Latvijas tautai bija iespēja priecāties un atpūsties vakara koncertā un pateikties tiem, kuri 23 gadus atpakaļ izcīnīja Latvijas valsts neatkarību. Taču vai varam priecāties par to arī šodien pilnā mērā redzot, ka Latvija kļūst aizvien vairāk atkarīgāka no sava sabiedrotā (ES)? 

VIDEO

Šodienas svētkos redzams plīvojot Latvijas karogu kopā ar Eiropas karogu, taču vai Eiropa palīdzēja Latvijai atgūt neatkarību 23. gadus atpakaļ, ka tagad tā var pilntiesīgi plīvot kopā ar Latvijas karogu 4. maijā? Šodienas realitāte, ne soli bez Eiropas klātbūtnes, atgādina to realitāti, kāda bijusi pirms 23 gadiem.

Saeimas svinīgajā sēdē Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa iesāka savu runu ar vārdiem: „Ja padomā, cik bieži mēs aizmirstam, kāda vērtība ir dzīvei brīvā valstī! Mutes ir vaļā, un mēs drīkstam runāt! Jā, patiešām! Mēs drīkstam runāt. Mēs drīkstam kritizēt. Mēs drīkstam apšaubīt, pierādīt, strīdēties, argumentēt, meklēt un atrast labākos ceļus mūsu valstij.”

Taču vai tiešām Latvijas tauta vienmēr var vēstīt savus uzskatus par valsts pārvaldi un tās argumentus valsts vara uzklausa? Piemēram, izglītības jomā par leģendārajām Viņķeles kundzes bērnu grāmatiņām? Kā arī liedzot iespēju tautai referenduma ceļā izteikt savu gribu attiecībā par Eiro ieviešanu Latvijas teritorijā?

Noslēdzot savu runu Āboltiņa kā uzticīgs Eiropas karavīrs teica: „Mēs esam gatavi uzņemšanai eirozonā nākamgad! Latvija ir atguvusi Eiropas un pasaules uzticību!”

Kaut gan arī tāds manifests raisa pārdomas, par pagājušiem laikiem, kad līdzīgi karavīri ar lepnumu un ticības pilno sirdi bija gatavi savu uzticību atdot citai lielvarai, bet ne Latvijai. Tās teksts bija aptuveni tāds pats : „Služu Sovetskamu Sojuzu!” -Kalpoju Padomju Savienībai! Bet kā ir ar uzticību Latvijas nacionālām vērtībām šodien?

Jaušams, ka joprojām Latvijas svētku uzrunās akūti trūkt no Latvijas augstāk stāvošo personu mutēm dzirdēt: „Gods kalpot Latvijai!”

Pēdējo gadu laikā Eiropas lobija mašinērija tik labi nostrādāta valdot par tautas prātu, ka katrs, kurš vēlas stāties tikai Latvijas tautas armijā, bet ne ārvalstu karavīru rindās, tiek dēvēti par „tumsoņām”, „Latvijas fanātiķiem” un t.t.

Antiglobālistu protests pret eiro

Biedrības „Antiglobālisti” Doma laukumā, svētku dienā rīkotajā protesta akciju pret eiro. Protestētāji turēja rokās vairākus plakātus, tostarp ar uzrakstiem: „Pieprasām referendumu! Eiro – nē! Zaudējot latu – zaudēsim valsti!”, „Eiro – nē! Nedzeniet tautu vēl lielākā nabadzībā!”, „Nebūsim vergi ES laupītājiem, NATO bandītiem,!”. Tāpat vairākiem protestētājiem rokās bija Latvijas un biedrības karogi.

Centrālā Vēlēšanu komisija (CVK) iepriekš noraidīja biedrības „Latvija parlatu” un „Antiglobālisti” lūgumu reģistrēt parakstu vākšanai sagatavotos grozījumus likumā “Par Latvijas Banku”, atbilstoši kuriem Latvijā būtu jārīko referendums par eiro ieviešanu.

Jāteic, ka arī mājas lapā manabalss.lv ir savākti nepieciešamie 10 000 parakstu šādai iniciatīvai. 10 000 parakstu ir nepārprotami ignorēti.

Vai tiešām Latvijas tauta ir pelnījusi tikai maksāt nodokļus?

Starp citu, Latvijai eirozonas stabilitātes fondā būs jāiemaksā četri miljardi eiro! Tas nozīmē, ka katrs Latvijas iedzīvotājs tur iemaksās 2000 eiro. Tas būs jāmaksā Latvijas tautai, nevis Latvijas varas uzticamajiem Eiropas karavīriem.

Satversmes 91. pants nosaka: „Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” No šī panta izriet, ka visiem cilvēkiem neatkarīgi no dažādām pazīmēm, tajā skaitā seksuālās orientācijas, likuma priekšā ir jābūt vienlīdzīgi aizsargātiem. Iecerēto Krimināllikuma 78. panta grozījumu pieņemšana vienu sabiedrības grupu – homoseksuālistus – nostādītu nepamatoti priviliģētākā stāvoklī attiecībā pret daudzām citām grupām, kuru pārstāvji pret t.s naida runu netiktu aizsargāti. Fakts, ka personas atšķirīgā seksuālā orientācija var kļūt par iemeslu neiecietībai un naidīgai attieksmei no citu personu puses, nevar tikt uzskatīts par pietiekamu argumentu šādu privilēģiju radīšanai. Neviena likuma norma neaizstāv cilvēkus no nesaticības un naida izraisīšanas dēļ virknes citu pazīmju, piemēram, tādām kā dzimums, vecums, sociālais statuss, veselības stāvoklis, izskats, politiskā, reliģiskā vai cita veida pārliecība (tajā skaitā arī homofobija) u.t.t., lai arī tās var būt par iemeslu citu personu neiecietīgai attieksmei un t.s. naida runai. Līdz ar to nav izprotams, kādēļ atsevišķām likuma normām būtu jāparedz īpaša aizsardzība tieši seksuālām minoritātēm. Nav likumiska pamata runāt par kādām īpašām homoseksuālistu tiesībām. Satversmē noteiktās personu pamattiesības piemīt visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no to piederības pie vienas vai otras grupas. Līdz ar to diferencēta attieksme personu tiesību aizsardzībā, kas tiktu balstīta uz piederību vai nepiederību pie kādas konkrētas grupas, būtu klajā pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmē deklarētajiem principiem.

Biedrības atgādina, ka nav iespējams vilkt paralēles starp iecerētajiem Krimināllikuma 78. panta grozījumiem un šobrīd tajā jau ietverto aizliegumu izraisīt nesaticību vai naidu dēļ etniskās, nacionālās vai rases piederības. Pašreizējā 78. panta redakcija ir orientēta uz pilnīgi visu personu, nevis kādas atsevišķas grupas tiesību un interešu aizstāvību. Tā vienādi aizstāv gan latviešus, gan Latvijā dzīvojošus sveštautiešus, gan ārvalstniekus. Kriminālprocesi par etniskās nesaticības veicināšanu ir rosināti neatkarīgi no tā, pret kādu etnisku vai nacionālu grupu iespējamā nesaticības izraisīšana ir saskatīta. Turpretī iecerētie Krimināllikuma 78. panta papildinājumi ir plānoti nevis visu personu, bet gan tikai vienas sabiedrības grupas – homoseksuālistu – interešu aizsargāšanai. Tādejādi šī iecere atšķirībā no pašreizējās Krimināllikuma redakcijas nevis vairo, bet gan grauj Satversmes 91. pantā iekļauto cilvēku vienlīdzības principu.