„Varens kareivis ir mūsu Dievs

Uz priekšu ved Viņš savu armiju

Un mēs soļojam, lai Zemi ieņemtu

Mūsu priekšā bailēs vaininieks dreb

Pilna sagrāve tam tagad draud

Ejam mēs lai ņemtu to, kas pieder mums!”

- skan dziesma

Latvijas varoņi

Valsts veidojas no interešu vienojošas grupas kopuma, to pamatprincipiem, kultūru un valodu, arī Latvijā. Lai valsts kļūtu aizvien stiprāka, pastāvēt spējīgāka citu valstu fonā, nepieciešams iesakņoties savā zemē un atklāt savas valsts spēcīgās konkurētspējīgās puses. Līdz ar to dzimst stipri vietējie un starptautiska mēroga varoņi-virzītājspēki un orientieri, kas aizstāv un aizsargā savas valsts un nācijas intereses un apvieno savstarpēji attiecības ar citām valstīm. Arī Latvijā ir savi varoņi, taču kā pēdējie Latvijā notiekošie notikumi politiskajā sfērā, liecina, ka mums trūkt savu nacionālo varoņu. Varoņi, kuri spēj ietekmēt pozitīvus procesus Latvijas zemē. Ja pat latvieši ir bijuši tik viegli ietekmējami, ka nav pat vēlējušies aizsargāt un aizstāvēt savas valodas intereses, kā rezultātā spētu veidot vienotu sabiedrību daudz ātrākā laika posmā, tad tā ir zīme, Latvijai trūkt savu varoņu un ideālu, kuriem sekot.

Jēzus armija Latvijā

Ikviens kristietis zin savu primāro Dieva aicinājumu, kļūt par dvēseļu zvejnieku. Pestītas dvēseles. Pestīta Latvija. Atmoda Latvijā. Tas ir galvenais mērķis. Taču, ja padomājam plašāk ar šādu vispārinātu aprakstu vien nepietiek. Kādā veidā ir realizējams šāds mērķis? Liecināt daudzu gadu garumā saviem vēl nepestītajiem draugiem, radiem, kaimiņiem. Labi. Bet arī ar to vien ir par maz. Tas joprojām ir tikai viens no balstiem uz kuru liek visas savas cerības baznīca. Taču ja spētu vienoties un tiekties arī aizsniegt citus balstus, šo mērķi spētu realizēt daudz rezultatīvāk, ātrāk un efektīvāk. Kas tas ir par papildus balstu? Jēzus armija Latvijā, kas veicina politiski garīgo atmodu. Tilts starp valdību un tautu. Tilts starp tautu un Radītāju.

Jēzus armijas misija

„Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.” (Ef 6: 12)

Jēzus armijas misija ir ieņemt Latvijas zemi un cīnīties pret tiem, kas iemidzina, bet nevis atmodina, pret tiem, kas sagrauj, nevis ceļ, pret tiem, kas dzen lāstā, nevis ved svētībā, pret tiem, kas ved uz iznīcību, nevis risinājumu. Jēzus armijas uzdevums ir pasludināt un pārstāvēt Dieva valstību uz zemes un apliecināt Dieva plānus Latvijas zemei. Pasludināt, ka Latvijas zeme pieder Radītājam un Latvijas tautai. Pārstāvēt savas ieņemtās teritorijas, profesionāli tās pārvaldot, jebkurā izvirzītajā sfērā.

Pienācis laiks kristiešiem ieņemt pirmās garnizona rindas, ietekmēt procesus Latvijā, palīdzēt mūsu zemei zelt un plaukt. Lai to varētu panākt pēc iespējas ātrāk , efektīvāk un saprotamāk ir nepieciešama skaidra nākotnes vīzija. Definēt sev, kādu mēs vēlamies redzēt savu Latviju drīzā nākotnē.

Lai saprastu kā panākt gaišos un fundamentālos izvirzītos mērķus un to realizēšanā nākas izprast kādas ir Latvijas problēmas galvenās saknes, lai tās kā nezāli varētu izravēt..

„ Tīrums ir pasaule, un labā sēkla ir Valstības bērni, un nezāle ir ļaunā bērni. Ienaidnieks, kas to sējis, ir velns.” (Mat. 13: 38-39).

Tāpēc Dievs ir atvēris saviem bērniem- kristiešiem gara acis, lai saskatītu patieso ienaidnieku, Dievs ir atvēris gara sirdi, lai atšķirtu garā ienaidnieku no cilvēka. Dievs ir atvēris gara ausis, lai dzirdētu, ko Svētais Gars runā. Dievs atvēris muti, lai runātu Viņa vārdu. Kristiešiem atliek vien Dieva dotās dāvanas atraisīt sevī un praktizēt tās.

Lai iestādītu jaunu puķi vai koku, nepieciešams sagatavot augsni. Izravēt ne tikai nezāles redzamo, bet arī neredzamo daļu. Ir jārok dziļāk.

„Tu uzcelsi vecās posta vietas, tu atjaunosi agrāko cilšu pamatus, un tevi sauks par plaisu pielīdzinātāju un par apdzīvojamu vietu atjaunotāju.” (Jes 58: 12)

Jēzus armijas misijas īstenošanai ir nepieciešami garīgi un svētā Gara un ticības pilnie kareivji.

Šodienas politiskā arēnā redzams, ka valsts vīri nezin risinājumu, neredz kādā vaidā Latvijas ārpolitiku un iekšpolitiku virzīt sekmīgi. Vieni saskata sekmes vēršot uzmanību austrumu savukārt citi rietumu virzienā. Taču nesaskata iespējas, potenciāli izaugt un darboties tieši Dieva dotajā Latvijas teritorijā un attīstot ilgtermiņu programmu sasniedzot un iegūstot daudz vairāk, nekā no Eiropas Fondiem un SVF iekrītot atkarības un negatīvās ietekmes slazdos.

Kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka nenovērtē Latvijas zemes patieso vērtību. Jēzus armijas uzdevums ir palīdzēt to saskatīt.

Kristieši lūdz -Dievs svētī Latviju! Iespējams, ka Dieva atbilde skan: „Es to esmu jau svētījis.” Mums pie šāda veida jautājuma jānāk konkrētāk. Lūgšanā par Latvijas zemi jāapzinās Atmodas slāpes visās nozīmēs.

Jēzus armijas pamatmisija – Politiskā atmoda Latvijā.

Jēzus armijas mērķis

Dievs svētījis Latviju ar nacionālām bagātībām un vērtībām, taču tās vēl joprojām nav adekvāti novērtētas. Taču, ja nespējam novērtēt to, ko Dievs mums dod, to bagāto un lielo pērli – Latvijas zemi, tā izslīd un nokļūst svešinieku rokās. Taču neviens svešinieks to nenovērtē tā, kā to varētu izdarīt pērles patiesais saimnieks, mantinieks un uzturētājs. Tas jau ir vēsturiski pierādīts un atklājās arī šodien.

20 gadu neatkarības laikā mēs tomēr nekur tālu neesam tikuši Latvijas attīstībā. Kāpēc? Tāpēc, ka ienaidnieks tiek saskatīts visur, taču tas netiek izskausts vispirms no savām sirdīm-sarūgtinājums, vilšanās un t.t. Neviens Latvijas pilsoni nenovērtēs tā, kā viņš pats. Neviens Latviju nespēs novērtēt tā, kā tās pamatnācijas saimnieks. Kā tas panākams? Panākams ar palīginstrumentu lietošanas spēju.

Savas pašapziņas pacelšana. Kā tas panākams? Katram indivīdam ir jāsaprot un jāizanalizē kādu pozīciju viņš ieņem Jēzū Kristū, kādas jomas pārvalda vislabāk un jākoncentrē uzmanība to pilnveidošanā.

Lai spētu mīlēt Latvijas zemi jāiemācās mīlēt sevi, savus tuviniekus un sev uzskatāmos ienaidniekus (garus kas tajos mīt).It kā skaidra lieta, tomēr grūti realizējama. Lai to realizētu sekmīgi nepieciešami orientieri.

Jēzus armijas skola

Lai izaudzinātu pienācīgus Latvijas pilsoņus un konservatīvo vērtību apzinātājus, sākotnēji jādodas skolā. Lai pielietotu spējas praksē tās jāapgūst teorētiski. Jēzus armijas skolas pamatnostādnes –baznīcā iegūtās garīgās zināšanas un Jēzus armijas skolas orientieru apgūšana.

Orientieri

Galvenais orientieris ir Jēzus Kristus un to, ko Viņš ir atstājis mantojumā saviem mantiniekiem. Orientieris, kas palīdzēs saprast kuram kas ir dots ir Tēvzemes un Dzimtenes apzināšanās. Zemes mīlestība ir panākama ar orientiera apgūšanas prasmi, kuru sauc par patriotismu. Latvijas nacionālo interešu un nacionālo vērtību apzināšanās atbild orientieris vārdā nacionālisms.

Karoga lepnums

„Tā viņi apmetās pie saviem cilšu karogiem, un tā tie cēlās un atkal devās ceļā, ikviens pie savas cilts un pie sava tēvu nama. (4.Moz.2:34)

Karogs – katras nācijas lepnuma, piederības un atpazīšanas zīme.

Latvijas valsts sarkanbaltsarkanā karoga vēstures pamatā ir seno cēsnieku kara karogs no XIII gadsimta. Par to vēsta „Vecākā Livonijas Atskaņu hronika” vācu valoda. Heraldikā sarkanā krāsa nozīmē drosmi, cīņu, varonību, bet baltā – cēlumu, atklātību, arī padošanos.

Eiropas Savienības 12 zvaigžņu karogs apvieno 27 dalībvalstis. Taču kāds varētu būt karogs, kas apvienotu visas pasaules dažādās nācijas vienotībā?

Mēs katrs piederam kādai interešu grupai vai konfesijai, bet visas konfesijas Latvijā un pasaulē apvieno viens spēks Jēzus Kristus. Visus kopā sauc par kristiešiem,  bet vienojošais simbols-zivtiņa uz automašīnas. Bet kāds ir vienojošais karogs?

Kara laukā un cīņās par ideju iedvesmo karogs. Nācijas, Tēvzemes, patriotisma un apziņas cēlējs. Atpazīšanas zīme – karogs.

Jebkura ceļa gaitā nepieciešams orientieris, kuram sekot, lai nenomaldītos un pēc iespējas ātrāk sasniegtu mērķi. Vai tas būtu kara lauks, vai pretēju interešu masu pasākums ir nepieciešams orientieris. Pretējā gadījumā nomaldījusies „avs” nezinās kurp nonāk, vai pie „savējiem”, kuri nēsā atpazīšanas zīmi „zivtiņu”, kura no tālienes ir nesaredzama, vai arī nokļūst taisni vilku barā. Kā lai zin, vai aiz tām uzslietām barikāžu sienām ir „savējie” vai ienaidnieki? Jāpievērš uzmanība kādas krāsas karogs plīvo mastā.

Derības zīme

Vecās Derības zīme. Dievs vadīja tautu no Ēģiptes zemes.

„Un Tas Kungs viņiem gāja pa priekšu dienā mākoņu stabā, lai tos vadītu pa ceļu, bet naktī uguns stabā, lai ceļš tiem būtu apgaismots dienu un nakti.
Un mākoņu stabs dienā un uguns stabs naktī nenozuda tautas priekšā. (2Moz. 13: 21)

Mākonis gāja pa priekšu Vecās Derības laikā. Šodien Jēzus kristus asinīm nomazgāti un Kristus brūcēm dziedināti, Svētais Gars mājo mūsos, tomēr par atpazīšanas zīmi citiem, lai ir nestais pa priekšu baltais karogs.

Jēzus armijas baltais karogs

Tiek uzskatīts, ka baltais karogs ir kauna simbols, padošanās un sakāves, kapitulēšanas zīme. Kara laukā ienaidnieka vairākuma ielenkumā, mazākums padodas paceļot baltu karogu. Savukārt tas nozīmē: „Nešauj! Es padodos!” Paceltām rokām ielenktie iznāk no savām slēptuvēm gaismā. Paradoksāli, bet Bībelē teikts, ka Dievs visu ( šķietami slikto) vērš par labu. Dievam tīk, kad mēs atzīstam sakāvi ar apziņu, ka bez Viņa nenieka nespējam. Dažkārt cīnoties pret Dieva gribu, vai pret Dieva teikto Vārdu, saceļamies un tērējam laiku, enerģiju un liekas pūles visu panākdami ar saviem spēkiem. Rezultātā- sakāve. „Es pats!..” izrādās neefektīvs. Un var izrādīties, ka vārdi „Es padodos!” var nest pavisam citu nozīmi un citu iznākumu.

Dievs gaida, kad cilvēks teiks: „Dievs, es padodos! Es padodos Tavai gribai! Vadi manu dzīvi tā kā vēlies Tu, Esi manas sirds mūru sargs! Saki man vārdu! Un būšu Tev paklausīgs. Esi Tu mans orientieris un mans karogs. Es cēli to pacelšu mastā, lai visi redz, cik ”Varens Tu, brīnišķīgs un varens Tu, nav neviena tāds kā Tu.”(skan dziesma)

Cilvēka domas ir mainīgas, taču baltais karogs uzslietais mastā ir zīme, ka Dievs ar mani var rēķināties neatkarīgi no garastāvokļa, sajūtām vai priekšstatiem.

Baltā karoga uzsliešana mastā – pestīšanas simbols, Dieva autoritātes atzīšana. Padošanās un atkarība no Jēzus Kristus. Uzvara pieder Jēzum, bet cilvēka uzvara -pār sevi.

Baltās krāsas simbols

Bībelē ir uzrādītas rakstu vietas, kurās baltā krāsa ir tīrības un nevainības simbols.

Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, lai es topu šķīsts, mazgā mani, lai es topu baltāks par sniegu!  (Ps. 51 : 9)

Eņģeļi baltās drēbēs

„Un redz tur sēžam divus eņģeļus baltās drēbēs, vienu galvgalī un otru kājgalī, tai vietā, kur bija gulējušas Jēzus miesas”. (Jāņa 20:12)

„Un viņa izskats bija kā zibens un viņa drēbes baltas kā sniegs. „(Mat 28:3)

„Un tika apskaidrots viņu priekšā, un Viņa vaigs spīdēja kā saule, un Viņa drēbes kļuva baltas kā gaisma. (Mat 17:2)

Augšāmcēlies Jēzus saviem mācekļiem bija parādījies baltās drēbēs. Kristības pieņem baltā krāsā. Attīrīšanās krāsa.

Starp citu, Grūzijas jaunais karogs ir vecākais kristiešu karogs. Balts audekls ar pieciem spilgti sarkaniem krustiem. Pieci krusti nozīmē Jēzus Kristus rētas, kad viņu piesita krustā”. Vēsturiski, kad šis karogs plīvoja (XI-XII gs.) Gruzija sasniedza visaugstāko uzplaukumu un varenību.

Noslēgumā

Protams, ka zivtiņa un cita simbolika nesniedz automātisko pestīšanu un aicinājums nav pielūgt karogu, bet tas lai palīdz nostiprināties nacionālās vērtībās, izkopt patriotisma nozīmi un nostiprināšanos savā piederībā.

„Jēzu Tu mūsu vadonis

Ar Tevi mēs zemi ieņemam

Ejam droši, jo uzvara pieder mums!”

- lai skan dziesma mūsu sirdīs un baltie karogi brīvi plīvo visā Latvijā!

Dažkārt liekas, ka nepieciešama skaidrība nozīmīgos jautājumos, lai saprastu vai turpmākais ceļš ved uz vienu vai pretējo pusi. Tādējādi iegūstot virzības plānu un droši ejot uz pārliecināšu rezultātu atkrīt lieka laika zaudēšana, veltīga enerģijas ieguldīšana un zināšanu izšķērdēšana, taču nākas atdurties uz diezgan vispārīgu atbildi, kuru nevarētu nosaukt par pārliecinošu: „Laiks rādīs.”

Laika pārbaudi iztur vai neiztur arī zinātniskajā laukā. Lai kādu zinātnisku pētījumu varētu pārkvalificēt no hipotēzes teorijā, liela nozīme ir laika pārbaudei. Lai spētu pieņemt pretrunu, kas pastāv starp klasiskās mehānikas jēdzieniem un jaunajiem kvantu priekšstatiem par pētāmo objektu, arī liela nozīme ir laika pārbaudei.

Un kādā vaidā kvantu teorija tiktu pielietojama aprakstot pārdabiskus brīnumus, piemēram, vakarēdiena sakramenta noslēpumu? Lai atvērtos kaut neliela daļiņa no lielā noslēpuma, mums palīdzēs Juris Tambergs -Dr.habil.phys., LU Cietvielu fizikas institūta Radiācijas fizikas laboratorijas vadošais pētnieks un Latvijas ev.lut. Baznīcas Lutera akadēmijas pasniedzējs.

Lai labāk izprastu vakarēdiena noslēpumu, Juris Tambergs aicina nedaudz ieskatīties kvantu mehānikas nostādnēs.

Četras tradicionālās kvantu teorijas koncepcijas

Pirmā- Makss Planks- http://lv.wikipedia.org/wiki/Makss_Planks 1879. gadā, 21 gada vecumā viņš saņēma doktora grādu. Diplomdarba tēma otrais termodinamikas likums.

„1900. gadā Planks postulēja, ka enerģija tiek izstarota mazās, noteiktās vienībās, ko viņš nosauca par kvantiem. Planka atklājumi tomēr nelika atteikties no teorijas, ka gaismas vai matērijas radiācija tiek izstarota viļņos.

Otra plaši pazīstama koncepcija – fiziķi uzskata, ka elektromagnētiskajam starojumam piemīt gan viļņa, gan daļiņas daba.

Trešā – Heizenberga nenoteiktības princips. Verners Heizenbergs http://lv.wikipedia.org/wiki/Verners_Heizenbergs 1927. gadā Heizenbergs atklāja savu nenoteiktības principu, kas vēstī: nav iespējams precīzi noteikt reizē daļiņas ātrumu un pozīciju; rezult rezultāts vienmēr būs zināmā mērā kļūdains, pie tam kļūda vienmēr būs lielāka par noteiktu konstanti

Ceturtā- Ervīns Šrēdingers http://lv.wikipedia.org/wiki/Erv%C4%ABns_%C5%A0r%C4%93dingers Mikroobjektu stāvokļa aprakstīšanai ieviesis viļņu funkciju, pierādījis viļņu mehānikas un matricu mehānikas identitāti

Pašreiz mikropasaulē mainās paši pamatjēdzieni par mikroobjektiem (mikrodaļiņām) un to kustību pa noteiktām trajektorijām salīdzinot ar attiecīgajiem jēdzieniem makropasaulē, kuras aprakstam izmanto klasisko (Ņūtona) mehāniku. Tāpēc vispirms atzīmēsim tos eksperimentālos pētījumus pagājušā gadsimta sākumā, kas noveda pie tik radikālas uzskatu maiņas un kvantu mehānikas izveidošanas.

Daļiņu-viļņu duālisms

Mikrodaļinām, piemēram elektroniem, nonākot uz kāda jutīga ekrāna vai fotoplates, tie reaģē it kā tie būtu kādas punktveida daļiņas. Bet citos eksperimentos, piemēram, ejot caur kādu spraugu, vai atstarojoties no kādas kristāliskas virsmas, uz elektroniem iedarbojas uzreiz viss spraugas platums vai kristāla režģī sakārtotie atomi. Tad elektroni izturas it kā tie būtu telpiski viļņi, veidojot reģistrējošā mērinstrumentā viļņu procesiem raksturīgo difrakcijas ainu. Tādu parādību mikropasaulē sauc par daļiņu-viļņu duālismu.

Mikroobjektu daļiņu-viļņu duālismu interpretē ar tā saucamā papildināmības principa palīdzību, kura pamatā ir N.Bora izvirzītā ideja, ka mikrodaļiņa ir jāsaprot saskaņoti, vienlaikus pieņemot pretrunu, kas pastāv starp klasiskās mehānikas jēdzieniem un jaunajiem kvantu priekšstatiem par pētāmo objektu. Tad papildināmības princips skan: „Lai izsmeļoši aprakstītu kvantu objektu ar klasiskajiem jēdzieniem ir nepieciešamas divas viena otru papildinošās jēdzienu sistēmas (daļiņu un viļņu), pie kam:

a)       šo jēdzienu sistēmas savstarpēji viena otru izslēdz pēc klasiskajiem priekšstatiem;

b)       katra no tām atsevišķi nedod pilnu mikroobjekta aprakstu;

c)       šīs sistēmas ir ekvivalentas – nevienai nevar dot priekšroku.

Mikroobjekti, piemēram, elektroni, principā atšķiras no makroskopisku izmēru daļiņām. Elektronu nevar uzskatīt par telpā lokalizētu objektu, t.i. objektu, kas ieņem noteiktu stāvokli telpā tajā laikā, kad tas tieši neiedarbojas uz makroskopisku objektu – mērinstrumentu. Tātad elektrons nav telpā lokalizēts objekts laikā, kad to „nemērī”, kad tas nav pakļauts mijiedarbībai ar makroskopisku instrumentu. Šādu mikroobjektu izpratni pašlaik atbalsta fiziķu vairākums un filosofiski to saista ar kvantu mehānikas varbūtisko (indeterminisko) interpretāciju.

Nenoteiktību sakarība -izsaka kādu dabas likumu, kas aizliedz vienlaicīgi precīzi izmērīt mikrodaļiņas koordināti un impulsu (piemēram elektronam), kaut arī mikrodaļiņām katrā laika momentā hipotētiski piemīt kā noteikta koordināte tā noteikts impulss. Tātad kvantu mehānikas dotais mikropasaules apraksts ar viļņu funkcijas palīdzību ir nepilnīgs un tāpēc jāmeklē kāda jauna teorija, kas precīzi un pilnīgi (izsmeļoši) var aprakstīt mikrodaļiņu izturēšanos. Šim uzskatam savā laikā piekrita tādi izcili fiziķi kā M.Planks un A.Einšteins, bet mūsdienās tā piekritēji atrodas mazākumā. Kvantu mehānikā darbojas tā saucamais superpozīcijas princips.

Superpozīcijas principa problemātika

Atzīmēsim, ka visvairāk diskusiju pēdējos gados starp fiziķiem notiek tieši par jautājumiem, kas saistīti ar superpozīcijas principu. Mēs uzsvērsim tikai divus no tiem:

1)                   Vairums fiziķu uzskata, ka kvantu superpozīciju stāvokļu sabrukums uz kādu vienu noteiktu stāvokli, kas ieiet šajā superpozīcijā un ko novēro arī eksperimentāli, ir nejaušs process, kuru raksturo tikai attiecīgā varbūtība │c_i│² un kuram tālāks izskaidrojums nav vajadzīgs. Bet  daži fiziķi tomēr šo jautājumu uzstāda: „Kāds tieši (konkrēti) ir kvantu superpozīcijas stāvokļu sabrukšanas varianta konkrētās izvēles mehānisms?”

2)                   Kā ir jāsaprot sapītie stāvokļi un ko nozīmē viņu neparastās īpašības (momentānā īpašību korelācija lielā attālumā) ?

Sv.Vakarēdiena sakraments un kvantu mehānika

Ticības brīnumi. Konkrēti pievērsīsimies diviem šādiem jautājumiem:

1)                   Mikropasaulē saskaņā ar nenoteiktību sakarību vairākos gadījumos pastāv tāda korelācija starp diviem dažādiem fizikāliem lielumiem, kad viena lieluma precīza noteikšana (mērīšana kādā eksperimentā) vienlaicīgi noved pie nenovēršama informācijas zuduma par otru ar to saistīto lielumu (t.i. neiespējamības to precīzi izmērīt reizē ar pirmo lielumu). Tāda parādība nav sastopama mums pierastajā makropasaulē, kur valda klasiskās fizikas likumi.

2)                   „Labvēlīgos apstākļos” mikropasaules objekti un ar tiem saistītās parādības var pieņemt makroskopiskus mērogus, ja vien tos nesagrauj mijiedarbība ar apkārtējo vidi. Piemēram, „netraucētā” ūdeņraža atomā, kurā viens elektrons pēc klasiskās analoģijas it kā „riņķo” ap šī atoma kodolu (protonu) pa kvantu teorijā atļautajām tā saucamajām Bora orbītām, šo orbītu rādiusi formāli varētu pieņemt izmērus līdz pat Visuma „malai”! Šie maksimāli lielie mikropasaules objektu un parādību mērogi vēl nav pilnīgi noskaidroti un tie joprojām ir intensīvu pētījumu objekts.

Kvantu mehānikas nenoteiktību sakarības un papildināmības principa nozīme tālu pārsniedz pašas mikrofizikas robežas un tie var dot arī zināmu ierosmi uz Atklāsmes patiesībām balstītu teoloģijas problēmu ilustrācijai.

Pārejot pie ticības brīnumu problēmas, kā piemēru aplūkosim Sv.Vakarēdiena sakramentu, kura iestādīšanas noslēpums aprakstīts Sv.Rakstos:

„Bet, tiem vēl ēdot, Jēzus ņēma maizi, svētīja, pārlauza un deva to Saviem mācekļiem un sacīja: „Ņemiet, ēdiet, tā ir mana miesa. Un Viņš ņēma biķeri, pateicās un deva to tiem un sacīja: „Dzeriet visi no tā. Jo tās ir Manas jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai.” (Mat.ev. 26: 26-28)

Saskaņā ar Katoļu Baznīcas priekšstatiem priesterim dievkalpojumā izpildot svētdarbību un pasniedzot Sv.Vakarēdienu draudzes locekļiem notiek transsubstanciācija (lat. – transsubstantiatio: „trans” – pār, „substantia” – viela) – dievgalda maizes un vīna pārvēršanās Kristus miesā un asinīs. Citiem vārdiem sakot, tad notiek ticības brīnums, tāpat kā pašā pirmajā Sv.Vakarēdiena iestādīšanas reizē, kura atzīšana katoļiem ir obligāta.

Modernam sekulārās pasaules cilvēkam tāda pieeja šķiet pārspīlēta, arī daudzi liberālie protestantu teologi ir ar mieru atzīt Kristus miesas un asiņu klātbūtni Sv.Vakarēdienā tikai tīri simboliski.

Bet aplūkosim šo problēmu pēc analoģijas ar kvantu mehāniku. Lai Sv.Vakarēdienā notiktu transsubstanciācija (ticības brīnums), nepieciešami divi momenti:

1)       dievgalda maize un vīns,

2)       garīdznieka (priestera) svētdarbība.

Tikai abu šo faktoru klātbūtne reizē, saskaņā ar ticības tradīciju, nodrošina transsubstanciāciju – dievgalda maizes un vīna pārvēršanos Kristus miesā un asinīs.

Tagad pieņemsim, ka dievkalpojuma laikā pie Sv.Vakarēdiena saņemšanas no malas parādās kāds novērotājs – skeptiķis („neticīgais Toms”), kurš vēlas pārbaudīt, vai tiešām fiziski notiek maizes un vīna pārvēršanās Kristus miesā un asinīs. Kas tādā gadījumā notiks?

Ja novērotājs-skeptiķis tuvosies altārim un priesterim ar kādiem mērinstrumentiem, tad garīdznieks to uzskatīs par nepieļaujamu iejaukšanos dievkalpojuma kārtībā, svētdarbība tiks pārtraukta, maizes un vīna pārvēršanās Kristus miesā un asinīs nenotiks (analogi tam kā cenšoties reizē precīzi izmērīt mikrodaļiņas koordināti x un impulsu p_x , tas mums neizdosies).

Tikai tad, kad novērotājs-skeptiķis būs pietiekami attālinājies (vislabāk, atstājis dievnamu) Sv.Vakarēdiena sakraments tiks turpināts, bet tad „neticīgajam Tomam” nebūs iespējas laist darbā savus mērinstrumentus, viņš no attāluma redzēs tikai šī akta vienu pusi – tā „ārējo norisi” (analogi tam, kā mērot precīzi  mikrodaļiņas koordināti, mēs zaudējam iespēju tikpat precīzi noteikt tās impulsu (ātrumu)).

Gadījumā, ja pats Sv.Vakarēdiena saņēmējs, kas piedalās šajā sakramentā un redz to tiešā tuvumā pats savām acīm, sāks apšaubīt šo ticības brīnumu, tad līdz ar to viņš sevi izslēgs no piederības Katoļu Baznīcai (analogi tam, kā iespēja vienlaicīgi izmērīt daļiņas koordināti un impulsu nozīmē tās piederību makropasaulei nevis mikropasaulei).

Protams, var iebilst, ka Sv.Vakarēdiena sakramentā mums ir darīšana ar makroskopiskiem objektiem un kvantu mehānikas analoģiju izmantošana te nav īsti vietā. Šajā sakarībā mēs norādīsim uz diviem apstākļiem:

1. Iepriekš minēto iespēju mikroobjektiem un mikropasaules parādībām pieņemt makroskopiskus mērogus, t.i. it kā uz mikropasaules un makropasaules „paralēlu” līdzāspastāvēšanu jeb koeksistenci tai „labvēlīgos apstākļos” , kas joprojām fizikā nav galīgi izpētīta un izprasta.

Secinājums:

Šīs Sv.Vakarēdiena sakramenta analīzes mērķis bija parādīt, ka reliģijai raksturīgo atšķirīgo skatījumu uz apkārtējo pasauli var palīdzēt saprast izmantojot arī tīri zinātnisku metodoloģiju. Redzam, ka var pastāvēt ne vien mums parastā cēloņsakarības korelācija starp atsevišķiem objektiem, kurus raksturo atsevišķi izdalāmas, noteiktas bet savstarpēji nesaistītas īpašības, bet iespējama arī saistība starp pašām šīm īpašībām. Loģikā tādu sakarību, kad no viena izteiciena (nosacījuma) A seko loģisks izteiciens B sauc par implikatīvo saiti. Ir iespējamas situācijas, kad šīs īpašības var atrasties nesaraujamā implikatīvi-loģiskā korelācijā, kas liedz to atsevišķu un vienlaicīgu izdalīšanu (noteikšanu) un šai korelācijai ir tikpat fundamentāls raksturs, kā iepriekš minētajai cēloņsakarībai.

Šī nupat aprakstītā Sv.Vakarēdiena sakramenta un kvantu mehānikas nenoteiktību sakarības analoģija kā arī līdzīgi piemēri nav uzlūkojami kā zinātnes (fizikas) pierādījumi ticības brīnumiem. Tie vienkārši ir palīglīdzekļi arī citu, ārpus zinātnes sfēras esošo Atklāsmes patiesību atzīšanai, pie tam izmantojot pašas mūsdienu zinātnes (šajā gadījumā kvantu mehānikas) metodoloģiskos principus.

„Cilvēkam tas nav iespējams, bet Dievam visas lietas iespējamas” (Mat.ev. 19:26)

Par to liecina pēdējie krasie politiskie notikumi Latvijā. Kad uz pamatnācijas pleciem krautās svešās nostādnes grūst un tauta iestājas par savām pašnoteikšanās tiesībām. Oligarhu uz smiltīm celtais pamats sašūpojies.

Taču nedrīkst aizmist, kādā veidā tas vispār ir bijis iespējams. „Piesauc Mani, tad Es Tevi uzklausīšu.” (Jer. 33: 3) Daudzas draudzes Latvijā to ir darījušas. Kristieši neatkāpjas, lai arī kādi politiskie apstākļi nospiežot uzrāda, ka nav tā vērts, jo tāpat neko nepanāks, tomēr ticot, ka Dievs spēj panākt visu sagaida to, par ko ticējušas.

Nevar neizteikt īpašu, paldies, latviešu draudzei „Prieka vēsts”, kuras mācītājs Vilnis Gleške ar draudzi katru ceturtdienas dievkalpojumu lūgšanas ir veltījis par Latvijas zemi. Neatlaidīgi, patriotisma, Jēzus mīlestībā un degsmes dzīts, iestājies par tautas interesēm. Mācītājs Vilnis Gleške pat valsts mērogā ir saņēmis pateicības goda rakstu no Rīgas mēra Nila Ušakova. Lai Dievs dod arī turpmāk izturību un ticību saviem ideāliem, jo Latvijai tas ir vajadzīgs.

Kristieši Latvijā ticējuši, ka Dieva taisnība un patiesība iespīdēs Latvijas politiskajā arēnā un apžēlošanās par latviešu tauta atnāks. Ebreji Ēģiptē to gaidīja, cerēja un ticēja. Kad cerība mazinājās negaidītā veidā atnāca Mozus. Ebreju atbrīvošana nāca negaidīta. Viena cilvēka dēļ – Mozus. Pēc pirmā pasaules kara arī Latvijā negaidītā un neierastā veidā atnāca latviešu Mozus -Kārlis Ulmanis. Vai šodien mēs pateiksimies arī tagadējam Latvijas prezidentam Valdim Zatleram, par to, ka iespējams, ne bez viņa līdzdalības ir izsists politiskā arēnā darbojošos un pārdroši pašpārliecināto, visatļautības ēnā staigājošo soļi, nu ir apdraudēti, rādīs laiks.

Taču jau tagad var pateikties Latvijas prezidenta Zatleram, jo process ir sācies. Zatlers ir pateicis PIETIEK! Faktiski šādas rīcības dēļ Zatlers ir kļuvis par „politisko līķi” Saeimas acīs, taču par zināmā mērā varoni tautas acīs. Kaut gan jāatzīst, ka neraugoties uz pēdējā brīža atblāzmu, tomēr Zatleru varētu uzskatīt par vienas dienas varoni.

„Ticu kalnus gāzt es varu, Kristū viss ir iespējams!” -skan dziesma. Tagad ir uzskatāmi pamanāms, cik negaidītā veidā kalni ir iekustināti. Vai tie atkāpsies un sagrūs, tas ir tikai laika jautājums. Cerams, ka tie varētu drīz piederēt pagātnes mēslainei. Bet tauta varēs droši raudzīties nākotnes plašajās tālēs. Jo taču Viņam (Dievam) nekas nav neiespējams! Kristieši bija iesējuši ticības lūgšanu, un šāds pavērsiens liecina, ka ticības asni ir paaugušies, tas lai ir kā iedvesma, ka jāturpina lūgt un ticēt. Vēl jāpanāk, lai asni izaugtu un tie netiktu pirms laika sabradāti.

Tagad galvenais nepalaist garām, izmantot doto iespēju un rīkoties līdz galam. Tautas balsošana par Saeimas atlaišanu vēl ir priekšā, taču, pēc lieliem gavēņu laikiem un lūgšanām, ir jāizdara tāds pats radikāls solis, kā to ir izdarījis mūsu valsts prezidents, kurš neraugoties uz to, ka iespējams ar šāda soļa speršanu, zaudējis savu darbu, tomēr ir pateicis PIETIEK! Tagad no tautas ir atkarīgs vai tā izvēlēsies iet pa prezidenta pēdām un arī izteikt vārdu PIETIEK! parakstoties PAR Saeimas atlaišanu. Tas ir atkarīgs no mums pašiem.

Paldies, ka tagadējais Latvijas prezidents beidzot 4 gadu laikā izlēmis iestāties par latviešu tautu un kaut kādā mērā izmantot savas ietekmes varas pozīcijas. KNAB pēkšņais un ilgi gaidītais uznāciens tomēr ir noticis un ticams, ka šoreiz ar panākumiem. Kaut tādi uznācieni notiktu biežāk un pareizā virzienā.

Skeptiķi apgalvo, bet kas tālāk? Saeimu atlaidīs, bet ko liks vietā? Mums taču neviena nav ko likt. Domājams, ka neskaitāmu gadu laikā šādu viltus apziņu centušies ielāgot tautas apziņās politiķu PR meistari. Lai tautu turētu grožos. Mums ir daudz izcilu, jaunu, talantīgu politiķu, kurus aizēnojuši korupcijas pilnie „pieēdušies ģīmji”.

Izcilais politiķis – Kārlis Ulmanis

Viena no spilgtākajām politiskajām personībām Latvijas vēsturē nenoliedzami ir Kārlis Ulmanis. Neatkarīgās Latvijas izcilākais politiķis vēstures posmā starp Pirmo un Otro pasaules karu. Pirmā pasaules kara radītais posts, bēgļu traģiskais liktenis un latviešu strēlnieku cīņas kāpināja latviešu nacionālo apziņu un aktivitāti. Varbūt šīs laiks ir pienācis arī tagad?

Tie bija „Ulmaņa laiki” kurus vēl vecā paaudze atminās kā „labos laikus” Kādi labie laiki? Kā tas ir iespējams, ka starp vienu karu, kas padarījis nežēlīgus postījumus Latvijā un otru karu, bijuši labi laiki? Taču mūsdienu Latvijā var tikai par to brīnīties un „trekno gadu” laikus, nekādi nevarētu nosaukt par treknajiem, kā vien pārnestā nozīmē. (Par Ulmaņa „labajiem laikiem” parunāsim nākošajā nr.)

Tagad kopš Latvijas 20 gadu neatkarības likumu nesakārtotības dēļ vēl aizvien latviešiem ir jācīnās pret tās vērsto naidu, gan no svešzemnieku puses, cīnoties par savas valsts valodu lietošanu valsts finansētajās skolās, kā arī par savu zemi un laukiem ar SVF un ārvalstu banku „reketu” uzplūdumiem. Tas notiek savā Tēvijā, tēvu zemē. Īpatnēji, ka šodien vairs nav populāri vārdi :Tēvu zeme; Dzimtene; patriotisms; bet nacionālisms vispār jau ir ieņēmis kauna vietu, kaut gan Kārlis Ulmanis ar dotajiem jēdzieniem lepojās un spēja vārdu nozīmi ieaudzināt arī savā tautā.

Kārlis Ulmanis patriots

K. Ulmanis piedalījās 1905.-1907. gada revolūcijā. Kaut arī izsūtīts no valsts un vēlāk pēc likuma maiņas tādējādi saņemot iespēju atgriezties Latvijā, viņš nevilcinājās, spēja atrauties no „medus poda” ASV un atgriezās pie „tukšas siles” Latvijā. Piedalījās pie valsts dibināšanas, bija pirmais jaunās valsts Pagaidu valdības Ministru prezidents, vadījis Latvijas Atbrīvošanas cīņas 1918.-1920. gadā, piedalījies valsts Satversmes izstrādāšanā, bijis astoņu Ministru kabinetu vadītājs, bet no 1936.gada – arī Valsts prezidents. Dzīves laikā saņēmis divdesmit piecus apbalvojumus un pagodinājumus.

Viens cilvēks spējis tik daudz Latvijas labā, taču joprojām nav pienācīgi novērtēts.

Šķiet, īpatnēji, ka tagadējā Latvijas prezidenta V. Zatlera mājas lapā par K. Ulmani ir teikts, ka viņš ir bijis „iejaukts” 1905. gada revolūcijā. Tāda negatīva pieskaņa virmo visā rakstā.. It kā Ulmanis pats speciāli būtu iejaucies kādā negatīvā lietā, taču par ko tad īsti ir runa?

K. Ulmanis iestājas par Latvijas zemi

1905.-1907. gada revolūcijā K. Ulmanis žurnālā „Lauksaimnieks”(Nr.22) publicēja kaismīgu rakstu pret cara patvaldību un tās realizēto politiku. „Kazaku un zaldātu bari klišt apkārt dauzīdami un šaudami, kaudami un šaudami. Nu nospiestā, pēc brīvības tvīkstošā un par savām tiesībām cīnošā tauta it sevišķi varēs sajust krievu valdības „lielo gādību un žēlastību”. „Par šādu uzdrīkstēšanos K. Ulmanis tika arestēts un apmēram pusgadu pavadīja Pleskavas cietumā. Apsūdzība – valsts un sabiedriskās kārtības graušana.

Pēc aresta atbrīvots viņš strādāja brāļa saimniecībā Zemgalē, vēlāk izceļoja uz Vāciju, jo draudēja jauns arests. Vacijā viņu nevilināja un viņš devās uz ASV.

Kad 1913. gadā Krievijā izsludināja amnestiju visiem 1905.-1907. gada revolūcijas dalībniekiem, beidzot pavērās ceļš arī uz mājām. K. Ulmanis atgriezās dzimtenē.

Pirmais pasaules karš – K. Ulmanis iesaistījās Bēgļu apgādes centrālkomitejas organizēšanā. Šajā laikā sākās K.Ulmaņa aktīvā politiķa gaitas.

Kārļa Ulmaņa APVĒRSUMS

Ulmanim bija uzticēts ļoti grūts un atbildīgs jaunās valsts izveidošanas un nostiprināšanas uzdevums. Jaunai valstij bija jāpiedzīvo gan ārējo, gan iekšējo ienaidnieku uzbrukums. K. Ulmanis kopā ar savas valdības ministriem kļuva par trimdiniekiem pašu zeme. Tikai pēc Cēsu kaujām, kurās apvienojās igauņu-latviešu spēki sakāva vācu Dzelzdivīziju, Pagaidu valdība ar K. Ulmani priekšgalā, gavilējošas tautas sveikta, atgriezās Rīgā.

Taču demokrātija bija jāmācās. Biežās valdību maiņas līdz 1934. gada maijam nomainījās 18 valdības sastāvi, turklāt K. Ulmanis 7 sastāvos bija Ministru prezidents, kļuva par iemeslu tam, ka valdība, tāpat kā Saeima, zaudēja savu prestižu Latvijas pilsoņu acīs-tā cilvēku apziņā kļuva par vietu, kur tiek kārtoti savstarpējie rēķini, veiktas politiskās intereses, kurām nav nekāda sakara ar reālo dzīvi.

Valsts glābšanas idejas vadīts, K.Ulmanis kopā ar saviem tuvākajiem domubiedriem 1934. gada 15. /16. maija naktī veica sekmīgu valsts apvērsumu. Saeima tika padzīta, visas politiskās partijas aizliegtas, nodibināts autoritārs valsts pārvaldes režīms.

Autoritārais K. Ulmaņa režīms, lai arī nedemokrātisks, nekādi nav salīdzināms ar totalitārajiem režīmiem Padomju Savienībā un Vācijā – valstīs, kuru vadītājiem 1939. gada 23. augustā vienojoties tika parakstīts Latvijas nāves spriedums.

K. Ulmanis nedeva pavēli par pretošanos okupācijai un izteica padomu „es palieku savā vietā, jūs palieciet savās”. Taču no šodienas viedokļa raugoties, ir viegli spriest vēstures tiesu. Protams, varētu būt kāds „goda šāviens”, kas gan izgaisinātu visas ilūzijas par it kā „brīvprātīgo pievienošanos Padomju brālīgo padomju saimei”, taču organizēta militāra pretestība pēc pavēles varētu kļūt par nācijas pašnāvību. Neviens nevarēja paredzēt nākotnes gaitu un iedomāties masveida deportācijas. Šajā reizē Ulmanis zināja uz ko viņš iet. Viņam bija iespēja bēgt un glābt savu dzīvību, bet viņš palika ar savu tautu līdz galam.

Latvijas prezidenta V. Zatlera APVĒRSUMS

Pēc Saeimas lēmuma neļaut Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) veikt kratīšanu bieži vien par oligarhu dēvētā politiķa, Saeimas deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietās, Valsts prezidents Valdis Zatlers nolēmis rosināt atlaist 10.Saeimu. Tas ir bijis pēdējais pacietības un sapratnes piliens. Par to prezidents paziņoja sestdienas vakarā ārkārtas uzrunā tautai.

Viņš atzina, ka nolēmis rīkoties radikāli un šis lēmums prezidenta vēlēšanu priekšvakarā ir politiski un konstitucionāli sarežģīts, un var mazināt viņa izredzes tikt pārvēlētam uz otro termiņu. Taču viņa kā prezidenta pienākums ir rīkoties valsts labā nevis savā labā, uzsvēra Zatlers.

Nevar noliegt, ka Saeimas deputāti ir tautas kalpi un nav pieļaujama uzticības plaisa starp sabiedrību un Saeimu. Pilnībā atbalstāma ir prezidenta vēlme izravēt to ļaunuma sakni, kas šķir varu no sabiedrības.

Ļoti gribētos, lai tie nebūtu tukši vārdi, lai beidzot tiktu apkaroti netikumi- tirgošanās par amatiem – kaislīga cīņa par posteņiem tā vietā, lai domātu par valsti, par valsts ekonomisko attīstību. Iedzīvotāji nav akli un redz, ka amati tiek tikai savējiem. Mēs redzam, ka Saeima aizstāv šauru grupu vai pat konkrētu cilvēku personīgās intereses, nevis valsts intereses.

Paldies, Prezidentam, jo ir saprasts, ka ” jārunā ne tikai par valsts nodošanu, tuvojas arī valsts demokrātijas privatizācija. vienreiz pielikt punktu šauru personu grupu patvaļai. Pielikt punktu tam, ka [Saeima] runā vienu, domā citu un dara vēl ko citu, it kā tas būtu pašsaprotami. Vienreiz pielikt punktu, ka visa mūsu sūri, grūti kopā pelnītā bagātība nogulst ofšoru firmu kontos. Pielikt punktu tam, ka daži reģioni mūsu valstī ir ar īpašām tiesībām. Tik īpašām, ka nav runa vairs jau tikai par to, ka tiek diskriminēta Latgale. Es domāju, ja patiesos faktus redzētu vidzemnieki, arī viņiem būtu sašutuma pilna reakcija.”

„Pamatojoties uz LR Satversmes 48.pantu ierosinu Saeimas atlaišanu. Šis rīkojums stājās spēkā ar šo brīdi (28.amijs). Ar šo brīdi es, Latvijas valsts prezidents nododu tautai varu lemt par savu turpmāko likteni. Dievs svētī Latviju!”

Informācijai

Par savu lēmumu Zatleram jāinformē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), kura ne agrāk kā pēc mēneša, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā sarīko referendumu par Saeimas atlaišanu. Ja prezidents saņem tautas atbalstu, Saeima ir atlaista un jaunas Saeimas vēlēšanas jārīko ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc Saeimas atlaišanas. Ja vēlētāji referendumā neatbalsta Saeimas atlaišanu, amatu zaudē prezidents.

Kādā citā runā Latvijas prezidents Zatlers teica: „Dievs, palīdzi katram no mums saprast, ka ceļš uz stipru pašapziņu ir pazemības ceļš un nevis augstprātības vai egoisma ceļš”.

Tagad atliek ticēt, ka Latvijas tauta būs apņēmības pilna un ies parakstīties par Saeimas atlaišanu.

Par Kārli Ulmani izmantota grāmata Juris Ciganovs „Viens mērķis tauta un valsts”.)

Materiālu sagatavoja un tulkoja Ilze Saulīte

2008. gada 31. maijā Dievs parādīja „Glory of Zion International Ministries” līderim Čakam Pīrs (Chuck D. Pierce), kas notiks ASV tuvāko trīs gadu laikā (līdz 2011.gada 31.maijam): tiks ieņemta nostāja attiecībā uz Izraēlu, kas sapurinās tautu un būs izšķiroša ASV nākotnei.

Jeruzalemes diena

Jeruzalemes diena (יום ירושלים‎, Yom Yerushalayim) ir Izraēlas nacionālā svētku diena, kurā tiek atzīmēta Jeruzalemes austrumu daļas atbrīvošana un apvienošana pēc Sešu dienu kara – Izraēlas varas nostiprināšana pār Vecpilsētu 1967. gada jūnijā. Izraēlas galvenais rabīns ir pasludinājis Jeruzalemes dienu par īpašu svētku dienu, kurā jāpateicas Dievam par uzvaru, kas tika gūta Sešu dienu laikā, un par to, ka 2000 gadu ilgais sapnis un lūgšana “uz tikšanos nākamgad Jeruzalemā” ir piepildījies.

Šī svētku diena tiek atzīmēta Ijara 28. dienā (parasti maija beigās vai jūnija sākumā pēc solārā kalendāra).

Kopš Neatkarības kara 1948. gadā līdz pat 1967. gadam Jeruzaleme bija sadalīta. Rietumu daļa piederēja izraēliešiem, bet austrumu daļa, izņemot Skopus kalnu, bija Jordānijas karalistes pārvaldē. Kad austrumu daļa tika atbrīvota, tika sagrauti mūri, kas sadalīja pilsētu un pēc trīs nedēļām Knesets izdeva likumu apvienot pilsētu un pasludināja Izraēlas suverenitāti arī pār austrumu daļu.

Pēc gada tika pieņemts lēmums svinēt Jeruzalemes dienu – pilsētas apvienošanu un ebreju tautas saikni ar Jeruzalemi, kas pastāv kopš sendienām.

Diennakts lūgšanas Jeruzalemes dienas svētkos

Saasinoties cīņai par Jeruzalemi, „Tautu lūgšanu nama” vadītājs Toms Hess aicina kristiešus pasaulē lūgt par mieru Jeruzalemē katra gada 7. jūnijā. Kristieši tiek mudināti paust solidaritāti ar Jeruzalemi un tās Ķēniņu (Mat.5:35; Ps.48:3). Mēs atcerēsimies un pateiksimies Dievam par to, ka pēc tūkstošiem gadu šajā vēsturiskajā dienā 1967. gada 7. jūnijā, Jeruzaleme atkal tika apvienota un atjaunota kā Izraēlas galvaspilsēta (Lūk.21:24-33). Tā kā šī diena ebreju kalendārā katru gadu iekrīt citā datumā, mēs esam izvēlējušies atcerēties dienu, kad faktiski Jeruzalemes austrumu daļa tika atbrīvota 1967. gadā.

Mēs aicinām draudzes un kristīgās kalpošanas katru gadu 7. jūnijā ņemt dalību diennakts lūgšanās par Jeruzalemi, aizlūdzot, lai Jeruzaleme paliktu Izraēlas nedalāmā un mūžīgā galvaspilsēta, kā to noteicis ķēniņš Dāvids. Lūgsim arī par Izraēlas iedzīvotājiem – ebrejiem un arābiem, kā arī par Tuvajiem Austrumiem, lai brāļu starpā atnāk izlīgums Dievā un lai viņi kļūtu par svētību zemes virsū (Jes.19:23-25). Kā Dievs pasargāja Izraēlu ķēniņa Jošafata valdīšanas laikā, kad ebreju tauta viņu pielūdza, tāpat mēs ticam, ka arī šodien Dievs pasargās Savu tautu, kad mēs kopīgi Viņu lūgsim. (www.jhopfan.org)

Izraēla pateicas kristiešiem pasaulē par atbalstu

Jeruzalemes mēra padomnieks Jaakovs Avraami vēstulē Lūgšanu dienas organizatoram Tomam Hesam izteicis pateicību par kristiešu atbalstu:

„Jeruzalemes dienas svētkus gaidot, man ir liels prieks Jeruzalemes mēra vārdā nodot Jums vissiltākos sveicienus no ebreju tautas un Izraēlas valsts mūžīgās galvaspilsētas!

Jūsu lūgšanas un atbalsts Jeruzalemes dienā iedvesmo Jeruzalemes iedzīvotājus un Izraēlas tautu. Jūsu pašaizliedzīgā nodošanās un ārkārtīgās pūles dod mums spēku un iedrošinājumu.

Uz drīzu tikšanos Jeruzalemē!

Nobeidzot, vēlos citēt 122. psalma vārdus: „Es priecājos, kad viņi teica man: Iesim uz Kunga namu. Mūsu kājas stāvēs tavos vārtos, Jeruzaleme.”

Savukārt, Izraēlas Ārlietu ministrs Avigdors Libermans šādi uzrunāja visus kristiešus, kuri vienosies lūgšanās par mieru Jeruzalemē 7.jūnijā:

„Dārgie draugi! Izraēlas valsts vārdā es vēlos pateikties jums par jūsu nebeidzamo  atbalstu, apņēmību un lūgšanām par Izraēlu, jo īpaši – par mūsu mūžīgo galvaspilsētu Jeruzalemi!

Šajā vēsturiskajā dienā, kad mēs atzīmējam Jeruzalemes apvienošanu, mēs svinam tūkstošiem gadu sena ebreju tautas sapņa piepildīšanos: „Mūsu kājas stāvēs tavos vārtos, Jeruzaleme” (Ps.122:2-3).

Kopš ķēniņa Dāvida laikiem Jeruzaleme vienmēr ir bijusi un būs ebreju tautas sirds un dvēsele. Izsūtījumā Bābelē ebreju tauta nemitīgi lūdza un ilgojās pēc praviešu vārdu piepildījuma – Izraēla nama atgriešanās Ciānā (Ps.137).

Šodien visur sastopami radikālisma draudi. Aizvien biežāk dzird balsis, kas sauc pēc Izraēlas izpostīšanas, ignorējot ebreju tautas vēsturiskās un Dieva dotās tiesības uz Zemi.

Pagājušo mēnešu laikā arābu valstīs Tuvajos Austrumos pastiprinājusies nestabilitāte, ir notikušas neskaitāmas demonstrācijas, kurās tiek pieprasītas režīma reformas. Minoritātes, konkrēti – kristiešu draudzes šajās zemēs tiek vajātas un cieš no musulmaņu fanātiķiem. Šī iemesla dēļ tūkstošiem kristiešu pamet Tuvos Austrumus un kristiešu iedzīvotāju skaits sarūk ik dienu. No otras puses, Izraēla, vienīgā stabilā valsts Tuvajos Austrumos, joprojām ir vieta, kur kristieši var mierīgi dzīvot. Kristīgā kopiena Izraēlā aug katru gadu.

Mēs esam pateicīgi, ka visi kopā, pateicoties jūsu solidaritātei un lūgšanām, mēs spēsim uzvarēt šos izaicinājumus. Patiešām, kā ķēniņš Dāvids ir sacījis: „Lūgsim par mieru Jeruzalemē! Tiem labi klāsies, kas tevi mīl!” (Ps.122:6).

Paldies jums un lai Dievs jūs visus svētī!”

Latvijā

Arī Latvijā Izraēlas vēstnieks Naftali Tamir šī gada maijā izteica pateicību kristiešiem par atbalstu ebreju tautai un valstij vēstniecības rīkotajās svinībās par godu Izraēlas valsts 63. gadadienai.

Savukārt, rabīns M. Barkāns aicināja kristiešus Latvijā, kuri vēlas paust solidaritāti ar ebreju tautu, pievienoties ikgadējam „Dzīvo gājienam” Rīgā, 4. jūlijā – Holokausta upuru piemiņas dienā Latvijā. Pulcēšanās notiks pl.11:00 pie Vecās Ebreju kapsētas bijušā Rīgas geto rajonā un gājiens virzīsies pa geto ielām uz memoriālu Lielās Horālās sinagogas vietā Gogoļa ielā, kur notiks piemiņas mītiņš pl.12:00. Vairāk informācijas lasiet ebreju reliģiskās draudzes „Šamir” mājas lapā www.shamir.lv/.

Starptautiskās kristiešu vēstniecības ciešā saikne ar Jeruzalemi

Kad 1980. gadā Izraēlas parlaments pasludināja Jeruzalemi par nedalāmu un mūžīgu Izraēlas valsts galvaspilsētu – tieši tādu, kādu nodibināja ķēniņš Dāvids gandrīz 3000 gadu atpakaļ, starptautiskajā arēnā izskanēja protestu vētra, kā rezultātā 13 ārvalstu vēstniecības Jeruzalemē tika slēgtas.

Kristieši, kas tajā laikā Izraēlā svinēja Lieveņu svētkus, izjuta Izraēlas sāpi par ārvalstu negatīvo nostāju, kā arī sajuta Kunga aicinājumu atvērt Kristiešu vēstniecību Lielā Ķēniņa pilsētā. Tai tika dots nosaukums „Starptautiskā kristiešu vēstniecība Jeruzalemē”, jo tā pārstāv kristiešus visā pasaulē, kuri atbalsta Izraēlu un runā svētības vārdus pār to. Kopš tā laika jau 30 gadus vēstniecība ir uzticami pildījusi Dieva dotos uzdevumus: praktiski atbalstīt Izraēlas iedzīvotājus un atklāt Draudzei pasaulē Dieva plānus saistībā ar Izraēlu. Dieva dotais uzdevums vēstniecībai ir palīdzēt ebreju tautai atgriezties savu tēvu zemē, kā arī atgriezties pie sava Dieva, Izraēla Dieva. 30 gadu laikā ICEJ darbs ir aizsniedzis simtiem tūkstošus kristiešu un ebreju pasaulē. Kristiešu vēstniecības nostāja attiecībā par Izraēlas galvaspilsētu ir viennozīmīgi un nepārprotami – par vienotu un nedalāmu Jeruzalemi. „Ja jūs vēlaties mieru Jeruzalemē, tad palīdziet mums saglabāt vienotu Jeruzalemi”, – sacījis kāds Izraēlas valdības pārstāvis. (www.icej.org)

Divu valstu risinājums

Kādēļ Palestīna? Palestim tulkojumā no latīņu valodas nozīmē filistieši, bet Palestin – Filistija. Lai apkaunotu ebrejus, Romas imperators Publijs Aelijs Adrians 135. gadā pēc Kristus Jūdeju pārdēvēja par Sīriju – Palestīnu, apvienojot divu lielāko jūdu ienaidnieku vārdus: sīriešu un filistiešu. Vēlāk Sīriju Palestīnu sāka saukt vienkārši par Palestīnu, bet tās iedzīvotājus par palestīniešiem. Tautas, kuras apdzīvoja Kānaāna zemi, pirms Dievs to deva Izraēlam uz mūžīgiem laikiem, vairs neeksistē. Filistieši, par kuriem tagad sevi dēvē arābi – palestīnieši, bija izceļojuši no Krētas salas un sākotnēji apmetās uz dzīvi Ēģiptē. 1176.gadā pirms Kristus faraons Ramzes III izraidīja filistiešus uz Gazas rajonu starp Ēģipti un Izraēlu, kuru vēlāk nosauca par Filistiju. 1.gs. filistieši cieta sakāvi, karojot pret Izraēlu. Imperators Augusts Cēzars atdeva filistiešu zemi ķēniņam Hērodam un filistiešu ēra beidzās.

Jeruzaleme tika pārdēvēta par Aelija Kapitolina imperatora un romiešu dieva Jupitera Kapitolija vārdā. Tempļa kalnā uzcēla templi Jupiteram un aizliedza ebrejiem spert kāju Jeruzalemē. Kad musulmaņi iekaroja Izraēlu, tā jau saucās Palestīna. Tikai 1948. gadā, ebrejiem atgūstot tiesības uz savu zemi, Izraēlai radās iespēja atbrīvoties no sava pseidonīma.

Palestīnas valsts autonomija, kuru vadītu palestīnieši, nekad nav pastāvējusi. Nekad nav bijusi tāda palestīniešu valoda, nav tādas palestīniešu kultūras. Kopš ebreju valsts krišanas līdz pat britu mandātam, teritorija, kuru dēvē par Palestīnu, nekad nav bijusi valsts ar noteiktām robežām. Tai nebija nekā, izņemot administratīvās robežlīnijas.

Tanī pašā laikā nekad nav bijis tāds periods vēsturē, kad neviens ebrejs nebūtu apdzīvojis Kānaāna zemi. Palestīnieši runā tajā pašā valodā, kāda ir arābu zemēs, viņiem ir tā pati reliģija un kultūra. Palestīniešus kā atsevišķu tautu mākslīgi ieviesa apmēram pirms 30 gadiem. (Israel and the Bible, No.16, 2004) Pirms Izraēlas valsts atjaunošanas tajā dzīvoja gan ebreji, gan arābi. Izraēla arābus nepadzina. Pamest savas mājas arābiem lika apkārtējās arābu valstis, kamēr to armijas attīrīs teritoriju no ebrejiem. Tagad šie bēgļi tiek izmantoti kā politisks ierocis ceļā uz Palestīnas valsts dibināšanu. Bēgļu gaitās devās 800 000 arābu. Neticami, bet gandrīz tik pat ebreju vienlaicīgi pameta arābu valstis. Tika panākts de facto par iedzīvotāju apmaiņu. Tomēr arābu valstis uzstāj, ka 5 miljoni bēgļu palikuši bez mājām un vēlas “atgriezties Palestīnā”. 95% tā saukto palestīniešu (arābu) bēgļu nekad ne no kurienes nav bēguši. Tomēr šo statusu lieto, lai miljoniem arābu (ieskaitot “bēgļu” bērnus, mazbērnus un mazbērnu bērnus) būtu tiesības iebraukt Izraēlā uz pastāvīgu dzīvi. (4/01/2005 Prophetic Update) Jaunais paletīniešu līderis Mahmud Abbas ir apņēmies risināt “bēgļu jautājumu”. Izraēlai būs grūti sagremot faktu, ka ebreji (5 miljoni) savā zemē, iespējams, kļūs par minoritāti un ka uz zemes, kuru tā ieguva Sešu dienu karā 1967.g., tiks pasludināta Palestīnas – arābu valsts. Arābiem jau ir vairāk nekā 20 valstis, bet ebrejiem viena vienīga un to pašu viņiem grib atņemt! Jautājums – ko Izraēla un pasaule darīs, kad gaidāmā miera vietā Palestīnas valdība paziņos, ka vēlas vienas valsts risinājumu jeb visu Izraēlas zemi? (Israel Today No.64,72) (No I.Saulītes sagatavotā materiāla Žurnālam „Tikšanās”   2005.gada maijā „Izraēla vai Palestīna”)

Mēs varam atsaukties – būt sargi uz mūriem

“Pār taviem mūriem, Jeruzāleme, Es iecēlu sargus, tie necietīs klusu ne dienu, ne nakti.” Jūs, kam jādomā par To Kungu, neliecieties mierā
7 un nemitieties Viņam atgādināt, kamēr Viņš neizveido Jeruzālemi un nepadara to slavenu virs zemes. Jes.62:6-7

Ciānas dēļ es neklusēšu un Jeruzālemes dēļ es nerimšu, kamēr tās taisnība aust kā rīta saule un tās pestīšana atspīd kā degoša lāpa,
kamēr tautas redzēs tavu taisnību, visi ķēniņi tavu godību un tevi sauks jaunā vārdā, ko noteiks Tā Kunga mute.
Un tu būsi skaists vainags Tā Kunga rokā un ķēniņa galvas rota tava Dieva rokā.
Tevi vairs nesauks: Atstātā, nedz tavu zemi: Tuksnesis, bet tevi sauks: Pie kā Man labs prāts un tavu zemi: Salaulātā. Jo Tam Kungam būs labs prāts pie tevis, un tava zeme būs it kā salaulāta ar Viņu. Jes.62:1-4

Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo ir jau laiks tai žēlastību parādīt: noteiktā žēlastības stunda tai ir situsi,
jo Tavi kalpi mīl tās akmeņus un nožēlo, ka tā guļ pīšļos, un vēlētos, lai taču tautas bītos Tā Kunga Vārda un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību, kad Tas Kungs Ciānu uzcels un parādīsies visā Savā spožumā. Ps.102:14-17

© ICEJ Latvia

2011. gada jūnijs

Materiālu sagatavoja un tulkoja Ilze Saulīte

info@icej.lv

Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgo godību, ja mēs neņemam vērā to, kas ir redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs. 2.Korientiešiem 4:17

Vai esat skrējuši un domājuši, kad beidzot pienāks finišs? Vai nav tā, ka pārskrienot pāri sarkanai finiša līnijai, uzreiz aizmirstat to, ka bija grūti un pāris mirkļus, kad gribējās apstāties un izstāties? Vai nav tā, ka prieks par finišu, aizēno tos brīžus, kad bija grūti skriet? Vai redzot citus apstājoties, reizēm nepiezogas domas, ka arī tu varētu apstāties? Šo mēnesi manā Spektra sadaļā tēma ir pārbaudījumi. Godīgi sakot, kad saņēmu šo tēmu, es sākotnēji cerēju, ka beigās tematika būs cita. Tomēr atskatoties uz šo mēnesi, varu tikai apliecināt sen zināmo patiesību, ka pārbaudījumi ir mūsu iespējas, Tie mūs norūda un mēs piepildāmies aizvien vairāk ar Dieva spēku un klātbūtni. Šādos brīžos varam iemācīties paļauties uz Dievu neatkarīgi no situācijas un apstākļiem. Pie Viņa mēs varam iegūt šo mieru, ko pasaule meklē citos veidos.

Kad domas zīmē ainiņas

Mēneša sākumā man pienāca elektrības rēķins vairāku simtu latu apmēra. Ja sākotnēji varēja likties, ka skaitītājs nav pareizi nolasīts, bet nē, pēc skaitļiem viss bija kārtībā. Turklāt par šo rēķinu, uzzināju tieši dienā, kad bija ļoti daudz darba un stress sita augstu vilni. Tāpēc jaunums par elektrības rēķinu bija „saldais ēdiens”. Tanī dienā bija smagi, lai gan tolaik koki sāka atvērt ziedu pumpurus un gaisā smaržoja pēc vasaras, es iznācu no darba norūpējusies, turklāt bonusā – rēķins. Protams, ka pirmajā brīdi pie manis centās piekļūt domas, kuras spītīgi centās zīmēt pelēcīgas ainas. Jēzum izteicu, ka vairs nespēju, ka visa ir par daudz, ka man nav spēka, tādējādi savu nespēku atdevu Viņam. Manī nonāca pārdabisks miers un es devos jaukā vakara pastaigā, jo zināju, ka Dievs vienmēr ir uzticams. Turklāt tanī vakarā atcerējos arī savu šā mēneša Spektra saņemto tēmu. Nākamā dienā viss atrisinājās, nama pārvaldnieks bija ļoti saprotošs, norādīja uz kļūdu un rēķinu pārrēķināja.

Neinteresē, ko citi saka

Nākamie pārbaudījumi bija saistībā ar mana brāļa ģimeni. Nerakstīšu gari un plaši, kas bija par lietu, jo tas nav svarīgi, jo ikviens zina, ka laikā, kad tev tuviem un dārgiem cilvēkiem ir grūti, tev sāp sirds. Arī šajā ziņā, tikai Dievs spēja mani mierināt, jo Viņš atgādināja to, ka Viņš ir uzticams, ka Viņš man ir devis brīnišķīgu ģimeni, un mēs visi kopā esam spēks. Pirmās divas dienas bija ļoti grūtas, un noliekot telefona klausuli, raudāju, lai arī to sarunā neizrādīju. Tomēr pēc šīm divām dienām, Dievs man deva mieru un stingru pārliecību par lietām, kuras nav, it kā tās jau būtu. Dievs stiprināja mani un piepildīja ar Svēto Garu, ka varēju stiprināt sev mīļos cilvēkus. Es saņēmu apstiprinājumu, ka mani neinteresē, ko ārsti, vai citi cilvēki saka, jo mani tas neinteresē, jo mēs dzīvojam saskaņā ar Dieva Vārdu. Viņš mūs ir dārgi atpircis, un Viņa Vārds to apstiprina, tāpēc pārējais mani neinteresē. Vai sākt tā domāt ir viegli? Vai prātā nenāk cita veida – pretējas domas? Šādi sākt domāt mēs nevaram paši no sevis, bet tikai un vienīgi pateicoties Dievam par Viņa žēlastību un mīlestību. Protams, ka nepareizās bultas cenšas mūs noķert un savainot, tomēr mums ir vara tās salauzt, jo Jēzus Kristus ir Uzvarētājs mūžīgi mūžos.

Visu spējam Viņa spēkā

Pēdējā sadaļa ir veltīta man, mēneša vidū viss tika darīts, lai vāveres ritenis ikdienā būtu uzņēmis straujus apgriezienus. Prātu bombardēja tik dažāds domu virpulis, kurš centās izsist no paļaušanās uz Dievu. Reizēm bija tik grūti, ka likās, nu viss es vairs nespēju, visa ir par daudz. Tomēr Viņa Vārdā ir skaidri teikts, ka mēs visu spējam Tā spēkā, kas dara mūs stiprus. Lūgšana, evaņģelizācija un Dieva Vārds ir izeja no nepareizas domāšanas. Ja Dieva Vārdā ir teikts, ka mūsu labākas dienas ir priekšā, tad tā tas arī ir. Ja Dieva Vārdā ir teikts, ka Dievs ir Mīlestība un Viņš VIENMĒR ir uzticams, tad tā arī ir. Ja Bībelē ir rakstīts, ka katru mirkli Viņš ir kopā ar mums, jo mūsos mājo Tā Gars, kurš Jēzu Kristu ir uzmodinājis no mirušajiem, tad tā arī ir. Mēs visu spējam Dieva spēkā, jo Viņš ir mūsu spēks jebkurā situācijā. Dievs ir vienmēr kopā ar mums, Viņš nekad neatstāj savus bērnus. Šajā mēnesī Dievs vairākas reizes man atgādināja, ka Viņš mīl mani, un vienā no dievkalpojumiem Viņš man norādīja: kā es tevi varu nemīlēt, ja Es tevi Pats esmu radījis? Vai tas nav kolosāli? Tāpēc izmantosim pārbaudījumus kā iespējas, lai vēl vairāk tuvotos Dievam. Lai jums svētīgs šis siltais un vasarīgais mēnesis. Baudīsim šo laiku un neaizmirsīsim lūgt par saviem nekristīgajiem draugiem un dzīvosim Svētā Gara sadraudzībā un mīlestībā! Jūlija tēma būs ļoti interesanta, bet tas pēc mēneša!