2014.gada 24.maijā Latvijā notiks kārtējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās Latvijas pārstāvībai Eiropas Parlamentā jāievēl astoņi deputāti.

RTU notiks EP pirmsvēlēšanu diskusija “Kas ir tavas izvēles pamatā?”

Eiropā notiek dabīgas ģimenes modeļa transformācija. Kādas vērtības un ģimenes identitātes izpratni vēlamies paust mēs kā sabiedrība, kas ir daļa no Eiropas?

Biedrība “Asociācija ģimene ” sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti 14.maijā rīko Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu diskusiju “Kas ir tavas izvēles pamatā?”. Tās mērķis ir padziļināt studentu un visas sabiedrības kopējo informētību par būtiskām norisēm ģimenes politikas jautājumos Latvijā un Eiropas Savienībā.

Diskusijā piedalīsies Saeimā pārstāvēto partiju Eiropas Parlamenta deputātu kandidāti Baiba Broka (Nacionālā apvienība VL-TB/LLNK ), Iveta Šulca (ZZS), Guntars Jirgensons (Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”), kā arī 2 ārpus Saeimas esošo partiju pārstāvji Inga Bite (Latvijas Reģionu Apvienība) un Armands Agrums (Kristīgi demokrātiskā savienība).

Debašu tiešraidi translēs televīzijas kanāls OTV, tā būs pieejama arī vairākās internetvietnēs.

Savus jautājumus EP deputāta kandidātiem klātienē varēs uzdot arī klausītāji.

Diskusija notiks:

14.maijā plkst.15.00-17.00

Rīgas Tehniskajā universitātē, Kaļķu ielā 1, 410.auditorijā.

Informāciju sagatavoja:
Ilona Bremze,
biedrības “Asociācija ģimene” valdes priekšsēdētāja,
mob.20034429

Zbigņevs Stankevičs un Baiba Broka grāmatas „Konstitucionālās tiesības” atvēršanas svētkos LU mazajā aulā 25.02.2014. Foto: Boriss Koļesņikovs.

Arhibīskaps Stankevičs pastāstīja, ka reliģisko organizāciju dibināto skolu izdevumus sedz pati reliģiskā organizācija, savukārt valsts finansē tikai 28% no visiem izdevumiem. Tā kā šīs skolas ir nelielas, bet izdevumi to uzturēšanai ir salīdzinoši lieli, reliģisko organizāciju dibinātās mācību iestādes (pašlaik kopumā apmēram 10) nevar būt konkurētspējīgas, un ilgtermiņā to darbība ir apdraudēta.

Arhibīskaps atgādināja, ka šī gada 8.janvāra Garīgo lietu padomē nolemts veidot starpinstitūciju darba grupu, tās sastāvā iekļaujot Izglītības un zinātnes ministrijas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas un baznīcu pārstāvjus, kas vispusīgi izvērtētu tradicionālo baznīcu dibināto izglītības iestāžu finansēšanas sistēmu. B. Broka apstiprināja, ka darba grupa, kuru turpmāk vadītu pati ministre, savu darbu uzsāks divu nedēļu laikā, un šis, kā arī citi aktuālie jautājumi noteikti tiks risināti.

Sarunas turpinājumā Baiba Broka apliecināja savu atbalstu ģimenes vērtību stiprināšanai sabiedrībā. „Mūsdienu pasaulē, kur viss ļoti strauji mainās, jābūt kaut kam fundamentālam un pamatīgam, uz ko paļauties. Manuprāt, tā ir ģimene – tavi tuvākie cilvēki, tavs stabilākais atbalsts un sabiedrotais.

Tieši ģimenē mēs iemācām un iemācāmies atbildību – viens pret otru, pret ģimeni, pret sabiedrību un arī valsti,

viņa sacīja. Abas puses bija vienisprātis, ka ģimenes pamats ir reģistrētas attiecības – laulība kā savienība starp vīrieti un sievieti.

Arhibīskaps arī pieskārās jautājumam, kas skar kapelānu dienestu ieslodzījuma vietās. Viņš vērsa uzmanību, ka cietumos viņu ir nepietiekami, lai gan pieprasījums cietumos pēc viņu darbības ir pietiekams ar tendenci pieaugt. Tāpēc to nepieciešams atbilstoši novērtēt un atbalstīt, jo ieslodzīto resocializācija, īpašu uzmanību pievēršot garīgajai dimensijai, ir ļoti būtiska līdzšinējo vērtību pārskatīšanā un jaunu mērķu izvirzīšanā.

Papildu informācija:

Garīgo lietu padome ir pastāvīga konsultatīva valsts un reliģisko organizāciju sadarbību koordinējoša institūcija, kuras kompetencē ir koordinēt valsts un reliģisko organizāciju sadarbības projektu izstrādi un īstenošanu, kā arī izteikt viedokli Latvijas valsts institūcijām par jautājumiem, kas saistīti ar reliģisko organizāciju darbību.

Baiba Broka, foto: baltic-ireland.ie

Vakar, 13. martā, Rīgā notika starptautiska konference „Ģimene un dzīves stils mūsdienu pasaulē”. Konferences goda viesu vidū bija tieslietu ministre Baiba Broka, katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis un pareizticīgo priesteris Jānis Dravants. Visi tika aicināti parakstīt “Ģimenes tiesību deklarāciju”, kas līdz vasaras sākumam tikšot iesniegta ANO.

Konferenci, atklāja KDS valdes priekšsēdētāja Dr. Māra Viktorija Zilgalve un labdarības fonda „Prioritāte” valdes priekšsēdētājs Armands Agrums. Pēc tam vārds tika dots Latvijas kristīgo konfesiju vadītājiem un Latvijas Tieslietu ministrei Baibai Brokai. Konfesiju vadītāji uz ģimeni un tās tradicionālajām vērtībām raudzījās no Bībeles viedokļa,- spektrs.com ziņo Laila Ozola no baltic-ireland.ie

Tieslietu ministre Baiba Broka, pauda šā brīžā valsts politiku. Tieslietu ministre iestājās par tradicionālām ģimenēm. Cita starpā ministres kundzei nācās atzīt, ka ar izpratni par ģimeni, tās pienākumiem un uzdevumiem ne viss ir kārtībā un valstij ir vēl daudz darāmā, jo Latvijā ir 29 tūkstoši uzturlīdzekļu nemaksātāju, kas nozīmē, ka katru sešpadsmito bērnu uztur valsts.

Pēc amatpersonu uzrunām vārds tika dots sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, kuru vidū bija arī ĪLNP valdes locekle un Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) Īrijas latviešu draudzes priekšniece Inguna Mieze. Savā runā Inguna Mieze pastāstīja par latviešu diasporu Zaļajā salā un raksturoja vispārīgo situāciju Īrijā, t.sk. neviennozīmīgo situāciju katoļu baznīca. Miezes kundze atzīmēja, ka starp latviskajām vērtībām un ģimenes tradīcijām var likt vienlīdzības zīmi, jo tautas dainās vienam bērnam nav minēti nedz divi tēti, nedz divas mammas.

Arī pārējie konferences dalībnieki, kas bija ieradušies ne tikai no Latvijas, bet arī no Polijas, Vatikāna, Krievijas, Igaunijas, Vācijas, Itālijas, Baltkrievijas, Moldovas un Beļģijas, savās runās pauda viennozīmīgu atbalstu tradicionālajām ģimenes vērtībām, sprieda par cēloņiem un pārmaiņām sabiedrībā, kas novedušas līdz tam, ka valstis viena pēc otras atzīst viendzimuma laulības, ka māte kļuvusi par vecāku nr.1, bet tēvs – par vecāku nr.2, uzsvēra, ka ne viss, ko mums piedāvā rietumi, ir jāpieņem bez ierunām.

Tradicionālās ģimenes nozīme mūsdienu pasaulē tika aplūkota no daudziem un dažādiem aspektiem, t.sk. no ekonomiskā, demogrāfiskā, sociālā, morālā, juridiskā, kultūras, bērnu tiesību u.t.t..
“Ejot līdzi laikam, saprotams, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, tomēr atklāts paliek jautājums, cik daudz var legalizēt un kur ir robeža, jo ģimene nav tikai sekss, tā ir sabiedrības šūniņa, kurā sava noteikta loma ir sievietei – mātei un vīrietim – tēvam. Ja šodien atzīsim viendzimuma laulības, vai nākamais solis nebūs pedofīlijas legalizēšana?”, tā un līdzīgi sprieda konferences dalībnieki.

Noslēgumā starptautiskās konferences dalībnieki parakstījās zem “Ģimenes tiesību deklarācijas”, cerot, ka viņu viedoklis tiks sadzirdēts.
Nobeigumā vēl tikai citāts no Baltkrievijas pārstāvja runas: “Neatkarīgi no tā, kādus likumus pieņems valstu parlamenti, mūsu bērni dzīvos tādā pasaulē, kādu ar savas dzīves reālo piemēru viņiem rādīs māte un tēvs”.

Konferenci rīkoja Latvijas labdarības fonds „Prioritāte” sadarbībā ar Kristīgi Demokrātisko Savienību (KDS), Itālijas fondu „Novae Terrae” un Eiropas Kristīgi Politisko Kustību (Nīderlande). Zaļo salu konferencē pārstāvēja Īrijas latviešu nacionālā padome (ĪLNP).

Taču par opozīcijas būtību Baiba Broka stāsta: „Jāteic, ka es negribu, lai mēs kļūtu par tukši klaigājošu opozīciju. Vēlētos, lai mūsu atbalsts vai noraidījums katram koalīcijas piedāvātajam risinājumam būtu pamatots un argumentēts.”

Baibas Broka izklāsta arī par RD mēģinājumiem palielināt štatu palielināšanu, kuru opozīcija neatbalstījusi. „ Arī nupat neatbalstījām vairākus piedāvājumus par štatu palielināšanu, kas saistīts ar plānotajiem budžeta grozījumiem. Manuprāt, personāla izmaiņas ir jāplāno uz nākamā finanšu gada periodu. Ja tagad, gada vidū, kāds departaments izdomā, ka pēkšņi viņiem vajadzīgi 15 darbinieki, tad man rodas jautājums, kāda bijusi šā departamenta plānošana gada sākumā, kas ir tik ļoti neplānoti mainījies?”

Turpretī opozīcija atbalstījusi koalīcijas pārstāvju rosinātas apmācības programmas bērniem ar īpašām vajadzībām.

Par sadarbību ar “Vienotību” Baiba stāsta, ka ir vienoti pret to stilu un veidu, kā koalīcija turpina vadīt Rīgas domi. Taču par konsultēšanos Baiba izmanto iespējas. Viņa stāsta: „Prasu padomu Olafam Pulkam un citiem “Vienotības” pārstāvjiem, kuri pašvaldībā strādājuši iepriekš. Nebūtu loģiski neizmantot viņu pieredzi un zināšanas. Ir doma izveidot sadarbības memorandu par īpašiem jautājumiem sadarbībai Rīgā. Ir jautājumi, ko mēs varam virzīt caur Saeimu un valdību, kur esam pozīcijā.

Par “Saskaņas centra” ierasto noraidošo attieksmi opozīcijas deputāte min piemēru: „Jau amatu sadale domē pilnīgi skaidri parādīja, ka opozīcija tiek ignorēta pilnībā. Piemēram, mēs mēģinājām Pilsētas attīstības komitejas vadītāja amatam virzīt Aleksandru Kiršteinu, kurš kā arhitekts būtu ļoti piemērots šim darbam. Taču tā vietā pozīcija ievēlēja faktiski nepazīstamo Maksimu Tolstoju. Rīgas domes pozīcija šobrīd jūtas gana vareni arī bez mums, un nekas neliecina, ka tas varētu mainīties”Baiba Broka arī neizslēdz, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās “SC” un “GKR” kopīgiem spēkiem mēģinās pašvaldībā attaisnojušo sadarbību īstenot arī nacionālā līmenī.

V. Krustiņš deputātei jautā, vai nākamajās vēlēšanās izdotos pavērst latviešu vēlētāju simpātijas uz nacionālo spēku pusi. Jo pašvaldību vēlēšanās nacionālo noti spēlēt centās Ēlerte, bet arī viņa nespēja neko piedāvāt. Ar inteliģentiem saukļiem, ka mēs būsim Ziemeļeiropas kultūras galvaspilsēta, nepietiek.

Baiba Broka atbild, ka Latvijai kopumā ir jāsaprot, kas mēs bijām, kas mēs esam un kas mēs gribam būt! „Nav jāmēģina kādam līdzināties, bet jāizceļ tas unikālais, kas mums jau ir, – sava nacionālā identitāte, kultūra, kas nāk līdzi ar valodu, vēsturi un tradīcijām. Jāstrādā tā, lai citi gribētu līdzināties mums. Tam lepnumam un pašapziņai jāstrāvo cauri visam tam, ko mēs darām ikdienā. Vienalga, vai esi, politiķis, ārsts, skolotājs vai kas cits – piederības sajūta ļauj sasniegt daudz un dažādas lietas.

Ja mēs runājam par ekonomikas attīstību – kādā veidā varam stimulēt un atbalstīt Latvijas uzņēmējus, kādā veidā varam attīstīt Latvijas ekonomiku, aicinot tos ārvalstniekus, kuri atnes jaunas zināšanas, bet nevis nopērk mūsu jau attīstītos uzņēmumus. Nu nevajag mums tos pārpircējus.

Par to pašu izglītību un valodu – nav jau jāuzmanās tikai no krievu valodas ietekmes, bet arī angļu, kas varbūt ir vēl lielāka.

Es domāju, ka jāsāk ar izglītību. Tagad mēs redzam, ka divvalodīgās izglītības uzturēšana pēdējo 20 gadu laikā nav attaisnojusies. Tā nav nekāda vardarbība pret bērniem vai demokrātijas apspiešana, kā daži cenšas iztēlot, bet cilvēcīgas rūpes par visu tautību ģimenēm. Ja cittautieši izvēlējušies šeit dzīvot un veidot savu ģimeni, tad mums viņi ir vajadzīgi kā Latvijai lojāli cilvēki. Lai kļūtu par latvieti, nav jābūt kādai ģenētiskai atbilstībai. Jābūt šai piederības sajūtai. Tas ir audzināšanas, izglītības un ģimenes jautājums. Ja bērni iet kopā bērnudārzā, kur jau agrā bērnībā apgūst latviskās tradīcijas, tad viņi daudz labāk saprot, par ko mēs priecājamies, kas ir mūsu svētki. Nākamais – vēstures mācīšana skolās. Pašlaik diemžēl mēs redzam, ka krievu un latviešu skolās veidojas ļoti atšķirīga vēstures izpratne.

Strādājot Latvijas Universitātē, redzu, ka daudzi vietējo skolu beidzēji nespēj iestāties augstskolā, jo viņiem pietrūkst latviešu valodas zināšanu. Tas šajos jauniešos rada dusmas un aizvainojumu pret mūsu valsti. Ka šie cilvēki nespēj šeit iekļauties un nejūtas piederīgi, diemžēl bieži vien ir pašu latviešu vaina.

Tikai mēs paši to varam mainīt, bet mums ir jābūt apņēmīgiem. Ļoti interesants gadījums bija manu kaimiņu krievu ģimenē, kuru meita pabeidza vietējo bilingvālo skolu un devās mācīties uz Angliju. Arī Londonā krievu valodu var dzirdēt ikdienā. Bet tad kādu reizi viņa kafejnīcā izdzirdēja latviešu valodu un sajuta, cik ļoti grib atpakaļ uz mājām. Tieši latviešu valoda šai krievu meitenei asociējas ar mājām”.

Par izglītību bērnudārzu līmenī, kurus vairākkārt noraida. Baiba Broka paskaidro: „ Šeit atkal jārunā par nekonsekvenci un dubulto morāli. Priekšvēlēšanu laikā man pārmeta, ka nacionālajā retorikā neesmu bijusi tik skaļa kā Sarmīte Ēlerte. Taču ne jau skaļums apliecina pārliecību, bet gan darbi. Es atšķirībā no Ēlertes kundzes 16. martā gāju pie Brīvības pieminekļa. Ja runājam par latviešu valodu bērnudārzos, NA deputāti iesniedza likuma grozījumus Saeimā. Arī tagad formāls pamats bērnudārzu iniciatīvas noraidījumam bija tas, ka tik konceptuālus grozījumus nedrīkstētu virzīt trešajā lasījumā. Bet tas neiztur kritiku, jo par šādu priekšlikumu runāts jau vairākkārt un agrāk tas tika noraidīts, jo esot jāuzlabo redakcija.

Ļoti interesanti, ka uzreiz pēc pašvaldību vēlēšanām TV diskusijā pilnīgi visu partiju, tostarp arī “SC”, pārstāvji piekrita, ka latviešu valodai bērnudārzos būtu jābūt. Jautājums tikai par termiņiem un pārejas periodu.”

Pr to, kā varētu izkopt latviešu valodu jau tagad deputāte stāsta par iecerēto: „Pavisam nesen pilsētas attīstības komitejā diskutējām par reklāmas izkārtņu saskaņošanu. Arī tajās vajadzētu respektēt latviešu valodu. Protams, ir pieļaujama svešvalodu lietošana, īpaši, ja informācija adresēta ārvalstu tūristiem. Taču, ja pieļaujam tādas izkārtnes, kur vārda “veikals” vietā rakstīts “store”, tad tas iet pāri jebkādiem mēriem. Tādas lietas ir sakārtojamas. Arī latviešu valodas apmācību programmas jāturpina attīstīt. Krievu bērnudārzos varētu veicināt latviešu tradīciju iepazīšanu.”-savu izklāstu izklāsta RD deputāte Baiba Broka.

Visa intervija pieejama: http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=385291:baiba-broka-nebsim-tuki-klaigtji

Spektrs.com izvēlas Baibu Broku!

Baiba Broka ir latviešu juriste un politiķe, pārstāv Nacionālo apvienību un ir tās Rīgas mēra kandidāte 2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās. Līdzautore grāmatai “Juridisko tekstu analīze un izstrādāšana”.

„Jo ģimene ir mūsu vislielākā vērtība, kas jāspēj saglabāt. Tāpēc ne visas modernās vēsmas, mums ir jāpieņem.”
(Baiba Broka)

SPEKTRS: Šogad pēc 16 marta norisēm „Mozaīka” pārstāvis izteica priekšlikumu „Pride” rīkot pie Brīvības pieminekļa, kā liecina Video: „Pulcēšanās brīvība un samērīgums”,  bet neviens no klātesošajiem galda viesiem neizteica nekādu pretenziju. Tāda vienaldzīga attieksme mulsina. Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzēvičs (video) skandināja, ka „sapulču, gājienu un piketu rīkošanu” aizliegt nedrīkst!, kā arī nedrīkstot izslēgt vienlaikus notiekošus un konfrontējošus pasākumus.

Vai tiešām pie Brīvības pieminekļa varētu notikt un būtu pieņemams latviešu tautai pilnīgi neraksturīga un svešas kultūras manifestācija? Kāds ir Jūsu viedoklis attiecībā par iespējamību „Pride” rīkošanu pie Brīvības pieminekļa vai Vecrīgas ielās?

Baiba Broka: Šobrīd mūsu Nacionālā Apvienība iesniegusi grozījumus par to, kādi pasākumi būtu organizējami pie Brīvības pieminekļa un kādi nē. Brīvības piemineklis ir svēts simbols, tādēļ visiem organizējamiem pasākumiem būtu jābūt atbilstošiem Latvijas valsts fundamentālām vērtībām. Tās ir ģimenes vērtības, kas ir atbilstošas kristīgām vērtībām. Tā arī ir Latvijas valsts izpratne par tradicionālu ģimeni. Tas nozīmē, ka mums pie tām ir stingri jāpieturas.

Kas attiecās uz šāda veida pasākumiem, es personīgi uzskatu, ka mums stingri jāiestājas par ģimenes vērtību saglabāšanu. Par pareizu ģimenes vērtību modeļa saglabāšanu. Par pareizu ģimenes vērtību orientētu izglītību. Jāņem vērā arī tas, ka Latvijas sabiedrība ir konservatīva, kas mani šajā gadījumā ārkārtīgi iepriecina. Jo ģimene ir mūsu vislielākā vērtība, kas jāspēj saglabāt. Tāpēc ne visas modernās vēsmas, mums ir jāpieņem. Attiecībā par šāda veida jautājumu, es kā juriste ļoti augsti novērtēju un saprotu, ka katram ir savas tiesības izvēlēties formu, kādā tas dzīvo. Īpaši, kas attiecās uz privāto dzīvi, bet vēl jo vairāk privātā dzīve ir individuāla lieta. Mums ir jāaizsargā cilvēku neaizskaramība. Bet publiskie pasākumi, kurus mūsu Latvijas sabiedrība varētu uztvert negatīvi vai pat veicināt ar masu sabiedriskām nekārtībām, es domāju, ka tas nav pieļaujams.

S: „Pride” organizētāji Jums noteikti varētu argumentēt, ka tās ir viņu cilvēktiesības un par cik Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzēvičs juridiskā ietvarā skandināja, ka „sapulču, gājienu un piketu rīkošanu” aizliegt nedrīkst, tad ko darīt?

B.B.: Protams, ir jārespektē katra cilvēka tiesības vienoties dažādos pasākumos un gājienos. Bet tas noteikti nav jādara ne pie Brīvības pieminekļa, ne arī Vecrīgas ielās. Pasākumi jārīko tā, lai tie netraucētu pērējās sabiedrības dzīvi.

S: Kā arī Jūs minējāt Latvijā ir iedibinātas konservatīvās vērtības, tad saprotams, ka pretestība uz gaidāmo „Pride” būs, taču kuru izrādās nu, nekādi aizliegt nevar, kaut arī katru gadu no jauna Latvijas tauta vāc parakstus pret Pride rīkošanu, tad homoseksuālistu atbalstītāji mērķtiecīgi gājuši vēl tālāk ar vēlmi ierobežot tautas tiesības Krimināllikuma 78 pantā. Slava Dievam, ka Latvijas tauta savlaicīgi noreaģēja un atkal bija spiesta vākt parakstus, lai neiekļautu Krimināllikuma 78 pantā vārdus „seksuālās minoritātes”. Kāds ir Jūsu viedoklis sakarā ar Krimināllikuma 78 panta grozīšanas varbūtību?

B.B.: Es uzskatu, ka Krimināllikuma 78 pants nav grozāms. Tas jāatstāj esošajā regulējumā. Tāds kāds likums ir šobrīd ir pilnīgi pietiekami. Protams, ja kāda sabiedrības daļa nav apmierināta ar valsts lēmumu, tad kā jau ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības izvērtēt un meklēt taisnīgu regulējumu. Taču es stingri palieku pie sava uzskata un vērtībām par kurām stingri iestājos.

S: Kāds ir Jūsu uzskats, sakarā ar Juvenālo Justīciju -bērnu tiesību regulējumā piešķirot vairāk tiesības Bāriņtiesām, kuras sadarbojas ar dažādām organizācijām, piešķirot tiesības nodarboties ar diezgan brutālu bērnu izņemšanu no ģimenēm un ievietojot tos pie audžu vecākiem. Audžu vecāki par sveša bērna audzināšanu saņem materiālo palīdzību no valsts, bet īstie vecāki cieš no bezspēcības. Vai arī izņemot bērnus no ģimenēm veicina bērnu tirdzniecību ārpus valsts robežām, tādējādi piešķirot bērnus homoseksuālajiem pāriem. Tas plašā veidā notiek Norvēģijā, Francijā. Jaunais likums pieņemts pirms gada arī Krievijas Federācijā un pēc vērienīga tautas protestēšanas tomēr Krievijas prezidents V.Putins nācis pie slēdziena, ka šāda veida izmaiņas bērnu likumā nav pieļaujamas un solīja kaut ko darīt lietas labā. Ir dzirdēti dažādi gadījumi Latvijā. Vai Latvija arī to piedzīvos tādā mērā, kā tas ir ārvalstīs?

B.B.: Kas attiecas uz bērnu tiesībām, tad jārunā par to, kādas tās ir Latvijas likumdošanas skatījums un regulējums. Latvijā šādas iespējas nav. Civillikumā strikti noregulēts termins par to, kas ir ģimene. Tā ir savienība starp divām pretēja dzimuma cilvēkiem ar mērķi veidot ģimeni ar pēcnācējiem. Tāpēc šādā kontekstā nekas cits nav maināms. Jautājumā par bērnu tiesībām ir jāņem vērā pamatregulējuma un likuma pareiza izpratne.

S: Kad jūs kļūsiet par Rīgas mēru, kādas būtu pirmās lietas, kuras vēlētos mainīt?

B.B.: Vispirms, lai kaut ko mainītu ir jāredz izejas punkts.

Ir jādara viss, lai finanšu plūsmu padarītu caurskatāmu un saprotamu. Ja mēs runājam par finanšu jomas skaidrību, tad jāveic strukturāls audits kapitālsabiedrībās. Ja mēs runājam par sociālo jomu, tad rūpīgi jāpārskata, jo ir pamats šaubīties par to, ka sociālie pabalsti tiek sniegti diezgan vieglprātīgi, kultivējot Latvijas sabiedrību dzīvot uz pabalstu rēķina, neveicinot vēlmi strādāt algotu darbu. Infrastruktūrā jāpārskata finanses ceļiem un iekšpagalmiem.

S: Kā stiprināt latvisku Latviju?

B.B.: Tas ir ikdienas darbs. Mums pašiem jārunā latviski un tad varam arī pārējos mudināt darīt to pašu. Tas ir darbs, kas jāveicina ģimenēs, izglītības sistēmā. Protams, Rīga ir vienmēr bijusi multinacionāla pilsēta, bet tajā pat laikā mums ir jāmotivē cittautieši, kas dzīvo Latvijā, lai būtu kopā ar mums. Ar prieku apgūst mūsu tradīcijas un ir kopā ar mums svētkos un bēdās.

S: Paldies par interviju.

Diskusiju organizēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Biznesa augstskola Turība, kurā uzņēmēji vērtēja dažādu partiju piedāvājumu Rīgas domes pašvaldību vēlēšanām. Diskusijas noslēgumā notika uzņēmēju balsojums, kurā pārliecinošu balsu vairākumu saņēma Baibas Brokas ekonomiskā programma.

Atbildot uz diskusijas galveno jautājumu, kas mainīsies pēc 2013.gada 1.jūnija, Nacionālās apvienības Rīgas domes priekšsēdētājas amata kandidāte Baiba Broka norādīja: „Mēs Rīgas pilsētu redzam kā galveno uzņēmēju lobiju gan attiecībās ar valdību, gan ar parlamentu, gan ar mūsu starptautiskajiem partneriem. Rīgas domes sadarbība ar uzņēmējiem ir svarīga tāpēc, lai uzņēmēji Rīgā justos labi, lai uzņēmumi attīstītos un, lai rastos jaunas darba vietas. Mēs atjaunosim aktīvu darbību Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomē, kura kļūs par efektīvu dialoga centru starp Rīgas domi un uzņēmējiem.”

Baiba Broka klātesošos iepazīstināja ar Nacionālās apvienības piedāvājumu uzņēmējdarbībai, kas iedalīts trīs blokos.

1. Atbalsts un sadarbība ar uzņēmējiem, kuri jau šobrīd strādā Rīgā. Mūsu prioritāte ir nacionālā tautsaimniecība, tādēļ visiem publiskajiem iepirkumiem ir jābūt ar virsmērķi atbalstīt Latvijas uzņēmējus. Un tas ir iespējams, jo īpaši pārtikas produktu iepirkumos, veicinot “zaļos iepirkumus”. Veicināsim publisko un privāto partnerību, piemēram, risinot bērnudārzu pieejamības jautājumus, izbūvējot stāvvietas “novieto-brauc” un citus infrastruktūras objektus. Ir nepieciešama aktīva sadarbība ar uzņēmējiem, lai nacionālā līmenī ierosinātu konceptuālo debati par uzņēmuma ienākuma nodokļa pārdali, uzlabojumiem publisko iepirkumu jomā un publiskās un privātās partnerības tiesiskajā regulējumā. Atbilstoši likumā noteiktajiem apmēriem, jāpiemēro nekustamā īpašuma nodokļa atlaides tiem uzņēmējiem, kas rada jaunas darba vietas.

2. Programma, kā atbalstīt un stimulēt jaunos uzņēmējus. Mēs redzam, ka Rīgas pašvaldība būs jauno uzņēmumu atbalsta centrs. Mēs veidosim biznesa inkubatorus sadarbībā ar augstskolām, kuros mērķtiecīgi palīdzēsim tiem jaunajiem uzņēmējiem, kuri vēlas uzsākt uzņēmējdarbību. Inkubatoros nodrošināsim telpas, grāmatvedības, juridiskos un citus nepieciešamos pakalpojumus.

3. Rīgas pilsētas mārketings un investīciju piesaiste. Rīgas mārketingam ir jābalstās uz pārdomātu un ilgtermiņu pilsētas mārketinga plānu, kuram jāiekļauj aktivitātes visos tirgos. Līdztekus tūrisma plūsmas palielināšanai, Rīgas domei mērķtiecīgi jāstrādā pie biznesa un industriālo investīciju piesaistes, īpaši tajās jomās, kas Latvijā nav attīstītas.

Protams, gan visiem esošajiem uzņēmējiem, gan arī tiem, kuri plāno uzsākt biznesu, ir svarīga sakārtota infrastruktūra, kā arī vienkārša, efektīva un godīga pilsētas pārvalde, kas arī ir Nacionālās apvienības uzstādījums.

Sīkāka informācija:

Baiba Broka
NA Rīgas domes priekšsēdētājas amata kandidāte
Mob. tālr.: 26144142

Informāciju sagatavoja Alise Briede, NA Rīgas nodaļas sabiedrisko attiecību konsultante
Mob. tālr.: 29656608