Andris Buiķis ir Latvijas Universitātes profesors, Vācijas Lietišķās matemātikas un mehānikas biedrības (GAMM), Amerikas Matemātikas biedrības (AMS) un Latvijas Matemātikas biedrības (LMB) biedrs un Latvijas Zinātnes un dialoga centra direktors Prof. Dr. habil. math. Andris Buiķis jau vairāk kā trīsdesmit gadu velta uzmanību zinātnes vispārīgām, to vidū strīdīgiem jautājumiem. Andris Buiķis ir izstrādājis oriģinālas matemātiskas metodes parciālajiem diferenciālvienādojumiem, organizējis ap desmit starptautisku konferenču, referējis vairāk kā 50 starptautiskās konferencēs, vairākkārt lasījis lekcijas dažādās ārzemju universitātēs. Viņš ir autors aptuveni 200 publikācijām matemātikā, daudziem enciklopēdiju un publicistiskiem rakstiem.

Ar profesoru bija tā izdevība iepazīties 2003. gadā. Toreiz tika tirzāta eksistenciāla tēma, kas plūstoši pārgāja zinātniskā un politiskā gultnē. Iesākot sarunu ar Latvijas „gudro prātu”, ja atmiņa neviļ, domāju tikai vienu, vai spēšu saprast to, ko viņš atbildēs. Saspringumam nebija pamata. Profesors ir intelektuāli progresīvs inteliģents cilvēks, kurš spēj piemēroties jebkuram sarunas biedram, izskaidrojot zinātniski sarežģītus jautājumus tā, ka pat mājsaimniece sapratīs. Nezinu, kur viņš smēlās pacietību, bet toreiz man gribējās uzzināt pēc iespējas vairāk, īsākā laika sprīdī un tas bija manī īpaši izteikts, pārlieki lielā nepacietībā. Praktiski aiz katras profesora teiktās domas sekoja, nu jau leģendārais jautājums „Kāpēc?” Droši vien kāds cits viņa vietā jau sen mani palūgtu atstāt Zinātnes Akadēmijas profesora kabinetu, lai nodotos nopietnākām lietām. Tomēr „Kāpēcītis” netika atraidīts. Pagājis laiks un šodienas skatījuma „Kāpēc?” apkopoti jau intervijas formā.

Spektrs: Kā Jūs domājat, vai ir iespējams atrast kopsakarību starp zinātni un reliģiju?

Andris Buiķis: Pēdējos gados esmu vairākkārt aicināts referēt par šiem jautājumiem vairākās visaugstākā līmeņa starptautiskās zinātniskās konferencēs. Esmu pārliecināts, ka mūsu valsts sabiedrībā minētajā jautājumā visai bieži valda novecojuši uzskati, kā arī neiecietība pret viedokli, kas atšķiras no vairākuma domām.

Spektrs: Jā, ir ievērots, ka izteikti progresīviem un inteliģentiem cilvēkiem grūti nākas oponēt un iet pret veselu dogmatisku un iesūnojušu sistēmu, kura visiem spēkiem turas pie veciem uzskatiem, kas nedarbojas un nav pat zināms, vai vispār kādreiz darbojās, varbūt tikai šķietamā formā.

A.B: Tās neapšaubāmi ir okupācijas gadu sekas. Tā ir vardarbīgi uzspiesta rupji materiālistiska pasaules izpratne. Un pie tās diemžēl vēl turas daudzi zinātnieki. Domāju, ka jāmeklē kopsakarības, nevis nošķirt acīm redzamas lietas. Sabiedrībai ir interese par šīm lietām, bet akadēmiskā zinātne atsakās sniegt atbildes. Visparadoksālā atbilde ir, ka nopietna zinātne ar to nenodarbojas.

Spektrs: Tā ir izplatīta atruna, vēl ir dzirdēts, ka runājot par Visuma rašanos, kā Radīšanas aktu, nevis Lielā sprādziena rezultātu, minot dažādas nianses, dzirdama atbilde: „Tas nav iespējams”! Bet, kad kreacionisti sāk atspēkot neapšaubāmiem pierādījumiem, tad jau atbilde skan: „Kaut kas jau tajā visā ir”. Bet tad, kad jau tiek saņemta Nobela prēmija, tad skan atbilde: „Nu, tas taču jau sen visiem ir zināms”.

A.B: Es esmu matemātiķis, bet pirmām kārtām es esmu cilvēks. Arī mani interesē tās pašas problēmas, kas nodarbina citus. Personīgā pieredze mani ir pārliecinājusi, ka tas, ko par šāda veida jautājumiem spēj pateikt akadēmiskā zinātne ir nepietiekami. Piekrītu, ka ne jau viss ir pierādams. Bet paši jaunākie zinātnes pētījumi noved pie Dieva eksistences apstiprinājuma. Zinātne ar racionālām zinātniskām metodēm, formulām spēs aprakstīt to, ka Dieva darbībā izpaužas kāda no Viņa šķautnēm. Bet izpētīt Viņa būtību tādā veida zinātne, ko mēs saprotam ar vārdu „zinātne”, manā izpratnē nevarēs.
Kaut gan daudzi eksakto zinātņu speciālisti ir uzrakstījuši grāmatas, kurās apskata Dieva un modernās zinātnes saistību. Izcili zinātnieki, arī Nobela prēmijas laureāti, ir atzinuši Dieva eksistenci. Viņi saka, ka Visuma likumos ir iekļauta inteliģenta būtne.

S: Interesanti no jauna pārliecināties, cik brīnišķi Dievs ir radījis Visumu. Tomēr domāju, ka ja ņem vērā, ka Visums 90% pārklaj tumšā matērija, tad kā var sanākt tā, ka mēs pat mazāko daļinņu nezinām par atlikušo redzamo pusi.

A.B: Turklāt matērija nav sākotnējā esības forma. To tagad apstiprina pat fiziķi. Piemēram, kāds izcils krievu fiziķis teorētiķis Genādijs Šipovs, kurš vispārinājis Einšteina vienādojumus un teoriju, arī apgalvo, ka matērija nav primāra. Līdz šim fizika nodarbojās ar četriem fizikālās matērijas stāvokļiem – ciets ķermenis, šķidrums gāze un plazma, taču eksistē vēl augstāki līmeņi, Šipova teorijā tas ir Absolūtais „nekas”, ko viņš matemātiski interpretē – nulle vienāda ar nulli. Kā Bībelē: „Sākumā bija vārds, un vārds bija pie Dieva.”

S: Tas mani uzvedina uz pārdomām par kādu fenomenu. Tikko atkal ārzemju presē nācās lasīt par Turīnas līķautu. Liekas tik dīvaini, vieni zinātnieki pierāda, ka Turīnas līķauts ir autentisks, citi uzreiz cenšas atspēkot un pierādīt, ka tomēr falsificējums. Ik pa laikam parādās kārtējais pierādījums vai atspēkojums. Šķiet, ka tam nav ne gala, ne malas. Mūžīgā spēle. Vai nesanāk tā, ka šāda veida relikvijas, novirza fokusu no Dieva un kļūst augstākā vērtībā nekā pats Kristus? No vienas puses gribas teikt, kāda tur starpība, tas taču nemazina faktu, ka Jēzus Kristus piedzima un augšāmcēlās. Bet no otras puses, tas tikai pierāda, to, ka pastāv mūžīgā cīņa starp labo un ļauno, starp Dievu un sātanu. Kāds ir Jūsu zinātniskais viedoklis par Turīnas līķautu?

A.B: Šāda rakstura jautājumos vispār nevar būt nekādas pārliecības. Būtībā tā ir smaga dilemma. Man daudzkārt ar to dzīvē nācies saskarties, piemēram, 1998. gadā Krievijas zinātnieks Akimovs Šipovs (sarakstījis grāmatu par torsiona laukiem un kuru izdeva ļoti prominenta izdevniecība „Nauka”) bija atbraucis uz Rīgu, lai piedalītos konferencē, tajā bija daudzi zinātnieki ar doktora grādiem un aizstāvētām disertācijām. A. Šipovs uzstājās un iepazīstināja klātesošais ar saviem zinātniskiem rezultātiem. Man līdzās sēdošais akadēmiķis sašutumā teica: „Ar kādām tiesībām, viņam ļāvuši uzstāties. Secinājums ir tāds, ka šiem cilvēkiem neapmierina dotā cilvēka idejas un loģiski domājot tādam nedrīkst dot vārdu. Tādā gadījumā vēlos teikt, atvainojiet, bet runāja arī franču profesors un viņa lekcija mani neapmierināja, bet vai tāpēc mēs liegsim cilvēku izteikties? Viegli aizvainot cilvēku, nosaucot to par šarlatānu, safabricētāju, tikai tāpēc, ka ir izdzirdējuši savādāku viedokli par attiecīgo tēmu. Tad jau sanāk tā, ka ņemot rokās jebkuru matemātikas grāmatu tajā sniegtās formulas vispirms jāpārbauda, lai pārliecinātos, ka tā ir precīzas. Lūk, šeit arī parādās tā dilemma. Tās ir manas personīgās šaubas par citu veikto darbu. Un atbildot uz jautājumu, teikšu tā, kāpēc, lai es neticētu tam, ko cits jau ir pārbaudījis?!

S: Diemžēl daudz nesaprasti ģēniji ir izdarījuši pašnāvības sabiedrības neiecietības dēļ. Bet no tā zaudējam tikai mēs paši, zaudējam laiku, zaudējam zināšanas, zaudējam iespējas. Bet pēc tam, cik paradoksāli arī nebūtu, vēlākā laika posmā, kāds pārbaudot neatzītā ģēnija rezultātus secina, ka tas ir bijis pareizs un Nobela prēmiju saņem viņa vietā. Bet, cik daudz jau būtu sasniegts un izdarīts dažādās industrijās, kas sen jau atvieglotu mūsu dzīvi. Ko Latvija kopumā varētu sasniegt un iegūt neatvairos savas „Gudrās galvas”. Tikai tāpēc, ka mūsu valdība ir tik tuvredzīga nesaprotot, ka pateicoties zinātnes un tehnoloģijas atklājumu rezultātā mūsu valsts ienākumi būtu lielāki nekā izdevumi. Ko var zināt varbūt atbalstot kādu Latvijas zinātnieku, kurš varētu izgudrot naftas analogu, pēkšņi varētu Latviju padarītu par bagātāko valsti pasaulē. Protams, mums būtu jābūt gudriem investoriem un zināt kur ieguldīt un kur būtu tā atdeve. Bet kāpēc gan ne?

A.B.: Civilizācijas pastāvēšanas apdraudējums rada tieši šī tehnokrātiskā attīstība, kas nesaudzīgi, nedomājot par nākotni, iznīcina tos Zemes resursus, kuri nav atjaunojami. Tieši modernā tehnika ir bīstamākais ierocis. Pašreiz mēs ejam uz tehnoloģisko progresu un augsta līmeņa drošību, bet vienalga lidmašīnas cieš katastrofu, augstas klases automašīnas sitās un vienas sekundes laikā iet bojā daudzi cilvēki. Nepārtrauktās kataklizmas, Tornado, kas vienā vēzienā noslauka pilsētas. Cilvēki meklē kādu augstāku spēku, jo sāk apzināties savu bezspēcību. Mēs visi esam bezspēcīgi nāves priekšā.

Nu, ko nozīmē tehnoloģijas progress? Bija tāds Krievijas zinātnieks Kapica, kuru uzaicināja strādāt pie kāda nopietna projekta Anglijā. Un, lūk, tur notika tāds atgadījums, ka ļoti dārga augstas klases aparatūra sabojājās. Tika izsaukti meistari, kuriem tika solīts 10 000$, bet diemžēl meistari tā arī neatrada kļūdu un nespēja salabot. Uz to visu noraugoties zinātnieks Kapica vēsā prātā piegāja pie tā agregāta nomērķēja un ar āmuriņu pāris reizes uzsita uz kādas detaļas agregātā un tas sāka strādāt. Protams, vadība nevēlējas viņam par to samaksāt. Bet zinātnieks paskaidroja: Dodiet man 1$ tagad, bet pārējos 99 000 vēlāk par to, ka es zināju kurā vietā iesist.”

Par naftu runājot. Mana pirmā disertācija bija par naftas ieguves iespējamu paaugstināšanu ar termisko metožu palīdzību. Tas bija PSRS laikā. Pēc tam, kad tas tika ieviests praksē, Universitāte saņēma atsauksmi, ar kuru mēs ļoti lepojāmies. Mums pavēstīja, ka izmantojot šo jauno tehnoloģiju, valsts iegūs 106 miljonus valūtas rubļu.

S: Un cik saņēmāt Jūs? Uzslavas un „pačotnaju gramatu”, bet es runāju par to, ka ja valsts mērogā varētu atbalstīt un palīdzēt attīstīt zinātnes, tehnoloģijas izgudrojumus Latvijā. Piemēram, nācās runāt ar deputātu Raimondu Timmi un viņš teica, ka valsts mērogā būtu nepieciešams atbalstīt zinātnisko pētniecības nozari, lai tādējādi saprastu kādā virzienā Latvija virzās, jo joprojām nav saprotama Latvijas sūtība pasaulē, kāda ir Latvijas vieta pasaules ekonomikā un kāda, tad vispār ir Latvijas sūtība. Deputāts atzīmēja, ka nepieciešama noteikta vieta gudriem un kompetentiem cilvēkiem, kuri varētu veikt analīzes par to, kas būtu svarīgi Latvijas skatījumā. Lūk, piemēram, Jūs sadarbojaties ar ārzemju pasūtījumiem un viss labums aiziet ārzemniekiem, jo viņi Jūs novērtē kā augstas klases matemātiķi, bet ko uztic Jums mūsu valsts? Neko! Apmaksā rēķinus un arī būs labi.

A.B.: Valstiskā līmenī es jau sen esmu teicis, ka Latvijā no Baltijas valstīm ir zemākais kopprodukts, bet cenas vislielākās.

S: Ko Jūs tādu runājat?! deputāts Dainis Turlais teica, ka ar mūsu valsts kopproduktu viss kārtībā (ironiski).

A.B.: Ir pilnīgi skaidrs, ka mums ir vai nu ēnu ekonomika, vai arī politiķi pārāk lobē ekonomiskos grupējumus, kas aiz viņiem stāv. Tā ir tāda politiķu izrunāšanās, kad izvelk vienu skaitli, kas viņiem ir izdevīgi, un tad ar to operē. Matemātikā sistēmas optimizācijas jautājumos ir pierādīts: ja mēs optimizējam vienu parametru, nesaistot to kopā ar pērējiem, tad sistēmas kopējo stāvokli var nevis uzlabot, bet pasliktināt. Un politiķi sekmīgi ar to nodarbojas visu laiku. Bet neaizmirsīsim, ka sods nāk kaut kad. Mēs esam Eiropā un nāks jauni politiķi un vecie nonāks uz apsūdzēto sola.

S: Es teiktu tā, nezūdamības likums strādā, ko sēsi to pļausi. Un nav pat jādomā, ka tas varētu notikt kaut kad, domāju, ka tas notiek visu laiku, brīžiem nepaspēj pat kāju spert, kā jau dabūni pa biksēm. Ir jādomā kur sper savu kāju, ko runā un ko dari, nekas nepaliek paslēpts, varbūt citu acīm, jā, bet ne Visumam. Viņa acīm mēs visi esam atvērtas grāmatas. Bet atgriežoties pie tēmas.. Kas pašreiz notiek zinātnē?

A.B.: Es nešaubos, ka jau šobrīd zinātnes jomā būs milzīgs apvērsums, fizikā, piemēram, nonāk pie jauna enerģiju formu, jaunu lauku atklāšanas. Patiesībā daudz kas jau ir atklāts, bet šos atklājumus bloķē, piemēram, naftas magnāti, jo tad nafta vairs nebūs stratēģiska prece.

Turpinājumā Fragmenti no filmas “Cilvēks ir stereotipi”

Konservatīvisms baznīcā un zinātnē from TeTV on Vimeo.

Cilvēka dzīvi nosaka civlēka iekšējā pasaule from TeTV on Vimeo.

Par zinātnes vēlēšanos mainīties from TeTV on Vimeo.

Pamatiedzīvotāji (etniskā grupa, latvieši) 60% no iedzīvotāju kopīgā skaita.

Vai viesstrādnieku straujais pieaugošais skaits nesagādātu problēmas Latvijas tautai? Kāpēc Saeima bija parakstījusi Eiropas konstitūciju? Kas mūs sagaida parakstot Lisabonas Līguma izmaiņas? Par šiem būtiskajiem jautājumiem valdības jomā, kā arī pieminot garīgās vērtības Spektrs sarunā aicināja deputātu DAINI TURLO.

Pietiek GAUDOT, SĀKSIM DARĪT! (ĪSS APRAKSTS PAR BŪTISKO).

Jautājumā par Lisabona Līguma vienu no punktiem cilvēktiesības minoritāšu jautājumā Dainis Turlais teica, ka šajā gadījumā tiek minētas etniskās minoritātes, nevis seksuālās.

Ko nozīmē Lisabonas Līgumā uzrādītais punkts „Es likums ir augstāks par dalībvalstu likumu?” deputāts minēja, ka ES likumam nav juridiska spēka ietekmēt dalībvalstu iekšējo likumdošanu, ja arī tā notiktu, tad no Eiropas izstātos visas dalībvalstis un Eiropa paliktu viena.

Vai Viesstrādnieki no Lisabonas Līguma parakstīšanas momenta Latvijā varēs meklēt darbu paši, nesagādās nepatikšanas? Dainis Turlais mierina uzsverot, ka jebkurā gadījumā darba meklētāji tiks reģistrēti un būs valsts redzeslokā.

Kāpēc nevarētu apstādināt straujo viesstrādnieku skaitu ieplūšanu Latvijā ar algas paaugstināšanu mūsu iedzīvotājiem, deputāts Dainis Turlais uzsvēra, ka tas ir iespējams, tad, kad mēs spēsim paaugstināt darba ražīgumu, nevis parazitēt uz liberālo bezdarbnieku pabalsta rēķina un gaudot, cik viss ir slikti.”

Kāpēc tika parakstīts neprecīzi sastādītais likums par iestāšanos Eiropā? Dainis Turlais atbildēja: „Jo uz Saeimu tika izdarīts spiediens no bijušās Latvijas prezidentes V. V. Freibergas, kura tajā laikā ļoti rūpējās par savas karjeras attīstību nevis Latvijas interešu aizstāvēšanu.”

          Pārņemot ASV tradīciju, Latvijā jau otro gadu tika rīkotas „Latvijas Valsts Lūgšanu brokastis”. Tās notika 9.novembrī viesnīcā „Radisson SAS Daugava”. Uz tām aicināto vidū bija Valsts prezidents Valdis Zatlers goda viesa statusā, Saeimas un valdības locekļi, uzņēmēji, kā arī vadošo konfesiju mācītāji.

  Lūgšanu Brokastu vēsture

„Lūgšanu brokastu” vēsture aizsākās ASV 1953.gadā, kad pasākumā piedalījās 3400 viesu, tajā skaitā politiķi un slavenības no daudzām ārvalstīm.
Amerikā šo tradīciju iedibināja norvēģu ieceļotājs un ceļojošs garīdznieks Abrahams Vereide, kurš darbojās Sietlā. Par paraugu izvirzot Jēzus dzīvi un darbību, viņš izveidoja palīdzības fondu trūcīgajiem.
Drīz līdzīgas grupas, tika izveidotas Sanfrancisko, Čikāgā un Vašingtonā, kur atrodas organizācijas galvenā mītne.
Tagad, Amerikā „Lūgšanu brokastu” oficiālie rīkotāji ir kongresa deputāti.
Pasākuma dalībniekus, kuru vidū ir sabiedriskie darbinieki, politiķi, zinātnieki un mākslinieki, katru gadu uzrunā ASV prezidents Džoržs Bušs.
Amerikā „Lūgšanu brokastis” ir nosvinējusi savu 50. gadadienu.

Lūgšanu Brokastis Latvijā

9. novembrī, „Lūgšanu brokastis” atklāja virspriesteris Aleksandrs Nagla, aicinot visus pielūgt Dievu lūdzot „Mūsu Tēvs debesīs.” Rīcības komitejas vadītāja Inese Šlesere, uzrunājot dalībniekus, sacīja: „Mēs nākam kopā, lai atjaunotu un stiprinātu mūsu ticību un labāk iepazītu viens otru, lūdzot Dieva gudrību, Viņa vadību un svētību visai mūsu tautai un Latvijas zemei.”

  Latvijas prezidenta Valda Zatlera vēsts

Norisēs Latvijas prezidents Valdis Zatlers tomēr nevarēja piedalīties, bet atstāja vēstījumu, kuru vakara vadītāji nolasīja pasākuma laikā. Tās galvenā pamatdoma:

„Šis ir pārdomu un pārmaiņu laiks katram no mums. Laiks, kas mūs mudina apstāties un izvērtēt sevi, un ja kādu no dzīves pamatvērtībām esam nozaudējuši, atgriezties pie tām. Tieši šobrīd ir laiks saprast par kādu sabiedrību mēs tapsim. Pats esmu uzņēmies atbildību ne vien cilvēku, bet arī Dieva priekšā. Valsts pamatā ir tās tauta, jo tautas augstākā vērtība ir cilvēks. Cilvēks kā vislielākā vērtība Dievam. Dievs ir atdevis savu vienīgo dēlu šīs vērtības – cilvēka – pestīšanas dēļ. Šodien ir pavisam viegli savu vērtību uzspodrināt vai paaugstināt ar dažādām laicīgām lietām, lēmumiem vai prasmēm. Taču tās būs vien iedomātas vērtības. Savu patieso vērtību cilvēks var apzināties vienīgi attiecībās ar sevi un Dievu,” Valsts prezidents šīs Lūgšanu brokastis saskata kā avotu, „kas attīra, dod spēku un veldzē mūs katru no jauna. Šajās brokastīs lūdzu par manas tautas spēku meklēt un atrast sevi. Lai katrs cilvēks kā vislielākā vērtība Dieva tautai apzinātos savu vērtību savai tautai – Latvijai.”

Lūgšanu brokastu laikā tika lūgts par mieru Latvijā, mūsu karavīriem miera misijās. Šinī lūgšanā vadīja NBS ģenerālis Juris Vectirāns, NBS virskapelāns Elmārs Pļaviņš teica, ka „Irākā visi mūsu sūtītie karavīri tic Dievam.” Īpaši tika aizlūgts par Latvijas valsts vadītājiem. LR Saeimas deputāts Artis Pabriks nolasīja vairākas Rakstu vietas no Bībeles, kas parāda Dieva mīlestību un varu pār tautām, armijām, ķēniņiem. „Svētīga tā tauta, kam tas Kungs ir par Dievu” (Psalmi 33:12). Par valsts vadītājiem aizlūdza prezidents Guntis Ulmanis – lai varētu pacelt acis uz Dievu, kas var dot un dot spēku nest to atbildību, kas vadītājiem uzticēta. Noslēgumā kopīgā aizlūgšanu vadīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Pēc kopīgi dziedātās Valsts himnas – lūgšanas „Dievs, svētī Latviju”, svētības vārdus sacīja Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Pēc „Lūgšanu brokastu” norisēm, speciāli SPEKTRS.COM interviju sniedza eksprezidents – Guntis Ulmanis; Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs – Dainis Turlais; Romas katoļu baznīcas kardināls – Jānis Pujats; Mūziķis -Igo Fomins, Ārlietu ministrs – Artis Pabriks; draudzes „Jaunā paaudze” mācītājs – Aleksejs Ļedjajevs; (LPP/LC) līderis – Ainārs Šlesers; Reklāmas aģentūras Z.O.O.M radošais direktors -Ēriks Stendzenieks.

  Jājamzirdziņš

SPEKTRS.COM intervējamajiem uzdeva jautājumu, sakarā par to, ka Satversme paredz – „Baznīca ir atdalīta no valsts”. Un balstoties uz to, kritiķi akcentē, ka politiķiem nevajadzētu piedalīties tāda vaida pasākumā.

Guntis Ulmanis atbildēja: „Tā ir mākslīgi radīta problēma. Tas nav gluži pareizi, tādā veidā nodalīt šo jautājumu. Iespējams, ka tāda veida akcents ir veidojies tādēļ, ka politiķi paši ir norobežojušies no garīgām vērtībām”. Bet Dainis Turlais uzskata, ka frāze „Baznīca ir atdalīta no valsts” nav attiecama uz to, kas notika pasākuma laikā. Turklāt tās esot dažādas lietas. Dainis Turlais uzsvēra: „Daudzi runā par tādiem jautājumiem, kuros nav kompetenti. Reliģija, ja tā var izteikties ir zinātne. Ticība ir cilvēku dvēsele. Turklāt, ticīgs var būt gan politiķis, gan ubags. Es esmu ticīgs cilvēks. Ticība ir palīdzējusi vienmēr un visur! Un lai Dievs dod mums spēku to vienmēr saglabāt”.

Jānis Pujāts uz šo jautājumu atbildēja tieši:” Kāpēc gan ne? Tas ir tik brīnišķīgi, ka visi kopā varam atrasties pozitīvā atmosfērā un divas stundas pavadīt lūgšanas noskaņā. Manuprāt, tas ir vienreizējs gadījums. Bet runājot par politiku mēs nedrīkstam aizmirst, ka politikas pamats ir morāle. Ne pa velti tauta runā un vēlas sagaidīt godīgu politiku. Pirms jebkāda jautājuma izskatīšanas vispirms jādomā par tās morāli. Un kad tas tiks pilnībā ievērots, tad valstī viss būs kartībā”.

Guntim Ulmanim tika uzdots papildus jautājums. Vai garīguma trūkuma dēļ pastāv tik lielas problēmas politikā?

Eksprezidents atzina, ka pastāv arī praktiska rakstura problēmas. Politiķi nepārtraukti stāv izvēles un jaunu izaicinājumu priekšā. Mēs vispār esam tāda tauta, kas nepārtraukti par sevi cīnās. Pārvarot vienu barjeru, jāpārvar nākošā. Kādreiz bija jāpierāda vēsturiskie fakti, tagad pastāv jauna veida problēma, kuru nezin kā uzveikt. Un tagad mēs esam kritiskas robežas priekšā. Visa pamatā ir šaubas un neticība garīgām vērtībām. Lai izkliedētu šaubas

J. Pujātam tika jautāts par Amerikas tradīcijas vajadzību iedibināšanu Latvijā. Un vai pasākuma laikā tika kārtotas arī politiska rakstura lietas, par kuru varbūtību tik ļoti bija satraukušies masu mēdiji. Kardināls uzsvēra, ka nav svarīgi no kurienes kaut kas nāk, bet svarīgi kas nāk! Tā ir laba tradīcija un domājams, ka tai būs ilgs mūžs. Bet jautājumā par politiskajiem risinājumiem pasākuma laikā netika runāts, bet gan par jautājumiem, kas skar „vertikāli”(Domāts, lūgšana). Un to J. Pujāts uzskata par vissvarīgāko lietu. Ja tādā veidā tiktu risinātas lietas, tad viss pārējais tiktu pielikts

   Iedvesmots

I.Fominam iespaidi par pasākumu bija pozitīvi. Mūziķim paticis, ka ar savām runām uzstājās cilvēki, kuri ļoti labi apzinājās, kāda mērķa vadīti un kur atrodas. Priecē dažādu cilvēku apvienošanās vienkopus vienotībā. Bet īpaši patikusi bijušā prezidenta Gunta Ulmaņa runa. I. Fomins tic Dievam un apzinās, ka ar Viņa palīdzību visas lietas ir risināmas.

Par dvēseli

Artim Pabrikam jautāts, kāpēc šajā pasākumā netika pielaisti masu mēdiji un TV?

Bijušais ārlietu ministrs atzina, katas netika darīts tādēļ, lai kaut ko slēptu no sabiedrības. Bet šajā gadījumā klātesošo mērķis bija viens otram izklāstīt savu dvēseli. Un šajās stundās viņi attālinājās no savām profesijām, runājot par kādām kopīgām tēmām, piemēram, ticība un no tās izrietošām vērtībām. Tādus vārdus no bijušā ārlietu ministra bija pārsteidzoši dzirdēt, kā arī uzstūrēšanos „Lūgšanu brokastis”, ja ņem vērā, ka „Pride 2006”laikā Artis Pabriks neaizstāvēja Latvijas tautas intereses, kas nostājās pret apkaunojošo pasākumu. Viņš kārtoja visus drošības pasākumus, lai homoseksuāļi no viesnīcas „Latvija”, kuru aplenca ģimeņu vērtību aizstāvji un kristieši, varētu izkļūt neskarti. Vai Artis Pabriks ir „pārmetis savu kažociņu”?

 Ekstrēmists A. Ļedjajevs

Draudzes mācītājam „Jaunā Paaudze” Aleksejam Ļedjajevam tika uzdoti cita veida jautājumi, galvenokārt par viņa viedokli sakarā par to, kāds varētu būt iemesls vienam no masu mēdijiem avīzei „Diena” atspoguļojot šo gaidāmo pasākumu īpaši akcentējot, ka tas būtu nepieņemami, ja tajā piedalītos „ekstrēmists” A. Ļedjajevs.

Mācītājs komentēja: „Avīze „Diena” ir iebiedēšanas stāstiņu speciālists. Un tautas dezorientēšanas un profanācijas meistars. Vakar es biju „sektants”, šodien „ekstrēmists”, interesanti kas es būšu rīt? Nezinu, kādus vēl pagonus man uzliks. Man ļoti patika atbilde, kad šo pašu jautājumu uzdeva vienam no organizatoriem, tas ir, ar kādām tiesībām, jūs esat uzaicinājuši uz šo pasākumu „ekstrēmistu” Ļedjajevu? Viņš atbildēja, ka, ja Ledjajevu uzaicināja uz „Lūgšanas brokastīm” Vašingtonā ar prezidentu Dž. Bušu, tad vai nu kur, bet tur zina, kurš ir „ekstrēmists” un kurš nav”.

Sakarā par „Lūgšanu brokastīm” mācītājs atzina, ka „Lūgšanu brokastīs” Latvijā piedalījies pirmo reizi. Un prieks redzēt nozīmīgus cilvēkus, kuri apvienojas ar visu konfesiju mācītājiem apzinoties, ka Latvija ir kristīga valsts un tai ir nepieciešama Dieva palīdzība. A. Ļedjājevs akcentēja, ka mums nav jākaunas par ticību Dievam. Mums vajag apzināties, ja Dievs mūs neaizstāvēs, tad neviens mūs nepasargās. Novēlums pasaukumam – pieaugt ar aktīvākām uzrunām. A. Ļedjajevs paredz, ka Dievs vienmēr atbild! Ņemot vērā, ka mēs atrodamies pretrunīgā sabiedrībā, nepieciešams apvienojošs faktors. Nedrīkst pieļaut, ka sabiedrību šķeļ liberāli mēdiji, piemēram, avīze „Diena” un portāls „Delfi” rakstījuši, ka J. Pujāts nosoda A. Ļedjajevu par to, ka viņš „lien” politikā. Tas ir absurdi! Burtiski tikko ir runāts ar J. Pujātu un viņš teica: „Mēs neesam ienaidnieki!”. Pateicoties „Lūgšanu brokastīm” cilvēki apvienojas. A. Ļedjajevs akcentēja, ka mums nav nekā dalāma, jo visiem ir viena ticība, kristības un spēks Jēzū Kristū! Viena valsts un viens liktenis!

Ģimenes tēmas problemātiskā situācija

A. Šlesera kungam lūdzot dalīties iespaidos par „Lūgšanu brokastīm” vispirms tika dots neliels ieskats vēsturē. Proti, Amerikas Savienotās Valstīs „Lūgšanu brokastis” notiek vairāk nekā 50 gadus. Un tās galvenais patrons ir ASV prezidents. Tajās piedalās gan bijušie prezidenti, esošie kongresmeņi, politiķi un citu valstu līderi. Viņi netiek dalīti pēc politiskās vai cita veida piederības. Bet attiecībā par iespaidiem politiķis uzskata, ka pasākums ir svētīgs un svarīgi, lai tas notiktu katru gadu. A. Šlersers vēlētos, lai šo pasākumu nepolitizētu, nezākātu. Jo pirms pasākuma, no preses puses, tika vērsti skarbi vārdi pret Latvijas valsts prezidentu V. Zatleru. Izteikumi bijuši sekojoši: „Ko viņš ir iedomājies, brokastot ar šādiem un tādiem cilvēkiem?!”

Politiķis īpaši pasvītroja, ka galvenie šā pasākuma organizatori ir vadošo konfesiju vadītāji. Turklāt, „Lūgšanu brokastu” galvenais mērķis ir aizlūgšana vienam par otru. Tāpēc tādi teikti vārdi no preses puses ir nepieņemami. Spektrs.com jautāja, kādas ir A. Šlesera kunga pārdomas par to, kāpēc „Lūgšanu brokastis” ir paredzētas reizi gadā? Politiķis labprāt atklāja, ka, pasākumā tika dalītas anketas un viens no jautājumiem bija: „Vai Jūs vēlētos, lai „Lūgšanu brokastis” notiktu vairāk nekā reizi gadā, mazākās grupās?” Tad lielākā daļa atbildējusi: „Jā!” Tas nozīmējot, ka pastāv iespēja organizēt šādas tikšanas reizes biežāk, vienīgi mazākās grupās visa gada garumā. Kāpēc nosaukumā ir ietverts vārds brokastis? Arī par šo jautājumu politiķis izrādījās kompetents un atzina, ka varētu arī nebrokastot, bet „Lūgšanas brokastis” padara ģimenisku un neformālu atmosfēru. Ēdot vienu un to pašu ēdienu, zūd atšķirība starp cilvēkiem, izceļot vienotību. Bet sakarā par novēlējumu

A. Šlesers teica: „Mans novēlējums, lai „Lūgšanu brokastīs” piedalītos un apvienotu vairāk apmeklētāju un lai tās kvalitāte nezustu. Domāju, ka šim pasākumam Latvijā ir liela loma un nākotne. Jo mēs esam lielas izšķiršanās priekšā, izvēloties kādas vērtības mēs sludināsim. Kad Eiropā demogrāfija ir kritiskā stāvoklī un dzimstība ģimenē vidēji ir viens bērns, tad tas nozīmē, ka ģimenes vērtībām ir jānostiprinās. Ģimenes tēma mums ir aktuāla un par to mums vajadzētu runāt un aizlūgt visbiežāk”.

 Diena centusies pasākumu padarīt par politisku figūru sanākšanu

Pēdējā intervējamā persona bija E. Stendzenieka kungs. Kāpēc viņš bija ieradies, Z.O.O.M radošais direktors detalizēti izklāstīja, ka atnācis ziņkāres vadīts. Ielūgumā bija uzrādīti cilvēku uzvārdi, kurus viņš augsti ciena un respektē. Piemēram, Artis Pabriks, Jānis Vanags, Inese Šlesere. Sākotnēji nebijis nekādas skaidrības par „Pusdienu brokastu” nozīmi, vai tas nozīmē, ka vairāk kā divas stundas stāvēt uz ceļiem un dziedāt dziesmas no grāmatas, izrādījās, ka nekas tamlīdzīgs nenotika. Ieejot zālē ieraudzījis galdiņus ar numuriņiem un apsēžoties pie viena no tiem secinājis, ka cilvēki, kuri sēž līdzās nerunā par reliģiska veida dogmām, par politiku un uzņēmējdarbību. Kaut gan runā par noskaņojumu sabiedrībā. Bija prieks redzēt tik daudzus un dažādus cilvēkus vienkopus, kuri nestrīdas.

Ē. Stendzenieks sašutis stāsta: „ Skumji bija redzēt, kā virkne mēdiji un sevišķi avīze ”Diena” ir centusies šo pasākumu izveidot, kā politisko figūru sanākšanu, kurā tiek pieņemti lēmumi un angažētas politiskas personas. Ar nagu izskriet cauri 350 cilvēku lielam aicināto sarakstam pēkšņi atklāt, ka uz pasākumu dosies arī mācītājs A. Ļedjajevs un pasniegt to, kā tādu ārkārtas situāciju, paziņojot, ka „Lūgšanas brokastīs” Valsts Prezidents V. Zatlers tiksies ar A. Ļedjajevu. Tādēļ nekādā gadījumā prezidentam nevajadzētu ierasties uz „Lūgšanu brokastīm”. Nu, absolūtās muļķības. Pusdienās bija ieradies arī žurnāla „Defakto” žurnālists Sandijs Simjonovs, kurš uzstājās ar runu, kā arī Atis Pabriks uzstājās ar brīnišķīgu runu. Tik pat labi, tad avīzē varēja rakstīt, ka V. Zatlers tiksies ar S. Simjonovu. Tādēļ žēl, ka avīze „Diena” pauž savus uzskatus un ir visnotaļ ateistiska. Uzspiež savu negatīvo noskaņu visai pārējais sabiedrības daļai. Var jau būt, ka no pasākuma cilvēki iziet pārlaimīgi un ir atraduši savu dzīves patiesību, mērķi un piepildījumu, izstarojot absolūto svētlaimi, bet arī tādā gadījumā vajadzētu izturēties nedaudz iecietīgākiem pret cilvēkiem, kuru motivācija un rīcība ir neizprotama un nav tuva”.