Vitrāža Ar degsmi par brīvu Latviju. Foto: Aivars Liepiņš

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv

Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku kā pagrieziena punktu Latvijas neatkarības atgūšanā un PSRS sabrukšanā, biedrībai “Ascendum” radās ideja izveidot jaunu, ar 1991. gada notikumu tēmu sasaistītu mūsdienīgu vitrāžu, kas atrastos kreisajā pusē Marijas kapelai.

Vitrāža. Foto:rere.lv

Radošo ideju konkursā uzvarēja jaunā latviešu arhitekta Kriša Zilgalvja un mākslinieka Dzintara Zilgalvja koncepcija “Ar degsmi par brīvu Latviju”. Tā paredzēja Marijas kapelas loga ailu aizpildīt ar vitrāžu, kas būtu arī mākslinieciski augstvērtīga stikla skulptūra. Tās izveidē kopā ar mākslinieciskās idejas autoriem sadarbojās Latvijas stikla speciālisti no “AM studio”, stikla māksliniece Anda Munkevica, inženieri no starptautiski atzītās Lielbritānijas kompānijas “Arup”, kas pielikuši roku pie Sidnejas Operas, Pompidu centra Parīzē, Londonas un Tokijas olimpiskajiem objektiem. Darbā iesaistījušies arī Latvijas arhitekti Juris Rotčenkovs un Zane Deruma no firmas “JR Elements”, kā arī daudzi citu jomu eksperti no dažādām valstīm.

Vitrāža tapusi par ziedojumiem piecu gadu garumā. Šis mākslas darbs Doma baznīcā ir pirmā piemiņas zīme Latvijas brīvvalsts vēsturei.

Vitrāža. Foto:rere.lv

“Kompozīcijas pamatā ir nepārtrauktā kustībā esoša liesma. Vertikālie lielie logi ir veltīti Latvijas vēsturiskajiem novadiem, virs tā – pirmā neatkarība, otrā neatkarība, Ziemassvētki – dzimšana, Lieldienas – augšāmcelšanās. Un kompozīcijas centrā ir aplis – pilnība, kas simbolizē Dievu. Liesmu ģeometrija ir veidota, apvienojot šos simbolus, virzienā uz augšu un tiecoties uz centru. Liesmās ir iestrādātas arī ugunskura dzirkstis, kas veltītas ikvienam no mums. Īpaši pulētas dzirkstis veltītas tiem, kuri zaudēja dzīvību, aizstāvot brīvību. Bet „Ziemassvētki” un „Lieldienas” ir vienīgie simboli, kas veidoti no krāsaina stikla. Trīs apļi, centrā savienojoties, izveido lilijas zieda simbolu,” stāsta Krišs Zilgalvis.

Atšķirībā no vitrāžas tradicionālā izpratnē “Ar degsmi par brīvu Latviju” ir trīsdimensionāls tēlniecisks darbs. Krišs Zilgalvis stāsta, ka abi ar tēvu lielu uzmanību pievērsuši gaismas izpētei – tam, kā mākslas darbā izmantot dabīgo apgaismojumu. Vitrāžā atstarojas gan saules gaisma, gan apkārtējā arhitektūra, gan laika apstākļi, kopā radot savdabīgu harmoniju. Lai arī izmantots caurspīdīgs balts stikls, āra gaismu ietekmē tas ietver visu krāsu spektru, neizceļot kādu kā galveno un arī neizslēdzot nevienu no tām.

Jaunieši centušies saistošā formātā nodot vēstījumu par Barikāžu laiku un vienlaikus atgādināt, ka problēmas, kuras bija aktuālas toreiz, ir aktuālas arī tagad.

Pasākumu bagātināja: Madonas mākslas skolas sarūpētā zīmējumu izstāde „Barikāžu atcerei”. Prožektora gaismā tika rādītas arī iespaidīgas fotogrāfijas no barikāžu laikiem.

Savukārt pasākumu ieskandināja: Folkloras grupa „Grodi”, NA jauniešu ansamblis, Fēliks Ķiģelis ar grupu, Jānis Buķelis un Inokentijs Mārpls.

Pasākumā piedalījās ne tikai NA pārstāvji un tās atbalstītāji, bet arī nacionāli noskaņoti draugi no Igaunijas un Ukrainas. Pasākumu noslēdza ar svecīšu laternu palaišana gaisā, kas simbolizēja Latvijas brīvību.

Aivara dzīvesbiedre Elita Veidemane par miršanas apstākļiem stāstīja, ka Brīze miris slimnīcā Polijā – viņš braucis no Austrijas, kur saaukstējies, saaukstēšanās radījusi komplikācijas un mūziķis, visticamāk, miris no plaušu karsoņa,-ziņo spektrs.com

Aivars Brīze pēdējos gados paralēli dažādām muzikālajām aktivitātēm strādāja Jūrmalā sociālās integrācijas centrā, mācot cilvēkiem ar īpašām vajadzībām sapratni par mūziku un dziedāšanu.

Taču pēdējā laikā Aivars izdarījis divas nozīmīgas lietas: veltījis spēcinošus, iedvesmojošus vārdus par Latvijas barikāžu laikiem un paudis kritiskus vārdus tagadējiem Latvijas politiskajiem darboņiem. Aivars uzskatīja, ka to, ko Tautas Fronte savulaik iesāka Latvijas brīvības cīņās, diemžēl nesekoja turpinājums, tādēļ arī šodien latviešu tautai joprojām jācīnās par brīvību. Aivars Brīze un Elita Veidemane par barikāžu laiku toreiz un šodien (audio)

Otra nozīmīgā lieta, ar kuru Aivars ir atstājis paliekošas pēdas Latviešu tautā ir partijas “Visu Latvijai!” himnas radīšanā. Projektā piedalījās arī Niks Matvejevs, Elita Veidemane un Raivis Dzintars.

Video: Partijas „Visu Latvijai” himna

20. janvāra raidījumā „Pāri mums pašiem” pārdomas par barikāžu atceres dienu pauž Liepājas Sv. Annas evaņģēliskās luteriskās draudzes mācītājs Jānis Bitāns un Rīgas baptistu semināru draudzes mācītājs Edgars Godiņš,-ziņo spektrs.com/latvijasradio.lv

Raidījuma vadītāja secina pēc viesu teiktā, ka ticība ir jānorūda. Taču raidījuma vadītāja saka, ka arī Latviešu tauta ir diezgan rūdījusies daudzu garu garumā dažādos režīmos. Raidījumā pieminēja, ka barikāžu atceres dienā bija rīkota arī manifestācija atgādinot Atmodas laika ideālus.

Runājot par to, kas mūsu valsti dara stipru, raidījuma vadītāja atgādināja Latvijas valsts prezidenta barikāžu dienas runu, kurā viņš teica, ka katram mums ir jādara- tas labākais, lai valsts būtu stipra. Papildinot prezidenta runu programmas vadītāja uzskata, ka ne tikai labie darbi ir nepieciešami, bet arī ticība ir svarīga. Viņa saka: „Dieva meklēšana arī ir viens no aspektiem, kas valsti dara stipru.”

Raidījuma viesiem tika uzdots jautājums: „Kāda, Jūsuprāt, ir notikusi mūsu valsts virzība?”

Edgars Godiņš: „Procesi notiek tā, kā tos vada. Tos vada tā, kā atzīst, kas ir vērtība. Žēl , ka kriestietības vērtība nav īpaši cieņā mūsu tautā. Jābrīnās , ka no vienas puses šausminās par notikumiem un attīstību , bet no otras puses noraida tos principus, kurus Dievs aicinājis, lai vadītāji lietotu un, lai valstij būtu labi. Sākot no sevis un ģimenes un uzņēmumu vadīšanas. Dieva principi šobrīd nesadzird dzrirdīgas ausis un tā tagad ir minoritāte.”

Jānis Bitāns: „Ir bīstami prezidentam lietot tādu jēdzienu: „Darīsim,katrs to labāko”. Vispirms viņam vajadzētu nodeklamēt, ko nozīmē vārds „labs” tagadējā Latvijā. Viena cilvēku grupa varbūt teiks, ka labi ir zagt, tā lai neatstātu pirkstu vai pēdu nospiedumus. Viņu izpratnē tas ir labi. Vārds „labi” daudziem ir sinonīms -dzīvot savtīgi. Grābt vai izmantot citus, tas ir labi. Ļoti lielās sadrumstalotības labuma un augstāko vērtību destruktīvā izpratnes kontekstā izklausās, ka tiek aicināts uz rīcību: „ Darīsim ko gribam.” Man liekas, ka ļoti jādomā ar galvu šādos aicinājumos. Jēzus neteica: „Darīsim labu.” Viņš teica: „Atgriezieties no grēkiem.” Labākais ko cilvēks var izdarīt, tas ir pievērsties trūkumiem. Tā mēs redzēsim, ka paškritika vai trūkumu atzīšana, ir deficīts. Jo mēs redzēsim sāpes, ciešanas un pārbaudījumus.

Es saskatu Dieva vārda nelietīgu valkāšanu, ka tautā saka, ka šis laiks ir Latviešu tautas Golgātas ceļš. Cik daudz no tā, kuri ir to gājuši apzinās tās nozīmi, lai šādu salīdzinājumu varētu lietot.

Apustulis Pāvils saka, ka tas ir velti, ka Jūs ciešat savu grēku dēļ, vērtība ir tad, kad ciešat patiesības dēļ. Šodienas trūkums ir, ja pravietiska vērtību pasludināšana netiek uzstādīta, tad tā ir nevajadzīga tolerance. Vai mēs esam gājuši Golgātas ceļu?

Mēs varam daudz ko nepiedzīvot un nesaprast, bet ir noteiktas likumsakarības, kuras vērts ievērot neatkarīgi no savas pieredzes un brieduma.

Varam redzēt, ka mūsu tauta ir bijusi ārkārtīgi lielā Dieva tuvumā. Bet, ja tā labi padomā, tad tas bija viens brīdis, tā bija Dieva žēlastība, kas bija lielāka, nekā mūsu iespējas. Un ja jautātu, vai tauta pie šī tuvuma ir palikusi, tad jāatbild, ka nē. Skatoties masu mēdiju reportāžas, tad izskatās, ka mēs esam uzvarējuši nevis Dieva žēlastībā un ar pārdabisku palīdzību salīdzinot, ka nav izlietas tik daudz asiņu kā Lietuvā, kaut arī mums bija arī savi tā laika mocekļi, bet tāpēc, ka esam dziedātāju tauta un tādā veidā uzvarējuši ļaunuma impēriju.

Ja tas tā ir, tad varbūt uzdziedam arī tagad, lai ekonomisko krīzi uzvarētu. Kāds varbūtu varētu uzsvilpt pēc kaut kā tāda. Manuprāt, tā ir nekonsekvence, nesaskatot Dieva tuvumu latviešu tautai, nesaprast laika zīmes, neklausīties cilvēkos, kuri tās tulko. Ja šodien cilvēkiem pajautātu, vai viņi ir svētīti, tad atbildētu, ka diez vai.

Varbūt mūsu premjers varētu teikt, ka viņš ir ļoti svētīgs pieminot vienu veiksmes stāstu. Un pašam par to ticot. Jaungada uzrunā pasakot, ka kaut arī ne katrs to sajūt, bet tas tā ir. Esmu reālists.

Pielūgsme un uzupurēšanās, tās ir vērtības, kas palikušas tur pie barikādēm. Mēs šodien svinam svētkus, taču jaušams, ka tas Gars, kas valdīja toreiz, šodien vairs nav. Daudzi cilvēki, kuri toreiz ir to ceļu izgājuši ir nomainīti ar citiem un citādām vērtībām. Šodien tā ir mazākā daļa cilvēku, kuri meklē Dievu un tā ir minoritāte.

Krieviem ir tāds nostāsts, kuras būtība ir vienā teikumā. „Vasja, kuda ti vstupaješ, to v…, to v partiju.” (Vasja, kur Tu kāp?-vai suņu mēslos, vai partijā.”

Tā notiek arī ar mums. No vienas partijas otrā, no vienas ideoloģijas citā, no garīguma sekulārismā. Bet tikai ne uz ceļa. Ja mēs šodien runājam par barikādēm, tad tas bija īss ceļš. Par tautas ceļu runājot barikāžu atceres dienā vajadzēja runāt skaidrāk un stingrāk, nevis pakārtot visu Eiropas kontekstā. Kas tur ES atšķirīgs? Cūka Eiropā, bet galva Krievijā. Es neesmu optimistisks.

Bet ar skatu uz nākotni Jēzus teica: „Meklējiet un Jūs atradīsiet. Klauvējiet un Jums būs atvērts. Lūdziet, tad Jums būs atbildēts. Rodas jautājums, vai cilvēks meklē, klauvē un lūdz, vai arī meklē tikai izmantojot izdevības un apstākļu sakritības. Vai viss panākts ar lūgšanas palīdzību?”

Edgars Godiņš: „Manuprāt, diez vai bēdas mūsu tautā ir tāpēc, ka Dievu nevarētu atrast. Vairāk no tā, ka mazāk paliek tādu, kuri atrodas Viņa tuvumā.

Svarīgi saprast, ka mēs kā ticīgi cilvēki varētu Jēzu parādīt kā vērtību. Ikdienā mēs to darām un priecājamies, kad cilvēku dzīve tiek sakārta. Dievs rūpējas, lai dzīve izdotos individuāli un kā tautai. Ja Dievu patiešām centīsies meklēt, tad Viņš nāks un nekavēsies.”

Manifestācijas organizatori uzsver, ka tās galvenais mērķis ir atjaunot demokrātiju valstī, lai nosargātu nacionālo suverenitāti, pašapziņu un dabīgu ģimeni, kas ir katras tautas izdzīvošanas pamatā.

Latvijas valstiskuma atjaunošanai aprit 21 gads. Beidzot esam kļuvuši pilngadīgi, tāpēc vēlamies paši lemt savu likteni. Mums ir jāatgriežas pie atmodas laika ideāliem un vērtībām. Esam viena no straujāk izmirstošajām tautām pasaulē. Jaunieši, ģimenes ar bērniem turpina pamest Latviju. Mūsu nacionālās bagātības ir izsaimniekotas, lauki iztukšoti, sagrauts iekšējais tirgus, pakļaujamies aizvien lielākam ārvalstu banku diktātam. Krīzes smagums ir uzvelts tikai uz vienkāršās tautas pleciem. Šodien sākam zaudēt arī vārda brīvību un demokrātijas pamatprincipus, par ko liecina eiro steidzīgā ieviešana, ignorējot vairākuma viedokli, kā arī aizvien uzstājīgāki centieni graut tradicionālo ģimenes modeli, vērtības, mūsu bērnu un jauniešu tikumību. Atsevišķi pašmāju politiķi, “eksperti”, nevalstiskās organizācijas, kuras tiek sponsorētas no ārzemēm, lobē savas intereses, aizbildinoties ar dzimumu līdztiesību, rūpēm par reproduktīvo veselību, cilvēktiesībām, apzināti grauj Latvijas likumdošanā nopamatoto ģimenes tiesību izpratni. Vakar MK ārkārtas sēdē ir noraidījis Tieslietu ministra argumentāciju un LR nacionālo pozīciju Nr.1 – Latvijā neatbalstīt Eiropas Savienības Komisijas prasīto partnerattiecību mantisko attiecību regulu. Rīt par šiem jautājumiem lems Saeimas deputāti.

Tautas manifestācijas rīkotāji aicina vienoties visas tautības un vecuma cilvēkus nacionālas valsts idejas vārdā, lai nodrošinātu augstu morāli politikā, godprātīgu valsts pārvaldi, demokrātijas pamatprincipu ievērošanu, tradicionālas ģimenes vērtības aizsardzību.

Tautas sapulces rīkotāji aicina vectētiņus un vecmāmiņas, represētos un karā izdzīvojušos, pedagogus un mediķus, mācītājus un draudžu locekļus, inteliģenci un studentus, topošos un esošos vecākus, visu tautību cilvēkus, kuri ciena Latvijas valsti, vienoties un uzturēt dzīvu barikāžu laika sapni – brīva un neatkarīga Latvija. Iestāsimies par mūsu ģimenēm un bērniem, jo tas ir vienīgais ilgtspējīgas Latvijas garants.

________Papildus ziņa_________