Kopš decembra publikas apskatei ir atvērtas Sir Bani Jasas klostera un baznīcas drupas. Šis VII gadsimta kristīgās reliģijas objekts atrodas uz tuksnešainas salas netālu no Abu Dabi piekrastes, Apvienotajos Arābu Emirātos.

Tiek uzskatīts, ka klosteris ir darbojies apmēram 150 gadus un ka kristietība pirmsislāma Arābijā izplatījās, pateicoties tā laika manuskriptiem. Bez tam, kristīgo baznīcu paliekas ir atklātas arī Kuveitā un Bahreinā.

Arheoloģiskie izrakumi, kas tika veikti Sir Bani Jasā, ir pirmā acīmredzamā liecība par kristiešu klātbūtni Arābu pussalā. Speciālisti uzskata, ka klosterī varētu būt dzīvojuši ap 30-40 mūku. Pētījumi, kas šeit uzsākti 1992. gadā, vēl joprojām turpinās, taču šobrīd jau ir atklāts plašs reliģiskais komplekss. Iespējams, ka dažas telpas ir bijušas atvēlētas arī apmeklētāju uzņemšanai. Tas liek domāt, ka mūki šeit nav dzīvojuši izolēti no apkārtējās pasaules.

Arheoloģisko pētījumu vadītājs Peters Hellijers stāsta, ka pēdējo mūku liktenis nav zināms. Pastāv hipotēze, ka viņi varētu būt pārcēlušies uz ziemeļiem, vai arī kopiena beigusi pastāvēt paaicinājumu trūkuma dēļ. Sala ir pamesta ap 750. gadu, taču nekas neliecina, ka klosteris būtu sagrauts, vai izpostīts.

Atbildīgais par arheoloģiskajiem izrakumiem Jozefs Elders uzsver, ka šī klostera pastāvēšana ir lielisks pierādījums tam, ka kristietība jau pirmajos tās gadsimtos bija izplatījusies tālāk par līdz šim zināmajām robežām.

Šajā kompleksā bija rodama ne vien baznīca, bet arī kapela un tornis. Klosteris ir atradies uz vienas no tirdznieciskajām līnijām starp Arābu pussalu un Indiju. Iespējams, ka ticīgo uzmanību salā ir piesaistījis kāda svētā, vai klostera dibinātāja kaps. Izrakumos ir uzietas viena ķermeņa atliekas, ap kurām vēlāk uzcelta baznīca. Līdzās ir atrasta istaba, kurā bijis iespējams atstāt ziedojumus un piemiņas votas. Tas nozīmē, ka klosteris ir bijis nemitīgu svētceļojumu mērķis.

Starp 1400 gadus senajām drupām ir arī divas istabas, kurās saglabājušās sienu dekorācijas ar krusta attēlu. Savukārt, galvenajā mūku istabā ir rodama virtuves vieta un niša ūdens glabāšanai.

Zinātnieki pieļauj iespēju, ka Arābu Emirātos Kristus kults varētu būt izplatījies laika posmā starp 50. un 350. gadu. Iespējams, ka Sir Bani Jasas klosteris ir piederējis nestoriāņu kopienai, kas sekoja V gadsimtā dzīvojošā Konstantinopoles patriarha Nestora mācībai. Nestoriāņi ticēja, ka Kristum pieder divas dabas (cilvēciskā un dievišķā) un ka Viņš sastāv no divām personām. Nestoriānismu nosodīja Kalcedonas koncils, taču tas kā herēzija izplatījās Persijā un no turienes Indijā un Ķīnā. Tas bija iespējams līdz ar kuģu satiksmi Arābu jūrā.

Taču visinteresantākais Sir Bani Jasas atklājumu aspekts ir tas, ka klosteris turpināja darboties arī tad, kad visu Arābu pussalu jau bija pārņēmis islāms. Arheologs Jozefs Elders uzskata, ka tas liecina par tālaika cilvēku mentālo atvērtību.

Reliģiskas organizācijas strādnieki veicot atjaunošanas darbus Sālamana tempļa kalnā, negaidītā veidā izdarīja fantastisku atklājumu. Pirmo reizi šajā teritorijā tika atrasti priekšmeti, kuri ir attiecami uz I. Sālamana tempļa periodu. Izraēlas senlietu pārvaldes (Israel Antiquities Authority — IAA),   Sālamana templis VIDEO>>

VIDEO Arheologs Juvals Baruhs (Yuval Baruch) izpētījis atrastos priekšmetus-keramisko trauku lauskas un dzīvnieku kaulus un nācis pie slēdziena, ka šie priekšmeti datējami ar VI – VIII gadsimtu līdz mūsu ērai. Drīzumā par atklājumu uzzināja tādi vadošie arheoloģijas speciālisti no arheoloģijas pētniecības Olbraitas institūta (W.F. Albright Institute of Archaeological Research), un no Haifas universitātes (Haifa University) kā arī no Tel –Aviv universitātes (Tel Aviv University).

Zinātnieki ir izrādījuši lielu interesi par priekšmetiem, jo tādējādi tiek atrastas dažādas atbildes uz jautājumiem saistībā par Tempļa kalnu. Zinātnieki tic, ka drīzumā varētu parādīties arī iespēja uzzināt Sālamana tempļa izmērus un robežas. Bet „Spektrs” redakcija tic, ka zinātniekiem ienāks prātā ieskatīties Bībeles 1.Ķēniņu 6 nodaļā, kurā visi izmēri ir uzrādīti un tādējādi varētu atvieglot meklēšanas darbus.

Atradumi liecina par Sālamana tempļa esamību

Nav mazsvarīgs fakts, ka Ronijs Ričs (Ronny Reich) no Haifas universitātes agrāk bija atradis jumta seguma fragmentus, kas ir datējami arī VII—VIII gadsimtu. Tas liecina par to, kā uzskata zinātnieki, ka templī ir dzīvojuši cilvēki.

Vairāk par Salamana templi vari izlasīt angļu val.šeit>>