu līdztiesības un veselības izglītības jautājumus. Lūdzam IZM rast iespēju deputātiem iepazīties ar attiecīgo izvērtējumu.

XI. Lūdzam skaidrot, kā Dzimumu līdztiesības plānā paredzēts veikt „lomu maiņas dienas skolās”, kā arī detalizētāk paskaidrot 2.rīcības virziena „Vīriešu un sieviešu veselīga un videi draudzīga dzīvesveida veicināšana” pasākuma 2.6. „Veicināt pusaudžu izglītošanu par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem un līdztiesīgām nevardarbīgām attiecībām” saturu. Lūdzam skaidrot, kādā veidā un pēc kādiem kritērijiem Dzimumu līdztiesības plānā budžeta ietvaros īstenojamo pasākumu ieviešanai paredzēts piesaistīt NVO?

XII. Lūdzam apzināt, izvērtēt un novērst situāciju, ka ārvalstu finanšu instrumenti tiek izmantoti tādas ideoloģijas izplatīšanai un nostiprināšanai Latvijā, kura ir pretrunā Latvijas sabiedrības kultūrai, ētikai un vērtībām un kura rada draudus Latvijas sabiedrības, īpaši bērnu un jaunatnes, veselībai, kas ir katras „tautas pastāvēšanas un izdzīvošanas dabiskais pamats” (Ārstniecības likums). Aicinām veikt preventīvus pasākumus, lai, īstenojot ES struktūrfondu programmas un EEZ finanšu instrumentu programmas, netiktu pieļauta situācija, ka finansējums tiek piešķirts dzimtes ideoloģiju popularizējošu projektu atbalstam. Šai sakarā lūdzam sniegt detalizētu informāciju par Dzimumu līdztiesības plānā paredzētā pasākuma 4.1. „Veicināt ESF administrēšanā iesaistīto speciālistu, kā arī projektu iesniedzēju un projektu vērtētāju izpratni par dzimumu līdztiesības aspekta ievērošanu un īstenošanu projektos” ietvarā veicamajām aktivitātēm un to saturu.

XIII. Ziemeļvalstu dzimtes ideoloģijas ieviešana Baltijas valstīs notiek saskaņā ar „Ziemeļvalstu dzimumu līdztiesības sadarbības programmu 2011.-2014.gadam”[1]. Šī programma paredz arī Ziemeļvalstu dzimtes līdztiesības izpratnes un dzimtes līdztiesības pedagoģijas materiālu adaptēšanu un ieviešanu Baltijas valstīs.

Lūdzam skaidrot, vai šāda vienpusēja sadarbība vispār uzskatāma par sadarbību un nav vērtējama kā tieša savas ideoloģijas uztiepšana tuvākajām kaimiņvalstīm savu ekonomisko interešu nodrošināšanai. Minētajā programmā minēts, ka sadarbība notiek uz Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja, pilsoniskās sabiedrības un brīvprātīgo diskusiju pamata. Tikmēr praksē kā Latvijā, tā Lietuvā šo pedagoģisko programmu ieviešana no sabiedrības ir tikusi slēpta, tādēļ runāt par diskusijām sabiedrībā nav pamata.

Lūdzam skaidrojumu par to, cik saistoša Latvijai ir šīs programmas īstenošana un kuras ir atbildīgās personas, kas no Latvijas puses ir akceptējušas šīs programmas ieviešanu Latvijā un atsevišķu tajā minēto pasākumu iekļaušanu Latvijas normatīvajos aktos, konkrēti – Dzimumu līdztiesības plānā.

Diemžēl grūti ir iedomāties pretēju situāciju – ka kādai Latvijas institūcijai būtu iespējams, piemēram, īstenot tradicionālās ģimenes vērtību vai latviskās dzīvesziņas aktualizēšanu Norvēģijas, Dānijas vai Zviedrijas izglītības sistēmā.

XIV. Veicot dzimumu līdztiesības izvērtēšanu, aicinām pievērst uzmanību pašu Ziemeļvalstu pētnieku atzinumiem, ka pēc 30-40 gadu intensīvas dzimtes ideoloģijas īstenošanas ambiciozais mērķis par dzimumu līdztiesību nav sasniegts un pastāv šaubas, vai tas maz ir sasniedzams un vai tas vispār ir jāsasniedz[2], nemaz nerunājot par sociālajām sekām un ietekmi, kāda šai ideoloģijai ir bijusi Ziemeļvalstu sabiedrībā. Nav pieļaujams, ka Latvijā tiek īstenota politika, kuras instrumenti ir novecojuši, nav attaisnojušies vai kuru izvēle bijusi balstīta nevis zināšanās, bet ideoloģiskos pieņēmumos (īpaši tas attiecas uz tādiem instrumentiem kā stereotipu mazināšana, darba un ģimenes dzīves saskaņošana). Nav pieļaujams, ka Latvijas sabiedrība tiek pakļauta sociālās inženierijas paņēmieniem, kuru pielietošana Ziemeļvalstīs sieviešu stāvokli nav uzlabojusi, turklāt absolūti nerēķinoties ar reālo kultūrvēsturisko situāciju Latvijā.

XV. Informējam, ka Antverpenes un Madrides universitāšu 2011.gada pētījumā par dzimumu lomu konstruēšanu ES secināts, ka dzimumu līdztiesības politika, izmantojot dzīves un ģimenes dzīves saskaņošanas instrumentus, patiesībā nešaubīgi turpina izmantot sieviešu darbu savu ekonomisko interešu labā. Ziņojumā teikts: „Sievietes dalība darba tirgū, izmantojot darba un ģimenes dzīves saskaņošanas pasākumus, bieži vien tiek prezentēta kā brīnumlīdzeklis visām ES problēmām: risinājums demogrāfiskajiem izaicinājumiem, līdzeklis, kā kāpināt ES produktivitāti, un arī kā līdzeklis, lai sasniegtu dzimumu līdztiesību. Sievietes tiek konstruētas kā universālas visu ES problēmu atrisinātājas jeb „factotum” (‘kalpotājs vai persona, kurš var, prot un spēj veikt visu darāmo’), tādējādi nešaubīgi turpinot sieviešu darba ekspluatāciju”.[3]

2012.gadā Norvēģijas, Zviedrijas un Itālijas pētnieku pētījumā par dzimumu līdztiesības ideoloģijas ietekmi uz dzimstību Eiropā, secināts, ka ”nav nekādu pazīmju, kas liecinātu par pozitīvu saistību starp izteikti izlīdzinošu (egalitāru) attieksmi pret dzimumu lomām sabiedriskajā sektorā un mātes lomu ģimenē un vēlmi laist pasaulē bērnus”, lai arī darba un ģimenes saskaņošana vienmēr ir tikusi pozicionēta kā iniciatīva dzimstības veicināšanai.[4]

Ziemeļvalstīs pēc dokumentālo filmu cikla „Smadzeņu skalošana”[5] demonstrēšanas sabiedriskajā televīzijā ir sākušās diskusijas par dzimumu līdztiesības ideoloģisko raksturu, mērķiem un neatbilstību sabiedrības vajadzībām. Nebūtu pieļaujams, ka ideoloģija, kas veidota uz pseidozinātniskiem pamatiem un par kuras graujošo ietekmi uz sabiedrību, īpaši jaunatni, un civilizāciju kopumā ir satraukušies daudzi pasaules zinātnieki, Latvijā tiktu valstiski atbalstīta un īstenota.

XVI. Aicinām Ministru prezidentu un atbildīgos ministrus iepazīties arī ar dzimtes ideoloģijas un labklājības režīma radītajām sociālajām, sabiedrības veselības u. c. sekām – vīriešu un bērnu pašnāvības, sieviešu alkoholisms, bērnu uzvedības traucējumi, ģimenes institūta sairums, garīgo un vispārcilvēcisko vērtību degradēšanās, patērētājsabiedrības un materiālistiskā pasaules uzskata nesamērīga manifestācija, seksuālās dzīves traucējumi, seksuāli transmisīvo slimību izplatība, vientuļo cilvēku ārkārtīgais īpatsvars u. tml.[6]

XVII. Dzimumu līdztiesība nav aktuāla problēma Latvijā. Kā liecina Pasaules ekonomikas foruma (WEF) pētījums “The Global Gender Gap Index 2012” (“Globālais dzimumu atšķirības indekss 2012″), kurā izvērtēta plaisa, kāda ekonomiskās, tiesiskās un sociālās līdztiesības jomā starp vīriešiem un sievietēm pastāv 135 pasaules valstīs, Latvija ierindojas 15.vietā, savukārt Lietuva vien 34.vietā un Igaunija 60.vietā. Vairākos dzimumu līdztiesības aspektos, tai skaitā sieviešu nodarbinātībā (Eurostat), Baltijas valstis apsteidz pat Ziemeļvalstis, kas ir dzimumu vienlīdzības līderes pasaulē.

XVIII. Aicinām Latvijas valdību un amatpersonas pievērst uzmanību Eiropas un pasaules zinātnieku un dažādu nozaru speciālistu satraukumam par zinātnes ideoloģizēšanu un dzimtes pētījumu izmantošanu zinātniskās patiesības sagrozīšanai, lai veiktu tāda mēroga sabiedrības pārveides procesus, kas apdraud cilvēka būtību un patību globālās varas elites, tai skaitā Eiropas Savienības varas elites, ekonomisko interešu nolūkā. Pirms jauna plānošanas dokumenta dzimumu līdztiesības politikas attīstībai izstrādes aicinām nevairīties iepazīties ar tiem viedokļiem, kuri norāda uz fundamentālām un bīstamām kļūdām dzimtes ideoloģijā[7].

Par metodisko materiālu „Pirmsskolas, kurās ir vieta PepijPrinčiem un PirātPrincesēm”

XIX. Ziemeļvalstu Ministru padomes finansētais projekts Dānijas metodiskā materiāla izplatīšanai PII vienlaikus tika īstenots Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Krievijā, tādēļ lūdzam pievērst uzmanību tam, ka Lietuvā 2012.gada 5.novembrī pēc asām diskusijām mediju telpā un neatlaidīga speciālistu un „Nacionālās ģimeņu un vecāku asociācijas” pieprasījuma notika Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja, projekta realizētāja „Sieviešu informācijas centra”, ieinteresēto valsts un pašvaldību institūciju un nevalstisko organizāciju kopīga tikšanās, kurā tika nolemts, ka Dānijas metodiskais materiāls ir neatbilstošs Lietuvas situācijai un kultūrai un nav piemērots izmantošanai Lietuvas pirmsskolas izglītības iestādēs neatkarīgi no, vai tās ir privātās vai pašvaldības/valsts PII. Savukārt projekta ieviesējam „Sieviešu interešu centram” tika uzdots pārstrādāt Dānijas metodiku tā, lai tajā netiktu pausta dzimtes ideoloģija un tai atbilstošā izpratne par dzimumu kā sociālu konstruktu, kas paredz, ka pastāv nevis divi, bet seši  dzimumi un pat vairāk. Tika prasīts arī, lai no metodikas tiktu izskaustas tehnikas, kas apdraud bērnu, īpaši zēnu, identitāti, kā arī metodika tiktu orientēta uz katra dzimuma unikalitātes novērtēšanu un nostiprināšanu, uzsverot katra dzimuma atšķirīgumu, bet novērtējot to līdzvērtīgumu. Tā kā projekta ieviesējam šādi nosacījumi acīmredzot nebija piepildāmi, „Sieviešu informācijas centrs” savā mājaslapā publicēja paziņojumu, ka projekta mērķis nav īstenot šo metodiku PII, bet tikai iepazīstināt ar Dānijas dzimumu līdztiesības pedagoģijas pieredzi. Metodikas saturiskā izvērtēšana tika nodota akadēmiskajām iestādēm, kas saistītas ar pirmsskolas izglītības pedagoģiju. Metodiskais materiāls tā arī netika publiskots.

Labākai izpratnei aicinām Jūs iepazīties ar dažiem no pamatojumiem, kas Lietuvā lika pieņemt lēmumu, ka Dānijas metodiskā līdzekļa izmantošana Lietuvas pirmsskolā netiks pieļauta, novērtējot metodisko līdzekli kā tādu, kas apdraud bērna dzimuma identitātes veidošanos un nostiprināšanos un tādējādi ir pretrunā Lietuvas Izglītības likumam un Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātajai „Ģimenes dzīves un dzimumaudzināšanas programmai”:

1)      metodika balstīta dzimtes ideoloģijā, kuras izpratne par dzimumu kā sociālu konstruktu ir sveša un nepieņemama Lietuvas kultūrai un sabiedrībai: „dzimums” metodiskajā materiālā lietots sociālā dzimuma nozīmē, kas paredz, ka ir nevis divi, bet vismaz seši dzimumi (heteroseksuāļi, lesbietes, geji, homoseksuāļi, biseksuāļi un transseksuāļi). Transseksuālisms – vīrieša iztēlošanās, ka viņš ir sieviete, un otrādi – ir pieskaitāmi psihiskās veselības traucējumiem (Starptautiskajā slimību klasifikatorā ICD 10 transseskuālisms iekļauts ar kodu F64.0), taču bērniem šajās programmās tiek piedāvāts sajusties pie cita dzimuma piederīgiem. Divas trešdaļas bērnu ar tādiem traucējumiem (dzimumidentitātes traucējumi bērnībā – kods F64.2) kļūst par homoseksuāli orientētiem. „Sociālā dzimuma” izpratnes ieviešana izglītības sistēmā nozīmētu piedāvājumu bērniem izvēlēties „dzimumu” no sešiem iepriekš minētajiem variantiem;

2)      metodikas nolūks ir radīt bērnos izpratni, ka dzimums ir nepastāvīga īpašība, ko bērns var brīvi izvēlēties un iegūt. Īpaši bīstama šādu metožu pielietošana ir zēniem, kam dzimuma identitātes traucējumi novērojami 5 reizes biežāk nekā meitenēm;

3)      metodikā izvēlētie paņēmieni zēnu vīrišķās agresivitātes mazināšanai ir vērsti uz „zēnu resocializāciju sievišķības virzienā”, kas var radīt neparedzamas sociālas sekas, tai skaitā vīriešu psihiskās veselības pasliktināšanos (visā Rietumu pasaulē palielinās vīriešu pašnāvību skaits, kuru iemesls ir vīrišķās identitātes traucējumi/zaudējums) un sociālo sasniegumu pazemināšanās;

4)      metodika ignorē iedzimtības noteiktās dzimumu atšķirības;

5)      metodikā par normu tiek atzīti bērnu psihiskās veselības traucējumi – dzimuma identitātes traucējumi (sk. Starptautiskajā Slimību klasifikatorā kods F64.2), tādējādi apdraudot ANO Konvencijā par bērna tiesībām noteiktās bērna tiesības uz attīstību. Bērna sevis iztēlošanās par piederīgu pretējam dzimumam un ģērbšanās pretējā dzimuma drēbēs ir bērna dzimuma identitātes traucējumu simptomi. Šādas metodikas izmantošana īpaši bīstama ir bērniem, kuriem ir nosliece uz dzimuma identitātes traucējumiem. Kā pierāda pētījumi, divas trešdaļas bērnu ar dzimuma identitātes traucējumiem bērnībā pieauguši kļūst homoseksuāli;

6)      metodika konsekventi norobežojas no pēdējo desmitgažu zinātniskajiem pētījumiem, kuri ir pretrunā dzimtes ideoloģijai;

7)      metodika var izraisīt bērnā dzimuma identitātes apjukumu un seksuālās orientācijas traucējumus, īpaši bērniem no psiholoģiski/emocionāli nelabvēlīgām ģimenēm un bērniem, kuriem ir vāja saikne ar māti;

8)      metodika, ignorējot zinātniski pierādīto faktu, ka homoseksuālisms nav iedzimts fenomens, apdraud bērnu normālu seksuālo orientāciju nākotnē;

9)    vēršoties pret reāliem dzimumu stereotipiem, pirmsskolā un skolā vajadzētu nevis vājināt, kā to dara šī metodika, bet stiprināt sievietes un vīrieša identitāti, atklājot un uzsverot katra dzimuma labākās īpašības kā bērna personības attīstības potenciālu. Diemžēl šī metodika neuzsver autentiskas teicamas vīrišķības un sievišķības īpašības.[8]

Ziemeļvalstu Ministru padomes finansētais projekts bija otrais mēģinājums Lietuvas pirmsskolas izglītības sistēmā ieviest dzimtes ideoloģiju. 2009.gadā sabiedriskā spiediena un politiskās izpratnes dēļ neizdevās ieviest homoseksuālismu popularizējošu dzimumu līdztiesības projektu „Gender Loops”, kas tika realizēts Leonardo da Vinci programmas ietvaros, un ko toreizējais Lietuvas sociālo lietu un nodarbinātības ministrs Rimants Jons Daģis (Rimantas Jonas Dagys) novērtēja kā netradicionālu seksuālo orientāciju propagandējošu, ģimenes vērtības graujošu, lietuviešu tautas morālei nepieņemamu un Lietuvas Konstitūciju pārkāpjošu. Ņemot vērā šī gadījuma bezprecedenta raksturu, ministrs parakstīja rīkojumu izvērtēt arī citas aktuālās ministrijas pārziņā esošās dzimumu līdztiesības programmas, lai novērstu iespēju, ka līdzīgas idejas slepus tiktu īstenotas citās programmās un projektos. Tika apsvērta arī iespēja vērsties Ģenerālprokuratūrā par atbildīgo institūciju un amatpersonu nolaidību. Ministrs arī aicināja apzināt tos psihologus, kuri atbalsta „Gender Loops” metodoloģiju un vienlaikus ir pakalpojumu sniedzēji kādā no ministrijas pakļautības iestādēm.

Aicinām līdzīgus lēmumus pieņemt arī Latvijas atbildīgos ministrus, Ministru prezidentu, tiesībsargu!

XX. Informējam, ka „Gender Loops” kā dzimumu līdztiesības labas prakses piemērs PII tika prezentēts Eiropas mēroga konferencē “Dzimumu stereotipu izskaušana – (Ne-) iespējamā misija?”, kas 2008.gada 30.janvārī notika Slovēnijā, Ļubļanā. Šajā pašā konferencē tika prezentēta arī Dānijas bērnudārzu programma „Bērnudārzi, kuros ir vieta Pepijprinčiem un Pepijprincesēm”. No Latvijas šajā konferencē piedalījās LM atbildīgās amatpersonas, tai skaitā  Dzimumu līdztiesības nodaļas vadītājs Kristaps Petermanis.

Iepazīstoties ar konferences materiāliem, secinām, ka attiecībā uz dzimumu līdztiesības integrēšanu PII darbā šīs programmas vērstas uz tik radikālu vecāku lomas samazināšanu bērnu audzināšanā un socializēšanā, kas acīmredzami pārkāpj starptautiskajos (ANO Konvencija par bērna tiesībām) un nacionālajos (Bērnu tiesību aizsardzības likums) tiesību aktos nostiprinātās bērna tiesības uz attīstību, kā arī ir pretrunā Latvijas Republikas Satversmei, kas īpaši aizsargā ģimeni un bērnus.

XXI. Vēršam uzmanību, ka minētais projekts „Gender Loops” vienā no Latvijas Dzimumu līdztiesības komitejas sēdēm prezentēts kā labas prakses piemērs! Vēlreiz aicinām Jūs izvērtēt LM darbību dzimumu līdztiesības jomā Latvijas valsts un sabiedrības interesēs un šīs rīcības atbilstību Latvijas Republikas Satversmei. Atgādinām, ka katra ierēdņa svinīgi dotais solījums liek būt „godīgam un taisnīgam, uzticīgam neatkarīgai un demokrātiskai Latvijas Republikai, pildīt amata pienākumus saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, starptautiskajiem līgumiem, likumiem un valdības lēmumiem un kalpot sabiedrības vispārējām interesēm, lai nodrošinātu tiesisku, efektīvu un atklātu valsts pārvaldes darbību.”

Atgādināsim, ka tieši bijušais LM Dzimumu līdztiesības nodaļas vadītājs Kristaps Petermanis un pašreizējais „Delnas” direktors, kura pamatizglītība ir dzimtes studijas un kurš vairākus gadus kā dzimumu līdztiesības speciālists strādājis LM, kopā ar „Providus” pētnieci Lindu Curihu ir petīcijas „19.gs. izpratne par dzimumu lomām kaitē bērniem un kavē Latvijas attīstību” parakstīšanas organizatori un finansētāji, kuri, apzināti maldinot Latvijas sabiedrību par metodiskā materiāla satura patieso būtību, veic darbību, kas ir pretēja Latvijas valsts un sabiedrības interesēm un kā tāda būtu attiecīgi izvērtējama, ko arī lūdzam tiesībsargu veikt.

XXII. Esam spiesti paust satraukumu par Latvijā izveidojušos paradoksālo situāciju, ka neviena amatpersona līdz šim nav saskatījusi, kādus draudus Latvijas sabiedrībai un valstij rada LM īstenotā dzimumu līdztiesības politika (dzimtes ideoloģija). Lūdzam skaidrot, kā iespējama situācija, ka neviens no Dzimumu līdztiesības komitejas ekspertiem vai atbildīgajām amatpersonām nav spējis saskatīt Dānijas piedāvātajā metodikā nevienu no Lietuvas speciālistu identificētajiem draudiem.

XIII. Vēršam Jūsu uzmanību, ka Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs savā mājas lapā sniedz maldinošu informāciju, ka Dānijas metodiskais materiāls adaptēts atbilstoši Latvijas situācijai. Materiāla adaptēšana nav notikusi, ignorējot to, ka Latvijas un Dānijas situācija dzimumu līdztiesības jomā, izpratne par dzimumu, morāles un kultūras vērtībām ir pārāk atšķirīga, lai Ziemeļvalstu (Dānijas, Zviedrijas) dzimumu līdztiesības pedagoģija būtu izmantojama mūsu izglītība sistēmā. Turklāt nekāda adaptēšana vispār nav bijusi iespējama, jo Iluta Lāce (Resursu centra sievietēm „Martas” pārstāve Dzimumu līdztiesības komitejā) žurnālā „Pirmsskola” norāda: “Strādājot pie metodiskā izdevuma, lielāko uzmanību pie­vērsām dāņu teksta precīzam lat­viskajam tulkojumam. Saprotams, ka teksta saturu mainīt nevarējām – tas ir dāņu autoru darbs, toties, labi zinot Latvijas izglītības vidi un sabiedrību, gribējām palīdzēt pedagogiem radoši darboties ar šīm bērnu grāmatām, izmantojot dažādas pedagoģiskās metodes.” [9]

XXIV. No Dānijas metodiskā materiāla izriet, ka tas paredz Latvijā ieviest „dzimumu līdztiesības pedagoģiju”[10] – metodi, kura atšķirīgās kultūras un vērtību izpratnes dēļ gandrīz nav pazīstama ārpus Ziemeļvalstu robežām[11]. Faktiski tas nozīmē pirmsskolas izglītības reformu, kuras mērķis ir pārveidot visu sabiedrību – tās kultūru, vērtības, sociālās attiecības (tai skaitā ģimenes dzīvi).

Šobrīd Latvijas sabiedrība par tādu vērienīgu sabiedrības pārveides procesu nav informēta, ne arī to ir akceptējusi. Tāpat par to nav informēti arī pedagogi, kas šajā sabiedrības pārveides darbā vistiešāk ir iesaistīti.

Dzimumu līdztiesības pedagoģija bērnudārzos pašās Ziemeļvalstīs ir viens no radikālākajiem un pretrunīgāk vērtētajiem instrumentiem, un Zviedrijā paredz arī tādus pasākumus kā dzimumneitrālas rotaļlietas, tradicionālo pasaku aizliegšanu bērnu pirmsskolas programmās (to vietā ir stāsti par viendzimuma vecākiem, viena vecāka ģimenēm un bērnu adopciju), vietniekvārdu viņš un viņa aizstāšana ar vienu abiem dzimumiem kopīgu dzimumneitrālu vietniekvārdu u. c. Vēršam uzmanību uz to, ka Zviedrijā šādas radikālas pirmsskolas izglītības dzimumu līdztiesības programmas tiek īstenotas ar to pašu pamatojumu kā Dānijas metodiskā materiāla nepieciešamības pamatojums Latvijā: „Pats svarīgākais ir, lai bērniem neatkarīgi no dzimuma tiktu dotas vienādas iespējas.”

Aicinām atbildīgās amatpersonas vispirms iepazīties ar šī pedagoģijas virziena saturu, mērķiem un darba metodēm un tikai tad pieņemt lēmumu par šādu sabiedrības pārveidošanas metožu ieviešanu pirmsskolas izglītības saturā Latvijā. Pēc mūsu domām, līdzšinējie LM amatpersonu, tiesībsarga, Resursu centra sievietēm „Marta”, „Providus” pētnieču Lindas Curihas un Ivetas Kažokas, „Delnas” izpilddirektora Kristapa Petermaņa, psihoterapeita Jurģa Anša Stabiņģa, psiholoģes Diānas Zandes, demogrāfa Ilmāra Meža, žurnālista Arņa Krauzes u.c. sabiedrībā zināmu personu paziņojumi par „grāmatiņu nevainīgumu” sabiedrību apzināti maldina.

XXV. Uzskatām, ka, ņemot vērā iepriekš izklāstīto, MK vēstulē un LM publiski medijos paustā apņēmība turpināt Dānijas metodiskā materiāla izplatīšanu un pedagogu apmācību ar vēl lielāku intensitāti liecina par LM amatpersonu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un prasa atbilstošu reakciju.

Atgādinām, ka Deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā MK iecerēto joprojām ir teikts, ka viena no valdības prioritātēm ir „saliedēta un iekļaujoša sabiedrība, spēcīga laikmetīga nacionālā identitāte, vienlaikus nodrošinot latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību”. Diemžēl Dzimumu līdztiesības plāna īstenošana ir nesavienojama ar latviešu nācijas un tās kultūras pastāvēšanu un attīstību, jo neiespējams kļūs šobrīd tik aktuālais politiskais sauklis par latvisku Latviju, kaut arī tas noteikts NAP 2020 redzējumā par Latvijas valsti 2020.gadā.

XXVI. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka 2012.gada decembrī Francijas parlamenta apakšpalātas (Nacionālās Asamblejas) deputāti ir pieprasījuši veikt izmeklēšanu par dzimtes ideoloģijas pārmērīgo ietekmi uz Francijas izglītības sistēmu un citām jomām. Savā rakstiskajā pieprasījumā viņi pieprasa veikt pilnīgu uzskaitījumu par šīs teorijas izplatību valstī: politikas dokumentos, kas orientēti uz maziem bērniem un izglītību, skolu un augstskolu vadlīnijās, sieviešu tiesību jomā, ģimenes tiesību jomā, sociālo tiesību jomā, pārvaldē un tiesu sistēmā.

Vairāk informācijas skat. interneta adresē: http://www.lifesitenews.com/news/french-parliamentarians-seek-investigation-of-growing-influence-of-gender-i. Pieprasījums franču valodā: http://unionrepublicaine.fr/enfance-en-danger-la-theorie-gender-imposee-dans-les-ecoles/.

SPEKTRS: Ar ko nodarbojās “Latviešu identitātes atbalsta biedrība” (kādi uzdevumi un mērķi, kas sasniegts)? 

Ieva Bērziņa: Latvija kopš 1991.gada piedzīvo tik strauju iedzīvotāju skaita samazināšanos, kāds nav pieredzēts pat abu pasaules karu laikā. Šajos nu jau vairāk kā 20 neatkarības gados nav bijis neviena tāda gada, kad dzimstība valstī būtu pārsniegusi mirstību. Tik vien kā skumji noraudzīties šajā bojāejā vairs nespējām, un šā gada rudenī nodibinājām biedrību, kas oficiāli reģistrēta 17.oktobrī. Savos statūtos esam īpaši uzsvēruši, ka biedrība dibināta latviešu etnosa esamības un patības saglabāšanai un attīstībai. Mūsu mērķis un galvenais uzdevums ir pielikt savas pūles, cik nu to spējam, lai novērstu un mazinātu draudus latviešu etnosa iznīcībai; radītu labvēlīgus apstākļus latviešu tautas dzīvā spēka saglabāšanās un kontinuitātes iespējamībai Latvijas valstī; panāktu latviešu tautas fiziskā un garīgā spēka atjaunošanos.

Savu darbību esam uzsākuši laikā, kad visā Eiropā un arī ārpus tās robežām atkal atdzimst nacionālisms un kultūridentitātes apzināšanās kā tautu, tā atsevišķu indivīdu apziņā. Šī situācija, kā vēstures dotā, iespējams, pēdējā iespēja ir jāizmanto, lai atrieztos uz garīgās izaugsmes ceļa.

Uzskatām, ka cilvēka etniskā piederība ir ļoti būtiska cilvēka dzīvē. Cilvēka pienākums savas dzīves laikā ir šo piederību apzināties, saudzēt un izkopt, lai nodotu mantojumā nākamajām paaudzēm, un uzturētu dzīvu un spēcīgu tautas garu. Tas jo īpaši svarīgi ir šodien, kad mūs ar dažādām politiskām, ekonomiskām un nosacīti zinātniskām metodēm cenšas pārliecināt, ka viss ir relatīvs – cilvēka dzimums, tāpat kā rase, etniskā piederība ir nekas vairāk kā sociāls konstrukts, kuru cilvēks var brīvi izvēlēties un mainīt.

SPEKTRS: Latvijas skrējienā no PSRS uz ES vai mēs neesam pa ceļam aizmirsuši un kā nederīgu atstājuši latviešu identitāti, lai ātrāk pieņemtu ES identitāti? Kopš Latvijas neatkarības laikiem, kādu Jūs redzat Latviju?

Ieva Bērziņa:: Ļoti, ļoti vēlētos, lai netiktu noplicināts un izpostīts Latvijas cilvēku gara potenciāls. Mēs esam maza tauta, tādēļ, lai noturētos un pastāvētu šajā pasaulē mums, maksimāli jāizmanto sava prāta un emociju kapacitāte, kas šobrīd diemžēl tiek apzināti nelietderīgi šķērdēta, degradēta un nonivelēta. Tā vietā, lai Latvijas iedzīvotāji, un it īpaši paši latvieši radītu vērtības (par to, ka mēs to spējam, nav nemazāko šaubu – it īpaši mākslā, mūzikā, zinātnē ), cilvēka gara un fiziskā enerģija tiek sadrumstalota un izniekota mazvērtīgās un pseidonozīmīgās darbībās, no kurām visvairāk cilvēkresursu aprij tieši nacionālā un ES birokrātija, kā arī projekta veida darbība kā tautsaimniecībā, tā pilsoniskajā sabiedrībā. Šķiet, šāds mehānisms speciāli radīts spējīgāko cilvēku iesūknēšanai sistēmā. Vai kāds ir saskaitījis, cik cilvēkresursu Latvijā iesaistīti ES struktūrfondu un citi ārvalstu finanšu instrumentu apkalpošanā, ES un Latvijas birokrātijas apkalpošanā, sociālo zinātņu zinātniski pētnieciskajā darbā, kas labākajā gadījumā vairs ir tikai šķitums, sliktākajā – instruments kādas cilvēcei naidīgas ideoloģijas rokās.

Tā vietā talantīgākajiem, spējīgākajiem un patriotiskākajiem latviešiem būtu jāapkopo savas zināšanas, lai radītu ideoloģisko, politisko, ekonomisko un sociālo modeli tādai Latvijas valstij, kura aizsargā un nodrošina latviešu tautas pastāvēšanu nākotnē tās vēsturiskajā teritorijā ilgtermiņā. Šāda Latvija uzceļama vien uz patiesām, ne šķietamām zināšanām.

SPEKTRS:. Ko nozīmē vārdi: nacionālā identitāte un latviešu identitāte?

Ieva Bērziņa: Latvijā, it kā nemanot, politiķi un zinātnieki etnisko nacionālo identitāti ir aizstājuši ar politisko/pilsonisko nacionālo identitāti, kas patiesībā ir divas dažādas identitātes izpratnes. Lielā mērā ir vērojama etniskās identitātes noliegšana vai tās iekļaušana tabu zonā (pastāvot labi attīstītam cilvēku iebaidīšanas mehānismam – rasu un etniskā diskriminācija, ksenofobija u.tml.) Ir notikusi Latvijas kā nacionālas valsts nodevība – tie ideāli, kas tautai bija dārgi pirms 20 gadiem, un noteikti tās apzinīgākajai daļai ir ideāli joprojām, tiek pasludināti par novecojušiem un neatbilstošiem laika garam, un tādēļ atmetami. Tā vietā tiek runāts par Eiropas identitātes konstruēšanu, bet, lai to varētu izdarīt, ir jānojauc esošā etniskā identitāte, un ne tikai etniskā – arī piederība savai ģimenei, dzimtenei, dzimumam… Lietuviešu filozofe un mūzikas kritiķe Egle Wittig-Marcinkevičūte šādu intelektuālu valsts nodevību pielīdzina „nacionālās ētikas drupām” un raksturo kā veidu, „kā nogalināt nacionālu valsti ar tās inteliģences rokām”.

S:  Ko nozīmē: latviska Latvija, vai šajā jēgā jāietilpst „Vienotības” mērķim cittautiešu pārdēvēšanu par latviešiem, jo nodzīvojuši Latvijā 15 gadus un pārvalda latviešu valodu?

I. Bērziņa: Mēs vēl joprojām dienu no dienas cītīgi turpinām izkalpot šķietamai patiesībai. Šā gada sākumā mūs cerīgi saviļņoja Ungārijas pavasaris – likās, kas tas iedvesmos arī citas Eiropas valstis sekot Ungārijas drosmīgajam piemēram. Diemžēl vēl nē. Ungāri savas nācijas definīcijas pamatā likuši etnokulturālo piederību. Ungāru zinātnieks Zoltans Kantors uzskata, ka politiskas nācijas jēdziens Eiropā būtu noraidāms, un aizstājams ar pilsonību. Ungārijas jaunā konstitūcija saucas „Ungāru zemes pamatlikums”, un sākas ar vārdiem: „Dievs svētī, ungārus!”. Latvijas oficiālā politika, pašas latviešu tautas vietā ir izvēlējusies citu ceļu – veidot politisku nāciju uz pilsoniskas sabiedrības pamatiem. Latviskais ir nevis pamats, bet neliels svētku rotājums. Iespējams, mēs esam viena no retajām tautām, kura aizliedz pati sevi, kļūstot no latviešiem un latviešu tautas par Latvijas tautu. Nevienā amatpersonas vai politiķa runā sen vairs nedzird pieminam latviešu tautu, ir tikai un vienīgi Latvijas tauta. Arī „Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam” nosaka, ka par latvieti ne tikai piedzimst, bet par latvieti var apzināti kļūt. Gluži tāpat kā par vīrieti vai sievieti piedzimt nav liktenis, bet cilvēka brīva izvēle viņa dzīves laikā …

Šai kontekstā vērts zināt, ka Lietuvā kopš 1999.gada ir spēkā likums par lietuviešu etniskās kultūras aizsardzību (Etninės kultūros valstybinės globos pagrindų įstatymas”) , kuru Lietuvas Seims pieņēma ar ļoti skaistu un spēcīgu preambulu:

„Lietuvas Republikas Seims, apzinoties, ka etniskā kultūra it tautas esamības, izdzīvošanas un turpmākas pastāvēšanas būtība, tās nacionālās kultūras pamats; konstatējot, ka daudzām lietuviešu etniskās kultūras formām un jo īpaši tās dzīvajām  tradīcijām draud acīmredzama izzušanas briesmas; atzīstot, ka tikai savu etnisko kultūru uzturoša tauta var sevi uzskatīt par sabiedrību, kas sasniegusi pilsonisko briedumu, un iekļauties pasaules civilizācijā kā līdzvērtīga partnere, saglabājot tādai partnerībai un sadarbībai nepieciešamo cieņu, patstāvību un savdabību, pieņem šo Etniskās kultūras valstiskās aizsardzības pamatlikumu.” Pie mums par šāda likuma izstrādāšanu vēl joprojām tiek lemts institūciju kabinetos.  Latvijas politikā akūti iztrūkst tādi uzdevumi un mērķi, kas vērsti uz latviešu etnosa esamības un patības aizsardzību, saglabāšanu un attīstību, tai skaitā attīstot un stiprinot latviešu tautas pašapziņu un saliedētību, un veicinot latviešu kā baltu etnosa daļas pašapzināšanos. Baltu tautu vienībai būtu jākļūst par to spēku, kas mūs sēj aizsargāt no globālajiem vējiem un vētrām.

S: Jūs sakāt, ka Latvija nolēmusi atšķirībā no Lietuvas un Ungārijas citu ceļu. Jāpiekrīt, ka Latvijas politiskais kurss iet grāvju ceļu. Vai tautai nozīmīgos pastāvēšanas jautājumus nevajadzētu ļaut lemt tautai, nevis pastāvošai valsts varai? Ko tauta varētu darīt lietas labā?

I. Bērziņa: Es tīšām izcēlu Lietuvas Saima teiktos vārdus likuma preambulā, jo tieskan sirdij tik tuvi, bet jāņem vērā, ka tie teikti 1999.gadā – vēl pirms iestāšanās ES.

Iespējams, ka  šodien tāda preambula netaptu. Bet likumā ierakstītu vārdu jau tik viegli neizdzēsīsi. Tas, ko varam, varam ierosināt, lai šāda preambula būtu arī Latvijas topošajam
likumam par nemateriālā kultūras mantojumu saglabāšanu ( tāds nosaukums gan neskan tik spēcīgi kā etniskā kultūra). Vai varam ko vairāk, nezinu, jo nav jau saliedētības Latvijā dzīvojošo latviešu
vidū, un tā nekādā veidā netiek atbalstīta. Atbalsts (politiskais un finanšu) tikai minoritāšu integrācijai un dažāda veida līdztiesībām. Tāpat kā nav nekāda atbalsta baltu (latviešu lietuviešu) vienotībai,
sadraudzībai u.tml. Bet viens tiešām nav karotājs.

S: Manuprāt, svētīgi būtu atbildību uzlikt arī uz mācītāju pleciem aicinot biežāk lūgt ne tikai par draudžu locekļu privātām vajadzībām, bet arī valstiskā mēroga vajadzībām, proti, par latviešu tautas vienotību. Un ticību, ka mēs varam panākt daudz, jo vienotībā ir spēks. Paldies, draudžu mācītājiem, kuri to ir apzinājušies un to dara.

Starp citu, 20 janvārī Doma laukumā notiks tautas sapulce, kurā var ierasties jebkurš Latvijas iedzīvotājs, kuram rūp Latvijas nākotne. Laipni lūdzu!

___________________________________________________________________

Raksta autors: Ieva Bērziņa

Pirms mēneša ar informatīvo rakstu „Saindēto ābolu maiss jeb kā Norvēģijā tika atmaskota dzimumu līdztiesības zinātnes pseidozinātniskums” iesaistījāmies sabiedrības diskusijā par Dānijā radītās izglītības programmas par dzimumu lomām ieviešanu Latvijas bērnudārzos (bēdīgi slavenā „Diena, kad Kārlis bija Karlīna”). No programmas ieviešanas aizstāvjiem komentāros saņēmām aizrādījumu, ka dzimumu līdztiesība rakstā izprasta pilnīgi „garām”. Sajutāmies neērti, un nolēmām izzināt nedaudz vairāk, ko tad dzimumu līdztiesība īsti nozīmē, un jo īpaši, ko tā nozīmē Eiropas Savienībā?

Dzimumu līdztiesība kā Eiropas Savienības ideoloģija un tās identitātes zīmols

Ideoloģija ir vērtību hierarhija. Eiropas Savienība (ES) ir deklarējusi, ka dzimumu līdztiesība ir tās galvenā prioritāte kopš Kopienas dibināšanas brīža, tā pieder tās pamattiesībām un ir nozīmīgākā no ES kopējām vērtībām. Paceļot vērtību virsotnē dzimumu līdztiesību, Eiropas Savienība to ir atzinusi un pieņēmusi par savu ideoloģiju, tā ir kļuvusi par ES identitātes zīmolu un ES ideoloģisko stūrakmeni.[1] Šīs ideoloģijas mērķis ir jaunas, viegli pārvaldāmas (manipulējamas), uz materiālo labklājību (patērnieciski) orientētas sabiedrības radīšana. Kā izrādās, šā mērķa sasniegšanai labi jebkuri līdzekļi.

„Dženderisma” ideoloģijas pamatā ir postulāts, ka dzimums ir nevis bioloģiski nosacīta jeb iedzimta cilvēka pazīme, bet gan sociāls konstrukts, kuru cilvēkam savas dzīves laikā ir tiesības brīvi izvēlēties un mainīt. Šādi traktējot dzimumu, dzimumu līdztiesības ideoloģija faktiski veic nežēlīgu un noziedzīgu sociālu eksperimentu, uztiepjot sabiedrībai kā normu domāšanas un uzvedības paradumus, kas raksturīgi cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem. Starptautiskajā slimību klasifikatorā IDC-10 dzimumidentitātes traucējumiem ierakstīti kā personības psihiski un uzvedības traucējumi (kods F64).

Īru izcelsmes ASV sociologos un psihologs Patriks Fagans (Patrick Fagan) par dzimuma kā sociāla konstrukta definīciju saka, ka tā ir „pierādījums tam, kad doma jau tik tālu attālinājusies no realitātes, ka uzskatāma par garīgās saslimšanas izpausmi, kas raksturīga tiem, kuri pavadījuši gadus, apgūstot viltus zinātnes augstākā līmeņa studiju programmās modernajās augstskolās”.

Lai šo ideoloģijas nepilnību labotu, Eiropas Parlaments 2011.gada 28.septembrī izdeva rezolūciju [2], kurā uzdeva Pasaules Veselības organizācijai noņemt dzimumidentitātes traucējumiem pataloģijas statusu un svītrot dzimumidentitātes traucējumus no Starptautiskā slimību klasifikatora 11.versijas (ICD-11), kuras gala redakcijai jābūt izstrādātai līdz 2015.gadam.

Sociālā dzimuma (‘gender’) tiesības pastāvīgi visdažādākajos veidos tiek politiski un institucionāli nostiprinātas un aizsargātas visiem iespējamiem līdzekļiem, arvien biežāk – tieši represīviem. Laikā no 1975.gada ES ir ieviesusi aptuveni 15 direktīvu saistībā ar dzimumu līdztiesības nostiprināšanu. 2011.gada 11.martā Stambulā parakstīšanai tika atvērta Eiropas Padomes „Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”, kuru līdz šim parakstījušas 23 no 47 Eiropas Padomes dalībvalstīm. Konvencijā „ar terminu „dzimums” tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem.” Šīs definīcija ir nozīmīga tādēļ, ka, ratificējot Konvenciju, šāda cilvēka dzimuma oficiālā izpratne būs saistoša visām dalībvalstīm.

Karš pret cilvēka būtību sociālajās zinātnēs un dzimumu līdztiesības/dzimtes studiju programmās

Dženderisma ideoloģijas zinātniski teorētisko pamatojumu nodrošina dāsni finansētā un politiski atbalstītā dzimtes pētniecība (‘gender researh’), kas ar vērienu aizsākās 20.gs. 70.gados. Tai pat laikā dzimtes pētniecība tiek uzskatīta par vispretrunīgāko un ideoloģizētāko no visām zinātnēm, kuras saknes meklējamas kultūrmarksismā (t.s. Frankfurtes skola[3]), kura idejas Eiropā un visā Rietumu pasaulē ar jaunu spēku atdzima pagājušā gadsimta 60.-70.gados. Kultūrmarksismam tiek piedēvēta tā saucamo 200+ metožu identificēšana sabiedrības apziņas ietekmēšanai un veidošanai, un tās savas politikas īstenošanai lielā mērā esot pārņēmusi Eiropas Savienība. Visbiežāk pieminētās no šīm „tehnikām” ir tādi paņēmieni kā: 1)politkorektums; 2)bērnu agrīna seksualizācija un homoseksualitātes popularizēšana; 3)rasistisku noziedzīgu nodarījumu izraisīšana; 4)vecāku un skolotāju autoritātes mazināšana; 5)ģimenes institūcijas dekonstrukcija; 6)pārmērīgas alkohola lietošanas veicināšana; 7)tiesu korumpētība; 8)ticības noniecināšana; 9)sabiedrības psihoemocionāla traumēšana pastāvīga netaisnīguma un tiesiskuma trūkuma dēļ; 10) masu migrācija ar nolūku destabilizēt cilvēka identitāti un radīt pastāvīgu spriedzi; 11) mediju kontrole un vārda brīvības ierobežošana.” [4]

Godprātīgi zinātnieki un intelektuāļi visā pasaulē cenšas pievērst sabiedrības uzmanību dzimumu līdztiesības pseidozinātniskumam un ideoloģiskajiem mērķiem, tās iezīmētajai virzībai uz globālu totalitārismu. Akadēmiskajā vidē zināmi daudzi gadījumi, kad zinātnieks, izsakot dženedrisma teoriju apstrīdošu domu (kas faktiski ir kāda konkrēta pētījuma rezultāts), tiek pakļauts nežēlīgai un netaisnai kritikai, bieži vien apsūdzot viņu kādā no diskriminācijas veidiem.[5] Vācu publiciste un socioloģe Gabriell Kuby rakstā „Džederisma ideoloģija – klusā revolūcija” atzīst, ka vārda brīvība mūsu sabiedrībā vairs  nepastāv.[6]

Austrālijas nozīmīgākajā intelektuālajā žurnālā „Quadrant” šā gada jūnijā pasaules mērogā izcilais austrāliešu zinātnieks Frank Salter (urbānais antropologs un politikas etologs) publicēja rakstu ciklu „Karš pret cilvēka būtību sociālajās zinātnēs” un „Karš pret cilvēka būtību: dzimtes pētniecībā I, II”[7]. Savos rakstos viņš uzsver, ka bioloģiskās nosacītības/iedzimtības nozīmes ignorance un pasludināšana par tabu sociālajās zinātnēs, īpaši dzimtes pētījumos, ir atbrīvojusi ceļu utopiskām idejām par cilvēka būtības maiņu un jaunas sabiedrības veidošanu. Šai ziņā viņš liek vienlīdzības zīmi starp situāciju, kādā atradās sociālo zinātņu zinātnieki komunistiskā režīma apstākļos, un to, kādā situācijā ir nostādītas sociālās zinātnes un studijas Austrālijā. F.Salters uzdod jautājumu, kā novērst situāciju, ka dzimumu pētniecības institūtos ideoloģijas, politikas un ekonomisko interešu vārdā nepatiesība tiek pasniegta kā patiesība? Viņš uzsver, ka šādā veidā tiek izkropļotas studentu zināšanas vairākās paaudzēs un nodarīts kaitējums nācijas politiskajai kultūrai.

Līdzīga situācija ir visā Rietumu pasaulē.

Gender mainstreaming jeb dzimumu līdztiesības integrētā pieeja 

Pats termins ‘gender’ ir aizgūts no valodniecības, un nozīmē ‘dzimte’: sieviešu, vīriešu un nekatrā dzimte. Ceļš, pa kuru ejam, ir skaidri iezīmēts uz nekatro dzimti. ES dzimumu līdztiesības politikas gala mērķis ir pilnīga dzimumu līdztiesība, t.i., dzimumneitrāla jeb bezdzimuma sabiedrība (‘de-genderd’, ‘non-gendered, ‘gender neutral society’). Tās īstenošanai kopš 1995.gada ir ieviesta īpaša stratēģija – ‘gender mainstreaming’ jeb dzimumu līdztiesības integrētā pieeja, kas, vienkārši izsakoties, nozīmē, to, ka dzimumu līdztiesība ir visaptveroša – tā ir viss un tā ir visur, tā skar cilvēka privāto dzīvi no dzimšanas brīža līdz valsts politikai visās tās izpausmēs un līmeņos. Līdz ar ‘gender mainstreaming’ stratēģijas ieviešanu var uzskatīt, ka ES ir notikusi pilnīga politiskās, sabiedriskās, sociālās, mākslas, kultūras, zinātnes un arī privātās dzīves ideoloģizācija.

Lēmumā par atbalstu Eiropas Kopienas 7.ietvarprogrammas zinātnes atbalstam (2007.-2013.g) īstenošanai ir norādīts, ka dzimumu jautājuma un dzimumu līdztiesības aspektu integrācija veicama visās zinātnisko pētījumu jomās kā personālā tā saturā. Rokasgrāmatā [8]par dzimumu aspektu pareizu integrēšanu pētniecībā ES zinātniekiem tiek izskaidrots, ka „cilvēka dzimums, tāpat kā pati sievišķība un vīrišķība ir sociāls konstrukts, kas mainās atkarībā no vietas un laika, kā arī starp kultūrām. Sociālais dzimums novēršas no izpratnes par dzimumu kā bioloģiski iedzimtu pazīmi, un dod signālu, ka bioloģija vai anatomija nav liktenis.”

Iepriekš minētais lēmums par 7.ietavrprogrammu paredz vēl vairāk ideoloģizēt arī augstskolas, uzsverot, ka: ”Dzimtes studijas universitātēs un to ciešā saistībā ar zinātniskās izpratnes nostiprināšanu ir pamatjautājums universitāšu reformas un modernizācijas kontekstā”.

Zinātnes sakarā noteikti ir vērts pievērst uzmanību faktam, ka šā gada ​26.oktobrī, Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija parakstīja līgumu ar Ziemeļu Ministru padomi par Latvijas zinātnes sistēmas un zinātnisko institūciju izvērtēšanu. Vērtējuma rezultātus paredzēts izmantot, „pieņemot lēmumus par reformu īstenošanu Latvijas zinātnē” un „mērķtiecīgu un efektīvu ieguldījumu veikšanā nākamā ES fondu plānošanas perioda ietvaros”[9].

Šobrīd neviens ES finansēts projekts nevar tikt īstenots, ja tajā nav ietverts dzimumu līdztiesības aspekts. Latvijas „Plāns dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.-2014.gadam” paredz īstenot 10 ‘smadzeņu skalošanas’ seminārus, lai veicinātu „ES struktūrfondu administrēšanā iesaistīto speciālistu, kā arī projekta iesniedzēju un projekta vērtētāju izpratni par dzimumu līdztiesības aspekta ievērošanu un īstenošanu projektos”.

Ideoloģiju spilgti raksturojoša ir arī tās leksikas izvēle. Tikai viens mazs, bet uzskatāms piemērs. No 2006.-2011.g. EK 6.ietvarprogrammā tika realizēts megaprojekts, kurā piedalījās 29 Eiropas valstis, un kura mērķis bija jaunas teorijas un praktisko paņēmienu izstrādāšana dzimumu līdztiesības īstenošanai Eiropā. Projekta nosaukums bija QUING (Quality in gender+equality policies”) – ‘quing’ ir homoseksuāļu subkultūrai piederīgs vārds, kas darināts no vārdiem queen ‘karaliene’ + king ‘karalis’, radot nosaukumu starpdzimuma karaliskajai personai.

Daži dzimumu līdztiesības ieviešanas praktiskie aspekti Eiropas Savienībā

ES dzimumu līdztiesības politika pārstāv radikālā feminisma (trešā viļņa) virzienu, un ir vērsta uz cilvēka identitātes, tai skaitā dzimumidentitātes un dzimumu lomu nonivelēšanu un maiņu visā viņa dzīves ciklā [10]. Saukļi par sieviešu tiesībām un dzimumu stereotipu mazināšanu kalpo tikai acu apmānīšanai un sabiedrības apzinātai maldināšanai. 

Arī Latvijā labklājības ministre Ilze Viņķele un Dzimumu līdztiesības komitejā pārstāvētās amatpersonas un organizācijas medijos un institūcijās turpina maldināt sabiedrību, aizbildinoties, ka pieminētās Dānijas bērnudārzu programmas „mērķis nav ietekmēt bērnu dzimumidentitāti vai popularizēt homoseksuālismu”[20], kamēr lietuviešu psihoterapeits profesors Gintauts Vaitoška, kurš ir arī viens no autoriem Lietuvas izstrādātajam metodiskajam materiālam skolām „Bērnu un jauniešu sagatavošana ģimenes dzīvei” (2007) par Dānijas bērnudārzu programmu portālā delfi.lt 2012.gada 15.oktobrī raksta: ”Šīs programmas īstenotāji aizgūtnēm runā par to, ka šajā programmā bērniem tiks mācīts tikai par „dzimumu līdztiesību”, taču nepasaka, ka ‘dzimums’ metodiskajā materiālā lietots sociālā dzimuma nozīmē (‘gender’) – tie ir heteroseksuāļi, lesbietes, geji, homoseksuāļi, biseksuāļi un transseksuāļi. Transseksuālisms ir pieskaitāms psihiskās veselības traucējumiem ( kas Starptautiskajā slimību klasifikatorā iekļauts ar kodu F 64.0), taču bērniem šajās programmās tiek piedāvāts sajusties kā citam dzimumam piederīgiem. Divas trešdaļas bērnu ar tādiem traucējumiem (dzimumidentitātes traucējumi bērnībā – kods F64.2) kļūst par homoseksuāli orientētiem… Dzimumu vienlīdzīgu iespēju aprūpētāji Lietuvā cenšas ieviest jaunu terminu – sociālais dzimums. Taču ‘sociālā dzimuma’ izpratnes ieviešana mūsu izglītības sistēmā nozīmētu neko citu kā piedāvājumu bērniem izvēlēties „dzimumu” no sešiem iepriekš minētajiem variantiem… Dženderisma ideologi konstruē mūsu kultūru, šķiet, ne mazāk kā to darīja komunistiskais režīms.”[11]

Trīs Baltijas valstu bērnudārziem Ziemeļu Ministru padomes dāvināto programmu paši dāņi raksturo šādi: ”Mūsu projekta mērķis noteikti nav vienkārši „samainīt” zēnus un meitenes lomām, bet viņiem ir jāpiedāvā plašāks lomu un zināšanu spektrs, lai dotu viņiem iespēju pašiem izdarīt izvēli.”[10] Vai gan tas nenozīmē to pašu mērķi, ko savā rakstā min profesors G.Vaitoška?

Dzimumu līdztiesības ideologi apzinās, ka mainīt pieauguša cilvēka identitāti ir pārāk grūti, tādēļ jo intensīvāk fokusējas uz vieglāk ievainojamām grupām – mazgadīgiem bērniem, kuru identitāte vēl tikko sāk nostiprināties, un hormonu plosītiem pusaudžiem. Ģimene, bērnudārzi, skolas, jaunatnes programmas un laikmetīgā kultūra ir galvenie virzieni, kuros izvēršama visaktīvākā rīcība. 2008.gada 9.jūnija ES „Padomes secinājumos par dzimumu stereotipu izskaušana sabiedrībā” teikts, ka, lai uzlabotu sieviešu stāvokli un veicinātu dzimumu līdztiesību, jau agrā bērnībā ir jāizskauž dzimumu stereotipi, kas veido meiteņu un zēnu identitāti, pievēršot īpašu uzmanību tām struktūrām un mehānismiem, kas vairo un pastiprina tradicionālās dzimumu lomas un stereotipus.”

Viena no tādām struktūrām ir ģimene, tādēļ dzimumu līdztiesības politikas dokumentos tiek uzsvērta nepieciešamība pēc iespējas samazināt vecāku lomu bērnu socializācijā, lai gan pēc būtības tas ir vecāku galvenais uzdevums. Visticamāk, ka tieši no šejienes aug kājas tā saucamajai darba un ģimenes dzīves saskaņošanai, jo tā ir lieliska iespēja bērnus pasargāt no vecāku negatīvā piemēra, un nodot institūciju uzraudzībā, kur bērnu sagaida attiecīgi apmācīti un sagatavoti izglītības darbinieki. Šo aspektu būtu jāapzinās, vērtējot ES centienus panākt, lai pēc iespējas agrīnāk un pēc iespējas plašāk tiktu nodrošināta pieeja valsts bērnudārziem. Tā vietā mūsu valstij būtu nopietni jādomā par atbalstu tām sabiedrības iniciatīvām, kas iestājas par pirmsskolas vecuma bērnu mājmācību.

2011.gada Antverpenes un Madrides universitāšu koppētījumā [12] par dzimumu lomu konstruēšanu ES teikts: „Sievietes līdzdalība darba tirgū, izmantojot darba un ģimenes dzīves saskaņošanas pasākumus, bieži vien tiek prezentēta kā brīnumlīdzeklis visām ES problēmām: risinājums demogrāfiskajiem izaicinājumiem, līdzeklis, kā kāpināt ES produktivitāti, un arī kā līdzeklis, lai sasniegtu dzimumu līdztiesību. Sievietes tiek konstruētas kā universālas visu ES problēmu atrisinātājas jeb „factotum” (‘kalpotājs vai persona, kurš var, prot un spēj veikt visu darāmo’), tādējādi nešaubīgi turpinot sieviešu darba ekspluatāciju”. Lai arī darba un ģimenes saskaņošana vienmēr ir tikusi pozicionēta kā iniciatīva dzimstības veicināšanai, dzīve to nav apliecinājusi. 2012.gadā Norvēģijas, Zviedrijas un Itālijas pētnieku kopīgi veiktajā pētījumā [13] par dzimumu līdztiesības  ideoloģijas ietekmi uz dzimstību Eiropā, secināts, ka ”nav nekādu pazīmju, kas liecinātu par pozitīvu saistību starp izteikti līdztiesīgu attieksmi pret dzimumu lomām sabiedriskajā sektorā un mātes lomu ģimenē un vēlmi laist pasaulē bērnus”.  Dzimumu līdztiesības apoloģēti paši ir radījuši paradoksālu situāciju – viņu sauklis, ka sieviete nav „dzemdējoša mašīna” ir pavērsies pret viņiem pašiem, jo tieši šādu sievieti viņi vēlas konstruēt. Sievieti, kura piedzemdē bērnu, drīz vien to nodod institūciju aprūpē un, un atkal atgriežas darba tirgū. Un ļoti labi, ja viņa tā savā dzīvē rīkojas 2-3 reizes. Par mīlestību un bērna veselīgai attīstībai nepieciešamiem mātes pieskārieniem un visas dienas dzimumu līdztiesība paklusē.

Sievietes pašas un bērna vēlmēm un vitālajām vajadzībām nekādas lielās nozīmes jau nav, pat vēl vairāk – viņiem uz tām pat nav tiesību. Kad feminisma dibinātājai franču rakstniecei Simonai de Bovuārai tika jautāts, bet, vai sievietei ir tiesības palikt mājās un audzināt bērnus, ja viņa to vēlas, viņa atbildēja: ”Nē, šādu tiesību viņai nav, jo tad pārāk daudz sieviešu izvēlētos šo iespēju.” Sievietei sievišķības un mātes lomas vietā Eiropas Savienībā tiek piedāvātas tiesības uz „varas pozīcijām” profesionālajā darbā un politiskajā karjerā, lai gan, kā savā grāmatā „Mīlestības mācība: dzimumaudzināšana”  psihoterapeits J.Zālītis: „Iegūstot aktīvo agresivitāti, sieviete kļūst par vīrieti brunčos, viņa vada kolektīvu, bet bērni šādai sievietei aug garīgi kropli (pēc mūsu pētījumiem 86%), vai to vispār nav. Tas nesaskan ne ar tautas, ne pašas sievietes interesēm. Pēdējos pētījumos atradām, ka tādām sievietēm mātēm visi bērni ir homoseksuāli”.[14] Tam, kādēļ sievietes un vīrieši izvēlas atšķirīgas profesijas, no zinātniskā viedokļa ir bioloģiski priekšnosacījumi[7], tādēļ sieviešu masveida mākslīga virzīšana vīriešu profesionālajā vidē, faktiski būtu uzskatāma par vardarbību pret sievieti, un otrādi. Protams, ir izņēmumi, bet šai gadījumā runa ir par apzinātu politisku virzību.

Dzimumu līdztiesības ekspansijas rezultātā Rietumu sabiedrību ir piemeklējusi vīriešu identitātes krīze: arvien vairāk pieaug to vīriešu skaits, kuri vecumā no 35-55 gadiem izdara pašnāvības, kuru iemesls ir bijusi vīrieša identitātes zaudēšana, īpaši sabiedrības zemākajos slāņos.[15] Liela daļa vīriešu, zaudējot savu identitāti, kļuvuši sievišķīgi, un labprāt kļūst par mājsaimniecēm (Vācijā tādu ir 40% vīriešu), turklāt ļoti daudzi bērnus un ģimeni nevēlas vispār, jo tas prasa uzņemties atbildību.

Vīriešiem pakāpeniski tiek atsavināts arī vīrišķības pēdējais bastions – armija un policija. Latvija šai ziņā ir līdere NATO valstu vidū – 2006.gadā vairāk kā 18% militārpersonu Latvijā bija sievietes, kamēr Polijā – 0.5 %, un pat ASV – tikai 10.5% [16].Vīrišķās  identitātes zaudēšanai ir cieša saistība ar nacionālas valsts pastāvēšanu – iztrūkstot vīrišķās agresivitātes aspektam, kas nepieciešams patriotisma jūtām un savas valsts aizstāvēšanai, nacionālas valsts turpmāka pastāvēšana kļūst neiespējama, un tādā gadījumā Eiropadomes priekšsēdētājam Hermanam Van Rompejam var izrādīties  taisnība, ka nacionālas valstis kā tādas ir mirušas [17].

Dzimumu līdztiesības ideoloģijas īstenotajai cīņai pret cilvēka dzimumidentitāti un katram dzimumam atbilstošām lomām ir būtiska nozīme, lai gūtu panākumus jaunas sabiedrības radīšanā. Nonivelējot vīrišķo un sievišķo, faktiski tiek iznīcināta sievietes un vīrieša būtība. J.Zālītis jau pieminētajā grāmatā „Mīlestības mācība: dzimumaudzināšana” ir zinātniski izskaidrojis, ka sieviešu un vīriešu dzimumu lomu atšķirībām, sievišķības un vīrišķības izkopšanai ir vissvarīgākā nozīme katras tautas un visas cilvēces pastāvēšanā un kvalitatīvā atražošanā. Šis dabas dotais pretstats ir mīlestības pamatā, kura nonivelēšana noved pie mīlestības kraha vai pat tās rašanās neiespējamības. Tieši mīlestības rašanās neiespējamība cilvēku sabiedrībā ir viens no dzimumu līdztiesības sasniedzamajiem rezultātiem, lai radītu jauno sabiedrību, kas, vai nu sevi atražot vairs nespēj, vai arī atražotie cilvēki veido bioloģizētu, viegli pārvaldāmu, patērnieciski orientētu sabiedrību, kura sevi garīgi un fiziski aizstāvēt nav spējīga.

Dzimumu līdztiesība ir kļuvusi par instrumentu iedzīvotāju skaita samazināšanai pārapdzīvotajā pasaulē. Dzimstība samazinās visā Eiropā, bet visstraujāk tieši Austrumbloka valstīs, savukārt no tām – Latvijā (kopš 1990.gada dzimstība ne reizi nav pārsniegusi mirstību). ES prognozē stabilu iedzīvotāju skaita samazināšanos visās Austrumeiropas valstīs ilgtermiņā (Latvijā – par 24.5% 2060.gadā). Nevienā no Austrumeiropas valstīm nav plānota iedzīvotāju skaita palielināšanās tuvāko 48 gadu laikā.[18] 2060.gadā eiropiešu izcelsmes cilvēku būs mazāk par 10% no visiem pasaules iedzīvotājiem, 2000.g. tie bija – 17%, bet 1966.g. -25%. [19]

Karš pret cilvēka būtību Eiropas Savienībā un pasaulē turpina uzņemt arvien lielākus apgriezienus. Roku rokā ar cilvēka dzimumidentitātes nonivelēšanu iet ģimeniskās, etniskās un valstiskās piederības izdzēšana no cilvēka apziņas. Tā sistēmiski un mērķtiecīgi tiek sagrauta ikviena no cilvēkam būtiskajām identitātēm, aizpildot iekaroto telpu ar vēlamo ideoloģiju, kuru savu mērķu realizēšanai globālā varas elite var atļauties nopirkt par naudu, varu un statusu, un panākt ar iebaidīšanu. Diemžēl nacionālās valdības lielā daļā valstu ir pārmēru atbalstošas ideoloģijām, kuras vārda tiešā nozīmē sagrauj šo valstu turpmākas pastāvēšanas pamatus, vismaz nacionālu valstu statusā.

Sagatavots saīsināti, ar papildinājumiem pēc publikācijas „Vai Eiropas Savienība ir „bāreņu tautas” ļaunā pamāte” portālā pietiek.com 2012.gada 5.novembrī.

Avoti:

1.Jessica Bain and Annick Masselot „ Gender Equality Law and Identity Building for Europe” (2012)  (http://events.uaces.org/documents/papers/1201/masselot.pdf).

2. European Parliament resolution of 28 September 2011 on human rights, sexual orientation and gender identity at the United Nations.

3. Ph.D. Douglas Kellner  „The Frankfurt School” (Kalifornijas Universitāte) (http://pages.gseis.ucla.edu/faculty/kellner/2009_essays.html).

4.http://bnptv.org.uk/2011/03/eu-frankfurt-school-neo-marxism; /http://centurean2.wordpress.com/2011/08/21/the-frankfurt-school-and-cultural-marxism-a-primer/; http://www.eutruth.org.uk/subversion.htm u.c.

5. Benedic Carey “Criticism of a Gender Theory, and a Scientist Under Siege”, TheNew YorkTimes (2007)

(http://www.nytimes.com/2007/08/21/health/psychology/21gender.html?pagewanted=all&_r=0).

6.  Gabriell Kuby „Gender Mainstreaming — The Secret Revolution” (2008).

7. Frank Salter “The War Against Human Nature in the Social Sciences”, „The War against Human Nature II: Gender Studies” ; žurnāls “Quadrant” (2012) (http://www.quadrant.org.au/magazine/issue/2012/6/the-war-against-human-nature-in-the-social-sciences; http://www.quadrant.org.au/magazine/issue/2012/7-8/the-war-against-human-nature-ii-gender-studies-part-1).

8.  Toolkit. Gender in EU-funded research” (2011)

9. IZM informācija medijiem 2012.gada 26.oktobris.

10. Elimination of Gender Stereotypes: Mission (Im)Possible? Conference Report”, Ljubljana  (2008);

11. Ginatutas Vaitoška „Lyciu lygybe ar smegenu plovimas”; portāls delfi.lt; 2012.g. 15.oktobris     http://www.delfi.lt/news/ringas/lit/gvaitoska-lyciu-lygybe-ar-smegenu-plovimas.d?id=59723579#ixzz2A3FwJ7WV .

12. „Symbolic representation and the construction of gender roles in the European Union”, Paper for the AECPA Conference,Murcia, 7-9 September 2011

13. Gender Ideology and Fertility Intentions across Europe” (2012)

(http://paa2012.princeton.edu/abstracts/120914).

14. Jānis Zālītis, Nadežda Zālīte „Mīlestības mācība: dzimumaudzināšana”, Medicīnas preses apgāds, 2001

15. Persicope Post http://www.periscopepost.com/2012/09/crisis-in-masculine-identity-increases-suicide-risk-amongst-middle-aged-men/

16. Kristin Valasek „Gender and Democratic Security Governance”; Kristin Valsek  “Security Sector Reform and Gender” (toolkit, 2008).

17. http://www.dailymail.co.uk/news/article-1328568/Nation-states-dead-EU-chief-says-belief-countries-stand-lie.html (2010)

18. http://en.wikipedia.org/wiki/Demographics_of_the_European_Union

19. An Augusta, Ga., group, The National Policy Institute.

20.  Yanan Wang “False Equality: A Critique of Third Wave Feminism”, 2011, http://www.markville.ss.yrdsb.edu.on.ca/history/honours/Yanan_Wang.pdf

Pēdējos mēnešos plašās un brīžam dramatiskās diskusijas medijos norāda uz to, ka sabiedriskajā telpā norisinās pretīm stāvēšana, kuru parastā politiskā procesā atrisināt vairs neizdodas. Notiek tāda kā izmisīga cīņa par vērtībām,- spektrs.com skolotāju vārdā ziņo Jānis Rožkalns.

Pēc iepazīšanās ar Labklājības ministrijas izstrādāto un valdības apstiprināto „Plānu dzimumu līdztiesības īstenošanu 2012.-2014.gadam”, skolotāju vārdā Jānis Rožkalns atzīst, ka vēlas pievērst uzmanību tam, ka vairāki no plānā ietvertajiem pasākumiem vērtējami kā sabiedrības veselībai un dabīgai ģimenei kaitējoši, jo nebalstās zinātniski pamatotā teorijā.

Jānis Rožkalns izklāstot vēstules mērķi aicina Ministru prezidentu, deputātus, Tiesībsargu un atbildīgās amatpersonas darīt visu, lai atkārtoti un pēc būtības tiktu izvērtēta šī plāna atbilstība Latvijas Republikas nacionālajām un visas sabiedrības interesēm, daudz plašāk iesaistot sabiedrību, speciālistus, nevalstiskās organizācijas, inteliģenci un garīgos līderus, tādējādi nodrošinot patiesu lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumu un demokrātijas principu ievērošanu.”

Latvijas skolotāju Atklāta vēstule

Ņemot vērā satraucošo demogrāfisko situāciju, abortu, šķirto laulību un nepilno ģimeņu skaitu, jauniešu sliktos fiziskās un garīgās veselības rādītājus, uzskatām, ka tieši izglītības sistēmai jāpalīdz veidot jaunās paaudzes vērtības, praktiskās dzīves iemaņas, cieņas un atbildības pilnas attieksmes vienam pret otru, savu ģimeni, bērniem, vecākiem, Tēvzemi. Ģimenes stiprināšana, kuras pamatu veido mīlošs tēvs un māte, ir viens no valsts pamatuzdevumiem, lai nākotnē varētu runāt par dzīvotspējīgu un nacionālu valsti  Latviju.

Pēc iepazīšanās ar Labklājības ministrijas izstrādāto un valdības apstiprināto „Plānu dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.-2014.gadam”, vēlamies pievērst jūsu uzmanību tam, ka vairāki no plānā ietvertajiem pasākumiem vērtējami kā sabiedrības veselībai un dabīgai ģimenei kaitējoši, jo nebalstās zinātniski pamatotā teorijā. Uzskatām, ka tāda metodiskā līdzekļa kā ”Bērnudārzi, kuros ir vieta Pepijprinčiem un Pirātprincesēm” nonākšana bērnudārzos ir nepieļaujama, jo tajā postulētā teorija par dzimumlomas iegūšanu kā procesu, kas var vest daudzos virzienos, ir maldinoša un grauj sabiedrības pamatelementu  -  dabīgu ģimeni.

Nepieļaujama ir arī netradicionālu seksuālo orientāciju veicinošo metodisko līdzekļu nonākšana vidusskolās, kurus Valsts izglītības satura centrs 2009. – 2011.gadā izstrādājis Leonardo da Vinci programmas ietvaros, neizdiskutējot to plašākā sabiedrībā (sk.www.eurialo.com). Tas ir arī pretrunā ar LR Satversmes 110. pantu.

Lūdzam ņemt vērā mūsu, izglītības darbinieku, kā arī vairāku NVO iebildumus pret neaprobētu mācību programmu integrēšanu pirmskolas izglītības darbā, kā arī steigu, kādā tas tiek darīts. Vēršam jūsu uzmanību arī uz to, ka Lietuvā par Ziemeļu ministru padomes finansētā projekta īstenošanu atbildīgā ministrija sabiedrības protesta dēļ nav devusi atļauju izmantot minēto metodisko līdzekli pirmskolas izglītības iestādēs, un vēl gaida ekspertu komisijas slēdzienu.

Aicinām steidzamības kārtā apturēt tādu plānā ietverto pasākumu tālāku īstenošanu, kas attiecas uz izglītojamo, pedagogu un vecāku izglītošanu un apmācību dzimumlīdztiesības jautājumos un attiecīgu metodisko materiālu sagatavošanu un pielietošanu: pasākums 1.2., 1.3., 1.7., kā arī aicinām pilnībā pārstrādāt plāna 1. virzienu: Dzimumu lomu un stereotipu mazināšana, jo tajā paustie apgalvojami ir pretrunā sabiedrības lielākās daļas interesēm, kā arī zinātniski nopamatotiem pētījumiem.

Latviešu izcilākā un pasaulē atzītākā psihoterapeita J.Zālīša grāmatā „Mīlestības mācība. Dzimumaudzināšana”, kuru LU Medicīnas fakultātes profesors U. Vikmanis novērtējis kā pasaules mērogā izcilu, un īpaši ieteicis par „mācību līdzekli skolotāju, audzinātāju, un vecāko klašu skolēnu apmācībai”,  teikts: ”Tiešajai dzimumaudzināšanai ir jāsniedz arī pirmā dzimumorientācija – jāieaudzina bērnā sava dzimuma apzināšanās un identitāte.” (676.lpp.). Grāmatā arī aplūkoti cēloņi, kas var kalpot kā iemesls dzimumorientācijas maiņai.

Tāpat aicinām jūs iepazīties ar Turīnas un Mančesteras universitāšu zinātnieku Marco Del Giudice, Tom Booth, Paul Irwing pētījumu dzimtes/dzimumlomu jomā, ar kuru plašāka sabiedrība un zinātnieki tika iepazīstināti šā gada janvāri zinātnes interneta žurnāla vietnē PLOSone, un kurā izskan aicinājums zinātniekiem visā pasaulē atmest līdz šim plaši propagandēto ideju par minimālām atšķirībām sieviešu un vīriešu personībās.

Lūdzam Tiesībsargu izvērtēt, vai Latvijā nav pārsniegta kritiskā robeža, kad nedaudzu nevalstisko organizāciju („Marta”, „Papardes zieds”, „Providus”) viedoklis pārstāv visu sabiedrību un dominē gandrīz visos svarīgākajos politikas dokumentos.

Atsākoties politiskām diskusijām par veselības mācības lomu mācību saturā, aicinām nodrošināt daudz plašāku sabiedrības līdzdalību jaunā mācību priekšmeta (vai starppriekšmetu disciplīnas) satura apspriešanai.

Atbalstām Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā 16.oktobrī izskanējušos deputātu V.Poriņas, R.Dzintara, I.Rībenas, I.Vanagas un citu viedokļus, kuri aicina iekļaut veselības mācību kā sadaļu plašākam priekšmetam, kas balstīts vērtībās, stiprina ģimenes un laulības institūciju skolēnu apziņā, māca dažādas dzīves prasmes, drošību un patriotismu.

Uzskatām, ka esošais 7. un 8. klases sociālo zinību saturs daudzos jautājumos nav atbilstošs jau tā hormonālo vētru plosīto pusaudžu prātiem, sakairinot viņos neadekvātu interesi par seksuālo dzīvi, nerunā par vīrieša atbildību un pienākumiem pret sievieti, nepopularizē laulības institūciju un ģimeniskās vērtības, tāpēc būtu papildināms.

Aicinām Ministru prezidentu, deputātus, Tiesībsargu un atbildīgās amatpersonas darīt visu, lai atkārtoti un pēc būtības tiktu izvērtēta šī plāna atbilstība Latvijas Republikas nacionālajām un visas sabiedrības interesēm, daudz plašāk iesaistot sabiedrību, speciālistus, nevalstiskās organizācijas, inteliģenci un garīgos līderus, tādējādi nodrošinot patiesu lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumu un demokrātijas principu ievērošanu.

Mēs, Latvijas skolu skolotāji, esam gatavi iesaistīties šajā darbā.
Veidosim Latviju par ģimenei un bērniem draudzīgu valsti!