Holivudas filmu studija “Columbia Pictures” sadarbībā ar “LD Entertainment” laidusi klajā režisora Kevina Reinolda vēsturisko drāmu “Risen”, kas latviskais nosaukums ir “Augšāmcēlies”.

Filmas veidotāji centušies atainot notikumus, kuri risinājušies Jeruzalēmē un tās apkārtnē četrdesmit dienas pēc Jēzus krusta nāves un augšāmcelšanās. Kinostāsta galvenajam varonim kādam Romas impērijas karaspēka virsniekam, kuru atveido aktieris Džozefs Fainss, Jūdejas prefekts Poncijs Pilāts uzdevis izmeklēt Kristus miesas pazušanu no kapa.

Kinodarba autori centušies sasniegt pēc iespējas precīzāku vēsturisko faktu atainojumu, tieši sekojot Svēto Rakstu motīviem.

Filmu “Augšāmcēlies” no 17.marta plāno sākt izrādīt lielākajā Eiropas daļā, taču Latvija starp tām neesot iekļauta. Iespējams, ka filmu izplatītāji uzskata, ka latviešiem šī filma nebūšot īsti piemērota.

Mazulis piedzima dzīvs, bet drīz pēc tam pārtrauca elpot. Ārsti mēģināja viņu atdzīvināt, bet nespēja.  Mazuļa māte atklāj, ka jutās pilnībā sagrauta, redzot ārstu nespēju glābt mazuli. Medmāsa mirušās meitenītes ķermeni ielika nelielā kastītē un nolika to uz kapelas altāra.  Pēc trim stundām atnāca mazuļa vecmāmiņa un apbedīšanas biroja pārstāvis, lai paņemtu bērna ķermeni, bet viņus pārsteidza mazās meitenītes spēriens, un tad viņa atvēra acis. Ģimenes locekļi plāno meitenīti saukt par Viktoriju, kas portugāļu valodā nozīmē „uzvara”.

Meitenes māte uzsver: “Brīnumus nevar izskaidrot. Tie notiek tā, kā Dievs to vēlas. Ja tāds būtu bijis Viņa plāns, ka mūsu meitiņa nomirst, mēs būtu to pieņēmuši, bet Viņš bērniņu atgrieza dzīvē, un tas nozīmē, ka Viņam ir liels plāns meitenītes dzīvē.”

___________

Dead baby laid on chapel altar comes back to life 

“Es lūdzu Dievam mani pasargāt, un Viņš neļāva man aiziet no dzīves.” Tāda ir Muambija emocionālā liecība, kurš pārsteidza visu valsti ar savu brīnumaino dziedināšanu pēc sirdsdarbības apstāšanās. Muambijs norādīja, ka tas, kas ar viņu ir noticis, ir vairāk kā brīnums, jo pēc šāda gadījuma, viņa smadzenēm vajadzēja būt bojātām, bet viņš jūtas labi un ir vesels. Sportists pauda cerību, ka vēl atgriezīsies profesionālajā sportā. Savu futbola nākotni viņš ir nolicis Dieva rokās. Pagājušajā nedēļā viņš tika izrakstīts no Londonas slimnīcas.

VIDEO

SPEKTRS redakcijā sakarā ar gaidāmiem Kristus Augšāmcelšanās svētkiem ir nācies saskarties ar diviem vispopulārākajiem apgalvojumiem. Pirmais apgalvojums: „Es neticu nekam!” Taču kādā veidā par to ir pārliecinājies? Vai arī otrs apgalvojums: „Es esmu ateists!” Taču cik daudz par ateismu ir zināms, lai pārliecinātos par to, ka tāds ir? Visbeidzot pēdējais iesūtītais apgalvojums skan: „Ateisti netic Dievam (Jēzum Kristum). Tad, lūk, parunāsim par to.

Ateistu un skeptiķu viedoklis par Jēzu Kristu

Gandrīz visi domājošie cilvēki saka, ka Jēzus Kristus ir bijusi visunikālākā Personība, kāda jebkad dzīvojusi pasaulē. Jēzus Kristus ir nevis vienkārši izcils cilvēks, bet Viņš ir visizcilākais Cilvēks, kāds jebkad dzīvojis virs zemes.
Pat ateisti un skeptiķi atzīst, ka Kristus ir unikāls. Ieskatīsimies, ko visā pasaulē pazīstami skeptiķi ir teikuši par Jēzu un viņa nesalīdzināmo ietekmi uz cilvēces vēsturi.
Franču domātājs ateists Renāns ir teicis: „Lai cik apbrīnojami notikumi būtu sagaidāmi nākotnē, skaidrs ir viens, lielākas apbrīnas vērts par Jēzu Kristu parādīšanos nekad nekā nebūs.”
Franču domātājs Ruso, Jēzu salīdzinot ar Sokrātu ir teicis: „Sokrāts dzīvoja un mira kā visi cilvāki, bet Jēzus dzīvoja un mira kā Dievs.”
Napoleons ir teicis: „Es pazīstu cilvēkus, bet Jēzus Kristus nebija vienkārši cilvēks.”
Angļu dzejnieks Lords Bairons, kas savā mūžā Kristietības principus neatzina un kuru divdesmit sešu gadu vecumā kapā noveda viņa dzīves veids, par Jēzu Kristu ir teicis: „Ja Cilvēks spēj būt Dievs un ja Dievs var būt Cilvēks, tad Jēzus Kristus bija gan viens, gan otrs.”
Skeptiķis H. Velss grāmatā: „vēstures plāns” Jēzum Kristum ir veltījis divdesmit lappuses, Viņa dzīvi un nāvi aplūkojot no vēstures viedokļa. „Bībele mums sniedz četrus dažādus un plašus Jēzus Kristus aprakstus. Es zinu, daudzi cilvēki apšauba Bībeles vēsturisko ticamību, taču arī šajā gadījumā runa ir par apgalvojumiem, kas nebalstās uz nopietniem vēstures pētījumiem. Uzsverot faktu, ka četru Evaņģēliju vēsturisko ticamību pat laicīgie avoti ir drošāk pierādījuši nekā jebkuru citu senās klasiskās literatūras apcerējumu patiesīgumu.”

Vai Jēzus augšāmcēlies?- ateistu un skeptiķu viedoklis

Skeptiķis profesors Grīnlīvs,- tiesībzinātņu profesors un vadīja juridisko fakultāti Hārvarda Univesrsitātē – vienā no labākajām ASV universitātēm. Viņš sarakstījis grāmatu „likumīgo pierādījumu principi”. Trīs viņa studenti ierosināja, lai viņš, šajā grāmatā aprakstītos principus pielietojot attiecībā uz Kristus augšāmcelšanos, izpēta liecības, kuras ir šajā jautājumā. Profesors Grīnlīvs piekrita. Izdarījis pētījumus, viņš teica: „Otra fakta, kas būtu labāk pierādīts, nekā Kristus augšāmcelšanās fakts, gluži vienkārši nav.” Viņš vēl piebilda: „Esmu paliecināts, ka jebkuru zvērināto grupu Anglijā un Amerikā var pārliecināt, ka Jēzus Kristus patiešām ir augšāmcēlies no miroņiem.”
Oksfordas Universitātes profesors lords Litletons un doktors Gilberts Vests abi nolēma izgaisināt „mītu” par Kristu. Viņi saprata, ka šai nolūkā vispirms ir jāatspeķo par Kristus augšāmcelšanos un otrkārt, par Kristus mācekļu dzīvi. Doktoram Vestam bija jāpierāda, ka liecības par Kristus augšāmcelšanos ir nepatiesas, bet lordam Litletonam vajadzēja izskaidrot, kāpēc tik radikāli savu dzīvi mainīja Tarsas Sauls, kurš sākumā gribēja iznīcināt kristietību. Pēc gada abi profesori kļuva par kristiešiem. Saviem pētījumiem veltītajā grāmatā viņi rakstīja: „Jūs varat noliegt par Kristus augšāmcelšanos, taču tikai tik ilgi, kamēr nebūs šo jautājumu izpētījuši.”
Britu jurists Franks Morisons arī gribēja uzrakstīt grāmatu, lai atspēkotu Kristus augšāmcelšanās faktu, un viņš sarakstīja grāmatu, taču ne tādu, kādu sākotnēji bija iecerējis. Pētot liecības par Kristus augšāmcelšanos, šis skeptiski noskaņotais skeptiķis saskārās ar tik pārliecinošiem faktiem, kurus viņš nekādi nevarēja atspēkot, un pats kļuva par ticīgu cilvēku. Viņš sarakstīja grāmatu ar nosaukumu „Kas novēla akmeni?” un tajā sniedza Kristus augšāmcelšanās patiesīguma pierādījumus.
Lū Veless arī gribēja uzrakstīt grāmatu, lai atspēkotu domu par Kristu kā Dievišķu būtni, bet savā slavenajā grāmatā „Ben Hurs” viņš, tieši otrādi, šo ideju apstiprina.
Arī doktors Viljams Lajons Felps saka: „Jēzus Kristus dzīves atbilstību patiesībai pārbauda Viņa augšāmcelšanās.”
Pat labi pazīstamais ateists H. L. Menkens ir teicis: „Teoloģiju un zinātni samierināt nekādi nav iespējams.” Taču pēc tam piebilst: „Tomēr, ja Jēzus Kristus ir augšāmcēlies no miroņiem, tad kristietībai ir taisnība.”
Kembridžas universitātes profesors Džons Kapelejs, kas vēlāk ieņēma visaugstāko amatu Anglijas tiesu sistēmā un ir atzīts par britu vēsturē visizcilāko likumu zinātāju, saka: „Es zinu pierādījumu nozīmi, tomēr man ir jāsaka, ka Jēzus Kristus augšāmcelšanās pierādījumus neviens nav varējis apstrīdēt.”

Balts ir melns vai melns ir balts?

Filozofi Spinoza un Giness sacīja, ka, neraugoties uz visiem Kristus augšāmcelšanās pierādījumiem, viņi tai netic. Kāpēc? Protams, ne jau tāpēc, ka šie pierādījumi nav pārliecinoši, bet tāpēc, ka viņi ticēja: Dieva nav un tātad nav nedz brīnumu, nedz pārdabisku parādību.
Nemaz nav jāsaka, ka šādas domas liecina nevis par intelektuālu gudrību, bet intelektuālu tuvredzību. Lai kā mēs pierādītu, ka divreizdivi ir četri, būs cilvēki, kas apgalvos: „Nē, trīs!”

Augšāmcelšanās brīnums

„Un tie sita Viņu (Jēzu Kristu) krustā.
Un virs Viņa galvas tie pielika Viņa vainas uzrakstu: ŠIS IR JĒZUS, JŪDU ĶĒNIŅŠ.
Un redzi, Tempļa priekškars pārplīsa no augšas līdz apakšai divos gabalos, un zeme trīcēja, un klintis šķēlās.
Bet otrā dienā, kas nāk pēc sataisāmās dienas, augstie priesteri un farizeji sapulcējās pie Pilāta un sacīja: “Kungs, mēs atminamies, ka šis viltnieks, vēl dzīvs būdams, sacīja: pēc trim dienām Es celšos augšām. Tāpēc pavēli kapu apsargāt līdz trešajai dienai, ka Viņa mācekļi nenāk naktī un Viņu nenozog un neizpauž ļaudīm: Viņš ir no miroņiem augšāmcēlies. Pēdējā vilšana tad būtu lielāka nekā pirmā.”
Pilāts sacīja uz tiem: “Jums ir sargi, eita un apsargait to, kā paši zināt.”
Un tie aizgāja un pielika kapam sargus un aizzīmogoja akmeni. (Mat.27: 62:66)

Bet pēc sabata, pirmajai nedēļas dienai austot, Marija Magdalēna un otra Marija nāca kapu apraudzīt.
Un redzi, notika liela zemestrīce, jo Tā Kunga eņģelis nāca no debesīm, piegājis novēla akmeni no durvīm un sēdās tam virsū.
Un viņa izskats bija kā zibens un viņa drēbes baltas kā sniegs.
Bet sargi drebēja aiz bailēm un kļuva kā miruši.
Bet eņģelis uzrunāja sievas, sacīdams: “Nebīstieties, jo es zinu, ka jūs meklējat Jēzu, krustā sisto.
Viņš nav šeitan, jo Viņš ir augšāmcēlies”. (Mat.28: 1-6)

Kristus ir augšāmcēlies!
Patiesi augšāmcēlies!

2006. gada 20. oktobrī Krendala pacients, automehāniķis Džefs Markins nomira no smagas sirdslēkmes. Ārsts konstatējis viņa nāvi, turpat palātā aizpildīja visus nepieciešamos dokumentus un devās uz izeju. „Taču es vēl nebiju pārkāpis slieksni, kad jutu, ka Dievs man liek atgriezties un lūgt par šo pacientu”, – stāsta Krendals. Viņš vēl nodomājis, ka tas ir bezjēdzīgi, jo nāve jau bija iestājusies pirms 40 minūtēm un uz ķermeņa jau bija parādījušies līķa plankumi. Tomēr viņš paklausījis Dieva balsij. „Dievs, mūsu Tēvs, es raudu par šī cilvēka dvēseli. Ja viņš vēl nepazīst tevi kā savu Kungu un Glābēju, tad uzcel viņu no nāves Jēzus vārdā!” – viņš lūdza.
Kā atbilde lūgšanai bija doma vēlreiz izmantot defibrillatoru. Kad viņš bija to izdarījis, monitors uzreiz parādīja regulāru sirds ritmu. Markins atdzīvojās un dzīvo vēl šodien.
Patlaban Krendals vada sirds un asinsvadu transplantācijas programmu Palmbīčas sirds un asinsvadu medicīnas līnikā. Viņš strādā arī medicīnas centros „Labais samarietis” un „Jupiters”. Bez visa tā viņš lasa arī lekcijas par sirds pārstādīšanu, sirds slimību profilaksi un kardioloģisko aprūpi gados vecākiem ļaudīm.