Toreiz visiem spēkiem centās izveidot homo Sovieticus paaudzi, tagad – homo evropetikus. Un viņi abi solīja paradīzi zemes virsū un gaišu nākotni.
Un pēkšņi, kā zibens no skaidrām debesīm – Brexit! Kāds sitiens un kāda plaisa. Kategoriska, principiāla aiziešana un politiska šķiršanās. Ar varu mīļš nebūsi. Šāds nepatīkams vārds “sabrukums”, bet diemžēl tā nav ne teorija, ne arī prognoze. Tā ir skarba realitāte.
90to gadu sākumā sabruka Padomju Savienība, tagad tas pats notiek ar Eiropas Savienību. „Deja vu” sajūta. Detonators nostrādāja. Un ļoti drīz sākas ķēdes reakciju. No Padomju Savienības izbēga. Un arī šodien Eiropas Savienību pamet. Tas ir sācies. Tas notiek. Brexit notika. Pirmais aiziet…
Tāds smagsvars, un stratēģiskais partneris pateica: Uz redzēšanos, ES! Kas tālāk? Elpu aizrauj. Sabrukums. Vēsture pāršķir kārtējo nākamo lapu. Pasaule vairs nebūs iepriekšējā. Pasaule strauji mainās. Dievs ir apsolījis satracināt debesis un zemi. Viņš apsolīja nomest no troņiem un sagraut politiskās sistēmas. Nekas nav mūžīgs, bet mūžīga ir Viņa nelokāmā valstība.

Mēs ar Tevi esam uz grandioza pārmaiņu sliekšņa.

Tā lēma debesis.

Amen! Amen! Amen!

Алексей Ледяев: Brexit. Первый пошёл… 

Saskaņā ar nesen izveidoto tradīciju, slavēšanu un pielūgsmi konferencē uzsāka starptautiskas komandas slavētāji no Latvijas, Ukrainas un Krievijas.

Pēc pāris dziesmām uz skatuves kāpa mācītājs Dmitrijs Makarenko un liecināja par savu misionāru darbu, kas tiek izplatīts Pakistānā un Ķīnā.

Šajā vakarā operas dziedonis Vaidas Višņauskas izpildīta āriju no operas “Toska”

Draudzes „Jaunās paaudzes” ilggadīgais draugs mācītājs Anselms Madubuko no Nigērijas dievkalpojumu sāka ar lūgšanu. Sprediķa laikā Anselms atgādināja, ka problēmas ir neatņemama daļa no mūsu dzīves, jo Jēzus teica. ”Ja jums nav problēmu – pārbaudiet, vai viss ir labi ar jums”.

Galvenā sprediķa doma bija par to, ka šajā zemē bēdas būs vienmēr, taču viņš uzskata, ka ticīgajiem nepieciešams, bez mitēšanās slavēt Dievu, jo Viņš šo pasauli jau ir uzvarējis, un ka pēdējais vārds ir Dievam.

Secinājums: „Es nevienam neesmu vajadzīgs. Draudzē ar mani neviens nerēķinās. Manus darbus draudzē neviens neievēro…”

Atbildi sniedz draudzes „Jaunā Paaudze” mācītājs Aleksejs Ļedjajevs.

Atbilde īsumā: Raksturs ir attiecību pamats.
Raksturam ir sava individuāla ietekme uz apkārtējiem cilvēkiem. Tā rezultātā starp cilvēkiem rodas visdažādāko nokrāsu attiecības.

Plašāks Jūsu problēmas saknes izklāsts grāmatas lasījumā:

Aleksejs_Ledjajevs_Taisnibas_zimogs
_gramatas_lasijums

Par grāmatu:
Nav noslēpums, ka miljoniem cilvēku, kāri iepazīstot pasauli visā tās daudzveidībā, pāri interešu robežai nereti atstāj veselu savas iekšienes Visumu. Taču tieši personība, cilvēka raksturs, viņa ticība nosaka laika apstākļus sabiedrībā, sociālo klimatu, atmosfēru mājās, ģimenē, draugu lokā. Šī grāmata saprotami un tēlaini atbild uz pašiem grūtākajiem jautājumiem par sevis iepazīšanu un atver taisnības sākotnes, kā augstākā līmeņa savstarpējās attiecībās ar Dievu, kas savukārt ir pamats garīgajai atdzimšanai sabiedrībā.

Jāņu naktī draudze “Jaunā paaudze” organizēja pasākumu, kurā dedzināja grāmatas. Latviešu nacionāla rakstura un patriotisma iedvesmotas, kā arī ar latviskās identitātes nozīmi grāmatas tika uzskatītas par okultiskām. Starp tām -latviešu tautas pasakas, „Mārtiņa dziesmu grāmata”, eposs „Lāčplēsis” un J. Jaunsudrabiņa „Baltā grāmata”.

Kopš Jāņu nakts “Jaunās Paaudzes” piedzīvojumiem, internetžurnāla spektrs.com redakcija joprojām saņem sašutuma pilnas vēstules ar jaunām replikām, argumentiem un faktiem. 

Starp vēstulēm bija arī kāda dedzinātās grāmatas autora sāpju stāsts. Grāmatas autors lūdza neizpaust savu vārdu, lai nesaņemtu „Jaunās paaudzes” uzbrukumus. Autors jutās pazemots un aizskarts. Viņa grāmata neesot okultiska rakstura. Grāmatas saturs ir bijis pavisam cits. Autors piebilda, ka acīmredzot krievu draudzei to nesaprast. Šādu rīcību grāmatas autors uzskata par mēģinājumiem Latvijas tautu atgriezt PSRS laikos. Autors „Jauno paaudzi” nodēvējis par 5 kolonas ielikteņiem un apspiedējiem, apsverot iespēju „Jaunās paaudzes” rīcību iesūdzēt tiesā.

Citu vēstuļu būtība:

Vai tiešām Latvijā jāizplata viduslaiki? Vai tiešām jānonāk pie rasu naida kurināšanas? Vai tiešām jāpanāk latviešu tautai svarīgu lietu izskaušana? Vai tiešām „Jaunai paaudzei” bija tik nozīmīgi tādā veidā izrādīt savu varu? Un t.t.

Pārdomas

Vai bija nepieciešams dedzināt eposu “Lāčplēsis” nosaucot to par zoofīliju? Droši vien krieviski runājošie kristieši, ne tikai nespēj integrēties Latvijas sabiedrībā, bet jau nonākusi līdz tādam absurdam, ka pat nespēj saskatīt grāmatas satura būtību. Tā ir nespēja grāmatu lasīt „starp rindiņām’. Jo ja atcerēsimies neseno Latvijas negatīvo un apspiesto vēsturi, tad daudzi literāti, dzejnieki un Latvijas daiļrades attīstītāji nevarēja atklāti izpausties savā daiļradē, tādējādi mācījās rakstīt „starp rindiņām” un latviešu sabiedrība ļoti labi saprot, kāda ir bijusi daiļrades patiesā būtība.

Jāņem vērā, ka eposa „Lāčplēsis” galvenais varonis ir izraudzīts patiess Latvijas patriots, kurš cīnījās pret Latvijas uzbrucējiem Kangara izskatā. Lāča ausis patiesībā ir spēka simbols. Bet ja mēs raudzīsimies „melns un balts” kategorijās, tad arī Bībelē varam to saskatīt. Piemēram, Simsonu, kuram spēka simbols ir bijuši mati.

www.spektrs.com nācās izkliedēt nesapratni, dzēst konfrontācijas liesmas un mēģināt izskaidrot lietas būtību.
www.spektrs.com atgādina: kristietība sabiedrībā ir jāienāk nevis ar sirpi un āmuru, bet gan ar mīlestības garu!

Arhibīskapa Jāņa Vanaga viedoklis

Rīgas Domes deputāts Dāvis Stalts portālā Delfi (Pretlatviskais vājprāts, 27.07) raksta: “Izsaku arī pamatoti skarbu nosodījumu Latvijas kristīgo konfesiju atbalstam šādām vai līdzīgām akcijām.” ar to domājot draudzes Jaunā Paaudze pasākumu, kura laikā tika dedzinātas grāmatas.

             Noskaidrosim faktus

Šķiet, tas bija vēl pagājušā gada nogalē, kad mani un vairāku citu baznīcu bīskapus apmeklēja draudzes Cerība mācītājs Jānis Sadovskis ar ierosinājumu organizēt lūgšanu naktis, kur dažādu konfesiju kristieši vienā laikā sapulcētos savos dievnamos aizlūgt par Latvijas labklājību un garīgu atmodu. Pārrunājām to kapitulā un nospriedām, ka ideja ir laba un varam to atbalstīt. Lai arī luterāņi kopā ar citiem aizlūdz par mūsu zemi un tautu. Acīmredzot līdzīgi sprieda arī citi bīskapi. Tas tad arī ir projekts, kuram J.Sadovskis saņēma citu konfesiju baznīcu atbalstu. Līdz Jāņiem bija notikušas jau trīs lūgšanu naktis – visnotaļ pozitīvi pasākumi.

Kur nogāja greizi?

Gan padomju laikā, gan daudzus gadus pēc atmodas ekumeniskā sadarbība notika tradicionālo baznīcu starpā. Jaunās draudzes un kustības tajā iesaistījās nesen un pamazām. Ciktāl atceros, šī bija mācītāja J.Sadovska pirmā iniciatīva, kurā viņš aicināja iesaistīties arī citas baznīcas. Varbūt tieši ekumeniskās pieredzes trūkums viņam neļāva pamanīt, ka projektu, kurā dalies ar citiem un izmanto citu baznīcu vārdu, nedrīkst vienpersoniski izmainīt pēc saviem ieskatiem vai piešķirt tam jaunu saturu. Diemžēl tieši tas notika. Bez brīdinājuma un konsultēšanās, mācītājs Sadovskis ceturtajai lūgšanu naktij pieteica Jāņu svinēšanas tematiku, aprakstot to ļoti negatīvos vispārinājumos – tiesa, kā savu personīgo vīziju. Lieki teikt, ka nekam tādam viņš citu baznīcu bīskapu piekrišanu netika saņēmis.

 Kā rodas sensācijas

J.Sadovska ekumenisko kļūmi – jāatzīst, apbrīnojami veikli – izmantoja kāds Māris Puķītis rakstā „Baznīca pret līgotājiem“ („Kasjauns.lv“, 20.06). Tukšā vietā viņš izpūta krāšņi draudīgu burbuli par starptautisku visu baznīcu mobilizēšanos pret jāņu svinēšanu Latvijā, piediedzot vēl klāt draudzes Jaunā Paaudze pretpagānisma konferenci un grāmatu dedzināšanu. Lai sajukums būtu vēl lielāks, rakstam par J.Sadovska un A.Ļeģajeva iniciatīvām viņš pievienoja kardināla Pujata un manu foto. Tā rodas sensacionālās ziņas, kas pēc tam neliek mierā cilvēku un pat domnieku prātus. Īstenībā baznīcu apvienotā ofensīva pret Jāņiem ir tīrā fikcija. Var runāt tikai par diviem atsevišķiem, šauri lokāliem notikumiem ar konkrētiem vadītājiem.

Par Jāņiem

Mūsu sabiedrība ir ļoti daudzveidīga, taču Jāņus svin gandrīz katrs. Tādēļ var piekrist domniekam D.Staltam, kurš Jāņus redz kā latviešu kopīgā ētosa spilgtu un vienojošu sastāvdaļu. Tomēr vienojoši tie būs tikai tad, ja neviena sabiedrības „frakcija“ nemēģinās Jāņus monopolizēt. Maldās gan kristiešu draudzes, gan latviskās senticības kopēji, ja mēģina 21.gadsimta Jāņus nosaukt par pagānismu. Jau ļoti sen Jāņi nav reliģiski, bet tautiski svētki. Neplosīsim tos, mēģinot ievilkt savā vai iegrūst otra reliģiskajā aplokā. Parasts latvietis, dziedot „līgo“, domā par reliģiju tikpat maz, cik caurmēra vācietis piesauc dievieti Freiju, sakot „piektdiena“ (Freitag). Protams, ir senticības sekotāji, kas Jāņos izpilda pagānu rituālus ar reliģisku nozīmi. Ir arī kristieši, kas ar savām ģimenēm pulcējas Jāņu nometnēs, piešķirot tām Jāņa Kristītāja dzimšanas dienas saturu. Taču absolūtais vairākums, tai skaitā kristieši vienkārši sanāk kopā, lai pie ugunskura satiktos, dziedātu, mielotos un svinētu. Kad skatos „Skroderdienas Silmačos“, es redzu tieši tādu līgošanu. Ar zināmu drošību ņemos apgalvot, ka Antonija, Dūdars, Aleksis un Elīna bija kristīti luterāņi, bet Jāņu svinēšanā dabiski iekļāvās arī Ābrams, Joske un Zāra!
Luteriskā ticība nav pretrunā latviskumam. Gluži otrādi, tā ir daudz devusi latviskās identitātes veidošanā – atcerēsimies kaut vai Glika Bībeles tulkojumu, kas ievērojami attīstīja latviešu valodu, Manceli un Fīrekeru, kas vieni no pirmajiem sāka sacerēt prozu un dzeju latviešu valodā, vai Stenderu un Herderu, kas vēl pirms Barona sāka pierakstīt latviešu tautas dziesmas. Tie ir tikai atsevišķi, izcili piemēri. Droši vien nozīmīgāk bija tas, ka Lutera mazais katehisms un dziesmu grāmata bija atrodami katrā sētā. Tās bija grāmatas, kuras bērni mācījās lasīt. Luterāņi tradicionāli arī neuzskata Jāņu svinēšanu par grimšanu bezdievībā, alkoholismā vai par nodošanos pagānismam. Baznīca gan iebilst pret pārmērībām dzeršanā, pret vieglprātību intīmos sakaros un brīdina, ja kāds tiešām mēģina nodarboties ar maģiju vai burvestībām. Taču, ja kāds to dara, tad parasti ne jau tikai Jāņos.

Par grāmatu dedzināšanu

Publiskai grāmatu dedzināšanai Eiropas atmiņā ir liels emocionāls un simbolisks lādiņš. Mēģinu saprast, kas gan pamudināja Jaunās Paaudzes vadītājus tā rīkoties? Ja kāds cilvēks grib atraisīties no okultām saitēm, maģisko priekšmetu sadedzināšana ir ierasta rīcība. Apustuļu darbu grāmatas 19. nodaļā var lasīt par pirmajiem kristiešiem: „Labs skaits to, kas bija nodarbojušies ar burvju mākslām, sanesa [burvestību] grāmatas un tās sadedzināja visu acu priekšā.” Arī kristiešu misionāriem citos kontinentos gadās sadedzināt burvju amuletus un maģiskus priekšmetus, no kuriem atsakās tie, kas pieņēmuši kristīgo ticību.
Tomēr te, Eiropā izvēlēties publisku grāmatu dedzināšanu – akciju ar tik baigām asociācijām gan viduslaiku, gan nesenajā vēsturē manuprāt ir liela kļūda, kas apzīmogo ne vien pašus dedzinātājus, bet visus kristiešus. Visvairāk satriekts es jutos, dzirdot kas esot dedzināts – vienkārši tautas dziesmu krājumi, pasaku grāmatas un pat Jāņa Jaunsudrabiņa „Baltā Grāmata“. Kristīga latvieša, luterāņa bērnības atmiņas, kuras es kādreiz lasīju priekšā saviem bērniem! Ja tas tiešām ir taisnība, varu tika izjust nožēlu un kaunu, pieminot Jēzus vārdus: „Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara!“ Ja tā tomēr nav bijis, tad draudzes Jaunā Paaudze vadītāji rīkotos labi, ja steidzami kliedētu visus pārpratumus, jo tas ne tikai satrauc cilvēkus, bet arī apgrūtina ekumenisko situāciju Latvijā. Gribas ticēt, ka ir notikusi kļūdīšanās, nevis apzināta vēršanās pret latviešu kultūru.

Par baznīcu un pagānismu

Viens no slāņiem šai saputrotajā stāstā ir baznīcas attiecības ar pagānismu. Tas ir delikāts temats, ko nevar izsmelt īsā rindkopā. Protams, kā kristietis es apliecinu ticību Jēzum Kristum kā vispilnīgākajai Dieva atklāsmei, kurā cilvēkiem ir dāvāta dvēseles pestīšana un grēku piedošana. Tomēr Latvija nav reliģiski monolīta zeme un kristiešiem jāatceras, ka viņi te nav vienīgie. Jā, kristieši ir aicināti dalīties savā ticībā ar citiem. Tomēr pieminēsim, ka vislielāko postu kristīgajai vēstij Latvijā nodarīja nevis pagāni un, iespējams, pat ne komunisti, bet krustneši, kuri bija iedomājušies mīlestības labo vēsti uzspiest ar uguni un zobenu. Viņu cirstās brūces joprojām nesadzīst daudzu latviešu dvēselē.

Netapsim krustnešiem līdzīgi!
Es arī aicinātu senticības kopējus, sevišķi politiķus un domniekus atturēties no latviskuma vienādošanas ar pagānismu vai latvisko senticību. Tāda nostāja riskētu atsvešināt kristiešus no latviskuma un tas būtu liels apgrūtinājums latviešu konsolidācijai, uz ko aicina Dāvis Stalts.

Alekseja Ļedjajeva atbilde Latvijas sabiedrībai

“Jaunās paaudzes” vadītājs Aleksejs Ļedjajevs atklātā vēstulē Latvijas sabiedrībai skaidro, ka draudze nevēršas pret latviešiem un to kultūru, bet gan pret Līgo svētku traģiskajām sekām, par kuru atbildība būtu jāuzņemas okultisma sludinātājiem. Grāmatu dedzināšana ir bijis brīvprātīga un dziļi individuāla šo cilvēku darbība, kas balstīta Svētajos rakstos, uzsver A. Ļedjajevs

A. Ļedjajevs raksta, ka pasākumā nav bijusi runa par Līgo svētkiem, bet gan par “šo svētku sekām”. “Jaunā paaudze” vienmēr iestājusies par suverēnu Latviju un nekad nav savu darbību vērsusi pret latvisko dzīves veidu, nacionālo kultūru un tradīcijām.

Jaunā paaudze nenosoda Līgo svētku svinēšanu, bet gan “grēka manifestāciju šo svētku ietvaros”. A. Ļedjajevs norāda, ka Līgo svētkus pavada daudzi nelaimes gadījumi ar smagām sekām un pat nāvi. “Atbildība par tik traģiskām sekām būtu jāuzņemas tiem, kas propagandē grēku un okultismu,” uzskata A. Ļedjajevs. Viņš ar nožēlu secina, ka baznīcas mēģinājumus pievērst uzmanību šīm problēmām tiek ilustrēti kā draudzes vēršanās pret nacionālo kultūru un tradīcijām.

Kaut pats nav bijis klāt kalpojumā Atver acis – patiesība par okultismu, viņam zināms, ka tajā piedalījās ap 100 cilvēku. “Ar okultismu, maģiju un burvestībām saistītu grāmatu iznīcināšana (iegūtas savā laikā par pašu personīgajiem līdzekļiem) bija viņu personīga un brīvprātīga lieta, kurā viņi balstījās Svētajos rakstos,” raksta A. Ļedjajevs. Vēstulē citēts fragments no Apustuļu darbu 19. nodaļas: “Un labs skaits to, kas bija nodarbojušies ar burvju mākslām, sanesa grāmatas un tās sadedzināja visu acu priekšā; to vērtību noteica un saskaitīja piecdesmit tūkstoš sudraba gabalu.”

Vēstulē A. Ļedjajevs vairākas reizes norāda uz reliģisko brīvību neaizskaramību un vaino masu medijus reliģiskā naida kurināšanā.

          Pārņemot ASV tradīciju, Latvijā jau otro gadu tika rīkotas „Latvijas Valsts Lūgšanu brokastis”. Tās notika 9.novembrī viesnīcā „Radisson SAS Daugava”. Uz tām aicināto vidū bija Valsts prezidents Valdis Zatlers goda viesa statusā, Saeimas un valdības locekļi, uzņēmēji, kā arī vadošo konfesiju mācītāji.

  Lūgšanu Brokastu vēsture

„Lūgšanu brokastu” vēsture aizsākās ASV 1953.gadā, kad pasākumā piedalījās 3400 viesu, tajā skaitā politiķi un slavenības no daudzām ārvalstīm.
Amerikā šo tradīciju iedibināja norvēģu ieceļotājs un ceļojošs garīdznieks Abrahams Vereide, kurš darbojās Sietlā. Par paraugu izvirzot Jēzus dzīvi un darbību, viņš izveidoja palīdzības fondu trūcīgajiem.
Drīz līdzīgas grupas, tika izveidotas Sanfrancisko, Čikāgā un Vašingtonā, kur atrodas organizācijas galvenā mītne.
Tagad, Amerikā „Lūgšanu brokastu” oficiālie rīkotāji ir kongresa deputāti.
Pasākuma dalībniekus, kuru vidū ir sabiedriskie darbinieki, politiķi, zinātnieki un mākslinieki, katru gadu uzrunā ASV prezidents Džoržs Bušs.
Amerikā „Lūgšanu brokastis” ir nosvinējusi savu 50. gadadienu.

Lūgšanu Brokastis Latvijā

9. novembrī, „Lūgšanu brokastis” atklāja virspriesteris Aleksandrs Nagla, aicinot visus pielūgt Dievu lūdzot „Mūsu Tēvs debesīs.” Rīcības komitejas vadītāja Inese Šlesere, uzrunājot dalībniekus, sacīja: „Mēs nākam kopā, lai atjaunotu un stiprinātu mūsu ticību un labāk iepazītu viens otru, lūdzot Dieva gudrību, Viņa vadību un svētību visai mūsu tautai un Latvijas zemei.”

  Latvijas prezidenta Valda Zatlera vēsts

Norisēs Latvijas prezidents Valdis Zatlers tomēr nevarēja piedalīties, bet atstāja vēstījumu, kuru vakara vadītāji nolasīja pasākuma laikā. Tās galvenā pamatdoma:

„Šis ir pārdomu un pārmaiņu laiks katram no mums. Laiks, kas mūs mudina apstāties un izvērtēt sevi, un ja kādu no dzīves pamatvērtībām esam nozaudējuši, atgriezties pie tām. Tieši šobrīd ir laiks saprast par kādu sabiedrību mēs tapsim. Pats esmu uzņēmies atbildību ne vien cilvēku, bet arī Dieva priekšā. Valsts pamatā ir tās tauta, jo tautas augstākā vērtība ir cilvēks. Cilvēks kā vislielākā vērtība Dievam. Dievs ir atdevis savu vienīgo dēlu šīs vērtības – cilvēka – pestīšanas dēļ. Šodien ir pavisam viegli savu vērtību uzspodrināt vai paaugstināt ar dažādām laicīgām lietām, lēmumiem vai prasmēm. Taču tās būs vien iedomātas vērtības. Savu patieso vērtību cilvēks var apzināties vienīgi attiecībās ar sevi un Dievu,” Valsts prezidents šīs Lūgšanu brokastis saskata kā avotu, „kas attīra, dod spēku un veldzē mūs katru no jauna. Šajās brokastīs lūdzu par manas tautas spēku meklēt un atrast sevi. Lai katrs cilvēks kā vislielākā vērtība Dieva tautai apzinātos savu vērtību savai tautai – Latvijai.”

Lūgšanu brokastu laikā tika lūgts par mieru Latvijā, mūsu karavīriem miera misijās. Šinī lūgšanā vadīja NBS ģenerālis Juris Vectirāns, NBS virskapelāns Elmārs Pļaviņš teica, ka „Irākā visi mūsu sūtītie karavīri tic Dievam.” Īpaši tika aizlūgts par Latvijas valsts vadītājiem. LR Saeimas deputāts Artis Pabriks nolasīja vairākas Rakstu vietas no Bībeles, kas parāda Dieva mīlestību un varu pār tautām, armijām, ķēniņiem. „Svētīga tā tauta, kam tas Kungs ir par Dievu” (Psalmi 33:12). Par valsts vadītājiem aizlūdza prezidents Guntis Ulmanis – lai varētu pacelt acis uz Dievu, kas var dot un dot spēku nest to atbildību, kas vadītājiem uzticēta. Noslēgumā kopīgā aizlūgšanu vadīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Pēc kopīgi dziedātās Valsts himnas – lūgšanas „Dievs, svētī Latviju”, svētības vārdus sacīja Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Pēc „Lūgšanu brokastu” norisēm, speciāli SPEKTRS.COM interviju sniedza eksprezidents – Guntis Ulmanis; Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs – Dainis Turlais; Romas katoļu baznīcas kardināls – Jānis Pujats; Mūziķis -Igo Fomins, Ārlietu ministrs – Artis Pabriks; draudzes „Jaunā paaudze” mācītājs – Aleksejs Ļedjajevs; (LPP/LC) līderis – Ainārs Šlesers; Reklāmas aģentūras Z.O.O.M radošais direktors -Ēriks Stendzenieks.

  Jājamzirdziņš

SPEKTRS.COM intervējamajiem uzdeva jautājumu, sakarā par to, ka Satversme paredz – „Baznīca ir atdalīta no valsts”. Un balstoties uz to, kritiķi akcentē, ka politiķiem nevajadzētu piedalīties tāda vaida pasākumā.

Guntis Ulmanis atbildēja: „Tā ir mākslīgi radīta problēma. Tas nav gluži pareizi, tādā veidā nodalīt šo jautājumu. Iespējams, ka tāda veida akcents ir veidojies tādēļ, ka politiķi paši ir norobežojušies no garīgām vērtībām”. Bet Dainis Turlais uzskata, ka frāze „Baznīca ir atdalīta no valsts” nav attiecama uz to, kas notika pasākuma laikā. Turklāt tās esot dažādas lietas. Dainis Turlais uzsvēra: „Daudzi runā par tādiem jautājumiem, kuros nav kompetenti. Reliģija, ja tā var izteikties ir zinātne. Ticība ir cilvēku dvēsele. Turklāt, ticīgs var būt gan politiķis, gan ubags. Es esmu ticīgs cilvēks. Ticība ir palīdzējusi vienmēr un visur! Un lai Dievs dod mums spēku to vienmēr saglabāt”.

Jānis Pujāts uz šo jautājumu atbildēja tieši:” Kāpēc gan ne? Tas ir tik brīnišķīgi, ka visi kopā varam atrasties pozitīvā atmosfērā un divas stundas pavadīt lūgšanas noskaņā. Manuprāt, tas ir vienreizējs gadījums. Bet runājot par politiku mēs nedrīkstam aizmirst, ka politikas pamats ir morāle. Ne pa velti tauta runā un vēlas sagaidīt godīgu politiku. Pirms jebkāda jautājuma izskatīšanas vispirms jādomā par tās morāli. Un kad tas tiks pilnībā ievērots, tad valstī viss būs kartībā”.

Guntim Ulmanim tika uzdots papildus jautājums. Vai garīguma trūkuma dēļ pastāv tik lielas problēmas politikā?

Eksprezidents atzina, ka pastāv arī praktiska rakstura problēmas. Politiķi nepārtraukti stāv izvēles un jaunu izaicinājumu priekšā. Mēs vispār esam tāda tauta, kas nepārtraukti par sevi cīnās. Pārvarot vienu barjeru, jāpārvar nākošā. Kādreiz bija jāpierāda vēsturiskie fakti, tagad pastāv jauna veida problēma, kuru nezin kā uzveikt. Un tagad mēs esam kritiskas robežas priekšā. Visa pamatā ir šaubas un neticība garīgām vērtībām. Lai izkliedētu šaubas

J. Pujātam tika jautāts par Amerikas tradīcijas vajadzību iedibināšanu Latvijā. Un vai pasākuma laikā tika kārtotas arī politiska rakstura lietas, par kuru varbūtību tik ļoti bija satraukušies masu mēdiji. Kardināls uzsvēra, ka nav svarīgi no kurienes kaut kas nāk, bet svarīgi kas nāk! Tā ir laba tradīcija un domājams, ka tai būs ilgs mūžs. Bet jautājumā par politiskajiem risinājumiem pasākuma laikā netika runāts, bet gan par jautājumiem, kas skar „vertikāli”(Domāts, lūgšana). Un to J. Pujāts uzskata par vissvarīgāko lietu. Ja tādā veidā tiktu risinātas lietas, tad viss pārējais tiktu pielikts

   Iedvesmots

I.Fominam iespaidi par pasākumu bija pozitīvi. Mūziķim paticis, ka ar savām runām uzstājās cilvēki, kuri ļoti labi apzinājās, kāda mērķa vadīti un kur atrodas. Priecē dažādu cilvēku apvienošanās vienkopus vienotībā. Bet īpaši patikusi bijušā prezidenta Gunta Ulmaņa runa. I. Fomins tic Dievam un apzinās, ka ar Viņa palīdzību visas lietas ir risināmas.

Par dvēseli

Artim Pabrikam jautāts, kāpēc šajā pasākumā netika pielaisti masu mēdiji un TV?

Bijušais ārlietu ministrs atzina, katas netika darīts tādēļ, lai kaut ko slēptu no sabiedrības. Bet šajā gadījumā klātesošo mērķis bija viens otram izklāstīt savu dvēseli. Un šajās stundās viņi attālinājās no savām profesijām, runājot par kādām kopīgām tēmām, piemēram, ticība un no tās izrietošām vērtībām. Tādus vārdus no bijušā ārlietu ministra bija pārsteidzoši dzirdēt, kā arī uzstūrēšanos „Lūgšanu brokastis”, ja ņem vērā, ka „Pride 2006”laikā Artis Pabriks neaizstāvēja Latvijas tautas intereses, kas nostājās pret apkaunojošo pasākumu. Viņš kārtoja visus drošības pasākumus, lai homoseksuāļi no viesnīcas „Latvija”, kuru aplenca ģimeņu vērtību aizstāvji un kristieši, varētu izkļūt neskarti. Vai Artis Pabriks ir „pārmetis savu kažociņu”?

 Ekstrēmists A. Ļedjajevs

Draudzes mācītājam „Jaunā Paaudze” Aleksejam Ļedjajevam tika uzdoti cita veida jautājumi, galvenokārt par viņa viedokli sakarā par to, kāds varētu būt iemesls vienam no masu mēdijiem avīzei „Diena” atspoguļojot šo gaidāmo pasākumu īpaši akcentējot, ka tas būtu nepieņemami, ja tajā piedalītos „ekstrēmists” A. Ļedjajevs.

Mācītājs komentēja: „Avīze „Diena” ir iebiedēšanas stāstiņu speciālists. Un tautas dezorientēšanas un profanācijas meistars. Vakar es biju „sektants”, šodien „ekstrēmists”, interesanti kas es būšu rīt? Nezinu, kādus vēl pagonus man uzliks. Man ļoti patika atbilde, kad šo pašu jautājumu uzdeva vienam no organizatoriem, tas ir, ar kādām tiesībām, jūs esat uzaicinājuši uz šo pasākumu „ekstrēmistu” Ļedjajevu? Viņš atbildēja, ka, ja Ledjajevu uzaicināja uz „Lūgšanas brokastīm” Vašingtonā ar prezidentu Dž. Bušu, tad vai nu kur, bet tur zina, kurš ir „ekstrēmists” un kurš nav”.

Sakarā par „Lūgšanu brokastīm” mācītājs atzina, ka „Lūgšanu brokastīs” Latvijā piedalījies pirmo reizi. Un prieks redzēt nozīmīgus cilvēkus, kuri apvienojas ar visu konfesiju mācītājiem apzinoties, ka Latvija ir kristīga valsts un tai ir nepieciešama Dieva palīdzība. A. Ļedjājevs akcentēja, ka mums nav jākaunas par ticību Dievam. Mums vajag apzināties, ja Dievs mūs neaizstāvēs, tad neviens mūs nepasargās. Novēlums pasaukumam – pieaugt ar aktīvākām uzrunām. A. Ļedjajevs paredz, ka Dievs vienmēr atbild! Ņemot vērā, ka mēs atrodamies pretrunīgā sabiedrībā, nepieciešams apvienojošs faktors. Nedrīkst pieļaut, ka sabiedrību šķeļ liberāli mēdiji, piemēram, avīze „Diena” un portāls „Delfi” rakstījuši, ka J. Pujāts nosoda A. Ļedjajevu par to, ka viņš „lien” politikā. Tas ir absurdi! Burtiski tikko ir runāts ar J. Pujātu un viņš teica: „Mēs neesam ienaidnieki!”. Pateicoties „Lūgšanu brokastīm” cilvēki apvienojas. A. Ļedjajevs akcentēja, ka mums nav nekā dalāma, jo visiem ir viena ticība, kristības un spēks Jēzū Kristū! Viena valsts un viens liktenis!

Ģimenes tēmas problemātiskā situācija

A. Šlesera kungam lūdzot dalīties iespaidos par „Lūgšanu brokastīm” vispirms tika dots neliels ieskats vēsturē. Proti, Amerikas Savienotās Valstīs „Lūgšanu brokastis” notiek vairāk nekā 50 gadus. Un tās galvenais patrons ir ASV prezidents. Tajās piedalās gan bijušie prezidenti, esošie kongresmeņi, politiķi un citu valstu līderi. Viņi netiek dalīti pēc politiskās vai cita veida piederības. Bet attiecībā par iespaidiem politiķis uzskata, ka pasākums ir svētīgs un svarīgi, lai tas notiktu katru gadu. A. Šlersers vēlētos, lai šo pasākumu nepolitizētu, nezākātu. Jo pirms pasākuma, no preses puses, tika vērsti skarbi vārdi pret Latvijas valsts prezidentu V. Zatleru. Izteikumi bijuši sekojoši: „Ko viņš ir iedomājies, brokastot ar šādiem un tādiem cilvēkiem?!”

Politiķis īpaši pasvītroja, ka galvenie šā pasākuma organizatori ir vadošo konfesiju vadītāji. Turklāt, „Lūgšanu brokastu” galvenais mērķis ir aizlūgšana vienam par otru. Tāpēc tādi teikti vārdi no preses puses ir nepieņemami. Spektrs.com jautāja, kādas ir A. Šlesera kunga pārdomas par to, kāpēc „Lūgšanu brokastis” ir paredzētas reizi gadā? Politiķis labprāt atklāja, ka, pasākumā tika dalītas anketas un viens no jautājumiem bija: „Vai Jūs vēlētos, lai „Lūgšanu brokastis” notiktu vairāk nekā reizi gadā, mazākās grupās?” Tad lielākā daļa atbildējusi: „Jā!” Tas nozīmējot, ka pastāv iespēja organizēt šādas tikšanas reizes biežāk, vienīgi mazākās grupās visa gada garumā. Kāpēc nosaukumā ir ietverts vārds brokastis? Arī par šo jautājumu politiķis izrādījās kompetents un atzina, ka varētu arī nebrokastot, bet „Lūgšanas brokastis” padara ģimenisku un neformālu atmosfēru. Ēdot vienu un to pašu ēdienu, zūd atšķirība starp cilvēkiem, izceļot vienotību. Bet sakarā par novēlējumu

A. Šlesers teica: „Mans novēlējums, lai „Lūgšanu brokastīs” piedalītos un apvienotu vairāk apmeklētāju un lai tās kvalitāte nezustu. Domāju, ka šim pasākumam Latvijā ir liela loma un nākotne. Jo mēs esam lielas izšķiršanās priekšā, izvēloties kādas vērtības mēs sludināsim. Kad Eiropā demogrāfija ir kritiskā stāvoklī un dzimstība ģimenē vidēji ir viens bērns, tad tas nozīmē, ka ģimenes vērtībām ir jānostiprinās. Ģimenes tēma mums ir aktuāla un par to mums vajadzētu runāt un aizlūgt visbiežāk”.

 Diena centusies pasākumu padarīt par politisku figūru sanākšanu

Pēdējā intervējamā persona bija E. Stendzenieka kungs. Kāpēc viņš bija ieradies, Z.O.O.M radošais direktors detalizēti izklāstīja, ka atnācis ziņkāres vadīts. Ielūgumā bija uzrādīti cilvēku uzvārdi, kurus viņš augsti ciena un respektē. Piemēram, Artis Pabriks, Jānis Vanags, Inese Šlesere. Sākotnēji nebijis nekādas skaidrības par „Pusdienu brokastu” nozīmi, vai tas nozīmē, ka vairāk kā divas stundas stāvēt uz ceļiem un dziedāt dziesmas no grāmatas, izrādījās, ka nekas tamlīdzīgs nenotika. Ieejot zālē ieraudzījis galdiņus ar numuriņiem un apsēžoties pie viena no tiem secinājis, ka cilvēki, kuri sēž līdzās nerunā par reliģiska veida dogmām, par politiku un uzņēmējdarbību. Kaut gan runā par noskaņojumu sabiedrībā. Bija prieks redzēt tik daudzus un dažādus cilvēkus vienkopus, kuri nestrīdas.

Ē. Stendzenieks sašutis stāsta: „ Skumji bija redzēt, kā virkne mēdiji un sevišķi avīze ”Diena” ir centusies šo pasākumu izveidot, kā politisko figūru sanākšanu, kurā tiek pieņemti lēmumi un angažētas politiskas personas. Ar nagu izskriet cauri 350 cilvēku lielam aicināto sarakstam pēkšņi atklāt, ka uz pasākumu dosies arī mācītājs A. Ļedjajevs un pasniegt to, kā tādu ārkārtas situāciju, paziņojot, ka „Lūgšanas brokastīs” Valsts Prezidents V. Zatlers tiksies ar A. Ļedjajevu. Tādēļ nekādā gadījumā prezidentam nevajadzētu ierasties uz „Lūgšanu brokastīm”. Nu, absolūtās muļķības. Pusdienās bija ieradies arī žurnāla „Defakto” žurnālists Sandijs Simjonovs, kurš uzstājās ar runu, kā arī Atis Pabriks uzstājās ar brīnišķīgu runu. Tik pat labi, tad avīzē varēja rakstīt, ka V. Zatlers tiksies ar S. Simjonovu. Tādēļ žēl, ka avīze „Diena” pauž savus uzskatus un ir visnotaļ ateistiska. Uzspiež savu negatīvo noskaņu visai pārējais sabiedrības daļai. Var jau būt, ka no pasākuma cilvēki iziet pārlaimīgi un ir atraduši savu dzīves patiesību, mērķi un piepildījumu, izstarojot absolūto svētlaimi, bet arī tādā gadījumā vajadzētu izturēties nedaudz iecietīgākiem pret cilvēkiem, kuru motivācija un rīcība ir neizprotama un nav tuva”.

Evaņģēliskā kristiešu baznīca „Jaunā Paaudze” 29. janvārī iesniedza laikraksta „Diena” galvenajai redaktorei Sarmītei Ēlertei protesta vēstuli par 16. janvārī interneta portālā diena.lv

PIKETS LATVIJĀ

SPEKTRS: Pastāstiet, lūdzu, Roland Brača kungs kāpēc Jūs ar saviem atbalstītājiem esat šeit sapulcējušies pie laikraksta „Diena” redakcijas?

R. Bračs: Esam pulcējušies protesta piketā, kuras galvenā tēma ir laikraksta interneta portālā diena.lv aizskarošā publicētā karikatūra, kura grauj kristīgās pasaules svētumu Jēzus Kristus autoritāti. Šis pikets tiek vērsts pret šo pozīciju, ka „Diena” pēdējā laikā ļoti konsekventi grauj kristietības autoritāti, nomelno kristīgās vērtības bradājot kājām to, kas ir svēts kristiešiem.  Ielaužoties baznīcas iekšējos notikumos, vēlāk komentē redzēto un dzirdēto neprofesionāli un diemžēl arī nekompetenti. Mēs vēlamies vērst sabiedrības uzmanību par notiekošo, tādēļ iesniedzam arī vēstuli, kurā pieprasām 2 nedēļu laikā publisku atvainošanos, pretējā gadījumā mēs atstājam aiz sevis tiesības vērsties starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, gan Amerikā gan arī Eiropā, lai darītu šim precedentiem galu. Mēs cīnīsimies, lai aizstāvētu kristīgās vērtības un savus svētumus.

SPEKTRS: Arī iepriekš un, proti, 15. datuma laikrakstā 2.lpp. tika publicēts diezgan agresīvi izaicinoši vērsts raksts pret draudzi „Jaunā Paaudze” citēju: „Jaunā paaudze gatavojas mainīt Satversmi” un „ pārveidot to par desmit baušļu sistēmu” kā Jūs varētu komentēt teikto?

R. B: Es kā Latvijas pilsonis nesaskatu tajā nekādas problēmas, jo Konstitūcija man kā pilsonim ļauj mainīt Satversmi un, ja kāda laužu grupa ar laikraksta palīdzību vēlas norobežot likumdošanas ietekmēšanu, tad jāsaka atklāti, ka šis laikraksts ir ļoti tālu no demokrātiskiem principiem.

SPEKTRS: Zem uzraksta šajā pašā rakstā bija teikts, ka pēc nedēļas gavēņa draudzē „Jaunā paaudze” citēju: „Aleksejs Ļedjajevs aicina pazemot homoseksuāļus un liberāļus”.

R. B: Tā ir „Dienas” politika, sakāpināt un vērst uzmanību, svara kausus nosverot nepareizā virzienā. Jebkurš draudzes mācītājs runā par garīgām lietām nevis fiziskām. Par to, ko pēdējā laikā runā draudžu mācītāji ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē un tas ir par homoseksuālistu ideoloģijas izplatīšanos. Neviens netaisās ielauzties viņu privātajā dzīvē, bet man kā pilsonim rada bažas, ka šie cilvēki ir sākuši ielauzties manā privātajā dzīvē un šodien jābūt nomodā par to, ko māca maniem bērniem skolā, kādi jauni priekšmeti un skolotāji parādījušies skolā un ko tieši viņi māca. Tās ir reālas briesmas šodienas sabiedrībā un tādēļ arī ir radusies tāda sakāpināta reakcija. Negribētos, lai sanāktu tāds piemērs, kā gadu atpakaļ konflikts starp Izraēlu un Palestīnu, kad tiek sodīts provokatoru, tikai tad sabiedrība sāka vaimanāt, cik viss tas ir slikti un nožēlojami. Šajā gadījumā provokators sevi skaidri nodefinējis bradājot lielākas Latvijas daļas tradicionālos uzskatus un morālās vērtības un nezin kāpēc tagad provokators un homoseksuālisti ir sašutuši, kad izjutuši pretsparu. Bet mīļie draugi ir jāsaprot, ka jebkurš spiediens izraisīs pretspiedienu. Un kamēr šīs provokācijas nebeigsies es saprotu, ka nekāda tolerance un iecietība Latvijā nav sagaidāma. Nevajag provocēt naidu. Nevajag provocēt izvirtības izpausmes ielās, skolās un sabiedrībā tad arī nebūs nekādas pretreakcijas.

Vēstules

Neskaitāms klāsts vēstuļu katru dienu tiek nosūtīts redakcijai „Diena”, no ārvalstu organizācijām un draudzēm. Amerikas cilvēktiesības aizsardzības organizācijas” un kustības „Sardze uz sienām”

Ar baznīcas „Jaunā paaudze” atļauju publicējam vēstuli adresētu laikrakstam „Diena” :

„Pēdējā laikā laikraksts Diena sistemātiski publicē rakstus, kas aizskar mūsu reliģiskās jūtas, kā arī kurina naidu pret kristiešiem Latvijas sabiedrībā, pazemo un aizskar mūsu godu un cieņu. Tas ir nopietns drauds demokrātijai un ticības brīvībai, ko garantē Vispārējās Cilvēktiesību deklarācijas 18.pants, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 9.pants, kā arī LR Satversmes 89., 95. un 99. pants. Arī 2007.gada 16.janvārī oficiālajā mājas lapā www.diena.lv publicētā karikatūra ir rupjš šo normatīvo aktu pārkāpums un nepārprotami demonstrē laikraksta cinisko attieksmi pret kristiešu svētumiem, kultivējot kristianofobiju.
Jūs aiciniet būt tolerantiem un iecietīgiem, taču publikācijas liecina par pretējo, tā pierādot Jūsu dubultmorāli.
Pieprasām pārtraukt aizskart un izsmiet reliģiskās jūtas un rituālus, kurināt reliģisko naidu sabiedrībā, neobjektīvi un neprofesionāli interpretēt draudzes dievkalpojumus,kas robežojas ar zaimiem, un publiski atvainoties laikrakstā „Diena” līdz 12.02.2007. Latvijas kristīgajai sabiedrībai un draudzes Jaunā paaudze locekļiem.Gadījumā, ja Jūsu vadītais laikraksts līdz norādītajam termiņam neņems vērā mūsu prasību, tad mēs vērsīsimies tiesībsargājošās institūcijās un starptautiskajās cilvēktiesību aizstāvības organizācijās, lai panāktu mūsu tiesību ievērošanu. prezidents, kā arī „Antioch Bible Church” vecākais mācītājs Dr. Kenets Hačersons ir nosūtījis protesta vēstuli ne tikai izdevniecībai, bet arī Latvijas Republikas Prezidentei Vairai – Vīķei Freibergai un ministru – premjeram Aigaram Kalvītim.

Piketi ārvalstīs pret “Diena”publikāciju

Kijeva

22. janvārī Kijevā notika protesta akcija „NĒ karikatūrām par Kristu!”
Aptuveni 50 cilvēku no dažādām kristīgām denominācijām sapulcējās pie Latvijas – Ukrainas vēstniecības protestējot pret karikatūras publikāciju.
Protesta akcijā piedalījās: Ukrainas kristiešu baznīca „Jaunā paaudze”;
Ukrainas apustuļu draudze;
„Ukrainas Kristīgās Evaņģēliskās Garīgās Valdes” pārstāvji;
Sabiedriskās organizācijas:
Kijevas „Bērnu un jauniešu Sociālais Aizsardzības Centrs”;
„Tilts”;
Ukrainas reabilitācijas centrs „Jaunā Dzīve”;
„Ukrainas Kristīgā – liberālā partija”.

Lietuva

23.o1.2007. Kristīgā baznīca „Jaunā Paaudze” Viļņā pie Latvijas – Lietuvas vēstniecības 10: 00 novadīja protesta – piketu. Paužot sašutumu par J. Kristus karikatūru un baznīcas mācītāju A. Ļedjajevu. Latvijas Vēstniecības vēstniekam Hardijam Baumanim tika iesniegta vēstule, to parakstīja baznīcas mācītājs Vaidas Višņauskas.

Viedokļi

Luterāņu draudzes arhibīskapa vietnieks Pavels Brūveris:

„Uzskatu, ka šāda veida rīcībai ir jābūt kādai pretreakcijai. Latvijas likumdošana aizliedz aizvainot iedzīvotāju reliģiskās jūtas. Domāju, ka ja A. Ļedjajevs iesūdzēs laikrakstu tiesā, viņam būs taisnība. Jo likuma 86. pants aizliedz reliģisko jūtu aizskaršanu.”

Sant-pēterburgas pareizticīgās apustuļu draudzes diakons Ivans Krivokoņens:

„Skumji noskatīties. Skaidrs ir viens, ka cilvēki, kuri to ir izdarījuši nevēlas mieru sabiedrībā. Provocējot cilvēkus uz konfliktu. Tagad mēs varam redzēt viņu īsto seju: parādot Jēzu dēmona veidolā, viņi ir izrādījuši savu naidu pret citu vēlmi kļūt brīviem no grēka. Mums kristiešiem nevajadzētu par to bēdāties, jo mēs vienmēr esam dzīti par Jēzus vārdu un tagad gluži tāpat, kā 2000.gadu atpakaļ. Jēzus aicinājums nožēlot grēkus tagad ir kļuvis vēl aktuālāks. Un neaizmirstiet Skolotāja vārdus svētīt savus ienaidniekus.”

Draudzes „Labā vēsts” mācītājs Andrejs Čebotarevs:

„Uzskatu, ka tā neapdomīga un negudra rīcība no redakcijas „Diena” puses. Tas ir pilnīgi nepieņemami. Jā! Piekrītu, arī kristieši dažkārt izvirza straujus paziņojumus.

Bet šis solis, aizvaino daudzus kristiešus. Avīze noteikti pazaudēs daudzus lasītājus. Es pat aicinātu kristiešus vispār šo avīzi ignorēt un vairs nelasīt. Es savā draudzē aicinu nelasīt „Dienu” ne tikai šā atgadījuma, bet arī antikristietiskās propagandas dēļ.”

Floridas – Vašingtonas Fonda prezidents„Garīgā diplomātija” Maikls Morgulis:

„Diemžēl mēs dzīvojam laikā, kad vairs nav saprotama atšķirība starp pieklājību un nepieklājību. Šis ir laiks, kad slepkavu bērniem un teroristiem glaimo dēvējot tos par revolucionāriem. Pataloģijas propagandu un nešķīstību dēvējot par brīvību sabiedrībā. Laiks, kad zaimojot un izsmejot kristīgas personības, raksturo kā izvirtuļu cieņas aizsargāšanu. To saucot par toleranci. Degradējusī cilvēce izkropļojusi skaistos vārdus: mīlestība, draudzība, ticība, iecietība – tolerance. Šie vārdi ir zaudējuši savu skaisto nozīmi, kļūstot par kroplīgiem vārdiem – surogātiem. Tādēļ arī sauc nešķīstību, grēku un vardarbību par toleranci un politkorektumu.”

]]> http://spektrs.com/zurnals/dienas-visatlautiba/feed/ 0