Lekrī stāsta, ka viņš ļoti apbrīno Billija Grehema nelokāmību, drosmīgi sludinot evaņģēliju visā pasaulē, kas daudziem šķiet liels izaicinājums. Plānots, ka 30 minūšu garā filma „Krusts” tiks publicēta pēc 7. novembra. Šobrīd jau vairāk kā 25 000 draudžu ir pieteikušās to izrādīt savos dievnamos.

_______

Lecrae Featured In Billy Graham ‘My Hope’ Film

Spiest uz bildi-video

Evaņģēlists un misionārs Franklins Grehems (Franklin Graham) dzimis Ziemeļkarolīnā, ASV, leģendārā evaņģēlista Billija Grehema ģimenē. Franklins Grehems ir prezidents un izpilddirektors Billija Grehema Evaņģēliskajā asociācijā (BGEA) un starptautiskajā palīdzības organizācijā „Samarieša soma” (Samaritan’s Purse), kas ir liela mēroga bezpeļņas organizācijas ar pārstāvniecībām 100 pasaules valstīs. Šīs organizācijas ir sniegušas palīdzību cietušajiem 2009. gada 11. septembra teroraktā ASV, Sudānas pilsoņkarā, kā arī daudzās dabas izraisītās katastrofās – sākot no cunami postījumiem Dienvidāfrikā līdz spēcīgajām zemestrīcēm Haiti, Ķīnā un Japānā.

Kopš Franklins Grehems iesaistījās BGEA darbībā 1989. gadā, katru gadu kā evaņģēlists viņš piedalās daudzos BGEA festivālos visā pasaulē. To vidū ir arī Cerības Festivāls (Festival of Hope), kas nesen norisinājās daudzviet Eiropā, tai skaitā arī Baltijas valstīs. Franklins Grehems īpašu uzmanību pievērš kalpošanai jauniešiem – jauniešu mūzikas festivāli iemantojuši ievērojamu atsaucību Ziemeļamerikā, uzrunājot jauniešus viņiem saprotamā mūzikas valodā.

Pateicoties Franklina pieredzei un plašajām zināšanām starptautiskās palīdzības sniegšanas jautājumos, viņš tiek regulāri aicināts uzstāties gan konferencēs ar ASV valdības pārstāvjiem, gan lielākajos ASV televīzijas kanālos, ieskaitot CNN, FOX, ABC, CBS un NBC.

Franklins ir sludinājis Evaņģēliju vairāk kā 7 miljoniem cilvēku pasaulē. Viņš ir personīgi ticies ar pieciem ASV prezidentiem, kā arī ar pasaules ietekmīgākajiem līderiem no Eiropas, Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas.

Franklins ir astoņu grāmatu autors, viņš dzīvo Bonnā, Ziemeļkarolainā (ASV) kopā ar savu sievu Džeinu (Jane). Viņu ģimenē ir četri bērni un astoņi mazbērni. Baltijas Jauniešu festivāls šovasar būs jau otrā iespēja tikties ar Franklinu Grehemu Latvijā. Tuvāka informācija par Franklinu Grehemu: http://www.billygraham.org/.

Šī gada 9. jūnijā Arēnā Rīga notiks Baltijas Jauniešu festivāls – lielākais ticību apliecinošas mūzikas festivāls Baltijā. Aizraujošu mūziku vairāku stundu garumā tajā nodrošinās grupas Newsboys, The Parachute Band, Maikls W. Smits, kā arī daudzi Latvijas un mūsu kaimiņvalstu mākslinieki, Rīgā pulcējot tūkstošiem jauniešu no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Baltijas Jauniešu festivāls ir bezmaksas – dalībnieki var rezervēt savas sēdvietas Arēnā Rīga festivāla mājaslapā, WWW.BYF2012.LV.

Sestdien, 10. martā Baltijas Jauniešu festivāla seminārs „Nāc un pieslēdzies!” pulcēja vairāk kā 500 jauniešus no Latvijas draudzēm, kas tika iedrošināti sekot Kristus aicinājumam un stāstīt par savu ticību saviem draugiem,-spektrs.com ziņo

Seminārā piedalījās Latvijas draudžu jauniešu vadītāji un viņu komandas, jaunieši no Rīgas un citām Latvijas draudzēm, kā arī jaunieši no Lietuvas un Igaunijas. Par jauniešu izaicinājumiem visās paaudzēs semināra dalībniekiem stāstīja Baltijas Jauniešu festivāla direktors Viktors Hamms, kurš iedrošināja jauniešus liecināt viņu draugiem par Kristu. Festivāla Jauniešu komitejas vadītājs Agris Ozolinkevičs iepazīstināja klātesošos ar programmu „Atved draugu”, kuras ietvaros jaunieši aicināti lūgt par saviem draugiem, aicināt tos uz festivālu un pavadīt kopā ar saviem draugiem vairāk laika ikdienā.

Teoloģijas doktors, katoļu harizmātiskās jauniešu kustības iniciators Johanness Hartls (Vācija) izaicināja jauniešus ar vienkāršu jautājumu: ko jūs vēlaties piedzīvot 9. Jūnijā Arēnā Rīga? Vai tikai labu mūziku un lieliski iekārtotu festivāla norises vietu? Vai arī – piedzīvot, ka tiek izmainītas cilvēku dzīves, viņi tiek atbrīvoti no postoša dzīvesveida un atkarībām, notiek jauniešu atgriešanās pie Dieva? Dr. Johanness Hartls aicināja jauniešus domāt ne tikai par savu efektivitāti, bet arī auglīgumu – mēs dažkārt varam būt ārēji efektīvi, bet tas vēl nenozīmē, ka esam auglīgi. Ir nepieciešams ne tikai labi paveikts darbs – mums bieži ir jāizcīna arī garīga cīņa, lai mūsu kalpošana nestu svētību citiem.

Jaunieši seminārā varēja uzzināt visu nepieciešamo par iesaistīšanos Baltijas Jauniešu festivāla norisē un sagatavošanā, daudzi jaunieši pieteicās būt par festivāla brīvprātīgajiem palīgiem. Semināra dalībnieki piedalījās SMS konkursā par labāko veidu, kā uzaicināt draugus uz festivālu. Uzvarētāju komandas ieteikums – īsziņa no anonīma numura ar aicinājumu uz tikšanos Arēnā Rīga 9. jūlijā, ar parakstu Dievs – saņēma vētrainākos jauniešu aplausus un ovācijas. Jaunieši, kas seminārā bija ieradušies no dažādām konfesijām un draudzēm, vakara gaitā vienojās arī kopīgā pielūgsmē grupu „Vēstniecība” un „History Makers” vadībā.

9. jūnijā Arēnā Rīga norisināsies Baltijas Jauniešu festivāls – lielākais ticību apliecinošas mūzikas festivāls Baltijā. Festivālu rīko Baltijas valstu baznīcas sadarbībā ar Billija Grehema Evaņģēlisko asociāciju (BGEA), festivāla mērķis – aizsniegt tūkstošiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas jauniešu ar Evaņģēlija vēsti jauniešiem saprotamā mūzikas valodā.

Fotogalerija no semināra: http://www.facebook.com/media/set/?set=a.323301067726852.77433.296226670434292&type=1

Uz to Anna Grehema atbildēja: “Es ticu, ka Dievs ir dziļi apbēdināts par notiekošo tāpat kā mēs. Bet mēs gadiem ilgi esam teikuši, lai Dievs aizvācas no mūsu valdības un visbeidzot arī no mūsu dzīves. Un, tā kā Dievs nevienam nekad nav uzmācies, Viņš arī pieklājīgi ir paklausījis mūsu ieteikumam. Kā mēs varam pieprasīt Viņa svētību un aizsardzību, ja mēs visu laiku pieprasām, lai Viņš mūs atstāj vienus?”

Aplūkosim lietas pēdējo notikumu gaismā – teroristu uzbrukumos, skolu apšaudēs u.c.

Liekas, tas sākās, kad Madeline Murray O’Hare (viņa tikusi atrasta noslepkavota, līķis atrasts nesen) iesniedza sūdzību, ka viņa nevēlas, lai mūsu skolās notiktu lūgšanas. Un mēs teicām: LABI. Tad kāds teica, ka skolā labāk Bībeli nelasīt… Bībele saka, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, bet gan – mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Un mēs teicām: LABI. Tad dr.Benjamins teica, ka mums nevajadzētu pērt (iepļaukāt) savus bērnus, ja viņi neklausa un slikti uzvedas, jo tas var iedragāt viņu personību un pašcieņu (dr.Benjamins izdarīja pašnāvību). Mēs domājām, ka ekspertam taču vajadzētu zināt, un atkal teicām – LABI. Tad kāds teica direktoriem un skolotājiem – labāk neaizrādīt un nepārmest skolēniem, kad viņi ignorē likumus un taisa nepatikšanas. Direktori ieteica pasniedzējiem – labāk neaizskart skolēnus, jo mēs taču negribam, lai laikraksti sabojātu mūsu imidžu vai kādam vēl ienāktu prātā mūs iesūdzēt. (Bet ir liela atšķirība starp disciplinēšanu un sišanu, aizskaršanu un cita veida vardarbību.) Un mēs teicām: LABI. Tad kāds teica, ļausim mūsu meitām taisīt abortus, ja viņas vēlas, un pat bez vecāku ziņas. Un mēs teicām: LABI. Tad kādi no mūsu ievēlētajiem valsts vadītājiem teica, ka nav svarīgi, ko mēs darām savā privātajā dzīvē, kamēr vien mēs turpinām labi darīt savu darbu. Un, piekrītot viņiem, mēs teicām, ka ir taču vienalga, ko kāds, ieskaitot prezidentu, dara savā privātajā dzīvē, kamēr vien mums ir darbs un valstī ir stabila ekonomika. Tad kāds ierosināja – printēsim žurnālos kailu cilvēku fotogrāfijas, un to nosauca par pilnīgu, vērtīgu ķermeņa skaistuma novērtējumu. Un mēs teicām: LABI. Un tad kāds cits, izmantojot šo novērtējumu, spēra soli tālāk un publicēja kailu bērnu fotogrāfijas. Tad gāja vēl tālāk un padarīja tās pieejamas internetā. Un mēsPIEKRITĀM, sakot, ka viņiem taču ir tiesības brīvi izteikties. No izklaides indrustijas kās teica – veidosim TV šovus, kuros ir attēlota un veicināta profonācija (apgānīšana, lamāšanās), vardarbība, amorāls sekss. Tad ierakstīsim mūziku, kas vedina uz izvarošanu, narkotiku lietošanu, slepkavošanu un citām sātaniskām tēmām. Mēs teicām, tā ir tikai izklaide, tas neietekmē, neviens to neuztver nopietni, tā ka – uz priekšu! Tagad mēs paši sev uzdodam jautājumu, kāpēc bērniem nav nekāda saprašana par to, kas ir labs un kas ir ļauns, un kāpēc sirdsapziņa viņiem neliedz nogalināt svešiniekus, savus klasesbiedrus un pašiem sevi. Iespējams, ja mēs pietiekami ilgi par to domātu, mēs varētu izdomāt… Es uzskatu, ka tam ir lielāka saistība ar teicienu – “Ko sēsi, to pļausi”. “Mīļais Dievs, kāpēc Tu neizglābi to mazo meitenīti, kuru viņas klasē nogalināja?” patiesi ieinteresēti jautāja kāds students. Un atbilde bija: “Mīļais, patiesais student, Man aizliegts ieiet skolās” – Dievs. Jocīgi, cik vienkārši cilvēkiem ir nievāt Dievu, bet pēc tam brīnīties, kāpēc pasaule pārvēršas par elli. Jocīgi, ka mēs ticam visam, kas rakstīts avīzēs, bet kritiski apšaubām visu to, kas teikts Bībelē. Jocīgi, ka visi grib tikt debesīs, domājot, ka nemaz nevajag ticēt, domāt un darīt kaut ko pēc Bībeles. Jocīgi, ka kāds var teikt: “Es ticu Dievam”, bet seko sātanam, kurš arī, starp citu, tic Dievam. Jocīgi, ka mēs rīkojamies ātri, lai tiesātu citus, bet nevis lai taptu paši tiesāti. Jocīgi, ka tu vari sūtīt tūkstošiem joku caur e-pastu, bet, kad vajadzīgs nosūtīt kādu ziņu, kas atgādina par Dievu vai Jēzu, tad tiek apsvērts divreiz, vai tas tiešām vajadzīgs. Jocīgi, cik daudz neķītrību, rupjību, vulgaritātes un piedauzības plūst caur internetu, bet atvērta diskusija par Dievu skolā vai darbavietā tiek apspiesta un ierobežota. Jocīgi – ka kāds svētdienās var būt dedzīgs Kristus sekotājs, bet visu pārējo nedēļu ir pilnīgi neredzams kristietis. Tu smejies? Jocīgi, ka tu šo vēstuli daudziem neizsūtīsi, jo neesi pārliecināts, kam viņi tic, un ko viņi par tevi padomās. Jocīgi, ka es vairāk uztraucos par to, ko cilvēki par mani padomās, nevis- ko Dievs par mani domā. Iegrimi pārdomās…?””

Rīgā viesnīcā Radisson SAS no 29. līdz 31. oktobrim notika Baltijas Evaņģelizācijas konference, kuras laikā vairāk kā 300 baznīcu vadītāju un mācītāju piedalījās divdesmit semināros un vairākās diskusijās par evaņģēlija pasludināšanas tēmu. Konfereces laikā notika arī Latvijas draudžu vadītāju tikšanās, kurā pārrunāja nākamajā gadā no 5. līdz 7. novembrim Rīgā gaidāmā Cerības festivāla organizatoriskās komandas strukturizēšanu un 20 speciālo komiteju kandidātu izvēlēšanu.
Iedrošinošas uzrunas no dažādu pasaules valstu mācītājiem un kristīgo organizāciju darbiniekiem lika konferences dalībniekiem vēl vairāk sajust sirdssāpes par pasaules bezcerīgo stāvokli un domāt kā labāk stāstīt par Jēzu Kristu mūsu paaudzei, mūsu līdzcilvēkiem.

Intervija ar Viktoru Hammu (mp3 rus.val.)

Intervija ar Robertu Čerenkovu (Igaunijas metodistu draudzes mācītājs mp3 rus.val.)

Latvijas Kristīgā Radio raidījums “Pilsoņa pozīcija” par tēmu “Baltijas evaņģelizācijas konference” rus.val.
Konferences galvenais mērķis: sagatavoties Franklina Grehema Evaņģelizācijas festivālam, kas notiks nākamajā gadā (2010. g. 5. – 7. novembrī). Baltijas Evaņģelizācijas konference ir bijusi pirmais sagatavošanās solis šim valsts mēroga evaņģelizācijas pasākumam.
Atklāšanas vakarā piedalījās un uzrunu teica Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis, kā arī Billija Grehema evaņģelizācijas asociācijas vārdā sveicienus nesa Viktors Hamms.
Vakara gaitā klātesošie kopīgi slavēja Dievu ar mūziķiem no Latvijas un Lietuvas. Atklāšanas vakara plenārsēdes tēma bija „Evaņģelizācijas perspektīvas“.

Jānis Vanags:
„Diemžēl mēs esam nonākuši līdfz tam, ka Latviju vairs nevar nosaukt par kristīgu zemi, bet gan post-kristīgu valsti. Vai mēs varam iedomāties, cik ļoti sāpīgi uz to raugās debesis? Šodien mēs uz Latviju raugāmies ar cerību, tāpēc arī esam visi sapulcējušies kopā, lai meklētu kādu risinājumu. Domāju, ka uz mums ir uzlikta liela atbildība un bieži vien Jēzus tic mums vairāk nekā mēs spējam ticēt paši sev. Šodien mūs var uzskatīt kā mironitātes. Bet mums nevajadzētu aizmirst, ka vecās derības laikā Dievs uz tautu runāja pateicoties Dieva vīriem, bet šodien jaunās derības laikā mēs tiekam uzrunāti caur Jēzu Kristu , kas dzīvo mūsos. Jēzus mūs iedrošina sakot, es esmu vīna koks, bet jūs mani zari” viņš nesaka, ka es esmu sakne, bet jūs mani zari, nē! Jēzus mums uzticēja pats sevi caur mums, tāpēc no mums ir atkarīgs iet un sludināt Dieva vārdu. No mums ir atkarīga, lai mēs uznēmtos atbildību par evangelizēšanu. Tāpēc Jēzus teica: „Kā Viņš mani ir sūti’jis, tā es Jūs sūtu!”

Pēteris Sproģis:
Ķad es augu padomju gados, tad laba ziņa bijā tā kur var dabūt deficīta preces. Šī ziņa izplatījās ātri, cilvēki zināja labu ziņu un nespēja klusēt.
Kāpēc padomju gados bija grūti noklusēt labu ziņu, kur var iegādāties deficīta preces, bet šodien neskaitāmi kristieši izjūt diskomforta sajūtu zinot, bet nesakot- kur var saņemt piedošanu un Mūžīgo dzīvi.
Šīs atbildes reizē ir gan ļoti daudzšķautnainas un sarežģītas, gan arī nežēlīgi vienkāršas. Tāpēc arī notiek „Baltijas Evaņģēlizācijas konference”un man ir prieks tevi tajā sveikt!

Viktors Hamms kristīgā centra „Atjaunotne” padomes priekšsēdētājs un Billija Grehema Rietumeiropas Evaņģelizācijas asociācijas kalpošanas direktors.

Laikā, kad ļaudīm visā pasaulē neklājas viegli, tas Kungs mums ir ļāvis šeit pulcēties, lai mēs kopīgi lūgtu par evaņģelizāciju Latvijā un pārējās Baltijas valstīs, un saņemtu jaunu iedvesmas lādiņu turpmākajam darbam Dieva druvā.
Konferences dalībnieku sastāvs atspoguļo visu daudzveidīgo Dieva žēlastību. Mēs nākam no dažādām tautām, dažādām paaudzēm, mums ir atšķirīgs garīgais stāžs, mēs esam dažādu vietējo draudžu locekļi. Bet mēs visi esam uzņemti Dieva ģimenē, mēs visi esam Kunga Jēzus Kristus Vispasaules draudzes locekļi. Mūs saista Jēzus Kristus asinis, kas izlietas pie krusta Golgātā.
Esmu pārliecināts, ka Baltijas evaņģelizācijas konference pagodinās Kungu Jēzu Kristu un nāks par svētību jums.
Papildus bildes no konferences