Izraēlas arheologi izrakumu gaitā auto stāvvietas teritorijā blakus vecpilsētas sienām Jeruzālemē atrada pārsteidzoši labi saglabājušos zelta auskaru. Tā datējama kopš Kristus laika, tas ir, mūsu ēras sākumu. Auskarā ir iestrādāta liela pērle, bet piekariņos divas mazākas pērles, apstrādātas smaragda akmenī. Atradums tika atklāts ēkā, kas bija būvēta bizantijas laikmetā, dažu gadsimtu vēlāk. Arheologi pieļauj domu, ka auskari bija nodoti mantojumā no paaudzes paaudzē.

Dorons Ben-amins (Doron Ben-Ami), izrakumu vadītājs no Izraēlas senlietu pārvaldes (Israel Antiquities Authority), uzskaita, ka tāda antīka lieta varēja piederēt tikai augstākās sabiedrības pārstāvei.

Romas perioda atradumi Jeruzālemē ir visai reti, par cik pilsēta tika spēcīgi izpostīta pirmajos gadsimtos.

„The Daily Mail” rakta: „Arheoloģijas profesors no Ebreju Universitātes Jozefs Garfinkels atklājis sensacionālu atradumu, Elas ielejā netālu no Jeruzalemes dienvidrietumu pusē izrakumu laikā atrasts māla trauka neliels fragments ar senebreju valodā rakstītu tekstu. Analīzes rezultātā uzrādītie dati apzīmēja (x. gs. p.m.ē.)

Tomēr „Nacionālās Zviedrijas un kultūras mantojuma saglabāšanas padomes” pārstāvis zinātnieks Bo Anusvers (Bo Annusver) sajūsmināti intervijā avīzei „Nerikes Allehanda” paziņoja: „Tas ir unikāls atradums. Parasti baznīcas, kuras līdz šim esam atraduši bijušas smagi izpostītas. Bet šīs baznīcas fundaments saglabājies tik labi, ka pārliecinoši iespējams noteikt, kur atradās baznīcas ēka, bet kur – kapsēta. Atrast tādu neizpostītu un saglabātu arheoloģisku pieminekli – liels retums.”

Kas lai to zina, varbūt Kāds ir bijis ieinteresēts, lai to atrastu?

Baznīcai ir bijis koka karkass, bet to sienas tika celtas no vertikālām koka plāksnēm.

Iespējams, ka šī baznīca tika uzbūvēta XI gadsimtā. Zinātnieks uzskata, ka ar šīs baznīcas atklājumu tiks atbildēts uz daudziem jautājumiem saistībā ar baznīcām un pielūgsmes veidu tajās.

Jordānā arheologiem izdevās atrast pasaulē senāko kristiešu dievnamu. Izrakums atrodas Rihabas apvidū, 50 kilometru dienvidu virzienā no Ammanas pilsētas un 50 kilometru austrumu virzienā no Jardānas upes, ziņo avīze „Jordan Times.”

“Ir pamats domāt, ka šajā dievnamā pulcējās Jēzus Kristus 70 mācekļi. Baznīca bija izveidota alā un datējams aptuveni ar 33-70gadiem, kas ļauj uzskatīt atrasto vietu, vienu no vissenākajiem kristiešu dievnamiem pasaulē. “, – saka „Arheoloģisko pētījumu centra” vadītājs un arheologs dr. Abduls Kaders Husans(Dr Abdul Qader Al-Hassan)

Husans cer, ka viņa hipotēze pēc detalizētas izpētes tiks atbalstīta arī no zinātniskās komisijas puses.

Alā tika atrasts – akmens darinātas sēdvietas, dziļš tunelis, kas ved pie ūdens avota un sienu, kas atdala dievnamu no dzīvojamās telpas. Dievnama grīdu izdaiļoja mozaīka. Mozaīkā ir attēloti Jēzus Kristus mācekļi. Zinātnieki uzskata, ka izrakuma vietā slēpās vajātie kristieši.

Interesants fakts: Rihabas tuvumā ir atklāti aptuveni 30 seni dievnami, kuri piesaista aizvien vairāk tūristu daudzumu.

Atradums liecina par to, ka Peru civilizācija attīstījās gandrīz vienlaicīgi ar civilizācijām Dienvid Āzijā un Vidējos Austrumos. Peru dievnams var būt pierādījums teorijai, ka senā civilizācija eksistēja apmēram vienā laikā ar Amerikas civilizāciju.

Reliģiskas organizācijas strādnieki veicot atjaunošanas darbus Sālamana tempļa kalnā, negaidītā veidā izdarīja fantastisku atklājumu. Pirmo reizi šajā teritorijā tika atrasti priekšmeti, kuri ir attiecami uz I. Sālamana tempļa periodu. Izraēlas senlietu pārvaldes (Israel Antiquities Authority — IAA),   Sālamana templis VIDEO>>

VIDEO Arheologs Juvals Baruhs (Yuval Baruch) izpētījis atrastos priekšmetus-keramisko trauku lauskas un dzīvnieku kaulus un nācis pie slēdziena, ka šie priekšmeti datējami ar VI – VIII gadsimtu līdz mūsu ērai. Drīzumā par atklājumu uzzināja tādi vadošie arheoloģijas speciālisti no arheoloģijas pētniecības Olbraitas institūta (W.F. Albright Institute of Archaeological Research), un no Haifas universitātes (Haifa University) kā arī no Tel –Aviv universitātes (Tel Aviv University).

Zinātnieki ir izrādījuši lielu interesi par priekšmetiem, jo tādējādi tiek atrastas dažādas atbildes uz jautājumiem saistībā par Tempļa kalnu. Zinātnieki tic, ka drīzumā varētu parādīties arī iespēja uzzināt Sālamana tempļa izmērus un robežas. Bet „Spektrs” redakcija tic, ka zinātniekiem ienāks prātā ieskatīties Bībeles 1.Ķēniņu 6 nodaļā, kurā visi izmēri ir uzrādīti un tādējādi varētu atvieglot meklēšanas darbus.

Atradumi liecina par Sālamana tempļa esamību

Nav mazsvarīgs fakts, ka Ronijs Ričs (Ronny Reich) no Haifas universitātes agrāk bija atradis jumta seguma fragmentus, kas ir datējami arī VII—VIII gadsimtu. Tas liecina par to, kā uzskata zinātnieki, ka templī ir dzīvojuši cilvēki.

Vairāk par Salamana templi vari izlasīt angļu val.šeit>>

Galvenā projekta arheoloģe Dr. Eliata Mazara (Eilat Mazar) ar citiem palīgiem Jeruzālemes Silvanas rajonā atklāja drupas, kuras tiek uzskatītas, kā tās ir atlikums no bijušā un noslēpumainā, Vecajā derībā Jeremijas grāmatā minētā ķēniņa Dāvida pils, kuru viņš saņēma kā pateicības dāvanu par kariem pret filistiešiem.

Eliatas Mazaras – darbu atbalsta konservatīvo Izraēlas pētījumu institūts un kāds ebreju tautības ASV baņķieris, kurš vēlas pierādīt, ka Jeruzāleme patiešām bija Bībelē aprakstītās ebreju karaļvalsts galvaspilsēta. Viņa ir pazīstama kā Bībelei uzticīga arheoloģe, kas nāk no ievērojamu arheologu dzimtas. Viņas vectēvs bija pazīstamais arheologs Benjaminu Mazaru. Arheologi, kuri netic, ka Bībele ir autentiska cenšas noliegt vai apšaubīt jebkādus 48 gadus vecās ekspertes Eliatas Mazaras veiktās darbības.

Arheologi domā, ka pils celta pirms aptuveni 3000 gadiem. Nedaudz jaunākā slānī arheologiem izdevies atrast arī zīmogu- spiedogu, par kura lomu Jeremija grāmatā pieminēts divas reizes. Iespējams, ka tieši šis zīmogs ar uzrakstu senebreju valodā, varētu būt piederējis, Goliātu uzvarējušajam ķēniņam Dāvidam.

Arheologi uzskata, ka atradums ir nozīmīgs. Tam laikam salīdzinoši lielā ēka ir sena sabiedriska celtne, kurā tika uzieti arī māla trauku fragmenti no valdnieku Dāvida un Zālamana laikiem.

Divu metru sienas Pamatojoties uz Bībelē rakstīto un iepriekšējiem izrakumiem šajā vietā,

Pamatojoties Bībelē minēto arheoloģe uzskata, ka jau pirms viņas ierašanās izraktie kāpņveida akmeņi bijusi daļa no Dāvida iekarotā cietokšņa un ka pils uzbūvēta tieši pie kompaktās pilsētas oriģinālajiem mūriem ceļā uz vietu, kuru viņa dēls – Zālamans – vēlāk pārvērta par Tempļa kalnu. “Kad filistīnieši ieradās karot, Bībelē rakstīts, ka Dāvids nokāpis no mājas uz cietoksni. Es iedomājos: nokāpis no kurienes? Droši vien no vietas, kur viņš dzīvoja – savas pils,” amerikāņu laikrakstam The New York Times stāsta E.Mazara.

Ēkas vecumu zinātnieki noteica, izanalizējot virs un zem akmeņiem atrastās trauku lauskas. Arheoloģe uzdūrās apjomīgai saspiesta kaļķakmens kārtai, kas liek domāt, ka tā reiz bija publiskas ēkas grīda. Tā bija pieblīvēta ar māla izstrādājumu fragmentiem no dzelzs laikmeta jeb XI-XII gadsimta pirms mūsu ēras. Tas varētu būt, neilgi pirms Dāvids iekaroja Jeruzālemi. Virs šīs kaļķakmens kārtas atrodas lielas ēkas pamati, tās sienās iemūrēti pamatīgi laukakmeņi. Tā rezultātā ēkas sienas bija divus metrus biezas un stiepās30 metrugarumā.

Notiek diskusijas vai E.Mazaras paveiktais būs jauns arguments Bībeles pētnieku strīdos par to, vai Dāvida karaļvalsts bija nopietns valstiskais veidojums vai arī viņš bijis viens no daudzajiem cilšu līderiem, kurš valdījis pār dažiem desmitiem cilvēku.