Piedāvājums paredz formēt standarta programmu pēc kuras vadītos visi skolotāji Misūri štatā. Grāmatās parādītos līdzvērtīgs materiāls gan par bioloģisko evolūciju, gan arī par „Saprātīgo radīšanas teoriju”,-ziņo spektrs.com/ The Raw Story.

Riks Bratins paskaidro, ka tādā veidā Likums sniegtu iespēju “labai zinātnei” izpausties skolās un palīdzētu rast objektīvu skaidrojumu dabaszinātnes sfērā.

Pēdējā laikā šī nav pirmā Misūri republikāņu iniciatīva izglītībā un zinātnē. 2012. gada beigās politiķi mēģināja ieviest likumdevēju sanāksmē likumu, kas mudinātu skolotājiem apspriest “evolūcijas teorijas stiprās un vājās puses.”

„Saprātīgās radīšanas teorija” – jauns virziens kreacionismā izpratnē par Visumu. Tas nenoliedz sasniegumus mūsdienu zinātnē, bet papildina tos ar teoloģiskiem argumentiem. Jo teorija liecina, ka sarežģītā cilvēka DNS struktūra parādījusies pateicoties augstākā saprata –Dieva -Visuma Radītāja gribai. Teorija vēstī arī par kreacinistu pierādījumiem, salīdzinot Bībeles senos rakstus ar zinātnes sasniegumiem, kas apliecina tās autentiskumu. Pēdējā laikā šajā jomā ir sasniegti augsti rezultāti un panākumi.

“Uzbrukumā ir pazīmes, kas liecina par saistību ar Hizbollah, taču mēs šobrīd nevaram izdarīt gala secinājumus par to, kurš ir atbildīgs,” skaidroja Litls. “Bulgārija veic izmeklēšanu.”

Jau ziņots, ka trešdienas pēcpusdienā Burgasas lidostā Izraēlas tūristu autobusā, uzspridzinoties teroristam pašnāvniekam, tika nogalināti pieci Izraēlas tūristi. Izraēlas amatpersonas notikušajā vaino Irānu un Hizbollah.

ASV laikraksts The New York Times ceturtdien, atsaucoties uz anonīmām augsta ranga amatpersonām, vēstīja, ka sprādzienu Burgasā sarīkojis kāds Hizbollah kaujinieks, kurš darbojies Bulgārijā un meklējis iespēju sarīkot uzbrukumu Izraēlas pilsoņiem.

Tikmēr Izraēlas specdienestu pārstāvji neizslēdz iespēju, ka terorists uzspridzinājies nejauši. Iespējams, viņš plānojis atstāt spridzekli autobusā un izkāpt no tā pa ceļam uz viesnīcu vai arī pirmais izkāpt no autobusa jau pie viesnīcas un tad aktivizēt spridzekli.

Publiskots Bulgārijas spridzinātāja – pašnāvnieka video

Bulgārijas drošības dienesti publiskojuši Burgasas lidostas Sarafovo novērošanas kameru videoierakstu, kurā redzams cilvēks, kurš nedaudz vēlāk uzspridzinājās lidostas autobusā ar izraēliešu tūristiem, nogalinot septiņus, bet ievainojot 32 cilvēkus.

Terorists bija kāds vīrietis, kurš Bulgārijā ieradies no ASV. Viņš lidostā sagaidījis Izraēlas tūristus. Lidostas novērošanas kameras viņu uzfilmējušas vēl divas stundas pirms terorakta. Kā liecina dokumenti, kas atrasti bojāgājušā terorista līķa apskates laikā, viņš bijis ASV Mičiganas štata iedzīvotājs. Tomēr, Bulgārijas likumsargiem sazinoties ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju, noskaidrojies, ka dokumenti ir viltoti. Tagad izmeklētāji gaida terorista pašnāvnieka DNS analīžu rezultātus.

Izmantoja trīs kilogramus trotila

Terorists pašnāvnieks, izmantoja trīs kilogramus trotila, piektdien paziņoja Bulgārijas iekšlietu ministrs Cvetans Cvetanovs.

Trotils bija izgatavots no trinitrotoluēna (TNT), kas tiek izmantots militāro bumbu izgatavošanā, kā arī to bieži savos uzbrukumos izmanto kaujinieku grupējumi.

„Runa ir par trotilu, apmēram trīs kilogramiem tā,” valsts televīzijas kanālam BNT teica Cvetanovs, piebilstot, ka „eksplozijas vietā savākto materiālu analizēšana turpinās”.

„Tāpat mēs turpinām darbu pie uzbrucēja identitātes noteikšanas, pamatojoties uz savāktajiem pirkstu nospiedumiem un DNS paraugiem,” norādīja ministrs.

Kādas gan interpretācijas par šo tēmu nav nācies dzirdēt. Piemēram, ka Kains ar eņģeli… Kains ar dievieti… taču fantāziju juceklī tiek palaists garām kādas svarīgas detaļas.

Vai Dievs nezināja, ka Kains ir viens šajā plašajā pasaulē un, ka pienācīgs dzīves partneris vēl nemaz nav piedzimis? Saprotams, ka to pastiprina arī doma, ka pagāja kāds zināms laiks, kopš Ādams ar Ievu dzemdināja Setu un tad arī pārējos bērnus. Bet kā teikts: „Labs nāk ar gaidīšanu.” Kas gan Kainam atlika, kā gaidīt savas otrās pusītes piedzimšanu? Šodienas skatījumā varētu teikt, labāk gaidīt ilgi, bet- savu, nekā ātri, bet svešu..

Kaut arī nav zināms cik ilgs laiks tieši pagāja kopš Kains satika savu dāvanu no debesīm, taču, domājams, ka Kainam bija arī nepieciešams laika sprīdis, lai apzinātos savu padarīto noziegumu pret brāli, kā arī viņš pats Dievam atzinās: „Mans noziegums ir tik liels, ka es to nespēju panest.” (1.Moz. 4: 13) Kains nožēloja to. Kāda gan tur debesu dāvana, ja cilvēks dzīvojis sirdsapziņas pārmetumos. Ir bijis vajadzīgs arī atjaunošanās un attīrīšanās process. Acīm redzot bija vajadzīgs arī laiks, lai saprastu, ka tādu dāvanu no debesīm ir vispār pelnījis. Taču Dieva žēlastība ir liela un Kainam nemanot viņa debesu dāvana auga…

„Un Ādamam bija simts trīsdesmit gadi, un viņš dzemdināja dēlu, pēc savas līdzības, pēc sava izskata, un viņš nosauca tā vārdu: Sets.” Tālāk Bībelē teikts, ka Ādama dzīvības laiks pēc Seta dzemdināšanas vēl bija astoņi simti gadu, un viņš dzemdināja DĒLUS un MEITAS.” (1.Moz gr. 5:4)

Taču mums ierastā evolūcijas doktrīnu iespaidā prātā iezvanās trauksmes signāls, kas brīdina, par to, ka pētot DNS zinātnē jau sen atklāts, ka DNS mutāciju rezultātā iedzimtu slimību dēļ māsas un brāļi precēties nedrīkst, pretējā gadījumā viņu bērni piedzimtu ar iedzimtām slimībām. Tad kā lai izprot vēsti „un viņš dzemdināja DĒLUS un MEITAS”, no kura izriet tikai viena iespējama atbilde Kaina gadījumā: māsa.

Meklējot atbildi uz šo jautājumu palīdzība nākusi no Brūsa  Melone (Bruce Malone), kurš 15 gadu laikā ir vadījis dažāda veida lekcijas un konferences par zinātniskām tēmām, kas pierāda Bībeles autentiskumu.

Brus Melons nemaz nejūtas pārsteigts, ka pat kristiešu vidū ir neizprotams šis jautājums, taču viņš skaidrojot piemin to, ka jautājums tiek pārmantojams jau daudzu gadu laikā. Sākotnēji tas tika uzdots tiesas sēdē.

Zemāk esošais teksts ir pārfrāzēta būtība vienā no nozīmīgākajiem notikumiem amerikāņu vēsturē. Tā ir 1923. gadā notikusī Skoupa Pērtiķu Lieta (Scopes Monkey Trial), kurā aizstāvības pārstāvis Klarenss Darovs (Clarence Darrow) mudināja apsūdzības pārstāvi Viljamsu Dženingsu Braienu (Williams Jennings Bryan) nostāties Bībeles aizstāvja lomā.

Braiena kungs, aizstāvībai ir viens pēdējais jautājums: „Kur Kains atrada savu sievu?” „Es nezinu.” „Vai jūs neatkārtotu savu atbildi, Braiena kungs? Visa nācija klausās šo radiopārraidi, un šis ir diezgan pamatots un vienkāršs jautājums. Ļaujiet man pārfrāzēt. Ja, kā to saka Bībele, Ādams un Ieva bija pirmie vīrietis un sieviete, un nebija neviena cita cilvēka, tad ko gan viņu dēls Kains atrada, lai aprecētos?” „Es nezinu.”

Darovs lika Braienam izskatīties muļķīgi, jo viņš nepārzināja pietiekami labi Bībeli, lai atbildētu uz vienu no pamatjautājumiem.

Šī lieta iezīmēja pagrieziena punktu amerikāņu izglītībā, jo pirmo reizi Bībele bija atklāti izsmieta. Braiena nespēja atbildēt uz vienkāršiem un loģiskiem jautājumiem bija viens no faktoriem, kas atļāva amerikāņu izglītības sistēmai pieņemt evolūcijas āķi, makšķerauklu un svērteni, kamēr tika noliegts vēsturiskās radīšanas Bībeles uzskats.

Pārmetums kristiešiem

Bruce Malone turpinot domu izsakās neglaimojoši, viņš saka, ka pat šodien vairums kristiešu nezina atbildi uz tādiem pamatjautājumiem kā „Kur Kains atrada sievu?” Problēma tāda, ka, nezinot saprātīgas atbildes uz pamatjautājumiem, šie pamatjautājumi nostāda visu kristietību kā jautājumu. Kādēļ lai cilvēki ticētu Dievam, kuru viņi neredz, ja ticīgie (šim Dievam) nevar atbildēt uz dzīves vienkāršākajiem jautājumiem, kas saistīti ar pagātni un mūsu izcelsmi?

Iemesls, kādēļ atbilde uz šo jautājumu nav uzreiz redzama, ir, ka mēs visi esam apmācīti domāt kā evolūcijas piekritēji. Evolūcija ir pamatota ar modernās ģeoloģijas principu – uniformisms. Tā ir ticība, kur mazas izmaiņas milzīgu laika periodu gaitā izraisīja masīvas ģeoloģiskas (un vēlāk Darvins pievienoja bioloģiskās) izmaiņas, kuras mēs šodien redzam. Būtībā, mēs esam trenēti ticēt, ka viss pamatā darbojās tā, kā mēs to redzam šodien. Lai nu kā, Bībele šo principu nemāca.

Pirms plūdu DNS un pēcplūdu DNS

Lai atbildētu uz jautājumu, vai Kains varēja precēt savu māsu, mums vajadzētu raudzīties uz šo iespējamību no pirms plūdu perioda perspektīvas.

Pirmsplūdu Kaina māsa

Bībele māca, ka cilvēks tika radīts pilnīgs, bez defektiem. Tikai dēļ cilvēka nepaklausības Dieva radībā ienāca nepilnības. Šiem sākotnēji radītiem cilvēkiem nebūtu bijis neskaitāmu ģenētisko kļūdu, kas vērojamas šodienas DNS. Pretstatā evolūcijas mācībai, mutācijas vai kļūdas mūsu DNS nepadara cilvēku labāku un uzlabotāku. Šīs kļūdas izraisa simtiem mokošu slimību un dzimstības defektus. Mēs esam piedzimuši bez šī neskaitāmajām medicīniskajām problēmām tikai tāpēc, ka mūsu gēni ir mūsu vecāku raksturīgo pazīmju kombinācija. Tikai tad, kad abiem vecākiem viņu gēnos ir viena un tā pati kļūda, arī viņu bērnos parādās šī ģenētiskā problēma.

Turklāt šīs ģenētiskās kļūdas ar laiku uzkrājas un vairojas. Citiem vārdiem sakot, informācija mūsu DNS kļūst arvien vairāk sakropļotāka – tā nekad nekļūst labāka. Ja mūsu DNS uzkrājas kļūdas, ir loģiski pieņemt, ka šīs kļūdas pagātnē bija mazāk.

Pēcplūdu Kaina māsa jeb mūslaiku māsa

Attiecībā par mūslaiku DNS starp brāļiem un māsām Bruce Malone piekodina, ka māsas un brāļi šodien nevar precēties, jo visticamāk viņu vienādās DNS kļūdas pāries uz bērnu ar iedzimtības defektiem. Lai nu kā, pret bērnu savstarpēju precēšanos nebija morālu aizliegumu līdz Mozus laikam. Tas bija apmēram pirms 4000 gadiem un vismaz 2000 gadus pēc cilvēka radīšanas. Iespējams, ka pirms tam brāļu un māsu precēšanās bija visai ierasta parādība.

Jāņem vērā, tā kā Ādams un Ieva bija pirmie (un vienīgie) cilvēki zemes virsū, tad viņu bērniem nebija citas izvēles, kā precēties savā starpā. To darīt Dievs aizliedza tikai daudz vēlāk, kad uz zemes jau bija pietiekami daudz cilvēku, un vairs nebija nepieciešams precēties brāļu un māsu starpā (3. Mozus 18:6-18)

Par cik Bībele saka, ka Ādamam un Ievai bija DAUDZI dēli un meitas, tad Ebreju tradīcija pieņēma, ka viņiem bija 33 dēli un 23 meitas! Kains varēja apprecēt tikai savu māsu.

Kļūda

Saprotams, ka mūsdienās dzīvojošam indivīdam grūti raudzīties uz pirms plūdiem esošo vēsturi, jo ļoti daudzas lietas ir mainījušās globālos mērogos, bet mūslaiku dzīves uzskatus, uztveri, apziņu un izpratni par lietām ir izveidojušās un ietekmējušās vadoties pēc mūslaiku kultūras, vēstures un zinātnes skatījuma.

Mēs nesaskatām šo skaidri redzamo atbildi, jo esam mācīti ticēt, ka lietas vienmēr ir bijušās tādas, kādas tās mēs šodien redzam. Pagātne un tagadne kļūst daudz saprotamāka, ja mēs to aplūkojam no Bībeles skatpunkta.

Jautājums: Kur Kains atrada sev sievu?

Atbilde: Pie Ādama.

Par Ēdenes dārza atrašanās vietu zinātnieki pat pieļauj domu, ka tā varētu būt bijusi kāda noslēpumaini skaista vieta Āfrikas tuvumā.
Savukārt pētnieki Rebecca Cann, Marks Stoneking, un Allan Wilson izpētījuši, ka cilvēces pirmsākumi meklējami Āfrikā un sieviešu vissenākā pārstāve ir nākusi tieši no Āfrikas. Senāko sievieti nosaucot par „Āfrikas Ievu”.
Taču par Ādama un Ievas eksistenci piedāvā ieskatīties, ne tikai zinātnieki – arheologi, bet arī zinātnieki biologi. Pārsteidzoši, ka meklējumi risinājušies nevis artefaktu meklēšanā zemes slāņos, bet gan mūsu ikviena organismā, proti, cilvēka DNS kodā.

Kalifornijas universitātes molekulārās antropoloģijas (izskaidro dzīvības procesus molekulārā līmenī) zinātnieks un profesors Alans Vilsons (Allan Wilson) ar kolēģi Vincentu Sariču (Vincent Sarich) no Kalifornijas universitātes (University of California, Berkeley) daudzu gadu garumā veikuši pētījumus mitohondrija šūnu pētniecībā. (Mitohondrija ir šūnas organoīds, kurā tiek sintezēta denozīntrifosforskābe īsāk saucot (ATF). ATF apgādā ar enerģiju citus šūnas organoīdus un šūnu kopumā. Šūnā var būt līdz pat 50 000 mitohondriju.)

Par cik šūnas nodrošina vielmaiņu, kā arī tās satur iedzimto informāciju (DNS), kas tiek nodota no šūnas šūnai dalīšanās procesa laikā, tad saskaņā ar to zinātne apliecina, ka visiem dzīvajiem organismiem ir kopīga izcelsme.

Molekulāri-bioloģikā Ieva

Mitohondrija tiek mantota tikai caur mātes līniju. Katrā mitohondrijā pastāv vairāki nodalījumi DNS kodā, kas ir identiski visos mitohondrijos. Tas nozīmē, ka mitohondrija nepakļaujas rekombinācijām.

Tieši tāpēc mitohondrija struktūra un tās ieprogrammētais vēsturiskais kodols, ļauj izpētīt mātes izcelsmi (ciltskoku) līdz pat tās pirmsākumiem. Zinātnieki veikuši pētījumu, kuras laikā nākuši pie pārsteidzošiem secinājumiem.
Rezultāti pārsteidz zinātniskos prātus. Aptuveni 7 miljardu zemes iedzīvotāju cēlušies no vienas sievietes, Bībelē minētās Ievas. Zinātnieki apstiprina, ka mitohondriju Ieva ir pēdējais kopējais sieviešu dzimtas māte visām mūsdienu sievietēm.

Molekulāri-bioloģikais Ādams

Nākošajā etapā zinātnieki pētījuši vīriešu y hromosomas, kas pāriet mantojumā no tēva dēlam. Arī šajā pētījumā zinātnieki izanalizējuši, ka tās visas vedušas pie viena un tā paša tēvu tēva, Bībelē minētā Ādama.

Pētījumā ņemts vērā arī dažādu nacionalitāšu cilvēki. Secināts, ka DNS ir identiska neatkarīgi no nacionalitātes vai ādas krāsas.

Ievas septiņas meitas

Mūslaiku zinātnes profesors ģenētiķis Brains Saiks (Bryan Sykes ) no Oksfordas universitātes 2006 gadā atklāja, ka sakši, vikingi un ķelti ir ģenētiskie radinieki mūslaiku Anglijas un Irijas tautai. Par to sīkāk grāmatā „Blood of the Isles”.

Zinātnieks sarakstījis arī grāmatu „Ievas septiņas meitas” („The Seven Daughters of Eve”) Iedvesmu grāmatai zinātnieks saņēmis 1997. gadā arheoloģisko izrakumu vietā, kurā bija atraktas piectūkstoš gadu veca vīrieša paliekas. Brainam parādījās iespēja pierādīt ne tikai to, ka vīrietis bijis no Eiropas, bet arī, ka viņa pēcteči vēl šodien dzīvo Anglijā.
Grāmatā zinātnieks apraksta precīzas norādes par DNS mitohondrija struktūras precizitāti un nemainīgumu, kas palīdz izanalizēt cilvēka izcelsmi ļoti senos vēsturiskajos posmos.

Jau bērnības gados Brainam radās interese izanalizēt cilvēces radniecības saites, kad izlasīja rakstu par to, ka zinātnieki veikuši eksperimentu DNS analīzē ar kāmīšiem. Zinātnieki secinājuši, ka visu pasaulē mītošie kāmīši ir radušies no vienas kāmītes, kuras ģenētiskās gaitas izsekotas līdz 1930. gadam Sīrijas tuksnesī.

Pieaudzis Brains arī ķērās pie kāmīšu izcelsmes analizēšanas, lai pārbaudītu teoriju. Viņš eksperimentēja ar dažiem kāmīšiem, pārliecinoties, ka DNS mitohondrija visiem kāmīšiem ir identiskas.

Par cik zinātnē pierādīts par mitohondrija nemainīgumu, tad zinātnieki šaubās vai Darvina teorija, par cilvēku izcelsmi no mērkaķveidīgajiem, varētu būt patiesa. Pasaulē pazīstami ģenētiķi ir rakstījuši, ka Neandertālietis (Homo neanderthalensis) nav mūsu radinieki.
Arī Brains Saiks ir sarakstījis grāmatu „The human inheritance” kurā spriež par Radīšanu un Evolūciju. Grāmatā vairāk tiek uzdoti jautājumi nekā sniedz atbildes, ļaujot lasītājam pašam izanalizēt, kāda varētu būt patiesa cilvēka izcelsme, taču viņš arī akcentē, ka evolūcijas teorijā ir vairāk pretrunu, nekā iespējamu apstiprinošu faktu.

Eksperiments

Brains Saiks kopā ar kolēģiem veicis pētījumu, kuras gaitā konstatēts, ka visas mūsdienu eiropietes ir cēlušās no senas dzimtas septiņām sievietēm. Saskaņā ar analīzi katra eiropiete, var izsekot savai izcelsmei līdz pat vecākajai dzimtai. Pētnieki norāda, ka savukārt “Eiropas mātes” ir cēlušās no vienas kopējas mātes „Mitohondrija Ievas”, kuras saites ir saistāmas ar Āfriku.
Pirms un pēc grēku plūdiem
Zinātnieku veiktie pētījumi veicina pārdomāt kā zinātniskie darbi varētu sasaukties ar Bībelē teikto. Mēģinot vismaz nedaudz ieskicēt.

Bībeliskā Ādama un Ievas DNS kods

Bībelē sastopamas rakstu vietas, kas attēlo pirms grēku plūdu laiku daudz atšķirīgāku par pēc plūdu periodu. Tāpēc vēlos pievērst tai uzmanību, lai nerastos nepareizs priekšstats par senlaiku Ievu un Ādamu salīdzinājumā ar mūsdienu cilvēkiem.
Kaut arī mitohondrija DNS kodolā ir nemainīga, taču citi procesi DNS struktūrā padodas zināmām mutācijām, protams, ne tādā mērā, lai cilvēks pārvērstos par pērtiķi vai otrādi.
Pasaulē pazīstamu zinātnieku pētījumi liecina, ka apstākļi pirms grēku plūdiem ir bijuši krasi atšķirīgāki, nekā mums zināmajiem pēc grēku plūdiem.
Primāri apstākļi Ēdenes dārza laikā bija radīti cilvēka mūžīgai dzīvošanai. Tāpēc, piemēram, Zemes magnētiskais lauks, bija daudz spēcīgāks, nekā tagad. Savādāka atmosfēra. Cilvēku izmērs bija daudz lielāks, kā arī par to pieminēts Bībelē – „milžu laiki”. Cilvēka spējas un iespējas bija daudz lielākas, nekā mūsdienās. Jo mūslaikos mēs neizmantojam smadzeņu darbību 100 %. Pirms plūdu dzīves laiks, kas bija vidēji 900 gadi, noslīdējis līdz mūslaiku vidējo dzīves laiku 80 gadi. Un daudz citu piemēru.
Iemesls: Dievs teica, ka ja no šī koka jūs ēdīsiet – mirdami mirsiet. Ādams un Ieva pārkāpa likumu. Tā tas arī notika, kā Dievs bija teicis.
Sekas: Ādams un Ieva zaudēja mūžīgo dzīvību kļūstot mirstīgi. Apstākļi, kādus Dievs bija radījis virs zemes sāka pavājināties. Kā arī iepriekš minēts visi citi apstākļi uz zemes sāka zaudēt savu spēku un jēgu.

Ēdenes dārzs?

Cilvēka tendence nostāties pret Dievu palielinājās, grēks uz zemes vairojās. Pirms nepaklausīgās tautas iznīcināšanas Dievs uz zemes atrada tādu cilvēku, kurš bija godīgs, taisnīgs un atšķīrās no pērējiem. Dievs uzrunāja cilvēku vārdā Noass. Tad arī Noass cēla šķirstu kā Dievs bija licis un glāba savu ģimeni un floru&faunu. Notika ūdens plūdi un visa cilvēce gāja bojā. Pēc ūdens plūdiem uz sauszemes kāpa Noass un viņa ģimene. Uz Zemes dzīves apstākļi pilnībā izmainījās.
Tāpēc, domājams, ka zinātnieki, kuri atklājuši neparastu vietu Āfrikā salīdzinot to ar iespējamo Ēdenes dārzu, neapšaubāmi varētu būt skaista, taču ne gluži tas Ēdenes dārzs, kurā dzīvoja Ieva un Ādams pirms plūdu periodā.

Noasa DNS kods

„Āfrikas Ieva” iespējams arī varētu būt no Āfrikas, vēlākā laika periodā, taču diez vai tā Ieva, kura dzīvojusi Ēdenes dārzā, daudz agrākā laika periodā. Kaut gan varbūt, bet tas ir tikai minējums, „Āfrikas Ieva” ir bijusi Noasa sieva?.. Taču, protams, ja nebūtu radīti Ieva un Ādams, tad arī nebūtu vēlākos laikos dzimis Noass. Noasa kods ir nenoliedzami no Ievas un Ādama, kā arī mūsu DNS neieskatoties tikai mitohondrija kodolā, bet kopumā ir Ādama un Ievas DNS, taču domājams, ka daudz lielākā degradējošā stāvoklī. Ņemot vērā ūdens plūdu sekas.

Jēzus DNS kods

Kaut arī mūsdienu pasaule pēc Dieva nemainīgā Vārda, tiecas entropijas ciklā un varētu teikt, ka dēmoniskā pasaule varētu svinēt savu uzvaru, jo kā zināms par Ēdenes stāstu, tad Ievu pievīla sātans, taču Dievam izrādās ir bijis jauns cilvēka dvēseles glābšanas plāns. Plāns vārdā Jēzus. Dieva dēls Jēzus Kristus atdeva savu dzīvi pie krusta, kļūstot par cilvēku dvēseļu izpirkšanas maksu, proti, upuri. Jēzus augšāmcēlās. Un līdz ar viņu arī tie, kuri to atzīst un pieņem, atgūstot mūžīgo dzīvošanu, bet ne uz zemes, bet debesīs pēc nāves. Tie ir tie, kuri nožēlojuši grēkus, pieņēmuši Jēzus Kristu par savu Kungu un Dievu, un fiziskie Ādama un Ievas pēcteči, kļūst par Jēzus pēcteci garīgā līmenī. Pārņemot Jēzus DNS kodu. Kaut arī entropijas cikli pasaulē notiek, taču Dieva bērnu dzīvē tās ietekme mazinās, jo meklējot Dieva vaigu, katru iespējamo brīdi, sadraudzībā ar mūžības Dievu, cilvēks pārceļas un tiek nomainīts degradācijas likums pret attīstības likumu. No lāsta pret svētības likumu. No neveiksmes pret veiksmi. Un t.t.

Fiziķis-astronoms Marks R. Moriss no Kalifornijas universitātes (University of California, Los Angeles) ar NASA Spitzer teleskopa palīdzību piefiksējis Piena Ceļa galaktikā neparastu ainu, kas līdzinās DNS dubultspirālei. Tuvāk izpētot saņemtās bildes kopā ar vairākiem astronomiem, astronoms nespējis rast atbildi, kādā veidā DNS spirāle kosmosā ir izveidojusies.
„Neviens un nekad nav redzējis kaut ko tādu zvaigžņu pasaulē, jo parasti zvaigžņu veidojumi ir bez noteiktas formas. Bet šajā gadījumā tas veido augstas klases rūpīgi izveidotu shēmu.” – skaidro profesors.
Jāpiebilst, ka augstās klases meistardarbs atrodas 300 gaismas gadu attālumā no Piena Ceļa centra un tās kopīgais izmērs pārsniedz 76 gaismas gadu attālumu. Uzmanību piesaista arī tas, ka gigantiskā DNS spirāle nesaprotamu iemeslu dēļ attālinās no Piena Ceļa centra aptuveni tūkstošs kilometru sekundē.
„Par spīti mīklainai un neparastai morfoloģijai, tamlīdzīga DNS veida dubultā spirāle iespējams ir izveidojusies mijiedarbojoties ar melno caurumu tās tuvumā, kas varētu liecināt par spirāles drīzu pazušanu iegriežoties „melnā cauruma” virpulī.”- mēģina skaidrot astronoms.
Speciālisti atzīmē, ka teorētiski tamlīdzīgs izskaidrojums ir ticams. Tomēr, lai izveidotos divkārša spirāle, ir nepieciešams noteikts un vienlaicīgs nosacījumu posms.
Vai tas būtu pārliecinošs paskaidrojums?
Lai kā arī astronomi necenstos izskaidrot, taču prātā nāk tikai viena doma: „…Es redzu Tavas debesis, Tavu roku darbu, mēnesi un zvaigznes, ko Tu esi radījis…”

Ideja par Pasaules Logosu, pirmo Vārdu, kļūst par stūrakmeni Rietumu verbālajai loģiski analītiskajai domāšanai. Kur nu vēl kristīgā pamatlūgšana, kas sākas ar Vārda pieminēšanu: Mūsu Tēvs Debesīs, svētīts lai top tavs vārds.” Kristietībā un jūdaismā Vārds tiek uzskatīts par visa Pirmsākumu, kas pārvēršas par miesu, savukārt par to ir teikts: „Un vārds tapa miesa.” Vārds, kas bija Dievs, kļuva par cilvēku, Jēzu Kristu, vienlaicīgi saglabājot cilvēciskās, tā arī dievišķās iezīmes.

Tā kā Rietumu reliģijas Svētie Raksti tiek uzskatīti par autentisku Dieva Vārdu, jau kopš seniem laikiem cilvēki ir mēģinājuši tajos sameklēt slēptu, dziļāku Vārdu un skaitļu simboliku. Tā radās senlaiku hermeneitika, kuras adepti mēģināja atminēt Svēto Rakstu, it īpaši jūdu Toras tekstos slēpto informāciju jeb simboliku. Tas turpinās līdz pat mūsu dienām, kad Jeruzalemes Universitātes vadošie ortodoksālie matemātiķi, izmantojot moderno datortehniku un informācijas teorijas nostādnes, pūlas Toras tekstos atrast kodētus pasaules izcilāko garu vārdus un vēsturisko notikumu pareģojumus.

Kaut gan kristieši uzskata, ka pareģojums par pēdējiem laikiem ir izteikts Atklāsmes grāmatā, skaidri saprotamā valodā. Un tādēļ nav vajadzības saskatīt kādu slēptu informāciju. Jāpiebilst, ka cilvēki bieži vien saskata nozīmi sarežģījot lietas, bet nespēj saskatīt vienkāršās. Tomēr kā nu tur arī būtu, cilvēkiem ir liela ticība „vārdam”.

Šajos eksperimentos nākas secināt, ka pašā būtības saknē Vārds ir daudzdimensionāls un daudznozīmīgs un, ka viens Vārds var veidot veselu nozīmju saimi.
To ir atklājis arī krievu matemātiķis un lingvists Vasīlijs Naļimovs. Viņš uzskatīja, ka Vārdu iekļaut loģiski analītiskajā formulējumā ir diezgan problemātiski. Un, ka neviena konkrēta reāla valoda nepakaļaujas strikti determinētiem loģikas likumiem.

Vārds DNS līmenī

„Pirmsākumā bija Vārds!” Doto domu varam uztvert kā garīgu norādi uz mūsdienu molekulārās bioloģijas atziņām, ka visa iedzimtā informācija no primitīviem mikroorganismiem līdz pat cilvēkiem ir iekodēta DNS makromolekulu linerizētajos tekstos, kas nosaka visu dzīvās dabas daudzveidīgo formu tapšanu. Arī šādā aspektā apgalvojums, ka sākumā bijis Vārds, var tikt simboliski pieņemts par autentisku patiesību.
Lai gan daudzi reālisma pārstāvji šo domu uzskata par iracionālu, tātad atmetamu un nederīgu, tomēr iespējams attēlot, ka arī racionālisms pamatā balstās uz iracionālisma pamatdomas. Piemēram, ticība „Logosam” – Vārdam. Ticība balstās pārliecībā, ka Vārds ir adekvāts domai, ka valoda un domāšana principiāli sakrīt, savukārt domāšana ir valodiska.

Gārdners konstatē, ka binārā skaitīšanas sistēma un skaitļa 2 pakāpes funkcijas (2n) dominē daudzās matemātikas un fizikālās struktūrās.
Jāpiebilst, ka arī mūsdienu datoru, kā digitālo telekomunikāciju un kompaktdisku „valoda” ir bināra.

Piemēram, ievērojamais lingvists un semiotikas speciālists Vjačeslavs Ivanovs savā grāmatā „Pāris un nepāris” norāda, ka arī ģenētiskā koda „valoda” veidota no 26 = 64 elementiem. Ģenētiskā koda pamatelementu – „burtu”- veido trīs DNS (dezoksiribonukleīnskābes) bāzes triplets jeb kodons un tai līdzīgā bāzu triāde DNS dubultspirālē DNS alfabētā” ir 64 tripletu „burti”, turklāt katrs „burts” kodē noteiktu aminoskābi un nosaka tās secību proteīnu (olbaltumvielu) makromolekulu sintēzē. Un tā ar šiem 64 DNS „burtiem” var ģenētiski ieprogrammēt visu formu daudzveidību, kas parādās dzīvajā dabā.

DNS alfabēta 64 bāzu tripleti tiek izmantoti 20 dzīvos organismos sastopamu aminoskābju sintēzēs. Tas nozīmē, ka vienu aminoskābi kodē vairāki bāzu tripleti. Īpaši tripleti tiek izmantoti 20 dzīvos organismos sastopamu aminoskābju sintēzei. Tas nozīmē, ka vienu aminoskābi kodē vairāki bāzu tripleti. Īpaši tripleti tiek izmantoti interpunkcijai – ģenētiskā teksta „teikumu” sākuma un nobeiguma apzīmēšanai.

Pēc Ivanova domām arī cilvēku valoda veidojusies līdzīgiem struktūras principiem. Kas raksturo vārdus „Pirmsākumā bija Vārds”. Dotā doma ir īpaši izprotama mūsdienu molekulārās bioloģijas atziņu kontekstā. Pēc ģenētiskā koda atšifrēšanas kļuva skaidrs, ka visas dzīvās radības daudzveidīgās formas un to izpausmes ir tekstuāli ieprogrammētas DNS bāzu tripletu alfabētā, kura „burti” veido vārdus un teikumus. Un tāpēc patiesi varam sacīt: „Iesākumā bija Vārds!”

Gadsimta sākumā matemātiķu grupa matemātiskās loģikas ekspertu slavenā matemātiķa Dāvida Hilberta virsvadībā sāka strādāt, lai sasniegtu grandiozu mērķi- pierādīt, ka Vārds ir loģisks. Un tādējādi izveidot nepretrunīgu un pilnīgu matemātisko pierādījumu sistēmu, kas stingri balstītos uz deduktīvās loģikas teorēmu pierādījumu un slēdzienu pamatiem. Tāda pati doma nodarbināja arī filozofa un lingvista Ludviga Vitgenšteina prātu. Savā grāmatā ”Loģiski filozofisks traktāts” „Tractatus logico-philosophicus” raksta: domāšanā loģika ir sākotnējais pamatprincips, jo mēs nevaram domāt neko neloģisku. Pat Dievam ir jāpakļaujas loģikas likumiem, ir teikts, ka Dievs spēj radīt visu, tikai ne to, kas ir pretrunā loģikas likumiem.
Augstāk minētie matemātiķi savas pūles ietērpa triju sējumu opusā „Principia Mathematica”. Matemātiķi bija pārliecināti, ka viņu darbs ir neapgāžams.

Īpatnēji, ka šādam vienpusējam deduktīvās domāšanas postulātam, sāka piekrist daudzi loģikas piekritēji, tomēr 1931. gadā to sagrāva 24. gadus vecais Kurts Gēdels. Viņš pauda dotā postulāta nepilnības rakstā ar nosaukumu „Par formāli neizšķiramiem apgalvojumiem „Matemātikas principi” un „Radniecīgās sistēmas”(„On Formally Undecidable Propositions in „Principia Mathematica” and „Related Systems”).
Viņš raksta: „Skaitļu teorija satur apgalvojumus, kas nav pierādāmi dotās sistēmas ietvaros. Tas nozīmē, ka jebkura deduktīva sistēma ir „nepilnīga”. Cilvēka domāšana ir bagātāka par tās deduktīvo formu. Turklāt skaitļu teorija ir mākslīga, stingri formalizēta, tikai uz loģiski deduktīviem principiem balstīta zinātniska valoda. Neviena konkrēta reāla valoda nepakļaujas strikti determinētiem loģikas likumiem.” Tādējādi raisot domu, ka deduktīvā domāšana nav vienīgā izziņas sastāvdaļa.

Vitgenšteins pārskatīja savu darbu un vēlāk piekrita, ka ir maldījies, par to liecina viņa nākamā grāmata „Filosofiskie pētījumi”( „Philosophische Untersuchungen” kurā papildus deduktīvajai valodas sistēmai pievienoja kaut ko jaunu, tas ir dzīvo valodu ar visām tai piemītošām neprecizitātēm, iracionāliem neloģiskiem un daudznozīmību. Viņš secināja, ka „vārds” var būt arī „daudznozīmīgs”, kas var veidot veselu nozīmju saimi.

Daudzdimensionāls Vārds

Draudzē mācītājs stāsta, ka Dieva Vārds, respektīvi, Bībele ir ļoti nozīmīga kristieša dzīvē un, ka Dieva Vārds ir dzīvs! Pārdomājot vārdus, ka Vārds ir dzīvs, nāk prātā, ka tas ir ne tikai jāizprot, kā Svētā Gara iedvesmots un Dieva inspirēts bet, ka Dievs tajā ieliek savu elpu jeb dvašu, gluži kā pirmā cilvēka radīšanas akta laikā. Dievs piešķir dzīvību vārdam.
Tas ir Vārds ar daudzdimensionālu nozīmi. Par cik, mēs esam ierobežoti laikā un telpā, turklāt dzīvojām trīsdimensiju pasaulē, tad vai mēs spējam iedomāties, kāds ir iespējams reāls spēks izteiktam vārdam, kas ir neierobežots ne laikā un telpā, ne arī trīsdimensiju pasaules robežās? Ja tā labi padomā, tad kāpēc gan nevarētu būt tā, ka Vārds pateikts daudzdimensionālā pasaulē, kas ir ārpus laika robežās, nevarētu būt tik milzīgs enerģijas nesējs, ka tā pielietošanas gadījumā radījusi pārvērtības, ne tikai Zemes radīšanas laikā, bet arī zvaigžņu, planētu un galaktiku radīšanas laikā?
Dievs pateica vārdu: „Zeme” un zeme tapa, vai arī “Lai top gaisma.” Un gaisma tapa.
Lai ieraudzītu vārda amplitūdas iespējamību piedāvāju pafantazēt. Izteikšu neprātīgu ideju, attiecībā par Vārda izteikšanu laika nozīmē. Evolucionisti uzskata, ka zeme radās miljoniem gadu ilgā procesā, savukārt kreocionisti uzskata, ka tūkstošs gadu laikā. Tomēr, lai izprastu Dieva nodomus pilnā mērā, mums vajadzētu atrasties ārpus laika un telpas, ārpus dimensiju pasaules robežām un iespējams atskārst, ka Zemes radīšanas laikā Dievam pat sekunde nav bijusi vajadzīga, lai to Radītu. Viņš izdomāja, ko vēlas, nolēma un pateica! Tā ir, protams, mana utopiska fantāzija…Tā ir dziesma: Kas būtu, ja būtu…

Daudznozīmju Vārds

Viens vārds ar dažādu izpratni. Krievu matemātiķis lingvists Vasilijs Naļīmovs grāmatā par Vārda vai „valodas statistisko dabu”. (daudznozīmību) apraksta izmantojot Gausa varbūtības statistisko sadalījumu. Viņš secina, ka ikviens indivīds kāda vārda saturu vai jēgu var izprast citādi. Šīs izpratnes īpatnības lielā mērā nosaka indivīda īpatnības – priekšzināšanas, sagatavotība, profesionālās intereses. Taču ir kāda vidējā, statistiski visbiežāk sastopamā vārda izpratne, kas atbildīs statistiskā sadalījuma maksimumam. Šā statistikā sadalījuma pusplatums raksturo vārda statistisko dispersiju. Jo lielāka sadalījuma dispersija, jo daudznozīmīgāks ir vārds.

Tāpēc, lai vārds pēc iespējas labāk sasniegtu mērķi būtu nepieciešams to neierobežot tikai un vienīgi loģiskā izpratnē, tieši tas, ka Vārdu spēj izprast racionālā un iracionālā veidā, veicina Vārda efektivitāti. Vitgenšteins uzskata, ka tādējādi domāšana kļūst elastīga un adaptīva, veicina jaunu asociatīvu saišu veidošanos starp lietām un parādībām, paver ceļu intuitīvā līmenī, kas ir radošās un domāšanas atklājumu fundaments. Viņš akcentē, ka daudznozīmju vārds ir cilvēka adaptīvā valoda un ir dzīvā organisma sastāvdaļa un ne mazāk komplicēta, kā viss organisms.

Ja vienam Vārdam piemīt daudznozīmju saturs, kas saplūst ar cilvēka organismu pat DNS veidā, tad vai mēs varam iedomāties to informācijas devas bagātības spektru, kas satur Dieva izteiktā Vienā Vārdā, kuru iespējams, mēs pat nespētu izteikt vārdos jeb mums pieņemtā valodas izpratnē?

Viens vārds, izmaina likteni

Nolaižoties uz Zemi apskatīsim, cik lielā mērā ir spējis izteikts Viens Vārds, sadzīves jomā, izmainīt cilvēka likteni. Virsnieks atbildēja (Jēzum) un sacīja: “Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāc manā pajumtē; saki tik VIENU VĀRDU, un mans kalps taps vesels.
Virsnieks ticēja, ja Jēzus pateiks kaut tikai Vienu Vārdu viņa kalps dzīvos. Viņa ticība Vārdam, glāba kalpa dzīvību! Interesanti, ka virsnieks neprasīja ne teikumu, ne darbību, ne rīcību, ne arī dzen kāda rituāla pildīšanu, bet gan neticīgs cilvēks zināja, ka kristīgā vidē galvenais atslēgas vārds ir „Vārds” – ar konkrētu nozīmi!

Vārds – lāsts! Vārds – tukšs! Vārds – svētība!

Vārds – svētība! „Nāve un dzīvība stāv mēles varā; kas mīl savas mēles māku, tas baudīs no tās augļiem.” (Sal.18: 21) un Dievs brīdina izvairīties no tukšām runām (Ef 5: 4) Kristīgā vidē, atvadoties ar cilvēku parasti saka: Svētīts! Kāpēc? Kristieši apzinās, ka izsakot svētības vārdu, pozitīvi ietekmē otra dzīvi.
Vai arī visu dzīvi pazemots, baiļu pilns cilvēks, Bībelē izlasa Dieva pravietiskus vārdus: „Tu spēcīgi balstīsies savā taisnīgumā. Atraisies no bailēm, jo tev vairs ne no kā nav jābīstas; esi tālu projām no šausmām un briesmām, jo tās tev neuzbruks! Zini, ja pret tevi kāds vērš uzbrukumu, tas nenāk no Manis; kas saceļas pret tevi, tas kritīs tevis dēļ.” Šie vārdi spēj cilvēku ietekmēt un izmainīt.
Iedrošinājuma vārdi: “Nebīsties, jo Es tevi atpestīju; Es tevi saucu tavā vārdā, tu esi Mans! Kad tu iesi caur ūdeņiem, Es būšu pie tevis, un caur straumēm, tās tevi nepārplūdinās; kad tu iesi caur uguni, tu nesadegsi, uguns liesmas tev nekaitēs! Jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, Israēla Svētais, esmu tavs glābējs”.
Interesanti, ka Dievs akcentē burtiski runājot: „Tad, kad tu iesi caur ūdeņiem, tad es būšu ar tevi un ūdeņi neaprīs Tevi.” Dievs nesola, ka atpestīs no grūtībām, bet sola palīdzēt. Gluži kā dzīves peripetijās formējas cilvēka raksturs un nostiprinās ticība.
Dievs ir devis Vārda lietošanas spēku arī cilvēkiem, lai ikviens spētu svētīt cits citu ar svētību apliecināšanas vārdiem: „TAS KUNGS LAI TEVI SVĒTĪ UN LAI TEVI PASARGĀ! TAS KUNGS LAI APGAISMO SAVU VAIGU PĀR TEVI UN LAI IR TEV ŽĒLĪGS! TAS KUNGS LAI PACEĻ SAVU VAIGU UZ TEVI UN LAI DOD TEV MIERU!” (Mozus 4:6)

Tukšs vārds! Bībelē lasām, ka Dievam nepatīk cilvēki ar remdenu attieksmi pret dzīvi, tie saucamie neitrālie. Ir rakstīts „Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas mutes. (Atklāsmes 3:16)
Šos vārdus var attiecināt pret dažādām dzīves sfērām, tomēr aplūkosim to dotajā kontekstā. Kāpēc Dievam nepatīk neitralitāte? Vārdam bez nozīmes (tukšs) nav seguma, tas ir bezmērķīgs. Tas ir vārds bez informācijas bāzes, respektīvi, bez ticības. Parasti cilvēks Vārdā ieliek savu enerģiju, emocijas- sirdi un ticību, tad, piemēram, vārds „Svētīts!” un „Vārds” kļūst dzīvs!
Tukšus vārdus meistarīgi izmanto politiķi – partiju ideologu demagoģija. Tie sastopami parādās intervijās, banālās pļāpās, nenozīmīgā leksikā, juceklīgajās reklāmu kolāžās, jaunrunas surogāti. Ar to burtiski zombējot cilvēku masas.

Vārds – lāsts!
Šos vārdus izmanto ne tikai burvji, raganas, pareģi un ekstrasensi, bet tos lieto cilvēki pat neapzinoties par sekām, piemēram, necenzēti vārdi. Vai šaubīgi vecāki, kuri nepārtraukti iegalvo saviem bērniem, ka viņi ir neveiksminieki un ka nekas no viņiem dzīvē labs nesanāks. Viņi pat nezin, ka paši saista un sasien savu bērnu likteņus, bet galvenokārt paša dzīves. Jo par to lietošanas atbildību Dievs primāri prasīs no vēcākiem, kuriem bērni ir uzticēti audzināšanā.

Aicinājums

Lai cilvēks nekļūtu par Vārda vergu, Dievs ir paredzējis citu Vārda uzņemšanu organismā, lai nodrošinātu to un tādējādi arī darot izturīgus pret nelabvēlīgu vārdu indīgo vīrusu. Dievs saka skaidri: „Ja tu turēsi manus baušļus TU DZĪVOSI!” Vai mums būtu jāpieturas pie 10 baušļiem, lai nodrošinātos? Domājams, ka ne tikai, tieši tāpēc draudzes mācītājs nepārtraukti aktualizē domu: „Pastāviet vārdā!” Tas ir lasot Bībeli katru dienu un lūdzot Dievu, mēs nodrošinām sevi un savus radiniekus. Bībele ir pretinde! Tāpēc novēlējums Tev, PASTĀVI VĀRDĀ un TU DZĪVOSI!

Evolūcijas teorija nosaka, ka mūsu apkārtējā pasaules attīstība virzās uz pašsarežģīšanos.
Materiālā pasaule pakāpeniski pašsarežģījas, vai, citādi runājot, – matērija ir apveltīta ar fundamentālu pašsarežģīšanās īpašību. No gāzes putekļu mākoņa izveidojās Zeme; pēc tam, zibens spērienu ietekmē izveidojās olbaltumvielas un DNS, bet pēc tam, primitīvās dzīvības formas, kuras, pakāpeniski pašsarežģījas, un “amēbas pārvērtās par cilvēku”. Tāda izpratne par dzīvības attīstību uz Zemes ir evolūcijas teorijai.

Fantāzijas auglis, kas savulaik, bez nekādiem pierādījumiem un pārbaudēm, tika uzspiests, lai attaisnotu Marksisma, Ļeņinisma un Staļinisma režīmu Krievijā un tās ideoloģiju par evolūciju, kurā krievu nācija kļuva par attīstītāko, pašsaprotami, ka visas pārējās nokļuva, kā neizdevušās mutācijas, zem iznīcināšanas preses galda spiediena. Savukārt Darvina un Lamarka ideju Markss, kurš bija politisks darbonis un zinātniski neizglītots cilvēks, bez nekāda iemesla, pēkšņi no pieņēmuma par evolūciju pārvērta to par teoriju, veiksmīgi apmierinot savu ieceri, par jaunu teritoriju iekarošanu, veicinot 2 Pasaules karu, bet visur tiesātajam Hitleram ar savu ideju par „zilajām asinīm” vien atlika tikai pārņemt stafeti un izsaukt „uguni” uz sevi. Tas ir viens no vēsturiskajiem aspektiem attiecībā par evolūcijas teorijas iedibināšanu. Apskatīsim to arī no zinātniskās puses.
Kur mēs ar šādu pasaules uztveri esam nonākuši šodien? Joprojām Latvijā nākas dzirdēt starp profesionāļiem vecās paaudzes zinātniekiem un amatieriem un jauniem zinātnes interesentiem, kuri dedzīgi un neiecietīgi pret pieradījumiem par pretējo, aizvien aizstāv utopisko evolūcijas pieņēmumu un ir tik ļoti aizņemti ar savām personībām, ka zinātnes „gudrinieki” pieķeras pie savstarpēji pārņemtiem viedokļiem, kas pašā saknē ir mirušas un neiztur nekādu kritiku. Piemēram, 2 termodinamikas likums, kas burtiski nokauj evolūcijas piekritēju pašapziņu.
Principā ar otro termodinamikas likumu, pilnībā pietiektu, lai pārliecinātos, ka evolūcijas teorija ir antizinātniska.

Otrais termodinamikas likums

R. Klauziusa postulāts: temperatūras pārnešanas process slēgtā jeb izolētā sistēmā, kura laikā nenotiek citas izmaiņas, kā vien siltuma pārraidīšana no karsta ķermeņa uz aukstu, un tas ir neatgriezenisks. Siltums sistēmā nevar pāriet no auksta ķermeņa uz karstu. Šo parādību sauc par izkliedēšanu vai enerģijas dispersiju. „Sairšanas likums” nosaka, ka ikkatra izolēta sistēma virzas uz savas entropijas palielināšanos. Otro termodinamikas likumu atzīst ikviens zinātnieks pasaulē.
Bet, lūk, kas attiecas uz evolūciju, tad 100 gadu laikā (sākot ar momentu, kad 2.lermodinamikas likumu noformulēja Š. Klauziuss, bet pēc tam entropijas jēdziena fizisko jēgu, ieviesa L. Boltsmanis) zinātniskā pasaulē netiek pienācīgi apzināta. Otrais termodinamikas likums nosaka konkrēti: evolūcija nav iespējama, vienkāršotas sistēmas nepāriet sarežģītās, bet pilnīgi pretēji, viss dabā virzās uz entropiju.
Eksistē vairāki mēģinājumi, no evolucionistu puses “apiet” 2. termodinamikas likumu, bet tie visi neiztur nekādu kritiku.

Argumenti un fakti

Šajā jautājumā eksistē dažādas atrunas, piemēram, ka 2. termodinamikas likums attiecams tikai uz termodinamiskām sistēmām, kuras darbojas ar gāzi un šķidrumiem – molekulām un atomiem, bet evolūcijas teorija attiecas uz sarežģītiem bioloģiskiem organismiem. Citiem vārdiem runājot: atomu un molekulu līmenī matērija ir apveltīta ar pašiznīcināšanās īpašībām, bet dzīvo organismu līmenī, pretēji, tās ir apveltītas ar pašsarežģīšanās īpašībām.
Šis viedoklis ir absurds pašos pamatos tādēļ, ka dzīvi organismi sastāv no tiem pašiem atomiem un molekulām, no kurām pastāv arī jebkura termodinamiska sistēma.

Zeme – atvērta sistēma

Otrais termodinamikas likums ir noformulēts un, piemērots, tikai izolētām jeb slēgtām (siltuma attiecībās) sistēmām, bet mūsu Zeme ir atvērta termodinamikas sistēma, kas apmainās ar siltumu, gaismu un matēriju ar apkārtējo vidi. Sistēma, kas saņem enerģiju no Saules. Pēc evolucionistu domām Saule veicina dzīvības izcelšanos uz Zemes.
Salīdzināsim dzīvu augu ar mirušu. Vai iespējams ar papildus enerģiju atdzīvināt mirušu augu? Mirušais augs satur tās pašas bāzes elementus kā dzīvais. Lietojot saules enerģiju, tas izauga un izveidoja stumbru, lapas, saknes un puķes – tas viss no vienas sēklas. Ja pieņem, ka pasaulē darbojas jaudīgs evolūcijas spēks, un, ja problēma ir sistēmas atvērtībā, jo Zeme – atvērta sistēma -, tad kāpēc Saules enerģija neatdzīvina mirušos augus? Kas tad notiek, ar mirušu augu, kas saņem enerģiju no Saules? Auga iekšējā organizētība pazeminās, tā sabrūk un sadalās vienkāršākos komponentos. Saules siltums tikai paātrina entropiju.

Fluktuācijas teorija

Fluktuācija (fizikālā lieluma nejauša novirze no vidējās vērtības.)
Zeme un visas sarežģītās sakārtotās struktūras uz tās (organiskas vielas, bioloģiski organismi un t.t.) ir it kā haotiski izmētāti visā kosmosa telpā.

Kļūdains tāds priekšstats ir tāpēc, ka tāda nejauši radusies fluktuācija nekad nebūtu noturīga, tā nevarēs pastāvēt jelkādā noteiktā laikā.
Saskaņā ar šādu teoriju, dabā, materiālajā pasaulē mums būtu bieži jānovēro sarežģīto struktūru negaidītais sabrukums. Iedomājieties, sarunājaties jūs ar cilvēku un pēkšņi viņš sadalās molekulās. Mēs taču tādu parādību realitātē nenovērojam.
Tādējādi, arī šāda 2. termodinamikas likuma apiešana neder.

Jebkāda jauna darbība zinātnes jomā ir vispirms jāapliecina empīriski. Pretējā gadījumā, tā ir nevis zinātne, bet gan vienkārši atšķirīgu pieņēmumu un fantāziju salikums.
Darvina evolūcijas teorija, joprojām nav eksperimentāli apstiprināta! Vēl ne reizi nav novērots, ka viena organisma forma, mutācijas rezultātā pārvērtos citā formā. To apzinājās pat pats Darvins. Tomēr slīcēju glābšanas riņķis ir atruna, ka lai to pierādītu ir nepieciešams liels laiks, tūkstošiem vai pat miljoniem gadu. Bet taču tāds paskaidrojums ir vienkārši mēģinājums “iedabūt” teoriju dabas likumu kritēriju kopējā skaitā. Un nākas atkārtoties, ja teorijai nav eksperimentāla apstiprinājuma, tad tā ir nevis zinātniska teorija, bet gan utopiska fantāzija. Nākas tikai secināt, ka 2. termodinamikas likums ir evolūcijas teorijas ienaidnieks, jo skaidri teikts, ka siltuma temperatūra var pāriet vienīgi aukstākā temperatūrā un nevis otrādi.
Visas tehniskās sistēmas balstās uz divu fundamentālu zinātnisku likumu darbības bāzes dabā, tas ir 1. un 2. termodinamikas likums. Un šie likumi vēl ne reizi nav pievīluši. Automašīnas brauc, lidmašīnas lido, vilcieni iet, kuģi peld, rūpnīcas strādā, kurinātavas kurina. Viss notiek harmoniski.
Starp citu, straujās informācijas un informatīvu tehnoloģiju attīstības rezultātā 20.gadsimta otrajā pusē, Klods Šenons piedāvāja informācijas daudzumu aprēķināšanai, izmantot termodinamikas likuma entropijas formulu. Tādējādi, 2.termodinamikas likuma pielietojums praksē stimulēja, ne tikai rūpniecības attīstību, bet arī IBM datoru attīstību!
1.un 2. termodinamikas likums ir divi pīlāri, uz kuriem balstās visa mūsdienu rūpnieciskā civilizācija. Bet ko ir devusi pasaulei evolūcijas teorija? Bioloģijas jomā – neko. Visi lielie atklājumi bioloģijā, ar praktisku pielietojumu, tika izdarīti neatkarīgi no evolucionāriem priekšstatiem. (ģenētikas likumi, DNS un t.t. atklājumi). Bet sabiedriskās zinātnes jomā, jā evolūcijas teorija, ir nospēlējusi zināmu lomu, kas tika izpausts fašisma, boļševisma un rasisma ideoloģijā ar visām tām izrietošām sekām – kariem un asinsizliešanām.

Zinātnieki par 2. Termodinamikas likumu

2. Termodinamikas likums izslēdz dzīvības izcelšanos no nedzīvas matērijas, milzīgu sarežģītības un kārtības pieaugumu, kā arī evolūciju no primitīviem vienšūņiem līdz augsti attīstītiem organismiem. Tas pats attiecas arī uz dzīvām formām, tās nevar rasties nejausi.

Evolucionisti mēģina ignorēt šo likumu attiecībā pret evolūcijas parādību, lai gan uzskatīt evolūciju par īpašu izņēmumu nav pamata.(Paul S.Taylor „The illustated Origins Answer Book”)

„No visiem apgalvojumiem, kas attiecas uz dzīvības izcelšanās teoriju, visabsurdākais ir apgalvojums, ka 2. Termodinamikas likums neveido nekādu problēmu evolūcijas teorijas priekšā.”(Dueins Gišs – filozofijas doktors, bioķīmiķis)

“Zinātniskiem likumiem, kas vada termodinamiku, ir jāvada arī evolūcijas teoriju.”
„Tajā laikā, kad uzskati dažādos virzienos (piem; astronomijā) mainās gandrīz katru dienu, termodinamika izceļas ar pilnīgu stabilitāti.” (Emmets Viljams – kreacionists, filozofijas doktors)
2. termodinamikas likums un teoloģija

Nepieciešams pieminēt vēl vienu, tas ir “teoloģisku” aspektu. Svarīgi ir tas, ka 2.likuma loģiskā pētīšana viennozīmīgi liek secināt par garīgās un materiālas pasaules Radītāja eksistenci.
Lielā mērā 2. termodinamikas likums atbilst Bibliskajai interpretācijai. Mozus grāmatā stāstīts par Pasaules harmonisko Radīšanu un Dieva roku darba cilvēka (Ādama un Ievas) grēkā krišanu, līdz ar ko arī stājās spēkā 2. termodinamikas likums.

Eksperiments

Zinātnieki safabricēja viena cilvēka asins un siekalu paraugus tā, ka pie atkārtotās testēšanas tos varēja pieņemt par cita cilvēka analīzēm. Turklāt eksperimenta dalībnieki uzskata, ka, ja viņiem būtu iespēja piekļūt pie datu bāzes, tad varētu “konstruēt” jebkura cilvēka identisku DNS paraugu, pat, ja viņu rīcībā nebūtu pieejami audu paraugi.

“

Var vienkārši “uztaisīt” nozieguma vietu. Un vispār jebkurš bioloģiskās fakultātes absolvents varētu to izdarīt”., – pārliecināti skaidro atskaites vadošais autors un kompānijas Nucleix dibinātājs dr. Dens Framkins, kura publikācija atrodama žurnālā Forensic Science International.

Doktors Framkins kopā ar savu komandu izstrādājuši īpašu testu, ar kura palīdzību var atšķirt īstu DNS paraugus no viltotiem.

Bet savukārt eksperti brīdina, ka viltoti DNS apdraud ne tikai uzticību kriminālistikai, bet arī “zvaigžņu”, jeb atpazīstamu cilvēku mieru tuvākajā nākotnē, izveidojot jaunu biznesa struktūru “ģenētiskie –paparaci “, kuri dzīsies pēc „zvaigžņu” izsmēķētās cigaretes, vai arī izdzertās kafijas tases, lai paņemtu siekalu paraugu.

Kas ir teleportācija?
1935. gadā Alberts Einšteins kopā ar saviem audzēkņiem Borisu Podolski un Natanu Rozenu paredzēja, ka fotoniem piemīt neparastas īpašības. Viņi domāja, ka, ja divi fotoni, kas atrodas saistītā stāvoklī, attālinās cits no cita un turklāt viens no tiem maina polarizācijas parametrus, teiksim, ietriecas kaut kur, tad tas pazūd, bet fotona informācija tiek acumirklī pārnesta uz citu fotonu. Viens fotons kļūst par otru. Vēlāk šo kvantu parādības īpašību nosauca par teleportāciju. Bet tikai 1997. gadā Baumeisters un viņa līdzautori no Austrijas universitātes pierādīja, ka fotonu – gaismas kvantu – var teleportēt. Tas ir – acumirklī pārnest no vienas vietas uz citu, turklāt saglabājot fotona stāvokļus (informāciju). Izmantojot šo informāciju, jebkurā telpas punktā var viegli radīt tieši tādu pašu fotonu.

Pirmo reizi fiziķi teleportējuši jonu metra attālumā

Pirmo reizi zinātniekiem ir izdevies teleportēt jonu metra attālumā. Pirms dotā eksperimenta ir bijuši arī citi teleportācijas mēģinājumi izmantojot objektus, kuriem piemīt masa, vienīgi bez tik lieliem rezultātiem kā šoreiz.

Tagad pētnieku grupa no „Apvienotā kvantu institūta” (Joint Quantum Institute) par teleportācijas objektu izmantojuši bitus (kvanta analogu). Bits- var atrasties vienā no diviem stāvokļiem – 1 vai 0. Kvantu bits jeb kubits principā atrodas divos stāvokļos vienlaicīgi. Kubits vienlaicīgi ir gan 1, gan 0, stadijā tiklīdz tā vērtība tiek nolasīta. Lai arī cik dīvaini tas nešķistu, šādi likumi darbojas elementārdaļiņu – kvantu pasaulē. Līdz tam brīdim, kamēr kubits atrodas tā saucamajā stāvokļu superpozīcijā, tas nav ne 1 ne 0, bet darbībā tas pieņem vienu, konkrētu stāvokli.

Eksperimenta laikā tika izmantoti jonu paris – iterbiji, vakuumu lamatās, bet 0 un 1 lomas spēlēja šo objektu divi iespējamie galveni stāvokļi.
Eksperimenta sākumā jonu stāvoklis bija zināms. Ar mikroviļņa impulsa palīdzību fiziķi ierakstīja informāciju vienā kubitā, kas bija superpozīcijas stāvoklī.
Eksperimenta gaitas laikā ar lāzera impulsa palīdzību joni tika palaisti kvantu mudžekļa stāvoklī. Mudžekļa stāvoklis nozīmē, viena kubita kvanta stāvoklim kļūstot par nedalāmu un savstarpēji saistītu ar otra kubita stāvokli, tajā brīdī arī notika teleportācija.

Zinātnieki izmērīja pirmā jona stāvokli, ar to pašu “iznīcinot” kvantu nenoteiktību un, tātad, ierakstītu (ar informāciju) kubitu. Tālāk, zinot mērījuma rezultātus, fiziķi noskaidroja, kāds mikroviļņu impulss nepieciešams, lai pielietotu to otrā jona gadījumā, savukārt pārvēršot to tieši tajā kvantu stāvoklī, kurā bija pirmais kubits. Rezultātā izrādījās, ka kvantu informācija pārvietojās metra attālumā.

Ar gēnu palīdzību cilvēku pārnesīs jebkurā attālumā
Zinātnieki ir izvirzījuši sensacionālu hipotēzi: teorētiski ir iespējams no cilvēka nolasīt pilnīgi visu informāciju par viņa uzbūvi, teleportēt to ar radioviļņu palīdzību jebkurā attālumā un tur no jauna uzbūvēt dzīvu kopiju. Tāda teleportācija ir viens no iespējamiem pašlaik veicamo pētījumu un eksperimentu rezultātiem.
Lai gan, nervu impulsi tiek izplatīti ar mazu ātrumu – no 8 līdz 10 metriem sekundē, tas nav pietiekami ātri, lai varētu kontrolēt un regulēt visus procesus. Teleportācijas laikā cilvēka organismā informācija par visu šūnu stāvokli ir jāizplata acumirklī. Tādējādi vēlāk visu informāciju uztver nervu šūnas un pārstrādā. Pastāv uzskats, ka acumirkļa informācijas pārraides process ir iespējams, jo Kāds jau iepriekš kaut ko tādu ir radījis, demonstrējot arī mūsu nākotnes iespējas.

Dievs zina par mums visu, DNS pārvēršot fotonos
Bībelē ir teikts, ka Dievs zina par mums visu, redzot cilvēku sirdis, jeb citiem vārdiem sakot nolasot informāciju. Kā tas notiek?
Zinātnieki mēģina pierādīt, ka fotoni, izejot cauri DNS, pārvēršas par radioviļņiem, kurus var uztvert un pārraidīt jebkurā attālumā. Bet pirms tam fotoni nolasa informāciju, ģenētiskus tekstus un hologrammas, ko satur DNS, un polarizējoties (mainot elektromagnētisko vektoru rotāciju) ieraksta to sevī. Tas ir nepieciešams, lai izveidotu mēroga hologrāfiskus šablonus. Kamēr zinātnieki pierāda, tikmēr Dievs jau sen rīkojas, izmantojot esošos un vēl neesošos zinātniskos eksperimentus. Šajā gadījumā, Dievam pat nav jābūt klātienē jauna cilvēka, jeb embrija rašanās laikā, jo iepriekš informācija par embriju jau bija nolasīta un ieprogrammēta. Par to liecina (Psalms 139: 16) „Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas.” Vadoties pēc Bībelē teiktā un šādiem šabloniem tiek būvēts embrijs. Ja polarizācijas laukums pagriezts vienā leņķī – parādās viens sadales laukums (hologramma, teksts), ja citā – pavisam cits laukums. Šis process ilgst tik ilgi, cik nepieciešams, lai uzbūvētu embriju.
Faktiski var teikt, ka tas, ko pats Einšteins un viņa audzēkņi paredzējuši, notiek biosistēmā, kad miljardi fotonu izveido kādu informācijas lauku, nolasot to no DNS molekulas, bet pēc tam tiek izkliedēti. Toties šī informācija parādās kaut kur ārpusē. Notiek acumirklīga informācijas pārraide.

Teleportācija Bībelē

Zinātnieki ir nonākuši pie jonu pārraides iespējām teleportācijas ceļā, kaut gan, lai tas būtu izdarāms ar kādu lielāku masas nesēju, vai arī, teleportācija ar cilvēku, būs jāgaida vēl ilgs laiks. Taču interesanti, uzzināt to, ka senatnē cilvēki jau ir tikuši izmantoti teleportācijas eksperimentos neizmantojot speciālu tehniku vai zināšanas.

Viens no tādiem notika ar Ēnohu Vecās Derības laikā un otrs Jeruzālemē, Jaunās Derības laikā ar Filipu. Atšķirība starp abiem gadījumiem bija tāda, ka Ēnohs tika aizrauts, jeb teleportēts no Zemes neatgriezeniski uz Debesīm, (Ebr. 11:5) bet Filips no Jeruzālemes ceļa laikā uz Gazu tika aizrauts, jeb teleportēts uz Azdotu. (Ap.d.8: 26 un 39-40)

Secinājums: Cenšoties pierādīt teleportācijas būtību un efektivitāti paļaujoties tikai uz savām spējām un universitātē iegūtajām teorētiskajām zināšanām, bez Dieva Gara atklāsmes, tad iespējams, ka tā var pavadīt visu savu dzīvi nododamies eksperimentiem un tā arī neuzzināt, kādā veidā ir iespējama teleportācija ar daudz lielākiem masas nesējiem.

Vienā teikumā: Teleportācija, agrāk uzskatāma par mītu, tagad jau par iespēju, bet tuvākā nākotnē -realitāte…

Ķīnieši izaudzējuši cilvēka un truša krustoto embriju.

Zinātnieki izmantojuši klonēšanas tehnoloģiju un savstarpēji savienojuši cilvēka un truša DNS, lai panāktu hibrīda – embrija augšanu. Nepieņemamais eksperiments nepatīkami pārsteidzis sabiedrību.