Par to, ka Krievijas astronautiem ir sava uzticamā persona -garīdznieks Tēvs Ijabs no Troicas- Sergijas Lavras klostera ir izziņots Krievijas medijos: Ogoņok (Огонек), Komerasant un citos laikraksts. Astronautiem tiek sniegti garīgi padomi, atbalsts, viņus svētī un ievesti Dieva Vārda atziņās. Kaut arī šāds amats ir speciāli iedalīts salīdzinoši nesen, taču astronauti izmantojuši tradicionālos reliģiskos rituālus pirms izlidošanas Baikanūras kosmiskā lidostā jau desmitiem gadu.

Svarīgā sagatavošanās laikā ir ne tikai mākslas filmas “Baltā saule tuksnesī” noskatīšanās, bet arī vairs nav iespējams neviens lidojums bez kosmiskā kuģa -raķetes nosvētīšanas un astronautu pareizticīgās baznīcas mācītāja svētības.

Pirms kosmiskā kuģa palaišanas kosmosā pēc tehniskās daļas apkalpes darba pabeigšanas mācītājs noslēdz gatavību lidošanai ar astronautu un kuģa svētīšanu.

Zīmīgs notikums, kas atstājis oficiālas pēdas kosmiskajā vēsturē ir 2009. gada 30.septembrī starptautiskas komandas un raķetes “Sojuz TMA-16″ svētīšana.

Vēsturisko starptautisko komandu pārstāvēja krievu un amerikāņu astronauts, kā arī Kanādas pilsonis. Kuģa komandieris – Maksims Suraevs – pirms lidojuma speciāli devās uz Troicas- Sergijas Lavras pilsētu svētības saņemšanai. Starp citu, neilgi pirms lidojuma viņš arī apprecējās Lavras baznīcā. Taču vēl neilgi pirms tam ironiski attiecās pret kristīgo Pasaules Radīšanas teoriju.

Pēdējo gadu laikā mācītājs Ijabs nav palaidis nevienu kosmisko kuģi kosmosā bez ekipāžas vai kuģa svētīšanas. Mācītājs arī visai bieži tiekas ar kosmonautiem kuģu glābšanas helikopteros.

Mācītājs Ijabs noskaidrojis, ka Padomju laikos, kad kuģu raķetes netika svētītas, tomēr atsevišķi pazīstami Krievijas zinātnieki-konstruktori un inženieri tās svētīja slepeni.

Mācītājam izdevies piedzīvot akadēmiķa Borisa Čertoka 97. gada svinības un atzinis, ka jubilārs vēl nav kristījies, taču nenoliedz Dieva eksistenci.

Debesu pievilkšanās spēks

Mācītāja draugi sauc viņu par sapņotāju. Izrādās, ka tēvs Ijabs kopš bērnības sapņojis kļūt par astronautu. Bērnībā līmējis raķešu maketus un pētīja zvaigznes tēva dāvinātājā teleskopā. Varētu teikt, ka mācītāja sapnis ir piepildījies nedaudz savādākā veidā.

Tēvs Ijabs savulaik kalpojis slimnīcā, kurā ārstējušies cilvēki saistīti ar kosmonautiku. Tā arī izveidojās draudzība ar Gagarina akadēmijas profesoru un pasniedzēju. Vēlāk profesors viņu uzaicinājis ciemos uz Zvaigžņu Pilsētiņu. Ieviesās draudzība arī ar citiem astronautiem. Kādu reizi pie viņa ieradās pat Vasilijs Cibļievs Kosmosa Sagatavošanas Centra priekšnieks, ar kuru izveidojās ciešas attiecības. Draudzības ceļš soli pa solim tuvojās līdz tam, ka astronauti palūguši mācītāju nosvētīt Kosmosa Centru. Sākotnēji tika nosvētīts korpusa centrs, pēc tam vadīšanas nodaļa un tad arī izstaigāti visi kabineti.

Pareizticīgā ticība izplatījās tik strauji, ka Zvaigžņu Pilsētiņā tagad panākta baznīcas celšana. Kad baznīca tiks uzcelta to vadīs mācītājs Ijabs. Pateicoties dažādām norisēm astronauti mācītāju ir arī iemīlējuši un sauc viņu par “mūsu tētis.”

Interesanti, ka Dievišķā ietekme astronautu vidē izrādījusies tik liela, ka viens no kosmosa kuģu instruktoriem kristīts tur pat Kosmosa Centrā.

Taču netālā pagātnē Kosmosa Centrā bijusi pavisam cita aina. Padomju laikos, kosmonautika ideologiem kalpoja par platformu cīņā pret reliģiju. Kā nocietināta klints bija Jurija Gagārina teiktais, ka lidojot kosmosā neredzējis Dievu. Viens teikums pārvērtās par ideoloģisko un propagandas klišeju. Ijabs šādiem jautājumiem gatavs, jo nācies atbildēt simtām reižu: “Neviens nesaka, ka Dievs dzīvo mākoņos. Pareizticīgā baznīca uzskata, ka ir trīs debesis Pirmā – atmosfēra virs mums, otrā – kosmoss, kurā mirdz zvaigznes, riņķo planētas un izplešas galaktika. Trešā – Debesu pasaule, kurā mīt Visaugstākais un Visvarenais Dievs. Debesu pasaulē nenokļūst ar raķeti, bet tikai Pestītie, “- saka Ijabs. Taču mācītājs sakarā par Gagarina teikto piemin kādu vēl labāku stāstu no dzīves.

Kad Jurijs Gagarins veica lidojumu kosmosā, viens no augstāk stāvošiem pilnvarotiem ierēdņiem izsauca pie sevis uz pārrunām pazīstamo Krievijas Metropolītu Almatu Nikolaju un pieprasīja viņam dievkalpojumā sacīt, ka Jurijs Gagarins lidoja kosmosā, taču Dievu nav redzējis. Nākamajā dievkalpojumā Metropolīts pēc nolasītā sprediķa priekšvārda teica: “Brāļi un māsas, nesen mūsu jaunais padomju kosmonauts Jurijs Gagarins lidoja kosmosā. Pēc lidojuma viņš teicis, ka nav redzēja Dievu. Hm, viņš neredzēja Dievu? bet Dievs viņu gan redzēja un svētīja ceļā!”

Mantija un skafandrs

Jaunā astronautu paaudze pret reliģiju izturas ar lielu interesi. Bet arī starp padomju laika lidotājiem-astronautiem ir daudz ticīgo. Piemēram, Aleksejs Leonovs atbrauca uz draudzes fundamenta uzlikšanu. Bet uz klosteri ieradās Genādijs Manakovs, viens no pēdējiem varoņiem Padomju Savienībā. Viņš atzina, ka pirms lidojuma kosmosā bija neticīgs cilvēks. Bet, kad devies atklātā kosmosā un atvēris lūku, lai uzsāktu tehniskos darbus, tad no izbrīna par redzēto neiedomājamo skaistumu, viņš gandrīz aizmirsa piestiprināties kabelim. Un tajā brīdī viņš pateicis sev: “Dievs ir.”

Bet dažreiz mācītājs Ijabs saskaras arī ar kaujiniecisko ateismu. Kādu reizi lidojot lidmašīnā izrādījās, ka kaimiņš bija slavens zinātnieks. Viņš sēžoties pateica: “Ak, vai, mācītāju apsēdinājuši kopā ar ateistu.” Bet Ijabs centies neiesaistīties polemiskā diskusijā, lai neaizvainotu sarunas biedru un neradītu lieku spriedzi lidojuma laikā. Bet viņš provocēja uz strīdu un nekādi nevarēja nomierināties. Vienā no brīžiem mācītājs novēlēja Dieva palīdzību, bet viņš atbildēja: “Nē, draugs, ar to nav nekāda sakara. Un vispār, jo vairāk mēs ar draugiem nodarbojamies ar zinātni, jo vairāk sākam saprast Visuma noslēpumus un ar vien mazāk Visumu varam saistīt ar Dievu.”

Tad Ijabs nenocietās un pajautāja, “Vai es varu lūgt jums atbildēt uz dažiem zinātnes dabas jautājumiem? Jums taču ir jābalstās uz noteiktu datu bāzi, savādāk viss ir tukšvārdība. Vai Jūs zināt cik grādu tagad ir aiz borta500 kmattālumā? Ko tagad dara Jūsu sieva mājās? Kāda ir temperatūra20 kmattālumā no Marsa? Kāds ir attālums līdz galaktikai M-81? Kāda jauna supernovas zvaigzne ir parādījusies Strēlnieka zvaigznājā?

Jūs nevarat atbildēt ne uz vienu jautājumu, jūs nezināt elementāras lietas astronomijā. Nu, tad ko mēs runāsim ar Jums par Visumu un Dievu? Pat ja jums izdotos izpētīt visu Visumu, bet būtu palicis neizpētīts centimetrs, jūs kā zinātniekam nebūtu tiesības nākt pie tāda secinājuma, jo šis mazais vēl neizpētītais laukumiņš var izrādīties par lielā sākumu. ” Zinātnieks apklusa un vairs ar mācītāju nestrīdējās.

Tēvs Ijabs, lai labāk izprastu astronautu garīgās vajadzības gribēja izjust kaut mazāko astronautu apmācību slodzi, tāpēc jau divas reizes lidoja speciālā lidmašīnā, kurā radīti bezsvara stāvokļa apstākļi. Nolaidās speciālajā skafandrā baseinā, lai izjustu bezsvaru staigājot. Kā arī izmēģināja skafandru „Sokol” un skafandru “Orlan M”.

JĒZUS ARMIJAI LATVIJĀ! 

Latviešu tauta!

Tā saka tas Kungs Latvijas Dievs: Latviešu tauta! Tu, neizmirsi! Pastāvēsi, izturēsi!  Kā Es izleju ūdeni uz iztvīkušu zemi un straumes uz sausu zemi, tā Es izliešu Savu Garu uz tavu dzimumu un Savu svētību uz taviem pēcnācējiem, ka tie zaļos kā zāle, kā vītoli pie ūdens upēm. Šis sacīs: es piederu Tam Kungam; kāds cits sauksies latvieša vārdā, vēl kāds trešais ar savu roku pierakstīsies kā piederīgs Tam Kungam un ar godu nēsās Latvijas vārdu.

Latvija- Nacionālā bagātība

Tev būs zināt, Es atjaunoju Tevi. Ne Eiropa, kas prasa izpirkšanas maksu. Es esmu tas, kas nomet pīšļos. Es esmu tas, kas ceļu un paaugstinu. Nav neviena, kas var man līdzināties. Nav nevienas augstākas varas. Politiskā vara, ekonomiskā vara, sadzīve, tās visas nobāl un pazūd nomainot cits citu.

Vai cilvēks var iecelt cilvēku? Ko viņi spēj? Vājais sevi nomaina pret vēl vājāku. Jo kas ar mani nesakrāj, tas to visu zaudē. Kas nenotiek manā spēkā, nav labuma.

Pienācis laiks atstāt nostaļģijas alkas par bijušo un Ēģiptē (PSRS) pavadītiem laikiem, kad strādājāt vēdertiesai. Neievērojiet vairs par seniem notikumiem un neievērojiet to, kas jau sen bijis.

Nav darba? Jūs meklējat tur, kur viss zaudēts un tur, kur ierasts.

Redziet, Es veikšu ko jaunu, tas jau parādās, vai Jūs to neredzat?

Es likšu rasties ceļam tuksnesī un upēm vientuļās kailatnēs. Tā ir cita iztikšana. Kad Es gribu ko darīt, kas to var traucēt?

Jūs paši nocietinātām un nepateicīgām sirdīm savā neapmierinātībā kurnējot esat vēluši pār savām galvām nelaimi. Tāpēc neprasiet: Kur ir Dievs? Jo Jūs neesat mani patiesi meklējuši.

Augstprātīgie vaicā, kāpēc Latvijā tik slikti? Saka, ka jābrauc prom. Es atbildu: Nedodieties prom baiļu pilnā steigā un nevirzieties uz priekšu, arī strauji bēgot, jo Tas Kungs ies jums pa priekšu, un Latvijas Dievs kā sargs arī noslēgs jūsu gājienu.

Es Tev jautāju: Uz ko Tu biji paļāvies? Uz gaisā piepūstu balonu. Steigā cēlāt. Steigā pelnījāt. Steigā bruka. Tam visam bija tā jānotiek. Visam jāsagrūst, visam jānolīdzinās, visiem sapuvušiem un uz smiltīm celtiem pamatiem jāsabrūk. Līdz galam jānomirst. Lai Manā spēkā augšāmceltos.

Paļāvībā uz Mani Tu, Latvija, vien vari celties augšup tiekties. Kas Tevi dubļos izvārtītu, pazemotu, notraipītu un izmantotu var augšāmcelt? Kas var Man līdzināties? Lai tas nāk un Man saka un ziņo!

Nosauc to vārdā! Un es Tev pateikšu kāda tam ir vērtība Manās acīs. Nekāda! Vien Es Tavs Dievs Cebaots ir mans vārds, Latvijas Svētais.

Es atjaunoju Tevi Latvija! Un apkaunojumu izdzēšu kā nebijušu.

Jo mani dēli un meitas ir izliktas sardzē Tavos mūros un ir nomodā par Tevi. Viņi uzcels vecās posta vietas, un atjaunos agrāko latviešu cilšu pamatus. Un Viņi liks atzelt vecajām posta vietām, uzcels, kas agrākos laikos sagrauts, atjaunos izpostītās pilsētas, kas jau no cilšu ciltīm bijušas pamestas postā.

Kāpēc Es biju Tevi atstājis? Tu Mani negribēji! Tikai mazu brīdi Es tevi atstāju, bet ar sirsnīgu apžēlošanos par tevi Es tevi pieņemšu atkal atpakaļ; dusmu uzplūdumā Es tev mazu brīdi apslēpu Savu vaigu, bet ar mūžīgu žēlastību Es par tevi atkal apžēlošos,” saka Tas Kungs, tavs Pestītājs.

Zini, Mani nodomi par Tevi lieli. Vērs savu skatu uz Mani. Jo, Latvija, Es esmu Tavs Dievs. Kas var Tevi paglābt, ne austrumi, ne rietumi, uz kuru pusi vien paver savu skatu, nav neviena. Nav neviena Tevis vērti, Tu to redzi. Vien Es uzticīgi gaidu, kad Tu, mana Latvija, atgriezīsies pie Manis. Jo tavs laulāts vīrs ir tavs Radītājs, Tas Kungs Cebaots ir Viņa vārds. Un tavs Pestītājs ir Latvijas Svētais, Viņu sauc par visas pasaules Dievu. Jo Tas Kungs sauc tevi atpakaļ kā atstātu laulātu draudzeni un sirdī dziļi noskumušu sievu. “Kā gan varētu atstāt savu jaunības mīlestību?” saka tavs Dievs.

Patriotisma vārdā

Tu, latvieti, atraisies! Sarauj kalpības jūga važas Manā Vārdā. Piedodiet cits citam, jo ikvienam nav viegli. Pakalpojiet viens otram no sirds un iemīliet cits citu kā sevi pašu. Esiet taisnīgi un ienīstiet netaisnību. Pastāviet patiesībā un būsiet glābti. Esiet kā mūra siena pret salkaniem grēka meliem. Atbalstiet viens otru.

Gribat jaunu līmeni un veiksmīgu izaugsmi? Neesiet neitrāli. Nemeklējiet kā paglābt savu ādu, tas nelīdzēs vien paši kļūsiet vājāki. Bet metieties cīņā aizstāviet līdzcilvēkus taisnīgumā un godīgumā. Kad uzbrūk tad atņemiet no ienaidnieka savus viltū nokļuvušos līdzcilvēkus. Neattaisno, vājumu, viltu un grēku, bet runā patiesību. Bet pasludini Dieva vārdus, uzstājies laikā, nelaikā, norāj, brīdini, paskubini ar visu pacietību un mācību.

Iedrošinājums

Bet tagad saka Tas Kungs, kas tevi radījis, latvieti un tevi veidojis, Latvija: “Nebīsties, jo Es tevi atpestīju; Es tevi latvieti saucu tavā vārdā, tu esi Mans!
Kad tu iesi caur ūdeņiem, Es būšu pie tevis, un caur straumēm, tās tevi nepārplūdinās; kad tu iesi caur uguni, tu nesadegsi, uguns liesmas tev nekaitēs!
Jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, Latvijas Svētais, esmu tavs glābējs!

Es svētīju Latviju!

PIENĀCIS PRAVIEŠU UN KAROTĀJU LAIKS 

Pravietisks vārds 2012. gadam, no Izraēlas baznīcu asociācijas ”Crystal Forum” prezidenta un mācītāja Daniela Rosena.

Ir pienācis atjaunošanās laiks, – saka tas Kungs. Svētums un tīrība! Es pacelšu savu praviešu balsis, kā nekad agrāk – noteikt nākamās lietas. Vecās pasaules sagraušanu un jaunā laika sākumu.

Un, kad mani pravieši pravietos, tad Debesu spēki mobilizēsies, lai darītu to, ko pravieši teikuši.

Tautu tradīcijām vairs nebūs spēka un tās pārstās ietekmēt cilvēku prātus. Organizēti ierobežojumi vairs nespēs apturēt Manu darbu. Mana tauta pārtrauks tiekties pēc mega-draudžu Lielo un Svaidīto vīru runām, bet visi viņi pieaugs kopā kā viena miesa.

Tāpēc 2012 gadā piedzims jaunas draudzes, ar jaunu spēku un jaunu struktūru. Tas notiks, kā pirmās draudzes laikos. Tā pieaugs spēkā. Tikai šoreiz šāda veida baznīcas veidosies katrā nācijā. Manai miesai jāizplešas visās valstīs. Un Mana Godība izplatīsies visā pasaulē.  Līdz mana līgava būs gatava sagaidīt savu līgavaini. Viņa būs bez traipa un krunkas, ar mīlestības pilnu sirdi, alkstot sava līgavaini atnākam. Tad arī parādīsies Dieva Dēla debess zīme un Viņš atgriezīsies pēc savas līgava,- saka tas Kungs.

Es piešķiru savai tautai varu, ​​- saka Tas Kungs, un Es likšu pacelties savā godībā, un pārvarēt  šīs pasaules valdniekus, un pieprasīt pasaules tautas manai valstībai. Tāpēc neaptraipieties, – saka tas Kungs,  apjozieties ar spēku un esat gatavi, jo es vairs netaisos uz jums gaidīt.

Bet es saukšu uz jaunu cīņu savus izredzētos, kurus esmu iecēlis un sagatavojis. Es likšu tiem iziet no savām slēptuvēm, lai celtos, dotos cīņā un uzvarēt manai Valstībai.
Ir pienācis laiks ķerties pie kara ieročiem. Jo ienaidnieks nāk kā rūcoša lauva, lai meklētu kā aprīt manu tautu. Bet tagad parādīsies lauva no Jūdas cilts. Un  tumsas citadele - bruks! Es aicinu savu miesu būt gatavai doties karā un iekarot manai Valstībai. Tas ir karaspēks, kuru Es vienmēr esmu vēlējies.

Jo laiks ir tuvu!

Ieskatīsimies, ko raksta – Franklins Grehems, Kennets Kouplends, Dženifera Leklēra, Riks Džoiners, Riks Vorens, Gregs Lorijs, Li Strobels, John Bishops un Deniss Podorožnijs.

Amerikā:

Riks Vorens, Gregs Lorijs- Internets evaņģēlija pasludināšanas rīks

Mega-draudzes mācītājs Riks Vorens, kuram ir gandrīz pusmiljons sekotāju internetā Twitter uzskata, ka intensīvs evaņģelizācijas aktivitātes jāturpina un jāpastiprina ar interneta, piemēram, facebook un Twitter un masu mēdiju palīdzību.

Kā arī draudzes “Harvest” mācītājs Gregs Lorijs, norāda, ka  viņa kalpošana 2012.gadā uzmanību vērsīs uz evaņģelizācijas pasākumiem visā valstī, izmantojot modernās tehnoloģijas, TV un radio.

Li Strobels, John Bishop - Evaņģēlija vēsts pasludināšana

Li Strobels (video) neminēja kādā veidā, taču teica, ka viņam ir viena vīzija trīs daļās, pirmā, mērķis sasniegt pēc iespējas vairāk cilvēku ar evaņģēlija vēsti, otrkārt, sasniegt pēc iespējas vairāk cilvēku ar evaņģēlija vēsti un treškārt, sasniegt pēc iespējas vairāk cilvēku ar evaņģēlija vēsti.
John Bishop  „Living Hope”. “Vairāk nekā jebkad es gribu, aizsniegt mūsu pilsētu ar vēsti par Jēzu, taču tas ir iespējams ar mūsu izaugsmi Dievā” - teica bīskaps. ”Jo vairāk Jēzus mūsu dzīvē, jo vairāk mēs varam darīt lietas Dieva Valstībai. Viss pārējais - reliģija. Stabilizētos, lai  mobilizētos. Jo stabilāki mēs esam Jēzū, jo vairāk mēs esam mobilizēti Jēzus darbā.”

Franklins Grehems – Nozīmīgs gads Amerikas vēsturē

Franklins Grehems norāda, ka šis būšot nozīmīgs gads Amerikas vēsturē. Franklins Grehems uzsvaru licis uz politisko dzīvi. Viņš teica, ka, kamēr tauta gatavojas prezidenta vēlēšanām, valsts atrodas morālā un garīgā pagrimumā un ekonomiskā haosā. Tautu uztrauc tās nākotne un vairs nespēj ticēt politikai izaugsmei. Kaut arī pirms vēlēšanām dzirdam vēsti par pārmaiņām, taču mums jāsaprot, ka patiesas pārmaiņas mūsu dzīvēs var nākt sākot ar izmaiņām mūsu sirdīs. Jo Bībelē teikts, ka sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu, tā ir viltīga. (Jer.17: 9)

Sirdi spēj dziedināt tikai grēka nožēla un Jēzus Kristus pieņemšana savā sirdī. Tad arī notiks pārmaiņas valstī un pasaulē. „Mums visiem nepieciešama Dieva palīdzība. Tikai Viņš ir mūsu atbilde”-teica Franklins Grehems savā ziņojumā.

Kenneta Kouplenda pravietojums- Šis gads būs tāds, kā neviens cits

„Kā būs ar 2012.gadu? Kā tas paies? Kas mūs sagaida? Kas sagaida valstis? Kas sagaida Izraēlu, un kas sagaida draudzes? Man ir liela noliktava. Šajā noliktavā ir daudz vairāk bagātības, par to, ko jūs spējat iedomāties savos sapņos, ko Es Esmu jums sagatavojis vēl pirms pasaules radīšanas. Tur glabājas daudz vairāk par to, ko draudze jebkad ir pieprasījusi. Es nekad to neatturu no Draudzes”, ; saka Tas Kungs un pārpilnības Dievs. „Es esmu to radījis priekš jums. Esmu ielicis to Savā Vārdā. Esmu devis jums apsolījumu un esmu to uzturējis ar Savām Asinīm, dārgajām Pestītāja asinīm. Bet mana tauta ir kavējusies saņemt to, ko Es esamu jums piedāvājis. Bet Es saku: „Ir cilvēki uz zemes. Ir cilvēki pasaulē. Ir cilvēki, kas ir spēcīgi un stipri, un viņi kļūst arvien spēcīgāki un stiprāki, un daudz varenāki, un daudz drosmīgāki, lai paņemtu un ieliktu vajadzīgo ticību tajā, ko Es esmu sagatavojis priekš jums, un tas mani saviļņo”, – saka Tas Kungs,- „tāpēc, ka tas vienmēr ir piederējis jums.

Un, kā ar 2012.gadu? 2012. gads ir pilns ar pārsteigumiem. Daži pārsteigumi iedvesmos cilvēkus. Daži pārsteigumi nepatīkami satrieks cilvēkus. Bet tiem, kas klausa Manu balsi, tos, kas ir sevi padarījuši pieejamus Manam Garam un Manam Vārdam, būs pārsteigumi. Ak, neesiet kā pasaule, un kā daudzi miesīgi noskaņotie kristieši. Pārsteigumi priekš jums būs pēkšņi. Kā ir teikts Manā Vārdā: ”Piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja” [Apustuļu darbi 2: 2]. Un jūs stāvēsiet ar platu smaidu sejā un teiksiet: „Vai tiešām tas pie manis tik pēkšņi ir atnācis? Jā!” Taču tas nepārsteigs jūs nesagatavotus tāpēc, ka Es esmu Savā Vārdā pateicis, ka Es jums to parādīšu.  Es teicu Savā Vārdā, ka Svētais Gars dzirdēs no Manis un teiks to jums. Ir starp jums tādi, kas meklē Manu balsi un meklē Manu Vārdu, kad Es skatos uz jums; skatos  jūsu sejā. Un mēs kopā iesim tajā, un mēs kopā iesim caur to, un pienāks laiks, kad jūs vienkārši uzsmaidīsiet Man, un Es vienkārši uzsmaidīšu jums, un jūs teiksiet: „ Ha- ha- ha! Es visu šo laiku to zināju. Lai slavēts Dievs! Mans Tēvs man parādīja to, kas nāks un es biju visam sagatavots, un tas neatnāca pie manis pēkšņi. Bet tas ir vēl viens pārsteigums, kas pie manis atnācis. Ak, kāds prieks! Ak, cik asas izjūtas! Ak, kas par labvēlību. Interesanti, kas vēl ir manam Tēva noliktavā priekš manis. Aleluja! Lai slavēts Dievs!”.

2012.gads? Es pastāstīšu jums par 2012.gadu. tas būs liela prieka gads tiem, kas pazīst prieku. Tas būs brīnumains atklājumu laiks. Tas ir uzvaras laiks. Tas ir laiks, kad cilvēki sāks saprast, ka Mans Vārds ir Dzīvs Vārds, ka Mans Gars ir Dzīvs Gars, un, ka jūs esat Manas balsis uz zemes. Un jūsu balsis ir uzvaras balsis. Tāpēc priecājieties, gavilējiet un saprotiet, izrāvieni, par kuriem lūdzāt, kurus meklējāt un par kuriem stāvējāt ticībā, tagad netiks palaisti garām! Neatlaidieties tagad, jo tie ir pa rokai. Viņi vienmēr ir pie rokas. Viņi ir tieši jūsos un tieši tagad. Viņi ir tieši virs jums tieši šobrīd. Lai slavēts Dievs! Hei!

Neuztraucieties. Nebaidieties par ASV. Nebaidieties par šīs republikas krišanu. Tagad nav īstais laiks krist šai nācijai. Es savu darbu pie tās vēl neesmu beidzis. Tas var būt par negaidītu pārsteigumu daudziem; Es vēl neesmu pabeidzis darbu pie šīs valsts”,  saka Tas Kungs. Aleluja!

Mums ir darbs, kas ir jāizdara. Un šis gads būs tāds, kā neviens cits, kad par šo valsti  uztrauksies. Un daudzi teiks: „Bēdas mums, bēdas!” Un, zināt ko? Bēdas būs viņiem.

Ir citi, kas teiks” Mēs nevaram uzvarēt! Mēs nevaram uzvarēt!” Un viņi arī nevarēs uzvarēt.

Jā. Bet tiem no viņiem, kas saka: „ Ha-ha. Šis ir varenības laiks! No jauna Amerika! Jā, un tā ir mana valsts, un šī ir Dieva tauta, un mēs esam tieši tur, kur mums ir jābūt. Viņš ievietoja mūs tieši tur, kur Viņš vēlas, lai mēs būtu, un mūs sagaida spoža nākotne tāpēc, ka Dievs vēl arvien ir Kungs pār Amerikas Savienotajām Valstīm”.

Tāpēc – uzgavilējiet un uzsauciet uzvaras priekā, jo Godības Kungs vēl joprojām ir tronī, un lūgšana maina lietas, un mēs kopā sapulcējamies uz lielo Uzvaru.

2012.gads būs brīnumu laiks. Brīnumi, likās, ka nepienāks, taču viņi ir šeit. Eksistē atmosfēra, kas ir labvēlīga brīnumiem, kas aug un aug, un nozīmīgi parādīsies 2012 gada pirmajā ceturtdaļā un turpināsies visa gada garumā un arī 2013.gadā. „Es ar nepacietību gaidu 2012.Gadu,”- saka Tas Kungs-„ Es zinu kā tas būs. Man bijusi darīšana ar to jau Manā Vārdā. Visu laiku jūsu nākotne izskatās labāka. Protams, vajag skatīties uz to Manām acīm,- saka žēlastības Gars.- „un tā- kā Es jau teicu, priecājieties, jo jūsu laiks ir pienācis”.

Dženifera Leklēra. (Jennifer LeClaire) – Atmoda sākas ar tevi

„Šodien mēs alkstam redzēt brīnumus un zīmes, kā Apustuļu Darbu grāmatā, vai ne tā? Bet vai mēs esam gatavi samaksāt to cenu, ko maksāja agrīnā draudze? Vai esam gatavi nomirt sev? Vai esam gatavi atdot visu dzīvi Svētā Gara vadībai, lai Viņš var virzīties tā, kā Viņš to grib? Vai esam gatavi nožēlot sava rakstura trūkumus? Vai esam gatavi staigāt mīlestībā un vienotībā ar patiesi ticīgiem, kas netic tā, kā mēs ticam? Vai esam gatavi karam pret kompromisa garu, kas uzstājas pret draudzi šajā laikmetā? Atmoda sākas ar tevi.

Apustuļu Darbu grāmata nekad nepārstāj mani sajūsmināt. Tas ir Svētais Gars darbībā, Gara dāvanu demonstrācija, harizmātisko ticīgo sajūsma. Patiešām, daudzi no mums gribētu redzēt, kā Svētais Gars atkal virzās draudzē un pasaulē, kā tas ir bijis agrāk. Labi, lūdzu jūs izskatīt šos četrus vārdus: atmoda sākas ar tevi.

Protams, mēs redzam, kā laiku pa laikam rodas atmodas porcijas. Mēs redzam brīnumu mēru. Mēs redzam dēmonu izdzīšanu Jēzus vārdā. Bet to nevar salīdzināt ar Apustuļu darbiem, vai ne tā? Atmoda sākas ar tevi.

Neskatoties uz lūgšanu kustībām 24×7, kurām ir daudz augļu, mēs neredzam cilvēkus, kas gaidītu mūsu ēnās savu dziedināšanos. Neskatoties uz apustulistiskām kustībām [ir tūkstošiem kristiešu, kas sevi dēvē par apustuļiem], mēs reti redzam cilvēkus, kas ir augšāmcēlušies no mirušiem.  Neskatoties uz lieliem stadioniem, kas piepildīti ar, patiesas nožēlas asarās par paaudžu grēkiem, Dieva priekšā slīgstošiem cilvēkiem, mums vēl ir tālu līdz Apustuļu darbu realitātei. Atmoda sākas ar tevi.

Mēs nevaram izdarīt Dieva darba daļu- mēs nevaram izsaukt brīnumus un zīmes. Bet no savas puses mēs varam nojaukt cietokšņus mūsu pašu dvēselēs, kas traucē mums staigāt Gara pilnībā. Mēs varam pārstāt ciest garus, kas mūs kārdina uz grēku. Mēs varam aizlūgt par kritušiem svētajiem, nevis spēlēt soģa lomu. Citiem vārdiem, mēs varam sākt dzīvot, kā dzīvojuši svētie apustuļu laikos: visu pārdeva, staigāja ugunī un bija gatavi mirt par evaņģēliju. Atmoda sākas ar tevi.

Mēs nevaram radīt brīnumus. Bet mēs varam sadarboties ar Svēto Garu, lai atdalītu pasaulīgo no svētā mūsu pašu sirdīs un mūsu prātos. Mēs varam attīrīt sevi un novākt no sevis jebkādu nastu, kas mūs attur. Mēs varam atļaut Dieva Garam radīt mūsos dziļu darbību, un tādā veidā Dieva Gars var izdarīt lielu darbu caur mums. Atmoda sākas ar tevi.”

Riks Džoiners „Morning Star Ministries” prezidents

‘Jaunais gads ir vienmēr cerību laiks, un cerība ir viena no vislielākajiem spēkiem. Bieži jaunajā gadā mēs dodam sev solījumus, pieņemam lēmumus izpildīt tos, piemēram, savest sevi kārtībā, pavadīt vairāk laika ar ģimeni vai būt uzticīgam kādās noteiktās garīgās disciplīnās, tādās, kā lūgšana vai Bībeles izpēte. Un, parasti, jauns sākums palīdz cilvēkiem vairāk koncentrēties uz to, lai izpildītu savus solījumus – tas, protams, ir labi.

Šajā gadā, pēc Maiju kalendāra, būs pasaules gals. Apustulis Pāvils par praviešiem Krētā teica, ka viņiem bijusi taisnība tajā, ko viņi runāja par krētiešiem. Pat viltus praviešiem  var būt taisnība dažos jautājumos. Kaut kādā ziņā, manuprāt, Maiju kalendāram ir taisnība- šis gads apzīmē beigas tai pasaulei, ko mēs zinām.

Es nepravietoju par to, ka šis gads būs beigas pasaulei, vai šim laikmetam, vai Jēzus otrā atnākšana. Es runāju, ka šajā gadā pasaulē ienāks radikālas pārmaiņas. Vai tās būs par labu vai ļaunu, ir atkarīgs no Kristus Miesas vairāk, kā no ikviena cita faktora. Šajā gadā mums tiks piedāvāta lieliskākā iespēja no visām, kaut kad bijušajām. Parasti  pārmaiņu laikus vada neliela cilvēku grupa, un, ja pat maza daļa Kristus miesas atmodīsies un piedalīsies procesā, tad ieguldījums, ko viņi var iedot, šajā gadā būs daudz lielāks, kā jebkad agrāk.

Precīzi nezinu kādā veidā, bet zinu, ka tas notiks. Mēs visi redzam daļēji un pravietojam daļēji. Pēc tam, kad es personīgi saņēmu ļoti maz pravietisku atklāsmju dažu gadu laikā, kopš neseniem laikiem man sāka nākt pietiekami atklāsmju un gandrīz visas tās ir par Kristus miesas atmodu un tās līdzdalību.

Par iemeslu tam, kāpēc es saņēmu maz atklāsmju pēdējo piecu gadu laikā, ir tas, ka man bija dots uzdevums un apsolījums, ka, ja es būšu uzticams, tad saņemšu lielākās atklāsmes no visām, ko esmu saņēmis, šī uzdevuma beigās. Tomēr, pavisam nesen saņēmu lielu atklāsmju daudzumu tāpēc, ka laiki tagad ir tik kritiski. No visām problēmām, ar ko šodien  saskaramies, par nopietnāko uzskatāma mūs nesagatavotība lielākajai atmodai un pļaujai vēsturē, kas tuvojas.

Daži mani draugi pravieši dzirdēja no Dieva tādu vārdu: „mazais ir mazā sākums”.  Man tika pateikts, ka tas ir patiesi un tika parādīts viens no šī vārda pielietojumiem. 1987.gadā man bija vīzija par pļauju, un es redzēju divus nākošās atmodas viļņus. Viena no tām sākās divus gadus pēc vīzijas redzēšanas un ilga 16 gadus. Neskatoties uz to, ka šis vilnis pārņēma Dienvidameriku, Āfriku un Āziju, kā rezultātā Kristus miesai pievienojās lielākais  daudzums jaunatgrieztu cilvēku vēsturē, tomēr, Eiropu un Ziemeļameriku tas neskāra. Tad es redzēju klusuma periodu pirms,  bija sācies jauns, daudz lielāks vilnis, kas skāra visu pasauli – tā būs vislielākā Dieva kustība vēsturē. Mēs atrodamies klusuma perioda noslēguma punktā, ko es redzēju, un nākošais vilnis jau ir pavisam tuvu.

Otrajā vilnī, ko es redzēju, bija sapulces ar simts cilvēkiem, kuriem pievienojās līdz tūkstoš jaunatgrieztu cilvēku nedēļā. Skan brīnišķīgi, un tā patiešām ir, tomēr tas izsauca nepieredzētu stresu draudzēs . Šiem  jaunatgrieztajiem būs vajadzīgas dziedināšanas, atbrīvošanās, un veselīga mācība par Bībeles patiesību. Kristieši, kas līdz šim mācīja draudžu kalpošanās, pēkšņi kļuva par līderiem lielām, jaunu ticīgo sapulcēm.

Mēs varam nodomāt, ka megadraudzes pievienos savām draudzēm desmitiem tūkstošus jaunatgrieztu cilvēku katru nedēļu tādas pļaujas laikā, tomēr tā nenotiks. Visās draudzēs būs pielikumi sapulcēm, tomēr megadraudzes nepievienoja tik pat  daudz, cik mazās draudzes. Un viss tāpēc, ka tās bija mazāk sagatavojušās pļaujai, kā nelielās sapulces. To iemesls nesagatavotībai ir tas, ka tās bija veltījušās programmu radīšanai vairāk, kā cilvēkiem, bet nelielās draudzes labāk tika galā ar savu cilvēku veidošanu.

Protams, tas neattiecas uz visām megadraudzēm, un arī ne visas nelielās draudzes būs tik sagatavotas, bet būtībā- tā ir patiesība. Mums ir jāgatavojas ražas novākšanai. Katrs fermeris zina, ka tad, kad pienāk ražas laiks, tad laiku zaudēt nedrīkst. Ir vajadzīgas visas brīvās rokas.  Lai sagatavotos ir daudz jāpadara, tomēr pats galvenais- ir palīdzēt katram sapulces loceklim kļūt par patiesu Kristus mācekli, kas zina savas dāvanas, kalpošanu un tikt palaistam kalpošanā – Efeziešiem 4.

Mums ir ļoti maz laika, lai sagatavotos visas dzīves darbam. Šis ir laiks, ko vēlējās redzēt pravieši un taisnie senatnē, tomēr mēs esam aicināti dzīvot tajā. Šajā gadā vajag piedalīties valstības darbā, kā nekad agrāk. Tie, kas to dara, sāks ieraudzīt valstību tā, kā nekad agrāk. Dieva valstība ir uz sliekšņa.”

Krievijā:

Draudzes „Māja uz klints” mācītājs Deniss Podorožnijs.  -Jauns gads -Laiks pārdomām

„Dzīvē ir brīži, kad gribot negribot aizdomājamies par dzīves ātro plūdumu un par to, kas dzīvē ir izdarīts un kas vēl darāms. Pēc idejas, reizi nedēļā nekad nenāktu par ļaunu atrast laiku, lai pārbaudītu sava laika sadalījumu, saskaņā ar dzīves mērķiem un vērtībām. Bet viena gada beigas un jauna sākums ir vienkārši periods, ko svarīgi izmantot savas dzīves jēgas noteikšanai.

Kungs reiz teica caur Jeremiju atkritušajai Jeruzālemei: „ Tā saka Tas Kungs: “Uzlūkojiet dzīves gaitas ceļus un izpētiet, kurš ir senlaikos bijis tas labais svētības un laimes ceļš, tad staigājiet pa to, un jūs atradīsit mieru savai dvēselei! Bet tie atbildēja: mēs negribam pa to staigāt! Tad Es iecēlu sargus pār tiem un atgādināju viņiem: klausaities taures skaņās! Bet tie atbildēja: mēs negribam klausīties!” [Jerem. 6: 16- 17]

Viņi teica „neiesim” un „ neklausīsimies”, bet mums tā rīkoties nav vērts!

Pēc bīblesikās vēstures analoģijas, mums arī ir nepieciešamība periodiski apstāties un padomāt- vai mēs pareizi virzāmies? Vai vajag šo to šajā dzīvē pielabot? Kādus mērķus nospraust savā priekšā? Un no kā vajadzētu atteikties?

Tāpat kā toreiz, Dievs sūta tos, kas, līdzīgi kā sardze ar taurēm, vēstī mums ceļu.  Jūs varat saņemt no Dieva liecību, ko labot dzīvē un kurp tiekties, kad dzirdat kādu sprediķi, lasāt kādu grāmatu, rakstu vai sarunā ar kādu no tuvajiem.

Atliciniet laiku, lai kaut nedaudz būtu viens pret vienu ar Dievu un lūgšanā, ar Vārdu un pārdomām izdarīt dažas lietas:

1)Paskatieties uz pagājušo gadu (vai dzīvi): ko esat sasniedzis, un ko nav izdevies izdarīt iepriekšējā perioda laikā? Kādas bijušas veiksmes un kāds kļūdas? Ko esat plānojis, un ko neesat izdarījis? Un, vai to pašu vajag ieplānot no jauna, vai nē? (pacentieties sakārtot savas pārdomas uz papīra)

2)Neapbēdinieties par to, kas nav bijis pēc jūsu gribas. Ir objektīvi, no mums neatkarīgi iemesli tam, ka nospraustie mērķi nav bijuši sasniegti (piemēram, mums ar Marinu, mēs nekādi nebijām plānojuši, ka šis gads būs pilns ar dēmoniskiem uzbrukumiem uz viņas veselību). Nedusmojieties uz cilvēkiem, ne uz Dievu- dzīvē viss notiek. Bet, kas skar sakāves, kas saistītas ar personīgajām kļūdām, rakstura iezīmēm, reakciju uz notikumiem,  un cilvēku attieksmi, tad virkne notikušā balstās cilvēciskajā faktorā, par to gan padomājiet!

3)Mācieties no savām kļūdām! Ja esat vainīgs Dieva priekšā- nožēlojiet to! un palūdziet piedošanu! Padomājiet, pie kā jums vajag piestrādāt savā raksturā un dzīvē, un iegaumējiet savus vājos posmus, lai tos stiprinātu ar Dieva palīdzību!

4)Savas dzīves dažādos virzienos, lūgšanās un taujājot Dievam pēc gudrības, padomājiet un nosakiet, uz ko jums ir jātiecas 2012.gadā un tuvākajos gados. Piemēram, var ņemt šādus virzienus: attiecības ar Dievu; raksturs un personīgās iezīmes, veselība, ģimene, darbs, kalpošana. Patstāvīgi varat kaut ko mainīt, vai kaut ko pievienot klāt, ne ķeksīša pēc, bet pēc būtības.

5)Sarakstiet sev to bloknotā un pēc tam pakāpeniski pacentieties pārvērst nospraustos mērķus plānos un iknedēļas uzdevumos. Visu, iespējams, arī nesasniegsiet, bet ar Dieva žēlastību gadu var padarīt daudz produktīvāku, nekā netiecoties nekur.

Mēdz teikt, „Ja nezini, kurp dodies, tad- kā uzzināsi, vai esi sasniedzis?” Apustulis Pāvils savu pozīciju izteica šādi: „Brāļi, es vēl nedomāju, ka pats būtu to satvēris, bet vienu gan – aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā,
es dzenos pretim mērķim, goda balvai – Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū.
Visi, kas esam pilnīgi, turēsim tādas domas, un, ja jums kādā lietā ir citas domas, tad arī to Dievs jums atklās;” [Fil. 3: 13-15].

Tāpēc, pat, ja bijušas neveiksmes un pagātnē ir tikai kļūdas, nenolaidiet rokas! Atstājiet pagātnē visu nepareizo un izlemiet turpināt virzīties uz priekšu tikai ar Dievu! Katru dienu stiprinieties ar Viņa Vārdu , esiet lūgšanās. Dariet labu cilvēkiem! Ar saviem darbiem godiniet Dievu!

Lai Dieva miers pastāvīgi atrodas jūsu sirdī un arī saskarsmē ar jums tuvajiem cilvēkiem! Svētīgu jums Jauno 2012.gadu!”

Piemēram, draudzes „Prieka vēsts” mācītājs Vilnis Gleške, draudzes „Kristus pasaulei” mācītājs Mārcis Jencītis un Gulbenes draudzes „Jaunā paaudze” mācītājs Rolands Bračs tā arī ziņo, ka jaunais gads būs darba gads evaņģēlija pasludināšanai. Ozolnieku Vasarsvētku draudzes “Ticības Spēks” Lūgšanu Kalpošanas vadītājs Artūrs Rižeščonoks tic Latvijas Atmodai un, ka tā varētu nākt drīz, kad cilvēki apzināsies pamatnostādni „Un tev būs To Kungu savu Dievu mīlēt no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, un no visa sava prāta, un no visa sava spēka.”

Vilnis Gleške un Rolands Bračs piekodina, ka šajā gadā veidosies plaisa starp ārišķīgiem kristiešiem un patiesi Dieva meklētājiem. Vilnis Gleške teica, ka plaisa veidosies nesapratnē un domstarpībās, savstarpējas aizdomās un nepatiku, taču mācītājs vēlas, lai neviens neatrastos starp tiem, kas izliekas, ka bīstas Dieva un Noliedz Dieva dāvanas un Dieva upurus. Rolands Bračs savā ziņojumā raksta, ka „Jo tas nav labs koks, kas nes nelāga augļus, nedz tas ir nelāga koks, kas nes labus augļus.

Ikkatru koku pazīst no viņa augļiem. Jo no ērkšķiem nevar lasīt vīģes, nedz vīnogas no dadžiem.” ;„…Man ir sajūta, ka šis gads daudzas lietas saliks pa vietām…”-teica Rolads Bračs atbildot uz SPEKTRES jautājumu, par to, kā atšķirības būs redzamas.

Vilnis Gleške un Mārcis Jencītis akcentē, ka jaunā gada laikā visa uzmanība jāpievērš evaņģelizācijai. Un kā Vilnis Gleške atzīmē, ka cilvēkiem nebūs nekādu atrunu tam, kāpēc to varētu nedarīt, jo Dievs radīs visus atbilstošos apstākļus, lai to varētu darīt ar pilnu atbildības sajūtu.

Rolands Bračs brīdina, ka ir beidzies vārdu laiks. „Jāsākas ir darbu laikam. Beidzas vārdu ticības laiks. Šajā gadā kā nekad agrāk svarīga, nozīmīga un būtiska kļūs ticība darbos.

Neauglīgiem vīģes kokiem vairs neizdosies novērst uzmanību ar kuplo lapotni. Lapu čaukstoņa parāk bieži novērš uzmanību no patiesā lietu stāvokļa.”-teica Rolands.

Par izpausmēm redzamā formā Rolands pievieno „….Šajā gadā visu izšķirs augļi. Rezultāti!….”

Attiecībā par politisko situāciju valstī Mārcis Jencītis saka, ka Latvija atrodas austrumu un rietumu interešu zonā, tāpēc Latvijai nav uz ko paļauties izņemot Dievu.

Vilnis Gleške papildinot domu Latviju salīdzina ar bura laivu starp lieliem kuģiem, satrakotajā pasaules jūrā, taču Dievs pierādīs, ka Viņš svētī šo zemi. Jā būs arī aplamības, būs biznesi, kas aizvērsies un valdība darīs muļķības, bet tajā būs arī kādas pārmaiņas. Un tā mazā buru laiviņa, kas ir vismazākā un trauslākā un ievainojamākā izpeldēs cauri asām klintīm un vētru izturēs.

Draudzes „Prieka vēsts” mācītāja Vilņa Gleškes pravietojums

Tā saka tas Kungs, caur savu Patiesības Garu, tas Kungs, kas nācis miesā, kas mīl savus dēlus un meitas, kas mīl savus mācekļus. Tā saka tas Kungs, kas par jums

uzkāpa Golgātas kalnā un nokāpa nāves valstībā un samaksāja pilnu cenu un izcieta visas sāpes un visas Dieva dusmas un visu postu uzņēmās uz sevi, lai jūs brīvi no tā varētu staigāt Dieva gaismā un varētu staigāt apskaidroti un laimīgi un pārliecināti un droši. Nāves priekšā stāvēt bez bailēm. Jo ar Jums ir tas, kam ir un nāves varas atslēgas. Kas ir pirmais un pēdējais. Kas ir uzvarētājs. Dieva Dēls.

Es mīlu Jūs, Mani bērni. Es mīlēju Jūs Es mīlu Jūs un Es mīlēšu jūs vienmēr mūžīgi mūžos, un ja jūs mani bērni zinātu cik tuvu tas mirklis, kad Jūs redzēsiet manu vaigu.

Un neviens Jums nevarēs atņemt to prieku, kas šobrīd dziļi, dziļi dus Jūsu sirdīs un ik pa laikam Jūs to sajūtat, bet tad tas plosīsies Jūsu dvēselēs ar neierobežotu un

apskaidrotu Dievišķīgu brīvību un Jūs gavilēsiet un priecāsities. Un ar katru dienu tas brīdis ir tuvāk un tuvāk un tuvāk.

Bet Jūs to nevarat apjaust ar savu cilvēciskām maņām, bet savā Garā savā Garā savā Garā kad Jūs pietuvojaties man Jūs sajūtat to, ka mani soļi jau ir dzirdami. Un tik tuvu ir tas laiks, kad mēs sastapsimies pāri ūdeņiem.

Es gaidu to mirkli. Es gribu to mirkli. Es izbaudu jau tagad to mirkli, ka Jūs skatīsiet uz mani un leposieties un gavilēsiet un lēkāsiet kā barojamie teļi, jo katra Jūsu ticības diena, katrs jūsu pateicības vārds un katara jūsu slavas dziesma tajā mirklī Jums liksies miljoniem, miljoniem vērta. Mēs apkampsimies un jūs kampsiet lielus un mazus, pazīstamus un nepazīstamus.

Jūs gavilēsiet un pēkšņi Jūs sajutīsiet cik tuvu Jūs esat viens otram un cik tuvu Jūs esat man. Bet Jūs vēl atrodaties mazu gabaliņu uz ceļa. Un, jā, bažas vēl nomāc jūsu sirdis. Bet es Jums gribu atgādināt es esmu teicis jums Nebīstieties, nešaubieties un nerūpējaties par to, ko un kā, jo liela daļa no jūsu rūpēm ir veltas. Ir veltas. Es jau esmu sagādājis risinājumu, man jau ir metode. Es jau visu esmu nokārtojis un par visu samaksājis un visu izrīkojis.

Nerūpējaties un nezūdāties. Nerūpējaties un nezūdāties, par to, ko ēdīsiet un ko ģērbsiet un ko vilksiet mugurā un kur dzīvosiet un ko elposiet. Tas viss, tā saka tas Kungs, Jums būs! Ja jūs staigāsiet pa maniem ceļiem.

Šajā gadā lidmašīnas turpinās krist un vētras turpinās plosīties, un jā, būs dabas parādības un būs zemestrīces un būs vulkānu izvirdumi un būs kara daudzināšana un jā jūs dzirdēsiet viss tas pasaulē visā tā, tendence un virzība turpināsies turp doties. Es gribu pateikt kas notiks ar Jūsu mazo zemīti.

Latvija-buru laiva

Tā ir kā maza bura laiviņa starp lieliem kuģiem, tajā satrakotajā pasaules jūrā, Es pierādīšu, ka Es svētīšu šo zemi. Un jā arī Jums te būs aplamības. Jā arī būs biznesi, kas aizvērsies un valdība taisīs muļķības, un valdībā būs kaut kādas pārmaiņas šajā gadā. Bet Es svētīšu Jūsu zemi.

Un tā mazā buru laiviņa, kas liekās ir vismazākā un trauslākā un visievainojamākā izpeldēs cauri asām klintīm un vētrām un viļņiem. Un es svētīšu jūsu zemi šajā gadā, tā, ka arī šis gads būs labs gads. Šai zemei.

Jūsu ekonomika lēnītēm attīstīsies. Un tie kas cītīgi un godīgi strādās arī pluks. Un Jā kādam nepaveiksies, bet es gribu svētīt savus bērnus.

Un Šajā ziņā Jūs varat būt droši, ka es esmu tik ļoti iesaistīts Jūsu dzīvē, tik ļoti iesaistīts Tavā dzīvē. Tu to nevari stādīties priekšā cik ļoti

un ja tu vairāk man uzticētos un paļautos un ja Tu meklētu Manu vaigu, un meklētu Manu vaigu pirms tu pieņem lēmumus, tad Tu nepieņemtu glupus lēmumus un nevajadzētu pašam jāizcieš to sekas. Es svētīšu savus bērnus šajā gadā. Un es izvedīšu Jūsu zemīti. Un par spīti tam, kas te arī notiks, dumjas un sliktas lietas. Es svētīšu zemi. Šis gads beigsies ar mieru. Šis gads beigsies tādā cilvēciskā augšupejas zīmē.

Bet neļaujiet, lai Jūs pieviļ. Jo šis gads būs konfrontācijas gads. Tikai Tā nebūs redzamā sfērā. Cilvēki, kas vēros šīs zemes redzamo skatuvi visu laiku pārdzīvos līdz un priecāsies

par tām veiksmītēm, kas tur notiek, bet tā īstā cīņa būs garīgā platformā šajā gadā  tā kļūs aizvien intensīvāka tā kļūs lielākas pretrunas šajā gadā attīstīsies, starp tiem, kas pieturās pie  dievticības un ticības tikai ārīgi un redzamu iemeslu dēļ. Tos kas to

to izmanto savu tēla spodrināšanai. Starp tādiem cilvēcīgiem virspusīgiem, sekliem kristiešiem un patiesiem Dieva meklētājiem, tas bezdibenis starp viņiem paplašināsies un pretrunas un nesapratne un savstarpējas aizdomas, savstarpēja nepatika padziļināsies. Un es negribu lai kāds atrastos starp tiem, kas tikai izliekas, ka bīstas Dieva, bet patiesībā noliedz Dieva spēku un noliedz Dieva dāvanas un noliedz upurus. Neesat tie, meklējiet mani patiesi, neļaujiet, lai velns Jūs pieviļ šajā gadā.

Garīga cīņa ar garīgiem ieročiem. Garīga cīņa ar garīgiem ieročiem. Un viens otrs kas izskatīsies fiziski tīri neko, garīgi viņš būs sakauts. Un pēkšņi Jūs redzēsiet spilgtas zvaigznes kas izdzisīs. Spilgtas zvaigznes, kas likās vakar vēl spīdēja rīt vairs nebūs.

Nebrīnāties par to, viņi vienkārši pazaudēja cīņu garīgi. Jūsu cīņa nav pret miesu un asinīm. Jūsu cīņa nav biznesā, Jūsu cīņa nav politikā, jūsu cīņa nav pret cilvēkiem. Bet jūsu cīņa ir pret ļauniem gariem šīs pasaules valdniekiem pret tumsas valdniekiem un ļaunajiem gariem šīs pasaules telpā. Jūsu cīņa ir pret to. Un tur jums ir jāuzvar.

Jā, šis gads būs aktīvs, dinamisks kara gads. Tas būs kara gads, priekš teim, kas cīnīsies un tie uzvarēs un redzēs rezultātus. Viņi paliks stiprāki.

Viņi plūdīs gara dāvanās. Un redzēs Dieva spēku savā dzīvē. Tas būs Dieva pieaugšanas spēka gads. Būs cilvēki, kas redzēs tikai redzamo un neko no tā nemanīs. Bet būs cilvēki, kas pieaugs šajā Dieva meklējumā, Dieva spēkā, svētumā un nodošanās un Dieva meklēšanā. Šīs būs īsts kristiešu gads. Tas būs tāds gads, ka velns dabūs pa spurslām un velns dabūs trūkties. Un Jūs mākat cīnīties. Jūs varat cīnīties. Jūs esat cīnītāji. Jums tikai tas ir jādara. Un jūs uzvarēsiet. Šis gads būs mans gads. Mans spēka gads Mans padomu gads. Mans uzvaras gads. Mans klātbūtnes gads. Mans Godības gads. Mans gads!

Tā saka tas Kungs, kas nācis miesā. Mani bērni nepazaudējiet mani, nepazaudējiet mani, meklējiet mani un turpiniet mani meklēt, iemīliet mani vēl vairāk. Nāksies daudz elku dievus upurēt. Nocirtīsiet daudz elku biržu. Daudz naudas noziedosiet, kad Jūs jutīsiet, ka tā nauda ir pieķērusies Jūsu dvēselei. Jūs to noziedosiet un Es jums atsviedīšu atpakaļ. Es gribu svētīt savus bērnus. Es viņus svētīšu šajā gadā. Tā saka tas Kungs, Kas nāca miesā. Kas mīl jūs, kas ir ar Jums un nekad Jūs neatstās un nepametīs. Alleluja! Jūzus Vārdā!

Draudzes ”Kristus pasaulei” mācītājs Mārcis Jencītis

Latvija interešu zona

Latvijas nākotni precīzi grūti paredzēt ja ņem vērā politiskos procesus valstī. Eiropas Savienība ir trausla un nav ilgdzīvojoša. Mēs atrodamies starp austrumiem un rietumiem un esam viņu interešu zonā. Latvijai nav uz ko paļauties izņemot Dievu. Nekas spīdošs nav gaidāms ja tauta nīkst tumsā neatkarīgi no politiskās un ekonomiskās situācijas.

Lai, kas notiks nākotnē, tas viss ir Dieva atļauts un mums nebūtu par to jāsatraucas. Mums – draudzei ir jāsatraucas, lai izpildītu Viņa gribu tajā vietā, kur atrodamies. Katram mācītājam, katram jaunpiedzimušam kristietim mūsu valstī ir jāsatraucas par divām lietām. Vai mīli Dievu un savu tuvāko? Vai tev ir personiskas attiecības ar Jēzu? Vai pavadi laiku ar Viņu divvientulībā, kambarī regulāri un disciplinēt, vai esi atstājis pašplūsmā šo pašu svarīgāko lietu. Vai dari Dieva gribu, vai dzīvo svētumā?  Un visbeidzot, vai kalpo cilvēkiem? Vai ved cilvēkus pie Jēzus? Kur ir tie cilvēki, kurus tu esi pievedis Dievam? Vai rūpējies par jaunatgrieztajiem cilvēkiem. Vai kalpo viņiem un veido mācekļus, kuri turpinās Dieva darbu? Vai esi ieplānojis 2012. gadā atvest konkrētus cilvēkus pie Jēzus, sagatavot konkrētus mācekļus, pavadīt konkrētu laiku ar Dievu lūgšanās, mainīt konkrētas savas rakstura īpašības, iegūt konkrētas dievišķas īpašības, atbrīvoties no konkrētām Dievam nepatīkamām lietām? Ja nav plāna, tad nav darba, ja nav darba , tad nav rezultātu, ja nav rezultātu, tad nekas nemainās, bet strauji krītas

Tātad Latvijas nākotne ieskaitot 2012. gadu ir draudzes rokās. Cik lielā mērā draudze meklēs Dievu, augs Garā, glābs pazudušos un veidos mācekļus, tik lielā mērā Dievs svētīs Latviju!!!

Dievs svētī Latviju! 

Gulbenes draudzes „Jaunā paaudze” mācītājs Rolands Brača Pravietojums 2012. gadam

Darba laika sākums

„Jo tas nav labs koks, kas nes nelāga augļus, nedz tas ir nelāga koks, kas nes labus augļus.

Ikkatru koku pazīst no viņa augļiem. Jo no ērkšķiem nevar lasīt vīģes, nedz vīnogas no dadžiem.”

….Man ir sajūta, ka šis gads daudzas lietas saliks pa vietām…

Beidzas vārdu laiks. Jāsākas ir darbu laikam. Beidzas vārdu ticības laiks. Šajā gadā kā nekad agrāk svarīga, nozīmīga un būtiska kļūs ticība darbos.

Neauglīgiem vīģes kokiem vairs neizdosies novērst uzmanību ar kuplo lapotni. Lapu čaukstoņa pārāk bieži novērš uzmanību no patiesā lietu stāvokļa.

….Šajā gadā visu izšķirs augļi. Rezultāti!….

‘’Un Viņš redzēja vīģes koku ceļmalā, piegāja klāt un neatrada uz tā nekā kā tikai lapas vien un sacīja: “Uz tevis augļi nemūžam vairs lai neaug.” Un vīģes koks tūdaļ nokalta.’’

Lai šis gads ir auglīgs!

Atbrīvosimies no neauglīgā! Pievērsīsimies tam, kas dod rezultātu!

Mums visiem vairāk par tukšu lapu čaukstoņu nepieciešami reāli augļi!

Lai šis gads atšķiras ar īpašu auglību un rezultātiem!

Saglabāsim cilvēcību un Dievu bīsimies!

Ozolnieku Vasarsvētku draudzes “Ticības Spēks” Lūgšanu Kalpošanas vadītājs Artūrs Rižeščonoks

“Tas Kungs ir Gars. Kur Tā Kunga Gars, tur ir brīvība. 

Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. 

To dara Tā Kunga Gars.” 2.Korintiešim 3:17 – 18.

Dieva vārds mums atgādina kaut ko būtisku, patiesu un varenu!

Tas Kungs caur apustuli Pāvilu mums patiesībā iedrošina meklēt brīvību.

Kur ir atrodama brīvība? Un iespējams kāds jautās, par kādu brīvību iet runa?!

Garīgā atmoda Latvijā būs! Kāds jautās, kā tu to zini? Tā tuvojas, tāpēc, ka mūsu zemē, un pat ārpus Latvijas robežām ir dedzīgi kristieši jeb lūdzēji, kuri iestājas par garīgo atmodu.

Kur ir lūdzēji, tur ir brīvība. Kur ir Dieva Gars tur atnāk brīvība. Tad kad neticīgi cilvēki dzird Dieva vārdu caur Svētā Gara spēku,

tad noteikti šie ļaudis tiek izmainīti un pārveidoti Kristus līdzībā.

Svētajam Garam ir spēks. Lūgšanas nes brīvību.

Ko dara Dieva Gars? Veic brīnumus. Kad tiekam atbrīvoti no vecās dzīves, Dievs mūs apģērbj ar ticības un uzvaras drēbēm.

Dievs atbrīvo no dažādām saistībām un dzīves atkarībām, kuras cilvēkus gadu gadiem verdzina.

Šodien ir daudz, daudz saistīto un nebrīvo, taču daudzi jau ir brīvi. Kas to ir paveicis? Mūsu lūgšanas. Mūsu asaras. Mūsu liecināšana. Dieva vārds tiek pagodināts cilvēku dzīvē caur Svētā Gara spēku, tad atnāk brīvība.

Ir trīs svarīgas lietas, kas mums ir jādara un jāturpina šajā žēlastības laikā.

JĀTURPINA – Meklēt Dieva vaigs, attīstot savas personīgās attiecības ar Jēzu.

JĀTURPINA - Lūgt un iestāties par sagrauztām dvēselēm.

JĀTURPINA - Lūgt par Latvijas garīgo atmodu.

JĀTURPINA - Liecināt Dieva vārdu Svētā Gara spēkā.

Šie ir svarīgi nosacījumi. Dievs vecajā derībā Izraēla tautai sacīja kādus būtiskus un nozīmīgus vārdus, citēšu ar saviem vārdiem: “Ja jūs mani meklēsiet, pielūgsiet un paklausīsiet maniem likumiem, Es būšu kopā ar jums un svētīšu jūs, ja tomēr nemeklēsiet un nepielūgsiet mani, tad Es novirzīšos no jums.”

Tā ir paklausība mūsu Debesu Tēvam! Ja mēs apstāsimies savās lūgšanas, tad arī Dievs apstāsies. Jā, Dievs mūs mīl, taču tas Kungs ļoti vēlas būt ar mums sadraudzībā. Būs brīvība, atnāks svētība, daudzi tiks atbrīvoti un dziedināti, taču pirms tam mums visiem kristiešiem ir jāturpina lūgt.

Jēzus sacīja: “Un tev būs To Kungu savu Dievu mīlēt no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, un no visa sava prāta, un no visa sava spēka.” Marka 12:30

Šī ir pielūgsme. Paklausība un patiesa mīlestība uz to Kungu. Tam vajadzētu būt katra kristieša dzīvē. Ko tad nozīmē mīlēt Dievu no sirds, prāta, dvēseles un spēka.

Tas ir – ar visu savu būtību, ar visu sevi. Mūsu dzīvei jābūt kā pielūgsmei tam Kungam. Lūgšanās, Bībeles lasīšanā un liecināšanā.  Lūgt – tas ir upuris, taču Dievs tajā pašā laikā

redz un izzina mūsu sirdis. Tiem, kas no sirds kalpojuši tam Kungam, būs liela alga, īpaši lūgšanā!

Lūgsim un slavēsim, jo tas atnes brīvību Svētajā Garā.

Lūgsim, pastāvēsim, gaidīsim un Dievs atbildēs!

Tas Kungs, Visu varenais Dievs nekad nenokavē.

Spektrs intervējamais Mārtiņš Pavasaris – jauns, enerģisks puisis. Viņu neinteresē tik daudz kā pašapliecināties pašam un „izsisties” dzīvē, bet gan ko reāli varētu padarīt Latvijas labā. Tas ir apsveicami, ka Latvijas likteni interesē mūsu jaunatni. Tas nozīmē, ka Latvijai ir nākotne un paļāvība uz ticību, cerību un mīlestību.

19 gadu vecā Mārtiņa Pavasara veidotais videoklips, kurā viņš aicina piedalīties referendumā un aizstāvēt latviešu valodu, pēdējā laikā guvis lielu popularitāti internetā.

Videoklipu M. Pavasaris pašaizliedzīgi izveidojis pats par saviem līdzekļiem ar drauga palīdzību.

SPEKTRS: Kāpēc Tevi interesē Latvijas tautas liktenis un Latvijas valsts, daudzi savu neapmierinātību izrāda, piemēram, izbraucot no Latvijas valsts, braucot tur kur labāk.

Mārtiņš Pavasaris: Latvijas tautas liktenis mani ir uztraucis vienmēr, kopš sāku apzināties savu identitāti. Es ticu, ka mēs esam spēcīga un unikāla tauta, kurai neviens cita nav pat tuvu līdzīga! Varbūt, pat esam nemirstīgi, ja atskatāmies tuvākā un tālākā vēsturē… Vairākos savos rakstos esmu teicis, ka šeit mēs varam kļūt par Bengālijas tīģeriem, tādēļ ir absurdi, ka tik daudzi no mums skrien prom, lai kļūtu citur par Pļavnieku minkām. Tieši tādēļ, ka mūsos mīt šis fenomenālais potenciāls es gribu cīnīties, lai katrs sevī pamanītu šo bezlimitu spēku.

SPEKTRS: Kas tavuprāt ir Latvijas patriotisma identitāte?

Mārtiņš Pavasaris: Patriotisms nav taustāms, tas ir ticības jautājums. Uzskatu, ka šobrīd, viss ir mākslinieku un kultūras darbinieku rokās. Jo tieši šī suga, visos laikos, visās valstīs ir nesusi idejas par neatkarību, pārmaiņām, nacionālas identitātes stiprināšanu plašākā mērogā!

SPEKTRS: -Tu esi nacionālists! -Tas ir slikti! Ko Tu saki par tādiem izteiktiem vārdiem?

Mārtiņš Pavasaris: Nacionālisms nav slikts, ja tas ir dozēts, argumentēts un pārliecinošs. Mans nacionālisms ir lepnums par savu valsti un cilvēkiem, kuri ir PAR to, neatkarīgi no savas etniskās izcelsmes. Cieņas izrādīšana un neskriešana prom, pie tiem, kas var uz galda uzlikt lielāku gaļas gabalu.
Tie, kuri domā, ka tas ir slikts, visticamāk nacionālismu savā uztverē vizualizē, kā slimīgu nacionālas simbolikas kultivēšanu, velk paralēlas ar nacistiem vai citiem totalitāriem režīmiem, kā arī uzskata, ka vienīgā tā funkcija ir apspiest citas tautas. Tas ir skumji, bet pašsaprotami, ka šādi stereotipi rodas, jo tieši tie, kas ir to autori parasti ir vāji izglītoti un ar stūrainu redzējumu. Skaļi, pašpārliecināti muļķi ir šīs valsts nelaime. Es aicinu domāt ar savu galvu un izvērtēt sīkumus, nevis tikai aisberga redzamo daļu.

SPEKTRS: Kā Tu domā, kāds ir referenduma patiesais ilgtermiņa mērķis aiz šķietamās īslaicīgās cīņas par „dzimto valodu”?

Mārtiņš Pavasaris: Mēs visi esam kādreiz analizējuši dzejoļus, un, ja to atcerēsimies, tad 10 no 10 gadījumiem neviens dzejolis sevī neietvēra sākotnējo domu, kuru tu uztvēri ar pirmo reizi, kad to izlasīji! Tas bija pilns ar zemūdens akmeņiem, metaforām, simboliem un citiem nejaukiem knifiņiem, kas absolūti mainīja tavu redzējumu, kad biji paracies dziļāk.

Tieši tāpat ir arī ar politiku. Tagad latviešu valoda nezaudēs savu statusu, taču šī ir tikai lielas akcijas un cīņas pirmā vēsma…

Pašlaik tiek pārbaudīta mūsu modrība, mūsu vienotība un attieksme šajā jautājumā. Pārbauda arī tos, kuri ir pret šo valsti un kultūru. Plašāk neizplūstot situācijas aprakstā – lieta ir sekojoša - tiek pulēti zābaki un tīrīti šauteņu stobri! 

SPEKTRS: Tu domā, ka viss ir tomēr nopietnāk nekā izskatās?

Mārtiņš Pavasaris: Situācija ir ļoti nopietna, mums ir jābūt vēl stiprākiem, vēl vienotākiem šajā brīdī, kā pirms 20 gadiem, kad Latvija atdzima. Šķiet, ka mūsu valsts cikls ir ~20 gadi, jo pirmā brīvvalsts arī krita pēc aptuveni šāda laika posma. Otrā arī sasniegusi šo vecumu un kā redzi – tā ir nolikta priekšā sava veida iniciācijai -būt vai nebūt!

Vienkāršs salīdzinājums, kas notiks, ja mēs zaudēsim. Iedomājieties balto sievieti un melnādainu vīrieti, tad iedomājieties kādā krāsā būtu viņu bērns? Puse balta, puse melna? Nedomāju gan, viņš būs melns! Baltais gēns tiks izspiests, un ar katru nākamo paaudzi tiks aizmirsts vairāk un vairāk, līdz šķitīs, ka tas nav eksistējis… Secinājumus izdariet paši! 

SPEKTRS: Kādas ir Tavas domas par referendumu?

Mārtiņš Pavasaris: Viss, ko no Jums prasu, ir doties uz referendumu un pateikt “NĒ” otrai valsts valodai. To var arī nedarīt, bet tad, kad tevi, tavu ģimeni vai bērnus pazemos uz katra stūra par to, ka runājat latviski, tad, lūdzu, atsūti man atvainošanās vēstuli, ka uzskatīji mani par slimīgu nacionālistu…

Šogad Tu gribi daudz vairāk
Jo Tev nepietiek vien labi izskatīties
Un Tu negribi no patiesības bēgt
Jo Tu neproti melot sev un citiem

Un kā drēbes ilūzijas ģērbt
Taviem spārniem ir šīs debesis par zemām
Tavai gaitai ir šis skrējiens pārāk lēns
Tavai laivai ir šī upe pārāk sekla
Tavai sirdij šī spēle lēta šķiet

Šim gadam ir jauns svaidījums! Katrs gads ir īpašs, jau Jāzepa laikā to varēja novērot, kad bija septiņi labie gadi, kuriem sekoja septiņi liesie gadi. Tāpat arī mūsdienās visam ir savs laiks un katrs gads ir īpašs ikkatra mūsu dzīvē. Tu varbūt iebildīsi un teiksi, ka nejūti, ka šis gads būtu kaut kā īpaši savādāks, bet tas noteikti tāds būs. Gada sākumā parasti daudz cilvēku sāk „jaunu dzīvi” un ir apņēmības pilni sākt kaut ko jaunu, atmetot veco. Tomēr bieži vien tālāk par mēnesi viņi netiek, jo visās lietās ir vajadzīga ne tikai apņemšanās, bet Dieva tuvums un Viņa palīdzība. Ja dzīvē vēlamies kaut ko mainīt, tad tas ir jāsāk ar pašiem pamatiem un šai lietai ir jābūt sirdī, kas ir saskaņā ar Dieva Vārdu. Svētajā Garā jūtu, ka šis gads būs īpašs ar īpašu svaidījumu – eļļu no Debesīm. Jauns svaidījums, kurš mūs aiznesīs jaunā līmenī, lai šajā gadā negrimtu vecajās lietās, no kurām īsti vēl nespējām atteikties vecajā gadā. Jā, es pareizi uzrakstīju atteikties, jo tie, kas ir Jēzū Kristū, ir brīvi un svēti, tāpēc dziedināšana un atbrīvošana mums ir tikai jāsatver. Bet, kā lai satver, ja trūkst ticības? „Tā tad ticība nāk no sludināšanas, un sludināšana – no Kristus pavēles,” teikts Romiešiem 10:17. Līdz ar to tieši evaņģelizācijai mums šogad ir jāpievērš daudz lielāka vērība nekā pērn. Jā, arī man. Iepriekš biju pieradusi to darīt kopā ar draudzeni, bet viņa pārvācās uz ārvalstīm. Lai gan vienai iet man ne īpaši liekas saistoši – vēlme uzrunāt cilvēkus par Jēzu ir daudz lielāka. Turklāt es zinu, ka es neesmu viena un Svētais Gars nāk man palīgā.

Lūdziet tad jums taps dots

Mums viss izdosies šajā jomā! Galu galā, mēs taču gribam daudz vairāk, vai ne? Mēs negribam apstāties un skatīties atpakaļ un kavēties atmiņās, nē, tā nē, jo mēs gribam daudz vairāk. Kā to sasniegt? Lūkas 11:9 ir atbilde: „Lūdziet tad jums taps dots, meklējiet, tad jūs atradīsiet, klauvējiet, tad jums taps atvērts. Jo ikkatrs, kas lūdz, dabū, kas meklē, atrod, un kas klauvē, tam atvērs.” Reizēm cilvēki pasaulē izmēģina lūgt un beigās norāda, ka tas nestrādā, jo nesaņēma kāroto vai nenotika viņam pa prātam. Taču mums ir jāatceras, ka pirmkārt mums ir jālūdz saskaņā ar Dieva Vārdu. Ja Tu lūgsi par saviem tuviniekiem un sev pazīstamiem cilvēkiem, lai viņiem labi klājas un viņi tiek pasargāti, Tu nebūsi aizšāvis garām. It īpaši, ja Tev ir saraksts par cilvēkiem, kuri netic Dievam, bet Tu lūdz par viņiem un izmaiņām viņu dzīvē. Lai arī kādu brīdi šķiet, ka nekas nenotiek, tomēr izmaiņas ir, un tas ir ļoti vērtīgs laiks, ko pavadām lūdzot par citiem. Vienā dievkalpojumā mācītājs Vilnis Gleške lūdza aizvērt acis un iedomāties šos cilvēkus un pievest viņus pie altāra, kad to izdarīju, tad Svētais Gars mani uzrunāja, ka reizēm mums ir sajūta, ka vieni paši lūdzam par viņiem, bet tas tā nebūt nav, jo Svētais Gars mums nāk palīgā! Aleluja! Otrkārt, reizēm mēs ļoti, ļoti kaut ko vēlamies, pielūdzam par šo jomu Dievu, bet nekas nemainās, reizēm pat liekas, ka viss iet pretējā virzienā. Tomēr arī tas mums nāk par labu, jo reizēm mēs sevī esam izsapņojuši, cik skaisti būtu, ja notiktu mūsu ieceres, taču ne vienmēr zinām, kas mums nāktu par labu.

Gribi daudz konfekšu?

Kad vecāki atnes mājās konfektes, tad bērni gribētu apēst kilogramu uzreiz, bet, vai tie būtu labi vecāki, ja viņi to viņiem atļautu, jautā mācītājs Modris Ozolinkevičs? Taisni pretēji, ja vecāki izbarotu kilogramu konfekšu saviem bērniem uzreiz, tad viņi nebūtu labi vecāki, jo viņi apzinās, ka konfektes tādā apmērā nenāktu viņu bērniem par labu. Tas nenozīmē, ka mums nav jālūdz par sevi un saviem sapņiem, ir jālūdz, un, ja ir kāda joma, kura Tevi uztrauc, sāpina, to ir jānes Dieva priekšā. Lūgšanā vari Tēvam visu izstāstīt, bet beigās Tev viss ir jānodod Viņa rokās. Tas nozīmē ne tikai pateikt, lai notiek Tavs prāts, bet atbilstoši tam rīkoties. Jā, reizēm mums ir „jānomirst” kādā jomā, lai Dievam pateiktu, lai notiek Tavs prāts un neatkarīgi no tā, vai es kādreiz šo savu vēlmi piedzīvošu, vai arī nē, es mīlēju Tevi, mīlu Tevi un mīlēšu Tevi – neatkarīgi ne no kā, jo dzīvē pats svarīgākais ir tas, ka Tu esi ar mani! Tas ir pāri visam! Lai mūsu sirdī neielaižam vilšanos, kas izplatās kā inde, jo tieši sirdi mums ir jāsargā visvairāk. Vai „nomirt” kādā jomā vai lietā ir viegli? Nē, ne vienmēr, bet tā ir Tava izvēle un Tēva priekšā vari nest arī savas sajūtas un Viņš dziedina mūsu sirdis. Atceries, ka mīlestība nav tikai jūtas un skaisti vārdi, bet darbi un mūsu izvēle.

Viņš mums palīdzēs un samīļos

Meklēsim šogad Viņa klātbūtni daudz vairāk. Es nezinu, kā ir Tev, mīļais lasītāj, bet man katru dienu ir šīs slāpes nākt Viņa tuvumā, kad šādos brīžos nekas cits neinteresē. Viņš nekad mūs neatstās un pat neviens mats no mūsu galvas nenokrīt bez Viņa ziņas. Viņš redz, ka mēs meklējam Viņu, galvenais nepagursim un turpināsim iesākto. Viņš mums palīdzēs, samīļos, apklās, piedos, dos cerību, prieku, mīlestību katru dienu un tādu, kādu tikai Viņš var dot. Mēs esam Viņa mīļie bērni, Viņš nekad mūs nepametīs un neatstās, bet pamācīs, paskubinās un vadīs. Viņš mīl Tevi! Viņš mūs katru ir radījis. Iedomājies, viss jau iepriekš tika izdomāts, kā Tu izskatīsies, kad Tu smaidīsi, kādas būs Tev acis, tā varētu turpināt vēl ilgi. Izdomāts viss līdz pēdējai niansei. Tāpēc turies pie Dieva Vārda, turpini savu ceļu, skrējienu līdz goda vainagam. Tev viss izdosies. Atceries, ka Tu nekad nevari būt vientuļš, jo Viņš vienmēr ir kopā ar mums! Nav tādas vietas pasaulē, kur mēs varētu paslēpties. Pasmaidi – Tev piestāv!

Tu gribi daudz vairāk, kā tikai dzīvi izbaudīt
Tu gribi daudz vairāk
Tu gribi daudz vairāk, kā savas vēlmes piepildīt
Tu gribi daudz vairāk
Jo Tu nojaut, ka šī dzīve ir tikai sākums
Kaut kam bezgalīgam
Jo tu zini, ka aiz tās ir kaut kas
Neizmērojami liels.

(Valda Indrišonoka dziesmas vārdi.)

2011. gads bija ļoti dramatisks un neparasts. Atmiņā nāk pravieša Hagaja vārdi, kurš paredzēja laiku, kad Dievs satricinās visu, ko var satricināt.

Martā mēs redzējām cunami postu Japānā, kas nogalināja desmitiem tūkstošu cilvēku.

Tā bija tikai viena no daudzām aizvadītā gada milzīgajām dabas katastrofām. Vācu ziņu dienests NTV nesen pārraidīja, ka pēdējo trīs desmitgažu laikā postošo dabas katastrofu skaits pasaulē pieaudzis par 300 procentiem.

Skatoties politiskajā arēnā, Eiropas Savienība ir nonākusi lielākajā finansiālajā krīzē, kopš Eirozona  uzsāka savu darbību. ES tika uzskatīta par vienu no veiksmīgākajiem veidojumiem pēc 2. Pasaules kara, bet tagad to apdraud bankroti Grieķijā un citur. ASV starptautiskā ietekme var vājināt Rietumu demokrātijas, kristīgajai morālei degradējoties.

Ja mēs lūkojamies uz Tuvajiem Austrumiem, viss reģions ir sašūpojies. Cilvēku masas pieprasa novecojušo despotu atkāpšanos un parādās jauni vadītāji. Ēģipte, kura saglabāja mieru ar Izraēlu vairāk nekā 30 gadus, tagad būs islāmistu frakcijas kontrolēta, kura jau solījusi “pārskatīt” miera līgumu ar Izraēlu. Tajā pašā laikā nāk klajā arvien jauni pierādījumi, kas apstiprina, ka Irāna attīsta kodolieročus (no WFJ decembra raksta).

Kristīgās kopienas Tuvajos Austrumos skatās nākotnē ar lielām bažām. Mūsu zeme patiešām atrodas lielu pārmaiņu un neziņas virpulī.

Pārskatot aizvadītā gada notikumus, International Herald Tribune žurnālists Rodžers Kohens paziņoja: “Eirozemē ir agonija, Amerikā baiļu sajūta un neziņa, Āzijā nedrošība un arābu ielās dusmas. Ikviens izjūt globālās integrācijas dzemdību sāpes.” Labāk gandrīz nav iespējams aprakstīt mūsdienu situāciju, kas arī sasaucas ar Jēzus vārdiem, kādus Viņš sacīja apmēram pirms 2000 gadiem, norādot uz laiku pirms Mesijas atgriešanās uz zemi: “Pēc tam būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, tautas virs zemes būs neziņā, kur palikt, jo jūra kauks un celsies. Un cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē: jo debesu stiprumi sakustēsies” (Lūk.21:25-26).

Nezaudē cerību

Kurā vietā šajā “bildē” atrodamies mēs, ticīgie? Vai arī mēs esam baiļu pārņemti un apjukuši? Vai arī draudze zaudē cerību? Nereti, runājot ar kristiešiem dažādās pasaules valstīs, man rodas tieši šāds priekšstats.

Kopš mūsdienu Izraēlas atdzimšanas 1948. gadā, lielākā daļa evaņģēlisko kristiešu (ieskaitot mani) tic, ka mēs dzīvojam pēdējos laikos. Taču līdz ar šo uzskatu ir atnākusi bezcerības pilna kristietība. Vairākus gadus es esmu apmeklējis Izraēlas dienu pasākumus pasaulē un pravietiskās konferences, kurās ļoti bieži kristīgie vadītāji ir pasludinājuši tikai drūmo nākotnes pusi – spriedumu Izraēlai un tautām.

Mums jājautā sev: kādu pasaules uzskatu mēs atbalstām? Es saprotu, ka Dieva Vārds paredz trauksmainus laikus pēdējās dienās, kādus pasaule vēl nav piedzīvojusi. Šie notikumi ir kā priekšvēstnesis antikrista nākšanai un milzīgiem konfliktiem Tuvajos Austrumos. Taču šiem pareģojumiem nevajadzētu mūsos radīt nenovēršamas nolemtības sajūtu un veidot bezcerīgu viedokli par notiekošo pasaulē, kurā mēs vairs nespējam sagaidīt neko labu. Patiesībā -  ja mēs nevaram redzēt neko labu tuvojamies, mēs esam zaudējuši cerību.

Pravietis Joēls redzēja, kā tautas vienu dienu tiks sapulcinātas Jošafata ielejā, lai tiktu Dieva tiesātas par savu ļauno attieksmi pret Izraēlu un ebreju tautu. Taču šis pats pravietis redzēja arī to, kā Dievs izlies Savu Garu pār visu miesu “pirms lielās un briesmīgās Kunga dienas.” Joēls saprata Dieva pēdējo laiku tiesas nopietnību, bet viņš arī runāja par atmodu un pasludināja cerības vēsti, ka “ikviens, kas piesauks Kunga Vārdu, tiks izglābts.”

Pravietis Daniēls 11. nodaļā apraksta ļaunās un baisās antikrista sistēmas izveidošanos, kas uzsāks karu arī pret svētajiem. Taču šajā tumšajā laikā viņš saredz arī cilvēkus, kuri “pazīst savu Dievu, ir stipri un paveic lielus varoņdarbus.” Daniēls redzēja atpirktos, kurus pārņem lielas vajāšanas, bet tajā pašā laikā viņi uzvar lielas cīņas.

12. nodaļā pravietis redz šausmu laikus, kādi nekad vēl nav tikuši piedzīvoti. Un tieši šajā laikā Daniels redz svētos – nevis vājus un sakautus, bet tādus, kas spīd kā spožas zvaigznes tumšās debesīs un ved daudzus pie taisnības.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka pat vistumšākajos laikos, kas mums priekšā, Dieva Vārds runā par ticīgajiem, kam būs neiedomājama ietekme, – kas darīs lielus varoņdarbus un vedīs daudzus pie taisnības.

Lielai daļai ticīgo patīk centrēt savu uzmanību uz Bībeles pravietojumu tumšo pusi! Šādu skatījumu viņi attiecina uz Izraēlu, Draudzi un pat savu dzīvi. Kāds ir tavs redzējums par pēdējiem laikiem? Vai tu redzi Dievu darbojamies caur tevi šajās pēdējo laiku dienās?

Jā, Tuvajos Austrumos pieaugs nemieri. Bet es ticu, ka arābu pasaulē būs arī atmoda. Jā, būs liela atkāpšanās, bet būs arī liela Dieva Gara izliešanās un tie, kuri to piedzīvos. Jā, būs tie, kurus pārņems ļaunums un kuru mīlestība atdzisīs, bet būs arī tie, kas darīs lielus varoņdarbus un spīdēs kā spožas zvaigznes. Pie kuras grupas mēs piederēsim? Tā ir mūsu izvēle.

Apustulis Pāvils runāja par cerību, “kas nepamet kaunā” (Rom.5:5; Fil.1:20). Tas nozīmē, ka cerība nepieviļ. Tomēr tik daudzi cilvēki ir zaudējuši cerību un pievīlušies, tādējādi izjūtot arī apkaunojumu. Kauns liek ierauties sevī un galu galā noved pie atkāpšanās. Bet cerība ir tā, kas dod mums redzējumu un iedvesmo sagaidīt varenu Dieva kustību mums visapkārt.

Cerības atjaunošana 2012. gadā

Mums jāmācās no Pāvila, kurš dzīvoja pastāvīgā gatavībā, cerot uz Kunga atgriešanos viņa dzīves laikā. Fakts, ka daudzi notikumi izvērsās ne uz labo pusi, nenoveda Pāvilu pie  nolemtības sajūtas un bezcerīga pasaules uzskata. Tieši otrādi – Pāvils strādāja, sagaidot, ka Dievs darīs brīnumus caur viņu.

Nekļūdīsimies, Dieva Vārds nesola, ka būs vieglāki laiki, bet otrādi. Taču es esmu pārliecināts, ka satricinājumu un nedrošības vidū cilvēki meklēs atbildes. Bet, ja mūsu skats ir vērsts uz atkāpšanos un kariem, kurš vēlēsies pievienoties mūsu draudzei?

Labāk atjaunosim savu cerību! Sagaidīsim kopā, ka šis būs pieauguma un svētību gads. Sagaidi, ka Dievs tevi lietos, lai paveiktu lielus varoņdarbus, ka tu spīdēsi spoži pat tad, ja tev visapkārt vairosies tumsa.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka kalpojam Dievam, kurš ir Visuvarens. Lielāks ir Tas, kas mūsos, nekā tas, kas ir pasaulē  (1 Jāņa 4:4). Ikvienai tautai uz zemes joprojām ir cerība. No visām pasaules tautām tieši komunistiskajā Ķīnā Draudze izauga no mazāk nekā miljona ticīgo 1948. gadā līdz vairāk nekā 120 miljoniem šodien. Tam vajadzētu mūs iedrošināt, ka Ahmadinedžada Irānā pašlaik procentuāli ir lielākais draudzes pieaugums gadā – divdesmit četri procenti, kam seko Afganistāna. Tātad arī mūsu tautām ir cerība!

2011. gads bija neaptveramu izmaiņu gads, kas noslēdzās lielā neziņā. Pagājušā gada sākumā ICEJ vadība izjuta Kunga vadību pavadīt vairāk laika lūgšanās. Tas stiprināja cerību un ticību mūsu sirdīs. Mēs aicinām arī Jūs pievienoties mūsu lūgšanu kampaņai katru trešdienu 2012. gadā. Lūgšana nemainīs Dieva gribu, bet tā izmainīs mūsu skatījumu uz lietām un apstākļiem ap mums. Jo vairāk laika mēs pavadīsim ar Viņu, jo cerīgāks būs mūsu redzējums par tautu nākotni.

© WFJ Janvāris 2012

Rakstu sagatavoja ICEJ direktors Jurgens Bjulers tulkoja Ilze Saulīte

lv.icej.org@hotmail.com

www.icej.org