Brūss G. Frederiksons – intensīvi pētījis un studējis kultus, okultismu un sātanismu, kā arī daudz uzstājies par šiem tematiem.

Sātana baznīca

Antons Dandors la Vejs (Anton Szandor LaVey)
Antons Šandors la Vejs ir dzimis 1930. gadā. Vidusskolas gados viņš kļuva pārliecināts, ka zemi iemantos varenie, nevis lēnprātīgie. Ārpus skolas nodarbībām viņš sāka studēt okultismu. Skolas mācību programmas garlaikots, la Vejs pameta skolu un iestājās cirkā kā dresētāja palīgs. Vēlāk viņš iestājās karnevāla trupā un turpināja studēt okultismu. Viņš pārliecinājās, ka ir jāpielūdz jaunība, spēks un spars, jo tie, kas kļuva veci un vāji, drīz vien tika pamesti.
No savas ērģelnieka vietas karnevāla trupā la Vejs varēja labi novērot cilvēka dabu tās
zemiskajās izpausmēs: “Es redzēju vīriešus sniedzamies pēc puskailām meitenēm, kas dejoja karnevālā, bet svētdienas rītos un evaņģelizācijas sapulcēs, kur es spēlēju ērģeles, es redzēju tos pašus vīriešus, sēžot solos kopā ar savām sievām un bērniem, lūdzot Dievu piedot un šķīstīt viņus no miesīgām iekārēm.
Un nākamās sestdienas vakarā viņi atkal ieradās karnevālā vai kādā citā izpriecu vietā. Tad es sapratu, ka kristīgā baznīca ir celta uz liekulības pamata un ka cilvēka miesīgā daba vienmēr ņems virsroku, lai cik tā tiktu šķīstīta un kausēta reliģijas ugunīs” (The Satanic Bible, 14.lpp.).
“Kas tad ir kristīgā baznīca?” jautāja la Vejs, un viņa atbilde bija: “Grēcīgās miesas noliegšana.”
Viņš turpretim sapņoja par sātanisku baznīcu, kas no jauna sagrābtu cilvēku prātus un ļautu viņiem izmantot savas miesīgās iekāres kā izpriecu, nevis cīņas ieganstu.
Sasniedzis 21 gada vecumu, la Vejs sāka studēt kriminoloģiju un uz kādu laiku kļuva par policijas fotogrāfu, taču drīz vien viņš atgriezās izklaides jomā kā pianists klubos un teātros. Visu šo laiku viņš turpināja studēt okultismu un izveidoja plašu okultās literatūras bibliotēku. La Vejs nonāca pie slēdziena, ka sātans ir spēks, kas ir atbildīgs par visām cilvēka iekārēm. Viņš pat sāka mācīt okultās mākslas citiem iknedēļas nodarbībās. Viņa skolniekus la Veja personība piesaistīja ne mazāk kā viņa
mācība. Drīz vien uz šīs grupas bāzes izveidojās grupa “Maģiskais aplis”.

Sātana baznīcas izveide

1966. gadā Antons la Vejs noskuva sev matus, paziņoja par sātana laikmeta iestāšanos un nodibināja sātana baznīcu, pasludinādams sevi par tās augsto priesteri. Viņš izveidoja rituālus īpašiem gadījumiem, kā, piemēram, sātaniskajām laulībām un bērēm. Vispopulārākais bija rituāls, kura laikā dalībnieki varēja nolādēt savus ienaidniekus un pasludināt uzvaru pār tiem. Par la Veja baznīcas rituālu
paroli kļuva frāze: “Dievs ir miris, bet sātans dzīvo”. Rituāli joprojām notiek vietēja mēroga grotās (draudzēs). Daudzi kristieši uzskata šo grupu par visbīstamāko, lai gan patiesībā tā, iespējams, ir mazāk kaitīga nekā dažas pagrīdes grupas. Iespējams, ka vislielāko ļaunumu rada šīs grupas izplatītās grāmatas.
La Veja Sātaniskā bībele, kas ir kļuvusi par bestselleru, ir atrasta noziegumu vietās, par kuru izdarīšanu aizdomās tiek turēti sātaniski kulti un pašdarinātie sātanisti. Ārēji grāmata neliekas bīstama, taču tās mācība, ja tai tiek ticēts un sekots, rada nopietnus draudus kristiešiem un viņu ticībai krustā sistajam un augšāmceltajam Glābējam.Sātaniskās bībeles deviņas sātanisma deklarācijas. Ko kurš ir pelnījis? Jēzus iedrošināja savus sekotājus pagriezt otru vaigu. Savā Sātaniskajā bībelē la Vejs aicina cilvēkus atriebties. Ja, kā apgalvo la Vejs, mums jābūt laipniem tikai pret tiem, kas to pelna, kuri tad “paliks ārpusē”? Kristus ir stiprāks par sātanu. Viņa mīlestība patiesi iemanto visu!
La Veja mācības stūrakmens ir viņa “Deviņas sātanisma deklarācijas” (The Satanic Bible, 25. lpp.). Tās piesaista intelektuāļus no visām dzīves nozarēm.
1. Sātans – tā ir bauda atturības vietā.
2. Sātans – tā ir vitāla eksistence garīgu sapņojumu vietā.
3. Sātans – tā ir tīra gudrība (saprāts) liekulīga pašapmāna vietā.
4. Sātans – tā ir laipnība pret tiem, kas to pelna, nevis mīlestība, kas tiek izšķiesta pret nepateicīgajiem.
5. Sātans – tā ir atriebība principa “pagriez otru vaigu” vietā.
6. Sātans – tā ir atbildība pret atbildīgajiem, nevis rūpes par psihiskiem vampīriem.
7. Sātans – tas ir uzskats par cilvēku kā par vēl vienu dzīvnieku, reizēm labāku, vairumā gadījumu sliktāku par tiem, kas staigā uz četrām kājām, kurš savas “dievišķās, garīgās un intelektuālās attīstības” dēļ ir kļuvis par visbriesmīgāko zvēru no visiem.
8. Sātans – tie ir visi tā saucamie grēki, jo tie visi ved pie fiziska, garīga un emocionāla piepildījuma.
9. Sātans ir bijis baznīcas vislabākais draugs, jo ir nodrošinājis tās darbību visus šos gadus.

La Vejs necentās izveidot būtiski jaunu reliģiju. Lai gan la Vejs ieviesa dažādus rituālus, viņa dibinātajā baznīcā nenotiek burtiska sātana pielūgšana, jo tiek uzskatīts, ka sātans reāli neeksistē. La Vejs vienīgi noformēja sistēmā cilvēces seno sacelšanos pret Dievu.

Citas sātaniskas grupas

Vēl viena organizēta grupa ir “Seta templis”. Sets ir ēģiptiešu sātana apzīmējums. Šīs grupas augstais priesteris Maikls Akvīno atšķēlās no la Veja sātaniskās baznīcas. Būdams ASV bruņoto spēku rezervists, Akvīno ir regulāri saņēmis dienesta pakāpes paaugstinājumu un ieguvis drošības orgānu uzticības personas statusu. Tā kā konstitūcija paredz reliģijas brīvību, viņš atklāti pauž savus uzskatus. Akvīno apgalvo, ka kristīgā baznīca ir vainojama par sātana slikto reputāciju. Sātans neesot ļauns, un
sātanisti esot labi cilvēki.
Piedaloties Ofras Vinfrejas šovā (1988. gada 17. februārī), kāds no skatītājiem viņam pajautāja: “Ja jūs ticat velnam, vai jūs vēlaties pēc nāves nokļūt ellē?” Lai gan Akvīno veiksmīgi izvairījās no šī jautājuma, viņš lika skaidri saprast, ka viņa uzskati par velnu un elli atšķiras no burtiskākā kristietības izskaidrojuma.

Stājieties pretim velnam

Iedomājieties sevi stāvam blakus Jēzum, kad tam tuvojās sātans, lai Viņu kārdinātu. “Ja tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi” (Mt. 4:3). Vai jūs sadzirdat sātana teiktā ļauno un postošo raksturu? “Parūpējies par sevi,” viņš saka: “Aizmirsti citus. Dari, ko gribi.” Mēs ik dienas saskaramies ar līdzīgiem kārdinājumiem. Velns, pasaule un mūsu pašu grēcīgā miesa cenšas novērst mūs
no Dieva un iegrūst sātana alkatīgajās rokās. Kā lai jūs atbildat velnam? Vai jūs izvingrināt savus “garīgos muskuļus”, cerēdami aizbiedēt viņu
prom? Vai jūs pārdomājat, vai tiešām esat Dieva bērni?
Nekad neaizmirstiet – Dievs svētajā Kristībā ir saucis jūs vārdā. Jūs esat viņa bērni. Viņš tur jūs savās mīlošajās rokās caur Dieva vārdu un Sakramentu. Tādēļ jūs nekad neesat vieni. Jēzus ir apsolījis, ka Viņš vienmēr būs pie jums.
Tātad – kā lai atbild sātana kārdinājumiem? Jēzus atbildēja sātanam: “Stāv rakstīts” (Mt. 4:4).
Jēzus citēja pats savus vārdus, proti, Bībeli. Kāpēc? Jo Dieva vārds ir Dieva līdzeklis pestīšanai un vienīgais efektīvais ierocis pret sātanu (Rom. 1:16; Ef. 6:17). Atcerieties Lutera vārdus: “Viens vārdiņš to spēj aizdzīt.” Dzīvais vārds ir Jēzus Kristus, Dieva Dēls, kas ir “pie jums ik dienas līdz pasaules galam” (Mt. 28:20).
“Jo lielāks ir Tas, kas jūsos (Jēzus), nekā tas, kas ir pasaulē (sātans)” (I Jņ. 4:4). Sātans un sātanisms reāli eksistē, taču velnam ir jābēg, kad viņš jūsos redz Jēzu! Jēzus ir stiprāks. Viņš mira, lai mantotu Dieva uzvaru pār sātanu un ļauno. Tagad Viņš dzīvo, lai dotu mums iespēju dzīvot Viņā uzvarām vainagotu dzīvi.

Uz redzamā robežas – sātaniskie kulti

Kas ir kults? Saskaņā ar skaidrojumu vārdnīcā, šo vārdu var lietot attiecībā uz jebkuru reliģisku grupu. Taču parasti vārdu “kults” lieto, lai apzīmētu grupējumu, kas ir atdalījies no galvenās reliģiskās grupas.
Sātaniskie kulti ir grupas, kas nošķīrušās no iepriekšējā nodaļā apskatītajām galvenajām grupām. Grupas, ko nodibināja Kraulijs, la Vejs un citi, ir radījušas daudzus modernus sātaniskus kultus (daži ir drīzāk vietēja mēroga, nevis valstiskas nozīmes). Lai gan šīs grupas nav minētas telefonu grāmatā, tās darbojas atklāti un brīvi, jo to pamataktivitātes aizsargā konstitūcija.
Šīs grupas pielūdz velnu un izpilda dažādus rituālus, kas kristiešiem šķiet tikai īpatnēji un atbaidoši. Tomēr pierādījumi liecina, ka sātanisko kultu ceremonijas ietver arī dzīvnieku upurēšanu, demolēšanu, ļaunprātīgu dedzināšanu un kapu apgānīšanu.
Kādā “ABC News” izlaidumā “20/20”, kas izgāja ēterā 1986. gada 16. maijā, tika uzskaitīti seši sātaniskas aktivitātes pierādījumi – saistība ar nāvi, īpašas sātaniskās atribūtikas izmantošana, nolaupīšana, seksuāla vardarbība, kanibālisms un kremācija. Tas arī izskaidro, kā gudri cilvēki, kalpojot ļoti gudram velnam, tik lieliski noslēpj savas pēdas!
Ziņu izlaidumi, kas norāda uz sātaniskām aktivitātēm, iekļauj aprakstus gan par sātanisma sagrautām dzīvēm, gan par niekošanos ar okultismu. Vai šie gadījumi ir atsevišķi un savstarpēji nesaistīti? Tā kā šīs kulta grupas nav īpaši publiskas, par tām ir maz kas zināms. To darbības bieži netiek izmeklētas līdz brīdim, kad tās kļūst nelikumīgas un bīstamas. Sātanisko kultu noziedzīgās aktivitātes šķiet savstarpēji nesaistītas, taču var arī izrādīties savādāk. Tādēļ likumsargājošās iestādes dalās informācijā, lai atklātu iespējamu shēmu sātanisko noziegumu virknē, kas sekmētu nelikumīgu kultu darbību tiesāšanu. Tādas grupas kā “Kulta noziegumu izmeklēšanas tīkls” (“Cult Crime Impact Network”) Aidaho štatā, “Bothered about Dungeons and Dragons” Virdžīnijas štatā, un “Parents’ Music Resource Center”, arī Virdžīnijas štatā, vāc un izplata informāciju, kas domāta vecākiem un policijas darbiniekiem, kuriem rūp kultu darbības noziedzīgais raksturs.
Kādā 1988. gada žurnāla rakstā Dr. Rolands Samits (Roland Summit), psihiatrijas docents un ārsts Kauntiharboras Kalifornijas universitātes Medicīnas centrā Losandželosā, sacīja: “Iespējams, pat vēl šodien ikviens, kas sapulcē vienkopus grupu cilvēku, lai nopietni apspriestu rituālas [seksuālas]
vardarbības varbūtību, riskē tikt uztverts par banālu.” Viņš apspriedās ar speciālu komisiju, kas izmeklēja saistību starp sātanismu un ļaunprātīgu bērnu izmantošanu. Šī komisija secināja, ka šīs tēmas nozīmīgums “tiek pastāvīgi apšaubīts, saucot to par pārspīlējumu, lai tikai nebūtu jānodarbojas ar briesmīgām, nomācošām lietām” (The Daily Breeze, Los Angeles, 1988. gada 1. marts).
Samits uzstājās kā liecinieks tiesā, kurā bērnudārza audzinātāji Beikersfīldā, Kalifornijas štatā, tika apsūdzēti noziedzīgā seksuālā vardarbībā pret bērniem. Lai gan daudzi lietas materiāli norādīja uz organizētām rituālām izdarībām, šī ideja tika atmesta. Neilgi pēc tam Dr. Samits sāka saņemt izmisīgus telefona zvanus no cilvēkiem visā valstī. Šie ziņojumi, ļoti līdzīgi viens otram, stāstīja par bērniem, kas bija seksuāli izmantoti rituālu ietvaros. Šie gadījumi bieži bija risinājušies bērnudārzos, un tajos piedalījās cilvēki, kuru apģērbs, simboli un rotaslietas norādīja uz piederību kādai reliģiskai kopienai.
Diemžēl bērni bieži vien nevarēja nosaukt vārdus, datumus un vietu nosaukumus. Taču līdz ar pierādījumu skaita straujo palielināšanos varas pārstāvji vairs nespēja tos turēt slepenībā. Bija pārāk daudz līdzīgu nostāstu par ļaunprātīgu izmantošanu rituālos, lai tos atstātu bez ievērības. Diemžēl gadījumos, kad cilvēki liecina par noziedzīgiem sātaniskiem rituāliem, policijai bieži vien neizdodas
atrast ne upuri, ne noziedznieku. Par sātaniskām aktivitātēm aizdomās turētie bieži atbild diezgan dīvaini. Arestējot kādu klaidoni, pie viņa tika atrasts ādas maciņā paslēpts cilvēka kauls. Pratināšanas laikā viņš izteica šokējošu paziņojumu: “Man ir problēma. Es esmu kanibāls.” Taču nebija iespējams neko pierādīt.

Sātanisko kultu socioloģija
Dr. Edvards Dž. Mūdijs (Edward J. Moody) no 1965. līdz 1969. gadam pētīja sātaniskos kultus Kalifornijas štatā. Viņš dzirdēja baumas par kādu grupu, kas plāno svinēt Visu svēto dienas priekšvakaru kādā spoku apsēstā mājā Sanfrancisko. Viņa secinājumi ir vērā ņemami: “Tie, kas galu galā kļūst par sātanistiem, cenšas tikt galā ar ikdienas dzīves problēmām, ar šīszemes eksistences jautājumiem, nevis ar kādu pārpasaulīgu pēcnāves dzīvi” (“Urban Witches” grāmatā Conformity and Conflict: Readings in Cultural Anthropology, eds. James P. Spradley and David W. McCurdy [New York: Little, Brown and
Company, 1971.], 288. lpp.; citēts Edward A. Tireyakian, ed., On the Margin of the Visible: Sociology,
the Esoteric and the Occult [New York: John Wiley and Sons, 1974.]).
Dzīves sarežģījumiem pieaugot, cilvēki izvēlas dažādus veidus, kā tikt galā ar savām problēmām. Daudzi meklē atbildes pie pārdabiskajiem spēkiem. Interesanti, ka viņi izvairās no Dieva un vēršas pie sātana. Viņi saņem tūlītējas atbildes, kā arī zināmu miesīgo iegribu apmierināšanu. Salīdziniet to ar Sv. Pāvila teikto: “Jo, zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet
savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā siržu neprātā iegrimuši tumsā” (Rom. 1:21). Dieva noliegšanas sekas nav patīkamas. Sv. Pāvils trīs reizes atgādina, ka Dievs viņus ir “nodevis” miesas
iegribām (Rom. 1:24, 26, 28). Būdami Dieva ienaidnieki, viņi tiks iemesti “uguns jūrā” (Jņ. atkl. 20:15).

Moderna sātaniska grota
Vietēja mēroga sātaniskie kultie tiek saukti par “grotām”. To rituāli un ceremonijas nav nekas vairāk kā ņirgāšanās par Kristu. Turpmākais piemērs rāda, kāds, pēc Mūdija novērojumiem, varētu izskatīties tipisks rituāls: “Katru piektdienas vakaru īsi pirms pusnakts vīriešu un sieviešu grupa sapulcējas kādā mājā Sanfrancisko. Tur viņi augstā priestera vadībā, kas ir burvis vai mags, reizēm dēvēts par “sātanisma Melno Pāvestu”, studē un praktizē seno melnās maģijas mākslu. Tieši pusnaktī viņi veic sātaniskus rituālus, kas acīmredzot maz atšķiras no senās Eiropas sātanistu un raganu rituāliem, kuru sākums rodams 7. gadsimtā. Melno sveču trīsuļojošajā gaismā stāvi garos tērpos ar kapucēm pie tradicionālā sātaniskā altāra izpilda rituālus ap tur guļošo kailo raganu, kas ir jauna un skaista. Viņi piesauc mistiskos tumsas spēkus, lai tie izpildītu viņu norādījumus. Zem ragainā dieva Bafometa attēla viņi nododas miesīgām un jutekliskām baudām, par kurām viņu priekšgājēji savā laikā izpelnījās
mocības un nāvi no agrīno kristīgo censoņu rokām” (Conformity and Conflict, 280. lpp.). Ne visi sātanisti ir raganas un burvji, taču vairums nodarbojas ar melno maģiju. Viņu darbošanās iekļauj gan mācīšanos, gan pielūgšanu. Rituāli rada pielūgsmes izjūtu. Altāris ar kailo sievieti simbolizē viņu primāro mērķi – apmierināt visas fiziskās iegribas.
Daudziem sātaniskiem kultiem ir mistiski nosaukumi, piemēram “Baltā tempļa brālība”, “Septiņu staru klosteris” un “Mirdzošā skola”. Sātaniskie kulti dod miglainus solījumus par personīgās bagātības un veiksmes vairošanos. Vairumam jaunpienācēju ir jāpiedalās kādā uzņemšanas ceremonijā, jāsamaksā biedranauda un jāpiedzīvo kāda nekaitīga maģiska darbība. Šis dūmu aizsegs apslēpj īsto ļaunumu līdz brīdim, kad jaunpienācēji ir uzķērušies uz āķa.
Mūdijs saistījās ar sātaniskajiem kultiem kā novērotājs, taču drīz vien kļuva par labprātīgu dalībnieku. Viņš apbrīnoja šo sātanistu patiesumu: “Viņi cieši ticēja tam, ko darīja!” Tajā pašā laikā viņi vēlējās paturēt savu darbību slepenībā, lai novērstu izsmieklu, nopēlumu un pat apsūdzību. Lai gan savas dīvainās izturēšanās dēļ viņi jutās izolēti, viņi tomēr turpināja savu darbošanos, jo sātanisms viņiem deva identitātes izjūtu un, domājams, arī zināmus problēmu risinājumus.
Kults “Process” “Pēdējās tiesas procesa baznīca”, kas ir pazīstama arī vienkārši kā “Process”, tika nodibināta 1963. gadā Londonā, Anglijā. Tās dibinātāji, precēts pāris Mūri, kuri vēlāk pieņēma vārdu de Grimstoni, bija kulta “Scientioloģijas baznīca” augstākas pakāpes locekļi. De Grimstoni savā kultā aktīvi iesaistīja
bagātus cilvēkus, kuriem piederēja vara. Iesākumā kults atzina divus dievus – Luciferu un Jehovu, bet vēlāk tiem pievienojās vēl viens – sātans. “Process” sludināja, ka caur mīlestību Kristus un sātans izbeigs savu naidu un noslēgs mieru. Jēzus taču bija teicis: “Mīliet savus ienaidniekus”, un Viņa ienaidnieks bija sātans. De Grimstons rakstīja: “Ja kāds jautā: “Kas ir Process?”, atbildiet viņam: “Tas ir gals, cilvēku pasaules gals. Tas ir gala virzītājspēks, gala līdzeklis un gala neizmērojamā vara”” (citēts Carl A. Raschke, Painted Black [New York: Harpers & Row, 1990.], 112. lpp.).
Ārēji šie vārdi nešķiet kaitīgi, lai gan tie izklausās dīvaini, taču “Procesam” šie vārdi nozīmē to, ka kulta dalībnieki var un viņiem vajadzētu pasteidzināt garīgo tuvināšanos starp tīru mīlestību no debesīm un tīru ļaunumu no elles. Tādēļ “Procesa” locekļi ticēja, ka ar slepkavošanas, slaktiņu un seksuālu izvirtību palīdzību viņi tuvina pasaules galu. No tā arī radies nosaukums “Pēdējās tiesas procesa baznīca”. 1974. gadā grupa sadalījās, un uz tās bāzes izveidojās vairākas citas grupas.
Savā grāmatā The Ultimate Evil izmeklēšanas reportieris Morijs Terijs apkopoja pārsteidzošu informāciju. Pēc Terija domām, Savienotās Valstis caurauž labi organizēts sātanisko kultu tīkls.
Pamatīgas izpētes rezultātā Terijs secināja, ka gan Čārlzs Mensons Kalifornijas štatā, gan slavenais Deivids Berkovits/slepkava “Sema dēls” Ņujorkā piederēja vienam un tam pašam valsts mēroga sātanisko kultu tīklam, kam bija saistība ar “Procesu”.
Pēc “Procesa baznīcas” pamešanas Čārlza Mensona “ģimene” Rietumu krastā sastāvēja no “Čārlija” (vai “Kristus”, kā viņš sevi reizēm dēvēja) un kāda duča jaunu sieviešu, kuras pēc kārtas viņu pielūdza un gulēja ar viņu. Viņus apsūdzēja par deviņām slepkavībām, kas tika izdarītas 1969. gada 9. un 10. aprīlī. Mensons apgalvoja, ka viņš ir nosūtīts uz zemes, lai radītu “juku jukas”, kas paātrinātu pēdējās
tiesas dienu un līdz ar to Kristus atnākšanu. Cietumā Mensons bija atklāts pret policistiem un žurnālistiem līdz brīdim, kad viņu apmeklēja dažas pie “Procesa” piederošas personas. Pēc šī apmeklējuma Mensons kļuva savādi kluss.
Pēc vairākiem gadiem Deivids Berkovits, pazīstams arī kā “Sema dēls”, tika notiesāts par kādu duci slepkavību Ņujorkā. (Viņš apgalvoja, ka kāds suns viņam ir pavēlējis nogalināt. Suns piederēja kādam Semam, no tā arī radusies iesauka “Sema dēls”.) Berkovits ņirgājās par policiju, nosūtot policijai un sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem zīmītes. Savu vārdu viņš parakstīja neparastā, taču atpazīstamā ģeometriskā formā. Slepkavības dīvainā kārtā sakrita ar noteiktiem datumiem, kas vēlāk izrādījās
nozīmīgi sātanistiem. Viens šāds datums bija Visu svēto dienas priekšvakars, 31. oktobris. Cits datums, 30. aprīlis, kopš viduslaikiem ir pazīstams kā Valpurģu nakts, kas gadsimtu gaitā tiek svinēta kā “raganu nakts”. Apcietinājumā Berkovits atzinās, ka pieder kādai sātaniskai grupai, kas sastāv no vairāk nekā 20 locekļiem un kas ir cieši saistīta ar “Procesu”.

Vudū kulti?
Vārds “vudū” iztēlē uzbur visdziļākos Āfrikas vai Dienvidamerikas džungļus. Taču Sanfrancisko policiste Sendija Gelenta kļuva pazīstama visā valstī, kad kādas slepkavības izmeklēšanā izmantoja savas zināšanas par sātaniskiem noziegumiem. 1981. gadā viņa saņēma paziņojumu par neparastu slepkavību Goldengeitparkā, Sanfrancisko. Upuri bija grūti identificēt, jo līķim trūka galvas. Pie līķa atrada arī citus neierastus lietiskos pierādījumus, ieskaitot vistas galvu, kas bija atstāta cilvēka galvas vietā. Savu pētījumu rezultātā Gelenta secināja, ka noziegums bijis vudū rituāls, kas pazīstams kā “santerija”. Viņa paredzēja, kas notiks nākamajās 42 dienās. “Viņi tiešām domāja, ka esam jukuši,” Gelenta atceras. “Neviens tam neticēja, līdz četrdesmit otrās dienas naktī izmeklētājs saņēma zvanu.” Kāds bija mēģinājis savienot galvu ar ķermeni, kas joprojām atradās apgabala morgā, gaidot identifikāciju. Lai gan šis noziegums netika atklāts, Gelentas pareģojuma patiesīgums cēla viņas kā sātanisko noziegumu ekspertes prestižu visā valstī (San Francisco magazine, 1987. gada augusts, 82. lpp.).

Kādēļ sātanisms?
Cilvēki saistās ar sātanismu cerībā atrisināt ikdienas problēmas. Iespējams, ka viņus nomāc īstas vai izdomātas problēmas, kurām nav iespējams rast risinājumu. Varbūt viņi smok zem morāles jūga, kas viņiem šķiet pārāk stingra. Iespējams, ka viņus kāds ir fiziski vai emocionāli sāpinājis. Lai kāds arī būtu katra gadījuma iemesls, ikviens cilvēks meklē kaut kādu palīdzību.
Jēzus aicināja: “Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo mans jūgs ir patīkams un mana nasta viegla” (Mt. 11:28-30).
Taču mēs, cilvēki, dažreiz nejūtam, ka nasta paliek vieglāka. Jēzus solījums pat var likties nepatiess, ja ņem vērā ciešanas visā pasaulē. Tādēļ daudzi vēlas saņemt ātrāku un vieglāku problēmu atrisinājumu -tieši tādu risinājumu piedāvā sātans.
Atcerieties kārdinājumus, kurus sātans piedāvāja Jēzum – maizi, varu un stāvokli sabiedrībā (Mt. 4:1-11). Mums par laimi, Kristus redzēja cauri sātana vāji maskētajiem solījumiem un veiksmīgi izturēja sātana kārdināšanu. Ar Kristus vārdu sirdī un uz lūpām arī mēs varam stāties pretī sātanam, un viņš bēgs no mums (Jēk. 4:7). Mēģiniet izprast, kādēļ Kristus dzīvoja zemes virsū: “Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus” (I Jņ. 3:8). “Tā viņš atbruņojis visas pretvaras, tās atklāti kaunā likdams un Kristū uzvaru svinēdams pār viņām” (Kol. 2:15).
Sātana stiprākais ierocis ir bailes, bet caur Jēzu mums nav, no kā baidīties. Baznīcas dziesmā “Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils” Mārtiņš Luters rakstīja: “Mūs tomēr sarga Dieva Gars, Tas elles varai 20 pāri! Kas valda tumsībā, Gan kaist viņš niknumā, Bet ko mums padarīs? Dievs viņu nosodīs, Viens vārdiņš to spēj aizdzīt!” (Dziesmu grāmata latviešiem tēvzemē un svešumā, 82., 83. lpp.).
Viens mazs vārdiņš! Šis mazais vārdiņš ir Jēzus vārds. Lai gan domas par sātaniskiem kultiem var mūs izbiedēt, nekad nenovērsieties no Jēzus un Viņa krusta. Viņš izpirka Dieva piedošanu jums un samaksāja par jūsu mūžīgo dzīvi. Tad nu dzīvojiet Viņam!

Pašdarinātais sātanisms
1986. gadā, izmeklējot kādu ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumu, valsts ugunsdzēsības maršals atklāja nozieguma vietā, kā viņš domāja, vienkāršu zvaigžņveidīgu rotājumu. Tika atrasts arī sakropļots kaķa ķermenis bez galvas. Izmeklētāji saistīja dedzināšanu ar kādu vietējo pusaudžu bandu. Kāda bandas
locekļa māte atpazina zvaigžņveida rotājumā piecstaru pentagrammu, kuru, otrādi apgrieztu, viņas dēls un tā draugi izmantoja savas iemīļotās rokmūzikas apzīmēšanai. Arī pusaudža istabas sienas bija noklātas ar līdzīgiem simboliem. Pusaudzis, kas izpildīja rituālas upurēšanas, un viņa draugi bija pašdarinātie sātanisti. Viņi bija dzirdējuši par Elisteru Krauliju un Antonu la Veju un bija lasījuši Sātanisko bībeli. Viņi vienkārši atdarināja dīvainās izdarības, par kurām bija lasījuši.
Pašdarinātie sātanisti atšķiras no iepriekšējās nodaļās minētajām grupām. Viņiem nav
organizētas struktūras, un viņi uzvedas daudz dīvaināk nekā vairums organizēto un redzamo sātanistu grupu. Cerēdami iegūt pārdabisku “augsto spēku”, daži nonāk līdz pat pašnāvībai vai citu cilvēku nogalināšanai.
Pašdarinātie sātanisti, iespējams, ir visredzamākie, jo cilvēki visvairāk zina tieši par viņu darbību. Tikai nedaudzi uzdrīkstētos apmeklēt sātanistu baznīcu, taču daudzi var nejauši sastapties ar pašdarinātiem sātanistiem un ieinteresēties par viņu īpatnajām izdarībām. Šāda iepazīšanās var izraisīt ciešāku iesaistīšanos. Daudzi uzskata pašdarināto sātanistu izdarības par nekaitīgu, nedaudz pārgalvīgu pusaudžu uzvedību. Taču arī citas vecuma grupas ir neaizsargātas pret šādu ietekmi. Visiem trijiem sātanisma veidiem (”baznīcām”, kultiem un pašdarinātajām grupām) ir kāda kopīga iezīme – viņi pielūdz sātanu un tam kalpo. Lielākajai daļai saistība ar sātanismu sākas ar kādu nevainīgu iepazīšanos. Vēlāk daudzi turpina šo kontaktu, narkotiku un seksuālu izdarību vilināti. Taču ēsma tiek izlikta tad, kad jaunpienācējiem atļauj vērot vai piedalīties kādā sātaniskā rituālā, kas parasti ir kāda melnās mesas versija vai daļa.

No kurienes viņi gūst informāciju?
5. nodaļā minētajā ziņu raidījumā “20/20” tika uzskaitīti trīs galvenie veidi, kā pašdarinātie sātanisti uzzina par sātanismu: literatūra, mūzika un kino. Raidījuma reportieris ziņoja no tirdzniecības centra, stāvot iepretī trim veikaliem, no kuriem ikviens piedāvāja vienu no minētajiem uzziņu veidiem.
Tomēr šķiet, ka sātaniskajai mūzikai ir vislielākā ietekme, it īpaši uz gados jaunākiem cilvēkiem. Rokmūziķu dzīve un mūzika, it īpaši smagā metāla novirzienā, vedina uz domām, ka sacelšanās un pilnīga bezlikumība ir vēlama. Šādu dziesmu vārdi kopā ar vizuālajiem efektiem sekmē grēcīgu uzvedību un visas iespējamās ļaunās iekāres. Pēdējo 10 gadu laikā diennakts mūzikas kabeļtelevīzijas kanālos divdesmit četras stundas ir skatāma vardarbība un aicinājumi uz dumpīgu uzvedību.
Daudzas grāmatas un raksti ir izdoti, lai brīdinātu jaunatni un vecākus par iespējamajām briesmām. Piemēram, Dan and Steve Peters, Why Knock Rock (Minneapolis: Bethany, 1984.), Bob Larson, Larson’s Book of Rock (Wheaton: Tyndale, 1987.) un Tipper Gore, Raising PG Kids in an
X-Rated Society (Nashville: Abingdon, 1987.).
Kāds puisis rakstīja pētījumu par reliģiju. Viņš bija izvēlējies hinduismu, taču izpētes gaitā ieinteresējās par kādu citu tēmu, kurai viņš bija nejauši uzdūries, proti, sātanismu. Viņš iegrima grāmatās par šo tēmu. Dažu nedēļu laikā viņš kļuva naidīgi noskaņots un apsēsts ar smagā metāla mūziku ar spēcīgu sātanisku ievirzi. Puiša skolotāji ievēroja izmaiņas un ziņoja par to viņa mātei. Zēna tēvs atzīmēja, ka zēns bija pēkšņi novērsis uzmanību no lidaparātu modeļiem un sācis pievērsties
okultismam. Viņu varēja dzirdēt dziedam dziesmas par asinīm un mātes nogalināšanu. Drīz vien gan puisis, gan viņa māte bija miruši – to bija izdarījis viņš pats. Izmeklētāji atklāja, ka viņš bija izplānojis slepkavību un pašnāvību, pastāvīgi klausoties dažas konkrētas smagā metāla rokdziesmas. Zēna draugi liecināja, kas viņš to bija uzskatījis par vienīgo veidu, kā pārtraukt nelaimīgu bērnību.
Daži rokmūzikas veidi nav nekas vairāk kā viegli maskēti norādījumi iznīcināšanai. Attieksme pret centieniem ieviest mūzikas cenzūru ir dažāda. Daži mākslinieki ar to ir neapmierināti, citi to atbalsta, cerēdami, ka tas izraisīs lielāku klausītāju vēlmi to iegādāties. Kompjūteru jomā tiek teikts: “Atkritumi iekšā, atkritumi ārā!” Ko gan lai saka, kad atkritumi tiek sagrūsti iespaidojamas jaunatnes prātos? Diemžēl šādi dziesmu vārdi ir pilnīgi likumīgi. Tieši tādēļ ir svarīgi, lai vecāki klausītos mūziku
kopā ar saviem pusaudžiem. Apustulis Pāvils rakstīja: “Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!” (Fil. 4:8).
Savienoto Valstu Konstitūcijas Pirmais grozījums nodrošina tiesības izdot sātanisku literatūru. Sātans šīs tiesības pilnībā izmanto. Vispieejamākie sātaniskās literatūras avoti ir publiskās bibliotēkas un grāmatu veikali. Bibliotekāri atzīst, ka sātaniskā literatūra ir populāra, un bieži vien šāda bibliotēkā pasūtīta grāmata tiek “pazaudēta” vai arī nekad netiek atdota.
Kāds jaunietis aprakstīja savu iepazīšanos ar sātanismu. Viņš ar draugu šķirstīja grāmatas kādā grāmatu veikalā. Draugs nejauši uzgrūdās kādam plauktam, un no tā izkrita gāmata. Pirmo zēnu ieinteresēja grāmatas autora Antona la Veja īpatnējā fotogrāfija uz grāmatas vāka. Šī grāmata bija Sātaniskā bībele. Ziņkārības vadīts, jaunietis nopirka grāmatu un to izlasīja. Tad viņš īstenoja to, par ko bija izlasījis. Būdams apcietinājumā par divpadsmitgadīgas meitenes noslepkavošanu, viņš gandrīz ar lepnumu paziņoja: ”Es esmu sātanists!” Patlaban viņš izcieš mūža ieslodzījumu. Šī jaunieša tēvs atzinās, ka, lai gan ārēji Sātaniskā bībele izkatījās nekaitīga, tā patiesībā izrādījās ārkārtīgi bīstama.

Sātaniskā bībele un tās papildus krājums
Sātaniskie rituāli var likties nekaitīgi. Patiesībā la Veja piedāvātās deviņas deklarācijas (skat. 4. nod.) īpaši neatšķiras no dzīvesveida, kas tiek slavināts lielākajā daļā filmu un televīzijas seriālu. Taču visu iespējamo vēlmju apmierināšana var izrādīties ļoti bīstama. Sātans
makšķerē Dieva ļaudis. Uz viņa asā makšķeres āķa ir uzsprausta ēsma. Daudzi sāk saprast, kas ir sātanisms, kad ir jau par vēlu. Sātans ir jau pievilcis āķi.
Cik tuvu jūs varat pieiet neapdedzinoties? Būt sātanisma kārdinātam ir gandrīz vai kompliments no jūsu ienaidnieka puses. Jo tuvāk jūs nokļūstat Dievam, jo dedzīgāk darbojas sātans. Daudzās bibliotēkās un grāmatu veikalos piejamās grāmatas ne tikai runā par sātanismu, bet arī iesaista lasītāju tajā. Tas ir pilnīgi likumīgi un ārkārtīgi aizraujoši.

Kino/video/filmas
1988. gadā valsti pāršalca vairāki avīžu virsraksti. “Ročesterā, Minesotas štatā, jaunietis apsūdzēts četrkārtīgā slepkavībā”. Mēnesi vēlāk tā pati avīze ziņoja – “Četri pusaudži apsūdzēti vampīriskā slepkavībā”. Šie gadījumi bija saistīti ar sātaniskām un rituālām ietekmēm.
Pirmajā gadījumā iesaistītais jaunietis klausījās smagā metāla un anarhistiskā pankroka grupas. Viņš arī bieži strīdējās ar vecākiem par savu ģērbšanās stilu un par mūzikas videofilmām, kuras viņš skatījās. Bet no labās puses viņu raksturoja tas, ka viņš nodarbojās ar sportu, bija labs strādnieks un pilnīgi noteikti nebija psihiski slims. Vakarā pirms slepkavībām jaunietis bija pastāstījis draugiem, ka plāno nogalināt savus vecākus. To viņš arī izdarīja, nogalinot vēl divus ģimenes locekļus. Tas notika
rokmūzikas ietekmē.
Otrs noziegums sagrāva piecas ģimenes. Ceļojot gar Misisipi upes krastu, četri jaunieši bija nogalinājuši piekto draugu. Atrazdamies arestā, viens no aizdomās turētajiem atzinās, ka bija dzēris upura asinis. Zēni bieži vien bija diskutējuši par vampīrismu. Viņu sarunas bija kļuvušas kaislīgākas pēc iznomātās filmas Zudušie zēni (Lost Boys – par pusaudžiem vampīriem) noskatīšanās.
Šī nozieguma rezultātā notika vairākas interesantas lietas. Videotēkas īpašnieks, kas bija zēniem iznomājis filmu, tūlīt pat izņēma no plauktiem visas šīs filmas kopijas (Lai gan viņš atstāja apritē līdzīga satura filmas par sātanismu un okultismu.) Tad kādas citas videotēkas īpašnieks piezvanīja un piedāvāja nopirkt visas šīs filmas kopijas, jo Zudušie zēni bija viena no vispopulārākajām filmām. Liekas, visi gribēja noskatīties filmu, par spīti tajā sludinātajam ļaunumam.
Sātanisko saistību līmeņi vai veidi norāda uz sātanisma progresējošo raksturu:
1) izpriecas un spēles;
2) daļēja interese;
3) noziedzīgas darbības;
4) organizēts sātanisms.
Vai tiešām filmas var ietekmēt cilvēku uz šādu neiedomājamu noziegumu izdarīšanu? Cik liela ietekme filmām patiesībā ir uz cilvēku? Vai šī ietekme izpaužas spēcīgāk uz pusaudžiem? Vai ir nepieciešams cenzēt filmas, mūziku un citus informācijas līdzekļus? Kam tas būtu jāizlemj? Tādas filmas kā Eksorcists (The Exsorcist) un Rozmarijas bērns (Rosemary’s Baby) bruģēja ceļu simtiem citu līdzīgu filmu ražošanai. Tūkstošiem cilvēku nāca skatīties šīs filmas, ziņkārības dzīti, un atstāja zāli
šausmās vai bailēs. Taču daži vēl vairāk uzkurināja ziņkārību un apetīti. Iepriekš minētajā pārraidē “20/20” bijušais sātanisma augstais priesteris, tagad kristiešu evaņģēlists Maiks Varnke teica: “Ja velnam ir kāds reklāmdienests, tad tas ir kino.”
Apskatiet vietējās videotēkas plauktus. Filmu seriālos Piektdien, trīspadsmitajā datumā (Friday the Thirteenth) un Teksasas motorzāģa slaktiņi (Texas Chainsaw Massacre) jūtams spēcīgs sātanisma pieteikums. Kādas citas filmas Briesmoņi (The Ghoulies) ievada kadri rāda īstu sātanisko melno mesu.
Seriāls Ļaunā zīme (The Omen) mudina jauniešus saistīties ar okultismu. Cilvēki vēlas iegūt tās pašas spējas, kas piemīt filmas varoņiem. Dažās no šīm filmām sātaniskās idejas nav izteiktas, taču bieži vien tās sevi piesaka nepārprotamā veidā, un tās vienmēr ir bīstamas. Titriem filmas beigās reti kad tiek pievērsta uzmanība, taču filmas Rozmarijas bērns titri norāda tehniskā konsultanta vārdu – Antons la
Vejs! Sātaniskais kārdinājums pielavās arī pa šķietami nekaitīgiem ceļiem – ar spēlēm un rotaļlietām. Piemēram, pārdabiskie spēki, kurus demonstrē sestdienas rīta multiplikāciju filmu varoņi. Protams, tas ir izdomājums. Bet kādas slēptas idejas par pārdabisko saņem bērni? Katrai ģimenei ir jāizdara individuāls vērtējums par “ausu, acu un spēļu diētu”. Jūs esat tas, ko jūs ēdat. Tas attiecas arī uz garīgo barību.
Fantāzijas-piedalīšanās spēlēs, piemēram “Pazeme un pūķi” (“Dungeons and Dragons”), spēlētāji patiesībā pieņem savu varoņu personības. Spēles gaitā viņi izpilda buršanas, ieskaitot “nāves lāstus”. Pēc sava dēla pašnāvības, kas tika izdarīta tiešā saistībā ar šī veida spēlēm, Pets Pullings 23 nodibināja organizāciju “Bothered about Dungeons and Dragons”. Šī grupa ir savākusi pierādījumus par vairākām pusaudžu pašnāvībām, kas izdarītas ciešā saistībā ar šīm spēlēm. Tās vairs nav vienkārši spēles.

Kā rīkoties kristietim?
Sātans ir viltīgs. Visiem spēkiem viņš cenšas pievilt Dieva ļaudis. Daudziem varbūt izmisumā nolaidīsies rokas, un viņi iesauksies: “Ko tad kristietis lai dara? Vai ir kaut kas tāds, ko kristietis drīkst lasīt, redzēt vai domāt, kas kaut kādā mērā nebūtu sātanisks?” Stāstā par Trojas zirgu grieķu kareivji nevis tieši uzbruka Trojai, bet uzbūvēja milzīgu dobu koka zirgu un atstāja to pie Trojas pilsētas vārtiem. Domādami, ka zirgs ir dāvana, trojieši to ieveda pilsētā, lai apskatītu. Kad trojieši bija aizmiguši, grieķi izlīda no savas paslēptuves zirgā un, izmantojot trojiešu
apjukumu, ieņēma pilsētu.
Sātans bieži rīkojas līdzīgi – viņš uzbrūk no mugurpuses, kur viņš ir vismazāk gaidīts. Tieši tādēļ Sv. Pēteris piekodina mums vienmēr būt modriem: “Jūsu pretinieks – velns staigā apkārt, kā lauva rūkdams, un meklē, ko tas varētu aprīt. Tam turieties pretī stipri ticībā” (I Pēt. 5:8-9).

No kristīgā redzespunkta

Vēl viens brīdinājums – pat ja jūs ticat Jēzum, jūs ne vienmēr varat atpazīt sātana klātbūtni un viņa ļaunās viltības. Jums nepieciešams bieži griezties pie Dieva un Viņa vārda. “Pārbaudait visu” (I Tes. 5:21), pārliecinieties, ka jūsu vārdi un darbi ir no Dieva un ka jūsu ticība netiek apdraudēta vai kompromitēta.
Kā jau iepriekš vairākas reizes minēts, velns ir spēcīgs, bīstams un īsts, taču Jēzus ir spēcīgāks. Lai gan velns ir uzvarēts ienaidnieks, viņš netaisās krist zemē un izlikties par mirušu (II Tes. 2:9). Līdzīgi vistai ar nocirstu galvu, sātans ir nāves mokās. Viņš cenšas novilkt citus sev līdzi uz elli. Sātans darbojās Jēzus dzīves laikā un darbojas arī šodien.
Mums ir zināms, kā Jēzus atbildēja sātanam, kad tas Viņu kārdināja. Bet kā būs ar mūsdienu kristiešiem? Daudziem jaunībā netika mācīts par Jēzu, citi ir uzzinājuši taisnību par Kristus sniegto mūžīgās dzīves dāvanu, taču viņi ir novērsušies no šīs dāvanas. Daži dod priekšroku sātanam un ļaunajam, nevis Dievam un Viņa labestībai. Kad sātans pacels savu riebīgo galvu, kā jūs atbildēsiet?
Apustulis Pāvils brīdināja par grūtajiem laikiem, kas nāks pirms pasaules gala. Viņš iedrošināja savus draugus: “Tērpsimies gaismas bruņās” (Rom. 13:12). Griezieties pie Svētā Gara pēc aizsardzības, vairieties savas sirds kārību grēcīgās tumsas, vienmēr stiprinieties Jēzus spēkā: ”Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām” (Ef. 6:10-11). Jūsu ticība jūs pasargās līdzīgi bruņām. Ikviena bruņu sastāvdaļa ir veidota, lai aizsargātu.
Taču Gara zobens, Dieva vārds, tiek izmantots arī, lai uzbruktu. Ar Gara zobenu jums ir Kristus spēks cīnīties pret sātanu. Izpētiet okultisma un sātanisma radītos draudus, mācieties atpazīt sātana kārdināšanu, esiet droši Dieva vārdā. Pieņemiet stingru nostāju pret sātanu un par Kristu. Nav laika izturēties nogaidoši. Kristus sacīja: “Kas nav ar mani, tas ir pret mani, un, kas ar mani nesakrāj, tas izkaisa” (Mt.12:30).24
Straujā sātanisma izplatīšanās ir pēdējās tiesas tuvošanās pazīme. Sātans ir izstrādājis viltīgus plānus, kā novērst Dieva ļaudis no Dieva. Tieši tiem, kam ir dota autoritāte pār citiem, ir svarīgi apzināties šos kārdinājumus un palīdzēt citiem tiem pretoties. Vecāki, skolotāji un mācītāji pret šiem brīdinājumiem izturas nopietni, jo līdz ar gala tuvošanos atbildība par cilvēku pievēršanu Jēzum un novēršanu no velna kļūst arvien svarīgāka un grūtāka.

Kāda ir jūsu nostāja?
Vai esat dzirdējuši šo jautājumu agrāk: “(Vārds), vai tu noliedz velnu un visus viņa darbus, un visus viņa ceļus?” Kristībās jūs noliedzāt sātanu vienu reizi. Taču jūs varat to noliegt katru dienu un uzticēt sevi no jauna Kristum. Savā darbā Kristības atjaunošana ik dienas Mārtiņš Luters iesaka katram kristietim pamostoties pārmest krustu, lai atcerētos, kas notika kristībās. Pajautājiet sev: “Vai es esmu pavēris kādu ceļu, pa kuru pat visnenozīmīgākajā manas dzīves nostūrī varētu ienākt sātans? Vai manī ir kādas šaubas, kas ļautu sātanam mani mulsināt?” Kristiešiem, kas jebkādā veidā ir saistījušies ar okultismu vai sātanismu, vajadzētu pazemīgi nākt Dieva priekšā un nožēlot savus grēkus. Šāda velna noliegšana liks viņam bēgt.
Sātanisko saistību pakāpes Brienot veldzējošā ezera ūdenī, katrs cilvēks uzdrošinās iebrist tik dziļi, cik tas šķiet patīkami.
Līdzīgi arī cilvēku saistībai ar sātanismu ir atšķirīgas pakāpes. Pirmā sātanisko saistību pakāpe ir sātaniskā ietekme. Būdami grēcinieki, mēs visi dzirdam kārdinātāja balsi un laiku pa laikam tai paklausām. Tādēļ mēs ik dienas lūdzam un saņemam Dieva piedošanu. Sātaniskā aizraušanās ir intensīvāka pakāpe un izpaužas, kad cilvēks sāk pakļauties sātaniskajai ietekmei. Cilvēks, ziņkārības dzīts, sāk interesēties par sātana pārdabiskajiem spēkiem un pēc tam ar to aizraujas. Taču aizraušanās drīz vien var novest pie nākamā līmeņa – sātaniskās atkarības. Šajā gadījumā aizraušanās ar sātanu un ļauno ieņem dominējošo lomu cilvēka dzīvē. Pēdējā sātanisko saistību pakāpe ir apsēstība. Šis ir rets un grūti diagnosticējams stāvoklis, kad cilvēks burtiski atrodas velna varā, kurš valda pār viņu. Parasti šādi cilvēki izrāda dēmonu klātbūtnes pazīmes, kā tas aprakstīts Marka evaņģēlija 5. nodaļā no 2. līdz 7. pantam.

Daudzi, neko ļaunu nevēlot ne sev, ne citiem, ir saistījušies ar sātanismu un ir nokļuvuši pilnīgā tā varā. Viņi ir saistījušies ar sātanismu, narkotiku, alkohola un/vai seksuālu izvirtību vilināti. Bieži vien tas noved pie tādiem noziegumiem kā ļaunprātīga dedzināšana, vandālisms, dzīvnieku spīdzināšana un pat slepkavība.
Tiem, kam ir autoritāte, jābūt modriem. Interese par okultismu un sātanismu var pavērt ceļu daudz ciešākai un bīstamākai saistībai. Pusaudži un bērni ir īpaši jūtīgi, jo viņi piešķir ārkārtīgi lielu nozīmi vienaudžu atzinībai. Daži jaunieši ir ar mieru darīt visu, lai tikai tiktu atzīti, un pārāk vēlu atklāj, ka ir iekrituši slazdā, no kura nespēj tikt laukā. Taču, tā kā Jēzus ir stiprāks, viņi nevar nonākt tik tālu, lai Kristus tos nevarētu izglābt.

Sātaniskas saistības pazīmes
Ir noteiktas pazīmes, kas norāda uz saistību ar sātanismu: viscaur melns apģērbs, ačgārns krusts, krucifikss, pentagramma, auskari galvaskausa formā vai citas rotaslietas pentagrammas formā, sātanisku 25
attēlu vai simbolu, piemēram “666”, izrādīšana, dūrienu pēdas sev vai mājdzīvniekiem. Drošākas pazīmes ietver sātanisku altāri, melnas sveces vai kaulu kolekcijas. Daudziem sātanistiem pieder Ēnu grāmata, personīga dienasgrāmata par piedalīšanos sātaniskajos rituālos. Sātanistu rīcībā ir arī Antona la Veja Sātaniskā bībele vai Sātaniskie rituāli. Mazāk pamanāmas ir sīkas nianses, kas norāda uz iespējamu okultu vai sātanisku saistību: narkotiku lietošana, pēkšņas un neizskaidrojamas garastāvokļa maiņas, it īpaši spēcīgi izteikta agresivitāte. Daudziem jaunajiem sātanistiem pēkšņi uzrodas jauni draugi, izmainās viņu sekmes skolā vai darbā, kā arī notiek nepamatota mācību vai darba kavēšana. Viņi vai nu cenšas noslēgties no apkārtējiem, vai arī izrāda bailes no vientulības.
Svarīgi ir atcerēties, ka cilvēki ātri kļūst pilnīgi līdzīgi spēkiem, kurus viņi ielaiž savā dzīve, vienalga, vai šie spēki nāk no Kristus vai no sātana. Ja jūs kādu turat aizdomās par saistību ar sātanismu, atcerieties, ka neviens sātanists nekad nav laimīgs. Sātans it melu tēvs. Tie, kas meklē laimi un apmierinājumu sātanismā, atklāj, ka tas patiesībā nekad nedodas rokā. Tā vietā viņus nomoka plosoša tukšuma un neveiksmes izjūta.

Profilakse ir vislabākās zāles
Kristiešiem ir jāieņem skaidra nostāja pret sātanu. Lūk, daži konstruktīvi ieteikumi, kā rīkoties kristiešiem.
1. Apzinieties, ka sātans ir īsts, pat ja arī neredzams. Kā iepriekš minēts, Sv. Pāvils mums atgādina Vēstules efeziešiem 6. nodaļas 12. pantā, ka mūsu cīņa norit pret īstiem ļaunā gara spēkiem. Velns ir tikpat personiska būtne kā Dievs. Neapmierinieties tikai ar individuālu pretestību, brīdiniet arī citus.
2. Esiet modri pret sātana motīviem un metodēm, pret veidiem, kādos viņš klaiņo apkārt, lai garīgi aprītu cilvēkus. Studējiet Bībeli, lai saprastu, kādā veidā sātans kārdināja Ādamu un Ievu (I Moz. 3:1-5), Ījabu (Īj. 1-2) un pašu Kristu (Mt. 4:1-11). Tā kā sātans izmanto jūsu vājības, apzinieties tās, ieskaitot jebkuru nepatiesu pārliecību par savu garīgumu: “Tādēļ, kas šķietas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt” (I
Kor. 10:12). Pārbaudiet visus garus, kas jums tuvojas (I Jņ. 4:1). Sātans ir gudru masku meistars, viņš pat mēdz parādīties kā gaismas eņģelis (II Kor. 11:14). Tā kā jūs, domājams, nevarēs piemuļķot runājoša čūska, sātans šo metodi pret jums neizmantos. Taču savos centienos novērst Jēzu no krusta velns bija tik pārdrošs, ka runāja caur vienu no Jēzus mācekļiem (Mt. 16:22-23). Viss, kas stājas ceļā Kristus nāves un augðāmcelšanās sludināšanai, ir sātanisks. Apzinieties un uzmanieties!
3. “Stājieties pretim velnam” (Jēk. 4:7). Esiet gatavi pretoties sātanam, lai kā un kad arī viņš censtos jūs novērst no Kristus. Pretojieties sātanam, paļāvībā skaidri apliecinot savu ticību Glābējam, kas mira un augšāmcēlās par mūsu grēkiem. Audzējiet Gara augļus (Gal. 5:22-23), jo Dievs jūs stiprina un baro caur vārdu un Sakramentu.
4. Turieties pie Jēzus krusta. Nekad neaizmirstiet, ko Jēzus ir darījis jūsu labā. Lai gan Holivudas ideja par vampīru atbaidīšanu ar krustu nav bibliska, tā ilustrē sātana vājumu un mūsu Kunga spēku. Vieni paši mēs nespējam pretoties sātanam, taču, kad mēs turamies pie Kristus krusta un vēsts par Kristus nāvi un augšāmcelšanos, sātanam no mums ir jābēg: “Viņi to uzvarējuši ar tā Jēra asinīm un ar savas
liecības vārdu” (Jņ. atkl. 12:11).
Grāmatā The Renewed Mind Lerijs Kristensons piemin stāstu “Vecais saimnieks”. Iedomājieties, ka jūs dzīvojat namā, kura saimnieks jūsu dzīvi padara nožēlojamu. Viņš pieprasa augstu īres maksu.
Kad jūs nevarat samaksāt, viņš jums piedāvā aizdevumu par ārkārtīgi augstu procentu likmi. Viņš arī jebkurā brīdī var iedrāzties jūsu dzīvoklī, lai to sajauktu. Pēc tam viņš jums pieprasa atlīdzināt zaudējumus, jo jūs it kā neuzturat visu kārtībā. Jūsu dzīve ir nožēlojama. Kādu dienu pie jūsu durvīm atskan kluss klauvējiens. Atnācējs stādās priekšā kā jūsu jaunais nama saimnieks. Viņš ir nopircis namu, 26 to pārveidos un nolaidīs īres maksu. Kā jūs jūtaties? Lieliski! Taču drīz vien pie jūsu durvīm atkal klauvē vecais nama īpašnieks un pieprasa savu īres maksu. Vai jūs viņam maksāsiet vai centīsieties viņu pieveikt pats?
Tieši tas pats notiek ar kristiešiem. Mēs esam atpirkti ar Jēzus Kristus asinīm (I Kor. 6:20; I Pēt. 1:18-19), taču, kad nāk sātans, lai atkal uzstādītu savas prasības mūsu dzīvei, mums šķiet, ka mums viņam jāpadodas. Mums jāpasaka sātanam, lai viņš pārspriež lietu ar mūsu jauno nama saimnieku, Jēzu Kristu. Lai cik bieži sātans arī atgrieztos, pat izmantodams vienus un tos pašus kārdinājumus, mums viņš
jāsūta pie Jēzus. “Un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai. Ņemiet vērā to, kas panesis tādu pārestību no grēciniekiem, lai jūs nepiekūstat, savās dvēselēs pagurdami” (Ebr. 12:2-3).

Atbildot uz sātanismu sabiedrībā
Dievs ir nolicis savus ļaudis pasaulē, taču viņi nav no pasaules. Kristieši ir nozīmīgi liecinieki citiem, kad viņi piemin visu, kas ir cēls un patiess. Kristiešiem, kas apzinās okultisma un sātanisma bīstamību, nevajadzētu atbalstīt un veicināt filmas, videofilmas un grāmatas, kas kompromitē Dieva dotos morāles un dzīves principus. Kad kristieši redz paveramies ceļu liecināšanai par Kristu, viņiem vajadzētu pārliecinoši un droši doties pa to uz priekšu: “Bet turiet Kungu Kristu svētu savās sirdīs, būdami arvien gatavi aizstāvēties savas cerības dēļ pret ikvienu, kas vaicā par cerības pamatu jūsos” (I Pēt 3:15).
Reiz, kad Jēzus sekotāji atgriezās no labās vēsts sludināšanas, Jēzus sacīja: “Es redzēju sātanu kā zibeni no debesīm krītam” (Lk. 10:18). Likās, ka sātans bija mēģinājis atkal uzkāpt debesīs. Ikreiz, kad Dieva ļaudis dalās vēstī par Dieva mīlestību un piedošanu, sātans krīt atkal lejā. Ikreiz, kad Jēzus mīlestība tiek stiprināta, sātans tiek vājināts. Tādēļ, ka Jēzus dzīvo mūsos, mēs varam Viņu piesaukt jebkurā situācijā. Jēzus, kas ir mūsos, ir varenāks nekā sātans, kurš ir pasaulē (I Jņ. 4:4). Jēzus mūs tur cieši pie sevis un nekad nepametīs (Jņ. 10:28): “Nē, visās šinīs lietās mēs pārpārim paliekam uzvarētāji Tā spēkā, kas mūs mīlējis. Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne lietas esošās, ne nākamās, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā!” (Rom. 8:37-39).

Atbilde: Mūsu laikmeta tendence humānisma ietvarā cenšas noārdīt jebkādas robežas cenšoties apvienot visu it visā brīvdomātāju skatījumā ar viena vārda palīdzību – miers! (peace), pielīdzinot domai- miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts. Aizmirstot, ka šis formulējams bija realizējams un panākams līdz ar Jēzus silītē dusēšanas brīdi.

Rezumējot tie ir centieni savienot fizisko ar (mentālo, astrālo) garīgo, labo ar ļauno, svētumu ar grēku, brīvību ar atkarību, gudrību ar viltu, Dievu ar sātanu vai pat noraidot un pretstatā nostādot sevi pašu Dieva lomā un t.t.. Tā vien rodot loģisku pretjautājumu kāda tur starpība, jo taču ikvienā no mums mīt labais un ļaunais..

Nerodot sevī nekādu pastiprinātu vēlēšanos pastudēt kāds tam ir iemesls un vai tieši tā tam ir jābūt un vai „kaķis maisā” vai arī „strausa galva smiltīs” ir tas pareizais risinājums, cilvēks kļūst infantili flegmatisks un viegli vadāms. Tādam iestāstot jebko, kas agresoram ir nozīmīgs. Atvieglojot ceļu cilvēka apziņas vadībai un kontrolei. Bet, ja tomēr rodas vēlēšanās izlauzties no šādu apgalvojumu apburtā loka, tad ieskatīsimies vai tiešām velns nav nemaz tik melns kā viņu mālē?

Brūss G. Frederiksons – intensīvi pētījis un studējis kultus, okultismu un sātanismu, kā arī daudz uzstājies par šiem tematiem. Šī interese radās pirms 22 gadiem, kad, kalpodams kā draudzes mācītājs Aiovā, viņš sastapās ar cilvēkiem, kuri bija nonākuši saskarsmē ar šīm jomām. It īpaši tas attiecās uz jauniešiem, ar kuriem viņš vēlāk strādāja, būdams kapelāns un reliģijas nodaļas vadītājs Konkordijas akadēmijas luterāņu vidusskolā Sentpolā, Minesotas štatā.

Mācītājs Frederiksons ir sekojis līdzi sātanismam veltītu grāmatu, žurnālu un citu ziņu izlaidumu straujajai izplatībai un ir izveidojis plašu bibliotēku ar sātanismam un okultismam veltītu literatūru. Viņš ir uzstājies dažādās baznīcās un mācītāju konferencēs un ir vadījis seminārus par kultiem, okultismu, sātanismu un Jaunā laikmeta kustību. Viņš ir bieži sniedzis konsultācijas cilvēkiem, kurus satrauc personiskā saistība ar okultismu, kā arī viņu ģimenes locekļiem un draugiem. Pašlaik mācītājs Frederiksons kalpo kā vecākais mācītājs Mesijas luterāņu baznīcā Maundsvjuvā, Minesotas štatā.

Sātanismu kā tēmu ir viegli vai nu popularizēt, vai arī ignorēt. Starp šīm divām galējībām mācītājs Frederiksons piedāvā reālistisku un bibliski kristīgu attieksmi pret okultismu un sātanismu.

Viņš skaidri iezīmē šo abu sfēru radītos draudus no Bībeles redzespunkta, tāpat arī iesaka, kā sniegt konstruktīvu kristīgu atbildi uz šiem kārdinājumiem un kā izcīnīt kristīgu garīgo cīņu un veidot uzvarām vainagotu dzīvi.

Ņemot vērā, ka materiāls ir apjomīgs, taču tēma ir dziļa SPEKTRS redakcija to sadalījusi divās daļās:

1. daļā apskatītas tēmas- sātans ir īsts!; Ienaidnieks un viņa pēdas; Dieva čuksti; Redzamais sātans – reliģiskie sātanisti.

2. daļā nākošā mēneša numurā: Uz redzamā robežas – sātaniskie kulti; Pašdarinātais sātanisms; no kristīgā redzespunkta.

Sātans ir īsts!

Neskatoties uz burzmu un troksni, skrējiena dalībniekiem ir jāpievērš visa uzmanība mērķim, proti, finiša līnijai. Kristiešiem jādara tieši tas pats, jo viņi piedalās vissvarīgākajā skrējienā – dzīves skrējienā. Sv. Pāvils apraksta dažas šī skrējiena grūtības, raksturodams šīs pasaules cilvēkus: “Bet zini to, ka pēdējās dienās iestāsies grūti laiki, jo cilvēki būs patmīlīgi, mantas kārīgi, lielīgi, augstprātīgi, zaimotāji, nepaklausīgi vecākiem, nepateicīgi, neganti, cietsirdīgi, nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi, nesavaldāmi, labā nīdēji, nodevēji, pārsteidzīgi, uzpūtīgi, mīlēdami vairāk baudas nekā Dievu, izrādīdami ārēju svētbijību, bet tās spēku noliegdami; un no tādiem izvairies” (II Tim. 3:1-5).

Kāda māte bija noraizējusies, jo viņas bērni atradās mājās vieni paši, kad meteoroloģiskais dienests ziņoja par viesuļvētras draudiem viņu mājas tuvumā. Neskatoties uz spēcīgo lietusgāzi, viņa steigšus devās mājup, kur atrada savus bērnus mierīgi skatāmies televizoru. “Vai jūs neredzējāt brīdinājuma zīmes? Kādēļ jūs nemēģinājāt glābties?” Viņi mierīgi atbildēja: “Mēs skatījāmies televizoru, māmiņ. Mēs neko nezinājām par draudošajām briesmām.” Mums nav šāda attaisnojuma. Mēs pazīstam laika zīmes un zinām, ka gals ir tuvu.

Gals ir tuvu!

Sātana klātbūtne

Vai jūs ticat, ka pastāv īsts velns, kā to apraksta Bībele? Daži uzskata, ka velns ir tikai viduslaiku domāšanas paliekas, citiem šķiet, ka tas ir vienīgi mīts un sātans patiesībā neeksistē. Kam ticat jūs?

Mūsdienu pasaulē izplatās kāds spēks. Liecības par ļaunumu, gan to klātbūtne visas vēstures gaitā, gan to bagātīgais klāsts mūsdienu informācijas līdzekļos, ir jāuzskata par izdomājumu vai arī jāpieņem par īstenību. Daži brīnās: “No kurienes gan nāk tāds ļaunums? Kādēļ notiek tik briesmīgas lietas? Kā gan cilvēki var būt tik zemiski?” Atbilde ir vienkārša. Šie nostāsti par  ļaunumu, tāpat kā Bībeles liecība, neatstāj nekādu šaubu, ka velns ir īsts. Ļaunuma klātbūtne norāda, ka sātans šajā pasaulē darbojas ļoti aktīvi, mēģinot iegūt vietu cilvēku dzīvē (Ef. 4:27).

Bībelē sātans tiek pirmo reizi pieminēts tās pirmās grāmatas trešajā nodaļā kā radība, kas vilina cilvēkus nepaklausīt Dievam. Bībeles pēdējās grāmatas trešajā nodaļā tiek pasludināta sātana sakāve.

Viņš tiek nosūtīts uz tumsas un izmisuma valstību, kurai viņš pieder. Viņa laiks ir īss. Taču, lai gan sātans ir cietis sakāvi, viņš pat ar pēdējiem elpas vilcieniem izmisīgi cenšas novērst cilvēkus no Dieva. Jo tuvāk Jēzum jūs nokļūstat, jo nopietnāk un neatlaidīgāk sātans cenšas jūs ietekmēt. Protams, ne visi lasa Bībeli, un tie, kas to dara, ne vienmēr tic rakstītajam, taču, vienalga, visus pārņems visu lietu gals. Ir skaidrs, ka līdz ar pastardienas tuvošanos sātans darbojas vēl aktīvāk, lai novērstu jūs no Glābēja.

Pat ja jūs nesaskatāt garīgas briesmas, tās tomēr pastāv. Viena no sātana ietekmīgākajām viltībām ir viņa neredzamības apmetnis. Taču jūs, Kristus kareivji, esat apbruņoti ar Dieva vārdu. Nekas nav stiprāks par to!

Cīņa ar neredzamo

Lai iemācītu skolēniem kļūt piesardzīgiem pret neredzamo, kāda skolotāja reiz stundas laikā izgāja no klases un aizvēra aiz sevis durvis. Viņa piekodināja skolēniem neatvērt durvis un neskatīties, lai kas arī gaitenī notiktu. Pēc tam viņa sacēla gaitenī kņadu. Nespēdami to vairs izturēt, skolēni uzmanīgi nospieda durvju rokturi un pavēra durvīs nelielu spraugu. Pēkšņi skolotāja sagrāba kādu skolēnu aiz rokas un strauji izrāva viņu gaitenī, izraisot pamatīgu pārbīli. Pat ja mēs nepiekrītam izmantotajai metodei, nevar noliegt skolotājas viedokļa derīgumu – ziņkārība par nezināmo var pa dažādiem ceļiem novest mūs īpatnējās un bīstamās pasaulēs.

Līdzīgi bērniem, kas nedzird brīdinājumu par laika apstākļu pasliktināšanos vai neieklausās cilvēkā, kuru viņi pazīst, ne visi apzinās šīs garīgās cīņas realitāti un ne visiem tā rūp. Taču Sv. Pāvils brīdina par tās nopietnību: “Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā” (Ef. 6:12).

Sātana vārds nozīmē “ienaidnieks”. Sportisti bieži pirms spēles sākuma skatās filmas par pretinieku spēli, lai atklātu tajā kļūdas un nepilnības, kuras varētu izmantot savā labā. Līdzīgi arī kristieši var izmantot Bībeli, lai atklātu sātana blēdības un viltības un mācītos tās atvairīt.

Ikviens no mums atgādina ķēdi. Lai cik stipri mēs arī būtu, ikvienam ir savs vājais ķēdes posms. Sātans mēģina izmantot šī posma vājumu, lai iznīcinātu Dievam dārgos cilvēkus. Viņa izmantotās metodes ir dažādas: ļaunie gari moka cilvēkus (Mt. 8:28), ar viltu un krāpšanu sātans mēģina izraut Dieva vārda sēklu no cilvēku sirdīm (Mt. 13:19). Viņš jutās tik drošs, ka pat kārdināja Dieva Dēlu (Mt. 4:1).

Taču neaizmirstiet par Jēzus uzvaru. Dieva un Viņa Svaidītā varas zīmes caurvij Bībeli un arī mūsu dzīvi. Šī ir cīņa, kuras iznākums ir jau noteikts. Tēvs deva savam Dēlam “vārdu pāri visiem vārdiem” (Fil. 2:9) – vārdu “Jēzus”, kas nozīmē: “Kungs izglābj”. Viņš tiešām izglāba; Kristus ir uzvarējis!

Taču sātanam ir viena priekšrocība – viņam ir lielāka pieredze kārdināšanā nekā mums tās pārvarēšanā. No otras puses, mums līdzās ir Jēzus. Sātans Viņu pazīst un baidās no Viņa. Jēzus ir jau reiz ticies ar sātanu cīņā uz dzīvību un nāvi un ir uzvarējis – mūsu dēļ! Pat elles vārti nekad neuzvarēs Kristu un mūs, Viņa sekotājus (Mt. 16:18).

Gala pazīmes

Runājot par visu lietu galu, Jēzus sacīja: “Mācaities līdzību no vīģes koka. Kad viņa zaros jau pumpuri metas un lapas plaukst, tad jūs zināt, ka vasara ir tuvu klāt. Tā arīdzan jūs – kad jūs visu to redzat, tad ziniet, ka viņš ir tuvu durvju priekšā” (Mt. 24:32-33). Jēzus grib, lai mēs lasām laika zīmes un sagatavojamies Viņa godpilnajai atnākšanai. Taču atcerieties – arī sātans lasa šīs zīmes, un viņš ir izmisis, jo viņš nezina precīzu Jēzus atnākšanas laiku.

Steigā sātans atstāj pēdas – zīmes, kas liecina par viņa klātbūtni. Vēsture un mūsdienu

informācijas līdzekļi satur daudzas liecības par ļauniem un briesmīgiem notikumiem. Daži uzskata, ka sātana aktivitātes pasaulē pastiprinās. Patiesībā nav nepieciešams meklēt kādus iespaidīgus notikumus. Ir novērojamas tādas skaidras zīmes kā viltus kristi (Mt. 24:5), konflikti starp ģimenes locekļiem un starp nācijām (Mt. 24:6, Mk. 13:12) un mīlestības izdzišana cilvēku vidū (Mt. 24:12).

Pavisam nesenā vēsturē ceļojumi kosmosā, televizori un momentānie saziņas līdzekļi bija vēl tikai fantāzijas un izdomājumu līmenī. Tāpat arī sātaniskas baznīcas pastāvēšana reiz bija neiedomājama.

Starp vārdiem sātanisks un baznīca pastāvēja neizmērojams attālums, taču mūsdienās ir pazīstamas baznīcas, kurās tiek pielūgts jebkas, ieskaitot velnu.

“Jūsu pretinieks -velns staigā apkārt, kā lauva rūkdams, un meklē, ko tas varētu aprīt. Tam turieties pretī stipri ticībā” (I.Pēt. 5:8-9).

Kad 1966. gadā Antons Šandorsla Vejs(Anton Szandor LaVey) nodibināja savu Pirmo sātana baznīcu, daudzi pret to izturējās skeptiski. Kad viņa Sātaniskā bībele studentu pilsētiņās tika izpārdota lielākā apjomā nekā īstā Bībele, reliģiskie vadītāji sāka izrādīt interesi. Vecāki un skolotāji sāku uztraukties par bērnu dīvaino uzvedību. Likumsargājošo iestāžu darbinieki atrada nozieguma vietās īpatnējus lietiskos pierādījumus. Nežēlīgi noziegumi, it īpaši jauniešu vidū, tiek arvien vairāk saistīti arla Veja Sātaniskobībeli. Šī ietekme izraisa satraucošus draudus kristīgajai ticībai un Dieva tautas dzīvei.

Izbrīnu rada arī pieaugošā interese par okultismu. Okultais (kas nozīmē “apslēpts”) ietver sevī tādas nodarbes kā nākotnes pareģošanu, okulto maģiju un spiritismu (sazināšanos ar mirušajiem). Vēl nesen par fantāziju uzskatītos okulto nodarbju rezultātus daudzi mūsdienās uzskata par patiesību. Cilvēki cenšas kontrolēt citus ar maģisku spēku palīdzību. Cenzdamies sazināties ar mirušajiem, daži uzvedas kā bērni, kuri neņem vērā vētru vēstošās zīmes. Viņi nezina un tādēļ arī netic, ka velns ir īsts un bīstams.

Vienu no visnegaidītākajiem izaicinājumiem kristietībai satur tieši tas dokuments, kas nodrošina un aizsargā reliģijas brīvību – Savienoto Valstu Konstitūcija. Daži kristieši atbalsta tādu likumu ātru pieņemšanu, kuri aizliedz grupas, ko tie uzskata par bīstamām. Šie kristieši aizmirst, ka noteiktos vēstures posmos arī kristīgā ticība tika apdraudēta, un Jēzus sekotāji tika pakļauti likumīgām vajāšanām un nogalināti, un viņu baznīca tika aizliegta. Kamēr sātaniskās grupas neapdraud konstitucionālās tiesības, kristieši atrodas neveiklā situācijā, aizstāvot šo grupu pastāvēšanas tiesības. Lai gan viņu uzskati mums ir nepieņemami, mēs ievērojam Pirmajā grozījumā noteiktās tiesības.

Sv. Pāvils raksta: “Gars skaidri saka, ka vēlākos laikos daži atkritīs no ticības, pieķerdamies maldu gariem un dēmonu mācībām” (I Tim. 4:1). Rakstnieks Lūiss (C. S. Lewis) savā grāmatā Screwtape Letters saka: “Pret velniem mūsdienu cilvēki pieļauj divas savā būtībā pretējas, bet vienlīdz smagas kļūdas. Viena no tām ir velnu esamības noliegšana. Otra ir pārmērīga un neveselīga interese par tiem”. Kāds cits kristīgs autors pareizi secina, ka “neviens nevar neapdedzinoties izvilkt dažas pagales no maģijas ugunskura un pēc brīža tās atkal nomest” (F. W. Thomas, Kingdom of Darkness; citēts Cliford Wilson and John Weldon, Occult Shock and Psychic Forces, 13.-14. lpp.).

Kā jau iepriekš minēts, mēs esam brīdināti par briesmīgajiem laikiem, kas mūs sagaida (II Tim. 3:1). Lasiet laika zīmes un apzinieties, ka gals ir tuvu. Sātans darbojas visdedzīgāk, kad viņš atpazīst pēdējo un lielāko Kristus atnākšanu vēstošo zīmi – Evaņģēlija izplatīšanos. “Un šis valstības Evaņģēlijstiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals” (Mt. 24:14).

Sātanisma studēšana ir kā brišana pa ūdeni. Jūs esat gribējuši saslapināt tikai pēdas, bet parasti tas neizdodas. Ūdens ir veldzējošs, un jūs brienat arvien dziļāk un dziļāk. Pētot sātanismu, esiet piesardzīgi, lai sātans jūs nesamulsinātu un neievilktu savos slazdos.

Līdzās šim brīdinājumam atcerieties, ka Jēzus ir jums cieši blakus un nekad jums neļaus pazust (Jņ. 10:28). Viņš jūs pasargā no visām “ļaunā ugunīgajām bultām” (Ef. 6:16). Lūdzot Tēvreizē “atpestī mūs no ļauna”, jūs lūdzat Dievam uzcelt aizsargbarjeru starp jums un “ļauno”, proti, sātanu; jūs lūdzat Dievam izglābšanu caur Kristu. Tad nu ticībā Viņam jūs to saņemat. Dzīvojiet Viņa uzvarā!

Ienaidnieks un viņa pēdas

Daži uzskata, ka sātans ir visapkārt un var darīt, ko vien vēlas. Viņš vēlas, lai tā domātu visi, taču mēs zinām no Bībeles, ka viņš ir tikai lielais melis. Viņš rīkojas tā, it kā būtu Dievs, taču viņš nav Dievs; viņš ir spēcīgs, taču Kristus ir spēcīgāks. Ja sātans būtu stiprāks par Dievu, kā gan Jēzus spētu viņu tik vienkārši pievarēt?

Jēzus aprakstīja sātanu kā spēcīgu vīru, kuru tomēr ir iespējams sasiet un kura māju ir iespējams aplaupīt (Mt. 12:29). Visā savas dzīves laikā zemes virsū Jēzus grāva sātana valstību un mazināja viņa varu. Caur nāvi pie krusta un caur savu augšāmcelšanās uzvaru Jēzus ir sakāvis sātanu.

Kādēļ tad Svētie Raksti pievērš sātanam tik lielu uzmanību? Manuprāt, tam ir divi iemesli. Pirmkārt, sātans nav miris un pat nav nogurdināts līdz nāvei. Lai gan galīgā uzvara pieder Dievam, sātans ir pietiekami spēcīgs, lai gūtu vēl daudz uzvaru ikdienas cīņās par mūsu dvēselēm, un mēs esam pārāk vāji, lai paši spētu pret viņu aizsargāties. Otrkārt, Bībele atkārtoti brīdina par draudiem, ko izraisa sātana vissvarīgākā maska – neredzamība. Kā gan mēs, kas esam tikai cilvēki, varam aizsargāties pret neredzamo? “Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet.. pret ļaunajiem gariem pasaules telpā” (Ef. 6:12).

Neskatoties uz savu neredzamības apmetni, sātans atstāj aiz sevis pēdas. Kā jau minēts, sātana ļaunie darbi ir pastāvējuši visā vēsturē, un to apraksti ir atrodami mūsdienu ziņu izlaidumos.

Varas iestādes pievērš arvien lielāku uzmanību atkārtotiem ziņojumiem par velna pielūgšanu, sakropļošanu, slepkavībām un nežēlīgiem upurēšanas gadījumiem. Apšaubīt sātana darbības turpināšanos mūsdienās nozīmē apšaubīt strauji augošā pierādījumu skaita patiesumu.

Kas ir sātans un no kurienes viņš cēlies?

Bībele nesniedz sātana izcelsmes sīku aprakstu. “Vecā čūska” tiek dēvēta par ”velnu vai sātanu” (Jņ. atkl. 12:9). Svētie Raksti runā par eņģeļiem, kas grēkoja (II Pēt. 2:4), un eņģeļiem, “kas savu augsto stāvokli nebija nosargājuši, bet savu mājokli atstājuši” (Jūd. 6). Bībele nenorāda, kad tieši sākās šī velna un viņa ļauno eņģeļu pirmā sacelšanās, taču kopš brīža, kad sātans un viņa dēmoni sacēlās, ļaunais cenšas apmelot Dievu un kaitēt Viņa ļaudīm. Ījaba grāmatā no 1. līdz 2. nodaļai velns tiek aprakstīts kā radījums, kas klejo pa pasauli un meklē izdevību sagādāt ciešanas Dieva kalpiem. Viņš to ir darījis kopš paša pasaules sākuma. Jau Ēdenes dārzā sātans vilināja Ādamu un Ievu pievienoties viņam vēlmē līdzināties Dievam ( I Moz. 3).

Bībelē tiek lietoti vairāki vārdi, lai apzīmētu šo Dieva un Viņa ļaužu ienaidnieku, taču velns un sātans ir visbiežāk lietotie jēdzieni. Velns (Mt. 4:1), kas nozīmē “nepatiesais apsūdzētājs” un “mēlnesis”, izsaka to, kā viņš darbojas. Viņš apsūdzēja pirmos Dieva radītos cilvēkus Ēdenes dārzā. Viņš apsūdzēja arī Ījabu. Sātans nozīmē “oponents” vai “pretinieks”. Viņš nav par mums, bet gan pret mums un pret Dievu.

Kārdinātājs ir vēl viens velna vārds, kas norāda uz svarīgāko viņa taktikā. Viņš kārdina cilvēkus, lai tie sāktu šaubīties par Dievu un Viņa labestību.

Jēzus sauca velnu par melu tēvu, jo “viņš no paša sākuma ir bijis slepkava” un “melis” (Jņ. 8:44). No velna neviens nevar uzzināt patiesību, jo viņš pat patiesību pārvērš melos.

Jēzus mācīja mācekļus lūgt Tēvam “atpestī mūs no ļauna”. To var saprast arī kā “atpestī mūs no ļaunā”, proti, no sātana. Sātans nedarbojas vienatnē. Viņš pavēl neskaitāmi daudziem citiem neredzamiem gariem (Mk. 5:9). Kopā viņi darbojas, lai izraisītu Kristus, Viņa ļaužu un Viņa baznīcas garīgu sagrāvi.

Bībele daudz runā par sātana darbībām, kas vērstas uz dvēseles iznīcināšanu. Izlasiet, piemēram, Lūkas evaņģēlija 22. nodaļas 31. pantu, Jāņa evaņģēlija 13. nodaļas 2. pantu, Pāvila I vēstules korintiešiem 10. nodaļu no 20. līdz 21. pantam, Pāvila II vēstules korintiešiem 4. nodaļas 4. pantu, Pāvila vēstules efeziešiem 2. nodaļas 2. pantu un Pāvila I vēstules Timotejam 4. nodaļas 1. pantu. Sātans ir spēcīgs un ļauns, taču atcerieties, ka Dievs ir spēcīgāks (I Jņ. 4:4).

Kā atklāt ienaidnieku

Mednieks spēj novērtēt savu medījumu, pirms ar to sastopas, pētot tā atstātās pēdas. Mēs varam tikai vēlēties, lai arī sātana darbu atklāšana būtu tik vienkārša. Taču viņa klātbūtne ir acīmredzama vismaz trīs galvenajos okultisma darbības laukos: nākotnes pareģošanā, okultajā maģijā un spiritismā.

Nākotnes pareģošana kā diezgan plaša joma ietver sevī visus centienus izzināt nākotni ar tādu līdzekļu palīdzību kā taro kārtis, pareģošana ar mediju palīdzību un citiem pareģošanas veidiem. Šī okultisma joma balstās uz pārliecību, ka šie mākslīgie paņēmieni dod cilvēkiem iespēju iegūt informāciju par nākotni vai citiem cilvēkiem un to izmantot savtīgos nolūkos.

Tie, kas nodarbojas ar okulto maģiju (magick) izmanto īpatnēju rakstību angļu vārdam -“magick”, lai atšķirtu okulto maģiju no skatuves maģijas, piemēram, trusīša izvilkšanas no tukšas cepures. Tie, kas nodarbojas ar okulto maģiju, apgalvo, ka spēj ietekmēt cilvēkus un priekšmetus, izmantojot kādu ārēju spēku. Tā kā Dieva spēks nav pieejams šādos nolūkos, vienīgais šāda spēka avots var būt sātans. Spiritisms balstās uz pārliecību, ka cilvēkiem ir iespējams kontaktēties ar mirušo gariem. To parasti panāk ar “mediju” palīdzību. Spiritisms vienmēr tiek īstenots uz citu cilvēku rēķina, lai iegūtu pār tiem varu. Spirituālisms, ar ko tiek apzīmēts tā sauktais “kristīgais” spiritisma novirziens, atšķiras no spiritisma tikai ar to, ka izmanto kristīgu terminoloģiju. Patiesībā spirituālisms ir tikai neveiksmīgi apslēpts mēģinājums attaisnot to, kas ir ļauns un aizliegts Dieva acīs.

Arvien ciešāk saistīdamies ar okultisma un Jaunā laikmeta kustības nodarbēm, daži sāk paplašināt savu interešu loku. Viņi kļūst ciešāk saistīti ar velnu un viņa ļaunajiem gariem. Daži pat pielūdz velnu vai sātanu. To sauc par sātanismu. Kristiešiem, kas apmeklē baznīcu un pielūdz Dievu, iespējams, ir pat grūti iedomāties, ka pastāv cilvēki, kas pielūdz velnu. Tas šķiet tik neiedomājami, ka 1966. gadā, kad tika nodibināta Pirmā sātaniskā baznīca, daudzi kristieši uzskatīja sātanismu par kaut ko muļķīgu un nekaitīgu. Taču tad, kad liecības par sātanismu sāka parādīties visā valstī, kristieši sāka pievērst nopietnu uzmanību sātana ietekmei uz mūsu pasauli un kultūru.

Grāmatas Turmoil in the Toybox (174.-75. lpp.) autors Fils Filips rūpīgi uzskaita “aizliegtās nodarbes”, kuras Dievs nepārprotami nosoda. Dažas no tām ir šādas.

1.  Buršana – ietekmēšana ar  buramvārdu vai  slepeno formulu palīdzību (III Moz. 19:26; V Moz. 18:10-12).

2.  Raganu māksla,  šķīvīšu dancināšana, okultā maģija, vārdošana – kontaktēšanās ar ļaunajiem gariem

ar okultās maģijas vai burvestību palīdzību (V Moz. 18:10-12; II Lku. 33:6).

3.  Pareģošana – nākotnes notikumu zīlēšana (V Moz. 18:10-14; Ap. d. 16:16-24).

4.  Garu saukšana – kontaktēšanās ar mirušajiem caur ļaunajiem gariem (V Moz 18:11; I Lku. 10:13-14).

5.  “Ļaunās acs” uzlikšana – noburšana (V Moz. 18:11; Jes. 19:3).

6.  Astroloģija – pārliecība, ka zvaigznes nosaka cilvēku rīcību un raksturu (Jes. 47:12-15; Jer. 10:2).

Visas šīs okultās nodarbes Dievs nosoda Svētajos Rakstos. Mums nepārtraukti nepieciešams aizsargāties pret ļaunajiem kārdinājumiem iegūt varu un godību, ko piedāvā sātans.

Sātans ir uzvarēts ienaidnieks

Sniegtās informācijas nolūks ir palīdzēt atpazīt sātanu un viņa ietekmi. Tā kā sātans uzbruka mūsu senčiem Ādamam un Ievai un pat devās cīņā ar Dieva Dēlu (Jēzu Kristu), viņš ne mirkli nevilcināsies uzbrukt cilvēkiem. Jums jābūt vienmēr modriem pret ļaunā ietekmi šajā pasaulē.

Sātanisms ir reāls spēks, kas jāņem vērā, taču neizbīstieties un nebāziet galvu smiltīs kā strausi. Šādi jūs tikai piedāvāsiet velnam vēl vienu mērķi. Līdz Kristus atnākšanai sātans turpinās vērpt intrigas un plānot, kā aizvilināt cilvēkus prom no Kristus. Taču Svētie Raksti skaidri atklāj Dieva Dēla Jēzus uzvaru un piepildīto dzīvi, kuru Dievs sniedz visiem, kas pieņem Viņa mīlestību un seko Viņam.

Tā kā mirdams pie krusta Jēzus ir izcīnījis uzvaru pār sātanu, daži nesaprot, kā sātans vēl joprojām var “klaiņot apkārt” un kārdināt cilvēkus. Kāds zēns reiz vēroja, kā vectēvs kāva vistas. Viņš ievēroja, ka pat pēc galvas nociršanas tās kādu brīdi vēl kustējās. Viena pat paskrēja pāris metrus pa ceļu.

“Nu, tā noteikti vēl ir dzīva”, zēns brīnījās. “Nē”, vecais vīrs atteica, “tā tikai domā, ka vēl ir dzīva.”

Kādēļ pastāv tāda interese?

Kādēļ pastāv tāda interese par okultismu, Jaunā laikmeta kustību un sātanismu? Šie temati netika īpaši popularizēti šī gadsimta pirmajos trīs ceturkšņos. Kādēļ tieši tagad? Tam ir vairāki iemesli.

Vara. Nodarbošanās ar okultismu un sātanismu sniedz varu un spēku cilvēkiem, kas citādi jūtas

bezspēcīgi. Daži cilvēki, kas ir izstājušies no sātanisma, apliecina, ka varas kārdinājums ir bijis galvenais vilinājums.

Izpratne/zināšanas. Citi ir iesaistījušies sātanismā, cenzdamies izskaidrot neizskaidrojamo. Mēs dzīvojam laikā, kad, neskatoties uz zinātnes sasniegumiem, daudz kas paliek neizskaidrots, it īpaši pārdabiskie notikumi. Okultisms palīdz ticēt tam, ko nevar redzēt.

Ziņkārība. Daži cilvēki ir vienkārši ziņkārīgi, un, kad ziņkārības objekts sāk “darboties”, viņi ar to aizraujas. “Kādēļ gan nepaskatīties, vai ouija dēlītis atbild arī man? Vai mans horoskops var man palīdzēt vismaz vienu dienu nedēļā? Kas gan tur slikts – mazliet paskatīties?”

Neskatoties uz iemesliem, mums jāņem vērā Sv. Pāvila brīdinājums: “Bet es baidos, ka čūska, kas ar savu viltību piekrāpa Ievu, tāpat nesamaitā arī jūsu domas un nenovērš no vienkāršības un skaidrības, kas ir Kristū” (II Kor. 11:3). Sv. Pāvils mūs iedrošina būt modriem, “lai sātans mūs nepieviltu. Jo viņa nodomi mums labi zināmi” (II Kor. 2:10-11). Ja jūs no savas izpētes neko citu negūstat, mācieties uzmanīties un apzināties.

Gals ir tuvu: “Bērniņi, ir pēdējā stunda, un, kā jūs esat dzirdējuši, ka nāk antikrists, tā jau tagad daudzi antikristi ir cēlušies” (I Jņ. 2:18). “Jo nāks laiks, kad viņi nepanesīs veselīgo mācību, bet uzkraus sev mācītājus pēc pašu iegribām, kā nu ausis niez” (II Tim. 4:3).8

Pateiksimies Dievam, kas mums sniedz uzvaru!

Visiem, kas nes Kristus vārdu, skaidri jāapliecina, ka Viņš ir ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs. Būdami Dieva bērni, mēs nekad nedrīkstam aizmirst uzvaru, ko Kristus izcīnījis mūsu dēļ, mirdams pie krusta. Mēs dzīvojam, jo Viņš miris par mums, un slavējam Viņa augšāmcelšanos no mirušajiem kā pierādījumu, ka arī mēs dzīvosim mūžīgi. Mums nav vairs jādzīvo bailēs, tumsā un šaubās, ko izraisa sātans. Mēs turpretim varam mācīties paļāvīgi dzīvot mīlestībā, gaismā un drošībā, ko Dievs dāvā visiem, kas tic un uzticas Jēzum Kristum. Kamēr vien sātans klaiņo pa zemes virsu, viņš apdraudēs Kristus sekotājus. Taču mēs zinām, ka arī Kristus ir dzīvs. Viņš, kas ir devis jums dzīvību, sniegs jums arī piepildītu un mūžīgu dzīvi savā valstībā: “Manas avis dzird manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas man seko. Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no manas rokas” (Jņ.10:27-28).

Dieva čuksti

Dievs runā

Dievs parasti nekliedz, lai iegūtu cilvēku uzmanību. Viņš bieži runā “lēnā balsī” (I Ķēn. 19:12).

Daži ieklausās Dieva balsī, citi tai nepievērš uzmanību.

Arī sātans runā, jo viņam nav nekādu nodomu klusēt. Sātans reizēm paceļ savu neglīto galvu un tieši uzrunā cilvēkus. Dažreiz viņš runā caur saviem dēmoniem. Taču neatkarīgi no tā, vai sātans runā tieši vai caur citiem, tie, kas viņā ieklausās, ir nolemti grūtsirdībai, šausmām un apjukumam.

Paradīzē Dievs ierobežoja mūsu senču izvēli tikai ar vienu koku. Liktenīgajā dienā sātans kārdināja Ievu, un viņa ēda no šī koka augļiem un dalījās tajā ar savu vīru, kas arī labprāt ēda. Likās, ka sātans ir uzvarējis. Viņš bija kārdinājis pirmos divus Dieva radītos cilvēkus, likdams tiem apšaubīt Dieva vārdu un novērsties no Dieva. Dievam bija visas tiesības viņus atmest, taču vispirms viņš runāja ar sātanu, ko Ādams un Ieva noteikti dzirdēja: “Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu” (I Moz. 3:15). Dievs nolādēja sātanu: “Tas tev sadragās galvu”, lai gan “tu viņam iekodīsi papēdī” (I Moz. 3:15).

Dievs virzīja vēstures gaitu uz notikumu, kas noritēja pēc daudziem gadiem. Piepildot savu solījumu, mūsu debesu Tēvs lēma savu Dēlu nāvei par mums. Viņš redzēja savu Dēlu mirstam pie krusta un, asinīm pilot zemē, sakaujam un uzvaram sātanu. Tēvs dzirdēja vārdus: “Viss piepildīts!” (Jņ. 19:30).

Sātans zināja, ka nekad nespēs uzvarēt Dievu, tādēļ viņš turpināja uzbrukt Dieva ļaudīm. Kopš tiem laikiem sātans dedzīgi “meklē, ko tas varētu aprīt” (I Pēt. 5:8). Tādēļ mums nemitīgi jāatceras Dieva solījums: “Tas (Jēzus) tev (sātanam) sadragās galvu” (I Moz. 3:15). To zina gan sātns, gan mēs!

Atgriezieties pagātnē līdz Ījaba grāmatai. Vai jūs esat neizpratnē, kādēļ Dievs atļāva sātanam būt brīvībā? Dievs pajautāja: “No kurienes tad tu nākdams?” (Īj. 1:7). Dievs nebija zaudējis uzraudzību pār sātanu, viņš zināja, kur tieði sātans bija bijis. Un plāns, kuru sātans perināja pret Dievu un Ījabu, neizdevās.

Sātans ir vienmēr pakļauts Dievam. Tad kādēļ viņš turpina karu, ja viņš zina, ka nevar tajā uzvarēt? Sātans nevar neko zaudēt, taču var iegūt pilnīgi visu individuālās cīņās. Ja kāds seko viņa 9 viltīgajam ceļam, sātans ir guvis vēl vienu uzvaru. Taču, kad sātana ceļi tiek atmaskoti un tiek uzsvērta Jēzus mīlestības gaisma, Dievs svin vēl lielāku uzvaru.

Mārtiņš Luters ir teicis: “Sātans vienmēr ir Dieva velns.” Lai gan sātans vienmēr klejo apkārt, viņš vienmēr atrodas Dieva uzraudzībā. Taču, līdzko mēs iedodam sātanam mazo pirkstiņu, viņš paņem visu roku. Esiet modri, lai sātans nespētu jūs pārsteigt! “Stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums” (Jēk. 4:7)!

Sātana visdrosmīgākais uzbrukums bija vērsts pret Dieva Dēlu, Jēzu Kristu (Mt. 4:1-11). Ja Jēzus būtu padevies kārdinājumam “pierādīt”, ka Viņš ir Dieva Dēls, nevis uzticējies Tēva vārdiem, sātans būtu uzvarējis. Bet kādēļ, kārdinot Jēzu, sātans izmantoja tādus muļķīgus kārdinājumus kā maizi, lekšanu no torņa vai klanīšanos viņa priekšā? Tie nešķiet visai grūti noraidāmi. Iedomāsimies sātana nožēlojamo stāvokli. Lai gan cīņa Ēdenes dārzā sātanam bija īslaicīgas uzvaras un sakāves sajaukums, parādās Dieva Dēls, lai atklātu viņa plānus. Sātans bija pārbijies! Ja vien viņš varētu uzveikt Jēzus ticību Tēvam un Viņa nodomam, tad Jēzum klātos tikpat slikti kā sātanam. Sātans vairākkārtīgi izaicināja Jēzu, un katru reizi Jēzus atbildēja: “Jo stāv rakstīts…” Lai gan Viņam piederēja vislielākā vara, Jēzus izmantoja tikai to, kas ir pieejams arī mums, proti, Dieva Vārdu. Taču mums visjaukākie vārdi visā atstāstā seko tā beigās: “Tad velns viņu atstāja. Un redzi, eņģeļi pie Viņa piestājās un Viņam kalpoja” (Mt. 4:11). Lai gan sātans bija pietiekami pārdrošs, lai uzbruktu Jēzum, viņš neguva uzvaru. Un viņš to nekad negūs!

Kādēļ Dievs pieļāva, ka Viņa Dēls nonāk šādā situācijā? Lai Jēzus varētu būt pilnībā cilvēks, kā arī pilnībā Dievs, šādi ieņemot mūsu vietu, pakļaujoties bauslībai un tās tiesāšanai.

Mēs pieņemam, ka ikviens, kas ir dzirdējis par sātanu un to, ko viņš pārstāv, nekavējoties pagriezīsies un dosies pretējā virzienā, piesaucot Dieva vārdu, kā to darīja Jēzus. Diemžēl daudzi ieklausās sātana balsī un seko tai. Viņi seko velnam un tiek ievilkti viņa ļaunajos tīklos. Okultā nākotnes pareģošana un maģija liekas nevainīgas nodarbes. Šķiet, ka tie, kas nodarbojas ar spirismu vai ir saistīti

ar Jaunā laikmeta kustību, pakļaujas tikai īslaicīgām iegribām, taču sātans līdzīgi zirneklim vērpj ļoti stipru intrigu, pievilcības un nevainības tīklu, kas gala rezultātā arvien ciešāk saista ar sātanismu.

Sātans izmet makšķeri

Visu makšķerauklu galā ir piestiprināts makšķeres āķis. Kad sātans dodas makšķerēt, viņš mums neļauj skatīt āķi, bet gan apslēpj to ar pievilcīgas ēsmas palīdzību. Būdams izcils krāpnieks, sātans viltīgi atdarina Dieva garīgās dāvanas kā ēsmu. Piemēram, bibliskajā vēsturē Dievs sniedz dažiem pareģa dāvanas; okultisms apgalvo, ka tas dod tādu pašu spēju skatīt nākotnes notikumus. Dievs ļāva dažiem darīt brīnumus, arī sātans piedāvā to pašu. Ņemiet vērā Jēzus izteikumu par šiem brīnumdarbiem:

“Daudzi uz mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! Vai mēs tavā vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs tavā vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs tavā vārdā neesam daudz brīnumu darījuši? Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no manis, jūs ļauna darītāji” (Mt. 7:22-23)!

Sātans nevienam nepalīdz. Jēzus saka: “Ne ikkatrs, kas uz mani saka: Kungs! Kungs! – ieies debesu valstībā, bet tas, kas dara mana debesu Tēva prātu” (Mt. 7:21). Neskatoties uz Dieva brīdinājumu, daži joprojām skrubina ēsmu – kādu laiku nevainīgi, neapzinoties, ka viņi vēršas pret savu Radītāju, taču viņi nekad nevar zināt, kad sātans paraus makšķerauklu un pievilks āķi sev klāt.

Jēzus salīdzināja cilvēkus ar avīm (Jņ. 10) Viņa valstība ir kā aploks, kurā tiek turētas aitas. Gans Jēzus ienāk aplokā pa vārtiem. Aitas dzird Viņa balsi un seko Viņam, jo tās Viņu pazīst. Zagļi un laupītāji vienmēr ienāk aplokā pa citu ceļu, bieži pārkāpjot pār žogu.

Ja cilvēki apgalvo, ka viņiem piemīt pārdabiski, garīgi spēki, kas netiek apsolīti Bībelē, kā lai pārbauda šos garus? Kā lai atpazīst sātana nāvējošās viltības? Jēzus ir teicis: “Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība” (Jņ. 10:10).

Izvērtējiet neizskaidrojamās lietas ar savu maņu palīdzību. “Vai tiek apmierinātas tikai viena indivīda vai grupas iekāres, vai arī tiešām tiek palīdzēts cilvēkiem un tiek slavēts Dievs? Vai ar okultismu un sātanismu saistītie cilvēki tiešām dzīvo piepildītu dzīvi, vai arī viņi zaudē vienīgo dzīvi, kas tiem dota?” Izmantojiet šajā brošūrā sniegto informāciju, lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem.

Iespējams, ka jūs palīdzēsiet arī kādam citam atbildēt uz līdzīgiem jautājumiem.

Kā tagad rīkoties?

No pašiem pirmsākumiem grēcinieki ir vainojuši citus grēciniekus un pat pašu Dievu kā savu problēmu cēloni (Jēk. 1:13-15). Konfrontējoties ar Dievu, Ādams vainoja sievieti, kuru Dievs bija nolicis Ēdenes dārzā (I Moz. 3:12). Jautājums: “Kurš ir vainīgs, ka Ījabam/man neveicas?” nav Ījaba grāmatas un pārējās cilvēces vēstures pamatjautājums. Tas ir sātanisks jautājums. Velns aicina mūs rādīt ar pirkstu uz citiem cilvēkiem kā mūsu problēmu cēloni. Viņš vēlas izjaukt jebkuras svētīgas attiecības ar Dievu.

Rotaļājoties ar aizliegtajām nodarbēm, Dieva bērni novērš savu uzticību no Dieva un pievērš to sātanam. Visas šajā brošūrā aprakstītās ļaunās nodarbes var izraisīt neierobežotu sātana pielūgšanu.

Dievs nekavējas izrādīt savu nepatiku, kad Viņa ļaudis novēršas no Viņa, taču Viņš vienmēr tos gaida atgriežamies. Ja jūs kādreiz esat bijis kaut vai vispastarpinātākajā veidā saistīts ar šādām nodarbēm, atzīstiet to Dieva priekšā. Apzinieties, ka jūs esat sava mīlošā Tēva priekšā, un lūdziet Viņam piedošanu par vēršanos pret Viņa vārdu. Viņš mīlestībā piedos jums. Pieņemiet ticībā Viņa sniegto brīvību un piedošanu un lūdziet, lai Viņš jūs pasargā no tālākas sātana un viņa ļauno garu ietekmes. Mārtiņš Luters rakstīja savā lieliskajā baznīcas dziesmā “Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils”: “Lai būtu velnu diezkāds bars, Kas mūs grib aprīt kāri, Mūs tomēr sarga Dieva Gars, Tas elles varai pāri! Kas valda tumsībā, Gan kaist viņš niknumā, Bet ko mums padarīs? Dievs viņu nosodīs, Viens vārdiņš spēj to aizdzīt!” (Dziesmu grāmata latviešiem tēvzemē un svešumā, 82., 83. lpp.)

Pirms daudziem gadiem Pashā svētkos Dieva bērni iezīmēja savu namu durvis ar upurjēra asinīm. Jūs varat lūgt pasargāšanu Dieva Jēra, Jēzus Kristus, asinīs: “Cik daudz vairāk Kristus asinis, kas mūžīgā Gara spēkā pats sevi ir bezvainīgu upurējis Dievam, šķīstīs mūsu sirdsapziņu no nedzīviem darbiem kalpošanai dzīvajam Dievam” (Ebr. 9:14)!

Apzinieties un uzmanieties!

Pētot sātanismu, ir jāievēro piesardzība. Līdz ar sātanisma pierādījumu skaita palielināšanos pārprastas liecības un sensacionālas baumas ir izraisījušas nepamatotas raganu medības un iebiedējušas daudzus kristiešus. Ne viss, ko mēs nesaprotam, pieder okultisma vai sātanisma darbības laukiem. Dievs ir sacījis: “Pārbaudiet garus, vai viņi ir no Dieva,” un apliecina “Jēzu Kristu, miesā nākušu” (I Jņ. 4:1-2).

Vēsture mums māca būt piesardzīgiem pret neierobežotām raganu medībām. Daži cilvēki koloniālajā Masačūsetsā varbūt tiešām praktizēja sātanismu un nodarbojās ar okultismu, taču citi tika atzīti par vainīgiem un sodīti tikai līdzīgu sakarību dēļ, un daži mira vienkārši tāpēc, ka bērna kliedziens kaimiņu mājās vai piena saskābšana sakrita ar viņu klātbūtni. Šāda rīcība brīdina nepārspīlēt negatīvo ietekmi. Pārbaudiet garus. Vai Dieva vārds un Kristus augšāmcelšanās tiek kompromitēti? Vai cilvēkiem tiek palīdzēts, vai arī viņi tiek izmantoti?

Kristus ir apsolījis būt kopā ar mums vienmēr (Mt. 28:20). Mums ik dienas jānožēlo savi grēki un jāapņemas dzīvot tā, lai mūsu dzīve slavētu mūsu Glābēju Jēzu. Viņš mums vēl vislabāko: “Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība” (Jņ. 10:10).

Nākamajās trijās nodaļās tiks apskatītas sātanisma plašākās kategorijas. Reliģiskie sātanisti ir redzamās sātanistu grupas, kurām ir vadītāji, organizācijas struktūra un galvenās mītnes. Pagrīdes sātaniskie kulti bieži izveidojas redzamo grupu ietekmes rezultātā. Tā sauktie pašdarinātie sātanisti, iespējams, ir visbīstamākie, jo viņi veido paši savas grupas, vadoties pēc dažādiem informācijas avotiem.

Redzamais sātans – reliģiskie sātanisti

Kas ir sātanisms?

Tā kā sātanisms ir gan reliģija, gan uzskatu sistēma, tas sniedzas pāri okultisma robežām.

Sātanisms savā visvienkāršākajā un patiesākajā izpausmes formā ir sātana pielūgsme un kalpošana sātanam, kas liek sevi pielūgt (Mt. 4:9). Taču vienmēr, kad Radītāja vietā cilvēki pielūdz radību un tai kalpo, viņi novēršas no Dieva piedošanas un miera. Saskaņā ar Pāvila vēstules romiešiem 1. nodaļas 25. pantu, šādi cilvēki ir nolādēti, jo viņi ir apmainījuši Dieva patiesību pret sātana meliem. Daži tiecas nošķirt okultismu un sātanismu. Viņi apgalvo, ka, tā kā okultās nodarbes pastāvēja jau pirms kristietības, tās nevar būt sātaniskas. Līdz ar to viņi apgalvo, ka okultisma praktizētāji modernajā laikmetā nevar tikt uzskatīti par sātaniskiem. Taču sātans centās iegūt cilvēku uzticību jau Ēdenes dārzā. Viņa mērķis nekad nemainīsies – viņš vēlas ieņemt Dieva vietu.

Sātanisms Vecajā Derībā

Vecajā Derībā atrodamas tiešas atsauces uz sātana un viņa dēmonu darbību. Kānaānieši, kas apdzīvoja apsolīto zemi pirms israēliešu ierašanās, pielūdza dievu Baalu. Šis kults ietvēra sevī dzīvnieku upurēšanu (Soģu gr. 6:25) un prostitūciju (II Moz. 34:13). Šīs divas sātana pielūgšanas izpausmes ir saglabājušās līdz mūsdienām. Baala sekotāji arī kropļoja sevi, cerot novērst sava dieva dusmas (I Ķēn. 18:28).

Kad israēlieši ieradās apsolītajā zemē, Dievs savai tautai pavēlēja izdzīt vai iznīcināt visus, kas šo zemi apdzīvoja (V Moz. 7:1-10). Šo ļaužu elkdievība un okultās izdarības bija zaimošana Dieva acīs.

Viņš nevēlējās, lai Viņa tauta pieslietos šīm ļaunajām izdarībām. Taču, neraugoties uz Dieva aizliegumu, spiritisms un mediji, kas centās sazināties ar mirušajiem, saglabājās (I Sam. 28:8). Pat viens no Dieva vadoņiem, ķēniņš Sauls, bezizejas situācijā konsultējās ar raganu un par šo neticību tika nolādēts (I Lku. 10:13-14).

Sātanisms Jaunajā Derībā

Iepriekš jau tika minēta kāda ārkārtīgi svarīga sātana un Kristus sastapšanās (Mt. 4), bet Jaunā Derība atsaucas arī uz daudziem citiem okulto un sātanisko izdarību gadījumiem. Filipam izdevās 12pievērst ticībai magu Sīmani (Ap. d. 8:9-24). Pāvils sastapās ar kādu magu un viltus pravieti (Ap. d. 13:6-12), kas izrādīja pretestību Pāvila sludināšanai par Jēzu Kristu. Filipos Pāvils un Sīla satika kādu verdzeni, kas pareģodama bija atnesusi lielu bagātību saviem saimniekiem (Ap. d. 16:16-18). Kad Pāvils izdzina no viņas ļauno garu, arī viņas pareģošanas spējas izzuda. Efezā vairāki okultisti nožēloja savus grēkus un pievērsās Dievam, dzirdot Pāvila sludināšanu (Ap. d. 19:17-20). Velna pielūgšana bija arī problēma vismaz trijās no draudzēm, kas pieminētas Jēzus vēstulēs septiņām Mazāzijas draudzēm (Jņ. atkl. 2:9,13; 3:9).

Mūsdienās misionāri joprojām sastopas ar okultām un sātaniskām izdarībām, kas līdzinās Bībelē aprakstītajām. Šādas mūsdienu nodarbes atšķiras tikai ar praktizētāja izmantoto aizsegu un līdzekļiem, ar kuriem tiek sasniegti ļaunie rezultāti. Diemžēl daudzi kristieši neuzskata okultismu par kaitīgu, ja ar to tikai ”paniekojas”. Taču Dievs noliedz okultismu, un nevis tādēļ, ka Dievs vēlas sabojāt kādam prieku, bet gan tādēļ, ka okultisms nonicina Dievu un apdraud pašu praktizētāju. Okultās nodarbes paver bīstamus ceļus, pa kuriem kristiešu dzīvē, pašiem to nenojaušot, var ienākt sātans.

Sātanisms vēstures gaitā

Vairums sātanistu attiecina savu iesaistīšanos kustībā uz rituāli, ko sauc par “melno mesu”. Tas izsmej Romas katoļu baznīcas galveno dievkalpojumu. Sātanisti cenšas iegūt spēku, apgriežot ačgārni kristiešu ceremonijas un rituālus, skaitot Tēvreizi vai kādu no kristiešu ticības apliecībām no otra gala vai sagrozot kristiešu sakramentus. Tas viss tiek darīts, lai iegūtu pēc iespējas lielāku varu un apmierinātu visas iegribas!

681. gadā Toledo pilsētas padome aizliedza tā saukto “miroņu mesu”, kuru noturēja, lai panāktu kāda cilvēka nāvi. 1231. gadā Romas katoļu baznīca izveidoja tiesu, kuras uzdevums bija izmeklēt un sodīt tos, kas bija vainīgi aizliegtu mācību un rituālu praktizēšanā. Vēlāk viņi atklāja un sodīja raganas, pareģus un citus, kas dzīvoja un mācīja pretēji Dieva vārdam.

Agrīna atsauce uz melno mesu atrodama lēdijas Alises Kiteleras tiesas prāvas aprakstos, kura notika 1324. gadā Īrijā. Viņu apsūdzēja buršanā, Kristus noliegšanā, svēto priekšmetu apgānīšanā, kurus lietoja Svētajā Sakramentā, dzīvnieku upurēšanā un intīmos sakaros ar dēmoniem. Citas atsauksmes par sātaniskām nodarbēm attiecas uz 1343. gadu Anglijā, 17. gadsimtu Zviedrijā un Luija XIV valdīšanas laiku Francijā.

Salemas raganu prāvas Amerikas Savienotajās Valstīs ir vēl viens pierādījums tam, ka sātanisms pastāv jau ilgāku laiku. Šīs raganu medības uzturēja dzīvu ideju par okultajām grupām gandrīz visas šīs valsts agrīnās vēstures gaitā.

Tiek uzskatīts, ka dažu pēdējo gadsimtu laikā par slepenu uzskatītā grupa “Ilumināti” ir iesaistīta okultās un sātaniskās nodarbēs, lai iegūtu varu pār visu pasauli. Domājams, ka šajā grupā tiek uzņemti tikai bagāti cilvēki, kuriem pieder zināma vara.

Vācu diktators Ādolfs Hitlers bija cieši saistīts ar okultismu. Nirnbergas tiesā kāds liecinieks atzinās briesmīgos noziegumos, ieskaitot galvas nociršanu cilvēka upurim upurēšanas rituālā un cilvēka ķermeņa daļu izmantošanu slepenā vadoņu svētā vakarēdiena ceremonijā. Iespējams, ka Hitlers savu pašnāvību plānoja 30. aprīlī, lai tā sakristu ar vienu no ievērojamākajiem datumiem raganu kalendārā, Valpurģu nakti.

Modernais sātanisms

Modernais sātanisms saistās ar Elistera Kraulija vārdu (Aleister Crowley). Viņš ir dzimis 1875. gadā Anglijā pārliecinātu kristiešu ģimenē. Kraulijs apguva okultisma idejas un metodes no okultista Elifa Levi mācības. Viņš sacēlās pret savu stingro kristīgo audzināšanu, noliedza Jēzu un meklēja pārdabisku vadību, iestājoties okultā organizācijā “Zelta rītausmas templis un hermētiskais ordenis”.

Kad šajā grupā Kraulijam tika liegta tālāka izvirzīšanās homoseksuālo tieksmju dēļ, viņš izveidoja pats savu grupu ar nosaukumu “Ordo Temple Orientis” (“Austrumu Tempļa ordenis”). Izmantodams bibliskas atsauksmes uz velnu, Kraulijs nosauca sevi par ”lielo zvēru” un “666”. Vēlāk viņš pievienojās vairākām citām ar okultismu un maģiju saistītām organizācijām, cenzdamies iegūt lielāku varu. Kraulijs ieguva lielu popularitāti. Viņš pat provocēja uzbrukumus sev, lai iegūtu popularitāti.

Elisters Kraulijs uzskatīja, ka sātans ir spēcīgāks par Dievu, un izsmēja Kristu kā nespējīgu. Viņš bija pārliecināts, ka pēdējā cīņā uzvarēs sātans. Viņš nodibināja maģijas studiju centru Skotijā, kur cerēja nonākt kontaktā ar kādu “superprātu”, kas, pēc viņa domām, valdīja pār visumu. Diemžēl viņš centās iegūt vadību no sātana, nevis no Dieva. Beidzot Ēģiptē Kraulijs nonāca kontaktā ar garu, kuru viņš nosauca par “Svēto sargeņģeli”. Kraulija idejas un sekotāji izplatījās Amerikas Savienotajās Valstīs, kur reliģijas brīvība bija auglīga zeme viņa ļaunajai mācībai. Viņa vadītie rituāli bieži notika narkotiku ietekmē. Noliegdams jebkāda veida morāli, Kraulijs varēja rīkoties, kā vien viņš vēlējās. Viņa seksuālo un narkotisko piedzīvojumu apraksti rāda, ka viņš nomira, izmēģinājis gandrīz jebko. Kraulijs nomira 1947. gadā, taču aiz viņa palika daudz modernā sātanisma iedīgļu.

Kraulijs bija ietekmējis kādu angli Džeraldu Gardneru. Savos darbos šis pašizceptais burvis izveidoja modernās raganu mākslas rituālus, kas balstīti uz Māti dievieti. Tie, kas seko Gardnera tradīcijai, uzskata, ka galvenokārt praktizē dabas reliģiju, pielūdzot radību, nevis Radītāju.

Gardners un vēlāk arīla Vejspopularizēja ragaino dievu Bafometu kā plaši izplatītu raganu mākslas un sātanisma simbolu. Tas attēlo velnu kā āzi, kas Kristus tiesas brīdī atrodas kreisajā pusē (Mt. 25:31-33). Otrādi apgriezta piecstūru zvaigzne (pentagramma) atgādina āža galvu un ir kļuvusi par vēl vienu populāru sātanisma simbolu. Iezīmēti aplī, šādi simboli bieži kļūst par sātanisko dievkalpojumu altāriem. Tie bieži tiek atrasti kā lietiskie pierādījumi sātanisko aktivitāšu vietās.

Reliģiskās sātaniskās grupas.

Daži autori uzskata, ka Savienotajās Valstīs vien pastāv vairāk nekā 450 sātanistu grupu. Tomēr vairumam šo grupu nav oficiālas struktūras vai galvenās mītnes, un tās neizplata nekādu informāciju vai statistiku, tādēļ par tām ir gandrīz neiespējami sniegt drošas ziņas. Taču ir zināms, ka dominē divi atšķirīgi uzskati par pašu sātanu. Viens no tiem uzskata, ka sātans reāli eksistē, otrs – ka neeksistē. Šī pēdējā grupa uzskata, ka sātans vienīgi simbolizē brīvu cilvēka dabisko vēlmju piepildīšanu pretstatā “vājās” kristietības sludinātajai mērenībai un atturībai.

Mūsdienās Amerikas Savienotajās Valstīs sātanisms tiek atklāti praktizēts kā likumīga reliģija. Visplašāk pazīstamā sātaniskā grupa ir Antona Šandorala Veja Pirmāsātana baznīca. Pašai grupai ir izdevies izvairīties no sliktas slavas, taču daudzi ar grupu saistīti cilvēki ir uzsākuši vietējo draudžu vai grotu veidošanu visā pasaulē. Saskaņā ar dažiem uzziņu avotiem, grupas locekļu skaits visā pasaulē ir ap10000.