<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>spektrs.com &#187; Džeims Dobsons</title>
	<atom:link href="http://spektrs.com/tag/dzeims-dobsons/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>http://spektrs.com</link>
	<description>žurnāls</description>
	<lastBuildDate>Thu, 19 May 2022 16:50:09 +0000</lastBuildDate>
	<language>en</language>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
	<generator>http://wordpress.org/?v=3.3.2</generator>
		<item>
		<title>Kāpēc man ir tik skumji?</title>
		<link>http://spektrs.com/zurnals/kapec-man-ir-tik-skumji/</link>
		<comments>http://spektrs.com/zurnals/kapec-man-ir-tik-skumji/#comments</comments>
		<pubDate>Sat, 01 Nov 2008 06:25:28 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2008]]></category>
		<category><![CDATA[novembris]]></category>
		<category><![CDATA[Žurnāls]]></category>
		<category><![CDATA[Džeims Dobsons]]></category>
		<category><![CDATA[kristīgā psiholoģija]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=5948</guid>
		<description><![CDATA[Jautājums: Kāpēc tā notiek: it kā viss ir normāli, bet dažreiz paliek tik skumji, līdz izmisumam&#8230; it kā ir māja, ģimene un maize uz galda un viss ir labi, bet&#8230; nav prieka, nāk skumjas un pat tādas skumjas, ka sāku raudāt. Kāds tam ir cēlonis? (Ņina, 22.gadi) Atbilde: Ņina, paldies, par vēstuli. Jūsu situācija ir diezgan izplatīta. [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><strong>Jautājums: </strong>Kāpēc tā notiek: it kā viss ir normāli, bet dažreiz paliek tik skumji, līdz izmisumam&#8230; it kā ir māja, ģimene un maize uz galda un viss ir labi, bet&#8230; nav prieka, nāk skumjas un pat tādas skumjas, ka sāku raudāt. Kāds tam ir cēlonis? (Ņina, 22.gadi)<span id="more-5948"></span><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/Skumjas_psihologija_spektrs.com_.jpg"><img class="aligncenter size-full wp-image-5949" title="Skumjas_kristiga_psihologija_spektrs.com" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/Skumjas_psihologija_spektrs.com_.jpg" alt="" width="565" height="397" /></a></p>
<p><span style="font-size: small;"><strong>Atbilde:</strong> Ņina, paldies, par vēstuli. Jūsu situācija ir diezgan izplatīta. Atbildot uz Jūsu jautājumu es atļaušos citēt<strong><em> Džeimsu Dobsonu</em></strong>, kurš lieliski raksturo šo parādību. Viņš raksta: „Konsultējot sievietes fizioloģiska rakstura problēmās, es nācu pie neapstrīdama secinājuma, ka depresija un emocionāla apātija ir parādība ir diezgan izplatīta un pat vairākkārt atkārtojas. Vairākums pieaugušu sieviešu ik palaikam izjūt izmisumu, emocionālu pagrimumu, intereses zaudēšana, grūtsirdību, vilšanos un neapmierinātību ar dzīves apstākļiem. </span></p>
<p>Es to nosaucu par &#8220;D&#8221; stāvokli, un kad paciente runā: &#8220;Man šodien &#8220;D&#8221;, &#8211; tad es precīzi zinu, kas par lietu.</p>
<p>Protams, depresija mēdz uznākt arī vīriešiem, vienīgi viņiem tas notiek daudz retāk, piemēram, krīzes situācijās &#8211; nepatikšanas darbā vai slimība. Vīrieši daudz retāk un mazākā pakāpē, nekā sievietes, izjūt emocionālu pagrimumu. Viņi parasti neietekmējas.  Turpretī depresijas nomāktas sievietes, var ietekmēt pat laika apstākļi. Tā rezultātā notiek fiziska un emocionāla bremzēšana, jeb prāta bloķēšana. Negatīvas situācijas iedarbība var mazināt emocionālu efektivitāti, tādējādi ietekmējot garastāvokļa maiņu. Sievietēm ir raksturīgs emocionāls kāpums, pēc kura seko arī emocionāls kritums. Tas notiek pat periodiski un gandrīz matemātiski izskaitļojams.  Precīza sinusoidāla svārstība no dvēseliskā kāpuma augšējā punkta līdz dvēseliskās krišanas apakšējā punkta.</p>
<p><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/kristiga_psihologija_emociju_vilnis.jpg"><img class="aligncenter size-full wp-image-5950" title="kristiga_psihologija_emociju_vilnis" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/kristiga_psihologija_emociju_vilnis.jpg" alt="" width="500" height="122" /></a></p>
<p><strong>Pirmā tipa personība &#8211; līdzsvarota personība</strong></p>
<p>Līdzsvarotas personības emocionālās līkmes robeža ir gandrīz vienāda abos virzienos. Ja mēs novilksim līniju, kas krusto līkmi, tad attālums no šīs līnijas līdz &#8220;garastāvokļa sinusoīda augšējam un apakšējam punktam&#8221; būs vienāds.</p>
<p>Piemēram, cilvēkus, kurus esmu ierindojis pirmājā tipā, ir grūti izvest no emocionālā līdzsvara. Tie ir mierīgi un līdzsvaroti – nekliedz un nesvilpo futbola mačos, nesmejas ar „lipīgiem“ smiekliņiem. Tie mierīgi reaģē uzzinot labus jaunumus vai sliktus. Parasti viņi nekrīt dziļā grūtsirdībā. Protams, tie ir garlaicīgi cilvēki, bet, vismaz, vienādi vienmēr! Uz viņiem var paļauties: gan šodien, gan arī rīt un parīt uzvedīsies tāpat, kā vakar.</p>
<p><strong>Otrā tipa personība &#8211; emocionāla personība</strong></p>
<div>Otrā tipa cilvēkiem, (sk.2. attēlā) uzjoņošana un kritieni apzīmēti ar vislielāko amplitūdu. To emocijas ceļas līdz augstumiem, bet pēc tam strauji krīt bezdibenī un tā atkal no jauna.</div>
<div><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/kristiga_psihologija_emociju_vilnis_2.jpg"><img class="aligncenter size-full wp-image-5951" title="kristiga_psihologija_emociju_vilnis_2" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/kristiga_psihologija_emociju_vilnis_2.jpg" alt="" width="500" height="122" /></a></div>
<div>Katrs no mums ir pazīstams vismaz ar vienu otrā tipa cilvēku, kurš ik pa laikam jūtas absolūti laimīgs, pamostoties agri no rīta spēj priecājas par saules lēkšanu. Sveic putniņus, smaida puķēm un visas dienas laikā dungo dziesmiņas. Esiet piesardzīgi ar tādu. Garantēts, ka pēc dažām dienām viņam iestāsies emocionāls sabrukums. Uzvedība būs pretēja. Un teiks, ka viss dzīvē iet ne tā, ka vajag, un vispār, pati dzīve ir nekāda. Draugu nav un nevienam nav vajadzīgs. Šāds cilvēks pēkšņi kļūst tik sentimentāls, ka pat apraudājās kārtējā supermārketa atklāšanā. Emocionālais stāvoklis ir ļoti mainīgs. Un tad, kad pacēluma ietekmē apprecas ar tipisko pirmā tipa pārstāvi, tad droši var teikt, ka viņu laulības dzīvē būs savstarpējas „rīvēšanās” un „kašķēšanās.”</div>
<p>&nbsp;</p>
<p>&nbsp;</p>
<p>&nbsp;</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/zurnals/kapec-man-ir-tik-skumji/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
	</channel>
</rss>
