Citadele, parakstu vākšana. Foto: Ēriks Eriksons

Banka “Citadele” jau drīz varētu tikt pārdota minētajam investīciju fondam no ASV par ļoti zemu cenu – 113 miljoniem eiro, lai gan “Parex” bankas glābšanā valdība ieguldīja vairāk nekā 800 miljonus latu,-spektrs.com ziņo Ēriks Ēriksons.
Pret to iestājas iniciatīvas grupa, kuras biedri uzskata, ka bankas “Citadele” pārdošanas process slēpj sabiedrībai nezināmus politekonomisko interešu radītus zemūdens akmeņus, un vēlas, lai banka paliktu valsts īpašums.

Es jau parakstījos! Paraksties arī TU no 27. – 29. augustam no plkst. 10:00 – 18:00 Tērbatas un Brīvības bulvāra krustojumā.

Līdzīga ziņa:

Nacionālā Identitāte: Kāpēc Citadele steidzamības kārtā jāpārdod pirms 12. Saeimas vēlēšanām?

Citadele. Foto: kasjauns.lv

Banku ‘Citadele’ varētu pārdot jau septembra vidū, norāda Straujuma. Straujuma  intervijā LTV arī apstiprināja iepriekš pausto informāciju, ka “Citadele” bankas pārdošanā valdība ir vienojusies radīt ekskluzīvu izņēmumu vienam pretendentam – ASV fondam “Ripplewood Holdings”. Taču būtībā Fondi parasti nodarbojas ar pirkšanu-pārdošanu. -ziņo spektrs.com

Par fonda patieso mērķi šaubās arī portāls Privatizatori,veicot pētījumu atzīst: “Mēģinot atrast pašu «Ripplewood Holdings», nākas piedzīvot strupceļu. Firma ar šādu nosaukumu Savienotajās Valstīs tiešām pastāv (izziņa redzama raksta beigās), tomēr tā ir nevis ietekmīgs investīciju holdings, bet gan pastkastītes firma bez darbiniekiem, bez savām telpām un pat mājaslapas — interneta adrese ir reģistrēta, bet tajā nekāda informācija nav atrodama. Firma reģistrēta Delavērā — štatā, kurš pat pašās Savienotajās Valstīs tiek uzskatīts par «iekšējo ofšoru» zonu. Privatizācijas pretendents atrodas vienā mājā ar vēl vismaz 3500 citām «pastkastītēm»: to uztur «The Corporation Trust Company», kuras bizness veidojas no šādu «pastkastīšu» uzturēšanas, aiz trasta plīvura slēpjot to īpašniekus, amatpersonas un patiesā labuma guvējus.”

Vērojot pieteiktos pretendentus rada bažas, ka bankas pārvalde nepieciešama Krievijai. Kā vēstī komentētājs Austras Koks, tad : „Krieviem šī banka varētu būt svarīga, jo krievu kapitāla rīcībā faktiski nav Latvijā tādu banku, kuras būtu orientētas uz ierindas klientiem un kurām būtu plašs šādu klientu loks – gan fiziskās, gan juridiskās personas. Visas krievu bankas vai tās, kas sadarbojas ar Krieviju, pārsvarā ir nišas bankas. Līdz ar to Krievija faktiski iegūst kontroli pār liela Latvijas iedzīvotāju un juridisko personu skaita naudas plūsmām un kontroli pār tiem, kam ir kredīti šajā bankā.”

Tāpat premjere noraidīja informāciju, ka kāda no koalīcijas partijām nevarētu būt klāt lēmumu pieņemšanā par bankas turpmāko nākotni.

Iespējams, tieši tādēļ, lai neradītu šķēršļus Citadeles pārdošanai NA ministriem B. Brokai un R. Naudiņam nepiešķīra pielaides valsts noslēpumam, zinādami, ka NA nepiekristu bankas Citadele pārdošanai.

Austras koks komentārs par Citadeles pārdošanu:

„Kādēļ ir jāpārdod pašreiz tā banka? Līgums par palīdzību no ES, kurā noteikta pārdošana, ir slepens. Tādēļ nevar izpētīt, cik nopietns ir tas nosacījums, kas uzliek pienākumu pārdot. Vai ir kādas sankcijas, ja nepārdod? Vai nevar prasīt ES atlikt pārdošanu vai prasīt atļauju vispār nepārdot? Vai līgumā nav iespējams vienkārši uztaisīt grozījumus, kas neprasa pārdošanu? Slepenības dēļ to izanalizēt nav iespējams.

Tie dokumenti, uz ko Vienotība dod atsauci parasti, kur runa ir par pārdošanu, tie nav oriģināldokumenti (tas nav šīs līgums), tie ir tikai dokumenti, kuros minēts, ka līgumā ir noteikts pārdošanas pienākums. Bet no tiem dokumentiem nevar konstatēt blakusnosacījumus un to, kādas ir Latvijas manevra iespējas.

Tagad, pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā pārdot banku ir absolūti neizdevīgi. Rietumnieki te neriskēs tagad nākt iekšā. Ne tikai ģeopolitiskās situācijas dēļ, bet arī tādēļ, ka tirgus ir piesātināts. To taču varēja redzēt arī pēc pieteikušajiem pretendentiem – pārsvarā krievu kapitāls. Un aizdomas, ka aiz tā amerikāņu fonda arī stāv krievu kapitāls. Pat ja nē, tad izskatās, ka tas fonds ir tikai starpnieks iegādei, jo neizskatās pēc nopietna ilgtermiņa pircēja. Un tad tas fonds nopārdos to banku tam, kurš vēlējās vai vēl kādam, visticamāk krievu kapitālam.

Krieviem šī banka varētu būt svarīga, jo krievu kapitāla rīcībā faktiski nav Latvijā tādu banku, kuras būtu orientētas uz ierindas klientiem un kurām būtu plašs šādu klientu loks – gan fiziskās, gan juridiskās personas. Visas krievu bankas vai tās, kas sadarbojas ar Krieviju, pārsvarā ir nišas bankas. Līdz ar to Krievija faktiski iegūst kontroli pār liela Latvijas iedzīvotāju un juridisko personu skaita naudas plūsmām un kontroli pār tiem, kam ir kredīti šajā bankā.

Pie tam, bankas atstāšana valsts īpašumā konkurenci arī nekropļo, jo banku tirgū Latvijā darbojas daudz dažāda profila bankas un tirgus ir plašs, konkurence liela. Kā arī valsts kā īpašnieks nenodrošina Citadelei kādas īpašas priekšrocības salīdzinot ar citām bankām.

Tā kā tāda steidzīga bankas pārdošana izskatās stipri nepamatota pašreiz, un jātic vien būs, ka pielaižu nedošana valsts noslēpumam Nacionālajai Apvienībai ir Vienotības inspirēta ar mērķi nepielaist NA pie informācijas par bankas pārdošanu, un lai nevarētu konstatēt, cik argumentēts ir pamatojums, ka banka katrā ziņā jāpārdod, un nav citas izejas.

Un tas, ka banku ir doma pārdot jau septembrī (termiņš ir decembris), izskatās, ka ir vēlme banku pārdot pirms vēlēšanām. Vienotība steidzas pirms vēlēšanām naudu nopelnīt otkatos vai kaut ko noslēpt?

Bez tam, bankas peļņas rādītāji šobrīd ir tādi, ka jebkurš saprātīgs saimnieks meklētu visas iespējas, lai par tādu smieklīgu cenu banku nepārdotu. bet Vienotības rīcībā absolūti neredz vēlmi meklēt iespējas banku nepārdot.”