Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors;

Ir lietas, kuras nav iespējams aprakstīt īsi. Ja tā nebūtu, tad vidusskolas vai augstskolas programma ietilptu tvitera ziņojumā. Zinām, ka tā nav. Arī šie nopietnie notikumi neietilpst vienā lapaspusē. Tāpēc saņemieties, lapaspuses būs trīs.

Šā gada 30. novembrī Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā notika lielā divdesmitnieka G20 sēde. Šai divdesmit valstu vadītāju tikšanās reizē Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Saūda Arābijas princis Mohammeds bin Salmans ļoti draudzīgi apsveicinājās, smaidot uzsita uz pleca un, kopēji pasmējušies, par viņiem vien zināmo, sēdās pie lielā galda.

Kerčas pirāts.

Pirms G20 apspriedes ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka sanāksmes laikā netiksies ar Krievijas prezidentu un Saūda Arābijas princi. Ceru, ka man lasītājiem vairs nav jāskaidro kāpēc. Īsumā. Ar Krievijas vadītāju – par notikumiem pie Krimas tilta un ar Saūda Arābijas vadītāju par žurnālista Džamala Hašogi noslepkavošanu Saūda Arābijas vēstniecībā Turcijā.

V. Putins slikto ziņu uzzināja pa ceļam uz Buenosairesu. ASV prezidents Tviterī paziņoja: « Ņemot vērā faktu, ka Krievija Ukrainai nav atdevusi kuģus un jūrniekus, esmu nolēmis, ka visām ieinteresētajām pusēm būs labāk, ka mana iepriekšplānotā tikšanās Argentīnā ar prezidentu Vladimiru Putinu tiek atcelta». Tai brīdī sabruka viss Krievijas plānotais, bija liela cerība, ka izdosies vienoties un vājināt sankcijas. Bet, nu izskatās, ka rezultāts būs pretējs.

Notika vēl trakāk! D. Tramps demonstratīvi pagāja garām V. Putinam, izliekoties, ka to neredz. Redzamajos video un foto materiālos ir labi redzama V. Putina mīmika tai brīdī. No neizpratnes līdz vilšanās.

V. Putins un Mohammeds bin Salmans cer atspēlēties «pāridarītājam». Kā viņi to darīs nezinu, bet iespējams, ka ir kāds plāns. V. Putins palīdzēs vai veicinās Saūda Arābijas attiecību pasliktināšanu gan ar ASV, gan Izraēlu. Mērķis galvenokārt ir pārtraukt šo triju valstu militāro sadarbību. Ja tā ir, tad drīz varēsiet vērot atbilstoša satura informāciju Krievijas TV un internetā. Droši vien parādīsies kādi materiāli, kuri atmaskos Izraēlas, Saūda Arābijas un ASV «patiesos» nolūkus.

Jaunajam Krievijas plānam palīdz arī tas, ka, demokrātu vadīta, sabiedriskā doma ASV izdara spiedienu uz D. Trampu, lai par žurnālista slepkavību Saūda Arābijas princis atkāpjas no valsts vadītāja amata.

Demokrāti visos iespējamos veidos traucē D. Trampam vadīt valsti, bet Krievija to izmanto.

Putins atbrauca uz šo tikšanos sliktā omā. Pēdējo dienu notikumi daudzu valstu vadītājiem lika, vismaz publiski, neizrādīt labu satikšanu ar Kerčas pirātu. Daudzi sagūstītie Ukraiņu jūrnieki jau pārvesti uz citiem Krievijas cietumiem un Krievijai pat prātā nenāk tos atbrīvot. Tieši otrādi, tā uzsver, ka Ukraina ir sarīkojusi provokāciju Kerčas šaurumā. (Par to vairāk rakstīju iepriekš). Krievijā, kā vienmēr viss ir ačgārni. Vai tad ukraiņi taranēja Krievijas kara kuģus, vai tad ukraiņi pa tiem, tiešā tēmējumā šāva?

Nu Ukraina aicina NATO karakuģus apmeklēt draudzības vizītē Ukrainu Mariupoles ostā. Lai tur nokļūtu, ir jābrauc pa tādu pašu maršrutu, kā mēģināja ukraiņu jūrnieki. Ja gadījumā šis aicinājums atradīs dzirdīgas ausis, tad mūs gaida spraigi notikumi.

Robežincidents Masļenkos.

1940. gada 15. jūnijā arī Latvija Masļenkos provocēja labsirdīgo PSRS. Tam sekoja Latvijas okupācija.

Baidos, ka līdzīgi būs arī Ukrainā. Pēc šādām provokācijām PSRS tiesību un pienākumu mantiniece rīkosies līdzīgi.

Iespējams, ka ne, bet tikai tad, ja nobīsies un Ukrainas okupācijai apstākļi būs nelabvēlīgi.

Iespējams, ka D. Trampa publiski demonstrētā attieksme ir tie apstākļi un to ietekmē mainās, arī Eiropas valstu vadītāju attieksme un tas kopumā attur Krieviju no kārtējā kara. Manuprāt, V. Putinam nav cita ceļa. Vai nu karš vai viņa un Krievijas tuvā nākotne ir ļoti apdraudēta. Ir liela varbūtība, ka karš tomēr būs. V. Putinam nav lielas izvēles.

Impērijas pastāv tikai tad, ja tās nepārtraukti karo un paplašina savas teritorijas. Arī bankas pastāv tikai tikmēr, kamēr aizdod un izsniedz kredītus. To rakstot arī mani pamet laba oma un kļūstu «bažīgs». Esmu nobažījies ne tikai par lielām kara iespējām, bet arī par to, ka šis karš neizbēgami skars arī Latviju un mani personiski.

Maskas drīz kritīs un redzēsim patieso ainu – kas ir kas.

G20.

Kamēr top šis, raksts kļūs zināms daudz vairāk, bet ceru, ka mani lasītāji priecāsies, ka visu neaprakstīšu. Pateicoties tam, raksts nepārvērtīsies par brošūru.

Apspriede sākās ar Meksikas, Kanādas un ASV vienošanās parakstīšanu par to, kā turpmāk tiks uzlabota un atvieglota tirdzniecība starp šīm valstīm.

Indijas un Japānas premjeri paziņoja, ka arī gatavo līdzīgu vienošanos ar ASV, lai uzlabotu tirdzniecības attiecības. Ja D. Tramps būs labvēlīgs pret šīm valstīm, īpaši Indiju, piešķirs kādu labvēlības režīmu Indijas, Japānas vai Dienvidkorejas precēm vienlaikus palielinot dažādus ieved maksājumus par Ķīnā ražotām precēm, tad pateicoties tam, ka Ķīnas preces kļūs dārgākas par minēto valstu, tas uzlobos šo valstu dzīves līmeni, un piebremzēs Ķīnas attīstību. Rezultātā, Ķīna kļūs miermīlīgāka sarunās ar ASV.

Veicot sarunas un, slēdzot šīs vienošanās ar Ķīnas kaimiņiem, D. Tramps vienmēr uzsver – ja turpmāk Ķīnas valdība apkaros tehnoloģiju zādzību, īpaši no ASV, tad tas divu valstu attiecības uzlabos. Ķīnai ir jāpārstāj atbalstīt Ziemeļkoreju.

Saūda Arābijas princis Mohammeds bin Salmans tikās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.

D. Trampam ir paredzēta nopietna saruna ar Ķīnas pārstāvjiem. Sarunas tiešām būs nopietnas, no katras puses piedalīsies divdesmit padomnieku, būs kopējas vakariņas, kuluāru sarunas un viss, kas tādās tikšanās notiek. Iespējams, ka sarunas būs veiksmīgs un ASV veicinātais saspīlējums starp Ķīnu un Indiju, Japānu un Dienvidkoreju mazināsies. Rezultātā iegūs visas iesaistītās puses, bet atkal zaudēs Krievija.

D. Tramps tiksies ar Angelu Merķeli un Turcijas prezidentu Redžepu Tajjipu Erdoganu. Šī tikšanās būs smagas, jo D. Tramps neslēpa savu negatīvo attieksmi pret migrantu uzņemšanu Eiropā, bet A. Merķele bija neapmierināta ar to, ka D. Tramps nepieļauj līdzīgu migrantu pieplūdumu ASV.

Kaut arī Turcija ir NATO valsts ASV ir aizdomas, ka līdz ko viņi uzzina, ko jaunu par NATO, tā tūlīt to uzzina arī Krievijā!

Kāds būs šo sarunu rezultāts Jūs uzzināsiet no daudziem ziņu kanāliem, šobrīd, kad rakstu rezultātu vēl nav un tikšanās vēl nav notikušas.

Vladimirs Putins visās iespējamās vietās nosodīja un citādi rāja visus tos valstu vadītājus, kuri uzdrošinājās pieņemt pret Krieviju sankcijas. Aizrādot un pārmetot viņš apzināti vairījās skatīties uz D. Trampu.

Francijas prezidents Emanuels Makrons rīkojās līdzīgi. Iespējams pieklājīgāk un slēptākās formās, bet viņš nevienu nepārsteidza. Pārsteigums varbūt bija daudziem ukraiņiem, kad viņš devās pie V. Putina uz Sočiem.

Runājamo viņš bija viltīgi iepinis nesenos notikumos, ka kāda valsts ir izstājusies no Parīzes vienošanās. Tāda valsts ir tikai viena un tā ir ASV.

Teātris.

Šādas un līdzīgas tikšanās nav vieta, kur vienojās, izlemj un sāk rīkoties. Šodien, divdesmit pirmajā gadsimtā aizvien mazāk lemj un strīdas šādās tikšanās. Strīdas, lemj un vienojas iepriekš. Rodas dabisks jautājums, priekš kam tad šādas tikšanās? Priekš tam, lai par iepriekš nolemto un sarunātu uzzinātu mēs. Lai mēs uzzinātu to, ko viņi vēlas, lai mēs zinātu, lai mēs izdarītu tādus secinājumus, kādi ir vēlami lēmējiem.

Piedāvāt, apspriest un strīdēties izmantojot daudzos palīgus, un tehniskos līdzekļus ir vieglākais ceļš. Bet vairumam iesaistīto ir vēlētāji, partiju iekšējās intrigas un labvēlīgi vai noraidoši noskaņoti žurnālisti. Tāpēc mums tiek pasniegtas izrādes, kurās galvenajās lomās ir valstu vadītāji.

Ko mums rāda šī izrāde? To, ka Krievijas militāra agresija ir, realitāte un pasaule saprot, ka, ja Krievija uzbruks Ukrainai, tad tas nebūs tikai lokāls konflikts. Karā ieraus visu pasauli. Karu nevēlas neviena valsts. Tāpēc, kā prot tā ierāda Krievijai vietu. Turpmāk redzēsim, cik patiesi un nopietni viņi šo galveno uzdevumu pildīs, cik viņu starpā būs nodevības un, cik prognozējama un savaldāma izrādīsies mežonīgā Krievija.

Brāķis.

Šodien, lokāli kari vairs nav iespējami un arī kodolkari. Ja sāksies kodolkarš, tad jāapzinās, ka no katrām ASV izšautajām simts raķetēm trīs nokritīs pašā ASV teritorijā, no katrām simts Krievijā izšautajām raķetēm desmit nokritīs Krievijas teritorijā. Tāds ir brāķa procents, un tāds būs brāķa rezultāts.

Leonards Inkins

Lai ko un, kā mēs darītu bieži mūsu darbībām, nav iecerēto rezultātu. Bieži nav arī iespējams panākt iecerēto. Ne tāpēc, ka darām nepareizi, vai darām slikti. Vienkārši politikā un ekonomikā rezultāts ir atkarīgs no daudziem faktoriem, kuri bieži ir nejaušību, muļķības un loģisku seku izraisīti.

Daudz ir dzirdēts, ka nedrīkst padoties, ka ūdens pat akmenī rievu izskalo un zāle cauri asfaltam izlaužas. Bet šie un līdzīgie stāsti ir tikai daiļrunība. Mazs cinītis lielu vezumu gāž, tikai tad, ja atrodas īstajā vietā un laikā. Ja neprecizitāte ir kaut par desmit laika vai attāluma vienībām, tad cinītis nekādi neietekmē vezuma gaitu.

Helsinki 86 nozīme

Nu jau par tradīciju ir kļuvis svētku un atceres brīžos piesaukt, labā nozīmē, Helsinki 86 grupu un tās darbību PSRS laikā. Bet ja viņu aktivitātes būtu piecus gadus iepriekš, vai piecus vēlāk, tos vienkārši iesēdinātu cietumos. Par to piecus gadus pirms astoņdesmit astotā gandrīz neviens neuzzinātu, un piecus gadus pēc astoņdesmit astotā tas maz kam interesētu. Daži šo manis rakstīto skaidros un pamatos ar zvaigžņu stāvokli un citiem neizmērāmiem un nepierādāmiem faktoriem, bet būtību tas nemaina. Jāatzīst, ka tā ir.

Lai ko censtos panākt nacionālās organizācijas tas neizdodas lielākoties tāpēc, ka tie, kam par labu tas nāks un kuru labumam darītājs vai cīnītājs ziedojas, viņa veiktais būs nenovērtēts un atraidīts.

Šeit atļaušos vienu anekdotisku atkāpi, kaut izteiktā doma ir nopietnu pārdomu vērta:

Sabiedriskā transportā iekāpj sieviete, stipri gados, jeb kā mēs sadzīvē dažreiz sakām – veca. Kāds jauneklis pieceļas un aicina sievieti apsēsties. Sieviete sašutumā kliedz: kas es tev kāda vecene?

Līdzīgi ir ar to, ko dara dažādas nacionālās grupiņas un pat daža partija. Izrādās, ka tiem, kuru labā minētie darbojas tas ir lieks un traucējošs. Viņiem daudz svarīgāk ir, kā nospēlēja Rīgas Dinamo, ar ko beidzās seriāls un galu galā, kāds rīt būs laiks un kāda laika prognoze. Pirmā vai otrā.

Zināt pret ko mūsu tautieši nav vienaldzīgi? Zināt, kad latvieši sacelsies? Tad, ja tiem atņems internetu! Tad nemieri ir garantēti. Vai atņems mīļās izklaides, kā sportu, seriālus un, citus burziņus. Vairums cilvēku pret līdzcilvēkiem un valsti ir vienaldzīgi. Viņi nav ļauni, viņiem vienkārši tas nerūp. Bet ja rūp, tad tikai tāpēc, lai pašam tiktu.

Ir teikts, ka nedrīkst mainīt maizi pret brīvību. Ja būsi atdevis brīvību, (lai iegūtu maizi), tad drīz vien atņems arī maizi. Jo esi, atteicies no brīvības, un maizes atņemšana būs šīs atteikšanās sekas.

Aklais nezina, ka ir akls. Viņš domā, ka visi dzīvo tumsā. Aklie bieži, tiem, kas redz un nav akli, ceļu rāda. Tas ir par mums.

Kolektīvā atbildība

Daudz ir dzirdēts par kolektīvo atbildību. Šai rakstā par kolektīvo stulbumu, nepateicību un kolektīvo gļēvumu, bieži pat kolektīvo nodevību. To varētu ilustrēt, kad kādi vai biežāk kāds, vēlas novelt lielu akmeni, bet viņam neizdodas, jo ir tūkstotis to, kuri nevēlas, lai šo akmeni pārvieto. Viņi vēlas, lai viss paliek, kā ir, jo viņi jau ir, kaut kā iekārtojušies, pieraduši un tos baida izmaiņas, jo tās var prasīt viņu līdzdalību akmens velšanā. Bet akmens ir smags un tik viegli nepadodas.

Ap mums ir tik daudz attapīgu, izdomas bagātu, augsti izglītotu un it kā gudru cilvēku. Cik veikli viņi prot piemēroties, atrast izdevību un izmantot sev labvēlīgus apstākļus! Viņi prot gan gudri runāt, gan aktīvi darboties un veiksmīgi tiek galā pat ar ļoti sarežģītām situācijām un dzīves pārbaudījumiem. Tikai kopdarbs mums nez kādēļ neveicas. Vēl vairāk, ja paskatāmies, ko esam kolektīvi sastrādājuši valsts mērogā, tad citādi kā par stulbumu to nosaukt nevar. Par kolektīvu stulbumu.

Ļaunuma sakne

Tad kur īsti ir tā ļaunuma sakne, kas rada šo kolektīvo stulbumu, kas mūs visus dzen pretim nabadzībai un iznīcībai? Kur šis stulbums ir radies? Kas pie tā vainojams?

Lai rastu atbildi uz šo jautājumu, ir jāmeklē tas pamatfaktors, kas nosaka jebkura saprātīga cilvēka rīcību.

Bieži mēs visā vainojam mūsu pašu ievēlēto valstsvīru tuvredzību, muļķību, zināšanu trūkumu, nespēju loģiski domāt un analītiski, jeb sistēmiski spriest, bet tā nav taisnība. Šie cilvēki ne tuvu nav palīgskolas kontingents ar dažādām debilizācijas pakāpēm. Pavērojiet, cik veikli viņi prot shēmot, cik attapīgi izdomāt un «izbīdīt cauri» sev vajadzīgas likuma normas vai noteikumus, normatīvajos aktos! Cik izdomas bagāti un gudri viņi ir valsts izzagšanā un pēc tam savu noziegumu attaisnošanā vai slēpšanā! Ne katrs var šiem izcilniekiem līdzināties!

Kolektīvs stulbums, kas radies summējoties vairākām individuālām, aplamībām ir pārņēmis ne tikai valsts pārvaldi, bet arī daudzus mazāka mēroga kolektīvus un cilvēkus Latvijā. Materiālisms cilvēku apziņā ar savu «gudrību» grauj valsti. Un tas spēj sagraut jebkuru valsti, jebkuru impēriju. Šie shēmotāji sagrāva pat vareno PSRS.

PSRS bija pirmā valsts pasaulē, kura par oficiālo valsts ideoloģiju pasludināja materiālismu, ateismu un noliedza nacionālismu. Tomēr ar komunisma idejām vien nepietika, lai cilvēkus mobilizētu vienotam darbam kopēja, materiālistiska mērķa vārdā. Nācās pielietot teroru. Vēlāk šis terors ieguva maigākas formas un tika papildināts ar tādiem no nacionālisma patapinātiem jēdzieniem, kā dzimtenes mīlestība, pienākums, sirdsapziņa. Pati kompartija tika pasludināta par «prāta, goda un sirdsapziņas iemiesojumu». Bet arī tas nelīdzēja. Valstiski sludinātais materiālisms pārņēma prātus arvien lielākām tautas masām. Komunisti lepojās, ka tiekot veidots «jauna tipa cilvēks». Diemžēl, šis «jauna tipa cilvēks» vairs negribēja pašaizliedzīgi strādāt un apzinīgi sevi ziedot «gaišajai komunisma nākotnei». It īpaši vēl tādēļ, ka redzēja «prātu, godu un sirdsapziņu» iepērkamies speciālajos veikalos, atpūšamies speciālajās sanatorijās, atpūtas namos, un izmantojam citas privilēģijas, kas vienkāršajam mirstīgajam bija liegtas.

Par IDEĀLISTIEM

Lai valsts pastāvētu ir nepieciešams zināms procents ideālistu, kas savu prātu, spēku un enerģiju ziedo tautas, Tēvzemes un valsts nākotnei. Jo vairāk ir šādu ideālistu, jo sekmīgāk attīstās valsts. Domāju, ka ir iespējams pat izskaitļot to procentuālo ideālistu un shēmotāju attiecību, pie kuras attīstība valstī apstājas un sākas pagrimums. Materiālistiem ar savu «gudrību» izdodas pārņemt varu pasaulē, un rezultātā cilvēce atgriežas verdzības laikmetā.

Mani bieži dēvē un apsaukā par pesimistu. Bet es neredzu nekādus iemeslus būt optimismam. Ir tikai cerība. Mana statistika ir tāda, ka Latvijā ir kādi desmit tūkstoši latviešu, kuriem patiesi latviskums un tautas stāvoklis rūp. No šiem desmit tūkstošiem ir tūkstotis, kas par to pastāvīgi interesējas, seko līdzi notikumiem, un kāds simts to, kas reāli ikdienā ziedojas šiem mērķiem un reāli darbojas. Pārējais miljons dzīvo ilūziju pasaulē, interesējas par citiem notikumiem, un tiem ir citi vērtību kritēriji, vērtības un vajadzības.

Ko darīt to zinot? Vai tiešām likt mieru un beidzot padomāt par sevi, savu ģimeni nevis atņemt sev, lai citiem būtu labāk?

Ir teikts, klauvē un tev atvērs. Tie, kam tas patiesi rūp, nespēj nedarīt. Viņi var sadusmoties un kādu dienu vai nedēļu «streikot», bet streiks ātri beidzas un darbības atsākas. Šie cilvēki nerēķina, vai ir jēga vai nav. Viņi vienkārši nespēj nedarīt. Un, lai kaut visa pasaule viņiem teiktu, ka nav jēgas, viņi vienalga darīs.

Neviens neaizstāv sociālo netaisnīgumu, pat ja tajā dzīvojas labāk nekā citiem taisnīgumā.

Katra viltīgi izdomāta shēma, katra veikli nostrādātā mahinācija vai zādzība no iedzīvošanās viedokļa ir slavējama gudrība. No nacionālisma viedokļa raugoties, tā ir nejēdzība un stulbums. Pat noziegums.

Tikai nacionālisms, kas ir ideālistiska, uz savas tautas un Tēvzemes mīlestību balstīta ideoloģija, var glābt cilvēci. Starptautiskā kapitāla interesēs veiktais globalizācijas process, kura rezultātā varmācīgi tiek sajauktas tautas un likvidētas valstu robežas nav nekas cits, kā plašs solis pretim jaunam, šoreiz modernās verdzības laikmetam. Cilvēces tālāku attīstību var nodrošināt tikai nacionālas, neatkarīgas valstis, kas visas pasaules mērogā savstarpēji sadarbojas.  ANO statūtos šie principi ir labi deklarēti, tikai tie netiek pildīti.

Kaut shēmotāju «gudrība» pašlaik mūs plosa, tomēr nacionālā kustība pasaulē uzplaukst. Būs arī mūsu ielā svētki, jo citu nacionālistu paveiktais atbalsosies arī mūsu pagalmos.

Cik daudzi no mums vispār kādreiz ir padomājuši, ko tad īsti nozīmē būt latvietim? Nepilnas 50 minūtes pārdomu, skarbu viedokļu un skaistas mūzikas ( arī mūzikas autors ir Leonards Inkins, viņš arī operators, viņš arī filmas režisors un montāžists). Filmas galvenais motīvs ir latviskums un latvietība. Ja domājat, ka mums nav par ko uztraukties, tad skaudrā reālitāte liecina par pretējo, un nepieciešamībai saglabāt savu tautu ir jāpakārto citi jautājumi.

Leonards Inkins saka: “Šo filmu būtu jārāda skolās un bibliotēkās, bet ir cilvēki, kas dara un darīs visu, lai tas nenotiktu.”

Piedāvājam fragmentus no filmas prezentācijas pasākuma, dažus filmas fragmentus un autora pārdomas par paveikto. VIDEO 

Savukārt par Leonarda Inkina grāmatas „Neizmantoto iespēju laiks” 2. daļu kardināls Jānis Pujats saka: „Cilvēkam, kas spēj atzīt savas kļūdas, var droši uzticēties. Un tāds, manuprāt, ir šīs grāmatas autors.”

Autors daudz stāsta par sevis tapšanu, attēlojot to saistībā ar vēsturiskiem notikumiem, atklāti vērtē savas kļūdas, peļ dažādus netikumus un apraksta, kā no tiem atbrīvoties, kā pārvarēt dažādus šķēršļus un pretdarbību. Šīs lappuses grāmatā var lasīt ar īpašu interesi, tomēr sabiedrību daudz vairāk varētu interesēt tās nodaļas grāmatā, kurās autors spriež par politiskiem jautājumiem, vērtē pēdējo piecdesmit gadu notikumus un dažādu personu un sabiedrisku grupu attieksmi pret tiem.
Filma DVD formātā iegādājama biedrības “Latvietis” birojā vai internetā biedrības Latvietis e-grāmatnīcā. Šeit nopērkama arī filma “Nodevība”, kā arī reizē ar jauno filmu prezentētā Leonarda Inkina grāmatas Neizmantoto iespēju laiks 2. daļa „Meklējumos”.

Ar biedrības vadību iespējams tikties biedrības „Latvietis” birojā Rīgā, Matīsa ielā 79 pirmajā stāvā katru trešdienu no 17.00 līdz 18.00. Šeit arī varat apskatīt un iegādāties biedrības izdevumus. Ja vēlaties tikties citā laikā, lūdzam iepriekš vienoties par tikšanos, zvanot uz biroju 25886714 vai rakstot e-pastu uz adresi latvietis@latvietis.com

Fotogalerija 

Leonarda Inkina komentārs