Abas automašīnas izveidotas sadarbībā ar Francijas autobusu ražotāju “Gruau”. Šīs īpašās un ekskluzīvās automašīnas paredzētas četriem cilvēkiem, un aizmugurē tās aprīkotas ar divām atsevišķām ērtām sēdvietām. Automašīnas aprīkotas ar lūku, bruņotiem logiem, noņemamemi aizmugurējiem sānu logemi un elektriski nolaižamām durvju sliekšņiem.

Pāvests jau izmēģināja savu jauno automašīnu Gandolfo katedrāles teritorijā.

Otrdien žurnāls savā mājaslapā publiskojis kopiju no vēstules, kurā arhibīskaps Andželo Bečiu lūdz vācu juristu pāvesta vārdā spert “nepieciešamos juridiskos soļus pret šo publikāciju”.

“Svētais tēvs uzdod jums uzsākt procesu pret šo viņa personisko tiesību pārkāpšanu,” teikts vēstulē. Žurnāla redaktors Leo Fišers savukārt paziņojis, ka pāvests viņus ir pārpratis. Fišers skaidroja, ka attēlā uz žurnāla vāka redzams pāvests, kas nejauši izlējis dzērienu pār savu sutanu. Hamburgas reģionālās tiesas preses pārstāve informēja, ka varasiestādes jau ir aizliegušas žurnālam publicēt tālāk šo attēlu, bet jau izdotie žurnāla izdevumi nav atsaukti.

Savukārt Dombrovskis pāvestam nodeva sveicienus no Latvijas tautas, aicināja pāvestu atbalstīt Latvijas kandidatūru Pasaules jauniešu dienu pasākuma rīkošanai 2015. gadā, kā arī apmeklēt Latviju.

Ir nepieciešama arī sabiedrības garīga atjaunotne, kur kristīgajām tradīcijām ir nozīmīga loma, veicinot atbildību un ilgtermiņa domāšanu, vienisprātis bija pāvests un premjers.

Dombrovskis uzsvēra, ka Pasaules jauniešu dienu organizēšana Latvijā būtu pirmā reize, kad pasākums notiktu bijušajā padomju telpā un ekumenisma tradīcijās bāzētā valstī. Latvijas būtu piemērota vieta pasākuma organizēšanai arī, ņemot vērā Aglonas kā kristiešu svētceļojumu galamērķa lielo nozīmi reģionā. Turklāt, 2015. gadā apritēs 800 gadi, kopš pāvests Inocents III nosauca Livoniju par “Terra Mariana” jeb Māras zemi.

Tāpat premjers sarunā ar pāvestu norādīja, ka Latvijas valdības īstenotās reformas ekonomikas izaugsmes atjaunošanā ir apliecinājums, ka, izlēmīgi īstenojot reformas, ir iespējams atgūt finanšu stabilitāti un atgriezties pie izaugsmes.

Savukārt pāvests Benedikts XVI tikšanas laikā uzsvēra, ka Latvija var kalpot kā paraugs Eiropai ekumenisma tradīciju ziņā. Tāpat pāvests un premjers bija vienisprātis par ģimenes vērtību nozīmīgo lomu sabiedrībā un nepieciešamību risināt jautājumus, kas saistīti ar demogrāfiju.

Ministru prezidents tikās arī Vatikāna premjerministru kardinālu Tarčisio Bertoni. Tikšanās laikā puses atzina, ka Latvijas un Vatikāna attiecības ir ļoti labas. Kardināls atzinīgi novērtēja Latvijas iniciatīvu pieteikt savu kandidatūru Pasaules jauniešu dienu organizēšanai 2015. gadā. Bertone atzinīgi novērtēja veiksmīgo sadarbību starp Latvijas valsti un baznīcu, sniedzot palīdzību maznodrošināto slāņiem un ģimenes institūta aizsardzību.

Savukārt Vatikāna ārlietu ministrs Dominiks Mamberti uzsvēra, ka Vatikānam ir svarīgi morālās atjaunotnes jautājumi postpadomju telpā. Premjers un kardināls bija vienisprātis, ka starptautiski Latvija un Svētais Krēsls ir vienoti kopīgā izpratnē par solidaritātes lomu Eiropā un pasaulē. Premjers uzsvēra, ka Latvija ir uzticīga solidaritātes garam Eiropā un pievērš uzmanību ES Austrumu kaimiņiem.

Valdības vadītājs vizītes ietvaros pasniedza Triju Zvaigžņu Ordeni bijušajam Itālijas vēstniekam Latvijā Francesco Puccio, lai pateiktos par ieguldījumu Latvijas un Itālijas attiecību attīstībā.

Pāvests atgādināja, ka Dieva meklēšana kļūst par gaismu prātam, ieraugu kultūrai un veicina patiesu humānismu. Svarīgi, lai mūsdienu kultūra atvērtos Dievam un no jauna atklātu transcendences dinamismu.

Dzīvojam laikā, kad eksperimentālo zinātņu rezultātā ir izmainījusies cilvēka izpratne ne tikai par pasauli, bet arī par sevi pašu – sacīja pāvests. Viņš atzina, ka, no vienas puses, varam lepoties ar jaunajām tehnoloģijām un nemitīgajiem jaunatklājumiem zinātnes laukā. No otras puses, bieži vien tie saistās ar zināmām raizēm. Ar zinātnes straujo attīstību saistīto optimismu aizēno domāšanas krīze. Cilvēka rīcībā ir bagāts dažādu līdzekļu klāsts, taču nereti viņam pietrūkst mērķa. Līdz ar to, bieži vien viņš dzīvo redukcionisma un relatīvisma vadīts, nesaskata lietu dziļāko jēgu, un ir pazaudējis saikni ar transcendento. Benedikts XVI norādīja, ka dzīvojam vērtību krīzes laikā. Mūsdienu cilvēkam pietrūkst drošu atskaites punktu, jo viņš ir aizmirsis savas saknes. Tas īpaši attiecas uz Rietumu pasauli un Eiropu.

Savā laikā absolūtā meklējumi – quaerere Deum – ietvēra sevī prasību padziļināt laicīgās zinātnes. Jēgas jautājumam un zinātnes pētījumiem ir viens un tas pats avots, proti, Logoss, kas veica radīšanas darbu un darbojas vēsturē. Šajā kontekstā Benedikts XVI atgādināja, ka tīri tehniski praktiskā mentalitāte rada riskantu līdzsvara trūkumu starp tehniski iespējamo un morāliski labo, un tam var būt tālejošas neprognozējamas sekas. Tādēļ ir svarīgi, lai mūsdienu kultūra no jauna apzinātos nepieciešamību meklēt visam dziļāko jēgu un atklātu transcendences dinamismu, citiem vārdiem, lai tā pārliecinoši atvērtu šosquaerere Deum apvāršņus.

Atsaucoties uz svētā Augustīna mācību, Benedikts XVI atgādināja, ka cilvēks ir radīts Dievam. Līdz ar to, viņa sirds būs nemierīga tik ilgi, kamēr tā „neatdusēsies” Kungā (sal. Atzīšanās, I, 1). Pāvests konstatēja, ka zinātniskās pētniecības impulsa avots ir nostaļģija pēc Dieva, kurš mājo cilvēka sirdī. Īstenībā zinātnieks tiecas, pat ja to bieži vien dara neapzināti, atklāt to patiesību, kas var piešķirt jēgu dzīvei – uzsvēra Svētais tēvs. Viņš piebilda, ka šajā ceļā ar saviem spēkiem vien cilvēkam nepietiek. Viņam vajadzīga ticība.

Zinātne un ticība

Zinātne un ticība ir savstarpējā saistībā. Paradoksāli, taču tieši pozitīvisma kultūra, kas no zinātniskajām debatēm izslēdz jautājumu par Dievu, veicina domas norietu un novājina prāta spēju izprast realitāti.

Turpretī ticība apgaismo prātu. Dieva meklējumos cilvēkam nāk palīgā pats Dievs.

Benedikts XVI atgādināja, ka ejot pa ticības ceļu, cilvēks pat ciešanās un nāvē saskatīs labo un dzīvību. Viņš pamanīs, ka Kristus krusts patiesībā ir nekas cits kā Dzīvības koks, caur kuru Dievs atklāj savu bezgalīgo mīlestību. Līdz ar to cietēju aprūpe ir ikdienas tikšanās ar pašu Kristu. „Dārgie draugi, ļaujiet sevi vienmēr vadīt gudrībai no augšas, sekojiet ticības apgaismotām zināšanām un atcerieties, ka gudrība prasa dedzību un pūliņus meklēšanas ceļā”, atgādināja pāvests.

„ir cerība un īpaša veida mierinājums tām kristiešu kopienām, kas savas ticības dēļ visvairāk cieš no diskriminācijas un vajāšanām. Mežonīgie teroristu uzbrukumi Nigērijas baznīcām ir nosodāmi. Mums ikvienam ir jāaicina uz mieru un stabilitāti,” Vēstījumā „Pilsētai un pasaulei” (Urbi et Orbi) Svētā Pētera laukumā Vatikānā, teica Romas katoļu baznīcas galva.

Viņš pauda cerību, ka Nigērijai, kas „pēdējā laikā piedzīvojusi mežonīgus teroristu uzbrukumus, Lieldienu prieks sniegs spēku, kas nepieciešams, lai no jauna ķertos pie tādas sabiedrības veidošanas, kas būtu miermīlīga un izrādītu cieņu savu pilsoņu reliģiskajai brīvībai”.

Runājot par Āfrikas kristiešu kopienu kopumā, pāvests vērsās pie Dieva, lūdzot, lai tas sniegtu cerību, kas ļautu kontinenta kristiešiem kļūt par savu sabiedrību miera nesējiem un attīstītājiem.

Savā uzrunā Benedikts pieminēja arī konfliktu plosīto Somālijas pussalu, Āfrikas Lielo ezeru reģionu, Sudānu un Dienvidsudānu.

Pāvests aicināja arī uz mieru Tuvajos Austrumos.

„Lai augšāmcēlies Kristus sniedz cerību Tuvajiem Austrumiem un ļauj visām šā reģiona etniskajām, kultūras un reliģiskajām grupām kopīgi strādāt, lai veicinātu kopīgo labumu un cilvēktiesību ievērošanu,” sacīja Benedikts.

Īpaši viņš izcēla Sīriju, aicinot pārtraukt asinsizliešanu un nekavējoties sākt starptautiskās sabiedrības pieprasīto dialogu.

Pāvests aizlūdza arī par „stabilitāti un attīstību” Irākā, kā arī aicināja izraēliešus un palestīniešus „drosmīgi atsākt miera procesu”.

Komunistiskās valsts valdība vēlāk izlems, vai Lielo piektdienu, kad kristīgā pasaules piemin Kristus nāvi, pasludināt par pastāvīgu brīvdienu.

Benedikts XVI lūdza Lielo piektdienu, kas šogad tiek atzīmēta 6.aprīlī, pasludināt par brīvdienu, otrdien Havanā tiekoties ar Kubas prezidentu Raulu Kastro, norādīja Vatikāns.

Kastro brālis Kubas diktators Fidels Kastro savas valdīšanas sākumā 1959.gadā atcēla visas reliģiskās brīvdienas, bet pēc toreizējā pāvesta Jāņa Pāvila II lūguma 1998.gadā atjaunoja brīvdienas Ziemassvētkos.

Vatikāns apsveica Kubas režīma lēmumu, paužot cerību, ka no pāvesta vizītes ir ieguvusi gan Kubas iedzīvotāji, gan baznīca.

84 gadus vecais Romas katoļu baznīcas vadītājs šonedēļ trīs dienu vizītē apmeklēja Kubu un Meksiku.

Romas pāvests, cenšas uzlabot baznīcas attiecības ar Kubas komunistu režīmu un veicināt katoļticības atdzimšanu Kubā.

Statistika:

Kubā no 11 miljoniem iedzīvotāju apmēram 10% ir Romas katoļi. Valstī ienāk arī protestantu konfesijas, bet vairums kubiešu sevi identificē ar afrokubiešu ticējumiem.

Itāļu laikrakstsIl Fatto Quotidianopiektdien publiskojis slepenu dokumentu, kas liecina par iespējamu pāvesta Benedikta XVI atentāta plānošanu, ko Vatikāns jau noliedzis kā augstākā mērā nereālu iespēju,-ziņo spektrs.com/leta

Laikraksts publiskojis slepenu ar 2011.gada 30.decembri datētu dokumentu, ko acīmredzot sūtījis Kolumbijas kardināls Dario Kastriljons Ojoss, lai brīdinātu Vatikānu par draudiem pāvestam. Lai to apspriestu, Kastriljons Ojoss ticies ar Benediktu XVI janvārī, ziņoIl Fatto Quotidiano.

Viņa sūtītajā dokumentā teikts, ka par šiem draudiem runājis Palermo arhibīskaps Paolo Romeo pērnā gada novembrī vizītes laikā Ķīnā. Romeo esot teicis, ka dzirdējis par plāniem nogalināt pāvestu nākamo 12 mēnešu laikā, bet sīkāk neko nav paskaidrojis.

Piektdien, jautāts par šiem komentāriem, arhibīskaps paziņoja, ka šie vārdi viņam piedēvēti bez jebkāda pamata. “Tas ir tik tālu no realitātes, ka to vispār nav vērts apsvērt,” uzsvēra Romeo. “Ir skaidrs, ka šis dokuments satur neprātīgus apsvērumus, kam nav nekāda nekāda sakara ar realitāti,” aģentūrai AFP paziņoja Vatikāna preses pārstāvis Federiko Lombardi.

Šī dokumenta eksistenci viņš nenoliedza, bet uzsvēra, kā tā saturs nekādā ziņā nebūtu jāuztver nopietni. Atsaucoties uz Romeo, minētais dokuments arī vēsta, ka Benediktam XVI pašreiz esot ļoti saspringtas attiecības ar ietekmīgo Vatikāna valsts sekretāru Tarčisio Bertoni, kuru pāvests vēloties nomainīt amatā.

Eksperti pieļauj, ka šī dokumenta publiskošana varētu būt daļa no cīņas par varu Vatikāna administrācijā, lai panāktu Bertones aiziešanu.

]]> http://spektrs.com/visas-zinas/10022012-arvalstis-publiskots-par-planiem-nogalinat-pavestu/feed/ 0 http://spektrs.com/zurnals/mediji-parprot-pavesta-teikto-par-prezervativu-lietosanu/ http://spektrs.com/zurnals/mediji-parprot-pavesta-teikto-par-prezervativu-lietosanu/#comments Mon, 01 Nov 2010 06:35:57 +0000 Spektrs http://demo.jauniesi.lv/?p=3917 Mēdiji pasaulē veikuši ažiotāžu pārprazdami attiecībā par pāvesta Benedikta XVI ieteikumiem, kas it kā mīkstina Romas katoļu baznīcas pretošanos prezervatīvu lietošanai.

Pāvests teicis ir par “izņēmuma situācijām”, taču mēdiji to uzskatījuši par vispārīgo atļaušanu.

Vatikāna pārstāvis britu raidsabiedrībā BBC paziņoja: Pāvests licis skaidri saprast, ka, viņaprāt, prezervatīvi nav atbilde uz AIDS pandēmiju, taču izņēmuma gadījumos to lietošana varētu būt pamatota.
Vatikāna pārstāvis Federiko Lombardi uzsvēra, ka pāvests runā par “izņēmuma situāciju” vienā no savām intervijām grāmatā “Pasaules gaisma: pāvests, baznīca un laika zīmes”, kas nāks klajā otrdien.
“Pāvests aplūkoja izņēmuma situāciju, kurā sekss reāli apdraud otras personas dzīvību,” teica Lombardi.
Benedikts ilustrē savu šķietamo nostājas maiņu, kā konkrētu piemēru minot vīrieti prostitūtu, kurš lieto prezervatīvu.
“Pāvests apgalvo, ka prezervatīva lietošana, lai mazinātu infekcijas draudus, ir “pirmā atbildības uzņemšanās”,” teica Lombardi, citējot fragmentu no grāmatas. “Šajā ziņā pāvesta uzskatu nevar definēt kā revolucionāru pavērsienu.”
Vatikāns jau sen iebilst pret prezervatīviem kā mākslīgu kontracepcijas formu. Tas izraisījis asu kritiku, it īpaši no AIDS apkarošanas aktīvistu puses, kuri apgalvo, ka prezervatīvi ir viens no nedaudzajiem paņēmieniem, kas spēj apturēt HIV izplatīšanos.
ANO AIDS apkarošanas aģentūras vadītājs Maikls Sidbijs atzina, ka pāvesta vārdi ir nozīmīgs solis uz priekšu. Tos atzinīgi novērtējusi arī labdarības organizācija “Glābiet bērnus”, kaut gan tās pārstāvis norāda, ka katoļu baznīcai jāiet tālāk savā atbalstā prezervatīvu lietošanai, lai ierobežotu AIDS izplatīšanos.