Replika: Par ko Jūs te runājat, vai tad nesaprotat kādā dziļā …. Latvija atrodas?

Atbilde: Varētu teikt, ka saprotams, taču ko katrs saprot ar šiem vārdiem? Vieni redz problēmas, citi -iespējas.
Cilvēks ir tendēts savu pagātnes, negatīvo bagāžu vilkt sev līdzi un tad, kad dzīvē no jauna kaut kas neizdodas kā plānots sev apgalvo: „Nu, es taču teicu, ka nekas labs no tā visa nesanāks!” Tas ir vienkāršākais ceļš, kuru iet. Tā ir ierasta dzīves pozīcija un zināma lietu apstākļu shēma. Viss paredzams un zināms. Esi savas dzīves noteicējs.

Kādreiz jau esam runājuši par to, ka Dievs radīja Pasauli „no nekā”, tāds ir Dieva raksturs. Tas, ko dara Dievs.
Taču ko darīt, kad cilvēka dzīvē parādās iespēja ar latviešu pasakas vārdiem: „Aizej tur, nezin kur, atnes to – nezin ko.” Līdzīgi kā teikt par uzticēšanos Dievam. It kā lielos vilcienos zināms mērķis, taču soli jāsper ticībā. Ticība, vai tas nav saistāms ar soļu speršanu „nezin kur?” Bet vārdi „atnes to – nezin ko” ir uzticēšanās.
Taču aiziet „nezin kur” var tad, kad mēs esam izaudzinājuši par sevi pārliecinātus līderus. Piepildīt vārdus „atnes to – nezin ko” iespējams tad, kad Latvijā parādās talantīgi un zinoši lietpratēji.
Vai atbildību par to, ka Latvija atrodas tur, kur labāk nebūtu atradusies, nav jāprasa arī no mums katra individuāli?

Ticība un uzticēšanās

Ticība: „Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.” Ko nozīmē šie vārdi?

Uzticēšanās: „Nedomājiet vairs par seniem notikumiem un neievērojiet to, kas jau sen bijis.” (Jes. 43: 18) Ko nozīmē šie vārdi? Bet ko nozīmē pravietiskie vārdi „Jaunas lietas un vietas Tavā dzīvē.„? Ticība un uzticēšanās saistāmas ar kaut ko pārdabisku un neparedzamu. Tas ir kaut kas neloģisks, neskaidrs, nesaprotams un neierasts.
Mums būtu saprotamāks, ja teiktu: „Pagātnes lietas Tavā dzīvē”, jo tad mēs zinām konkrēti par ko ir runa. Uz pagātni var kārtīgi bāzēties, stabili stāvēt, jo to mēs perfekti pārzinām un paredzam. Bet kā ir ar jaunām lietām mūsu dzīvē? Tā vien šķiet, ka tas nu, gan ir kaut kas nedrošs. Tas taču ir kaut kas noslēpumā tīts. Jaunas lietas saistāmas ar nākotnes formu. Tam nevar droši uzticēties. Uz to nevar paļauties. Savā būtībā „nākotnes” vēl nav. „Nākotne” vēl neeksistē.

Kā Tu vari spert soli nezinot kur spert? Kā Tu vari rīkoties, ja nevari paredzēt rezultātu? Saprotams, ka no malas tas izskatītos muļķīgi. Taču par cik Dievs Visumu radījis „no nekā”, tad kāpēc gan Viņš nevarētu nodrošināt mūsu nākotni, kas ir ietverti vārdos „Aizej tur, nezin kur, atnes to – nezin ko.”?
Nevaram mēs redzēt drošu un iet uz gaišu nākotni, ja dzīvojam ar apziņu, „viss vecais ir pagājis un viss būs pagājis.”

Kas traucē? Kā lai sasniedz „Jaunas lietas un vietas Tavā dzīvē!”?

Kontrole un paškontrole

Kontrole: Kā Tu domā cik tālu tiksi nākotnes perspektīvā sev apkārt un sevī lietu kontrolēšanā. Tu saki, savādāk jau nekādas kārtības nav. Vai arī: Es labiem mērķiem motivēts. Es labu gribēdams. Lai pasargātu. Lai nodrošinātu.
Vienmēr atrodas iemesli, kāpēc kontrolēt lietas apstākļus.
Kā tu vari nokontrolēt un apstādināt dzīvsudraba, vai gāzes izplūšanu?
Apstādini ūdenskrituma plūšanas gaitu. Apstādini Svētā Gara izliešanos.
Brīdinājums: – „Kad Es gribu ko darīt, kas to var traucēt?” (Jes.43:13)

Rezultāts: Tu pārmērīgi ātri nogursti, kļūsti neapmierināts ar dzīvi, esi viegli aizkaitināms, bremzē savu un kontrolējamā objekta Dievišķā spēka attīstību. Esi nelaimīgs pats un padari par tādiem savus apkārtējos.

Risinājums: Nožēlo savu kontrolēšanu. Atsakies to darīt no jauna. Ļauj visam iet savu attīstības ceļu. Uztici savu apkārtējo dzīves kārtošanu Dievam un tad, uz Tevi attieksies vārdi: „ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne lietas esošās, ne nākamās, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā!” (Rom 8: 38)

Paškontrole: sevis noniecināšana, pazemināšana, nosodīšana.

Rezultāts: bailes un nedrošības sajūta.

Risinājums: ik reizi, kad šīs lietas Tevi nomāc, saki pats sev: „Tur kur Dieva Gars tur ir brīvība!”

                   Reliģiskas/okultiskas lūgšanas

Vienota lūgšana vai dēmoniska kontroles uzturēšana? Labiem nodomiem motivēti un vienotības apziņā cilvēki organizē lūgšanas grupiņas. Lūgšana par citiem, kurās ietilpst savu lietu apstākļu paredzēšana. Savu neķītro un savtīgo domu garīgā realizēšana.
Lūgšana par Atmodu, vai Latviju? Cik tādu lūgšanu vispār pastāv un cik ilgas?
Kāds rezultāts tiek gaidīts? Globāla mēroga izmaiņas Latvijā? Gaidām Atmodu Latvijā? Uz kāda pamata? Kādā veidā, lai tas notiktu?
Taču savās okultiskajās lūgšanās, sasaistītas lūdzēju dvēseles, pavada stundām ilgi. Pat gatavi lūgšanas maratonu uzrīkot. Organizētās un vienotas lūgšanas, lai tikai piepildītos viņu siržu kārības. Pēc katras tādas lūgšanas, kontrolē lietas apstākļus, vērojot, vai notiek kaut kas tāds, kas paredzēts. Ja kādu niecību saskata, tad apmierinās ar šķietamo uzvaru. Priecājas, it kā par Dieva atbildi. Vai tiešām Dievs ir tik skrupulozi sīkumains un ar niecīgu pieeju savās izpausmēs? Ja Dievs dara, tad ar glanci un eleganci. Ar spēku un varu. Ar mīlestības Garu un Svētā Gara piepildītu atmosfēru. Ar pārdabisko un brīnumiem pilno piepildījumu.

Atbilde dievlūdzējiem: „Jūsu domas nav Manas domas, Jūsu ceļi nav Mani ceļi.”

Risinājums: Pārorientējieties! Mainiet savu lūgšanu virzību. Lūdziet par Latviju un Atmodu. „Bet dzenieties pa priekšu pēc Dieva Valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šās lietas taps piemestas.” (Mat. 6: 33)

Blakusfaktors/blakusapstākļi

Tu esi aizņemts ar kādu nozīmīgu projektu un domā, ka tad, kad viņu pabeigsi, viss mainīsies. Taču, kad projekts pabeigts, tad uz apvāršņa parādās jauns daudz nozīmīgāks par iepriekšējo. Un Tu jau nepamani, kā Tevi ierauj nākamā projekta virpulī.

Rezultāts: Vai gluži tās ir „Jaunās lietas un vietas Tavā dzīvē?” Diez vai. Visdrīzāk tas ir tas, ko Tu pats vēlies, jo Tev no tā „atlec…”

Blakusapstākļi: kad bērni izaugs, tad es… Kaimiņu nejaucības. Radinieku nesapratne un.tt.

Rezultāts: nepamani, ka citu nesakārtotā dzīve, atrauj Tevi pašu no attiecībām ar Dievu.

Risinājums: saprast, ka tās ir apkārtējās lietas, kas ir svarīgākas par Dievu, taču 1.bauslis skan: „Tev nebūs citus Dievus pielūgt!” Lūdz Dievu, lai Viņš Tev palīdz pareizi nostādīt prioritātes.

          Pienākuma apziņa/savu lietu kārtība

Tev vienmēr ir jābūt izcilam, perfektam. Tev jābūt par piemēru citiem, Tu nedrīksti atļauties darīt to, ko citi dara. Tu nedrīksti runāt un uzvesties, kā pārējie. Tu esi augstās pozīcijas. No Tevis gaida augstus rezultātus. Tev jāsaprot, ja arī kādreiz pieļausi kļūdu, vai arī paklupsi, tad pārējie To atcerēsies daudz ilgāk, nekā visus Tavus padarītos un sasniegtos darbus kopā ņemot. Tev pašam, tas būs tikai par apgrūtinājumu. Tev jāsaprot. Tev jāatbalsta. Tev jāiedrošina. Jo tu taču esi stipra personība un priekšzīme citiem. Uz Tevi tiek uzlikts aizvien lielāks pienākumu slogs un atbildība. Jo tikai uz Tevi var paļauties. Jo ar Tevi var rēķināties.
Uz Tevis ir Dieva apskaidrības uz gudrības mantija. Dižciltības godības kronis uzlikts Tavā galvā. Varas zizlis Tavās rokās. No tēviem mantotais zīmoga gredzens Tavā pirkstā. Jo kam daudz dots, no tā daudz tiek prasīts.
Vai kāds ir jautājis par Tavām vēlmēm, vajadzībām un sirds ilgām, kuras Dievs Tev atklājis, lai piepildītu? Vai kāds vispār zin, kāds Tu esi patiesībā un nevis no citu nostāstiem par Tevi? Garantēts, ka retais par to varētu iedomāties. Bet kā tad ir ar Tavu dzīvi?

Rezultāts: Pārslodzi izturi tik ilgi, kamēr uz līdzenas vietas saļimsti bezspēkā un esi slims. Tu izplūsti dusmās pats uz sevi, kad jūties bezspēcīgs un vājš. Tu kļūsti neiecietīgs un Tevi kaitina zemais līmenis sev apkārt. Lai aizsargātos kļūsti vienaldzīgs. Uzkrātais saspringums vairs nav kontrolējams un Tu uzsprāgsti kā vulkāns, pēc tam vainas apziņa, ka esi to atļāvies.

Risinājums: saprotams, ja gribi, lai būtu viss vislabākajā kārtībā, labāk dari to pats. Bet ko darīt, kad darāmā amplitūda kļūst aizvien lielāka? Tu taču nevari rauties uz pusēm, lai vienlaicīgi būtu vairākās vietās. Tu esi ne tikai izcils līderis, bet arī organizators, tad sāc pielietot arī šīs spējas pilnā mērā. Liec atbildību arī uz citiem. Un mācīsi jaunus līderus vai komandas spēlētājus. Jā, Tu centīsies būt pacietīgs, ka apkārt lietas dara ačgārni, bet kas ir labāk, ka Tu atkal „garšļaukus” un viss stāv uz vietas?
Vai arī sāc atbrīvoties no mazsvarīgajām vispār, kuras prasa pārāk daudz uzmanību, bet rezultāts ir pārāk nelietderīgs. Labāk mazāk, bet kvalitatīvāk, nekā vairāk un just, ka nespēj vairs pavilkt slodzi. Tad glāb, kas glābjams un vairs neredzi ne rītu, ne vakaru. Bet rezultāts atkal „garšļaukus” vai „vulkāna izvirdums.”
Pienācis laiks pievērst uzmanību arī vēlmēm, vajadzībām un sirds ilgām, kuras Dievs Tev atklājis piepildīt. Jo Dievs vēlas, lai Tu esi laimīgs pilnā mērā. Viņš vēlas „Jaunas lietas un vietas Tavā dzīvē!” Tu to sen esi pelnījis.

                    Reakcijas gaidīšana

„Redziet, Es veikšu ko jaunu, tas jau parādās, vai Jūs to neredzat?” (Jes. 43:19)

Es teicu to, bet reakcijas nebija.
Es rīkojos tā, bet reakcijas nebija.
Es jutu tā, bet reakcijas nebija.
Es darīju visu ko varēju, bet reakcijas nebija.

Ko tad Tu teici? Vispārinātas frāzes!
Ko Tu darīji? Solis uz priekšu un divi atpakaļ!
Tu juti, bet nobijis un apstājies!
Tu darīji visu? Piemēram…

Sevis pasargāšana un reputācijas nosargāšana Tev dārgāka par reakcijas sagaidīšanu? Un Tu jau vari sev iestāstīt, ka ja nu, nebūs tā kā gaidīts, tad vismaz būsi rokas mazgājis nevainībā. Tīrs. Pasargāts. Taisns Dieva acīs.
Vienīgi aizmirsdams, ka pats Jēzus konfrontēja ar farizejiem un rakstu mācītājiem.
Ja arī kaut ko izdari, tad Tev vienmēr ir atkāpšanās ceļš. Lai Dieva dēļ par Tevi nepadomā kaut ko nepareizi. Bet ja pārpratīs? Bet ja… bet ja…

Rezultāts: Ar šādu pieeju lietai, Tu to reakciju gaidīsi vēl ilgi.

Risinājums: Uz ko Tu esi reāli gatavs, lai to reakciju sagaidītu? Kādu upuri esi gatavs nest, lai būtu reakcijas novērtēts?
Tilti aiz sevis jānodedzina. Nekāda atkāpšanās! Aizmirsti! Gribi iekarot jaunu un plašu teritoriju? Apgūsti kara taktiku un tehniku! Pretējā gadījumā plašā laukā cīnīsies kā Donkihots ar vējdzirnavām. Laiks iet. Rezultātu nekādu. Tad, kad tilti nodedzināti un atkāpšanās plāns izdzēsts no Tavas apziņas, tad Tu esi gatavs. Tev nav citu izredžu kā pieteikt uzmanības karu. Nav citu izredžu, kā iet uzbrukumā uz „pilnu klapi.” Sīvs un stiprs pretinieks? Uzzini vājās vietas! Izprovocē! Izaicini! Tam ir jābūt kaut kam negaidītam un pēkšņam. Lai nepaspēj atjēgties un pielietot savu kara taktiku un tehniku. Pretinieks ar dziļām saknēm? Tad izcel ar spēku, pārnes ar varu un uzraugi ar autoritāti. Dari to ātri un efektīvi. Neļauj attapties un veldzēties, lai palaistu jaunas saknes. Nemīņājies uz vietas, savādāk būsi lāzerstariem nošauts, vēl nepaspējot kļūt par Latvijas varoni. Nesāc rakt tranšejas, savādāk vari jau savlaicīgi pasūtīt pārpratuma kapakmeni. Esi pārliecināts, savādāk uzrausies uz izliktām mīnām.
Saprotams, ka viss izskatās labi no tālienes. Un reakcija mierīga. Vēlies īstu reakciju? Pieej tuvāk! Un piesaki karu. Rēķinies, ka karā ir tā kā karā, visas metodes, tehnikas un taktikas ir pielietojamas. Stiprs pretinieks, labāk nomirs, nekā padosies bez cīņas. Lai aizsargātu savu pozīciju un savu teritoriju, pretinieks ir gatavs uz daudz ko. Tu vēlies ieiet jaunā stratēģiski nodrošinātā un slēgtā teritorijā? Tu vēlies ieiet apsargātā un apbruņotā teritorijā? Lai veicas, bet negaidi apžēlošanos, kad radīsies aizdomas. Negaidi sapratni, kad būsi pieķerts. Tu tiksi pārbaudīts, lai pārliecinātos par Taviem patiesiem nodomiem. Vai esi gatavs cīnīties starp dzīvību un nāvi, jaunas lietas un vietas iegūšanā?
Ja tā, tad nevar būt, ka nenovērtēs Tavu apņemšanos un neieraudzīs Tevī līdzvērtīgu pretinieku.
Pravietisks vārds Tev: „Ej cīņā! Kad spersi soļus uz priekšu, Es teikšu un rādīšu, kas Tev jādara. Tad Tu jutīsi, kāda stratēģija jāpielieto katrā jaunajā situācijā. Ar Tevi ir Svētā Gara vadība. Uzklausi Svētā Gara padomus. Esi atvērts, lai nešaubīgi saņemtu norādījumus. Neklausies, viņi nezina nekā. Uzticies Man! Esi nomodā! Esi stiprs! Uzvara pieder Tev!”

Tad, kad nācies apzināties pieļautās kļūdas un ir izanalizēta dzīve attiecībā par to, kāpēc nespēj saņemt „Jaunas lietas un vietas savā dzīvē!” skan sekojošie pravietiskie vārdi.

JAUNAS LIETAS/PRAVIETISKS VĀRDS TEV!

„Jaunas lietas, jaunas vietas! Jaunas dāvanas Tavā dzīvē! Jaunas lietas, jaunas dāvanas un jaunas vietas Tavā dzīvē! Jauns, jauns un viss ir tapis jauns! Skaists, izcils. Ar glanci un eleganci Tavai dzīvei. Tavs sapnis piepildās ar uzviju. Svarīgas lietas, gudras lietas, skaistas lietas. Spožs un kristāla dzidrs. Tu saņem dubultā! Dziļš un kristāla dzidrs ūdens. Nirsti tajā, ko Dievs Tev dod! Nešaubies un neminstinies, lai Tava sirds ir mierīga un Tu saņemsi pārsteidzošas un skaistas lietas. Viss notiek Tevis dēļ. Gatavojies krasām izmaiņām! Tu esi gatavs! Un viss ir gatavs, lai Tu saņemtu! Iesi? Atpakaļ ceļa nebūs! Vai nu ikdienišķs un ierasts, vai nu jauns un spēcinošs, ko izvēlas Tava sirds?! Pār Tevi līst! Ļaujies! Straumes, kas no Manis nāk. Drošs patvērums. Manā spēkā. Tu man esi dārgs un svarīgs! Tu mans izredzētais! Tu darīsi jaunas lietas Manā spēkā! Līst un aizvien līst Mana svētība pār Tevi. Neaizver, bet ļaujies! Svētā Gara izliešanās tagad! Man vairs nav laika gaidīt. Tu gatavojies? Tu sen esi gatavs!!! Tev jādara Tas, ko sen esmu teicis. Vai nu Tu dari, vai arī es apstādināšu uz laiku to, kas ir paredzēts.
Tu bijā un godā Manu Vārdu. Tu labs mans bērns, man prieks par Tevi. Uz Tevi man ir labs prāts! Svēts, tīrs un šķīstīts. Tīratradnis. Ilgu laiku Esmu raudzījies. Tu centīgais un tīrais. Pienācis laiks saņemt savu goda algu! Tu noārdīsi pinekļus un uzcelsi sen sagruvušu. Uz Tava pamata Es celšu jaunas lietas. Es atveru jaunu sfēru, kurā Tev būs darboties. Es gādāju par Tavu prieku un laimi, nebīsties esi drošs. Ilgas piepildās! Esi drošs par to Vārdu uz kuru balsties. Viss notiek! Tu esi mans un Tev netrūkst un netrūks ne nieka! Nedomā par to, kā un kas. Viss notiek. Viss atrisinās. Tikai pats nenogriez un neaprauj. Tu to jau redzi! Tas viss ir Tev, tas viss ir tikai Tevis dēļ, jo Tu man esi tik dārgs un nozīmīgs. Es daru to, ko Tu pat noticēt nespēj, bet mācies, lai aug Tava ticība. Kāpies augstāk un ieraudzīsi to horizontu, kuru jau redzi spožāk, spilgtāk un krāsaināk. Tas viss ir tikai Tevis dēļ, jo Tu esi vērts vairāk par to visu. Galaktika un zeme, zvaigznes un komētas, planētas un Visums kopā ņemot nav tik svarīgs, kā Tava dzīve, lai Tu būtu laimīgs! Es darīšu visu, ja vien Tu iesi līdz galam. Es darīšu to, ko alkst Tava sirds, jo Tu esi pieķēries Man no visas sirds. Lai Tava slavas dziesma atskan un laimes pilna prieka lēciens ir Manās rokās. Man prieks redzēt Tevi. Man prieks dzirdēt Tevi. Vērot Tavu dzīvi, kā Tu Mani pārsteidz sev nezinot. Tikai nepierod pie tā, ko citi saka, vai citi lemj, vai citi vēlas. Lai Tev ir skaidrs prāts par to, ko vēlos ES! Jo tur, kur Dieva gars, tur ir brīvība. Nezaudē to, ne par kādu cenu! Viss ir laicīgs un viss ir paejošs, bet mani vārdi Tev lai atskan, kad Tu jūties viens. Satver, turi un glabā. Tas ir visdārgākais Tavai dzīvei. Tu esi stabils un uzticīgs! Turi drošu prātu, jo ES šo pasauli esmu uzvarējis.”

Nobeigumā novēlējums: „Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: “Redzi, visu Es daru jaunu.”” (Atkl. 21:5)
Lai mums visiem izdodas saņemt to, ko Dievs jau sen ir sagatavojis.

Jautājumi: „Kas tā tāda par citu atmosfēru (kas eksistēja pirms plūdu periodā?) ”Kas tie tādi par milžu laikiem?”

Atbild: Džons Moris un Rodžers Oaklends (John Morris, Roger Oakland) +VIDEO lekcija.

Rodžers Oaklends – bioloģijas, arheoloģijas un vēstures, kā arī evolūcijas teorijas speciālists. Rodžers ir ģeoloģijas pasniedzējs „Kreocionisma institūtā”.

Virs zemes ūdens tvaika apvalks

Bībelē lasām: “Seši simtajā Noas mūža gadā, otrā mēnesī un septiņpadsmitajā mēneša dienā, tieši tanī dienā, pārplūda lielo dzelmju avoti un tika atvērti debesu logi. Un lietus lija pār zemi četrdesmit dienas un četrdesmit naktis.” Daudzi pētnieki ir pārliecināti, ka pirms lielajiem plūdiem zemeslode bija ietīta puscaurspīdīgā ūdens tvaiku apvalkā un sabrūkot šim ūdens tvaika apvalkam bija iespējams lietus, kas ilga četrdesmit dienas un naktis.

Daudzi zinātnieki ir pārliecināti, ka ūdens tvaika apvalks zemi aizsargāja no radiācijas un tāpēc pirms plūdu laikā cilvēki dzīvoja vairākus simtus gadu, kā arī šis apvalks radīja uz zemes siltumnīcas efektu. Arheoloģiskie izrakumi rāda, ka agrāk bija daudz siltāks un uz zemes neeksistēja aukstie poli, jo uz zemes visur atrodami tropisko augu atliekas, pat ieskaitot mūsdienu polāros rajonus.

Vairāk skābekļa

Ūdens tvaika apvalks varēja radīt uz zemes lielāku gaisa spiedienu, kā rezultātā atmosfērā bija vairāk skābekļa.

Arī evolūcionāri noskaņotie zinātnieki atrodot izrakumos gigantiskas spāres, kuru spārna garums bija viens metrs, nonākuši pie slēdziena, ka tais laikos bija iespējams pat divas reizes vairāk skābekļa.
Dienvidamerikā Peru tika atrasts gigantiska t.i. trīsmetrīga sliņķa un bruņuneša pārakmeņojušies ķermeņi, kas tika novērtēti, kā pieci miljoni gadus veci.

Milžu laiki

Divkāršais skābekļa daudzums labvēlīgi iespaidoja visu dzīvo, jo Bībele stāsta par cilvēkiem, kas dzīvoja 900 gadu.

“Tanīs dienās milži bija zemes virsū …” (1.Moz.6: 4)
Runa ir par laiku pirms plūdiem, bet arī pēc plūdiem ir pieminēti milži 4.Moz. 13:33)
“Un tur mēs arī esam redzējuši milžus, Anaka dēlus, no milžu cilts; mēs bijām savās acīs kā siseņi, un tādi paši mēs bijām arī viņu acīs”. Acīmredzot divkāršais skābekļa daudzums būs iespaidojis arī cilvēkus. Indijā arheologi atklāja neparasti lielus milžus.

VIDEO Evidence of creation of the world

Raksturojums: Videoseminārs par Pasaules Radīšanu. Semināru vada Rodžers Oklends bioloģijas, arheoloģijas un vēstures, kā arī evolūcijas teorijas speciālists. Rodžers ir ģeoloģijas pasniedzējs „Kreocionisma institūtā”
Videolekcijā ir uzskaitīti piemēri ģeoloģijas jomā, kas pierāda Pasaules Radīšanu.

Krieviski 

Angliski

1.daļa http://www.youtube.com/watch?v=NUGiU8PrzRk

2.daļa http://www.youtube.com/watch?v=nEq0TnoOPOk

3.daļa http://www.youtube.com/watch?v=Jna6cpNBu-s

4.daļa http://www.youtube.com/watch?v=-Aarm1lmuyg

5.daļa http://www.youtube.com/watch?v=ByppymsHwUw

6.daļa http://www.youtube.com/watch?v=B_G13zE6sV0

Konferenci organizēja: Saeimas Sociālo un darba lietu komisija un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisija sadarbībā ar asociāciju „Ģimene”, Latvijas Pedagogu padomi un Latvijas Audžu ģimeņu biedrību.

Diskusiju vadīja: Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks.

Konferencē piedalījās: Saeimas deputāti un pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Finanšu ministrijas, Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, kā arī dažādām nevalstiskajām organizācijām. 

Ģimenes vērtība postmodernās sabiedrības izaicinājumos

Dr. Andrejs Mūrnieks, biedrības „Latvijas Pedagogu dome” valdes priekšsēdētājs

Pēdējos 20 gados Latvijā ir notikusi pāreja no padomju kolektīvisma sabiedrības uz galēja individuālisma patērētājsabiedrību, pazaudējot optimālā centra pozīciju.

Postmodernā globālā pasaule mums piedāvā gan jaunas, lieliskas iespējas, gan rada arī izaicinājumus mūsu vērtīborientācijām.

Ikdienas leksikā tas izpaužas kā pakāpeniska dažu līdz šim nozīmīgu vārdu aizstāšana ar citiem:

- laulības vietā pamazām tiek ieviests nenoteiktais jēdziens «partnerattiecības»,

- mīlestības vietā mūsdienās vairāk pierasts runāt par seksu,

- attīstības jēdzienu aizstājušas «pārmaiņas»,

- par radošumu un radīšanu (t.sk., bērnu radīšanu) svarīgāka kļuvusi patērēšana,

- patstāvība transformējusies pašpietiekamībā,

- pienākumus gandrīz pilnībā aizēnojušas tiesības,

- patiesības vietā – relatīvisms; «katram sava patiesība» – no šī teiciena netieši izriet, ka mums visiem kopīgas patiesības nav un nevar būt,

- tradicionālās ģimenes vietā jau runā par «nenukleāro ģimeni» (kad vairāki vīri un sievas dzīvojot kopā kaut kā audzina kopīgos bērnus).

Mūrnieks atzīst, ka sabiedrība pamazām defragmentējas nelielās interešu grupās, kurām trūkst kopīgu mērķu un morālo kritēriju. Katrs cīnās par savu eksistenci, atsvešinoties no citiem.

Papildinot domu Mūrnieks secina. ”Taču cilvēks nevar normāli justies un attīstīties bez citiem, bez ģimenes, bez draugiem. Tāpēc tradicionālo sabiedrības struktūru un vērtību vietā mūs sagaida nevis kārotā laime un brīvība, bet jaunas problēmas.

Brīvības vietā izplatās arvien postošākas atkarības (no alkohola, narkotikām, nikotīna, datorspēlēm, pornogrāfijas, negausīgas ēšanas paradumiem utt.).

Ģimenes vietā daudzus gaida vecuma vientulība, bieži tās ir sekas vairākām laulību šķiršanām un neskaitāmu partneru maiņai.

Draudzības vietā konkurence iesējusi neuzticību citam pret citu (t. sk. starp laulātajiem),  bailes par rītdienu, nedrošību, alkatību un skaudību.”

Postmodernās teorijas tiecas atrunāt no audzināšanas skolā, solot, ka vērtības pārmantosies pašas par sevi – brīvā izvēlē, vai atstājot šo problēmu ģimenei. Taču par ģimeni un skolu jauniešus vairāk ietekmē publiskā vide: masu kultūra, reklāma, dažnedažādas postmodernās ideoloģijas un kustības.

Risinājums: Pirmkāt: atjaunot pamatvērtību – ģimene, tauta, valsts, valoda – nozīmi sabiedrībā, padarīt tās populāras atraktīvi izmantojot modernās iespējas – TV, internetu, sociālos tīklus. Sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem izveidot precīzi definētu valsts pasūtījumu vērtību popularizēšanā;

Orkārt: nepieciešams iestrādā visā izglītības saturā klasiskās kultūras valodu, kurā vienmēr svēti bijuši vārdi: tēvs, māte, sieva, vīrs, dzimtene, līdzcietība, piedošana, mīlestība, dzīvība, uzticība, pienākums, gods, taisnīgums, solidaritāte. Šīs vērtības izsenis bijušas Latvijas un Eiropas kultūras pamatā, un tās veido vērtību kompleksu ap sabiedrības pamatšūniņu – ģimeni.

Treškārt: nepieciešama REĀLA atbalsta politika ģimenēm – tai skaitā nodokļu politikā, piemēram, no nodokļiem neapliekamais minimums algā par katru nākamo bērnu vai IIN atlaides utml. To visu iespējams formulēt un, apvienojumā ar jau esošām normām, kas ir «izkaisītas» dažādos likumos, iestrādāt vienā: «Ģimenes aizsardzības un atbalsta likumā».

Vai ģimenes vērtības ir atspoguļotas izglītības saturā?

Mg. Natālija Lazukina, jauniešu organizācijas Fonds Moral Revolution valdes locekle

Lazukina iepazīstināja ar izglītības normatīvajiem aktiem, kas regulē ģimenes vērtības un bērnu tiesības saņemt vērtīborientētu izglītību, iespēju attīstīties kā tikumiskai, estētiskai un intelektuālai personībai (saskaņā ar Izglītība likuma 2. panta 3. sadaļu).

Sociālo zinību grāmatas 9.klasei (“Zvaigzne ABC”, 2010, mācību grāmata, apstiprinājusi Izglītības un Zinātnes ministrija 2010. gadā) analīze. Kāpēc tās saturs neatbilst normatīvajiem aktiem? Grāmatas sadaļā, kuras saturs ir par ģimeni un seksualitāti, pamatā runāts par kontracepciju. Bērniem nemāca par ģimenes un laulības būtību, bet gan tehniskas lietas – kā izvairīties no grūtniecības. Turklāt tiek popularizēta homoseksualitāte – kā normāls alternatīvs ģimenes modelis.

Sociālo zinību grāmatā 9.klasei iekļauto interneta resursu analīze – šie materiāli degradē ģimenes vērtības, rada bailes no bērniem, veido priekšstatu, ka no bērna ir jāizsargājas. Tas negatīvi ietekmē jauno personību apziņu, rada problēmas nākotnē ieņemt bērniņu un veidot stabilas, atbildīgas attiecības laulībā.

Risinājums:

-           pārveidot sociālo zinību saturu tā, lai ģimenes vērtības un citas tikumiskās vērtības tajā tiktu adekvāti atspoguļotas;

-           pārskatīt Sociālo zinību 9. klases grāmatas (“Zvaigzne ABC”, 2010, mācību grāmata, apstiprinājusi Izglītības un Zinātnes ministrija 2010. gadā) statusu, veicot tās atkārtotu un neatkarīgu izvērtējumu un lemt par šīs grāmatas atbilstību izglītības mērķiem;

-           pasūtīt un veikt pētījumu par ģimenes vērtības un ģimenei veltītās tematikas īpatsvaru visu vispārizglītojošo mācību priekšmetu saturā. Uzticēt šo pētījumu pedagogu profesionālajām organizācijām;

-           padziļināt vērtībizglītojošo dimensiju visā izglītības saturā (izglītības standartos un programmās), iestrādājot tajā ģimenes vērtības.

LAULĪBAS INSTITŪCIJAS NOZĪME ĢIMENES SOCIĀLAJĀ FUNKCIONĒŠANĀ

Mg. Ilona Bremze, Asociācijas „Ģimene” valdes priekšsēdētāja

Ilona Bremze paskaidroja, ka ģimenes galvenā problēma ir nenoslēgtas laulības un šķiršanās. Bremze auditoriju iepazīstināja ar statistiku: ” Zinātnisko pētījumu apkopojums no vairāk nekā 100 avotiem pierāda -– ģimenes,  kuras ir  balstītas  laulībā,  vidēji  ņemot, ir daudz  stabilākas, fiziski un  emocionāli  veselākas,   pakļautas  mazākam  riskam  lietot  alkoholu,  narkotikas, piedzīvot nabadzību un jebkāda veida vardarbības izpausmes, nekā ģimenes, kurās pāri nedzīvo laulībā.”

Asociācijas „Ģimene” valdes priekšsēdētāja atgādina, ka Eiropas Savienības dalībvalstis – tiesīgas pašas izlemt, kā regulēt jautājumus, kas skar laulību un ģimeni, to reglamentējot ar valstī pastāvošiem tiesību aktiem un likumiem, jo tas neietilpst ES kompetencē, tātad, Latvijas valsts ir tiesīga aizsargāt laulības institūtu starp vīrieti un sievieti kā vienīgo juridiski atzīto savienību, uz kuras pamata veidojas ģimene.

Lielākā Latvijas sabiedrības daļa neuzskata, ka laulības institūcija ir novecojusi, iezīmējas tendence, ka tās nozīmi apšauba jaunieši, kā arī pāri, kuri dzīvo kopā neprecējušies, vai piedzīvojuši neveiksmīgu laulību.

Risinājums: Valsts pamatuzdevums – aizsargāt un atbalstīt vīrieša un sievietes laulības institūciju, kas stiprina dabīgas ģimenes sociālo funkcionēšanu, tāpēc uzskatāms par nozīmīgu sabiedrības vērtību, veicināt bērnu piedzimšanu vecākiem, kuri uzņemas savstarpēju atbildību viens par otru un saviem pēcnācējiem.

Cilvēks – pasaules lielākā vērtība

Gints Lapiņš, ārsts, ginekologs, Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīcas dienas stacionāra vadītājs

” Cilvēks ir radīts pēc Radītāja „attēla un līdzības”.”-teica Gints Lapiņš.

Attiecībā par aborta jautājumu Latvijā slimnīcas vadītājs paskaidro:

”Mūsu mērķis padarīt abortu neiedomājamu nevis aizliegtu.”

Lapiņš min vārda ”neiedomājamu” būtību: ”Pasaulē ir piemēri. Verdzības iekārta bija pašsaprotama vairākus gadsimtus, bet šodien tā kļuvusi neiedomājama.”

Risinājums:

1) Pagarināt ģimenes apdomas laiku no vizītes pie ginekologa līdz nosūtījuma saņemšanai uz abortu no 72 stundām līdz 2 nedēļām

2) Iekļaut obligātu speciāli sagatavota ģimenes atbalsta speciālista apmeklējumu līdz galējam lēmumam par bērna saglabāšanu vai aborta izdarīšanu

3) Laulātiem pāriem abu laulāto dalība lēmuma pieņemšanā, kopīgs ģimenes atbalsta speciālista apmeklējums

4) Aborta klīniku veidošana, atbrīvojot ārstniecības iestādes no dzīvības iznīcināšanas funkciju veikšanas.

Atbalsts vecāku pienākumu īstenošanai

Kristīne Veispale, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas Bērnu interešu aizstāvības speciāliste  sadarbībā ar Latvijas Audžuģimeņu biedrību.

Veispale uzskata, ka lai panāktu to, ka ģimene un bērni kļūst prioritāte mūsu valstī ir nepieciešama „Ģimenes aizsardzības un atbalsta likuma” izstrāde balstoties uz Ungārijas pieredzi, kuras likumdošanā noteikts, ka plānojot valsts budžetu, atbalsts ģimenēm ir prioritāte.

Veispale atgādinot saka: ”Risinot demogrāfijas jautājumus nākotnē, mēs nedrīkstam aizmirst par tiem bērniem, kuri jau šobrīd dzīvo Latvijā un veidos tās nākotni, nosakot cik labklājīga un saticīga šī sabiedrība būs.”

Risinājums:

Izglītības jomā

Bezmaksas izglītība – būtu nepieciešams definēt to pakalpojuma grozu, ko nodrošina valsts, ko var līdzfinansēt pašvaldības un kādos gadījumos.

Pirmsskolas izglītības pieejamība vai tās alternatīvas (praksē vēl joprojām pastāv problēmas to īstenot)

Bezmaksas brīvā laika aktivitāšu pieejamība skolas vecuma bērniem.

Veselības jomā

Pieejama veselība aprūpe (izvērtējot veselības aprūpes pieejamību bērniem, īpaši bērniem ar invaliditāti)

Finansiālā atbalsta jomā

Izvērtēt iespējamo atvieglojumu sistēmu ģimenēm ar bērniem;

Neapliekamā minimuma palielināšana par katru bērnu progresīvi pieaugošā veidā;

Dažāda veida atbalsta sistēmas, piemēram, dotēts sabiedriskais transports daudzbērnu ģimenēm u.c.

Sociālā atbalsta  jomā

Nekavējoties jāizvērtē, kādi atbalsta pasākumi nepieciešami bērniem, kuru vecāki devušies peļņā uz ārzemēm, analizējot katras ģimenes situāciju, piedāvājot atbalstu un izvērtējot, kādas ir iespējas vecākiem atgriezties;

Jāveic analīze par atbalsta pakalpojumiem sociālā riska ģimenēm un ģimenēm, kuras  nonākušas grūtībās, sociālu, ekonomisku vai emocionālu apstākļu dēļ, it īpaši ģimenēm, kur vecāki vieni audzina savus bērnus, lai izvērtētu, kādus tieši pakalpojumus pašvaldības piedāvā un kādi pakalpojumi jāattīsta tuvākajā laikā (piemēram, vērtējot arī to, vai psiholoģiskā palīdzība ir pieejama ģimenēm, kamēr attiecības vēl nav kļuvušas vardarbīgas un kādi ir preventīvie pasākumi);

Bērniem, kuri nonākuši ārpusģimenes aprūpē prioritāri jānodrošina iespēja uzaugt ģimeniskā vidē, lai bērni iegūtu pozitīvu priekšstatu par ģimeniskām attiecībām un kļūstot pieauguši varētu un vēlētos veidot stabilas un noturīgas attiecības;

Jāizvērtē un jāpilnveido atbalsta sistēma aizbildņiem un audžuģimenēm.

Inga Bite: nauda nav vienīgais instruments demogrāfijas problēmu risināšanā

                 Aicinājums/Risinājums

Konferencē izskanēja arī aicinājums, kas tika nosūtīts Latvijas Republikas Saeimai, Valsts prezidentam, Ministru kabinetam.

Aicinājumā uzrādīts ģimenes vērtību problēmu risinājums:

1) izstrādāt ģimenes atbalsta un aizsardzības likumu, kas par valsts pamatvērtībām atzītu ģimeni, kas balstīta laulībā, un bērnus;

2) noteikt ģimenes, bērna un demogrāfijas atbalsta politiku par ilgtermiņa prioritāti Latvijas Nacionālās attīstības plānā, kā arī finanšu plānošanas dokumentos;

3) likumprojektu izstrādes procesā izvērtēt to ietekmi uz ģimeni un bērnu kā nācijas pamatvērtībām, lai veicinātu jaunu ģimeņu veidošanos un nepieļautu ģimenes un laulības institūcijas vājināšanu;

4) palielināt finansējumu demogrāfijas politikas īstenošanai līdz 2% procentiem no IKP jau 11. Saeimas darbības laikā;

5) valsts demogrāfijas politikā iestrādāt principus, kas sekmētu sociālās un ekonomiskās vides sakārtošanu ģimenēm ar bērniem, īpaši atbalstot daudzbērnu ģimenes. Nodrošināt valstisku atbalstu krīzes situācijā grūtniecēm, pagarināt pārdomu laiku no vizītes pie ginekologa līdz nosūtījumam uz abortu, šai laikā paredzot kā obligātu speciāli sagatavota ģimenes atbalsta speciālista apmeklējumu, kā arī pilnveidot adopcijas procesu;

6) ieviest atbalsta un nodokļu atvieglojumu sistēmu ģimenēm ar bērniem, t.sk., palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu personām, kuras audzina nepilngadīgus bērnus;

7) atcelt nodevas par pases un auto apliecības nomaiņu uzvārda maiņas gadījumā pirmajās laulībās;

valsts pasūtījumā sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem iekļaut ģimenes, izglītības, jauniešu veselīga dzīvesveida un citu sabiedrības pamatvērtību atspoguļojumu un popularizēšanu;

9) iestrādāt izglītības programmās, skolās un klašu grupās uz personības atbildības, dzīves prasmju, valstisko, tikumisko un ģimenes vērtību apguvi;

10) precīzi definēt to pakalpojumu grozu, ko izglītībā nodrošina valsts;

11) nodrošināt valstisku atbalstu ģimenēm, kurām nav pietiekami līdzekļu bērnu izglītības procesa nodrošināšanai;

12) nekavējoties izvērtēt atbalsta pasākumus bērniem, kuru vecāki atrodas ārzemēs un ģimenēm, kas nonākušas krīzes situācijās;

13) izstrādāt un īstenot reemigrācijas politiku, lai tuvākajos gados vismaz puse aizbraukušo savas darba un dzīves gaitas nolemtu saistīt ar Latviju un atgrieztos;

14) izstrādāt finansiālās, sociālās un psiholoģiskās palīdzības sistēmu nepilnām ģimenēm un vientuļajiem vecākiem, pilnveidot atbalsta sistēmu aizbildņiem un audžu ģimenēm.

Apgalvojums: „Dievam tic tikai prātā aprobežoti ļautiņi. Tumsoņas.”

Atbilde: Visās pasaulē esošajās profesiju jomās atradīsies arī augsta ranga speciālisti un ietekmīgi cilvēki, kuri par Jūsu apgalvojumu tik vien uzsmaidītu. Jo viņi tic Dievam. Esam runājuši par Krievijas izciliem literātiem. Par to, ko domā par Jēzu Kristu skeptiķi un ateisti. Šoreiz parunāsim par izciliem zinātniekiem astronautikas jomā, kuri tic Dievam.

Jurijs Gagarins- padomju krievu kosmonauts atgriežoties no kosmiskā lidojuma, precīzāk sakot, pēc kosmosa kuģa Vostok-1 palaišanas starta, kas notika 1961. gada 12. aprīlī pēc Zemes viena apriņķojuma kuģis veica bremzēšanu un atgriezās uz zemes.
teica: „Es biju starpplanētu telpā un neredzēju Dievu. Tas nozīmē, ka Dieva nav.” Daudzi cilvēki šādu ziņojumu pieņēma kā patiesību. Tas netieši lika nojaust, ka mūsdienu zinātne apstrīd Dieva esamību. Savukārt citi redzēdami, ka Gagarins nav pat aizlidojis līdz Mēnesim atzina, ka viņam diez vai bija tiesības paziņot, ka viņš, it kā ir apceļojis visu kosmosa telpu, lai pārliecinātos, ka Dieva nav.
Jo, lai apzinātu visu mūsu galaktiku ar gaismas ātrumu (300 000 km. sek.) būtu nepieciešams 1 miljons gads. Un vēl pusotru miljonu gadu, lai nokļūtu līdz nākamajai galaktikai.

Pretēji krievu lidotājam amerikāņu astronauti Nīls Ārmstrongs un Edvins Oldrins pirmoreiz cilvēces vēsturē izkāpa uz Meness virsmas, pa televīzijas tīklu visai pasaulei nodeva vēsti no Dieva Vārda: „Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.” (1Moz.1:1) Tā bija astronautu ticības apliecinājums par to, ka Dievs radīja debesis un zemi.

Verners fon Brauns (Dr.Werner fon Braun),vācu raķešu konstruktors, viens no svarīgākajām personām Vācijā un vēlāk arī ASV raķešu tehnoloģiju attīstībā. Fon Brauns bija Saturn un kosmosa kuģa Apollo izstrādes vadītājs. Pēc fon Brauna idejas un ar viņa palīdzību tika izveidots ASV kosmosa un raķešu centrs Hantsvilā.
Fon Brauns bieži saukts cilvēks, kurš pirmām kārtām atbildīgs par veiksmīgu kosmiskā kuģa ar kosmonautiem uzlaišanu uz Mēness.

“Lidošana kosmosā ir vislielākais atklājums, bet tajā pašā laikā – tas ir tikai neliels atslēgas caurums neiedomājamā bagātīgajā starpplanētu telpā. Mūsu skatiens caur mazo atslēgas caurumu tikai apstiprina mūsu pārliecību, par Radītāja esamību.”

Profesors Burke F. Valters (Burke F. Walter) Matemātikas / Zinātnes departamenta zinātnieks. Amerikas korporācijas McDonnell Aircraft kosmosa programmas Merkurs (Mercury) un Gemini galvenais vadītājs. Burkes vadībā ir piecpadsmit projektēšanas speciālisti un zinātnieki, kuri realizē viņa vīziju saistībā ar Mercury un Gemini kosmosa kapsulu projektu. Izcils kosmisko lidojumu eksperts.

Burke ir ieguvis Masačusetas Tehnoloģijas Institūta zinātnitnisko grādu, un Mičiganas universitātē viņš māca zinātnisko lekcijas kursu aeronavigācijā.

„Es neesmu atradis neko tādu ne zinātnē, ne arī kosmosā, lai atteiktos no ticības un aizmestu Bībeli un atteiktos no sava Pestītāja Jēzu Kristu.”

„Garīgā atdzimšana pēdējos gados zinātnieku –kosmosa pētnieku vidū, kļuvusi ar vien lielāka. Reti būtu tāda diena, kad es nebūtu dzirdējis darba vietā kaut ko saistītu ar garīgām tēmām. Daži inženieri un zinātnieki dalās ar savu kristīgo ticību, par ko es pats nebūtu ticējis, ja savām ausīm nedzirdētu. Es stāvēju pirms raķetes palaišanas ar Allen Shepperd un lūdzu Dievu par veiksmīgu lidojumu. Un pēc lūgšanas es redzēju cerību pilnas un miklas acis visos, kuri bija saistīti ar šo palaišanas projektu.”

Kosmonauts Džims Irvins (James B. Irwin) piedalījās uz Mēness izsēšanās ceturtajā reizē. Jim Irwin astotais cilvēks, kurš nokļuva uz Mēness virsmas. 1971. gadā saņēma NASA medaļu „par vislabākajiem sasniegumiem.”
Kosmonauts publiski apliecināja, ka kosmosā izjutis Dieva klātbūtni daudz vairāk, nekā tas bija uz Zemes. Viņš dibināja kristīgo misiju „Augstais lidojums”. Jim Irwin bijis pirmais cilvēks, kurš uz Mēness virsmas atstāja Bībeli.

Atrodoties tālajā kosmosā visas ekipāžas prāts bija maksimālā saspringumā. Kosmosā bija ļoti atbildīgs darbs. Katra mazākā kļūme varēja izvērsties lielās sekās.
Taču par sajūtām Džims Irvins portālam invictory.org teica, ka izjutis lepnumu par visu cilvēci, ka spējuši uzveikt neskaitāmās kosmosa tāles un nolaisties uz fantastiskas nezināmas planētas.
Džims teica: „Mēs esam mazi un trausli, bet Dieva radīti un mēs nenobijāmies no nāves sev apkārt, bet ar lepni paceltu galvu spējām tai paiet garām.”
Džims stāstīja, ka uz Mēness virsmas atcerējies vienu skolotāju, kurš smējās, kad viņš klasē teica, ka vēlas kļūt par kosmonautu un lidot uz citām planētām. Skolotājs atbildējis, ka viņu rajonā visvairāk ir nepieciešami veterināri.
Džims teica: „Es par viņu atcerējos ar mīlestību, bet nodomāju, ka katram no mums Dievs ir noteicis savu likteni un, ka cilvēkam nav tiesības to lauzt. Lauzt mūsu cerības.”
Jautājumā par to, vai ir bijuši brīži, ka kosmonauts domājis par to, ka kādu iemeslu dēļ varētu arī neatgrezties uz zemes un tā arī paliktu riņķojot kosmosa tukšumā, Džims atbildēja, ka kaut arī kosmonauti bija izgājuši labu psiholoģisko sagatavošanās kursu, taču bija tādi šaubu brīži. To varētu nosaukt par „bezgalīgās telpas kompleksu”. „Tādos brīžos man palīdzēja ticība Dievam. Es sāku lūgt Dievu un pēc kāda brīža šaubas un bailes mani atstāja. Es teicu Jēzum, ka Viņš zin ko nozīmē vientulība un bailes, taču tas nav atturējis Viņam doties uz Golgatas krustu. Es lūdzu, lai Jēzus palīdz man to visu pārvarēt.”
Starp kosmonautiem esot tāda tradīcija uz Mēness kaut ko atstāt piemiņai no Zemes. Piemēram, Deivids Skots atstāja ierakstu ar visu kosmonautu vārdiem, kuri kosmosā gājuši bojā. Kā arī spēļu cilvēciņu „Kosmosa kareivis”, kas simbolizēja bojā gājušos kosmonautus. Taču par pašu Džimu Irviņu daudzi nezin, joviņš nav stāstījis par to, bet intervijā invictory.org viņš atzinās, ka iepriekš nebija brīdinājis astronautikas priekšniecību, jo papildus līdzi viņš paņēmis arī maza izmēra Bībeli. „Uz Mēness virsmas es nolasīju Psalmu, bet pēc tam atstāju to ierokot Mēness gruntīs, kā savu ticības zīmi.” Interesanti, ka Džims Irvins atgriežoties uz Zemes intervijās vairākkārt teica: „Vissatriecošākais brīnums Visumā – nevis mūsu atstātās pēdas uz Mēness, bet, Jēzus Kristus pēdas uz Zemes.” Kosmonauts papildināja, ka uz Mēness viņš neskaitāmas reizes jutis reālu Dieva klātbūtni un , ka kāds uzmanīgi vēroja viņus un nepārtraukti apsargāja.

1989.gadā Čikāgā iznāca Bībele krievu valodā un titullapā bija ierakstīti Džima Irvina vārdi: „Katram cilvēkam ir savs „Dzīves lidojums”, bet sasniegt tās augstumus spēj tikai ar Dieva iepazīšanu.”

Tekstu tulkoja: Ilze Saulīte

Aizvadītajā mēnesī Izraēla atzīmēja Holokausta upuru piemiņas dienu – Jom Ha Šoa. Ik gadu šajā dienā, atskanot sirēnai, cilvēki uz brīdi apstājas, ar klusuma brīdi godinot sešu miljonu bojā gājušo ļaužu piemiņu. Nacistiskās Vācijas zvērības atstāja kauna traipu cilvēces vēsturē. Mēs gudri rīkojamies, ja mācāmies no pagātnes tumšajām vēstures stundām.

Bieži mēs dzirdam, ka Izraēlai jābeidz runāt par Holokaustu – pietiek! Taču amerikāņu filozofs Džordžs Santanja ir pilnīgi citās domās, apgalvojot: “Tie, kas nevēlas atcerēties savu vēsturi, ir nolemti to atkārtot.”

Patiesībā tas ir Bībelisks princips. Dievs izaicināja Savu tautu ar pravieša Jeremijas muti: “Vai jūs esat aizmirsuši savu tēvu ļaunos darbus?” (Jer.44:9)

Dievs vēlas, lai mēs atceramies, no kurienes esam iznākuši, nevis lai ievestu nosodījumā, bet, lai pasargātu mūs no krišanas tajās pašās bedrēs.

Tādēļ tas nav tikai pagātnes atceres jautājums, bet tagadnes pārveidošanas un nākotnes veidošanas jautājums. Šajā atziņā arī balstīta  mūsu sadarbība ar Holokausta memoriālu Jad Vašem. Pirms dažām dienām Jad Vašem noslēdzās  seminārs, uz kuru bija ieradušies mācītāji no visas pasaules, lai pētītu vēstures traģiskās stundas un mācītos šīs atziņas pielietot mūsdienās.

Ikgadējie semināri un dāvinātā māja Holokaustu pārdzīvojušajiem ļaudīm Haifā ir nesusi mums visiem lielu svētību.

Kristiešu vēstniecība ir apņēmusies ne tikai atcerēties pagātni, bet ar Jūsu palīdzību mēs vēlamies mainīt situāciju šodien un ietekmēt arī nākotni. Paldies, ka esat ar mums šajā darbā, atbalstot ebreju tautu pasaulē un svētījot Izraēlu!

Kristus mīlestībā,

Dr. Jurgens Bjulers
ICEJ direktors

Starp kristiešiem Vācijā bija arī daudzi, kas ticēja Dieva aicinājumam ebreju tautai un gaidīja viņu sapulcēšanos Izraēlā.

Vietējie ebreji uzskatīja Vāciju gandrīz par paradīzi, jo viņi bija labi integrēti sabiedrībā. Daži vācu ebreji pat runāja, ka pienācis mesiāniskais laikmets.

Rodas jautājums: kā tāda valsts ar tik lielu garīgo mantojumu varēja tik zemu krist? Atbilde nav vienkārša un, iespējams, nekad netiks atbildēta pilnībā.  Bet laikā pirms Holokausta Vācijā bija vērojamas vairākas garīgas kustības, kas pieļāva sargu krišanu no mūriem, atstājot lielāko draudzes daļu neaizsargātu pret uzbrukumiem. Kas tās bija par kustībām?

1. Vārda patiesības noliegšana

Neskatoties uz to, ka Vācija atradās lielas reformācijas centrā, 1600. gadu beigās tā atvēra durvis arī sekulārajam liberālismam. Luters pirmais uzsāka pilnas Bībeles tulkošanu savas tautas valodā, taču citi vācu teologi drīz sāka apšaubīt tās patiesumu. 20.gs. sākumā daudzi uzskatīja, ka Bībele ir tikai pasaku krājums.

Šī liberālā teoloģiskā pieeja sasniedza kulmināciju, kad 1942. gadā vācietis Rūdolfs Bultmans, luterānis, aicināja demitoloģizēt evaņģēlijus, ar to domājot atcelt augšāmcelšanos un citus brīnumus jeb „pieņēmumus“. Viņš uzskatīja, ka kristīgajai ticībai pietiek ar faktu par Kristus krustā sišanu. Šī jaunā ideja ātri izplatījās pasaulē.

Laikā, kad nacisti sasniedza savu „zenītu“, daudzi vācu kristieši vairs neuzskatīja Bībeli par svētu Dieva Vārdu ar autoritāti.

2. Pretošanās Svētajam Garam

Vasarsvētku kustība, kas piedzima Azuzas ielas atmodā 1906. gadā, strauji izplatījās Eiropā. Vispirms uz Norvēģiju un tālāk uz Vāciju. Šīs atmodas sākumam raksturīgais ekstāzes noskaņojums aizvainoja daudzus labi izglītotus un nosvērtus vācu evaņģēliskos līderus. 1909. gadā viņi sapulcējās Berlīnē un izdeva tā saucamo „Berlīnes deklarāciju“, kurā paziņoja, ka vasarsvētku kustības izpausmes ir dēmoniskas un nepieņemamas draudzes locekļiem. Šī deklarācija tika atcelta tikai 1996. gadā.

3. Nespēja pazīt laikus

Pirms 1932. gada daudzi evaņģēliskie kristieši Vācijā stipri turējās pie nacionālistiskiem un pat monarhiskiem uzskatiem. Viņi saprata, ka Kaizera Vilhelma gāšana ved tautu pie spēcīga morālo vērtību sabrukuma Vācijā. Tajā pašā laikā boļševiki gāza carus Krievijā un ienesa tur komunismu, kam sekoja smagas draudžu vajāšanas Krievijā. Kad komunisti ieguva popularitāti Vācijā, daudzi protestantu kristieši uzskatīja nacistus par konservatīva tipa cietoksni cīņā pret plaukstošo ateistisko komunismu.

Tādējādi daudzi kristieši pieņēma nacistus un redzēja Hitleru kā tādu, kurš spēs atjaunot morāli Vācijā: tika slēgti nakts klubi, aizliegts homoseksuālisms, uz ielām atkal bija drošība. Draudze uzskatīja, ka lielāks ļaunums nāk no radikālajiem kreisajiem, tādējādi nokļūstot Hitlera slazdā.

Bija mācītāji, kuri atklāti uzstājās pret Hitleru un daži par to samaksāja ar dzīvību, taču šādu cilvēku bija pārāk maz, lai radītu ietekmi tautā.

Ko mēs varam no tā mācīties?

Vēstulē tesaloniķiešiem 2:9-12 Pāvils raksta: „Jo viņa (šī pretinieka) parādīšanās ar visu viņa viltus varu, zīmēm un brīnumiem ir sātana darbs, kas ar visādiem netaisnības līdzekļiem pieviļ tos, kas pazūd, tāpēc ka tie nav pieņēmuši patieso mīlestību, kas tos būtu izglābusi. Tāpēc Dievs tagad sūta tiem maldu varu, ka tie sāk ticēt meliem, tā ka sodā krīt visi, kas nav ticējuši patiesībai, bet vairāk mīlējuši netaisnību.”

Angļu tulkojumā teikts: „tāpēc ka tie nav pieņēmuši mīlestību uz patiesību…” Pāvils brīdina, ka mīlestības trūkums uz patiesību rada vakuumu sirdī, kurā var iemājot spēcīgi maldi. Tieši tas notika Vācijā, kad liberālie teologi atstāja mīlestību uz patiesību un pazaudēja respektu pret Dieva Vārdu. Sekas izpaudās kā spēcīgs apmāns, kas ielavījās kristiešu vidū, un beigās pārņēma visu tautu. Mēs nedrīkstam pieļaut Dieva Vārda autoritātes samazināšanu savā dzīvē. Mums nepieciešama Dieva Vārda barība katru dienu. Tā ir mūsu gaisma tumsas laikos.

Tāpat mums ārkārtīgi nepieciešama Svētā Gara vadība. Jēzus teica, ka Gars vadīs mūs visā patiesībā un atklās nākamās lietas (Jāņa 16:13). Mums nepieciešama Gara pravietiskā balss vienmēr, arī tajos gadījumos, kad Gara izpausmes ir pretrunā ar mūsu kultūras tendencēm. Vācu kristieši noraidīja patieso Svētā Gara kustību un tādējādi aizvēra durvis Viņa balsij. Mēs dzīvojam  izaicinājumu pilnā laikā un nākotnē mūs sagaida jaunas cīņas. Bez Viņa vadības mēs nebūsim spējīgi izdzīvot. Mums nepieciešama vēlēšanās dzirdēt Dieva Gara balsi katru dienu.

Un visbeidzot, mums spēcīgi jānostiprina sava identitāte Dieva Valstībā. Vācu kristiešiem bija pārlieku liela ticība uz spēcīgu nacionālo glābēju. Viņi smagi pievīlās un krita. Daudzi vācu kristieši redzēja sevi, pirmkārt, kā vāciešus un tikai pēc tam kā kristiešus. Bībele mūs pamāca lūgt par savu valdību un būt uzticamiem pilsoņiem, ievērot likmus, taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka mūsu patiesā identitāte un pilsonība ir debesīs līdz ar visiem citiem Dieva ļaudīm (Ebr. 11:13-16).

Mācīsimies no vēstures un ļausim Dievam pasargāt mūs no atkrišanas, lai Viņš mūs varētu darīt par spēcīgu liecību apkārtējai pasaulei!

© WFJ Maijs 2012

tulkoja Ilze Saulīte

lv.icej.org@hotmail.com

www.icej.org

Grēka vergs

„Un Jūs atzīsit patiesību un patiesība darīs Jūs brīvus.”(Jāņa 8: 32)

Kādi ir bieži vien cilvēku motīvi sekot Jēzum un Viņa mācekļiem? Tāda ticība, kas tiek praksē pārbaudīta, kas nes īstu brīvību. Jūdi un farizeji runāja par politisko brīvību, bet viņi par augstu novērtēja savu stāvokli. Patiesībā viņiem nemaz tās brīvības nav bijis.

Gluži kā šodienas Latvijā. Kaut gan jūdi un mūsdienu Latvijā dzīvojošie ļaudis apgalvo, ka viņiem šajā jomā nemaz neklājoties slikti. Jūdi un farizeji atspēkoja, ka esot Abrahama dzimums un nekad nav bijuši neviena cilvēka vergi. Kaut kur dzirdēti vārdi arī mūsdienu sabiedrībā, kad runa ir par ticību Dievam. Un var pat teikt, ka kaitinoši ir kristiešu vārdi par to, ka Dievs var darīt brīvus.
Brīvus no pornogrāfijas. Brīvus no okultisma. Brīvus no alkoholisma. Brīvus no nedziedināmām slimībām, piemēram, vēzis. Brīvus no jebkuras citas vainas.
Par kādu brīvību un patiesības vēsti runā Jēzus? No kā Viņš mudina atbrīvoties? Viņš saka: „Kas grēku dara, ir grēka vergs.” (Jāņa 8: 34)
Tā pieņemts teikt: „Es nevienu noslepkavojis neesmu, alkoholu nelietoju un vispār esmu labs cilvēks.” Tā runāja arī jūdi un farizeji toreiz, tā runā arī mūsdienu Latvijā. Ne jūdi, ne arī mūsdienu demokrātijā augušie nesaprot, par ko, tad Jēzus vispār ir runājis. Turpinot lepoties ar savu stāvokli sabiedrībā. Bet, ja toreiz un mūsdienās būtu garīgā brīvība, vai Jēzum vajadzētu teikt: „Jūs darāt sava tēva (Abrahama) darbus.” Taču jūdi atkal argumentē, ka neesot netiklībā dzimuši un, ka viņiem esot tikai viens Tēvs, Dievs. Taču Jēzus apliecināja, ka ja viņu Tēvs būtu Dievs, tad nemeklētu veidus, kā Jēzu pieķertu vārdos, darbos un galu galā nemeklētu iespēju kā Viņu apklusināt, vai kā paturēt ieslodzījumā, vai pat nogalināt. Jēzus runā skaidri – Tu esi grēka vergs! Taču kāpēc gan cilvēkiem ir tāda reakcija, kas uzrāda grēka darbus, piemēram, ka homoseksuālisms ir grēks, kā arī laulības pārkāpšana – grēks un tt. Ja tā, tas nebūtu, tad nevajadzētu tik ļoti pretoties, aizstāvēties un slēpties ar cilvēktiesībām, demokrātiju un Likumu grozījumiem. Vai būtu vajadzīgs tik ļoti atrunāties un veikt tik sīvas un atklātas demonstrācijas sabiedrībā, sava izvēlētā dzīvesveida propagandēšanai? Kaut gan jebkurš skolotājs skolā par pusaudžiem teiktu, ka izrādīšanās, pašnoteikšanās un pašapmierināšanās (cigaretes, alkohols, narkotikas) ir iekšējais kliedziens pēc palīdzības.
Bet no šīs verdzības pats nevar atbrīvoties, tāpēc Jēzus piedāvā risinājumu: „ikviens, kas grēku dara, ir grēka vergs. Bet vergs nepaliek visu mūžu mājās; Dēls gan paliek visu mūžu. Ja nu Dēls jūs darīs brīvus, jūs patiesi būsit brīvi.” (Jāņa 8: 34-36)
Taču meli tik dziļi un ērti iesūkušies cilvēka dabā, ka tas jau gandrīz netiek pamanīts. Garīgos senčus godinot, jūdu gadījumā Abrahamu un Mozu, bet Latvijā Kārli Ulmani, pat neiedziļinoties vadoņu teiktajā. Nevis burtu kalpību, bet gan to, ko Mozus sludināja par Jēzu un Viņa atnākšanu. Nevis ticēšanu dievturībai, bet gan, kā pats K.Ulmanis daudzkārt bija uzsvēris, ticība Dievam jeb baznīcai un darba mīlestībai.
Dažkārt vēlamais tiek dēvēts par īsteno. Kaut gan Jēzus saka godīgi, ka tāda pieeja dzīvei ir (tēva) velna rokraksts. „Jūs esat no sava tēva – velna, un jums gribas piepildīt sava tēva kārības.” (Jāņa 8: 44) Un cilvēki pie kārībām ir tik ļoti pieraduši, ka nevar pieņemt lietas, kas tiek sauktas īstajos vārdos. Cilvēki kļuvuši tik divkosīgi un dalīti savos uzskatos, ka nespēj ticēt, ka Jēzus bez grēka var runāt patiesību. Cik, grūti ir atzīt Jēzus vārdus par patieso brīvību. Garīgo brīvību. Brīvību, kas atbrīvo no grēka. Atbrīvo no lāsta un slimības.
Bet Jēzus ir nācis, lai palīdzētu ikvienam saņemt garīgu brīvību un iegūt Dieva bērna identitāti.

Dieva bērna identitāte

Kāda ir Dieva bērna identitāte? Jēzus saka: „Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Manus vārdus dzird un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā. (Jāņa 5: 24)

„Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. [Golgātas krusts] (Jāņa 14:12)

Dieva bērna  sūtība

„Akli redz, tizli iet, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, miroņi ceļas augšām un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts.” (Mat. 11: 5)
„Un akli un tizli nāca pie Viņa Templī, un Viņš dziedināja tos. (Mat.21: 14)

Akli – redzīgi

Un redzi, divi akli sēdēja ceļmalā; kad tie dzirdēja Jēzu garām ejam, tie brēca un sacīja: “Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!”
Bet ļaudis apsauca tos, ka tie klusu ciestu; bet tie brēca vēl vairāk un sacīja: “Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!”
Un Jēzus apstājās, pasauca tos un sacīja: “Ko jūs gribat, lai Es jums daru?”
Tie saka Viņam: “Kungs, ka mūsu acis tiktu atdarītas.”
Jēzum palika viņu žēl, un Viņš aizskāra to acis, un tie tūdaļ kļuva atkal redzīgi un Viņam sekoja. (Mat. 20:30)

Apsēstais – brīvs

„Kad Viņš izkāpa malā, Viņam nāca no pilsētas pretī kāds vīrs, kas bija ļaunu garu apsēsts; jau ilgu laiku viņš nebija apģērbis drēbes un viņš neuzturējās mājās, bet dzīvoja kapenēs. Viņš, ieraudzījis Jēzu, iebrēcās un nometās Viņa priekšā ceļos un sacīja skaļā balsī: “Ko Tu gribi no manis, Jēzu, Tu visuaugstākā Dieva Dēls? Es Tevi, lūdzu, nemoki mani.”
Jēzus bija nešķīstam garam pavēlējis atstāt šo cilvēku, jo tas bieži bija viņu plosījis, un, kaut gan to bija sējuši važām un dzelžiem un turējuši zem uzraudzības, tas tomēr bija važas pārrāvis, un ļaunais to bija dzinis uz tuksnesi.
Tad Jēzus viņam jautāja: “Kā tevi sauc?” Viņš sacīja: “Leģions.” Jo daudz ļaunu garu bija viņā iegājuši.
Un ļaunie gari, no cilvēka izgājuši, iegāja cūkās, un ganāmais pulks nogāzās no kalna ezerā un noslīka.” (Lūk 8:27)

Mēnessērdzīgais -brīvs

“Kungs, apžēlojies par manu dēlu, viņš ir mēnessērdzīgs, un viņam daudz jācieš, jo viņš bieži krīt ugunī un bieži ūdenī. Un Jēzus viņu apdraudēja, un ļaunais gars izgāja no viņa; un zēns kļuva vesels tanī pašā stundā. (Mat. 17: 15-18)

Asinsēdzīgā – brīva

Un kāda sieva, kas divpadsmit gadus sirga ar asiņošanu un kuru neviens nebija varējis dziedināt, piegājusi no mugurpuses, aizskāra Viņa drēbju vīli, un tūdaļ asins tecēšana nostājās. Viņš [Jēzus] tai sacīja: “Mana meita, tava ticība tev ir palīdzējusi, ej ar mieru!” (Lūk. 8: 43:48)

Mirusi – cēlās no mirušajiem

Un, Viņam vēl runājot, nāk kāds sinagogas vecākā sūtīts cilvēks un saka: “Tava meitiņa ir mirusi, neapgrūtini Mācītāju.”
Bet Jēzus, to dzirdējis, tam teica: “Nebīsties, tici tikai, un viņa taps izglābta.”
Un, namā iegāja.
Un visi to [meiteni] apraudāja un nožēloja; bet Viņš sacīja: “Neraudiet, viņa nav mirusi, viņa guļ.”
Viņš satvēra tās roku un sauca: “Meitiņ, celies augšā!”
Un viņas gars atgriezās, un viņa tūdaļ uzcēlās. (Lūk. 8: 49:55)

Miris – cēlās no mirušajiem

Jēzus mīlēja Lācaru, un Viņš sauca viņu par draugu. Lācars saslima un nomira..Viņš gulēja kapā jau četras dienas. Jēzus skaidri apliecināja, ka Lācars „celsies augšā”(Jāņa 11: 23)

Noslēpumainā patiesība

„Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība; kas man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, Un ikviens, kas dzīvo un tic man nemirs ne mūžam.”(Jāņa 11: 25-26)

Jēzus pavēles
„Noņemiet akmeni!” (Jāņa 11:29)

,, Lācar, nāc ārā! Un mironis iznāca.,, .”(Jāņa 11: 43)

Pagātne, tagadne un nākotne

Jēzus valda par pagātni, tagadni un nākotni. Viņš ir Alfa un Omega, sākums un gals. Taču Jēzus ir atstājis kādu noslēpumu. NOSLĒPUMS – atstāts saviem mācekļiem un Dieva bērniem, ar kura palīdzību arī mums ir pieeja Jēzus atstātajam mantojumam.
„Vai tas būtu Pāvils, vai Apolls, vai Kēfa, VAI PASAULE, VAI DZĪVĪBA, VAI NĀVE, VAI TAGADĒJĀS VAI NĀKAMĀS LIETAS, VISS JUMS PIEDER!
Bet jūs piederat Kristum un Kristus Dievam. (1. Kor. 3: 22)

„Dzīvība vai nāve.”
Kā šos vārdus saprast? Atbilde rodama citviet rakstītajā: „Nāve un dzīvība stāv mēles varā; kas mīl savas mēles māku, tas baudīs no tās augļiem.”

„Tagadējās vai nākamās lietas.”
Jēzus noteica tagadējās un nākamās lietas. Tātad tas saistāms ar tagadni un nākotni. Kā tas iespējams? „Tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, Es izliešu no Sava Gara pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas PRAVIETOS, un jūsu jaunekļi REDZĒS PARĀDĪBAS, un jūsu sirmgalvji SAPŅOS SAPŅUS.
Un arī pār Saviem kalpiem un Savām kalponēm Es tanīs dienās izliešu no Sava Gara, un tie PRAVIETOS!
Un Es došu BRĪNUMUS augšā pie debesīm un ZĪMES apakšā virs zemes.
UN IKVIENS, KAS TĀ KUNGA VĀRDU PIESAUKS, TIKS IZGLĀBTS. (Ap.d. 2:17)

Kas traucē ieiet nākamajās lietās?

Galvenokārt mūsu mēle. „Tukšā mēles trīšanā”, kā arī „negāciju un darvas liešana”.
Ienaidnieks izmanto iznīcināšanai to, ko Dievs ir devis, lai svētītu, liecinātu, saistītu ļaunā darbus un pravietotu. Vēl ir kādi svarīgi traucēkļi –neticība un grēks.

Dzīvot nākotnē

Dzīvot nākotnē ir Dieva bērnu privilēģija. Nākotne galvenokārt ir saistāma ar pravietisku vārdu.
Kaut arī tas varētu skanēt neiedomājami, taču kāpēc gan nepamēģināt? Iedomājies, kādu Latviju Tu vēlies redzēt? Vizualizē to un pravieto, apliecini vārdiem, ka Tu redzi, piemēram: jaunas rūpnīcas, fabrikas, uzņēmumus. Jaunas un ar interesantu darbu nodrošinātas darba vietas. Augstu apmaksu mūsu Latvijā. Pravieto un iedomājies, kā nokrīt baiļu un atkarību važas no mūsu valsts vīriem, kas atsakās izdabāt svešajiem kungiem, un atveras „gara acis” un ierauga patieso valsts problēmu saknē. Spējīgus ar savu varu un autoritāti to izraut un pasargāt tautu no kārtējiem draudiem. Pravieto, ka valsts vīri nezog un nav vairs vienaldzīgi, jo algu tāpat jau saņem, bet sāk risināt pamatiedzīvotāju pastāvošās problēmas.
Iedomājies, ja kaut saviem vārdiem, kā vien mācēdams teiktu to, katrs Latvijā dzīvojošais kristietis, bet tie, kuri netic Dievam, pārstātu ar mēli „liet darvu”, vai neparādītos izmaiņas mūsu Latvijā? Domājams, noteikti! Un mēs varētu ne tikai pasludināt, bet arī ieraudzīt, ka ATMODA nāk drīz!
Varbūt pamēģinām kopā?

„Lai, nāk mūsu zemei liela ATMODA
Lai, nāk mūsu zemei liela atmošanās.
Un ikviens, kas piesauks Jēzus vārdu, būs GLĀBTS!”