“Pareizticīgo Ziemassvētku oficiālā atzīšana nav etnisks vai lingvistisks jautājums, jo pareizticīgajās draudzēs ir gan latvieši, gan krievi, gan citu tautību pārstāvji, tomēr šo svētku oficiāla atzīšana kļūtu par ļoti svarīgu pozitīvu signālu tieši krieviski runājošiem Latvijas iedzīvotājiem, kas vairākumā ir pareizticīgie vai vecticībnieki,” uzskata Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Viņaprāt, šāds solis kalpošot par labu sākumu daudz piesauktajam dialogam.

Arī Valsts prezidents Andris Bērziņš vakar paziņoja, ka “tīri cilvēcīgi” atbalstītu pareizticīgo Ziemassvētku iekļaušanu svinamo dienu sarakstā. “Tā kā pie mums vēsturiski dzīvo tik liels skaits cilvēku, kas svin šo dienu, tostarp vecticībnieki, mums tā jāiezīmē kā brīvdiena un jāiet uz priekšu,” teica valsts galva, piebilstot, ka šis jautājums jāizlemj parlamentam.

Lēmums par pareizticīgo Ziemassvētku statusu Saeimā tiek skatīts vismaz reizi gadā un līdz šim vienmēr ticis noraidīts. Visticamāk, tā notiks arī šoreiz, un tas spriedzi sabiedrībā tikai pastiprinās. Tomēr “SC” frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs uzskata, ka šoreiz varētu būt cerība savākt atbalstam nepieciešamās deputātu balsis.

“Pēc Valda Zatlera un Augusta Brigmaņa publiskajiem paziņojumiem esam secinājuši, ka viņu vadītās frakcijas gatavas atbalstīt šīs dienas noteikšanu par svinamu. Mēs pat nogaidījām vairākas dienas, jo pieļāvām, ka viņi paši šādu priekšlikumu sagatavos. Tas diemžēl nenotika, un ilgāk vilcināties mums neļauj mūsu atbalstītāji, no kuriem daudzi ir pareizticīgie un vecticībnieki,” skaidroja J. Urbanovičs.

Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Brigmanis apstiprināja, ka zaļie un zemnieki, visticamāk, šādu iniciatīvu atbalstīs. Viņam pievienojās arī apvienības deputāts Ingmārs Līdaka, kurš pats sevi dēvē par “zaļo ateistu”, bet nesen Preiļos ticies ar vietējiem vecticībniekiem un bijis patīkami pārsteigts, cik lojāli un uzticami Latvijai ir šie cilvēki.

Arī Zatlera Reformu partijas (ZRP) līderis Valdis Zatlers nesen minēja, ka svētku dienas statusa piešķiršana pareizticīgo Ziemassvētkiem varētu būt viens no sabiedrības saliedēšanas pasākumiem. Tomēr pēc saskaņiešu uzstādītajiem noteikumiem gan ZRP nedomā spēlēt. “Šis “SC” gājiens tikai vairos spriedzi un nepanāks ne saskaņu viņu izpratnē, ne saliedētību mūsu izpratnē,” uzskata V. Zatlers. Viņaprāt, politiķiem par šo jautājumu vajadzētu vismaz divus trīs mēnešus paklusēt un ļaut runāt pašai sabiedrībai, piemēram, diskutējot medijos un apaļā galda diskusijās, uzklausot konfesiju un nevalstisko organizāciju viedokļus. Referenduma saistīšana ar pareizticīgo Ziemassvētkiem, viņaprāt, no politiķu puses ir, mazākais, nekorekta rīcība.

Pārējo frakciju pārstāvji ir kategoriski noraidoši pret “SC” piedāvājumu un uzsver, ka Latvijā svinamo dienu kalendārā tiek ierakstīti valsts svētki, nevis reliģiskie svētki. “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa spriež, ka šobrīd piekāpšanās šādām prasībām tikai veicinātu sabiedrības sašķeltību.

Savukārt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) par pilnīgi nepieņemamu uzskata Ušakova ieceri sākt dialogu ar ultimātu no sērijas “Atbalstiet mūsu priekšlikumus, un tad runāsim”.

____Līdzīga ziņa________________

21.02.2012. Cilvēktiesību komisija: Pareizticīgo Ziemassvētku atzīšana par svinamu dienu šķeltu sabiedrību

Pērn decembrī Saeima kārtējo reizi noraidījaSaskaņas centrarosinātos grozījumus likumāPar svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kas paredzēja atzīt par svinamu dienu pareizticīgo Ziemassvētkus 7.janvārī.

„Garīgās dimensijas un politika” diskusijas laikā no jauna tika aktualizēts jautājums.

Luterāņu un katoļu konfesijas garīdznieki atbalsta ideju, lai Pareizticīgo Ziemassvētki būtu valsts svinami svētki.

Taču vairāki Cilvēktiesību komisijas deputāti gan saka, ka pareizticīgajiem neviens nav liedzis svinēt Ziemassvētkus arī tāpat, taču, ja pareizticīgo Ziemassvētki tiktu atzīti par svinamu dienu, tas vēl vairāk šķeltu sabiedrību.

“Pareizticīgo Ziemassvētki nebūtu atzīstami par svinamu dienu, tāpēc ka valsts ir šķirta no baznīcas. Tas vēl vairāk sašķeltu sabiedrību. Jebkurā gadījumā, ja cilvēks vēlas svinēt Ziemassvētkus, viņiem neviens nav liedzis to darīt,” pauž Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Viņa norāda, ka cilvēkiem ir dažādas izvēles iespējas, kā nokārtot šo situāciju, piemēram, vienojoties ar darba devēju un ņemot apmaksātu vai neapmaksātu atvaļinājumu.

Arī Cilvēktiesību komisijas sekretārs Dzintars Ābiķis (Vienotība) uzskata, ka pareizticīgo Ziemassvētkiem nevajadzētu būt svinamai dienai, jo tad Latvija būšot vienīgā valsts pasaulē, kurā oficiāli tiks svinēti divi Ziemassvētki.

“Latvijā ir arī musulmaņi, kuri citur Eiropā kļūst arvien vairāk un vai tad mēs viņu reliģiskos svētkus arī svinēsim? Pareizticīgie var svinēt savus Ziemassvētkus, bet tas nenozīmē, ka tiem ir jābūt valsts svētku statusā. Viņi taču var svinēt, viņiem nav liegts. Musulmaņi var svinēt savus svētkus, pareizticīgie var svinēt savus,” pauž Dz. Ābiķis.

Arī Dz. Ābiķis uzsver, ka šāda ideja nevienos sabiedrību, turklāt viņš aicina atcerēties, ka papildus svētku dienas kalendārā nozīmēs, ka valsts budžetam aizies garām desmitiem miljonu latu.