Konferenci „Viens Dievs! Viena tauta! Viena ticība!” organizēja Latvijas Vasarsvētku Draudžu Centrs sadarbībā ar draudzi „Maizes nams” no Amerikas. Konferences spīkeri- Aleksandrs Ševcenko, Džordžs Davidjuks un  Nikkijs Krūzs. Kā arī  brīnišķīgā slavēšanas komanda no draudzes „Maizes Nams”.

Konference „Viens Kungs! Viena tauta! Viena ticība!» noteica mērķi ne tikai kalpot ar sludināšanu tiem, kuri pieder Jēzus Kristus draudzei, bet arī sasniegt ar Evaņģēliju tos, kuri Viņu nezin.

Pagājušajā gadā, apmeklējot vairākas valstis ar konferencēm, Aleksandrs Ševcenko saņēma Vārdu no Dieva, par to cik svarīgi ir būt Kristus centrētiem mūsu dzīvē un kalpošanā. Šis Vārds no Dieva kļuva par galveno vēstījumu konferencei, kuru draudze „Maizes Nams” novadīja kopīgiem spēkiem ar Vasarsvētku Draudzēm ASV, Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā un Latvijā.

Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, kad šāda veida konferencē draudzē „Patiesības Vārds” pietrūka sēdvietu, un cilvēkiem nācās drūzmēties starp sēdvietu rindām, tad šoreiz organizētāji nolēma konferenci vadīt lielākā telpā – draudzē „Labā vēsts”.

Piektdienas un sestdienas dienās notikta semināri par interesējošām tēmām, kuras vadīja Anna Manzjuk, jauniešu līderis no draudzes „Maizes Nams”, Bībeles skolas direktors Valērijs Himič, un televīzijas raidījuma „Orientieris” diktors Viktors Kostrub.

Dažādu draudžu mācītāji apvienojās nopietnās diskusijās Lielajā zālē, savukārt Konferenču zālē pulcējās evaņģēlisti ar Džordžu Davidjuku , bet otrā stāva vienā telpā notikta seminārs jauniešiem, kuru vadīja Anna Manzjuka un citā seminārs kristīgajiem uzņēmējiem ar Viktoru Kostrubu.

Visas sēdvietas zālē un balkonā bija aizņemtas. Daudz kristiešu bija no dažādām draudzēm, bet netrūka arī nepazīstamu un iepriekš neredzētu seju, kuri atnāca pirmo reizi, patiecoties izdalītajiem reklāmas bukletiem un reklāmām masu mēdijos.

Konferences noslēgumā svētdienas vakarā plkst. 17 00 notika evaņģelizācijas dievkalpojums ar Nikkiju Krūzu. 1958. gadā Nikkijs Krūzs vairāk zināms, ka Мау Мауs, nosaukts, ka asinskārīgas Āfrikas cilts vārdā, vadīja lielāko bandu Ņujorkas pilsētā turot tās ielas savā varā. Мау Мауs atšķīrās ar savu drausmīgu nežēlību un varmācību; viena no viņa iemīļotajām nodarbībām iedzīt nažus zem cilvēka lāpstiņām un skatīties, kā tas lēnām nomirst mocībās. Likās, nekas nevarēja izmainīt tādu cilvēku… un pēkšņi viņš sastapa ielu sludinātāju Davidu Vilkersonu… un šodien „Wall Street Journal” ir nodēvējis Nikkiju Krūzu par „Ielu Billiju Grēmu”.

Galvenais viesis Nikkijs Krūzs dievkalpojumā stāstīja par vientulības nozīmi viņa dzīvē. Ar vientulību, nesapratni un pazemošanu viņš iepazinās jau dziļā bērnībā. Viņa vecāki praktizēja okultismu, tēvs sātana mācītājs, bet māte – ragana. Māte sita bērnu tik ilgi, kamēr Nikkijs zaudēja samaņu. Viņa lamāja savu dēlu un teica, ka viņu nemīl un neieredz. Acīm redzot māte saprata un juta, ka tieši Nikkijs starp visiem pārējiem sešpadsmit dzemdētajiem bērniem ir savādāks par pārējiem – debesīm iezīmogots. Deviņu gadu vecumā, Nikkija apziņā notikta lūzums un viņš vēlējās izdarīt pašnāvību. Viss bija sagatavots virve, koks atlika tikai pakārties, bet viņa brālis atturēja.

Tas ir brīnums, ka Nikkijs nemira, bet dzīvoja un atkal cēlās no savas asiņainās peļķes. Kārtējo reizi zilumi, nobrāzumi, salauzts deguns un uzpampušas acis. Bet droši vien māte pat nebija iedomājusies, ka Nikkijs kādreiz kļūs par Dieva kalpu – evaņģēlistu. Nikkijs izauga un kļuva par bandas vadoni Amerikā, viņš bija labi pazīstams visā apkaimē ar savu cietsirdību, bet kādu dienu viņš sastapa mācītāju Deividu Vilkersonu, kurš Dieva spēkā spēja izmainīt Nikkija dzīvi uz visiem laikiem. Tagad Nikkijs ir Deivida Vilkersona kalpošanā braucot pa dažādām pasaules valstīm sludinot Dieva Vārdu.

Noslēgumā Nikkijs teica: „Konference Latvijā ir rīkota ar vienu vienīgu mērķi, lai TU iepazītu Jēzu.” Nikkijs ir pārliecināts, ja Dievs ir spējis glābt – noziedznieku, narkomānu, huligānu un varmāku vienā personā, tad Viņš ir spējīgs izmainīt arī klātesošo sirdis neatkarīgi no tā, kādā dzīves situācijā arī neatrastos.

Uz Nikkija Krūzu aicinājumu iznāca zāles priekšā un grēkus nožēloja aptuveni 200 cilvēku.

EKSKLUZĪVA VIDEO INTERVIJA ar Nikiju Krūzu

Konferenci apmeklēja ne tikai dažādu vietējo draudžu locekļi, bet arī daudz viesu no Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Krievijas, Vācijas un citām valstīm.

Audiointervija_ar_programmas_Sturis_Ugol_ prezidentu_Aleksandru_SEVCENKO_spektrs.com

13. aprīlis – draudzē „Patiesības vārds”

Pirms dievkalpojuma rīts sākās diezgan rosīgs, jo draudzē burtiski nebija kur apgriezties no pārpildītā cilvēku skaita. Ašeri joprojām meklēja papildus krēslus, jo cilvēku pieplūdums nerima. Pārpildītā draudzē cilvēkiem pat nācās stāvēt kājās starp durvju ieejām un draudzes priekštelpā. Kad uz skatuves iznāca draudzes „Patiesības vārds” mācītājs Nikolajs Gribs zālē čalošana pārtraucās. Nikolajs Gribs dievkalpojumu iesāka ar svinīgiem vārdiem apsveicot otro draudzes mācītāju Nikolaju Latišēviču dzimšanas dienā, sniedzot viņam lielu grozu ar krāšņām rozēm. Priecīgā notikuma virpulī, mācītājs N. Gribs turpināja rīta dievkalpojumu iepazīstinot draudzes locekļus un ciemiņus ar goda viesi Aleksandru Ševčenko. Zālē klātesošie ķērās pie piezīmēm un pildspalvām, lai varētu pierakstīt un nepalaist garām nevienu svarīgu domu, kuras parasti izsaka draudzes goda viesis ierodoties draudzē katru gadu vienā un tajā pašā datumā 13. aprīlī. Dievkalpojums sākās.

Piedāvājam nelielu ieskatu tajā, kādēļ tik daudz cilvēku no citām valstīm bija ieradušies uz doto konferenci.

„Dzīves mērķis”

A. Ševčenko bija nospraudis konferences mērķi, runāt nevis, kā ierasts kopīgajos dievkalpojumos, bet īpaši uzrunāt to cilvēku sirdis, kuri ir izvēlējušies konkrēti kalpot Dievam.

Centrālā doma: Dieva Vārds ir domāts visai tautai, bet atklāsme dažiem. Atklāsme nekad nav bijusi kolektīva, bet gan individuāla. Dievs ņem vērā, ka mēs katrs esam radīti īpaši un katram no mums ir nepieciešama individuāla pieeja. Mācītājs uzskata, ka vēlēties tagad un uzreiz ir diezgan neprātīgi, jo dzīvē ir jāstrādā, lai sasniegtu mērķi. Svētais Gars vēlas darīt mūs redzīgus, lai mēs spētu atšķirt kas dzīvē ir mērķis, bet kas tikai līdzeklis, lai to sasniegtu. Mēs esam pieauguši cilvēki un mums būtu jāsaprot, ka Dievs nav pasaku stāstītājs vai pasaku piepildītājs un Viņš nav dārgumu dalītājs. Par dārgumiem mēs varam stāstīt bērniem, bet nevis pieaugušajiem. Mums ir jāpieaug. Mūs bagātus var darīt tikai un vienīgi atklāsme. Ja mēs esam saņēmuši atklāsmi dzīve mainās. Tātad vieni saņem atklāsmi, bet otri nē, kāpēc? Tāpēc, ka nemeklē. Viss ir vienkārši, Jēzus teica, kurš meklē tas atrod, kurš klauvē tam tiek atvērts.

Mums ir svarīgi saprast kāda ir mūsu motivācija. Kāpēc mēs darbojamies? Lai saņemtu kaut ko, vai tādēļ, lai Jēzus personību. Bībelē teikts, ka tiek tiesāti nevis darbi, bet gan mūsu sirds motīvi. Starp citu, ir nepareiza doma, ka nav svarīga darbība, bet gan svarīgi rezultāti. Svarīgs ir tavs sirds stāvoklis – motīvs, kādēļ tu tiecies uz izvēlēto mērķi? Pamēģini atbildēt uz šo jautājumu.

PEKTRS: Kādā veidā Jūs atlasāt varoņus savām televīzijas programmām, jo vērojot programmu „UGOL” šķiet tik ļoti netipiski un neticami stāsti?

Aleksandrs Ševčenko: Programmas iesākums ir meklējams 10 gadus atpakaļ un tad man bija ideja nofilmēt cilvēkus ar netipiskiem dzīvesstāstiem, jo zināju tādus. Pazināju trīs cilvēks un vēlējos ar viņiem uztaisīt interviju, lai tā paliktu viņiem par piemiņu. Tas arī bija viss. Kad tika uztaisītas šīs intervijas par tām uzzināja citi un parādījās vēl daudz jo daudz cilvēku ar neticamiem dzīves stāstiem. Tagad par cik mūsu programma ir zināma starp krievu valodīgajiem ārzemēs, cilvēki paši sūta mums dažādus sižetus un piedāvājumus. Tagad no šis informācijas pārpilnības esam spiesti cītīgi atlasīt pašu labāko.
Runājot par to, kādā veidā notiek atlase, varu teikt, ka vispirms mēs meklējam kādus 2 vai 3 cilvēkus, kuri labi zina šo cilvēku, kurš vēlas piedalīties programmā, ja šie cilvēki var apliecināt, ka labi pazīst un pat pierādīt, ka informācija ir patiesa, tad viss kārtībā. Protams, ka var būt arī otrādi. Lielu akcentu liekam uz dažādiem dokumentiem no slimnīcas vai kādām citām iestādēm, labi ja ir pierādošas fotogrāfijas, kāds cilvēks bijis slimības laikā un kāds kļuvis kad Dievs dziedinājis. Bet diemžēl daudzi, kuri iziet kāda veida grūtības nedomā pār fotogrāfijām. Žēl gan! Grūtāk ir ar pārdabiska veida informāciju. Kad cilvēks ir piedzīvojis kādu pārdabisku piedzīvojumu, piem: ka cilvēks ir nokļuvis ellē vai paņemts debesis. Protams, ka pēc tāda veida raidījumiem cilvēki raksta vēstules ar jautājumu, vai jūs tiešām varat pierādīt, ka raidījuma varonis ir bijis debesīs? Ko es varu atbildēt uz šāda veida jautājumu? Vienīgi varu pastāstīt par pašu šo raidījuma dalībnieku, ka viņa dzīve līdz šim ir bijusi nevainojama, ka nav ievērots, ka šis cilvēks kādreiz ir melojis. Šajā gadījumā ir jāsaka, vai nu jūs ticat vai neticat.

SPEKTRS: Vienīgi šo cilvēku nākotne izvēršas dažādi…

A. Ševčenko: Jā! jāsaprot, ka katrs cilvēks ir kārdināms. Un paklupt un nokrist var katrs. Vienmēr notiek risks pat Dievs riskē uzticoties cilvēkam. Kāda ir garantija, ka rīt es nepievilšu Dievu? Nav tādas garantijas. Cilvēks var nokrist, bet Dievs paceļ, jo Viņš ir saistījis Savu dzīvi ar mums. Ir bijuši tādi gadījumi, ka pēc pārraides ar kādu cilvēku pēc 3 gadiem viņš atstāj Dievu. Skatītāji mums lūdz, lai mēs noņemam šo pārraidi ar tāda veida cilvēku. Bet mans uzskats ir tāds, ja šī pārraide ir bijusi Dieva svētīta, tad kā es to varu noņemt, ja cilvēks ir pēc tam nokritis, tāda ir bijusi viņa izvēle.

SPEKTRS: Jūs šīs konferences laikā daudz esat runājis par ģimeni, vai Jūsu sieva arī piedalās pārraides veidošanā?

A. Ševčenko: Pārraides nevada, to daru es pats, runājot par sprediķiem, es to nedaru pārraides laikā. Tur es tikai un vienīgi uzdodu jautājumus. Mans viedoklis nefigurē. Starp citu, tas ir ļoti interesants darbs uzdot jautājumus. Padomju izlūki par to zināja un teica, ka sarunā uzvar tas, kurš uzdod jautājumus, atbildētajam ir jāattaisnojas.

SPEKTRS: Kā Jūs, par cik tagad esat arī mācītājs, izturaties pret tādiem kalpotajiem, kuriem ir kāds iekšējs grēks, viņš kalpo, bet kad viņa grēks atkailinās dēļ tā cieš apkārtējie?

A. Ševčenko: Ir divi aspekti. Pirmais, ja šis grēks jau tiek afišēts un par to zina arī citi. Otrs, ka par to neviens nezin, kā vien viņš pats. Un tad, kad viņš to apzinās dodas pie mācītāja pēc palīdzības.

SPEKTRS: Izskatīsim pirmo aspektu…

A. Ševčenko: Uzskatu, ka tāds kalpotājs zaudē spēku un varu kalpošanas laikā, tā kā viņš publiski grēko tā arī publiski vajadzētu šo grēku nožēlot. Un lūgt piedošanu. Sauls jautāja savai Izraēla tautai, par to, ko viņš ir izdarījis ļaunu tās priekšā, tauta nevarēja atbildēt uz šo jautājumu. Tad Sauls teica, ka viņš tagad tiesās tautu. Saulam bija vara tiesāt citus, jo citi nespēja tiesāt viņu. Pretējā gadījuma tauta smietos un teiktu, ko tu man vari teikt paskaties uz savu grēcīgo dzīvi. Iespējams arī cita lieta, kad kalpotājs ir nožēlojis grēku, bet sabiedrība joprojām par to runā.

SPEKTRS: Kā jūs uzskatāt, vai sieviete var būt par kalpotāju?

A. Ševčenko: Kad Dievs neatrod vīrieti Viņš atrod sievieti. Dievam nav svarīgs dzimums. Jo Bībelē teikts „Dievs radīja cilvēku vīrieti un sievieti”. Kaut arī vēlāk ir teikts, ka vīra galva ir Dievs un sievai – vīrs. Jo vīrieša domāšanas veids ir savādāks nekā sievietei, viņam Dievs ir ielicis spēju būt par noteicēju. Sieviete nedrīkst pazaudēt savu būtību – sievišķību. Kad redzu televīzijas programmu, kurā sieviete iznāk boksa ringā ar boksa cimdiem rokās, ar uzaudzētiem muskuļiem, nogrieztiem matiem, tas ir šausmīgi. Pie manis vienu reizi uz konsultāciju atnāca sieviete 38 gadus veca un jautāja, kā lai viņa aprēcās, tad es atbildēju, lai viņa kaut vai izliekas, ka ir vāja. Jo viņa ir tik ļoti stipra… Vīrieša uzdevums ir aizstāvēt sievieti, bet ja viņa pati to dara…tad neatrodas vīrietis viņas dzīvē. Sievišķība ir vienmēr bijusi augsti vērtēta. Sātans ļoti spēcīgi ņirgājās par sievieti, tas, kas viņā ir skaists tiek nokauts. Sievietes primārais uzdevums ir dzemdēt. Jā! viņa iegūst savu karjeru tai var būt augstākā izglītība vai pat divas, bet ja viņa savā dzīvē nedzemdē, tad kāda viņas iekšējā daļa mirst, viņa zaudē savu būtību…

SPEKTRS: Vai tāda izlikšanās pēc tam neatspēlēsies… Varbūt viņai ir vienkārši jāsagaida tāds, kurš būs viņas cienīgs, novērtēs viņas spēku, nenobīsies, bet izaicinās uz divkauju un izrādīsies, ka ir stiprāks par viņu.  Tā saka, ka no stiprām sievietēm vāji vīrieši bēg, tas taču ir labi! Atkrīt gumijas stiepšana. Tātad nav īstie. Bet īstais zinās, kā pārspēt viņas sievišķīguma spēku ar savu vīrišķības spēku?!.. Jā! Tā var būt cīņa, kas pārvēršas par kaujas lauku, cīnoties par varu un līdera pozīcijām, taču, ja viņa saskatīs viņā autoritātes garu un pārspēku, viņai būs viegli pakļauties savam noteicējam. Viņam cīņā jānosaka viņas stratēģiski vājās vietas un tad tajās jāielaiž savas mīlestības bultas un viņa pat nepamanīs kā iekļuvusi spēka lamatās…un sen jau mīlestībā pakļauta…(smaids).

A. Ševčenko: Diemžēl, mūsdienās ir savādāk… (pasmaida un nopūšas)…

SPEKTRS: Tad labāk dzīvot vienai, nekā visu mūžu mocīties ar zaķpastalu… Paldies Jums par interviju.

Daudzi no mums ir domājuši, kad es apprecēšos mana dzīve mainīsies. Man ir apnicis dzīvot ar vecākiem… Veidojas iluzora aina. Cilvēki domā, ka precības ir paradīze uz zemes. No kurienes radīsies šī paradīze? Kādā veidā? nav saprotams.

IERAKSTS (krievu val.)

Esmu precējies 11 gadus un esmu sapratis, ka laulība nozīmē nomirt, nomirt egoismam. Jo līdz laulībām cilvēks ir dzīvojis savu dzīvi, kurā neiejaucās cita persona, šis egoisms tas ir pirmais saliedētības ienaidnieks laulības dzīvē.

]]> http://spektrs.com/audio-gramatas-lasijums-mp3/kad-es-apprecesos%e2%80%a6audio-ru/feed/ 0