Atbilde: „Dari tā, lai nevis Tu skrien pēc naudas, bet nauda seko Tev!”- Tā māca pārdošanas mārketinga lekcijās. Tālāk nāk pamācības, kā tas ir panākams. Metode: Jo vairāk pārdosi, jo bagātāks kļūsi. Šī spēle ieintriģē un kļūst aizvien aizraujošāka. Solījumi: Pārdosi tik… saņemsi tik…, pārdosi divkārt vairāk, bonusā saņemsi tādu peļņu ko sapņos neesi redzējis. Un Tu raujies. Un kurš kuram, tur jau seko vairs nav nekādas saprašanas. Bet latu vai dolāru zīmītes „actiņās” laiku pa laikam aizvien ugunīgāk iemirdzas.
Ja reiz, pārdod dārgu un ekskluzīvu preci, tad tu esi komunikabls, pozitīvs un atstāj labu iespaidu uz klientu, tātad ar Tevi viss ir kārtībā. Taču šaubas māc pati ekskluzīvā un skaistā iepakojumā tītā. Lai Tu varētu būt veiksmīgs pārdevējs, tev ir jābūt pārliecībai par sevi un par to, ko tu pārdod. Ja kāda no šīm daļām ir zudusi Tavā apziņā, tas nozīmē, ka veiksme Tevi atstāj.
Kas tad īsti slēpjas lācītim vēderā? Vai par tā saturu ir vērts cīnīties, ka jau pats pārvērties par naudas banknoti. Kas tad esi Tu pats, vai naudas vergs? Nē! Nekādā gadījumā! Tas tikai nozīmē, ka pienācis laiks pārstrukturizēt savu dzīvi.

Tu saki: „Žēl paliek klientu.” Tas nozīmē, ka kaut vai nevari pierādīt, taču intuitīvi jūti, ka kaut kas ar to ekskluzīvo „lācīti” nav kārtībā. Un tāpēc Tu domā, ka tādā veidā apmāni savus klientus.
Kā jau pieredzējis pārdevējs Tu arī izproti kapitalizācijas un globalizācijas īstos nodomus. Nopelnīt pēc iespējas vairāk, pretī sniegt pēc iespējas mazāk. Paskaties pats, cik daudz tiek pārmaksāts par pazīstamas firmas zīmolu? Bet pati prece nāk no „made in Honghong” vai arī „made in China”. Vai ir vērts pārmaksāt tikai par logo, vai skaisti iesaiņotu iepakojumu?

Brīžiem pat šķiet, ka apziņā jau tiek iepotēts, ka „lācītis” ir apzeltīts, vai arī – ar briljanta kronīti galvā, tāpēc attiecīga cena. Bet nopērkot kāroto “lācīti” un pārnākot mājās pamani, ka apzeltījums nogājis, bet briljanta kronītis kaut kur pazudis. Vai pa ceļam kāds nozadzis? Nē, Tava klienta apziņa nozagta un pārdevēja pārdošanas talants izniekots un apzagts.
Kapitalizācija un globalizācija apzog abus, gan pārdevēju, gan klientu. Bet par ko mēs maksājam? Par tukšiem sapņiem, kurus nav iespējams piepildīt ar metāla stieni zelta vietā, vai stikla gabaliņu briljanta vietā. Vai arī kā mums negribētos to atzīt, taču mūsu sapņus spēj piepildīt tikai un vienīgi Dievs.

Tas iespējams būs nepopulārs padoms. Pienācis laiks Tev doties tālāk. Vai cik tas ekskluzīvais un skaistais „lācītis” arī nebūtu, atstāj to! Jo Tava sirdsapziņa Tevi grauzīs aizvien vairāk, padarot Tevi vēl nelaimīgāku. Nav vērts veltīgi izniekot savu talantu un dzīves laiku uz to, ko Tu jūti, ka tas nav tā vērts.
Saprotams, ka būsi apbēdināts, tāpēc, lai Tevi iedvesmotu uz jauniem varoņdarbiem, parunāsim par kaut ko vērtīgāku, nekā Tavs atstātais ekskluzīvais „lācītis”. Par ko es runāju? Par Tavu talantu. Tad, lūk, par to.

Talants, gribasspēks un darba tikums

Darba tikums: Tam Kungam par godu! Šāda veida apziņa neļaus Tev kļūdīties. Kad Dievs vada mūsu ceļu un Viņam uzticamies, tad viņš neiedos akmeni maizes vietā, vai metāla stieni zelta vietā, vai arī stikla gabaliņu briljanta vietā. Viņš Tev dod vairāk par to, ko Tu sapņos pat nespēj izsapņot.

Hobijs – laika zaglis

Sātans ir zaglis. Bībelē teikts: „Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu.”(Jāņa 10: 10)
Domājams, ka zagt var ne tikai īpašumu, mantu, autortiesības, bet var zagt arī godu –pārmetumos, apmelošanā. Taču gribu pievērst uzmanību kādam ne tik pamanāmam zādzības veidam. Tava laika zagšana.

Slinkums- pašdegredācijas ceļš, taču nevērtīga darbošanās ir tas pats.
Skaudība-sava potenciāla attīstības bremzēšana, bet darot kaut ko tāpēc, ka dara to kāds cits, kuram sanāk, ir tas pats. Ātra peļņa- ātri ieguvumi= ātra degradācija un nāve.

MAN PATĪK!

Cik ir tādu hobiju, kas aizņem dzīves laiku? Bezmērķīgi hobiji. Var jau teikt: „Man patīk”. Kas tieši tev patīk? Vai tā nav visdrīzāk atkarība no bezmērķīga hobija, nekā tava patiesā talanta attīstīšanas patika?
Vai tavs hobijs attīsta tavu iekšējo potenciālu, intelektu, izdomu? Vai vienkārši nosit laiku un degradē?

Dzīvnieciņi-kustonīši

Nekad nav saprasta, tā ņemšanās ap sakrustotajiem kustoņiem. Dārga mantiņa, lai ar to izceltos uz citu cilvēku fona, vai sava statusa atspoguļošana sabiedrībā. Lai visi redz „Esmu spica.”
Vai tavs laiks nav daudz dārgāks par jebkuru šķietamu mantiņu? Bībelē teikts: „Kur ir tava sirds tur ir tava manta.” (Mat.6: 21)
Tādi „plikiņie” kustonīši bez spalvas. Un to kamzolīšu šūšana un pirkšana, čībiņās ietuntuļošana un mājās atvēlēta vietiņa mini garderobei ar suņu aksesuāriem, tās kakla siksniņas ar cirkona rotājumiem un tās drēbītes cita par citu spicāka un diētiskais suņa ēdiens, bet par kustonīša režīma ievērošanu vispār nerunājot. Nu, gluži kā Barbija lelles bērnībā, tikai dzīvā veidolā.
Tad tie „trīceklīši”, kuri prasa visu Tavu uzmanību, ka pat uz sieviešu istabu nevar mierīgi aiziet. Kad pie durvīm smilkstēšana tāda, it kā kāds rīkli grieztu.
Vai arī sarunā ar draudzeni jau jūti, ka nevari būt drošs, jo nevar zināt, kad tas egoistiņš kamps Tev ciskā, greizsirdības dēļ.

Nav saprotams, kurš tad kuram pieder. Saimniece mantiņai vai mantiņai saimniece.
Nav saprotams, tas, ka sunīša aprūpē jāiegulda vairāk, nekā mazuļa audzināšanā.
Tā ir tāda dēmoniska padarīšana. Kaut kas sakrustots miesā ir sakrustots arī garā. Un kas negaidītā vai nedrošā brīdī ir sagaidāms no tā sakrustotā un dēmonizētā, taču nav zināms.
Bērnu aizstāt ar suni un atrunāties, ka bērns ir dārgs prieks? Tā ir dēmoniskas ietekmes atrunāšanās.

Retro auto?

Hobijs: Un tā ņemšanās ap vecajām automašīnām. Var jau teikt: „Ko Tu saproti no retro?!” Var jau būt, ka nesaprotu neko, bet parēķini pats, cik daudz naudas un pūles Tu tajā ieguldi. Un tad vēl brīnies, ka ar otro pusi „neklapē”? Brīnies, ka viņa nesaprot, to, ka dzelzs krāms, kurš iespējams tā arī dzīvē nekad „necelsies no mirušajiem” ir svarīgāks par dzīvu cilvēku, tā teikt, Tev dāvāto dāvanu no debesīm. Turklāt viņa redziet, nesaprot to, ka automašīnā ieguldīts jau tik daudz, ka tā kļuvusi zelta vērtībā, taču mīļotā staigā cauriem apaviem. Nu, jā, kur nu man to saprast. Katram sava loģika.

Dienās būšu pilots..

Hobijs: Vai arī lidmašīnu maketu līmēšana, no vienas puses, pacietības audzināšana, bet no otras puses, no tās līmes visa māja smird tā, ka kaimiņi domā, ka Tu esi toksikomāns.

Kareivis

Hobijs: datorspēles, kurās tu izej jau kuru līmeni, jo esi paspējis kādu nošaut vai piekaut ātrāk nekā Tevi. Apsveicams, taču Tu jau domās esi noslepkavojis neskaitāmu skaitu virtuālo pretinieku, kas visbiežākos gadījumos ir cilvēks. Un reālajā dzīvē jau pat nepamani, kādas rakstura izmaņas Tevī jau notikušas un kāds neiecietīgs sadists kļuvis.

Hobijs –peļņa

Cik daudz ir tādu hobiju ar kuru palīdzību cer nopelnīt? Hobijs viduvējā līmenī, un ar vāju koncepciju. It kā laika ieguldījums ir liels, taču rezultāts līdzinās nullei. Tāda pieeja degradē lietas būtību.
Kas pamudina to darīt? Naudas kārība, kā arī skaudība. Domājot, ka, lūk, tam citam ir sanācis. Viņš ar to pelna un ir veiksmīgs. Es darīšu to pašu. Bet ir kaut kas vērtīgāks par to, kas tiek palaists garām. Talants jeb dotības. Viņam sanāk tāpēc, ka tas ir viņa talants, kas ir apzināts un attīstīts. Darba augļus redzot pēc liela darba ieguldījuma, kas nav parasti acij redzams.
Turklāt, ja Tev nav dotības un ķēriens, piemēram, nav izkoptas gaumes, krāsu izjūtas, estētiska piesitiena un nav pat vēlēšanās to darīt kvalitatīvi, tad dari ko darīdams peļņas tāpat neredzēt.
Pavirša attieksme un konveijera efekts, turklāt pa neadekvātu cenu, vienmēr ir pamanāms. Guvuma nav ne pārdevējam, ne arī potenciālam pircējam.

Tavs Talants, ne sveša talants

Ieteikums atrast savu talantu, spilgts piemērs šešgadnieces miljonāres Šerlijas Templas gadījums, spējas un vērtējot tās, nevis no mūslaiku tirgus ekonomiskās situācijas, bet gan no tā, kas ir patiesi paslēpts dziļi Tevī.
Vērtība ir nevis tajā kādas ir mūslaiku noteicošās tendences, bet patiesā vērtība ir Tava talanta un potenciāla atklāšana un ieguldīšana tajā.
Vērtība kļūst, tad, kad no savām personīgām dzīlēm izroc neizskatīgu šķautņainu akmeni, kas pārtop tīratradnes dārgakmenī.

Apziņa: „Es to daru, jo ar to var nopelnīt.” vai „Par ko maksā to arī daru.” Tāda attieksme izkropļo lietas būtību. Ieguvumu nenes. Tikai nelietderīgi iztērēts laiks.

Ieguldot visas pūles sava talanta izkopšanā, tās atdevi nākotnē sagaidīsi daudz lielākā mērā. Saprotams ir vēlēšanās savā talantā ieraudzīt peļņas iespējas, ja tā, tad Tu kļūsi vienīgi par viduvējību. Peļņa ir pārejoša. Šodien nopelni daudz, bet rīt – neko.
Cilvēks ar patiesu Dieva doto dāvanu-talantu spēj valsts mērogā panākt daudz vairāk, nekā tāds, kurš domā: „Par ko maksā to arī daru.” Par pirmo personu mēs atcerēsimies vēl ilgi, bet par otro nezināsim neko. Pirmais domājis ilglaicīgi, bet otrs-īslaicīgi. Viens ir devis guvumu daudziem, otrs -guvumu sev.

Talanti izmaina Latviju

Talanti savas nozares speciālisti, cilvēki leģendas, kas izmainījušas Latviju.

Politika- Kārlis Ulmanis- Latvijas Valsts prezidents, kurš ieveda Latviju labklājībā sešu gadu laikā.
Literatūra – Rainis latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis. Būtiski ietekmēja literārās latviešu valodas attīstību.
Kultūra/balets- Māris Liepa slavens latviešu baleta mākslinieks un kinoaktieris.
Steps Latvijā- Padomju laikā stepu, tāpat kā džezu, mēģināja iznīdēt. Latvijā steps izdzīvoja, pateicoties Operetes teātra nopelniem bagātajam aktierim un stepa pasniedzējam Jānim Pirvicam.
Sporta dejas- Agita un Valērijs Mironovi- vairākkārtēji Latvijas čempioni sporta dejās, Eiropas čempionāta un kausu finālisti, profesionāli sporta deju pasniedzēji un tiesneši, kā arī TV šovu „Dejo ar zvaigzni” un „Dejo ar zvaigzni 2″ veidotāji.
Sports -Uljana Semjonova – Viena no slavenākajām sieviešu centra spēlētājām ir bijusī latviešu basketboliste.
Kino- kinorežisors Juris Podnieks – operators, režisors un producents, kā arī Latvijas patriots. Viņa kinomantojums, it īpaši filmas “Vai viegli būt jaunam?”, “Mēs” un “Impērijas gals”, spilgti un precīzi saglabās liecības par notikumiem Padomju Latvijā.
Zinātne –Pauls Stradiņš izcils latviešu ķirurgs un veselības aprūpes organizētājs, Latvijas Universitātes un Rīgas Medicīnas institūta profesors. Izveidojis privātu medicīnas vēstures materiālu kolekciju, kas kļuvusi par pamatu Medicīnas vēstures muzeja izveidošanai (tagad -Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs).
Ivars Kalniņš – medicīnas zinātnieks izstrādā Latvijā jaunas zāles 1. pretvēža imunostimulātors –leakadīns. 2. preparāts sirds-asinsvadu slimību ārstēšanai –mildronāts.
Arnolds Alksnis zinātnieks, kura izgudrojums sekmīgi likts lietā ne tikai uz Zemes, bet arī kosmosā un starpplanētu telpas izpētei. Izgudrojums- putupoliuretāni. putupoliuretānus izmanto celtniecībā un kosmosa tehnoloģijās kā siltumizolācijas materiālus.

Tava vērtība

Vērtība ir nevis tajā, kādas ir mūslaiku noteicošās tendences, bet patiesā vērtība ir Tava talanta un potenciāla atklāšana, kā arī ieguldīšana tajā. Iegūldot visas pūles sava talanta izkopšanā, nākotnē atdevi sagaidīsi daudz lielākā mērā.

Dari visu, lai par Tevi nav jākaunas ne Tev pašam, ne arī Latvijai.
Jo Latviju var uzcelt nevis dzenoties pēc neiedomājamām investīcijām, kuru dēļ pēc tam jāvergo tām, bet gan Latvijas vislielākais ieguvums esi Tu un Tavs talants, kas nav salīdzināms ar iedomu peļņu šodien.
Peļņa ar Tavu talantu ir daudz lielāka, nekā naudas daudzuma novērtēšana, kas devalvējas un kļūst nevērtīga. Bet dzīve izlietota un tukša.
Jo kas mājo Tavā sirdī, tas arī noteiks Tavu likteni un Latvijas nākotni.

Laiks iet tālāk

Noslēgumā aicinu padomāt par to, ka varbūt ir pienācis laiks iet tālāk savā pārdošanas mākslā. Ja ir pietiekami ilgi būts par pārdevēju, varbūt ambīcijas augušas un Tu iekšēji jūti, ka esi spējīgs uz daudz ko vairāk. Kas tas par pārdevēju, ja nevēlas būt par veikala direktoru. Tas ir normāli. Tu audz. Taču varbūt tas arī skanēs nedaudz ķecerīgi, iespējams ir pienācis laiks būt par savas kompānijas prezidentu. Atrast piemērotāko pārdošanas preci, tirdzniecības vietu, bet galvenais atrast sevī pārliecību par to, ka tavs drošsirdīgais solis ir tava talanta potenciāla attīstīšana.

Novēlu veiksmi sava talanta attīstīšanā un sev piemērotās preces atrašanā.

Esi talantīgs? Nauda Tevi atradīs pati.

 Šī darba galvenais mērķis ir parādīt vistiešāko materiālo izdevīgumu izejot no personīgās morālās atbildības. Aicināt uzņēmējus aktīvi piedalīties sabiedrības sociālajā dzīvē līdz ar to paaugstinot valsts kultūras līmeni. Pievērst biznesmeņu uzmanību labdarības un sabiedrisko fondu darbībai un veicināt investēt līdzekļus valsts kultūras un sociālās dzīves attīstībai. Darba unikalitāte – mūsdienu cilvēkiem neraksturīgs naudas līdzekļu iegūšanas veids; paša vajadzību apmierināšanai un/vai biznesa attīstībai, kā saprātīga un organizēta maznodrošināto nodrošināšana ar iztikas līdzekļiem un nabadzības profilakse.

1. Ievads

Labdarība – jebkuras (materiālas, finansiālas) palīdzības sniegšana personām vai organizācijām bez atlīdzības, palīdzības un pakalpojumu sniegšana tiek nodrošināta uz labdarības sniedzēja rēķina. Pētot dažādu valstu kultūras pirmsākumus nav iespējams nepievērst uzmanību sabiedrības inteliģencei, kura valsts kultūras vērtības paceļ uz augstāku attīstības līmeni.  Tie ir cilvēki ar augstiem morāles principiem, kuri nodarbojas ar labdarību un mecenātismu ne tikai aizraušanās dēļ, bet tas ir viņu dzīves princips.

Ceļš pie labdarības ved caur nodarbošanos ar uzņēmējdarbību vai biznesu. Un tieši labdarība bieži ir palīdzējusi attīstīt un stiprināt biznesu. Izpētot pasaulslavenu uzņēmēju uzņēmējdarbības attīstību mēs varam novērot, ka lielu rūpnīcu un fabriku īpašnieki veica lielu sociālo darbu un nodrošināja strādniekiem ne tikai labus dzīvošanas apstākļus, bet arī ēdnīcas, speciālas izglītības ēkas un sanatorijas strādniekiem un viņu bērniem. Gudram uzņēmējam vajadzēja izveidot labus apstākļus savam biznesam, jo lai iegūtu peļņu ir nepieciešami veseli un gudri strādnieki. Uzlabojot viņu darba un dzīves apstākļus vadītājs veicināja veselu strādnieku dinastiju izveidošanos, kur strādnieku bērni gāja vecāku pēdās strādāt tajā pašā rūpnīcā.  Un šeit saplūst ne tikai materiālais izdevīgums, bet arī morālais pienākums.  Tajā pašā laikā, rūpējoties par saviem darbiniekiem, uzņēmējs iegūst labu reputāciju un plašu atpazīstamību sabiedrībā, kas savukārt veicina darbinieku uzticamību un biznesa stiprināšanu, jo labvēlis iegūst īpašu uzticamību. «Dvēsele, kas bagātīgi svētī citus, taps stiprināta, un, kas bagātīgi veldzē citus, arī pats kļūs veldzēts.» – vēsta sena gudrība. [1]. Lielas naudas summas, kuras ir iztērētas cēliem mērķiem liecina par biznesa uzplaukumu.

2. Mīti un labdarība

Bet šeit rodas daži mīti, kuri attur mūsdienu uzņēmējus novirzīt līdzekļus labdarības mērķiem. Viens no tādiem mītiem ir, ka grūtā ekonomiskā laikā ne tikai valstī, bet visā pasaulē, uzņēmējs uzskata, ka viņam nav pietiekoši daudz līdzekļu labdarībai, un nodarboties ar šiem cēlajiem mērķiem vajag tam, kuram ir nauda. Bet labdarība, kā tika minēts definīcijā, ir ne viss piespiedu, bet labprātīga līdzekļu ziedošanaUn katra mēneša ienākumi nenosaka iespēju un vēlmi ziedotLabdarība nav bagāto liktenis, bet tā izriet no katra indivīda atbildībasDiemžēl šodien daudzi brīvprātīgie, kuri nodarbojas ar labdarību ir spiesti kompensēt valsts funkcijas, bet labdarība neattiecas tikai uz valsti, cik uz katra sabiedrības locekļa pilsonisko pienākumu.

Vel viens mīts saka, ka labdarības fondi nodarbojas ar naudas ‘’atmazgāšanu’’, lai izvairītos no nodokļiem un ja jau palīdzēt, tad uzreiz tiem, kam tas ir nepieciešams. Toties šodienas darba ritms ar lielo aizņemtību nedod iespēju nodarboties ar tiešu trūkumcietēju meklēšanu, kas galarezultātā noved pie tā, ka principā vairs nav vēlēšanās ziedot. Protams, ka mūsu līdzcilvēku neuzticībai ir pamatojums, bet tas ne pavisam nenozīmē to , ka visus kas vēlas nodarboties ar labdarību mēs varam apvainot zagšanā, naudas ‘’atmazgāšanā’’ un negodīgā līdzekļu izlietošanā.

2.1.AB.LV

Piemēram, 2009. gada pirmajā pusgadā ar AB.LV Sabiedriskā labuma fonda atbalstu ir noritējuši 34 projekti un pasākumi: saskaņā ar fonda programmām atbalstītas gan pazīstamu, gan arī jauno mākslinieku izstādes, ziedota nauda bērnu un jauniešu attīstības un hroniski slimo bērnu rehabilitācijas programmām. Ar jauniem darbiem papildināta Aizkraukles bankas modernās mākslas kolekcija, kas tiek veidota sadarbības ietvaros starp Aizkraukles banku, LR Kultūras ministriju, fondu un biedrību „Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs”. AB.LV Sabiedriskā labuma fonds aktīvi piedalās arī ziedošanas kultūras attīstīšanā. Izveidota īpaša grantu programma „Atbalsts nevalstisko organizāciju ziedojumu piesaistes projektiem”. Šīs programmas nolūks ir palīdzēt Latvijas labdarības organizācijām piesaistīt vietējo finansējumu, galvenokārt ziedojumus, savu mērķu īstenošanai.

Kopš 2009. gada sākumā AB.LV Sabiedriskā labuma fonds īsteno Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas Finanšu instrumentu finansētu projektu „Filantropijas attīstība 2009 –2011”. Tā mērķis — sekmēt filantropijas attīstību Latvijā, nostiprinot nevalstisko organizāciju spēju piesaistīt vietējo finansējumu un šo organizāciju veiktspēju, kā arī popularizēt zināšanas un veidot izpratni par vienu no filantropijas paveidiem — korporatīvo filantropiju.

AB.LV Sabiedriskā labuma fonds — korporatīvs labdarības fonds, kas sekmē sabiedrības un biznesa sociālo atbildību par līdzcilvēkiem un vidi, kurā darbojamies. Fonds atbalsta radošus cilvēkus un izcilas organizācijas, kas iegulda savus pūliņus un zināšanas, lai sasniegtu visai sabiedrībai svarīgus mērķus — veidotu stipru Latvijas valsti, saliedētu un pārtikušu sabiedrību. Fonda dibinātāji ir Oļegs Fiļs un Ernests Bernis.[2]

2.2. Bezpeļņas  nodibinājums  “KRAUKĻA FONDS”

Otrais piemērs Kraukļa fonds. Nodibinājums “Kraukļa fonds” krīzes laikā nodrošina trūcīgos iedzīvotājus, pirmām kārtām daudzbērnu ģimenes, ar pārtiku. Par to, kā notiek pārtikas paku sarūpēšana un sadale, stāsta fonda valdes locekle Ruta Onzule un projekta koordinatore Natālija Pundonena.

Redzot, cik daudziem cilvēkiem klājas grūti, pārtikas pakas izsniedzam ne tikai daudzbērnu ģimenēm, bet arī citiem iedzīvotājiem. Ne vienmēr labklājības līmeni nosaka dzīvokļa iekārtojums, mēbeles, situācijas ir dažādas – daudziem ir kredītsaistības, bet visiem ir vajadzīga pārtika: vai tā ir vientuļā māmiņa ar bērnu vai invalīds kopš bērnības. Galvenokārt tomēr palīdzam daudzbērnu ģimenēm, pārsvarā tās ir piecu un sešu bērnu, bet ir arī deviņu un 11, pat 13 bērnu ģimenes. Tieši lielākajai ģimenei situācija uzlabojās, un viņiem pārtikas palīdzība vairs nav nepieciešama.

Kraukļa fonds 40 sadales vietās visā Latvijā ģimenēm un personām, kurām piešķirts trūcīgā statuss, izsniedz arī Eiropas Komisijas programmas pārtikas pakas. Savukārt tās personas, kuras neatbilst trūcīgā statusam, bet kurām ir grūti apstākļi, var saņemt mūsu pārtikas pakas. Sociālie dienesti informē, arī iedzīvotāji cits citam padod šo ziņu.

Misija ir panākt, lai civēks mainītu arī savu domāšanu. Cilvēku skaits, kuriem nepieciešama palīdzība pārtikas veidā, pieaug. Turklāt brīvprātīgie vienmēr arī aprunājas ar atnākušajiem par viņu problēmām, un tas ir ļoti svarīgi. Šie cilvēki jūt, ka ir kāds, kas par viņiem raizējas, uztraucas. Pērn septembrī Kraukļa fonds nedēļā izsniedza mazāk par 200 pārtikas pakām, šogad jau 1200. Paralēli šīm pakām izsniedzam arī EK programmas pārtikas pakas, kas sastāv no auzu pārslām, četrgraudu pārslām, griķu pārslām, diviem litriem piena un piena pulvera.

Kraukļa fonds nav noteicis nekādus papildu nosacījumus pārtikas paku saņemšanai, vienīgais nosacījums, saņemot EK pārtikas paku, ir trūcīgās ģimenes vai personas statuss, ko apliecina pašvaldības sociālā dienesta izsniegta izziņa. Kraukļa fonds nav arī reliģiska organizācija. Cilvēki var brīvi izvēlēties, kur saņemt savu pārtikas paku. Pārpratums noskaidrots un pamatā tam bija cilvēku savstarpējās attiecības.

Kraukļa fonds ir sabiedriskā labuma organizācija, un tas nozīmē, ka ziedotāji saņem nodokļu atlaides. Bet arī privātās personas kopā saziedojušas deviņas tonnas pārtikas. Pērn kāda sieviete, kurai Tukuma apvidū ir liels dārzs, ziedoja daudz ābolu un bumbieru – vienā reizē ap 500 kg. Vienkārši tāpat. Citā reizē privāta maiznīca piedāvāja 5000 maizes klaipu. No “Fazer” SIA un “Zelta vārpas” SIA regulāri saņemam maizi, firma “Agats A” ziedo lavašu, “Ezerkauliņi” – bez ķīmijas audzētus dārzeņus, “Adugs” no Līvāniem – cepumus. Draudze “Dieva ģimene” – naudu, lai varētu nopirkt septiņas tonnas kartupeļu.

Mūsu sabiedrības problēma ir Dieva atziņas un bijības trūkums. Tas ētikas jautājums. Bet, kā teikts Bībelē, – Dieva bijības alga ir bagātība, gods un slava. Dieva vārds mūs aicina nevis lādēt valdību, bet lūgt, lai viņu acis ir apgaismotas, prāts gaišs un sirdsapziņa tīra. Zivs sāk pūt no galvas. Bērni skatās, kā uzvedas vecāki, un no viņiem mācās. Ja tur augšā, valsts varas gaiteņos, nav Dieva bijības, arī tauta zaudē saprašanu, kas ir pareizi un kas nav.Sabiedrībā ļoti trūkst mīlestības. Pats galvenais ir cilvēkus atbalstīt, teikt labus vārdus..

Fonds negaidīti pasniedz pārtiku, un daudzi tā arī saka – kā no Dieva. Esam iecerējuši darboties tikai krīzes laikā. Kad apstākļi uzlabosies, fonds savu darbību varētu izbeigt. Kas paliks cilvēkiem – vai viņu garīgais mugurkauls nostiprinās, vai dzīves uztvere veidojas pozitīva, lai spēj ticēt sev un mīlēt savu tuvāko.[3]

3. Likumdošana un labdarība

Piemēram, ne vēlāk kā no 2010 gada ir pieņemts likums par to, ka uz izdevumu summu, kas nav saistīta ar uzņēmuma saimniecisko darbību ienākumi ir ne tikai jāpalielina līdz nodokļiem, bet arī jākondensē 1,5, kas gala rezultātā palielina peļņas nodokli. Pie tam, nepieciešams atzīmēt, ka ne visām organizācijām un vel vairāk fiziskajām  personām ir oficiāla atļauja saņemt ziedojumus. Piemēram, nav iespējams pārskaitīt līdzekļus, lai veiktu dārgu medicīnisko operāciju cilvēkam, pamatojot to  kā tiešos saimnieciskos izdevumus, tātad arī grūtāk ir ‘’atmazgāt” pārskaitīto naudu. Vel vairāk, Likums par uzņēmumu ienākuma nodokli [4] 20.1 pants. Nodokļa atlaide ziedotājiem (2) Kopējā nodokļa atlaide saskaņā ar šā panta noteikumiem nedrīkst pārsniegt 20 procentus no nodokļa kopējās summas.

Labdarības fondiem un organizācijām ir pienākums katru  publicēt atskaites par savu darbību, un katrs interisents var iepazīties kādu mērķu realizācijai ir izlietoti līdzekļi. Vel jo vairāk, ja mēs vēlamies palīdzēt ne tikai vienu reizi un pievērst sabiedrības un valsts uzmanību konkrētām problēmām, labdarības fondiem ir lielāka pieredze, iespējas un laika tādu jautājumu risināšanā.

4. Socioloģiskais pētījums: fizisku un juridisku personu ziedojumi

Socioloģiskajā pētījumā piedalījās Latvijas Republikas teritorijā reģistrēti uzņēmumi SIA (sabiedrības ar ierobežotu atbildību) ar darba pieredzi no 3 līdz 10 gadiem. Minētais laika periods ir bijis pietiekošs, lai uzņēmēji spētu ieņemt savu nišu un adoptēties darba tirgū. Pētījumā piedalījās dažādu virzienu un netto apgrozījuma uzņēmumu vadītāji

1.att. Fizisku un jiridisku personu  labdarības sadalījums.

 Socioloģiskais  pētījums starp mazā un vidējā biznesa firmām Latvijā liecina, ka ziedot trūkumcietējiem vēlas 100% uzņēmēju. Uzsākot jebkuru finansiālo darbību uzņēmējs rēķinās ar peļņu, tātad intuitīvi paceļas jautājums par peļņas izlietojumu. Neskatoties uz to, ka visi respondenti norāda uz to, ka ir samazinājušies ienākumi, lielākā daļa uzņēmēju ir saglabājuši vēlēšanos ziedot. Tas pierāda to , ka zemu ienākumu līmenis nav šķērslis tam, lai savu iespēju robežās palīdzētu grūtībās nonākušiem līdzcilvēkiem. Tomēr tiešu līdzdalību labdarībā kā juridiskas personas pieņem ne vairāk kā 20% respondenti.  Tajā pašā laikā cilvēki ziedo daudz vairāk kā fiziskas personas. Tas atbrīvo viņus no problēmām, kas saistītas ar  likumdošanas izpēti, papildus papīra darbu, kas saistīts ar atskaišu sagatavošanu un papildus nodokļiem, kuri ir jāmaksā juridiskajām personām, kas samazina vēlēšanos piedalīties labdarības un sociālos mērķos. Veiksmīgi uzņēmēji ir tie, kuri māk veidot pareizus  ieguldījumus.  Jo viens miljons ir nauda un viens santīms arī ir nauda Ienākošo finansiālo līdzekļu daudzums ir gudru investīciju rezultāts un uzņēmēji, kuriem ir liela pieredze biznesā, un kuri sasniedzot līmeni, kad viņiem ir iespēja un vēlēšanās nodarboties ar labdarību, cenšas būt rūdīti, izrēķinot ne tikai ieguldījuma summu, bet arī izdevumi, kas ir saistīti ar nodokļiem. Pēc pētījuma rezultātiem 30% uzņēmēju nevēlas piedalīties labdarības akcijās publiski, jo nevēlas piesaistīt caur to uzmanību savam biznesam. Sakarā ar nekompetences un informācijas trūkumu respondenti nenovērtē labdarības fondu darbu, līdz ar to arī līdzdalību labdarības pasākumos. Tas viss negatīvi ietekmē mūsdienu sabiedrības kultūru. Rezultātā mums pieder šodiena. Sabiedrība, kura neredz līdzcilvēku vajadzības – degradē. Krīt ekonomiskais līmenis, jo mūsu bagātība neatrodas mūsu makā, bet mūsu prātā. Ko cilvēks iesēs, to viņš arī nopļaus. [5] Mēs ļoti labi saprotam to, ka lai varētu savākt ražu ir nepieciešams laicīgi iesēt sēklu, pēc tam rūpēties par asnu un tikai pēc noteikta laika mēs varam novākt ražu Viss darbs no mums prasa laiku un spēku, jo sēšanas un pļaušanas likumu  nav atcēlis. Laimīgu sabiedrību veido laimīgi cilvēki, bet cilvēki nevar būt laimīgi pa katrs atsevišķi pa vienam, viņi dalās mīlestībā un laimē ziedojot savu laiku, spēkus un naudu caur ko saņem gandarījumu un kļūst piepildīti ar laimes sajūtu un bagātību.

Nobeigums

Labdarība un uzņēmējdarbība mūsdienu sabiedrība atrodas medaļas vienā pusē. Katras valsts sociālā dzīve ne tik daudz attēlo valsts rūpes, cik daudz tā parāda katra indivīda atbildību. Uzņēmējdarbības un biznesa attīstības līmenis vistiešākajā veidā ir atkarīgs  no vadītāja personīgajām īpašībām , kuras veicina ne tikai finansiālo līdzekļu peļņu, bet arī piesaista cieņu pret darbiniekiem, rūpes par tuvāko, labsirdību un uzupurēšanos. Uzņēmējs, kurš piedalās sabiedrības labdarības dzīvē kļūst par tās pilntiesīgu locekli, kas attīsta sabiedrības morāli un kultūru. Biznesa attīstība vistiešākajā veidā ir atkarīga ne tikai no darba, bet morālajām attiecībām.

Literatūra:

1.Kanoniska Bībele, Salamana pamācības.11:25.

2.http://www.ab.lv/lv/press/actual/date/2009/07/31/363

3.http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/sociala.palidziba/?doc=81573

4.Likums par uzņēmumu ienākuma nodokli. Publicēts:Vēstnesis 32 01.03.1995

5. Kanoniska Bībele, Galatiešiem 6:7

Autors: Sanita

Un Viņš uz tiem sacīja: „Vai sveci iededzina, lai to liktu apakš pūra vai zem gultas? Vai ne tāpēc, lai to liek lukturī? Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā; un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms. Ja kam ausis ir dzirdēt, tas lai dzird.” Un viņš tiem sacīja: „Ievērojiet, ko jūs dzirdat. Ar kādu mēru jūs mērojat, mēros jums, un pieliks jums vēl klāt. Jo kam ir, tam dos; un kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir.” (Marka 4:21-25)

Attieksmes maiņa

Kopš esmu kristiete mana attieksme darbā ir mainījusies pozitīvā virzienā – uz daudzām lietām es skatos citādāk un darbam pieeju ar lielāku atbildību. Agrāk tas nebija tik primāri, norāda Karīna, kura strādā vadošā amatā finanšu sfērā.
Attieksmes maiņa pret darbu nav bez rezultātiem – arī kolēģi un vadītāji uz viņu skatās daudz savādāk un novērtē viņu kā darbinieci.
Pasaulē ir daudz darba vietu un strādājošo, līdz ar to kristiešiem ir dažādi kolēģi ar atšķirīgām īpašībām, paradumiem. Arī biznesa vadības rokasgrāmatas apliecina, ka daļā darbiniekos ir redzama lielāka vēlme vairāk meklēt iespējas, kāpēc uzdoto darbu nedarīt, nevis meklēt ceļus, kā to paveikt, vai arī – darbu veikt ar „gariem zobiem”. Karīna novērojusi, ka darba vietā galvenā atšķirība starp labu kristieti un darbinieku, kas nav Dievu pieņēmis, ir tieši attieksmē. Vienlaikus viņa atzīst, ka arī nav ideāla, bet, ja uznākt grūtības, tad sākotnēji viņa cenšas savest sevi kārtībā un apzināt iemeslus, kāpēc tas ir noticis. Visbiežākie iemesli, kāpēc darbinieks darba vietā jūtas neapmierināts, ir sagurums un izlaistais laiks, kad nav pietiekami lūgts un lasīts Dieva vārds, kas ir pamats līdzsvara zušanai. Tas ir skaļš signāls, ka pienācis laiks, ko mainīt un vairāk laika veltīt ar Jēzu – lūdzot, slavējot, klausoties, pārdomājot un lasot Viņa vārdu. „Tas saliek visu vietās, tā es saprotu cēloni un novēršu savu skatu no problēmas, bet fokusējos uz Dievu. Grūto situāciju nodotu Dieva rokās, un Viņš to atrisina. Tas dod mieru un atgriež stabilitāti,” viņa saka.
Arī Mateja evaņģēlijā 11.nodaļā ir teikts – Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi, mācaties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm. Patiesa atziņa lasāma arī Salamana Pamācības 9:10 – kad cirvis ir kļuvis neass un tā asmens netiek uzasināts, tad jāpieliek vairāk spēka, bet labākas darba veiksmes priekšnoteikums ir gudrība.

Cieņa pret vadītājiem

Centies būt Dieva acīs krietns darbinieks, kam nav ko kaunēties un kas pareizi māca patiesības vārdu. (Pāvila 2. vēstule Timotejam 2:15)
Tomēr, paļaujoties tikai uz cilvēcisku skatījumu – darbiniekiem nepatīk, ja viņi tiek kontrolēti un reizēm pat ļaunu negribot – vadītājs tiek aprunāts, lai gan tā uzdevums ir kontrolēt darbiniekus un uzdot tiem veicamos uzdevumus. „Dieva vārdā ir teikts, ka savus vadītājus ir jāciena,” atzīmē Karīna. Paklausiet saviem vadītājiem un esiet padevīgi, jo viņi ir nomodā par jūsu dvēselēm kā tādi, kam būs jādod atbildība, lai tie varētu darīt ar prieku un nevis nopūzdamies, jo tas jums nav derīgi, teikts Vēstulē Ebrejiem 13:17. Arī vēstulē Romiešiem 13:1-2 ir uzsvērts, ka ikviens, lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas. Tā tad tas, kas pretojas valsts varai, saceļas pret Dieva iestādījumu. Bet tie, kas saceļas pret to, paši sagādā sev sodu.
Tiesa, kristiešiem nevajag krist otrā galējībā, un uzņemties tādu papildus darba apjomu, kuru tas nespēj izdarīt, piebilst Karīna. Mūsdienu pasaulē, diemžēl tā ir, ka cilvēkam, ja tas atļauj, tiek uz pleciem uzkrauts vēl un vēl jauni darba pajūgi. Tomēr labāk ir uzreiz pateikt, ka šo papildus darbu nevarēšu veikt, nekā apsolīt un to neizdarīt, bet, ja ir apsolīts, tad tas ir jāizdara kvalitatīvi.

Situācijas, kad kolēģi kaitina

Kristiešiem darba vieta ne vienmēr ir rožu dārzs bez ērkšķiem, un arī mūs reizēm kolēģis var nokaitināt. Tas nav viegls uzdevumus – savaldība un noturēties, lai kolēģim nepateiktu kaut ko asāku, atzīmē Karīna. Tāpat ir svarīgi atcerēties, ja tomēr bijusi situācija, kad viss nav tik spoži izgājis – ir jāatvainojas un jāizlīgst miers. Bībelē vairākās vietās ir atgādināts, ka mums jāmīl savi tuvākie kā sevi paši, arī Lūkas 6:31 atgādina – Un kā jūs gribat, lai ļaudis jums dara, tāpat dariet viņiem.
Ikviens ir saticis cilvēku, par kuru tam ir grūti pozitīvi izteikties, tomēr tas uzreiz nenozīmē, ka rodoties iespējai mums ir jānosūdz šāds kolēģis vai jāizsaka, kas negatīvs. „Mums ir jāparāda sava mīlestība, protams, tas nav viegli. Bet, ja mēs gribam būt līderi, tad tas ir jāiemācas. Līderis biznesā ir tāds, kuram ir daudz sekotāju, un, ja tu to nevari iemācīties, tad nekad par līderi nekļūsi,” saka Karīna. Lai biznesā kļūtu par līderi pats pamats ir stipra personība. Proti, līderim ir jābūt spēcīgam, lai tas varētu būt par paraugu darbiniekiem, kurus tas vada. Tāpat līderim ir jāmīl, ko viņš dara un jājūt lielu atbildību ne tikai par savu darbu, bet arī pret saviem darbiniekiem. Doktors Čārlzs Stenlijs savās svētrunās bieži atgādina, ka mēs ikdienā ietekmējam daudzu cilvēku dzīves, lai arī to ne vienmēr apzināmies. Arī mūsu uzskatus, un to, kā raugāmies uz dažādām lietām un situācijām dzīvē, ietekmē mums svarīgo cilvēku attieksme. «Ja tu neesi vadītājs, tu ietekmē daudzu cilvēku dzīves, bet, ja tu tāds esi, tad tava loma un atbildība ir vēl lielāka,” rezumē Karīna.

Darba vāveres ritenis

Zināmais biznesa princips, lai gūtu panākumus – ir jādara vairāk, tomēr, kā lai nenonāk otrā galējībā un neiekrist darba akacī, kad naktīs guli un sapņo tikai par savu darbu? „Tā ir smalka lieta,” atzīmē Karīna, paskaidrojot, ja dzīvo viens, tad sevi daudz neapzodz, bet, ja cilvēkam ir ģimene un bērni, tad situācija ir citāda. „Man ir brīži, kad es naktīs sāku bieži sapņot par darbu, tad nav īsti labi, jo saprotu, ka esmu iejūgusies par daudz un uz to lieku pārāk lielas cerības. Tad es pārslodzi atdodu Dieva rokās, un noņemu no sevis smago nastu,” smaidot norāda Karīna. Arī draudzes Prieka Vēsts mācītājs Vilnis Gleške vienā dievkalpojumā aicināja piesargāties un lūgt Dievu, lai ikdienas steiga un rutīna neapcietina mūsu sirdis. Izeja ir viena – lūgšana un laika pavadīšana ar Dievu. Salamana Pamācībās 4:23 ir liels gudrības grauds – pāri visam, kas jāsargā, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!

Dzimšanas dienas tortes

Darbā ir arī dzimšanas, vārda dienas un citi saviesīgi pasākumi. Kā tādos ir jāuzvedas kristiešiem – vai mums ir jāieņem noraidoša pozīcija vai tomēr jārīkojas citādi? „Kristiešiem nevajag norobežoties no citiem cilvēkiem, protams, ir jāzina robežas – cik tālu var iet. Un, ja kristietis šīs robežas nezina, tad labāk tādos pasākumos ir nepiedalīties,” saka Karīna. Vienlaikus uzsverot, ka svarīgi, lai cilvēki uz mums – kristiešiem skatās kā uz personu ar kuru var aprunāties, lai neradām priekšstatu, ka esam no „augstiem plauktiem”. Tas nav veids, kā nodibināt attiecības ar cilvēkiem, norāda Karīna, jo arī Dieva raksturs nav tāds, ka Viņš visu laiku vicina savu bargo pirkstu, ka visu darām nepareizi.

Katra diena ar lūgšanu

Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc, ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti. (Romiešiem 8:28)
Lai veiksmīgi sāktos diena, un nebūtu tik ievainojams savā ikdienā un darba dienā, rīta cēlienā ir labi veltīt kvalitatīvu laiku ar Dievu. „Tas ieliek foršu pamatu dienai, tad esi daudz spēcīgāks un nav tik viegli paklupt, sadusmoties vai ne tā reaģēt,” saka Karīna.
Aizlūgdami, lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un godības pilnais Tēvs mums (jums) dotu gudrības un atklāsmes garu, lai mēs (jūs) labāk viņu izprastu, Apgaismotas gara acis, lai jūs zinātu, kādu cerību dod viņa aicinājums un kādu godības bagātību Viņš savējiem liek iemantot. Efeziešiem 1:17-18

Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. Sveci iededzinājis, neviens neliek zem pūram, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā. Tāpat, lai jūsu gaisma spīd laužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbu un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs. (Mateja 5:14-16)

Šī rakstu vieta ikvienam kristietim ir labi zināma, kas raisa mūsos pozitīvas emocijas. Ir teikts, ka mēs – tieši tā es un tu – esam pasaules gaišums. Te nav piebilde, ka esam pasaules gaisma brīžos, kad svētdienās atnākam uz dievkalpojumu! No tā izriet, ka tādiem mums jābūt savā ikdienā, arī darbā, kur pavadām daudz laika. Tāpat ne visiem ir aicinājums strādāt draudzē, tāpēc viens ir uzņēmējs, cits atkal – darba ņēmējs. Ko tad nozīmē gaisma pasaulē? Vai tas nenozīmē to, ka apkārt valda tumsa, un tāpēc mums jābūt šai gaismai, ne tikai savās runās un svētdienās, bet arī darbos, biznesā?

Analizējot aptaujātos kristiešu atbildes, kuri ieņem vadošus amatus informācijas tehnoloģijās (IT), mediju un finanšu sfērā, visi kā viens atzina, ka tas daudz nozīmē, ja esi kristietis.

Spēku dod garīgā Maize

Pirmā lieta tiek minēta, ka Dievs dod spēku, kad mums tā nav, un nekad nepamet.
Ir svarīgi sevi uzturēt ne tikai fiziskā, bet arī garīgā formā, uzsver kristietis, kas specializējas IT jomā. Lai smeltos iedvesmu un spēku, viņš iet uz baznīcu – ēst garīgo maizi. «Tā es spēju garīgi papildināties,» viņš saka. Prātā nāk arī dziesmas vārdi: «Citiem spēks ir zirgos, citiem kaujas ratos, bet mūsu spēks ir tā Kunga Vārds svēts.» Cik tomēr tie ir patiesi, un ikviens to ir piedzīvojis. Tas attiecās uz jebkuru situāciju, kādā esi nonācis.

Likstas ar automašīnu

Savukārt finanšu jomā strādājošais, stāstīja, ka ziedu laiku buma laikā bija nopircis automašīnu, un atzina, ka sevī toreiz juta, ka īsti nav apstiprinājums, ka šo mašīnu vajadzētu pirkt. Tomēr, izrēķinot mēneša ienākumus, secināja, ka tas ir pa spēkam, turklāt visi pirka. Tomēr laikam ejot, mašīnu vajadzēja pārdod, un, lai arī tika pieļauta kļūda, Dievs mūs nekad neatstāj. Viņš palīdzēja pārdod mašīnu par pieņemamu cenu, arī laikā, kad auto tirgus bija apstājies, un šobrīd palīdz nokārtot saistības ar banku. Dievs ir uzticams, un Viņš vienmēr ir kopā ar mums! Cik tas tomēr ir skaisti, vai ne? Tomēr Lūkas 16:10 ir teikts – kas vismazākā lietā ir uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams, un, kas vismazākā lietā ir netaisns, tas arī lielās lietās ir netaisns.

Sadzirdēt Svēto Garu

Dievs mūs pārbauda, arī darba vietā. Katram ir bijusi situācija, kad viņš varbūt var izšmaukt, kaut ko sarunāt vai noklusēt. Ne vienmēr tām ir jābūt lielām lietām, piemēram, prātot – dot „kukuli” vai nedot. Reizēm varbūt esi paņēmis vienu atvaļinājuma dienu, bet darba devējs ir aizmirsis to atzīmēt, un tev ir izvēle – atgādināt par to, vai arī nē, jo tādējādi tu varētu «nopelnīt» vēl papildus brīvu atmaksātu dienu. Varbūt tev ir darba devēja apmaksāta takša karte, un pie tevis ir atbraucis ciemiņš un braucot viņam pretī uz lidostu, tev varbūt parādās doma, ka šo takšu karti varētu izmantot arī šādam braucienam, jo taču ir tik maza varbūtība, ka darba devējs to starp visiem rēķiniem pamanīs. Tādas situācijas ir daudz, bet šādos brīžos ir svarīgi dzirdēt Svētā Gara balsi, jo Viņš brīdina, ja kaut ko darām nepareizi.
Tās ir mazās lapsas, kas grauž mūsu vīnogulājus – arī darba vidē, tāpēc svarīgi tās izķert, lai vīnogulāji augtu cirtodami. Protams, kristiešiem darba devējiem – uzņēmējiem ir citi vilinājumi.

Bez viltus kā balodis

Esmu kristietis un tas maina lietas – ir robežas un kompromisi, kuriem var, bet uz kuriem – nevar piekrist, saka vadošais speciālists IT nozarē, kurš darbojas aptuveni desmit gadus. Tomēr ir lietas, kurām viņš nevar piekrist. Atminēties kādu darījumu, kas ir izgāzies dēļ tā, ka ir kristietis, viņš uzreiz atcerēties nevar, bet vienlaikus atzīmē, ka parasti darījumos nevajadzētu būt tā, ka pēkšņi uzpeld kādi nosacījumi, kurus neesi gaidījis, jo parasti tie ir zināmi. Par to, kas ir biznesa ētika, viņš saka – varētu diskutēt gari un plaši, bet, ievērojot biznesa ētiku ilgtermiņā, tā atmaksājas. Tāpat viņš norāda, ka biznesa ētikas jautājumi ir jebkurā biznesa segmentā, neatkarīgi strādā būvniecībā, farmācijā vai informācijas tehnoloģiju nozarē.
Arī attiecībā uz biznesa vidi, prātā nāk rakstu vieta: Redzi, es jūs sūtu kā avis vilku starpā; tāpēc esiet gudri kā čūskas un bez viltus kā baloži. (Mateja 10:16). Jēzus ar šo rakstu ir teicis, tieši tā – tev un man, ir jābūt gudriem, tomēr bez viltus kā baložiem. Arī Jānis Kristītājs sniedza atbildes muitniekiem, kad tie nāca kristīties – Lūkas 3:12-14. «Mācītāj, ko mums būt darīt?» Tad viņš teica: «Neņemiet vairāk, kā jums nolikts.» Bet arī kareivji to jautāja: «Ko tad mums būs darīt?» Un viņš tiem atbildēja: «Neaplaupiet nevienu, un neizspiediet nevienam naudu un esiet mierā ar savu algu.»

Kukulīša viltīgā smarža

„Manuprāt, kukuļdošana ir nedabīga metode-, pārdomās dalās kristiete, kura ieņem vadošu amatu mediju nozarē. Proti, pēc viņas teiktā – tā ir situācija, kad dabīgā ceļā cilvēks nevar sasniegt kāroto mērķi. Varbūt sākotnēji, šādi iegūstot «balvu», cilvēks jutīsies laimīgs, bet cik ilgi, un kāda cena par to tiek maksāta? Piemēram, ja nemāki braukt un nezini ceļu satiksmes noteikumus, bet esi sev nopircis autovadītāja apliecību – ko tas dod? Tas tikai dod pamatu tam, ka uz ceļiem vari radīt lielāku haosu un avārijas. «Līdz ar to, ja man saka, ka būs jāiedod „kukulītis”, tas man ir kā zaķim stop signāls, jo zinu, ka taisos saņemt nepelnītu un mākslīgā ceļā saņemtu risinājumu. Tas nozīmē – meklē citas iespējas un citu ceļu.» saka viņa. Tiesa, vienlaikus atzīmējot, ka neesot nekas pret dāvanām, viņai ļoti patīkot dāvanas, bet tiklīdz saož „kukulīša” smaržu, ir stop signāls.
Arī Salamana pamācībās 9:17-18 ir teikts –«zagts ūdens ir salds, un slepenībā ēsta maize garšo lieliski!» Bet viņš nezina, ka tur patiesībā mājo mirušie un viņu viesi tumšajā bedrē.

Dažādi biznesa principi

”Biznesā cilvēks uzskata, ka viņš pats ir saimnieks un biznesa augstskolā iemācīto teoriju, cenšas pielietot praktiskā dzīvē”,- turpina kristiete no mediju vides. „Tādējādi cilvēks, paļaujoties uz dažādiem biznesa principiem, ambiciozi un mērķtiecīgi cenšas kāpt pa karjeras kāpnēm. Taču, lai kļūtu par līderi ir jābūt vērtībām un augstiem kritērijiem, kuriem sekojot var sadarboties ar citiem līderiem – mācīties, attīstīties un galvenais būt gatavībā mērķa sasniegšanai nolikt uz biznesa altāra – pats sevi. Manā gadījumā biznesa karjeras attīstībā, sekoju līdera līderu norādījumiem. Zinu, ka ar Viņu nepaklupšu, nenokritīšu, nekļūdīšos. Grūtībās, neesmu viena savā izvēlē, un, ja arī kritīšu – Viņš piecels. Kaut arī būs sāpīgi momenti, vienmēr zinu pie kā griezties pēc palīdzības. Bez Viņa neesmu nekas. Kopā ar Viņu es spēju visu tā spēkā, kas mani dara stipru – esmu neuzvarama,”- savu stāstu noslēdz mediju vidē esošā kristiete.

Gudrības – atklāsmes gars

Kristieši darba vietā – neatkarīgi no nozares un ieņemamā amata, ir svētīgi. Mums spēku un gudrības – atklāsmes garu dod Jēzus, līdz ar to – Viņa spēkā varam sasniegt jebkuras virsotnes un pārvarēt visas grūtības, tostarp stresu. Pasaulē cilvēki meklē citus ceļus. Pirms nedēļas man pašai bija saruna ar reklāmas aģentūras „guru”, kuram it kā bija viss – daudz naudas, atpazīstamība, bet viņš ir nelaimīgs. Lai arī biznesā sasniegtas virsotnes, viņš atzīst, ka ģimenes dzīve viņam nav izdevusies, jo tam neatliek laika, un katru vakaru viņš noslēdz ar vīna pudeli.

Savukārt mēs – kristieši nastas, grūtās situācijas varam nodot Viņa gadīgajās rokās.
Pirms neilga laika, man darbā bija saspringtas attiecības ar vienu vadītāju, kurai patika mani ilgi turēt darbā. Pēc viena šāda vakara, Svētais Gars mani pamudināja, ka es esmu pasaules gaisma, tāpēc nevaru turēt aizvainojumu. Rezultātā nākamā dienā es viņai atzinos, ka iepriekšējā vakarā jutos vīlusies, bet aizvainojumu nevēlos turēt, tāpēc atnestu viņai šokolādi. Kopš tā laika mūsu attiecības ir uzlabojušās, viņa mani slavē, ka es strauji progresēju un atzina, ka esmu gaišums savā darba vietā.

Ir tik svarīgi pieķerties Viņam ar visu savu sirdi un dzirdēt Svētā Gara ieteikumus, vai taisni pretēji – brīdinājumus, lai neizpakotu tumsoņa skaisti iepakoto kārbiņu. Ar Dievu mēs nevaram būt viduvējības, jo Viņš mūs paceļ neatkarīgi no apstākļiem un cilvēciskā skatījuma. Viņš mūs vada visos mūsu ceļos, tāpēc paļausimies uz Viņu!

To, ka Latviju sagaida ekonomikas krīze bija paredzama, bet tomēr Tautas Partija, kura bija atbildīga par ekonomiskās krīzes novēršanu uztrauca vien partijas, bet nevis tautas intereses. Un, lūk, pie kā ir nonākusi cenu un pakalpojumu, valdības izpratnē, izlīdzināšana un pielīdzināšana Eiropas standartcenām.

Latvijas valsts prezidents V. Zatlers vienā no Saeimas sēdēm pateica tieši: „Pēdējos trīs gadus valdības vadībā un Finanšu ministrijā bija Tautas partijas pārstāvji, taču šajā laikā tā arī netika sabalansēts valsts pamatbudžets un izveidots stabilizācijas fonds. Tādējādi Latvija nav pienācīgi labi sagatavojusies pašreizējai finanšu un ekonomikas krīzei”.

Valdība kļūdās, bet jācieš tautai. Bet… tomēr…, vai nav cita ceļa kā varētu balansēt un izķepuroties no finansiālā kraha? Izradās ir!

Peļņa internetā. Vai peļņa internetā glābs Latvijas tautu ekonomikas krīzes laikā? Centīsimies to noskaidrot ar interneta mārketinga speciālista Aigara Armanova palīdzību.

SPEKTRS: Aigar, kā Jūs domājat, vai interneta bizness spētu palīdzēt Latvijas ekonomiskās krīzes laikā un tās novēršanā

Aigars Armanovs: Ļoti labs jautājums – tieši tas ir vadmotīvs, kas mani vada arī uzsākt kaut ko darīt Latvijā. Ar to es domāju gan savu darbību www.webmeistari.lvforumā, gan savu jauntopošo projektu www.webmarketing.lv, kas tieši arī būs informatīvs projekts par visiem jautājumiem, kas saistīti ar mazo Interneta biznesu.

Pats labākais, kas ir Interneta biznesā – tas ir tas, ka Tu to vari vadīt no jebkuras vietas. Vai Tu esi mājās vai auto vai ceļojumā, ja Tev ir līdzi savs laptops, tad arī bizness ir zem kontroles.

Es šajā jautājumā ļoti kritiski skatos uz mūsu valdības, izglītības iestāžu darbu. Kāpēc? Tāpēc, ka šobrīd daudziem smagajā periodā tieši Interneta bizness ir tas, kas daudzus jo daudzus cilvēkus mūsu valstī varētu glābt. Jo, lai uzsāktu Interneta biznesu, nemaz nevajag nekādu dižo sākumkapitālu. Katrā ziņā uzsākt Interneta biznesu finansiālā ziņā ir daudz vieglāk nekā atvērt mazu veikaliņu, kur tirgot konditorijas izstrādājumus.

Protams, lai uzsāktu biznesu Internetā, ir jābūt informētam, ir jāmācās un tas ir jādara visu laiku. Arī tad, kad bizness ir uzsākts. Taču tā nebūtu problēma – vidējais latvietis arī izceļas ar to, ka vienmēr ir gatavs mācīties un attīstīties. Dodiet tikai viņam pamatu, sākuma atbalsta punktu!

Bet kāpēc tas nenotiek? Ar ko nodarbojas tā ministrija, kurai tas būtu jādara? No tās puses es to tik vien dzirdu, kā “elektroniskais paraksts” vai vēl kādi citi nieki. Kamdēļ šajā valstī ir vajadzīgs elektroniskais paraksts, ja lielākā daļa Latvijā prot lietot tikai populāros iepazīšanās portālus. Vai tiešām neko vairāk nespēj? Cilvēkiem katastrofāli trūkst informācijas! Neviens šajā valstī pat necenšas neko darīt, lai notiktu pretējais, lai cilvēki būtu informēti par šīm peļņas vai papildus peļņas iespējām. Tas ko cilvēki zina, tas viss ir saistīts ar negācijām. Tauta ir pārņemta ar negatīvajām lietām, baumo, ka Internetā tikai krāpšanas vien notiek.

Lielas nekārtības notiek arī uzņēmumu vidū. Pirmkārt, tie pārsvarā ļoti neprofesionāli pieiet sevis integrēšanai Interneta vidē. Otrkārt, savas neinformētības dēļ zaudē daudz naudas pakalopjumos un servisos, kas nemaz tik daudz nemaksā. Piemēram, optimizāciju meklēšanas sistēmā „Google.” Ir daudzas “firmiņas” Latvijā, kas par brangu naudu pārdot „neko” un uzņēmēji uz to „uzķeras.”

SPEKTRS: Kā Jūs domājat, kāpēc cilvēki neuzticas peļņas iespējai internetā?

3. maijā notika liela mēroga uzņēmējdarbības konference Amerikā „Bekšīras ikgadējā tikšanās” („Berkshire Hathaway Annual Meeting”) VIDEO tās īpašais viesis bija bagātākais tēvocis pasaulē Varens Bafets.

Bagātais tēvocis no Amerikas runāja īsi: “Piezvaniet man un es jūsu uzņēmumu nopirkšu jau rīt, ja sapratīšu, kāda ir dotā biznesa jēga”. Varens Bafets (Warren Buffett- bagātākais cilvēks pasaulē, viens no īpaši pazīstamākajiem investoriem, kura 2008.g finansiālais stāvoklis tiek novērtēts – $62.0 miljardiem) Tagadējais Varens Bafeta mērķis ir investēt Vācijā, bet sakarā par darījumiem viņš uzsmaidot teica: “Jo lielāki darījumi, jo labāk. Tomēr, vairāk kā 20 pirkumus gadā es neveicu” Jautājumā kur izdevīgāk ieguldīt naudu finansiālais magnāts skaidroja, ka naudu ir vērts ieguldīt ģimenes uzņēmumos.

Foto: “Bekšīras ikgadējā tikšanās”

“Biznesa modelim nav jābūt pārgudram, jo tam es esmu pārāk dumjš”, – koķetē 77 gadus vecais kungs biznesa konferencē. Jāpiezīmē, ka tā runā Varens Bafets, kuru visā pasaulē uzskata par biznesa guru un leģendu. Cienījamais visā pasaulē vīrs stāv 10 metrus attālumā no klausītājiem, lielās un masīvās katedras priekšā, tik ļoti pārliecināti un nesatricināmi, it kā viņš runātu ar savas ģimenes uzņēmuma dalībniekiem, par kuriem ir pilnīgi pārliecināts. Kaut gan viņam patiesībā arī ir veiksmīgs ģimenes uzņēmums, kuru jau sen ir dibinājis un investējis, bet par to kautrīgi klusē. “Viss ko es vēlos, tas ir – investēt!”. Lai to darītu viņš pat ir devies Eiropas tūrē. Viņš saka: “Es vēlos pierādīt, ka esmu labākais partneris tiem, kuri grasās pārdot ģimenes uzņēmumus iekšēju vai arī ārēju cēloņu dēļ. Lai to īstenotu, es varu arī pagaidīt”.

V. Bafets spriež kā politiķis. Viņš cīnās par balsīm koncernos. Un mierina: “Ja mēs pērkam akcijas, tad ar šo uzņēmumu paliekam uz visiem laikiem. Mēs neesam ieinteresēti tajā, lai nopirktu uzņēmumu un pēc tam pārdotu”. Tā tik tiešām ir tiesa, V. Bafets nav pazīstams, kā sīkumainas reglamentācijas piekritējs. Viņš pērk koncernus ar labu menedžmentu un visus tajos ierastos procesus neaiztiek, pat darbinieki paliek savās vietās. Drīzumā V. Bafets plāno satikties ar daudzu firmu pārstāvjiem. To saraksts ir noslēpums. Viņš teica: „Konkrēts darījums vēl nav ieplānots. Mēs satiksimies ar menedžmenta pārstāvjiem, saskaņosim cenas, un tad arī tās lietas ies”.

Analītiķi nebūs

V. Bafets parasti nesūta analītiķus uz kādu no kompānijām, lai to novērtētu, jo nevēlas ietekmēties no citu uzskatiem. “Es vēl nekad neesmu lietojis konsultatīvo firmu pakalpojumus. Ja es kaut ko nesaprotu, tad negribu paļauties svešiem uzskatiem. Es pat esmu pircis kompānijas, kuras nekad neesmu redzējis”. Ar savas investīciju holdingu kompāniju (Berkshire Hathaway) palīdzību V. Bafets kļuvis par visu laiku sekmīgāko investoru. Viņa akcionāri sākot no 1965.gada ikgadēji pelna vidēji 21%. Biznesa leģendai pieder 76 kompāniju akcijas, tai skaitā „Coca-Cola“ un „Swiss Re“. Viņš ir ne visai augstās domās par ikdienas biržas izsolēm. “Ģimenes uzņēmumi domā perspektīvi un neveicina īstermiņa stratēģiju, kā arī neseko biržu tendencēm”, – komentē Bafeta kungs. Viņš nav gājis pavadā mūsdienas eiforijai interneta pasaulē, kuras augšupeja sākās 1990. gadu beigās. Līdz pat 2000.gadam daudzi ironizēja Bafetu, bet vēlāk izprata viņa gudro nākotnes plānošanas veidu. Runājot par finansiālo krīzi V. Bafets atzīst, ka tā vēl nav beigusies, tomēr, viņu neinteresē ekonomikas cikli. “Mēs domājam perspektīvi, tādēļ šie procesi nav svarīgi. Investēšanas laikā izšķirošais ir tas, cik lielā mērā ir ienesīga kāda konkrēti izvēlētā kompānija un kādas ir tās izredzes tuvākajos 100 gados”.

Kāds varbūt teiks, ka tāda “pērc un turi ” stratēģija sevi neattaisno. Šāds uzskats ir pat pastiprinājies pēdējo triju gadu laikā, jo tirgus pastāvīgi krita un akciju tirgus atradās lejupslīdē. Bet tomēr bija tādas kompānijas, kuru akciju cenas nevis krita, bet gan dažreiz pat auga. Piemēram, „ЕBay” internetkompānijas akciju cenas šajos gados nav kritušas, turpretī daudzas citas internetkompānijas ir zudušas.

Pēdējā gada laikā Baffeta ienākumi ir samazinājušies. Bet tas nekādi nevar ietekmēt šī laika leģendas reputāciju un imidžu. Biznesa tūrē V. Baffets plāno ierasties Itālijā, Spānijā un Šveicē. Daudzām ģimenes kompānijām ir nepieciešama ilgtermiņa finansiāla drošība. “Nepieciešams pirkt tādas kompānijas, kuras varētu vadīt pat idiots – līdz tam momentam, kad šis idiots paņems savās rokās varas grožus”, –cēlā tonī nobeiguma daļā paskaidro saviem klausītājiem V. Bafets. Viņš pamet skatuvi, bet mobilais telefons paliek uz katedras…

Praktisks padoms:

Ja Vorens Bafets pērk akcijas, tad viņš, kā likums, tās nepārdod desmitiem gadu! Bet vispār viņš rekomendē nepārdot izvēlās akcijas nekad! Stratēģija ir ļoti vienkārša – pērc tādu kompāniju akcijas, kuras biznesu tu saproti, un kuras potenciāls uz šo brīdi izskatās vispievilcīgākais. V. Bafets dažkārt pat gadiem studē kompāniju iekšpolitiku, lai saprastu vai ir vērts tajās ieguldīt.

Galvenais šajā lietā ir pacietība

Piemēram, 1972. gada decembrī „Washington Post” akcijas maksāja 38$ par 1 akciju. 1973.gada sākumā „WP” akcijas cena sāka kristies. Tirgus vīri plānoja drūmu nākotni, un ļoti daudzu kompāniju akcijas šajā laika periodā krita cenā. 1973. gada sākumā DJ indekss krita vairāk kā par 100 punktiem. Apmēram tajā pašā laikā cena par zeltu pacēlās līdz 100$ par gramu. Situācija tirgū izskatījās ļoti drūma. Interesanti, ko šajā laikā darīja pasaulē vislabākais investors? 1973. gada pavasarī viņš mierīgi turpināja pirkt „WP” akcijas. 1973.gada jūnijā viņš bija jau nopircis 467,150 akcijas, kuru vidējā cena bija 22,75$ par 1 akciju (kopā izmaksājot 10,6 miljonu dolāru).

Visu 1973. gadu tirgus cena turpināja krist. Cēlonis – naftas krīze. 1973.gada vasaras beigās „WP” akciju cena nokrita līdz pat 20$ par 1 akciju. Bet Vorenu Bafetu tas nebiedēja un neņēma vērā, ka ir nonācis lielos zaudējumos. Zaudējums bija 10%, bet tā ir diezgan liela summa, ja ņem vērā, ka viņam piederēja 467 tūkstošu akciju portfelis.

        1974.gads. Situācija nemainīga. Faktiski, viss kļuvis vēl sliktāk. Pēkšņi, 1974. gada pavasarī „WP” cena sāka paaugstināties. 1974. gada jūnijā cena – 21$ par 1 akciju. Liktos, ka pienācis laiks pārdot visas akcijas un atviegloti uzelpot. Bet Vorens Bafets atkal „palaiž garām momentu”. Viņš neko nedara. 1974. gada jūnijā „WP” akcijas no jauna noslīdēja lejup. Septembrī, cena par „WP” akcijām sasniedza zemāko atzīmi par visu tirdzniecības laiku. Ko dara Vorens Bafets? Neko!

            Cena par „WP” akcijām palika nemainīga līdz pat 1975. gadam. Cik lielai ir jābūt pacietībai, lai joprojām turētu praktiski nevērtīgas akcijas. Kāda situācija ir šodien? Šobrīd Vorenam Bafetam ir 1.727.765 „WP” akciju portfelis. Palūkosimies kāda ir portfeļa vērtība? 1.239 miljards dolāru!

Fokuss

Izrādās, ka Vorens Bafets nav bijis tik dumjš, ka tik ilgi turēja„WP” akcijas, neskatoties uz tirgus svārstībām. Tāda ir viņa stratēģijas būtība.

Ņem vērā nevis tirgus situāciju un tās svārstības, bet gan pērkot akcijas skaties uz biznesu un tās būtību!

„Ja jūs ieguldāt naudu uzticamos un perspektīvos projektos, Jūs nav jāsatrauc nekāda krīze. Ja jūs esat spekulants, tad jūs nav jāinteresē nedz ekonomikai valstī, nedz politiskai situācijai. Jums galvenais – tirgus svārstība.” – Vorens Bafets

Atalgojums neadekvāts!

        Tagad mūsdienu jaunatni ar atšķirīgu domāšanas veidu un likumu zinošus vairs tā neapmānīt. Ambīciju pārpilni, un ar augstu pašvērtējumu apveltīti jaunieši nākuši tikko no studiju sola, sevi izmantot neļauj. Ar daudziem tikko augstskolas beigušajiem runājot nāku pie slēdziena, nja, dažus gadus atpakaļ tā pateikt nevarētu. Kad darba devējs teica: „atlaists!!!” tad arī aizej kā „izpērts suns”. Bet šie „jaunie” pasaka konkrēti: „Mani neuztrauc, ka nav pieredzes, bet atalgojums mūsu straujās ekonomikas situācijā ir neadekvāts, es par šo samaksu nestrādāšu!”  Daudzi atsaka, jā! Bet tādējādi piespiež uzņēmējus, kuri joprojām piekopj 3 mēn., darba Līguma sistēmu, pakļauties darba ņēmēja prasībām. Jo kas tad strādās? Kāds mans paziņa labu laiku ir neatlaidīgi cīnījies par savām tiesībām, neskaitāmos tiesas procesos. Nostrādājot uzņēmumā 2,5 mēnešus darba devējs uzteicis darbu un pateicis, ka no šodienas vairs uzņēmumā nestrādās. Neskatoties uz to, ka darbu atteikt drīkst brīdinot par to, trīs dienas iepriekš. Kad „jaunais” darbinieks par to minēja savam priekšniekam, viņš par to sadusmojās un sāka safabricēt pret viņu kompramatu. Atbildes reakciju priekšnieks negaidīja, viņš tika izsaukts uz tiesu. Pēc likuma tiesāties drīkst mēneša laikā no darba uzteikšanas brīža. Aiziet, izmantot likumu savā labā! Jaunais darbinieks šo iespēju garām nelaida. Tiesa prasību apmierināja un uzņēmumam vajadzēja samaksāt kompensāciju un atjaunot jauno darbinieku darbā.

Šis darbs neietilpst manos pienākumos!

         Daudzi uzņēmēji cenšas apvienot darba apjomu uzkraujot darbus, kuri neietilpst darbinieku kompetencē. Tādējādi tas ir labs veids ietaupīt uzņēmējam uz darbinieka rēķina, bet darbinieku vedot tuvāk „izdegšanas sindromam”. Iepriekšējos gados tas realizējās bieži un raženi, bet tagad aizvien biežāk var saņemt pretspara vārdus: „Šis darbs neietilpst manos pienākumos!”

Latvijas tauta izglītojas un sāk aizvien biežāk nomest no sevis lieko kravu iztaisnot muguru, atjaunot pašapziņu un cīnīties par savām tiesībām.

Lai veicas!

]]> http://spektrs.com/zurnals/atlaists/feed/ 0 http://spektrs.com/zurnals/liela-biznesa-reputacija-un-lidera-ipasibas/ http://spektrs.com/zurnals/liela-biznesa-reputacija-un-lidera-ipasibas/#comments Thu, 01 Mar 2007 06:40:46 +0000 Spektrs http://spektrs.com/?p=6306 Lielā biznesa reputācija

         Aģentūra „Harris Interactive” publicēja tradicionālo reitingu par lielāko kompāniju reputāciju.
Kompānijas vērtēja sešu galveno kritēriju ietvaros: ievērība, līdera pozīcija tirgū, sociālā atbildība, emocionālā pievilcība, pakalpojumu un preču kvalitāte, attieksme pret darbiniekiem un finansiālais rezultāts.

Atdzītie līderi „Microsoft” (datorprogrammu izstrādāšana)
„Johnson & Johnson” (Veselības preces),
„3M” (Biroju preces),
“Google” (interneta – meklētājs) и
„Coca-Cola” (atspirdzinoši dzērieni).
„General Mills” (pārtika),
„UPS” (pasta pakalpojumi),
„Sony” (elektroniskā prece),
„Toyota” (automašīnas) и
„Procter & Gamble” (sadzīves ķīmija).

         Ievērību cienīga ir pirmās vietas ieguvēja „Microsoft” kompānija. Pirmās vietas ieguvēja aktīvi nodarbojas ar labdarību. Kompānijas prezidents ar savu sievu ir nodibinājuši fondu ar nosaukumu „Bill & Melinda Gates Foundation”, kas savukārt realizē liela apmēra labdarības projektus.

Līdera īpašības

         „Columbia Business School” un „Stanford Graduate School of Business” Biznesa – skolas secinājušas: Kādas īpašības jāpiemīt līderim. Šis secinājums izrieta no aptaujas rezultātiem, kurā piedalījās vairāku tukšošu kompāniju darbinieku.
Tātad, kompāniju darbinieki uzskata, ka vissvarīgākā līdera īpašībai jābūt intelektam, pašdisciplīnai un harizmai. 

 Līdera vājās īpašības

           Viņa no līdera vājām īpašībām ir ietiepība. Nevēlēšanās un nemācēšana ieklausīties citu viedoklī.
Pētījuma autori stāsta, ka aptaujājamie šo īpašību – ietiepība salīdzinājuši ar sāli.
Ja sāls ēdienā ir pārāk daudz, tad tā „nosit” ēdiena garšu. Tas nozīmē, ka padotie tik daudz uzmanības nepievērš citām līdera īpašībām. Ja sāls piemīt pārāk maz, tad ārī to pamana pirmām kārtām. Tādēļ ietiepībai un pašpārliecinātībai līderim jāpiemīt ar mēru, lai padotie spētu saskatīt arī citus plusus vai mīnusus savā priekšnieka īpašībās.

]]> http://spektrs.com/zurnals/liela-biznesa-reputacija-un-lidera-ipasibas/feed/ 0