Ar mani runāja latviski un pēc tam uzruna turpinājās krievu valodā. Kamēr nogaršoju piedāvāto garām gāja sieviete, kuru arī uzrunāja krievu valodā. Viņa pienāca un nerunājot ne vārda arī nogaršoja. Neizpratnē jautāju jauniešiem: „Kāpēc Jūs runājat krieviski?” Degustāciju vadītāja atbildēja: „Tāpēc, ka viņa ir krieviete.” Es pārjautāju: „Bet kāpēc Jūs domājat, ka es esmu krieviete, ja arī pat ne vārdu nebiju pateikusi.” Meitene naski atbildēja: „Tāpēc jau nav jānaidojas.” Es pārjautāju: „Vai tad es pret Jums esmu noskaņota naidīgi?” Pauze. Abu jauniešu skati vērsti pret otru degustētāju. No malas izskatījās tā, ka, ja viņa ir krieviete un ar viņu runā krieviski, kaut arī nav pateikusi ne vārda, ir uzskatāms garants tam, ka viņa pēc nogaršošanas noteikti nopirks piedāvāto. Kad noskaidrojās, ka viņa tomēr nepirks, vērsos pret degustāciju vadītājiem turpinot sarunu. „Tomēr, kāpēc Jūs latvieši paši ar savu muti kultivējat divvalodību Latvijā? Jums taču neviens neprasa pārspīlēt un izdabāt. Es taču nesāku sarunu krievu valodā un nelūdzu Jums ar mani runāt krieviski, jo nesapratu latviešu valodā Jūsu pausto uzaicinājumu. Vai tad, tiešām Jūs neesat savas valodas patrioti?” Puisis uzklausot laipni atbildēja: „Jā, esam… Katram ir savi uzskati. Ar klientiem ir jārunā visās valodās.” Pārjautāju: „Ja ķīnietis pienāks, tad Jūs arī runāsiet ķīniski?” Viņš smaidot izprotot komisko situāciju atbildēja: ”Nē, runāšu angliski”. „Bet pieņemsim, ka ķīnietis nerunā angliski,”-turpināju es. Taču meitene uztraukti iesaistījās sarunā, it kā es būtu aizkavējusi garo rindu aiz sevis, gluži kā padomjlaikos pēc doktordesas. Praktiski pustukšajā veikalā viņa atcirta, lai tikai no manis tiktu vaļā : „Mums tā liek! Mums tā jārunā!”

Es apklusu. Aizgāju pārdomās. Tātad „Latvijas maiznieks” priekšniecība liek runāt latviski, krieviski un angliski. Vienīgi jautājums ir par to, vai to liek darīt vienlaicīgi, kaut arī valsts valoda ir latviešu un kad degustētājs to pat neprasa?

Gaišus Kristus dzimšanas svētkus!

Darba vizītes Latgalē ietvaros, Valsts prezidents Andris Bērziņš, 2. februārī ieradās Rēzeknē, kur tikās ar pilsētas vadību, kā arī apmeklēja Rēzeknes katoļu katedrāli, ziņo spektrs.com/Prezidenta preses dienests.

Pēc sarunas ar Rēzeknes pilsētas domes pārstāvjiem Valsts prezidents tikās ar Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskapu Jāni Buli, apmeklēja Rēzeknes katoļu vidusskolu, kā arī Rēzeknes katedrāli. Bīskaps Bulis izteica pateicību Valsts prezidentam Andrim Bērziņam par Rēzeknes-Aglonas diecēzes apmeklējumu, uzsverot, ka visi Latvijas Republikas prezidenti, ieskaitot pirmo Latvijas valsts prezidentu Jāni Čaksti, ir apmeklējuši Rēzeknes katedrāli.

Romas katoļu baznīca PRET divvalodību

Sarunā ar Valsts prezidentu bīskaps Bulis īpaši akcentēja šobrīd sabiedrībā aktuālos jautājumus, uzsverot, ka arī Romas katoļu baznīca Latvijā ir satraukta par gaidāmo valsts valodas referendumu, jo šis jautājums skar gan ticīgos, gan neticīgos Latvijas iedzīvotājus. Bīskaps Bulis uzsvēra, ka Romas katoļu baznīca Latvijā vēlas aizstāvēt latviešu valodu.

Baznīca atbalsta visas tautības, taču nevar piekrist ierosinājumam grozīt Latvijas Republikas Satversmi. Baznīca aicina cilvēkus doties uz referendumu un balsot pret grozījumiem Satversmē.

Arī Valsts prezidents bija vienisprātis ar bīskapu, ka šobrīd ir svarīgi aicināt cittautiešus izprast latviešu bažas un satraukumu par gaidāmo referendumu.