Kas ir Word of Life?

Kā Tu domā – mūsdienās ir jaunieši, kuri ir neviltoti LAIMĪGI, ar augstiem mērķiem un ticības pilniem sapņiem? Vai Tu redzēji jauniešus, kuri tic, ka Dievs atbild uz lūgšanām?! Iespējams, mīļo lasītāj, ka iepriekš minētais apraksts, vai kāda daļa no tā atbilst Tev! Bet varbūt Tu tādu jaunieti nekad neesi sastapis… Tāpēc tieši šajā numurā Tu iepazīsi vienu spilgtu, enerģisku un dedzīgu personu – Elīnu Zvinguli!!!

Elīnas Zvingules stāsts: Ieejot Word of Life draudzē, es uzreiz jutos kā mājās. Cilvēki tur ir ļoti atvērti un draudzīgi. Ja zviedrus uzskata par noslēgtiem ļautiņiem, tad šajā draudzē viņi tādi noteikti nav. Draudzē jūties ļoti gaidīts, jo, kamēr tiec līdz savai vietai, tev, gribot negribot, ir jāsasveicinās ar veselu smaidīgu jauniešu bariņu! Nav nozīmes, vai tu pazīsti tos cilvēkus, vai nē, jo visi ar tevi sveicinās un tas liek justies omulīgi..

Šajā draudzē vecākais mācītājs ir Ulfs Ekmanis, taču tur ir vairāki mācītāji. Katru svētdienu dievkalpojumā sludina cits mācītājs. Pēc katra dievkalpojuma sajūtas ir tādas, it kā esi bijis konferencē, jo viņi ir tik ļoti dedzīgi un tik ļoti vēlas dalīties ar to, ko Jēzus ir darījis! Viņi ļoti bieži brauc dažādos misijas braucienos, tā kā vienmēr var dzirdēt interesantus stāstus no piedzīvotā citur pasaulē. Seviski patīkami ir dzirdēt, ka visur ir kristieši, kas patiesi tic Jēzum Kristum un kalpo viņam, kaut arī tas var maksāt dzīvību.

      Gribas teikt, ka draudze ir ļoti sakārtota, katrs zina savu vietu. Ir ļoti daudz dažādu kalpošanu un tās ir labi attīstītas, jo cilvēki kalpo ar degsmi! Biju ļoti pārsteigta, kad vienā no pirmajām lekcijām, katra kalpošanas nodaļa “prezentēja” sevi, lai mēs, jaunie Bībeles skolnieki, varētu izvēlēties vietu, kur kalpot. Iznāca kādi 10 cilvēki tērpti atstarojošās drēbēs, bruņojušies ar zāles pļāvējiem, slotām, birstēm, miskastes maisiem, grīdas mazgājamiem līdzekļiem un tualetes podu tīrītājiem. Visi tik smaidīgi un lepni, ka var darīt Dieva darbu. Un es jums saku – tā ir īstā attieksme, Dievam tādi kalpotāji patīk!

…Kā tad bez TRAKIEM, trakiem un trakiem ir Word of Life draudzes jauniešiem, kuri kopīgiem spēkiem piektdienas vakaros “gāž”  draudzes namu, kuri ir ļoti spēcīgi un pārpilni enerģijas! Šie draudzes jaunieši cilvēkam, kas nesaprastu NEVIENU valodu, varētu nodot svarīgu messagu - JESUS IS ALVIVE!!!

      Word of Life tiešām ir draudze, kura mīl Dievu un seko Jēzum, un gribot negribot, ja tu tur esi, tad lec iekšā laivā un seko kopā ar mums!
____________________________________________ 

Debesu pilsonis

CHARGED: Kā Tu kļuvi par “Debesu pilsoni?!”

Elīna Zvingule: Par Debesu pilsoni kļuvu pusotru gadu atpakaļ, kad mans brālis mani uzaicināja uz dievkalpojumu. Nebija ne eņģeļu, ne asaru, ne smieklu, ne lielas trīsas vēderā. Viss notika pavisam vienkārši – pēc dievkalpojuma draudzē, kopā ar mācītāju lūdzām un es tiku glābta, neko īsti pat nezinot, ko tas nozīmē, un, pat nezinot kas ir Tas, Kurš mani aicina pie sevis. Varbūt tāpēc, ka tas bija tik vienkārši! Es diezgan ilgu laiku šaubījos – vai tiešām esmu saņēmusi pestīšanu? Tas laiks, protams, ir pagājis, un es esmu bezgala pateicīga, ka Jēzus mani atrada tieši tad – pirms pusotra gada. Jēzus vienmēr nāk īstajā laikā un vietā!  

CHARGED: Kā Tu domā – Vai mūsdienās ir spēcīgas un vienotas draudzes? Kādām tām ir jābūt?

E: Jā, ir! Man šķiet, ka es pati nāku no ļoti spēcīgas un vienotas draudzes – “Prieka Vēsts”, lai gan man nav sanācis daudz pabūt citās draudzēs, bet tomēr zinu, ka Dievam ir spēcīga draudze. Manuprāt, lai draudze būtu spēcīga, pirmkārt, tajā jābūt ļoti Dievbijīgam un Dievam paklausīgam mācītājam, otrkārt – draudzes locekļiem ir jātic, jāciena un jāmīl savs mācītājs, jo viņš ir viņu gans, kas viņus vada. Un, treškārt, mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Man šķiet, ka, jo vairāk draudzes locekļi viens otru atbalstīs un stiprinās, jo vairāk draudze būs vienota un spēs izdarīt savu aicinājumu, jo vairāk viņi mīlēs Dievu, jo vieglāk viņiem to būs izdarīt! 

CHARGED: Kā Tu nokļuvi ”Words of Life” ?Tev bija šaubas – ir, nav no Dieva..?

E: Šķiet, ka viss sākās 2008. gada janvārī, kad ar draudzeni staigājām pa Vecrīgu un sapņojām par saviem nākotnes plāniem, kad pēkšņi galvā ieskrēja doma par Bībeles skolu Uppsalā. Sākumā tas likās ļooooti nereāli, galvenokārt, no finansiālā viedokļa, un arī tāpēc, ka man to vajadzēja paziņot manai ģimenei. Taču ilgi negaidīju un tajā pašā dienā viņiem arī pateicu, ka nākošgad gribu mācīties Zviedrijā, šķiet, ka viņi to uztvēra kā manu joku. Bet pēc vairākām sarunām viņi, protams, piekrita!

Ar finansēm es tiešām esmu ļoti, ļoti pateicīga Dievam, ka Viņš bagātīgi svētī manu ģimeni un es šeit varu dzīvot bez rūpēm un baudīt visu, ko Dievs man paredzējis šim gadam. Par to vai tas ir/nav no Dieva man nebija šaubu NEMAZ! Ja es būtu šaubījusies, tad domāju, ka es tagad nebūtu tur kur esmu. Šaubu nebija tāpēc, ka visas nepieciešamās lietas nokārtojās ļoti ātri un šķiet, ka Dievs šo ceļu līdz Uppsalai katru dienu padarīja vieglāku un vieglāku, jo man tas tiešām nesagādāja nekādas lielas problēmas, lai es šeit nokļūtu. (Vienīgais kad tagad sāku domāt, šķiet, ka bija jau tomēr visādi pārbaudījumi, pārdzīvojumi un uztraukumi, bet es esmu tāds cilvēks, kas ļoti ātri aizmirst pilnīgi visu slikto, kas noticis, vai kas nenoticis kā vēlētos, svarīgākais jau ir tas, ka es esmu tur, kur man jābūt.) 

CHARGED: Kāds ir Tavs aicinājums?

E: Par savu dzīves aicinājumu es vēl neesmu 100% pārliecināta. Viens no iemesliem, kāpēc gribēju mācīties Bībeles skolā, bija, jo gribēju noskaidrot savu aicinājumu dzīvei! Esmu pārliecināta, ka tas, protams, būs saistīts ar kalpošanu Dievam un cilvēkiem, Dievs manā sirdī ir ielicis cilvēkus, gan glābtus gan neglābtus, pilnīgi visus, bet to kā mana dzīve veidosies, es vēl nezinu. Zinu tikai, ka gribu būt nevis labs cilvēks, bet laba kristiete! 

CHARGED: Tavas dzīves mērķis?

E: cenšos mērķēt diezgan augstu, lai sasniegtu pēc iespējas augstāku virsotni – gribu mainīt sabiedrību, kā tagad ir populāri teikt „I wanna be a history maker!” Jau tagad jūtu, ka esmu piemērs saviem nekristiešu draugiem, un es gribu, lai jaunieši sāk domāt un dzīvot savādāk, lai viņiem ir savi, nevis citu nosprausti standarti, lai viņi ir personības, kas spēj dzīvē daudz sasniegt, lai viņi veido veselīgas un laimīgas ģimenes, lai viņi iepazītu Dievu, jo bez Dieva tie ir tikai labi nodomi, bet ļoti grūti īstenojami. 

CHARGED: Kur Tu ikdienā smelies spēku, prieku un motivāciju?

E: Mana ikdiena šeit ir pavisam savādāka ne kā Latvijā – šeit nav ne manas ģimenes, ne manu draugu, kas Latvijā bieži vien spēja mani uzmundrināt grūtās situācijās. Esmu laimīga, ka šeit es mācos patiesi paļauties tikai uz Dievu. Nav nekas cits, kas man var dot spēku, prieku, laimi, labsajūtu, mieru kā vien atrašanās Jēzus klātbūtnē. Motivāciju man dod slāpes pēc Jēzus, jo man gribas Jēzu atrast visur, visā, jebkurā situācijā, kaut arī bieži nākas darīt katru dienu vienas un tās pašas lietas (katru dienu uz draudzi, viss vienmēr sākas un beidzas precīzi tajos pašos laikos, pēc tam zviedru valoda jāmācas… un tā katru dienu), Dievs man vienmēr atklājas jaunā, vēl nepiedzīvotā veidā, neierastās situācijās. 

CHARGED: Kāds, Tavuprāt, ir laimīgs mūsdienu jaunietis? Pastāsti – kāpēc Tu esi LAIMIGA?!

E: Šķiet, ka mūsdienās jaunieši jūtas laimīgi, ja viņiem ir draugi, starp kuriem viņi var justies ērti, ja viņi tiek novērtēti, ja viņi var brīvi izpausties un darīt to kas viņiem patīk, un, ja ir kāds ar kuru var kādreiz  nopietni parunāt.

Es esmu laimīga, jo to visu esmu atradusi Dievā, ne tā, ka man nav draugu, jo Jēzus ir mans labākais draugs, ne tā, ka neklausos ko citi par mani saka, jo Dievs mani ir augstu pacēlis. Man ir draugi, kas arī mīl Jēzu un vienmēr uzmundrina mani, lūdz, kad man grūti. Draugi, kas norāda uz lietām ko daru nepareizi un uzslavē, kad esmu to pelnījusi. Draugi, kas vienkārši ir ar mani kopā, man ir ģimene, ar kuru vienmēr varu izrunāties par pilnīgi visu un man ir Dievs, kas to visu apvieno!

D. Hartaway runāja par dziedināšanu un par to – kāds ir Jēzus! Sapulču laikā DAUDZI saņēma dziedināšanas! Es dzirdēju tik spilgtas liecības gan no jauniešiem, gan no
ne-jauniešiem, piemēram, cilvēks, kurš dzirdēja tikai ar diviem ausu aparātiem, sapulces laikā varēja droši izņemt tos aparātus ārā, jo lieliski dzirdēja bez tiem; kādam puisim kauli krakšķēja – pēc lūgšanas krakšķēšana pazuda; jaunietim no Latvijas lūgšanas laikā strauji uzlabojās redze; Sapulces laikā cilvēks piecēlās no ratiņkrēsla, jo saņēma dziedināšanu! DIEVS IR TIK GĀDĪGS!!! 
Konferencē bija cilvēki no kaimiņvalstīm, Anglijas, Vācijas, Austrijas, Ukrainas, Īrijas, pat no Kamčatkas, kā arī no citām valstīm. Dievkalpojumi notika 3 valodās – angļu val., igauņu val. un krievu val.. Zini, katrs tur pavadīts mirklis bija neparasti svētīgs, jo, galu galā, mūsu Tētis zina KĀ mūs iepriecināt līdz pat sīkumiem. Tas, ko Viņš ir ieplānojis darīt Tavā dzīvē – ir pats, pats, pats superīgākais, kas ar Tevi var notikt!!! Svarīgi ir – vai Tu esi ar Dievu zem viena lietussarga, vai esi paņēmis savējo? Zini, Dieva lietussargs ir daudz drošāks un izturīgāks par Tavējo, tāpēc droši met ārā savējo un pieķeries Dievam 100 % –tīgi, tad Tu piedzīvosi kapitālas izmaiņas. Tas ir normāli!

Elīna.
—————————————————————————

 Konferences laikā Charged ievēroja kādu neparasti enerģisku, atsaucīgu un skaļu jauniešu bariņu. Precīzāk – viņus nevarēja neievērot. Charged nolēma viņus iepazīt – KAS viņi ir? No KURIENESviņi atnākuši? PAR KO viņi ir? Zini, viens no pirmajiem jautājumiem bija: „Kāds ir iemesls tam, ka jūs esat tik nenogurdināmi slavēšanā?” Atbilde bija negaidīta, kad viņi reizē kliedza: „It’s JESUS!!!” Tas ir JĒZUS!!!>>>>

Loģiski, ka Charged tas pārsteidza, tāpēc vēlējāmies arī Tevi iepazīstināt ar šiem neparasti šiverīgiem Jesus freaksiem!

PAR DRAUDZI

Šīs draudzes mācītāji ir  Roberts un Melinda Menčaka.

PAR JAUNIEŠIEM

Jauniešu darba vadītāja ir Rosalie Chavez. Aptuveni 90% cilvēku draudzē ir jaunieši. Katru ceturtdienu plkst. 19:00 draudzē notiek Bībeles pārdomas jauniešiem. 

Intervija ar  „Praise Chapel Chula Vista” (Igaunija) jaunieti Klariku Feldbergu.

– Kādas aktivitātes ir jūsu draudzes jauniešiem?
– Mūsu draudzē ir daudzi, kuri nodarbojas ar dziedāšanu vai kada mūzikas instrumenta spēlēšanu, taču pie mums notiek arī dažādas sporta aktivitātes, piemēram, teniss, basketbols u.c.

– Kā jūs nododat degsmi par Jēzu citiem jauniešiem?

– Mēs dalāmies ar to, kas noticis mūsu dzīvēs. Mēs lūdzam par viņiem. Mēs lūdzam par UGUNI, par PRIEKU Jēzū! Ja Tu esi patiesi laimīgs, tad cilvēki redz, ka ar Tevi ir kaut kas savādāks. Viņi arī vēlēsies to, kas ir TEV! Tāpēc pat sarunās ar Tevi jaunieši viņi tiek aizdedzināti un sāk sekot… Sekot JĒZUM!!!

– Kā jūs sadarbojaties ar citām draudzēm?

– Mūsu draudzē notiek slavēšanas vakari, kur piedalās dažādas slavēšanas grupas no dažādām draudzēm.

– Pastāsti, lūdzu, kā jūs izturieties pret jaunpienācējiem draudzē? Kā jūs ieteiktu citām draudzēm izturēties pret tādiem?

– Cilvēki, kuri atnāk uz draudzi, grib DAUDZ zināt par Dievu, tāpēc viņiem rodas jautājumi. Mēs tur esam, lai viņiem atbildētu un palīdzētu viņiem augt! Kad piedzimst jaunie “kristiešu mazuļi”, mums vajag viņus pieskatīt. Viņi nezin ko un kā darīt. Tev tādiem ir jāpalīdz, piemēram, viņiem rodas jautājumi – kā un cik reizes viņiem jālasa Bībele. Šī ir tā vieta, kur Tu vari palīdzēt “jaunpiedzimušajiem” kristiešiem, parādīt īsto ceļu!

–Kādu mūziku Tu klausies?

– Mūzikā esmu izvēlīga! Es neklausos sekulāro mūziku. Ļoti iecienījusi esmu rock worship un hardcore, bet vispār man patīk vienkārša slavēšanas mūzika!
________________________________________________

 Charged novērojums: konferencē, sapulču un koncertu laikā, pastāvīgi mums aiz muguras sēdēja ļoti dedzīgas un interesantas personības, ar kurām mēs, protams, iepazināmies.Konferencē visvairāk jauniešu bija tieši no šīs draudzes – „Dieva Vārds”

PAR DRAUDZI
Draudzē īpaša uzmanība tiek veltīta slavēšanai, jo slava un pielūgsme veicina Dieva klātbūtni mūsu sirdīs. Draudzes mācītājs ir Vladimirs Sednevs. 

PAR JAUNIEŠIEM

Katru piektdienu plkst. 19:00 šajā draudzē notiek jauniešu dievkalpojums, kur jaunieši pulcējas, lai sadraudzētos, kopīgi slavētu un, lai dalītos ar to, ko Dievs dara viņu dzīvēs. Taču pirmdienās plkst. 19:00 notiek jauniešu Bībeles stundas.

Pašlaik jaunieši lūdz par cilvēku (sevišķi jauniešu) glābšanu Narvas pilsētā, kā arī visā Igaunijā. Viņi tic, ka drīzumā Svētais Gars izliesies pār zemi, sevišķi par jauniešiem. Jau tagad tas notiek! Ikdienas viņi redz, kā Dievs strādā pie šīs draudzes jauniešiem. 2 mēnešu laikā viņi piedzīvoja to, ko gaidīja ilgu laiku – jauniešu ATMODU draudzē! Ap 40 cilvēkiem saņēma Svētā Gara kristību, ap 30 cilvēkiem izlēma kristīties, kur daļa no viņiem bija 13–15 gadīgi – viņu sirdis tik ļoti deg Jēzum!

Tiešām, notikumi ir pārsteidzoši, taču viņi zina, ka svarīgākais vēl ir priekšā – UGUNS Narvas pilsētas JAUNIEŠOS!!!

Sarunā ar Mariju Demešenko, kura draudzē ir jau 16 gadus, mēs uzzinājām, ka draudzē nesen uzcēla jauniešu centru, kur jaunieši var pavadīt brīvo laiku spēlējot mini futbolu, pin-pongu, biljardu, galda spēles u.c. interesantas lietas, taču ar to viņu jauninājumi nav beigušies. Pirms kāda laika tika uzcelta jauniešu kafejnīca, kur meitenes pašas gatavo ēst. „Tā ir īstākā mājas virtuve,” apgalvo Marija. Šajā kafejnīcā parasti notiek sadraudzība pēc jauniešu vakariem. 
Tādi lūk ir šie jaunieši, kuri stingri stāv par savu pilsētu un valsti. Viņi ir par atmodu tajā. Viņi lūdz par savu pilsētu, viņi evanģelizē tur. Viņi patiesi grib redzēt masām atgriezušos jauniešus! Neapšaubāmi Dievs tur īpaši parādīs Savu spēku!

Draudzes adrese: Tiimani, 21004 Narva, Igaunija, e-pasts: slovoboga@gmail.com______________________________________

Konferences noslēgumā lūgšanas laikā es novēroju tādu ainu – stāvēja trīs jaunieši – puisis un divas meitenes. Par vienu no meitenēm tika aizlūgts. Puisis, Svētā Gara skarts, gulēja kādu zināmu laiku, bet meitenes stāvēja ar aizvērtām acīm, meitenes rokas, par kuru lūdza, trīcēja, bet otra bija nekustīga. Pēc zināma laika puisis piecēlās un meitene nomierinājās, bet gandrīz vienlaicīgi viņi abi piegāja pie trešās meitenes, un, uzliekot rokas, lūdza Dievu. Es izjutu lielu garīgās pasaules koncentrāciju ap viņiem. 

Dieva vadīta, es viņus sāku fotografēt. Man visu laiku bija vēlēšanās turpināt fotografēt, ko es arī darīju. Kāpēc tā notika, nezinu, bet ticu, ka Dievs zina un vedina cilvēkus uz darbībām. Ja cilvēks pakļaujas, tad Dievs caur viņu var strādāt. Ne vienmēr ir vajadzīgas atbildes un analīzes, dažreiz tās tikai traucē Dieva vadībai. Nu, lūk, abi jaunieši aizrautīgi aizlūdza par savu draudzeni, kura stāvēja kā sāls stabs un raudāja. Lūgšana notika ilgu laiku. Dievs ir pacietīgs un iejūtīgs Viņš veltīja šai meitenei ilgu laiku, lai varētu nonākt līdz viņas visdziļākajiem sirds nostūrīšiem. Pēc lūgšanas es piegāju pie viņiem un prasīju, lai pastāsta par to ko viņi piedzīvoja lūgšanas laikā.

Izrādījās, ka abi jaunieši bija uzaicinājuši savu nekristīgo draudzeni, kura nebija īsti sajūsmā par atnākšanu, bet Dievs darīja tā, ka viņa nav bijusi spējīga dievkalpojuma laikā piecelties, lai aizietu. Lūgšanas laikā draudzene esot sapratusi, ka Dievs IR REĀLS un Viņš ir spējīgs atbildēt viņas lūgšanām.

Abi jaunieši ļoti SPĒCĪGI izjuta Dieva klātbūtni un pat nevēlējās beigt lūgšanu. Cik ļoti bija izteikta vēlēšanās būt VIŅA TUVUMĀ! Aleluja!
Fotogrāfs.
__________________________________________ 

Mēneša laikā redakcijas telpās parādījies kaut kas jauns. Jau pirmajā iepazīšanās dienā ar šo jaunuma parādību, redakcijā izplatījās baumas un katru dienu par to vien runā. Daži labi, jau par šo parādību sākuši pierakstīt blociņā jaunus vēl līdz šim žurnālistikā nedzirdētiem vārdu lietojumiem, kas izsauc jautrus smiekliņus. Citi pat sāka iet pa pēdām jaunajai parādībai, lai izdzirdētu kaut ko uzjautrinošu vai novērotu, kad tā atkal ar savām darbībām izsauks jaunu smieklu vētru.  

Redakcijā jau aizmirsti vārdi – režīms un pienākuma apziņa. Koncentrācija notiek tikai vienā telpā un tajā, kurā atrodas viņa. Kas viņa ir? No kurienes nākusi? Ko viņa taisās darīt? Un t.t. lai saprastu viņas loģiku ir jābūt profesoram, bet mēs cenšamies, patiešām cenšamies, tādēļ domājam, ka viņa ir tas, kas jums tik tiešām ir vajadzīgs.

Sakarā ar to, ka SPEKTRS veica aptauju, kurā varēja izteikt savas domas par to, kādas izmaiņas vēlētos redzēt savā žurnālā, pirmais un galvenais pieprasījums ar lozungiem, bija „žurnālu jauniešiem!” tādēļ apmierinām pieprasījumu un izveidojām jaunu sadaļu jauniešiem ar lasītāju izvēlēto nosaukumu Charged– uzlādēts. Un tādēļ žurnāla SPEKTRS jaunumos krāsainiem burtiņiem tika izplatīta superduper ziņa jauniešiem.

Jauniešu lapaspuses mantiniece ir kļuvusi jauna un enerģiska redaktore Elīna BĒRZIŅA. Par „Charged” lapaspuses iecerēm un pamatuzdevumiem, Elīna stāsta (mp3) ierakstā jauniešu saprotamā valodā. Elīnas izveidotajā lapaspusē var piedalīties ikviens jaunietis, tādēļ savus priekšlikumus Elīna gaida: e-mailspektrszurnals@gmail.com

Par viņu vairāk.  Elīna Bērziņa mācās Jāzepa Mediņa vidusskolā un ir Latvijas Kristīgā Radio administratore. Brīvā laikā spēlē vijoli. Kā jau novērots īpaši iecienījusi siera salātiņus un mini-kūciņas.

SPEKTRS: Kā Tu nokļuvi žurnāla SPEKTRS kolektīvā?

Elīna Bērziņa: Sakarā ar to, ka mācos Jāzepa Mediņa vidusskolā mums katru mēnesi jāraksta recenzijas vai kādas pārdomas par mūziku, kādā reizē es atcerējos, ka Tu arī esi saistīta ar mūziku, proti, blūzu. Man radās vēlēšanās Tevi nointervēt. Pēc intervijas mēs turpinājām sarunāties par mūziku un par žurnāluSPEKTRS, es ieminējos, ka tajā trūks kaut kas jauniešiem raksturīgs. Tu man pilnīgi nedomājot ātrā tempā piedāvāji tajā darboties un es tik pat ātri piekritu.:)

SPEKTRS: Kāpēc nosaukums Chargad?

Elīna: Veicām aptauju jauniešu vidū no 14-24 gadiem, kaut arī variantu bija daudz un jaunieši arī varēja piedāvāt savu, taču vislielāko punktu skaitu saņēma tieši Charged, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē uzlādēts.

SPEKTRS: Ar ko Jūs uzlādējušies, pielādējušies un citādi lādējušies taisāties nodarboties?

Elīna: Mēs vēlamies sadraudzību starp dažādu draudžu jauniešiem. Nodot arī informāciju par draudžu aktualitātēm (jauniešu vakari, festivāli un t.t.) Vēlamies rakstīt par jauniešu dzīvēm, ko viņi ir piedzīvojuši.

SPEKTRS: To taču netaisies darīt viena..

Elīna: Komandā ir vēl divas neparastas meitenes tās ir Ieva un Dace. Bet es ticu, ka ar to viss nebeigsies, es aicinu ikvienu, kurš vēlas vai nu rakstīt, fotografēt, vai ir kāda saistoša informācija, vai kā savādāk radoši piesaistīties lapaspuses Charged veidošanā.

SPEKTRS: Novēlu veiksmi un aktīvu darbošanos Charged lauciņā

Elīna: Paldies!

Elīna Bērziņa

16. aug. HEART on FIRE komanda rīkoja otro pasākumu brīvā dabā un PIRMOpasākumu ar nakšņošanu. Jau pirms 10:00 pirmie cilvēki tuvojās reģistrācijas galdiņam. Pasākumā bija diezgan precīzi 100 dalībnieku vecumā no 10 līdz 36 gadiem. Statistika liecina, ka lielākā daļa dalībnieku bija vecumā no 15 līdz 17 gadiem.
Pasākumu vadīja neaizstājamie un lieliskie vadītāji Agija un Kristaps! Manuprāt, pasākuma nosaukums liecina par kaut ko īpaši aktīvu. Tā arī bija – netradicionālais sports un jautrā orientēšanās, kas balstījās uz komandas sadarbību! Šajās aktivitātēs noteica uzvarētājus, kuri diplomu vietā saņēma diplomus, taču NEVIENS nepalika bez balvas!

VAKARA PROGRAMMA.

                Slavēšanu iesildīja grupa „The One” no Jēzus draudzes. Nākamie bija slavētāji no Kroņauces draudzes „Kristus Gaisma”. Slavēšana bija neaprakstāma. Paldies Dievam, ka tā turpinājās! Kā trešie šajā vakarā muzicēja vietējie slavētāji no Dobeles Kristus draudzes, kuri aicināja visus sanākt draudzīgā čupiņā un dziedāt „Ja Tu laimīgs esi augstu palecies…”! Šīs dziesmas laikā jauniešu acīs parādījās svaigs mirdzums, un tā vien šķita, ka ap viņu ausīm ir aptinies smaids! )

            Tas bija fantastiski, pie tam, slavēšana notika zem klajas zvaigžņu debess ar mēness aptumsumu! Pat Tildes sinonīmu vārdnīcā nespētu atrast piemērotus vārdus, lai aprakstītu to, kas tur bija!!! Pēc šīs superīgās slavēšanas ar vārdu dalījās Kristaps, nē, viņš vēl nav mācītājs, taču jauniešu sirdis atkal un atkal tika uzrunātas. Bija jaunieši, kuri tajā naktī ieaicināja Jēzu savās sirdīs! Ak, kādsPRIEKS par viņiem, sevišķi jau debesīs!
Dieva klātbūtne bija tik spēcīga, ka augusta nakts vēsumā, ap vieniem naktī, dūņaina dīķa seklumā, neskatoties uz auksto ūdens temperatūru, 8 smaidīgi cilvēki slēdza derību ar Jēzu. Notika ūdens kristības – jaunieši uz mirkli tika pagremdēti ūdenī! Iedomājies – zvaigznes, mēness aptumsums, apkārt priekpilni cilvēki… Ak… Nekādas Tildes!!!

Vēlāk varēja uzkost SILTAS desiņas, un jauki pavadīt laiku DJ Lite (Aigars Vančenko) mūzikas vadībā! Gulēšana bija teltīs, taču, AK VAAAI! No rīta bija rīta rosme! Kaulu locīšanas tērpi un vingrinājumi bija oriģināli!

P.S. HEART on FIRE komanda apsolījās rīkot šāda veida pasākumus vēl un vēl! Ar LIELU pacietību gaidam nākamos pasākumus, vai ne? Ceru, ka vismaz nedaudz ieintriģēju ierasties uz HEART on FIRE komandas rīkotajiem pasākumiem!

Aplausi RE: active pasākuma organizatoru komandai, taču vislielākie sirdsaplausi ir mūsu Tētim, Kurš neiespējamo padarīja par iespējamo, labu padarīja par izcilu, pie tam, Viņš bija Tas, Kurš kontrolēja laikapstākļus! Thanks!

VĪZIJA

Kristaps Āboltiņš

  HEART on FIRE vadītājs

Šodien pasaulē daudzas lietas ir samākslotas un neīstas. Cilvēki spēlē dažādas „spēlītes” un izliekas par tiem, kas viņi nav. Taču brīdī, kad cilvēks sastopas ar kaut ko reālu, patiesu un taustāmu, tā viņš nespēj palikt pret to vienaldzīgs. Ikviens jaunietis dziļi sirdī meklē kaut ko vairāk, kaut ko reālu, kaut ko taustāmu. Tad nu šīs dienas mērķis bija ļaut jaunietim nobaudīt no taustāmas Dieva klātbūtnes. Neviena cita lieta mūsu dzīvē nav ar augstāku vērtību kā pats Dievs un Viņa klātbūtne. Tikai tā var izmainīt dzīves. Tā dziedina salauztas sirdis, atbrīvo saistītos un dod prieku skumju vietā. Tieši tas arī notika. Mēs ar atvērtām mutēm skatījāmies tajā, kā pats Dievs atnāk „Reķos” un uzliek savu roku uz daudziem jauniešiem. Man liekas, ka neviens nevarēja aiziet vienaldzīgs. Ikviens izbaudīja no Dieva tuvuma.

Dievs grib aizskart tūkstošiem jauniešu Latvijā, dziedināt viņu sirdis, atbrīvot no sāpēm un ciešanām. Viņš vēlas šos jauniešus piepildīt ar savu mīlestību, cerību un prieku. Kad tūkstošiem šādi jaunieši parādīsies Latvijā – es saku – tā būs jauna diena Latvijai un visai pasaule. Jaunieti – Dievam ir plāns tavai dzīvei! Un tu vari to īstenot! Nekad nepadodies!

Es zinu, ka Latvijas nākotne ir uz jauniešu pleciem! Ir laiks tai sastapties nevis ar baznīcu, doktrīnām, liturģiju un reliģiju, bet gan ar pašu Dievu. Tikai viens skats Jēzus acīs – un šī zeme nekad vairs nebūs tāda!

Pēcāk…

Gunārs Trimda

Par pasākumu uzzināju no sava drauga, abi esam no Lutera draudzes. Tā kā sen kristīgus pasākumus nebiju apmeklējis, tad ar prieku piekritu doties. Dievs sūtīja siltu un saulainu laiku, bet par to vēlāk. Mēs ieradāmies ap plkst.10 iem no rīta, kur mūs jau laipni uzņēma un piereģistrēja. Bija stunda laika līdz sākumam. Domājām – ko varētu iesākt darīt. Izstaigājām plašo ”Reķu” muižas teritoriju un mūsu uzmanību pievērsa volejbola tīkls, kas atradās uz pussalas. Divreiz nebija jāsaka, kad jau bijām sadalījušies divās komandās un spēlējām volejbolu. Dažam tas nāca par labu, ar to es domāju sevi. Rīta rosme bija tieši laikā .

Ap plkst.11iem uzkalnā atskanēja sirēnas skaņas. Sabijāmies, bet bez pamatota iemesla. Visi ar rupora palīdzību tikām sasaukti vienkopus. Ar aizturētu elpu gaidījām, kas nu būs. Mēs tikām sadalīti komandās, katram ap roku tika apsieta attiecīgas krāsas lentīte. Tikām iepazīstināti ar pasākuma programmu, kas tika uzklausīta ar ovācijām.

Pēcāk trīs stundas aktīvi piedalījāmies dažādās veiklības un izturības sporta spēlēs. Tā kā jau bijām iesildījušies, tās sagādāja tikai spirgtumu un krietnu enerģijas devu!!! Tad visi devāmies pusdienās. Bija iespēja saņemt arī papildporcijas, ko daudzi arī izmantoja. Augošam organismam jau tas par labu vien nāk.

Mīlestība un piedošana

Pēc nelielas pauzes pienāca arī diskusijas daļa, kur runājām par mīlestību un piedošanu. Pēc tam sekoja orientēšanās spēle ar humora pieskaņu, kurā izpelnījāmies godpilno pirmo vietu. Mjā – rīta volejbols bija nācis par labu!

Pēc vakariņām sekoja muzikālā daļa, kur visi vienojāmies populāru kristīgu dziesmu izpildīšanā. Bijām pārņemti ar Dieva neizmērojamo un bezgalīgo mīlestību. Pēcāk varēja arī saņemt ūdens kristības un ieaicināt Jēzu personīgi savā dzīvē, ko daudzi arī izmantoja, to skaitā arī es. Tik ļoti izjutu Dieva pieskārienu un klātbūtni, ka aiz prieka raudāju kā mazs bērns. Dievs kārtējo reizi apliecināja, ka mīl mūs un ir noraizējies par mums. Dievs pārveido mūs lēnām kā mālu mīcot savās rokās. Viņš to dara tik pacietīgi, protams, ka bieži vien mēs tam pretojamies, bet nav taču vērts – Beigu beigās taču no māla izveidojas skaists trauks, vai ne? No rīta pēc vingrošanas un brokastīm, visi apmierināti un Dieva mīlestības pārņemti, devāmies mājās. Gribētos arī, lai turpmāk tiktu organizēti šāda veida pasākumi, jo atpakaļceļā mēs jau bijām mainījušies, kaut nedaudz, bet mainījušies. Tikām stiprināti ticībā un paļāvībā uz to Kungu mūsu Debesu Tēvu!

DRAUGS

 Emīlija Leiškalne

Pirms pasākuma ticēju Dievam. Zināju, ka ir Kāds, kurš sēžot kaut kur augšā mūs vēro.
Pēc pasākuma sapratu, ka Viņš nav tikai Radītājs, bet arī Draugs, kurš vienmēr mums ir līdzās! Zinu, ka  Viņam es varu stāstīt VISU un VIENMĒR, jo Viņš ir daudz vairāk kā tikai Radītājs!!!

VAIRĀK

Elīna Vītola

   RE: active –  tas bija īpašs laiks neaprakstāmi skaistā vietā kopā ar jaukiem cilvēkiem. Tā bijadiena, ko man tiešām negribētos aizmirst! Diena, kura bija pilna ar piedzīvojumiem un pārsteigumiem!Diena, kurā Dievs tiešām bija kopā ar IKVIENU!!!
Šī diena bija kā atspēriena solis turpmākajam laikam, jo ilgu laiku es domāju par to, ka gribu kaut ko vairāk. Šajās dienās es tiešām piedzīvoju to, ka bez Dieva es nespēju neko. Man Viņu vajag ļoti, ļoti, un man ir jāiet pašai soli tuvāk, lai kaut kas mainītos. Tik daudzas vienkāršas lietas aizkāra manu sirdi un tagad esmu uzkāpusi uz jauna pakāpiena attiecībās ar Dievu.
Šis nebija no tiem pasākumiem, kad „ah.. viss beidzās.. jābrauc atkal mājās, cik nejauki..” Šoreiz bija savādāk, protams, vienmēr ir nedaudz grūti atgriezties mājās no skaistas vietas… bet šoreiz es zināju to, ka es gribu vairāk! Es gribu piedzīvot Dievu ik dienas, nevis tikai laiku pa laikam, aizejot uz kādu pasākumu. Es gribu iet kopā ar Viņu! Man nevajag neko citu –  tikai vairāk un vairāk Viņu! Es ieguvu to mieru, to lielo mieru, ko Viņš ir apsolījis. Tā ir tik brīnišķīga sajūta –  beidzot sajust to, ka visas manas problēmas Jēzus ir paņēmis savās rokās, un es zinu, ka Viņš visu nokārtos daudz, daudz labāk nekā es pati to jebkad spētu!
“Dzenieties vispirms pēc Debesu valstības, pārējais jums tiks piemests.” Tagad es beidzot esmu sapratusi kā tas ir!   Tagad es esmu atdevusi ne tikai savas domas un nelielu sirds daļiņu Jēzum, bet visu, pilnīgi visu (un tāds pamatīgs uzsvars uz vārdu visu), jo, skatoties atpakaļ, es redzu, ka atdodot nelielu daļiņu no sevis,  tā īsti nav iespējams neko piedzīvot.
Tas bija lielu un dažādu emociju laiks, tāpēc to visu ir TIK grūti ielikt vārdos. Tās bija emocijas, kuras grūti aprakstīt (tāpēc tas VIENS vārds ar ko aprakstīju šo pasākumu bija undescribable)!

Jā un atmosfēra pasākumā bija ļoti, ļoti, ļoti, ļoti jauka! Riktīgs prieks būt kopā ar cilvēkiem no kuriem plūst mīlestība!  Jauka sajūta, kad pat 3os naktī cilvēks ir gatavs ar tevi parunāt, vai tad, kad pašā vakarā, slavēšanas laikā, kad man palika vēsi, jo stāvēju T-krekliņā un šortos, man pilnīgi svešs cilvēks piedāvāju savu jaku!   Jā – ATMOSFĒRA tiešām tur bija lieliska – tās dēļ vien tur vērts būt!

XXL sievasmāte

Spulga Rumpe

Man tur ļoti, ļoti patika. Tur bija dažāda veida sporta aktivitātes, tāpēc vienaldzīga palikt nevarēju!
Visvairāk man patika jautrā orientēšanās. Viennozīmīgi tas bija komandas darbs, un tā kā mēs nebijām īsti iepazinušies, tad šajās sporta aktivitātēs bija tieši tas, kas vajadzīgs! Sevišķi iepazīšanās bija vajadzīga pie XXL sievasmātes!!! (Ģērbušies viņi bija pēc “svaigākās” modes, nerunājot jau par citiem uzdevumu vadītājiem)

CILVĒKS

Deivija Zeifarte

  Neaizmirstams pasākums, kur ieguvu jaunus draugus un varēju ļoti labi atpūsties!
Spēles bija ļoti interesantas! Man ļoti patika „jautrā orientēšanās”, kur vislabāk man patika tas „punkts”, kura nosaukums bija „cilvēks”! Šajā punktā bija jāsēž un mierīgi jārunā, un, zinot, ka jāsteidzas tālāk, tas lika padomāt par to, ka arī dzīves steigā mums ir jāatrod mirklis, lai ar kādu kopā mierīgi pasēdētu un parunātu. Es zinu, ka ļoti labs sarunu biedrs ir Dievs!
Dienas laikā bija pārrunas par dažādām tēmām, kur visvairāk mani aizskāra tēma par piedošanu. Tas, ko es noteikti neaizmirsīšu no pasākuma, ir vakars, kur saņēmu spēcīgu Dieva pieskārienu! Domāju, ka daudzi to vakaru neaizmirsīs!
Milzīgs paldies visiem, kuri šo pasākumu rīkoja. Paldies par pacietību, ka izturējāt to dieniņu! Īpaši liels paldies vakara vadītājiem! Tas bija unikāli – tik smaidīgi un pozitīvi visa vakara garumā!
Paldies jums visiem!
Tā tik turpināt!

„The One”

Elīza Godiņa (grupas „The One” soliste)

Jau tad, kad mūsu grupai, „The One”, piedāvāja spēlēt Dobelē, mēs visi sajutām, ka tas būs kāds īpašs pasākums. Protams, ka īpašs ir jebkurš pasākums, kurā kā galvenais viesis tiek uzaicināts Dievs, bet šoreiz arī paši sajutām, ka varēsim ne tikai dot, bet arī iegūt. Protams, kā jau tas notiek, kad strādā Dievs, strādā arī sātans. Neilgi pirms Dobeles, man, kā solistei, iznāca negadījums, kā rezultātā traumēju abas kājas, un paliku uz kruķiem. Izskatījās, ka nekur netikšu. Pēc pāris dienām mūsu ģitāristu ievietoja slimnīcā. Sapratām, ka jāmaina ne tikai repertuārs, bet arī jāpieļauj doma, ka mēs netiksim! Bet, kur mēs tikai domājam, tur Dievs rīkojas. Kā rezultātā tikām uz Dobeli, kaut arī viens no mūsējiem palika slimnīcā. 

Sestdien es visu dienu biju laimīgs, patiesībā, jau tad, kad viss tikai sākās. RE: active laikā es piedzīvoju to, ko vārdiem izteikt nav iespējams, taču varu mēģināt! Pirms šī pasākuma manā galvā šaudījās visādas domas, taču es tiešām sajutu Dieva pieskārienu savā sirdī. Viņš mainīja mani – noskumuša cilvēka vietā es kļuvu laimīgs!!! Pasākumā ieguvu daudzus draugus. Es tiešām varu teikt, ka mana dzīve ir apgriezusies kājām gaisā! Dievs man deva to, kas ir Viņam! Es jūtos ļoti priecīgs par to, ka Viņš ik uz soļa ir man līdzās! Tiešām, saku paldies Dievam par to, ka Viņš man ir palīdzējis tad, kad man bija grūts laiks.

Pēc ūdens kristībām mana sirds sajuta Tēvu, Dēlu un Svēto Garu! Es ticu, ka Dievs īstenos to, ko es vēlos dzīvē sasniegt! Viņš ir Tas, kurš padara mūs par laimīgākajiem cilvēkiem pasaulē!!!

Lai augtu ticībā

Daina Mangulsone

            Biju pirmo reizi uz šādu pasākumu. Iespaidi kolosāli. Sadraudzība un pārrunas ar citiem jauniešiem, ka visi esam līdzvērtīgi. Bija patīkami iepazīt viens otru un iegūt jaunus draugus, runāt par Jēzu arī ar cilvēciņiem, kuri  neko daudz par Viņu nezin. Tas tiešām ir tik kolosāli, sevišķi jau vakars pēc aktīvā sporta, lūgšana un slavēšana,. Katrs vārds, kas tika teikts, dziļi aizskāra manu sirdi, asaras pašas no sevis acīs rosījās no lielās laimes, ka es pazīstu Jēzu, un par to, cik daudz laba Viņš mūsu labā darījis. Tiešām fantastisks vakars! Prieks par to, ka visi bija tik draudzīgi un sirsnīgi savā starpā! )
Jau otro gadu man ir ļoti grūts laiks dzīvē, tāpēc tiecos pēc šādiem pasākumiem, lai augtu ticībā!
Dienas laikā bija pārrunas par dažādām tēmām. Viena no tēmām, kas mani uzrunāja bija piedošana. Es ieguvu patiesi daudz, ka tagad tajā varu dalīties ar citiem, kā arī iegūto izmantot savā dzīvē, protams. Bieži vien ir tā, ka tieši tad, kad man rodas dažādi jautājumi, uz kuriem pati varbūt netieku skaidrībā, pēkšņi tiek rīkoti pasākumi, kā šis. Tieši tur es saņēmu atbildes uz dažādiem jautājumiem! Ļoti, ļoti vēlētos apmeklēt vēl kādu tamlīdzīgu pasākumu! Esmu Dievam pateicīga, ka Viņš man šādu iespēju ir devis, ka varēju piedzīvot tādu atklāsmi!

ĪPAŠA PĒRLE

Dace (movie)

SKEČS, ko rādīja draudzes „Cerība” jaunieši Henrija vadībā aizskāra ļoti daudzus. Parādītais, kā cilvēks sapinas visādos grēkos un netiek ar to pats galā, vienā dienā atnāk Jēzus un paņem visus grēkus. Viņš mira mūsu dēļ! Skeča laikā, kad Jēzu sita krustā, likās, ka manī notiek kaut kas īpašs – es pēkšņi sajutu to nebeidzamo mīlestību, ko Dievs izjūt pret mums!

Arī SLAVĒŠANAS laikā varēja sajust Dieva klātbūtni. Likās – tu aizmirsti pilnīgi visu, kas ir apkārt, visas ikdienas lietas. Esi tikai Tu un Dievs. Manuprāt, tas ir fantastiski.

Visbeidzot arī KRISTĪBAS… To pat nevar aprakstīt ar vārdiem! Sajūtras kopumā ļoti pozitīvas! Es zinu, ka es nekad to neaizmirsīšu! Gribētos izjust to vēl un vēl .

KO ES AR TO VISU GRIBU TEIKT? Laikam jau to, ka šis pasākums bija tik īpašs. Tajā bija viss ko vien varēja vēlēties – Sports, jauki cilvēki apkārt un pats galvenais – Dievs! Ar katru, kurš bija RE:active pasākumā, notika kaut kas īpašs… tas katrā cilvēkā izmainīja kaut ko… arī manī!