Pārdomas: „…(SC) arī ir tādi paši cilvēki kā citās koalīcijās, ja līdz šim iepriekšējās nav spējušas neko labu izdarīt, kā tikai zagt, tad jālaiž valdībā (SC). Jāatstāj malā tā uz nacionālo naidu kurināto vēsturi. Jāaizmirst. Jāiet tālāk. Politikā nav vietas vēsturei… Kristiešiem ir jābūt miera nesējiem…”

Jautājums: „…Vai tad Bībelē ir teikts, ka (SC) nav jāpieņem valdībā, bet (VL) jāpieņem…?”

„Vēsturei politika nav vajadzīga, politikai ir vajadzīga vēsture.” – Doktors, Latvijas Universitātes profesors Inesis Feldmanis

Atbilde: Šo domu varētu turpināt: nelasiet Veco Derību, jo tā ir vēsture. Kristiešiem nav jādomā par Vecās Derības laikiem, mēs taču dzīvojām Jaunās Derības laikos un mums jāskatās uz priekšu drošā jaunu dvēseļu pestīšanas nākotnē.

Vai Latvija ir kāda jaundibināta valsts bez pagātnes? Tā varētu spriest, ja mēs pēkšņi nokļūtu uz kādas neapdzīvotas salas un nonākušie uz tās kopā nolemtu, ka dibināsim jaunu valsti bez vēsturiskās pagātnes. Taču arī tad, jaundibinātā valsts tiktu balstīta uz kādiem noteiktiem principiem, piemēram, ņemtu vērā līderu krātās dzīves pieredzi, paļaušanos uz savu pasaules modeli un izpratni par to, kas jāpiezīmē arī tiek balstīta uz pagātni. Gribam mēs to vai nē, bet laika telpas likumu (Pagātni, tagadni un nākotni) izmainīt mēs nevaram. Diemžēl mēs nevaram virzīties dzīvē uz priekšu, ja neņemam vērā šīs likumsakarības.

(SC) viens no līderiem jau bija izteicis domu, ka mūsu politika būtu jāvirza, kā viņš teica „sākt visu no baltas lapas” diemžēl tas nav iespējams, jo Latvija nav jaundibināta valsts. Kaut arī (SC) izteicis vēlmi sākt no baltas lapas, taču pati savu politisko karjeru sāk vadoties tieši no aplama vēsturiskā aspekta.

Kāda ir garantija, ka (SC) nezags, ja tā jau tagad zog! Zog Latvijas vēsturi! Arī 10. Saeimas laikā zaga balsošanas laikā latviešu tautai nozīmīgu jautājumu risināšanu. Tagad, lai tikai iekļūtu satiksmes ministrijas krēslā ir gatavi attiekties no savas pozīcijas, ka Latvija nav bijusi okupēta. Ko Jūs vēl taisāties no tādiem sagaidīt?

Latvijas vēsture ir tāda kāda tā ir. Iespējami viedokļi un interpretācijas, bet vēsture ir nemainīga. Vēsturi izmainīt vai pārrakstīt sev vēlamā veidā nav iespējams. Mums ir tā jāizvērtē, jāpieņem, jāizloba pieņemtās kļūdas un censties nākotnē tās vairs neatkārtot.

Kā rodas nacionālā naida kurināšana Latvijā? Atbilde seko nākošā jautājuma apskatā.

Tā kā ir tikai viens ceļš Jēzus Kristus, tā ir arī viens ceļš Latvija bija okupēta. Un krievvalodīgajiem un cittautiešiem ar to ir jāsamierinās un jāpieņem.

Jā, kristiešiem ir jābūt miera nesējiem. Taču samierināšanās ar savu vai citu grēku un meliem nav pieļaujama. Ja kristieši to dara, tātad viņi kļūst līdzatkarīgi, attaisnodami cilvēku nepareizo rīcību. Kristiešiem nav attaisnojuma nerunāt par netaisnību vienalga kādā līmenī tā arī būtu. Jāņem vērā arī to, kas teikts Bībelē, ja tu redzi, ka Tavs brālis dara nepareizi, pamāci un paskubini. Tādējādi izriet, ka kristiešiem ir jābūt ne tikai miera nesējiem, bet arī brīvības cīņas nesējiem!

Jautājums: „…Vai tad Bībelē ir teikts, ka (SC) nav jāpieņem valdībā, bet (VL) jāpieņem…?”

Atbilde: Cik paradoksāli tas arī nebūtu, bet visas atbildes uz jebkuru jautājumu ir atrodamas Bībelē. Arī šajā gadījumā.

Cik tālu nonāk Latvijas tauta bez Dieva atziņas un nacionālas pašapziņas? Ieskatīsimies vērīgi tagadējos politiskos procesos.

Latvijas varas atdošana bez cīņas iepriekš slēptās liberālās propagandas ietekmē, bet tagad atklātā formā, kuras viens no uzstādījumiem ir homoseksuālistu tiesību līdzvērtīga pozicionēšana ģimenes vērtībām ar Zatleru priekšgalā, tautu ved vēl dziļākā lāstā. Izdabāšana miera labad (SC) tautu ved atpakaļ uz mokošo Ēģipti paša zemē.

Latvija aizvien vairāk un dziļāk turpina ceļu uz pašdegredāciju un pašiznīcināšanos.

Vēsture atkārtojas

Ebreji garā ceļa posmā uz apsolīto zemi, nespēdami pierast, ka kļuvuši brīvi no jebkādas virskundzības, tomēr atgriezās pie tā, kā tika mācīti svešā tautā un svešā zemē. Elku pielūgšana. Ebreji izlēja no zelta teļu un sāka to pielūgt. Saprotams, ka tā bija ērtāk un tā bija pierasta lieta.

Atgriezties pie vecā kaut arī aplamā ir verdziska dziņa. Taču, kad ebreji saprata kļūdu, tad centās to izskaust no savas domāšanas veida ar Dieva palīdzību. Tad, kad tā kļuva brīva domās un darbos Dievs savu tautu ieveda apsolītajā zemē Izraēlā. Lai tas notiktu bija nepieciešami 40 gadi.

Kaut arī latviešu tauta ir brīva un atguvusi savas zemes neatkarību, tomēr jau 20 gadu laikā dodas aizvien dziļākā atkarībā no apkārtējo lielāku tautu ietekmes, verdziskā mānijā, kā akli un kurli būdami. No vienas puses latvieši ir brīvi savā zemē, bet no otras puses šķiet, ka tie joprojām dzīvo okupācijas važās paši labprātīgi ļaudamies. Brīva tauta, tomēr neredzamās važās. Ļaudami, ka latviskās un nacionālās vērtības tiek noniecinātas un apkaunotas. Padošanās ir kā asinīs iedzīts? Vai tiešām ir tāda latviešu tauta? Vai arī ir kāds, kurš vēlas, lai par sevi tā domātu, tādējādi vājinot vienotību, spēkus un pašcieņu. Kāpēc latvieši tam ļaujas? Atbilde ir viena: tauta bez Dieva atziņas- pazūd un izmirst. Tāda ir latviešu izvēle – dzīve bez Dieva, bez ticības, bez nākotnes. Kas vien atliek kā padoties pārspēkam, ja nezin, ka ir brīva un neatkarīga. Brīva tauta, kura savu spēku var smelties Dievā un ticībā saviem spēkiem.

Cik gadi vēl ir nepieciešami latviešu tautai, lai saprastu, ka Latvija ir latviešu Tēvzeme un dzimtene? Cik vēl gadi ir nepieciešami, lai saprastu, ka Latvijā noteicēji ir latvieši? Cik gadi vēl ir nepieciešami, lai latvieši saprastu, ka vairs tālāk tā dzīvot nevar? Cik gadi ir nepieciešami, lai latvieši saprastu, ka padoties nav vērts ne liberālismam, ne postsociālisma, ne arī homoseksuālistu propagandai, bet gan ir no visas sirds vērts padoties Dievam, jo tikai ar Dieva atziņu latviešu tauta spējīga atdzimt. Tikai ar Dieva spēku, spēj patriekt visus, kas nostājas latviešu ceļā. Tikai ar Dieva atziņu spēj vairoties un attīstīties paša zemē. Tikai ar Dieva atziņu tā spēj visu ko vien var iedomāties. Ebreju tautai bija nepieciešami 40 gadi, lai to saprastu. Cik gadi nepieciešami latviešu tautai?

Var jau teikt, ka latviešu tauta nepielūdz elku zelta teļa izskatā, taču nemelosim paši sev. Latvija pielūdz jebkādu piedāvāto politisko programmu, kuras būtība ir ar postošām idejām, lai tikai nevajadzētu valdīt pašiem. Svešajiem uzticēdami savus likteņus. It kā pieņemdami mazāko ļaunumu no lielākā. Uz ko latviešu tauta cer? Ja to neglābj Dievs, tad kurš glābs? Latvieši Zatleru padarījuši par Mesiju un kā apmāti auni tauta vēlēja par Zatlera „kompāniju”. Var jau teikt , ka tauta nezināja rezultātu, ka Zatlers iestāsies par homoseksuālistu interešu lobēšanu Latvijā un postsociālisma propagandas virzīšanu Latvijas zemē. Taču tas viss bija jau sen paredzams.

1. Bijušais Latvijas prezidents savā laikā ar homoseksuālistu palīdzību Ķīļi priekšgalā virzīja Latvijas ilgtermiņa programmu 2011-2013. Vai tā atbilda latviešu tautas nacionālām interesēm? Nu, taču nē!

2. Maskavas brauciens. Latvijas bijušais prezidents Zatlers atveda jaunas maksājuma saistības, neizejot pat ne uz kādu kompromisu, lai aizstāvētu un aizsargātu savas tautas intereses. Zatlers nepiedāvāja apmaksāt PSRS laikā vardarbīgi ieplūdinātai Latvijas teritorijā svešai tautai pensijas ar nosacījumu, ka Krievija atzīs savulaik veikto Latvijas okupāciju un izmaksās Latvijai sen gaidīto kompensāciju. Nē, Zatlers pazemīgi pakļāvās svešas tautas ietekmei. Bet tagad latviešu tauta ir ievēlējusi Zatleru tikai savādākā veidā. Uz ko gan tauta cerēja, ka Zatlers pēkšņi mainīsies? Tik lētticīgi tas viss ir noticis.

Apsveicu ar „uzvaru”

Latvieši sev par Mesiju izvēlējās Zatleru, pieņemot homoseksuālisma un liberālisma propagandu sev par virzošiem spēkiem. Krievi Latvijā sev par Mesiju izvēlējās(SC), kas attaisnotu viņu (vairākuma) naidu pret šo valsti. (Protams, ir arī lojāli Latvijai krievi, par tādiem nav runa) Neatzīstot Latvijas okupācijas faktu, saņemdami automātisko pilsonību Latvijā un tādējādi izveidotu divkopienu valsti un divvalodību Latvijā, jo tā tas viņuprāt pienākas.

Un tādā gadījumā par kādu integrāciju un lojalitāti Latvijā var būt runa?

Abas puses saņēmušas gaidīto. Noticis pat kaut kas vairāk par to, abiem spēkiem apvienojoties, kā viņi saka, tagad būšot vienota Latvija, bez sabiedrības šķelšanas un nacionālā naida kurināšanas un t.t. Uzvara notikusi? Iestāsies miers? Nekad! Šādā veidā nekad!

Taču ieskatīsimies ko par šādu uzvaru teikts Dieva Vārdā.

Latvijas tautas apvienošana?

„Tu arī vari iecelt sev par ķēniņu to, ko Tas Kungs, tavs Dievs, izraudzīs, un no savu tautas brāļu vidus tev būs sev iecelt ķēniņu; bet tu nedrīksti pār sevi celt svešinieku, vīru, kas nav tavs brālis. Viņam nebūs vairot zirgu skaitu, nedz vest tautu atpakaļ uz Ēģipti, lai vairotu zirgu skaitu.” (5.Moz. 17: 15-17)

Izraēla: Vēlos pievērst Jūsu uzmanību, ka gan Vecās Derības laikos, gan arī mūsdienās šis likums Izraēlā ir palicis nemainīgs. Izraēlā valdībā netiek cittautieši, kā arī īsteno karjeru politikā ateistam nav iespējams. tā ir uzticēta vienīgi un nelokāmi ebreju tautas pārstāvjiem. Izraēlā iekļūt valdībā ir liels gods un tas ir vispirms jānopelna. Jāpierāda, ka ir spējīgs valdīt un vairot nacionālās bagātības par godu savai tautai un Tēvzemei. Arī likumus pieņem ticīgie jūdaisti.

Latvija: Taču Latvijā viss ir otrādi. Valda svešie vai arī kangari. Vispirms vairojot savu zirgu skaitu jeb mūsdienu valodā sakot kapitālu, bet līdz latviešu tautas nacionālo apziņu vairošanu un labklājības celšanu joprojām netiek.

Kāda jaunievēlēta kristiete no Zatlera partijas savas draudzes mācītājam attiecībā par Zatlera lēmumu iet koalīcijā ar (SC) publiski paziņoja: „Tas ir labi, ka Jūs neesat pret!” Mācītājs izskatījās apstulbots, taču neko neteica un noklusēja. Ja kristiete kristieti publiski „noliek uz lāpstiņām”, tad kas ir gaidāms tālāk? Viņa pēc 11.Saeimas vēlēšanām centās it kā pateikt ,paldies, tiem draudzes locekļiem, kuri ir nobalsojuši par viņu, taču no garās runas tā arī nebija skaidrs, ko viņa vispār ar to visu vēlējās pateikt. Ko taisās darīt valdībā, ja nezin bibliskos principus attiecībā par valsts varu? Ja jaunievēlētā deputāte uzskata, ka tādējādi tiks apvienoti krievi un latvieši, tad viņai gan ir liela ticība, vai vienkārši naiva.

Piesegšanās un attaisnošanās ar kristīgām vērtībām, lai būtu valdībā? Tāda savienība ir latviešu tautas nodošana un vieglākā ceļa atrašana. Plats un ērti ejams ceļš, pa kuru cēlā solī iepriekš gāja deputāti – kristieši Šlesera partijā, tagad Zatlera savienībā. Var jau būt, ka labāk, ka viņi ir valdībā – mazāk grēka. Taču domājams, ka ar to ir par maz. Kristiešiem ir jāietekmē, nevis ļauties ietekmēt pašus. Tādēļ pirms kristieši iet valdībā, derētu ieskatīties Bībelē un atrast rakstu vietas attiecībā par valdīšanu un varu, lai par tādiem ietekmējamiem kristiešiem nebūtu jākaunas ne draudzēm, ne arī latviešu tautai.

Tālāk Bībelē mēs lasām: „jo Tas Kungs jums ir sacījis: neatgriezieties vairs pa šo ceļu. Viņš arī nedrīkst apņemt daudzas sievas, lai viņa sirdsprāts nenogriežas no Tā Kunga; lai viņš arī pārāk daudz nekrāj sev sudraba un zelta.”

Vai tas nozīmē, ka Dievs nevēlas, lai ķēniņš būtu bagāts? Ne gluži. Tas nozīmē, lai ķēniņš nekļūtu naudas kārs, tādējādi spēkus veltīgi izlietojot savas „dzīvītes iekārtošanās sīkumiem”, zaudējot fokusu par lielajām valsts mēroga lietām, kas jāizdara.

Ticība bez darbiem- mirusi

„Un, kad viņš būs apsēdies uz sava ķēniņa valsts troņa, tad lai viņš sev raksta norakstu no šīs bauslības grāmatas, kas pie priesteriem un levītiem. Un lai tā pie viņa paliek, un lai viņš to lasa ik dienas visu savu mūžu, ka viņš mācās bīties To Kungu, savu Dievu, un lai viņš tur visus šos baušļus un lai pilda visus šos likumus. Lai viņa sirds nepaaugstinās pār saviem brāļiem, lai viņš pats nenovēršas no baušļiem ne pa labi, ne pa kreisi, lai viņa dēlu valdīšanas laiks būtu jo ilgs viņa ķēniņa valstī Israēlā.”

Izraēla: Kāpēc 7 306 000 iedzīvotāju Izraēlā ir veiksmīgi un nodrošināti un kādā veidā sasniedz uzplaukumu klinšainā un tuksnešainā zemē? Jā, tā ir Dieva izredzētā tauta. Dievs deva apsolījumu par savu zemi. Ebreji to pieņēma, bet vai tāpēc viņi salika rokas kopā un gaidīja, ka Dievs visu izdarīs viņu vietā? Nē, ebreji joprojām dara visu, lai aizsargātu, uzturētu un vairotu savas nacionālās intereses. Ebreji apvieno, pirmkārt, Dieva baušļus jeb torru, pirmā vietā, nacionālās intereses otrā vietā. Savas teritorijas stingra apsargāšana un vienotības uzturēšana. Kā Izraēla sasniegusi vienotību? Patriotisma mācības un stingras integrēšanas rezultāts.

Jebkuram cittautietim Izraēlā jāpieņem Izraēlas likumi, nostādnes un ebreju tradīcijas. Tie, kuri nevēlas integrēties vēlams atstāt valsts teritoriju. Īsi un skaidri. Vai nu pieņem visu ebrejisko vai arī dodies turp no kurienes nākdams. Nekāda vienotības graušana Izraēlā nav pieņemama.

Latvija: Taču Latvija ar 2 224 230 iedzīvotāju skaitu nav veiksmīgi nodrošināta, kaut arī Latvija ir bagāta ar nacionāliem resursiem- tranzītu-ostu, zemi un mežu. Latvijā nacionālās vērtības nav svarīgas. Jebkurš cittautietis var pazemot latvieti pēc etniskās piederības, turklāt aizskart viņa goda jūtas nav sodāma rīcība. Strādājot apkalpojošā sfērā latvietim ir pienākums ar cittautieti runāt viņa valodā, kas nav starptautiskā angļu valoda. Latviešu valoda nav apsargāta no visām iespējamām pusēm, turklāt pašreiz tā ir tik nestabila kā nekad agrāk. Bet ņemot vērā, kas tagad notiks jaunievēlētā valdībā, tad drauds pastāv arī Latvijai kā nacionālai valstij. Faktiski tai tagad nav nekādas nozīmes, bet juridiski tikai laika jautājums.

Cittautiešu integrēšanās

Bībelē teikts „Bet Tas Kungs, tavs Dievs, negribēja uzklausīt Bileāmu, un Tas Kungs, tavs Dievs, pārvērta tev lāstu par svētību, tādēļ, ka Tas Kungs, tavs Dievs, tevi mīlēja. Tādēļ nemeklē nedz viņu mieru, nedz viņu labklājību visās tavās dienās – nemūžam. Nenievā edomieti, jo viņš ir tavs brālis; nenievā ēģiptieti, jo tu pats esi bijis piemitējs viņa zemē.” (5.Moz. 23: 6-9)

Izraēla: Kaut arī Izraēlā cittautieša pienākums ir integrēties ebreju sabiedrībā, tomēr pamatnācija-ebreji ciena gan savas zemes ciemiņus, gan arī Izraēlā mītošos cittautiešus. Tomēr tas nenozīmē, ka cittautiešiem ir ļauts šķelt sabiedrību ar saviem atšķirīgiem uzskatiem.

Arī kristīgā sabiedrībā jaunatnācējam ir nepieciešams integrēties draudzē. Pieņemt tās pamatnostādnes. Piemēram, cilvēks saņem pestīšanu caur grēka nožēlas lūgšanu, bet ja tas vēlas vairāk izprast Dieva nodomus viņa dzīvē un vēlas draudzību ar kristiešiem, viņam nepieciešams iziet Bībeles stundas un pieņemt ūdens kristības, kas ietilpst integrēšanās programmā kristīgā sabiedrībā. Nav cita ceļa. Vai Tu pieņem vai arī atkrīti, tā ir Tava izvēle.

Latvija: Iepriekš minētais ir saprotama lieta ikvienā civilizētā sabiedrībā, taču nez kāpēc ne Latvijā. Latviešus Latvijā integrē cittautiešu pārsvars.

Starp citu, ārvalstīs, ja citas tautas pārsvars pasniedz 25%, tad tas tiek dēvēts kā reāls drauds pamatnācijas eksistēšanai, Latvijā limits pārsniegts daudz vairāk, taču par draudiem Latvijā netiek runāts.

Kas šķeļ sabiedrību?

Latvija: Integrēšanās Latvijā divdesmit gadu laikā ir bijusi neveiksmīga. Ja integrēšanās programma tiktu veikta, tad šobrīd neizveidotos situācija, ka sveštautieši joprojām Latvijā dzīvo ar aplamiem un ar pilnīgi pretējiem uzskatiem, nekā pamatnācija. Tas arī ir par galveno iemeslu sabiedrības šķelšanai un naida kurināšanai, nevis, kas nav padarīts daudzu gadu garumā pie vainas atrast „upura jēru” (VL), kurai nav bijis nekāds sakars ar to.

Kā tagad Zatlers plāno apvienot divas pēc skaita līdzīgas taču ideoloģiski pilnīgi pretējas nācijas? Vienai būs jāpakļaujas otrai, vai arī otrai pirmajai. Vai, kā arī Zatlers necenstos izpatikt lielvarām un to spiedienam, taču, nav cita ceļa.

„Bērni, kas tiem piedzims trešā augumā, lai nāk Tā Kunga draudzē.”

Izraēla: Izraēlā arī šis punkts tiek ņemts vērā. Tiek uzskatīts, ja cittautietis ir veiksmīgi integrējies ebreju sabiedrībā, tad trešajā paaudzē, tas tiek pieņemts draudzē, taču tas neattiecas uz valdīšanu valdībā.

Latvija: Vēl pat pirmā paaudze netiek nomainīta, kopš 2. Pasaules kara, bet cittautietis, kurš nevēlas integrēties latviešu sabiedrībā un nepieņem patieso Latvijas vēsturi atrodas valdībā un cenšas ietekmēt valsts procesus šķeļot un graujot visu latvisko, bet latvietis bailēs to pieņem, jo kā jau sabiedrībā tiek pieņemts, ka pret pārsvaru nevari cīnīties, vai arī, ka viens karā neesi cīnītājs, tādēļ viss, kas latvietim atliek ir pieņemt pārsvara viedokli, uzskatus un integrēties pašam un rusificēties.

Apvienošana?

Bībelē ir teikts: „Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs.” (Mat. 6: 24)

Ja viens politisks spēks saka, ka Latvija nav bijusi okupēta, bet otrs politisks spēks uzskata, ka tā ir bijusi okupēta, tad kā šajā gadījumā ir iespējams apvienoties?

Ja viens politisks spēks iestājas par ģimenes vērtībām, bet otrs par homoseksuālistu interesēm, tad kā tās spētu apvienoties?

Ja viens politisks spēks uzskata, ka jānostiprina nacionālās vērtības, bet otrs uzskata, ka nacionālās vērtības ir pārāk radikālas un revolucionāras un pat nosodošas, turklāt uzskatot, ka tagad ir vitāli svarīgs dzelzceļa savienojums starp Maskavu un Rīgu, nevis starp Latviju un Eiropu, Tad kā tās varētu apvienoties?

Tāda apvienošana ir līdzīgi, kā teikt, ka Bībele ir patiesa, bet Jēzus Kristus nav Dieva Dēls, bet ,piemēram, kāds pravietis, vai vienkārši labs cilvēks.

Tāda apvienošana ir līdzīgi, kā teikt, ka Izraēlai jāpieņem musulmaņu ideoloģija un islāms, lai būtu ar tiem vienoti un pastāvētu miers austrumu reģionā.

Skaidra lieta, ka abus ideoloģiski pretējos politiskos spēkus Latvijā varētu apvienot tikai viens spēks un ceļš – Jēzus Kristus, taču ko darīt tagad?

Lūgt un ticēt, ka varbūt kādreiz pamatnācijas intereses Latvijā tiks nostādītas pirmajā vietā un līdz ar to varētu pielāgot arī cittautiešu vajadzības balstoties uz pamatnācijas vērtībām, interesēm un ideāliem?  Var būt! Arī tā ir izeja!

Taču tagad tā ir tikai un vienīgi palaga raustīšana uz pretējām pusēm un etniskā, vai kā tagad bieži lietots un padarīts par biedējošu vārdu „nacionālā” naida kurināšana un sabiedrības šķelšana turpināsies.

Patiesība dara brīvu

Bībelē teikts: „un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus”. (Jāņa 8:32)

Latvija balstīta uz puspatiesībām un aklu pakļaušanos austrumu vai rietumu lielvaru interešu īstenošanai, nekur tālu attīstībā neaizies.

Pretējie spēki šajos pēdējos gados ir bijuši labi gatavojušies savam uznācienam, klusi un mierīgi, viltīgi un zaglīgi, kas pompozi parādās kā Latvijas Mesijas. Atšķirībā no (VL), kura cieš ik reizi, kad atver savu muti. Latvijas Mesijas ir ar raitu valodiņu un izskolotu sevis pasniegšanu sabiedrībā. Tagad viņi zin, ka ar revolūciju tādā izpratnē kāda tā bija pagātnē, savu plānu realizēšanā uz priekšu netikt, tāpēc jāizliekas, ka it kā tagad, lai tiktu satiksmes ministrijas krēslā, ir jāpasaka, ka Latvija tomēr bijusi okupēta un līdz ko tiks visos posteņos, kuros izplānots, Latvija tikai redzēs kādu cilpu savā kaklā pati ir uzkārusi.

Ko sēsi to pļausi

Ko gan Latvija citu ir gaidījusi, ja divdesmit gadu laikā nav nostiprinātas nacionālās intereses un robežas, nav rūpējušies par cittautiešu integrāciju Latvijā, par patriotismu un Tēvijas mīlestību mācīšanu vispār nerunājot. Latvijas interešu kopšana nav notikusi ne vietējā, ne arī starptautiskā mērogā.

Līdz šim Latviešu tauta ir uzskatījusi, ka tas viss ir mazsvarīgi, galvenais, ka būtu labklājība un darba vietas nodrošinājums, taču uz kāda pamata, lai tas vispār nāktu? Ko latvieši ir sējuši visu šo gadu laikā? Bailēs dzīvodami un verdzības garā.

Tad kādus rezultātus bijām gaidījuši?

Oligarhu nedienas ir tikai pumpuriņi, salīdzinājumā ar tām puķītēm, kas tagad nāk.

Nav runa par to, ka (VL) ir „bez traipa un krunciņas”.() Nav arī runa, ka (VL) visu dara pareizi un ideāli, ņemot vērā, ka tajā ir pārsvarā jauni taču progresīvi un perspektīvi cilvēki, bet ir runa par to, ka ar (LV) palīdzību Latvijā vismaz sāktu to nacionālo virzības kursu, kas bija jāuzsāk 20 gadus atpakaļ.

Kāds risinājums?

Naivi domāt, ka par Latviju parūpēsies kādi citi labāk, nekā no bailēm brīvi un pestīti latviešu bāleliņi. Latvijai ir vajadzīga nacionālā un kristīgā ATMODA! Jo ātrāk, jo labāk!

Pamatnācijas intereses Latvijā ir jānostāda pirmajā vietā un līdz ar to varētu pielāgot arī cittautiešu vajadzības balstoties uz pamatnācijas vērtībām, interesēm un ideāliem.

Nav pieļaujama latviešu tautas cieņas aizskaršana un publiska pazemošana. Nav pieļaujama latviešu tautas apziņas vājināšana un apzināta graušana.

Ir jāpieņem vienota Latvijas vēsture un latviešiem jāiemācās sargāt Latvijas vienotība.

Neļaut latviešu tautai justies neaizsargātai ne politiski, ne vēsturiski, ne sociālā jomā.

Neļaut Latvijas krievu mēdijos apgānīt un atklāti ņirgāties par latviešu tautu un tās interesēm valdības mērogā. Tādām rīcībām nedrīkst būt attaisnojuma ar nosaukumu „brīvā prese” visam ir savas robežas un tās juridiski Latvijā ir jāpieņem ar steigu.

Ir jāveido tiesiska valsts, kas visiem spēkiem ir grauta.

Un tad iespējams runāt par vienotības pastāvēšanu un mieru starp tautām Latvijā. Cita ceļa nav!

Lai Dievs svētī Latviju!

„Kurš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti?” (Mat.6: 27)

Aizvien vairāk pasaulē statistika liecina, ka cilvēka mūžs samazinās. Ārī 24 stundu laiks.

Dzīves laikam ritot cilvēks atskārst, ka nav savu dārgi doto laiku izmantojis optimāli. Bet dzīves nobriedumā nonāk pie secinājuma, ka ja varētu pagarināt savu dzīves laiku, viņš censtos visu mainīt un vērst par labu.

Salamans arī tā domāja. Viņš izlūdza no Dieva sava mūža pagarināšanu. Tā nebija Dieva griba, taču Dievs pagarināja. Bet vai Salamana dzīvē viss tika vērsts par labu? Ne gluži. Šķiet, ka labāk nebūtu to darījis vispār.

Cik daudz no tā visa, ko mēs solām darām? Kādā dziesmā teikts „dzīvo tā, lai nebūtu nekas ko nāktos nožēlot.” Tā ir laba atziņa. Kā tas panākams? Dienas beigās pārskati savu dzīves pavadīto laiku, pārbaudi savu sirdi, domas un rīcības. Vai visu esi darījis pareizi? Lai pēkšņi, kad ieradīsies Jēzus, Tev nevajadzētu attaisnoties un žēloties par apstākļiem, jo tikai Tu esi valdnieks pār savu dzīvi. Tikai no Tevis ir atkarīgs ko Tu dari. Vainot citus nav vērts, jo vienmēr ir izeja rīkoties citādāk, pareizāk. Vai esi gatavs mūžībai? Ja nē, mēģināsim sagatavoties kopīgi.

Par cik sakarā ar rakstu „Kas notiek ārpus laika?” un „Kas notiek ārpus laika II? Ir uzdots jautājums: „Vai var pagarināt dzīvi?” Tad atgriezīsimies pie šīs tēmas papildinot to no jauna.

Metodes kosmosā

Viena no metodēm ir iesēsties kosmosa kuģī, vai arī izmantot domu spēku un lidot prom no Zemes. Nonākot atklātā kosmosā, ārpus laika un telpas ierobežojumiem, varētu rast atelpu un mieru, jo aizvien vairāk tuvotos nosacītais mūžībai. Taču cits jautājums par to, cik ilgi tā taisies lidot, ko Tu ar to iegūsi? Mūžīgo dzīvību kosmosā, kam Tev tāda dzīve?

Dvīņu paradokss (Twin parodox)

Relativitātes teorijā katram novērotājam ir savs laika mērs. Ar to skaidrojams tā saucamais dvīņu paradokss.

Eksperiments: Viens no dvīņiem dodas ceļojumā kosmosā ar ātrumu, kas tuvs gaismas ātrumam. Viņa brālis paliek uz Zemes. Tā kā kosmosa kuģis atrodas kustībā, laiks rit lēnāk nekā uz Zemes palikušajam dvīnim. Tāpēc atgriežoties kosmosa kuģotājs ieraudzīs, ka viņa brālis ir novecojis vairāk nekā viņš pats.

Kaut arī tas šķiet pretēji veselajam saprātam, daudzi eksperimenti ir apliecinājuši, ka pēc šāda scenārija ceļojošais dvīnis patiesi atgrieztos jaunāks nekā viņa brālis.

Eksperiments Nr.II: Lidmašīnās apkārt Zemei pretējos virzienos tika pārvesti divi preciži ejoši pulksteņi. Atgriežoties uz Zemes, tie rādīja nedaudz atšķirīgu laiku.

Tātad, ja kāds gribētu dzīvot ilgāk, viņam būtu jāturpina lidot uz austrumiem tā, lai lidmašīnas ātrums summētos ar Zemes rotācijas ātrumu. Tācu iegūtais laiiks būtu sekundes daļiņa.

Ātrāk par gaismas ātrumu, tuvina MŪŽĪBAI

Jau iepriekš esam rakstījuši, ka tuvināties mūžībai un pagarināt dzīves laiku ir iespējams, ja pārsniegtu laiktelpas robežas un gaismas ātrumu.

Kā tas izdarāms, viens no piemēriem ir dvīņu paradokss, taču pagājušajā mēnesī zinātnieki nonākuši pie sensacionāla atklājuma, pie kura vēl jāpiestrādā. Gaismas ātruma pārsniegšana.

Fiziķi paziņojuši, ka elementārdaļiņas, kas tiek dēvētas par neitrīno, spēj pārvietoties ātrāk nekā gaisma, un, ja šis apgalvojums apstiprināsies, būs pamats apšaubīt Einšteina relativitātes teoriju.

Eksperimentos, kurus veicis Šveicē izvietotais Eiropas Kodolpētniecības centrs (CERN) sadarbībā ar vienu no Itālijas zinātniskajām laboratorijām, fiksēts mirklis, kurā neitrīno pārvietojušies ar ātrumu 300006 kilometristundā, kas nedaudz pārsniedz gaismas ātrumu.

“Rezultāts ir pilnīgs pārsteigums. Mēs vēlējāmies izmērīt neitrīno ātrumu, taču mēs necerējām atklāt kaut ko tādu,” atzīst fiziķis Antonio Ereditato, kurš līdzdarbojas zinātniskās pētniecības programmā OPERA.

Pirms paziņot par sensacionālo atklājumu zinātnieki sešus mēnešus vēlreiz un vēlreiz pārbaudīja rezultātus.

Tomēr pētnieki joprojām ir ļoti piesardzīgi un aicina kolēģus visā pasaulē veikt viņu iegūto datu pārbaudi.

Eksperiments: Veicot eksperimentu, zinātnieki no Ženēvas uz 730 kilometrus attālo laboratoriju Gransaso raidīja lāzeram līdzīgu staru, kas ģenerēja miljardu miljardiem neitrīno.

Neitrīno Itālijas laboratorijā nonāca par 60 nanosekundēm ātrāk nekā gaisma, kurai šī attāluma veikšanai bija nepieciešamas 2,3 milisekundes. Neitrīno ir elektriski neitrālas elementārdaļiņas, kuru izmērs ir tik niecīgs, ka tikai nesen tika atklāta to masa.

Metode uz zemes

„Bet, kas paļaujas uz To Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā ka viņiem aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem, ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi iet un nenogurst.”  (Jes.40: 31)

Noslēpums

Vai var pagarināt dzīvi? Medicīnas darbinieki iesaka, dzīvot veselīgu dzīves veidu, atmest kaitīgus ieradumus, sportot vai doties rīta skrējienā, taču vai tas pagarina dzīvi? Domājams, ka nē, jo tādam dzīves veidam ir jābūt ikkatram no mums. Tas nodrošina labsajūtu, paaugstina tonusu un pieklājīgu izskatu. Taču ir kāds noslēpums, paticoties kuram dzīves pagarināšana ir iespējama.

Tiek uzskatīts, ka ikviena cilvēka mūžā ir bijuši vai arī ir cilvēki, kļūstot par piemēru, kuriem līdzināties. Pieņemt vai pārņemt viņu labās īpašības, lietas, vai izteiksmes formas. Tādus cilvēkus respektē, no viņiem mācās vai pat mīl.

Tad, lūk, noslēpuma būtība ir līdzīga. Tā ir savienošanās metode. Savienošanās ar mūžības autoru. Elpojot, dziedot un dejojot vienā ritmā. Domājot līdzīgi, respektējot un iemīlot tā, ka tas nav iespējams noslēpt. Droši sekojot sperot soli, jo apsargāts.

Un sirds ilgas sauc no jauna lūdzot, kaut varētu laiku apstādināt un mirkli paildzināt, lai baudītu vairāk Viņa klātbūtni. Bez izlikšanās un atklāti tuvojoties pie Viņa troņa zinot, ka mīlestība apklāj visu un nekas nevar to izmainīt ne laiki esošie, ne nākamie. Katru reizi no jauna saplūstot aizvien vairāk mainoties Viņa līdzībā. Tuvojoties mūžībai paši kļūdami par daļu no tā.

Nedziedināma slimība

Kaut arī cilvēka mūžs var apstāties pēkšņi un negaidīti, taču ir savādāk, kad cilvēks nojauš savas dzīves noslēgumu, nedziedināmas slimības dēļ.(Betijas stāsts) Ja cilvēks jau ir izgājis medicīnisko apskati, kurā ārsts skaidri un gaiši jau ir paziņojis: Jums ir atlicis dzīvot…tik un tik… tad, protams, nav patīkami to apzināties. Tas ir laiks, lai saprastu, kurp pēc nāves dosies tālāk, uz elli savas neticības dēļ, vai ticot, ka uz debesīm pie mūžības autora.

Vai iespējams pagarināt dzīvi šādā gadījumā? Jā! Kā tas iespējams? Iesākumam (Psalms 41: 5) Gadījums ar spitālīgiem vīriem (Lūk 17: 10), visus neveselos, dažādu sērgu un sāpju pārņemtus un velna apsēstus, mēnessērdzīgus un triekas ķertus, un Viņš tos dziedināja.

Risinājums

„Un daudz ļaužu atnāca pie Viņa un atveda sev līdzi tizlus, kroplus, aklus, mēmus un daudz citu un nolika tos pie Jēzus kājām, un Viņš dziedināja tos, tā ka ļaudis brīnījās, redzēdami mēmus runājam, kroplus veselus, tizlus staigājam un aklus redzam, un viņi slavēja Israēla Dievu.”(Mat.15:30)

Mūžīgā Dzīvība

Kā jau augstāk minējām, tad pēc nāves ir iespējami divi ceļi – Dzīvības ceļš (debesis) un nāves ceļš (elle). Ko darīt tad, ja izvēlies iet dzīvības ceļu?

”Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā” (Romiešiem 6:23).

Mums ir jāatzīst tas, ka esam grēkojuši pret Dievu: „Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības” (Romiešiem 3:23). Mēs visi esam darījuši lietas, kas ir Dievam nepieņemamas un sliktas Viņa acīs, tāpēc tās jānožēlo (grēcinieku nožēlas lūgšana.)

Jēzus Kristus – vienīgais ceļš

Jēzus Kristus, bezgrēcīgais (1. Pētera 2:22), mūžīgais Dieva Dēls, kļuva cilvēks (Jāņa ev. 1:1,14) un nomira pie krusta, lai samaksātu sodu par mūsu grēkiem. ”Bet Dievs savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki” (Romiešiem 5:8). Jēzus Kristus nomira pie krusta (Jāņa ev. 19:31-42), uzņemoties uz sevi sodu, ko mēs esam pelnījuši (2. Korintiešiem 5:21). Pēc trijām dienām Viņš augšāmcēlās no nāves (1. Korintiešiem 15:1-4), ar to pierādot savu uzvaru pār nāvi un grēku. ”Dievs Savā lielajā žēlastībā mūs ir atdzemdinājis dzīvai cerībai ar Jēzus Kristus augšāmcelšanos no miroņiem” (1. Pētera 1:3).

Tad, kad mēs ticam, ka Viņa nāve pie krusta samaksāja sodu par mūsu grēkiem, mūsu grēki tiek piedoti un Dievs mums apsola mūžīgu dzīvību kopā ar Viņu debesīs. ”Jo Dievs tik ļoti pasauli mīlējis, ka Viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību” (Jāņa ev. 3:16). ”Jo, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par savu Kungu, un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu ir uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts” (Romiešiem 10:9). Ticība Kristus pabeigtajam darbam pie krusta ir vienīgais ceļš uz mūžīgo dzīvību! ”Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana.

Atbilde: „Man nospīdēja”; Man noveicās”; „Man padevās”; Man palaimējās” tā varētu turpināt vēl daudz, taču mēs paši esam tik bezspēcīgi nozīmīgos dzīves momentos, ka vārdi „Es spēju”, vienkārši izplaiksna vienā mirklī.

Kas notika ar Tevi? Tas pats, kas ar jebkuru no mums. Nav svarīgi esi kristietis vai nē, ej baznīcā vai neej, taču Dievam visi mēs kopā esam nozīmīgi un svarīgi. Dievs cenšas pievērst savu uzmanību, kaut arī neuzspiežot taču, es ticu, ka šāds gadījums Tavā dzīvē sevišķi pēdējā laikā nav vienīgais. Viņš vēlas ar Tevi būt ne tikai Tavos dzīves izšķirošos brīžos, lai Tevi pasargātu no letāla rezultāta, Viņš vēlas ar Tevi būt ikdienas.

Kāpēc es runāju par „pēdējā laikā?”. Jo tādas lietas nenotiek vienkārši tāpat „no zila gaisa”. Kā jau Tu zini ir gadījumi, kad cilvēkiem ir izdevies izdarīt to, ko depresīvā stāvoklī vai citu apstākļu dēļ, bijuši nodomājuši.

Kaut arī man nav pilnas pārliecības par to, kādā veidā, taču domājams, ka ir divi vai pat vairāki varianti, tam kāpēc tas notika.

Pirmais variants: ja Tu mēģinātu atcerēties, tad noteikti starp taviem radiem vai paziņu loka ir kāds, kurš Tev jau ir runājis par Dieva esamību. Ja tas ir bijis, tātad neatkarīgi no tā, ka Tu atmeti šo domu, cilvēks, kurš ir ar Tevi runājis noteikti par tevi lūdz Dievu, lai Viņš Tevi pasarga visos Tavos ceļos.

Otrs variants: Dievs pats Tevi izvēlējies un Tevi vada īpašā veidā, lai Tu pati saprastu, ka Viņš ir.

Taču lai kā tas arī būtu, akcents jāliek nevis uz to, ka tas noticis, bet uz to, kāds ir notikuma mērķis. Viena lieta jau ir izdarīta Dievs ir pievērsis Tavu uzmanību, tas jau ir labi. Jo Tu esi aizdomājusies par to. Tagad no Tevis ir atkarīgs pretimnākošs solis, lai jūsu kopīgā komunikācija varētu sākties.

Kā tas būtu panākams? Šajā atgadījumā, Tu jau saprati, uz ko esi spējīga pati, bet uz ko ir spējīgs Dievs. Viņam ir savs mērķis Tavai dzīvei. Garai ilgstošai un laimīgai dzīvei. Pilnu pārsteigumu un prieku. Galvenais, kas Tev vienmēr savos grūtos dzīves brīžos būtu jāzina, ka Dievs mīl Tevi. Jā, kaut no malas izskatās smieklīgi taču tā ir patiesība. Viņš Tevi mīl. Viņam ir nozīmīgas Tavas ikdienas gaitas, tavas domas un vēlmes. Viņu interesē viss Tavā dzīvē. Tu pat nevari iedomāties, cik ļoti Viņš vēlas izmainīt Tavu dzīvi. Vienīgi tas nav iespējams bez Tavas līdzdalības. Viņš ir spēris soli, vai spersi pretī arī savu? Tas ir atkarīgs no Tevis.

Ja esi izvēlējusies atsaukties aicinājumam, tad kas Tev būtu jādara? Jānožēlo savi grēki, lai droši tuvotos Viņa priekšā, lai Dievs varētu Tevi sagatavot un pārveidot Tavu dzīvi ar jaunu degsmi, prieku un laimi.

Kas ir grēku nožēlas lūgšana?

Grēku nožēlas lūgšanu lūdz cilvēks, kurš ir sapratis, ka viņš ir grēcinieks, un, ka viņam vajag Glābēju. Šīs lūgšanas izsacīšana pati par sevi neko nepanāk. Tā ir efektīva vienīgi tad, ja tā izsaka cilvēka patiesu grēku nožēlu, un ja tā atspoguļo viņa vēlmi pēc grēku piedošanas un pēc Glābēja.

Pirmais solis šajā lūgšanā ir izpratne par to, ka mēs visi esam grēcinieki. Romiešiem 3:10 ir teikts: „Gluži, kā ir rakstīts: nav neviena taisna, it neviena.” Bībele ļoti skaidri pasaka to, ka mēs visi esam grēkojuši, un mums visiem izmisīgi vajag Dieva žēlastību un piedošanu (Titam 3:5-7). Mūsu grēku dēļ mēs esam pelnījuši mūžīgu sodu (Mateja ev. 25:46). Grēku nožēlas lūgšana ir sauciens pēc apžēlošanas tiesas vietā. Tā ir lūgums pēc žēlastības dusmu vietā.

šajā lūgšanā ir zināšanas par to, ko Dievs ir izdarījis mūsu labā, lai izmainītu mūsu pazudušo un grēcīgo stāvokli. Deivs sūtīja pasaulē Savu Dēlu Jēzu Kristu, lai Viņš piedzimtu šeit kā cilvēks (Jāņa ev. 1:1, 14). Jēzus mācīja mums patiesību par Dievu un dzīvoja perfekti taisnīgu un bezgrēcīgu dzīvi (Jāņa ev. 8:46, 2. Korintiešiem 5:21). Jēzus nomira pie krusta, uzņemoties uz Sevi sodu par mūsu grēkiem, Viņš nomira mūsu vietā (Romiešiem5:8). Pēc trim dienām Jēzus augšāmcēlās no nāves, tā pierādot Savu uzvaru pār grēku, nāvi un Elli (Kolosiešiem 2:12, 1. Korintiešiem 15. nodaļa). Viņa nāves dēļ, caur ticību Viņa upurim mūsu vietā, mums tiek piedoti visi mūsu grēki un Dievs mums apsola mūžīgo dzīvību. Mums ir jāpieņem Jēzus par savu Kungu un Glābēju, un jātic, jāuzticas Viņam. Viss, kas mums ir jādara, ir tikai jānotic tam, ka Jēzus nomira mūsu vietā par mūsu grēkiem, un augšāmcēlās no mirušajiem (Romiešiem 10:9-10). Mēs tiekam glābti tikai Dieva žēlastības dēļ un tikai ticībā Jēzum. Efeziešiem 2:8 ir teikts: ”Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana.”

Kā pieņemt Kristu par savu Kungu un Pestītāju, kas man jādara?

Grēku nožēlas lūgšana vienkārši ir veids, kā tu dari zināmu Dievam to, ka tu nožēlo savus grēkus un vēlies uzticēties Jēzum Kristum kā savam Pestītājam. Tā nesastāv no kādiem „maģiskiem” vārdiem, kuru spēks sagādā tev pestīšanu. Tikai ticība Jēzus nāvei un augšāmcelšanās faktam ir tas, kas tevi glābj. Ja tu esi sapratis to, ka tu esi grēcinieks un tev ir vajadzīga pestīšana caur Jēzu Kristu, tad šeit ir lūgšanas piemērs, ko tu vari tagad lūgt Dievam:

„Dievs, es zinu, ka es esmu grēcinieks. Es apzinos, ka esmu pelnījis sodu par maniem grēkiem. Bet es gribu uzticēties Jēzum Kristum kā savam Pestītājam. Es ticu, ka Viņa nāve un augšāmcelšanās dod man iespēju saņemt Tavu piedošanu. Es uzticos Jēzum kā savam Kungam, Pestītājam un Glābējam. Paldies tev, Kungs, par to, ka Tu man piedod un glāb mani! Āmen!”

Debesu Tēvs un Viņa ģimene

Apsveicu ar pieņemto lēmumu! Kas jādara tālāk? Kā jau Tu zini ir fiziski vecāki māte un tēvs un iespējams brāļi un māsas, tā arī garīgā ziņā ir Debesu Tēvs un garīgie brāļi un māsas. Lai labāk izprastu Viņa gribu Tavā dzīvē un būtu kontaktā arī ar garīgo ģimeni, Tev nepieciešams atrast sev piemērotu Dzīvā Dieva draudzi.

Tagad, kad Tev ir radies jauns kontakts ar Dievu, lūdz Viņam, lai Tev norāda draudzi uz kuru Tev jāiet. Prasi Viņam: „Debesu Tēvs, mans Dievs, parādi, lūdzu, man saprotamā veidā, kur atrodas un kā nokļūt no Tevis man domātu draudzi. Āmen!”

Tas būs jau nākošais solis uz Tavu jauno dzīvi.

Veiksmi un panākumus vēlot, Tavs SPEKTRS!

 Šī darba galvenais mērķis ir parādīt vistiešāko materiālo izdevīgumu izejot no personīgās morālās atbildības. Aicināt uzņēmējus aktīvi piedalīties sabiedrības sociālajā dzīvē līdz ar to paaugstinot valsts kultūras līmeni. Pievērst biznesmeņu uzmanību labdarības un sabiedrisko fondu darbībai un veicināt investēt līdzekļus valsts kultūras un sociālās dzīves attīstībai. Darba unikalitāte – mūsdienu cilvēkiem neraksturīgs naudas līdzekļu iegūšanas veids; paša vajadzību apmierināšanai un/vai biznesa attīstībai, kā saprātīga un organizēta maznodrošināto nodrošināšana ar iztikas līdzekļiem un nabadzības profilakse.

1. Ievads

Labdarība – jebkuras (materiālas, finansiālas) palīdzības sniegšana personām vai organizācijām bez atlīdzības, palīdzības un pakalpojumu sniegšana tiek nodrošināta uz labdarības sniedzēja rēķina. Pētot dažādu valstu kultūras pirmsākumus nav iespējams nepievērst uzmanību sabiedrības inteliģencei, kura valsts kultūras vērtības paceļ uz augstāku attīstības līmeni.  Tie ir cilvēki ar augstiem morāles principiem, kuri nodarbojas ar labdarību un mecenātismu ne tikai aizraušanās dēļ, bet tas ir viņu dzīves princips.

Ceļš pie labdarības ved caur nodarbošanos ar uzņēmējdarbību vai biznesu. Un tieši labdarība bieži ir palīdzējusi attīstīt un stiprināt biznesu. Izpētot pasaulslavenu uzņēmēju uzņēmējdarbības attīstību mēs varam novērot, ka lielu rūpnīcu un fabriku īpašnieki veica lielu sociālo darbu un nodrošināja strādniekiem ne tikai labus dzīvošanas apstākļus, bet arī ēdnīcas, speciālas izglītības ēkas un sanatorijas strādniekiem un viņu bērniem. Gudram uzņēmējam vajadzēja izveidot labus apstākļus savam biznesam, jo lai iegūtu peļņu ir nepieciešami veseli un gudri strādnieki. Uzlabojot viņu darba un dzīves apstākļus vadītājs veicināja veselu strādnieku dinastiju izveidošanos, kur strādnieku bērni gāja vecāku pēdās strādāt tajā pašā rūpnīcā.  Un šeit saplūst ne tikai materiālais izdevīgums, bet arī morālais pienākums.  Tajā pašā laikā, rūpējoties par saviem darbiniekiem, uzņēmējs iegūst labu reputāciju un plašu atpazīstamību sabiedrībā, kas savukārt veicina darbinieku uzticamību un biznesa stiprināšanu, jo labvēlis iegūst īpašu uzticamību. «Dvēsele, kas bagātīgi svētī citus, taps stiprināta, un, kas bagātīgi veldzē citus, arī pats kļūs veldzēts.» – vēsta sena gudrība. [1]. Lielas naudas summas, kuras ir iztērētas cēliem mērķiem liecina par biznesa uzplaukumu.

2. Mīti un labdarība

Bet šeit rodas daži mīti, kuri attur mūsdienu uzņēmējus novirzīt līdzekļus labdarības mērķiem. Viens no tādiem mītiem ir, ka grūtā ekonomiskā laikā ne tikai valstī, bet visā pasaulē, uzņēmējs uzskata, ka viņam nav pietiekoši daudz līdzekļu labdarībai, un nodarboties ar šiem cēlajiem mērķiem vajag tam, kuram ir nauda. Bet labdarība, kā tika minēts definīcijā, ir ne viss piespiedu, bet labprātīga līdzekļu ziedošanaUn katra mēneša ienākumi nenosaka iespēju un vēlmi ziedotLabdarība nav bagāto liktenis, bet tā izriet no katra indivīda atbildībasDiemžēl šodien daudzi brīvprātīgie, kuri nodarbojas ar labdarību ir spiesti kompensēt valsts funkcijas, bet labdarība neattiecas tikai uz valsti, cik uz katra sabiedrības locekļa pilsonisko pienākumu.

Vel viens mīts saka, ka labdarības fondi nodarbojas ar naudas ‘’atmazgāšanu’’, lai izvairītos no nodokļiem un ja jau palīdzēt, tad uzreiz tiem, kam tas ir nepieciešams. Toties šodienas darba ritms ar lielo aizņemtību nedod iespēju nodarboties ar tiešu trūkumcietēju meklēšanu, kas galarezultātā noved pie tā, ka principā vairs nav vēlēšanās ziedot. Protams, ka mūsu līdzcilvēku neuzticībai ir pamatojums, bet tas ne pavisam nenozīmē to , ka visus kas vēlas nodarboties ar labdarību mēs varam apvainot zagšanā, naudas ‘’atmazgāšanā’’ un negodīgā līdzekļu izlietošanā.

2.1.AB.LV

Piemēram, 2009. gada pirmajā pusgadā ar AB.LV Sabiedriskā labuma fonda atbalstu ir noritējuši 34 projekti un pasākumi: saskaņā ar fonda programmām atbalstītas gan pazīstamu, gan arī jauno mākslinieku izstādes, ziedota nauda bērnu un jauniešu attīstības un hroniski slimo bērnu rehabilitācijas programmām. Ar jauniem darbiem papildināta Aizkraukles bankas modernās mākslas kolekcija, kas tiek veidota sadarbības ietvaros starp Aizkraukles banku, LR Kultūras ministriju, fondu un biedrību „Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs”. AB.LV Sabiedriskā labuma fonds aktīvi piedalās arī ziedošanas kultūras attīstīšanā. Izveidota īpaša grantu programma „Atbalsts nevalstisko organizāciju ziedojumu piesaistes projektiem”. Šīs programmas nolūks ir palīdzēt Latvijas labdarības organizācijām piesaistīt vietējo finansējumu, galvenokārt ziedojumus, savu mērķu īstenošanai.

Kopš 2009. gada sākumā AB.LV Sabiedriskā labuma fonds īsteno Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas Finanšu instrumentu finansētu projektu „Filantropijas attīstība 2009 –2011”. Tā mērķis — sekmēt filantropijas attīstību Latvijā, nostiprinot nevalstisko organizāciju spēju piesaistīt vietējo finansējumu un šo organizāciju veiktspēju, kā arī popularizēt zināšanas un veidot izpratni par vienu no filantropijas paveidiem — korporatīvo filantropiju.

AB.LV Sabiedriskā labuma fonds — korporatīvs labdarības fonds, kas sekmē sabiedrības un biznesa sociālo atbildību par līdzcilvēkiem un vidi, kurā darbojamies. Fonds atbalsta radošus cilvēkus un izcilas organizācijas, kas iegulda savus pūliņus un zināšanas, lai sasniegtu visai sabiedrībai svarīgus mērķus — veidotu stipru Latvijas valsti, saliedētu un pārtikušu sabiedrību. Fonda dibinātāji ir Oļegs Fiļs un Ernests Bernis.[2]

2.2. Bezpeļņas  nodibinājums  “KRAUKĻA FONDS”

Otrais piemērs Kraukļa fonds. Nodibinājums “Kraukļa fonds” krīzes laikā nodrošina trūcīgos iedzīvotājus, pirmām kārtām daudzbērnu ģimenes, ar pārtiku. Par to, kā notiek pārtikas paku sarūpēšana un sadale, stāsta fonda valdes locekle Ruta Onzule un projekta koordinatore Natālija Pundonena.

Redzot, cik daudziem cilvēkiem klājas grūti, pārtikas pakas izsniedzam ne tikai daudzbērnu ģimenēm, bet arī citiem iedzīvotājiem. Ne vienmēr labklājības līmeni nosaka dzīvokļa iekārtojums, mēbeles, situācijas ir dažādas – daudziem ir kredītsaistības, bet visiem ir vajadzīga pārtika: vai tā ir vientuļā māmiņa ar bērnu vai invalīds kopš bērnības. Galvenokārt tomēr palīdzam daudzbērnu ģimenēm, pārsvarā tās ir piecu un sešu bērnu, bet ir arī deviņu un 11, pat 13 bērnu ģimenes. Tieši lielākajai ģimenei situācija uzlabojās, un viņiem pārtikas palīdzība vairs nav nepieciešama.

Kraukļa fonds 40 sadales vietās visā Latvijā ģimenēm un personām, kurām piešķirts trūcīgā statuss, izsniedz arī Eiropas Komisijas programmas pārtikas pakas. Savukārt tās personas, kuras neatbilst trūcīgā statusam, bet kurām ir grūti apstākļi, var saņemt mūsu pārtikas pakas. Sociālie dienesti informē, arī iedzīvotāji cits citam padod šo ziņu.

Misija ir panākt, lai civēks mainītu arī savu domāšanu. Cilvēku skaits, kuriem nepieciešama palīdzība pārtikas veidā, pieaug. Turklāt brīvprātīgie vienmēr arī aprunājas ar atnākušajiem par viņu problēmām, un tas ir ļoti svarīgi. Šie cilvēki jūt, ka ir kāds, kas par viņiem raizējas, uztraucas. Pērn septembrī Kraukļa fonds nedēļā izsniedza mazāk par 200 pārtikas pakām, šogad jau 1200. Paralēli šīm pakām izsniedzam arī EK programmas pārtikas pakas, kas sastāv no auzu pārslām, četrgraudu pārslām, griķu pārslām, diviem litriem piena un piena pulvera.

Kraukļa fonds nav noteicis nekādus papildu nosacījumus pārtikas paku saņemšanai, vienīgais nosacījums, saņemot EK pārtikas paku, ir trūcīgās ģimenes vai personas statuss, ko apliecina pašvaldības sociālā dienesta izsniegta izziņa. Kraukļa fonds nav arī reliģiska organizācija. Cilvēki var brīvi izvēlēties, kur saņemt savu pārtikas paku. Pārpratums noskaidrots un pamatā tam bija cilvēku savstarpējās attiecības.

Kraukļa fonds ir sabiedriskā labuma organizācija, un tas nozīmē, ka ziedotāji saņem nodokļu atlaides. Bet arī privātās personas kopā saziedojušas deviņas tonnas pārtikas. Pērn kāda sieviete, kurai Tukuma apvidū ir liels dārzs, ziedoja daudz ābolu un bumbieru – vienā reizē ap 500 kg. Vienkārši tāpat. Citā reizē privāta maiznīca piedāvāja 5000 maizes klaipu. No “Fazer” SIA un “Zelta vārpas” SIA regulāri saņemam maizi, firma “Agats A” ziedo lavašu, “Ezerkauliņi” – bez ķīmijas audzētus dārzeņus, “Adugs” no Līvāniem – cepumus. Draudze “Dieva ģimene” – naudu, lai varētu nopirkt septiņas tonnas kartupeļu.

Mūsu sabiedrības problēma ir Dieva atziņas un bijības trūkums. Tas ētikas jautājums. Bet, kā teikts Bībelē, – Dieva bijības alga ir bagātība, gods un slava. Dieva vārds mūs aicina nevis lādēt valdību, bet lūgt, lai viņu acis ir apgaismotas, prāts gaišs un sirdsapziņa tīra. Zivs sāk pūt no galvas. Bērni skatās, kā uzvedas vecāki, un no viņiem mācās. Ja tur augšā, valsts varas gaiteņos, nav Dieva bijības, arī tauta zaudē saprašanu, kas ir pareizi un kas nav.Sabiedrībā ļoti trūkst mīlestības. Pats galvenais ir cilvēkus atbalstīt, teikt labus vārdus..

Fonds negaidīti pasniedz pārtiku, un daudzi tā arī saka – kā no Dieva. Esam iecerējuši darboties tikai krīzes laikā. Kad apstākļi uzlabosies, fonds savu darbību varētu izbeigt. Kas paliks cilvēkiem – vai viņu garīgais mugurkauls nostiprinās, vai dzīves uztvere veidojas pozitīva, lai spēj ticēt sev un mīlēt savu tuvāko.[3]

3. Likumdošana un labdarība

Piemēram, ne vēlāk kā no 2010 gada ir pieņemts likums par to, ka uz izdevumu summu, kas nav saistīta ar uzņēmuma saimniecisko darbību ienākumi ir ne tikai jāpalielina līdz nodokļiem, bet arī jākondensē 1,5, kas gala rezultātā palielina peļņas nodokli. Pie tam, nepieciešams atzīmēt, ka ne visām organizācijām un vel vairāk fiziskajām  personām ir oficiāla atļauja saņemt ziedojumus. Piemēram, nav iespējams pārskaitīt līdzekļus, lai veiktu dārgu medicīnisko operāciju cilvēkam, pamatojot to  kā tiešos saimnieciskos izdevumus, tātad arī grūtāk ir ‘’atmazgāt” pārskaitīto naudu. Vel vairāk, Likums par uzņēmumu ienākuma nodokli [4] 20.1 pants. Nodokļa atlaide ziedotājiem (2) Kopējā nodokļa atlaide saskaņā ar šā panta noteikumiem nedrīkst pārsniegt 20 procentus no nodokļa kopējās summas.

Labdarības fondiem un organizācijām ir pienākums katru  publicēt atskaites par savu darbību, un katrs interisents var iepazīties kādu mērķu realizācijai ir izlietoti līdzekļi. Vel jo vairāk, ja mēs vēlamies palīdzēt ne tikai vienu reizi un pievērst sabiedrības un valsts uzmanību konkrētām problēmām, labdarības fondiem ir lielāka pieredze, iespējas un laika tādu jautājumu risināšanā.

4. Socioloģiskais pētījums: fizisku un juridisku personu ziedojumi

Socioloģiskajā pētījumā piedalījās Latvijas Republikas teritorijā reģistrēti uzņēmumi SIA (sabiedrības ar ierobežotu atbildību) ar darba pieredzi no 3 līdz 10 gadiem. Minētais laika periods ir bijis pietiekošs, lai uzņēmēji spētu ieņemt savu nišu un adoptēties darba tirgū. Pētījumā piedalījās dažādu virzienu un netto apgrozījuma uzņēmumu vadītāji

1.att. Fizisku un jiridisku personu  labdarības sadalījums.

 Socioloģiskais  pētījums starp mazā un vidējā biznesa firmām Latvijā liecina, ka ziedot trūkumcietējiem vēlas 100% uzņēmēju. Uzsākot jebkuru finansiālo darbību uzņēmējs rēķinās ar peļņu, tātad intuitīvi paceļas jautājums par peļņas izlietojumu. Neskatoties uz to, ka visi respondenti norāda uz to, ka ir samazinājušies ienākumi, lielākā daļa uzņēmēju ir saglabājuši vēlēšanos ziedot. Tas pierāda to , ka zemu ienākumu līmenis nav šķērslis tam, lai savu iespēju robežās palīdzētu grūtībās nonākušiem līdzcilvēkiem. Tomēr tiešu līdzdalību labdarībā kā juridiskas personas pieņem ne vairāk kā 20% respondenti.  Tajā pašā laikā cilvēki ziedo daudz vairāk kā fiziskas personas. Tas atbrīvo viņus no problēmām, kas saistītas ar  likumdošanas izpēti, papildus papīra darbu, kas saistīts ar atskaišu sagatavošanu un papildus nodokļiem, kuri ir jāmaksā juridiskajām personām, kas samazina vēlēšanos piedalīties labdarības un sociālos mērķos. Veiksmīgi uzņēmēji ir tie, kuri māk veidot pareizus  ieguldījumus.  Jo viens miljons ir nauda un viens santīms arī ir nauda Ienākošo finansiālo līdzekļu daudzums ir gudru investīciju rezultāts un uzņēmēji, kuriem ir liela pieredze biznesā, un kuri sasniedzot līmeni, kad viņiem ir iespēja un vēlēšanās nodarboties ar labdarību, cenšas būt rūdīti, izrēķinot ne tikai ieguldījuma summu, bet arī izdevumi, kas ir saistīti ar nodokļiem. Pēc pētījuma rezultātiem 30% uzņēmēju nevēlas piedalīties labdarības akcijās publiski, jo nevēlas piesaistīt caur to uzmanību savam biznesam. Sakarā ar nekompetences un informācijas trūkumu respondenti nenovērtē labdarības fondu darbu, līdz ar to arī līdzdalību labdarības pasākumos. Tas viss negatīvi ietekmē mūsdienu sabiedrības kultūru. Rezultātā mums pieder šodiena. Sabiedrība, kura neredz līdzcilvēku vajadzības – degradē. Krīt ekonomiskais līmenis, jo mūsu bagātība neatrodas mūsu makā, bet mūsu prātā. Ko cilvēks iesēs, to viņš arī nopļaus. [5] Mēs ļoti labi saprotam to, ka lai varētu savākt ražu ir nepieciešams laicīgi iesēt sēklu, pēc tam rūpēties par asnu un tikai pēc noteikta laika mēs varam novākt ražu Viss darbs no mums prasa laiku un spēku, jo sēšanas un pļaušanas likumu  nav atcēlis. Laimīgu sabiedrību veido laimīgi cilvēki, bet cilvēki nevar būt laimīgi pa katrs atsevišķi pa vienam, viņi dalās mīlestībā un laimē ziedojot savu laiku, spēkus un naudu caur ko saņem gandarījumu un kļūst piepildīti ar laimes sajūtu un bagātību.

Nobeigums

Labdarība un uzņēmējdarbība mūsdienu sabiedrība atrodas medaļas vienā pusē. Katras valsts sociālā dzīve ne tik daudz attēlo valsts rūpes, cik daudz tā parāda katra indivīda atbildību. Uzņēmējdarbības un biznesa attīstības līmenis vistiešākajā veidā ir atkarīgs  no vadītāja personīgajām īpašībām , kuras veicina ne tikai finansiālo līdzekļu peļņu, bet arī piesaista cieņu pret darbiniekiem, rūpes par tuvāko, labsirdību un uzupurēšanos. Uzņēmējs, kurš piedalās sabiedrības labdarības dzīvē kļūst par tās pilntiesīgu locekli, kas attīsta sabiedrības morāli un kultūru. Biznesa attīstība vistiešākajā veidā ir atkarīga ne tikai no darba, bet morālajām attiecībām.

Literatūra:

1.Kanoniska Bībele, Salamana pamācības.11:25.

2.http://www.ab.lv/lv/press/actual/date/2009/07/31/363

3.http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/sociala.palidziba/?doc=81573

4.Likums par uzņēmumu ienākuma nodokli. Publicēts:Vēstnesis 32 01.03.1995

5. Kanoniska Bībele, Galatiešiem 6:7

Roberts Sterns

„Durbanas III konference” tika rīkota, lai apkarotu rasismu, taču izvērtās Izraēlas nosodīšanā, kas pamudināja vairāku valstu vadītājus pamest zāli. Kaut gan šo konferenci boikotēja ASV, Kanāda, Austrālija un Izraēla, to atbalstīja daudzas citas tautas.

Vairāk nekā stundu pirms konferences sākuma simtiem ļaužu plūda uz Dag Hammarskjold Plaza pie ANO ēkas Ņujorkā. Studenti, uzņēmēji, māmiņas un vecāki ļaudis pulcējās, lai viņu balss tiktu sadzirdēta. Ap pusdienlaiku vairāk nekā 2000 cilvēku jau bija sapulcējušies no ASV, Jaunzēlandes, Holandes, Beļģijas, Francijas, Vācijas, Lielbritānijas, Somijas un Izraēlas. Viņi ieradās, lai atbalstītu Izraēlu.

R.Sterns vadīja mītiņu, uzrunājot klātesošos: „Kā Durbanas konference – ANO sponsorēts pasākums, kam tiek tērēta ASV nodokļu maksātāju nauda, uzdrīkstas izcelt vienu tautu Tuvajos Austrumos, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības, tajā pašā laikā sistemātiski ignorējot cilvēktiesību pārkāpumus citās ANO dalībvalstīs?” Viņš turpināja, uzskaitot cilvēktiesību, demokrātijas un brīvības privilēģijas, ko bauda visi Izraēlas iedzīvotāji, neatkarīgi no viņu tautības vai reliģijas piederības. Sterns atgādināja, ka vēsturē mēdz pienākt izšķiroši brīži, kad pieklājīgiem un nosvērtiem cilvēkiem ir jāiziet no savas ikdienas rutīnas un komforta zonas, jāieņem neērta pozīcija un jāpasludina patiesība tiem, kas atrodas pie varas.

Izraēlas karogu jūra pārpildīja laukumu un tajā plīvoja lozungi: „Izraēla, mēs esam ar tevi” un „Nost ar Durbanas meliem!” Pūlis protestēja pret netaisnību, atgādinot, ka „30. gadu draudzes klusēšanas grēks vairs neatkārtosies!” 

Rabīns Jakovs Kermaiers no Piektās avēnijas sinagogas Ņujorkā ebreju kopienas vārdā pateicās kristiešiem: „Izraēla un ebreju tauta jūt, ka pasaule viņu priekšā aizveras… Taču tas dod mums tik daudz drosmes un spēka, kad mēs zinām – kristiešu brāļi un māsas ir mūsu draugi.”

Sudānas bijušais vergs Simons Dengs savā uzrunā izaicināja ANO līderus, kuri pilnībā ignorē genocīdu viņa valstī, tā vietā pievēršot pārlieku lielu uzmanību safabricētajām apsūdzībām pret vienīgo patieso demokrātiju Tuvajos Austrumos – Izraēlu. Viņš arī uzsvēra „Durbanas III konferences” nelikumības.

Izraēlas valdības pilnvarotais pārstāvis Dannijs Danons sacīja: “Es jūtos pagodināts, redzot

patiesus ebreju tautas un Izraēlas atbalstītājus pie ANO ēkas. Es vēlos pateikties un svētīt jūs par to, ka esat ieradušies, lai būtu ar mums šajā dienā…”

Protestu vadīja koalīcija, kas sastāvēja no vairāk nekā 30 organizācijām – StandWithUs, The Jerusalem Institute of Justice, EyeOnTheUN, Human Rights Coalition against Radical Islam, the Hudson Institute, Americans for a Safe Israel, National Conference of Jewish Affairs, and Z-Street.

Piedalījās arī desmitiem citu kristīgo vadītāju, tajā skaitā bīskaps Karltons Brauns no Hārlemas Bēteles Gospeļa Asamblejas, kurš arī uzrunāja sapulcējušos.

Roberts Sterns noslēgumā visus vadīja Izraēlas Valsts nacionālās himnas “Hatikva” – „Cerība” dziedāšanā. Tā pāršalca Dag Hammarskjold Plaza skvēru cerībā, ka protestētāji tika sadzirdēti.

Rights Coalition against Radical Islam, the Hudson Institute, Americans for a Safe Israel, National Conference of Jewish Affairs, and Z-Street.

Piedalījās arī desmitiem citu kristīgo vadītāju, tajā skaitā bīskaps Karltons Brauns no Hārlemas Bēteles Gospeļa Asamblejas, kurš arī uzrunāja sapulcējušos.

Roberts Sterns noslēgumā visus vadīja Izraēlas Valsts nacionālās himnas “Hatikva” – „Cerība” dziedāšanā. Tā pāršalca Dag Hammarskjold Plaza skvēru cerībā, ka protestētāji tika sadzirdēti.

Visu Roberta Sterna uzrunu klausieties angļu valodā http://vimeo.com/29538801 (Eagle’s Wings atvainojas par video skaņas kvalitāti.)

25 Sep 2011 Eagles’ Wings | PO Box 450 | Clarence, NY 14031; tulkoja Ilze Saulīte

Sveiks, mīļais Spektra lasītāj! Ceru, ka izbaudi siltās rudens dienas un priecājies par krāsainām koku lapām, kuras klāj ielas, taciņas un ietves parkos, pilsētās un laukos. Varbūt esi to laimīgo vidū, kurš ne tikai priecājas par šīm lapām, bet kuram tās arī ir jāgrābj? Pat ja tā, es ceru, ka izbaudi šo krāsaino gada laiku. Šā mēneša tēma Spektra Jauniešu sadaļā ir ļoti skaista, esmu sajūsmā – šajā mēnesī parunāsim par mīlestību. Vārds, kas tiek izteikts par ļoti daudzām lietām, it īpaši bieži tas tiek lietots angļu valodā, bet tulkojumā tas nozīmē tikai to, ka mums ļoti patīk kāda lieta vai joma. Intereses pēc, internetā pārlūka meklētājā ierakstīju vārdu – mīlestība, lai paskatītos, kādas saites tas izmetīs, un ar ko šis vārds asociējas vairumam cilvēku. Vienā vietnē bija paskaidrots, ka mīlestība ir dziļas, uz cilvēka iekšējo pasauli vērstas un noturīgas jūtas, kas rodas pret kādu citu cilvēku, cilvēku grupu vai personai nozīmīgu parādību. Bija atrodami arī dīvaini salīdzinājumi, piemēram, kāds cilvēks mīlestību salīdzina ar tējas sēni, kura ir saņemta dāvanā, un par kuru viņam visu laiku ir jārūpējas, turklāt, nav zināms, vai tējas sēne būs pateicīga un izaugs liela. Savukārt citiem cilvēkiem vārds mīlestība asociējas tikai ar sāpēm, taču mēs, kas esam piedzīvojuši savās dzīvēs Dieva mīlestību, zinām, ka mīlestība neslēpjas tējas sēnes aprūpēšanā, vai kādā citā dīvainā lietā. Mēs zinām, ka Dievs mūs ir tā mīlējis, ka pasaulē sūtīja savu Dēlu, lai ikviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet iemantotu mūžīgo dzīvību. Jēzus mūsu dēļ atdeva savu dzīvību pie krusta Golgātā, lai mēs varētu tikt glābti. Tā ir mīlestības augstākā forma.

Mazais zvirbulis

Mēneša sākumā vienā no ik rīta lūgšanām Svētais Gars man parādīja vīziju – mazu pelēku zvirbuli, kuram bija savītušas mazās kājiņas. Viņš gulēja augšpēdus un tajā nebija dzīvības. Tad redzēju gādīgas rokas, kuras paņēma šo putniņu un atlieca viņa kājas, putniņā uzreiz ieplūda dzīvība. „Es gaidīt gaidīju uz to Kungu, un Viņš noliecās pie manis un uzklausīja manu saucienu.” (40.Psalms 2).  Pēc šīs vīzijas es izplūdu asarās, jo tā simbolizē to, ka Dievs, kas ir Visvarens, kas ir pāri visiem, Viņš noliecas pie ikviena no mums, lai arī cik niecīgi mēs esam. Viņš dod mums dzīvību, Viņš mīl mūs un vēlas mums palīdzēt. „Arī putniņš ir atradis māju un bezdelīga sev ligzdu, kur tā savus bērnus izperē un glabā, pie Taviem altāriem Kungs Cebaot, manu Ķēniņ un mans Dievs.” (84. Psalms 4) Cilvēks ir patiesi laimīgs savā dzīvē tikai tad, ja viņš ir piedzīvojis patiesu mīlestību un viņš pats kādu mīl. Dzīve bez mīlestības ir tukša. Vislielākajai mīlestībai mūsu dzīvēs ir jābūt uz Dievu, 5. Mozus grāmatā 6.nodaļā 5.pantā mēs lasām: „Un tev būs to Kungu, savu Dievu mīlēt no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku.” Lai spētu mīlēt, mums ir jāapzinās, ko nozīmē patiesa mīlestība un kāda ir tās loma mūsu ikdienā. Vai tu patiesi mīli Dievu? Kā tas izpaužas tavā dzīvē? Vai tu mīli savu ģimeni? Kā to izrādi? Vai mīli savus līdzcilvēkus un draugus? Vai viņi to zina un jūt? Ko tu patiesi domā savā sirdī, kad saki otram, ka viņu mīli?

Mīlestības nozīme un loma

Mīlestība ir visvairāk nepareizi lietotais vārds. Cilvēki saka – es tevi mīlu, bet pie sevis domā, es tevi gribu, es tevi iekāroju, vai arī tu man esi vajadzīgs, savā svētrunā klausītājus uzrunā Doc. Čārlzs Stenlijs, vienlaikus norādot, ka tikai mazumiņš cilvēku zina, kā mīlēt ar to mīlestību, par kuru Jēzus runā rakstos. Mēs varam otram teikt – es tevi mīlu, un savā sirdī to arī domāt, ka patiesi mīlam otru cilvēku, bet, ko īsti nozīmē šie vārdi – es tevi mīlu? Jēzus norāda, ka nav lielākas mīlestības par to, ja kāds savu dzīvību atdod par saviem draugiem. Jēzus Jāņa 13.nodaļā 34.pantā mums saka: „Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu. No tā visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” Paskatīsimies, vārda – mīlēt nozīmi. Grieķu valodā mīlestību apzīmē četri vārdi, viens no tiem ir eros, kas nozīmē kaisli, iekāri, seksuālo mīlestību. Šis vārds Bībelē nav teikts, atzīmē Č. Stenlijs. Otrs ir storge – kas runā par ģimenisku mīlestību, piemēram, starp māti un meitu. Trešais philia – apzīmē draudzību draugu vidū. Ceturtais vārds ir agape – tā ir mīlestība, kas uzupurējas. Mīlestības augstākā forma nozīmē aizliegt sevi otra dēļ.

Mīlestība mūsu ikdienā

Mīlestības latiņu Jēzus pacēla vēl augstāk nekā jebkad. Paskatoties Jēzus dzīvi, mēs redzam, ka Viņa mīlestība bija nesavtīga, un tieši ar šādu mīlestību Jēzus mūs ir aicinājis mīlēt citus cilvēkus. Tas nozīmē, ka mums ir jāmāk nolikt sevi malā, lai varētu uzplaukt mīlestības skaistākajā spektrā. Lai patiesi otru mīlētu, mums cilvēki ir labāk jāiepazīst, proti, mums ir jāzina, no kādas ģimenes viņš ir nācis, vai viņš savā dzīvē iepriekš ir sajuties mīlēts, vai viņš zina, ko nozīmē patiesa mīlestība. Jēzus savus mācekļus mīlēja saprotoši, ar izpratni. Viņš nebija izveidojis sarakstu ar lietām, kuras sagaidīja no viņiem, lai brīžos, kad mācekļiem kaut kas nesanāca,  vilktu to ārā un viņus kritizētu. Tas ir jāatceras arī mums, ja mēs patiesi mīlam otru cilvēku, tad mēs nevaram viņā vilties, tas nozīmē, ka viņš nevar izdarīt neko tādu, lai mēs novērstos no viņa un nepiedotu viņa pārkāpumus. Ja mēs tikai sagaidām siltas jūtas pretī mūsu mīlestībai, tad mēs nemaz nezinām, ko nozīmē patiesi mīlēt. Ja mēs gaidām, lai tikai mūs mīl, tad mums vēl daudz kas ir jāmācās. Mums ir jāredz pāri apstākļiem, iespējams, otrs līdzcilvēks nemaz nemāk mīlēt un savā dzīvē nekad nav to piedzīvojis. Ja mēs mīlam un iedziļināmies cilvēkā, tad mēs varam arī saprast, kāpēc kādā konkrētā brīdī viņš ir rīkojies tieši tā un ne citādi. Mums ir jāmāk piedod. Jūs varbūt varat iebilst, un teikt, jā, bet tu nezini, cik viņš vai viņa ir nepateicīga un kas man ir nodarīts. Taču mums ir jāuzdod jautājums sev: cik reizes mēs esam Dievam par vienu un to pašu grēku prasījuši piedošanu? Vai mums ir tiesības nepiedod saviem līdzcilvēkiem, ja Dievs piedod visus mūsu pārkāpumus? Č. Stenlijs stāstīja vienu atgadījumu no savām studijām, tur bija mācītājs, kurš taisījās braukt uz cietumu konkrētam cilvēkam liecināt par Jēzu. Kad viņam jautāja, kas ir šis cilvēks, mācītājs atbildēja, ka šis cilvēks alkohola reibumā bija izraisījis auto avāriju, kurā bojā gāja viņa māte. Ja mēs sējam nepiedošanu, tad nodarām pāri tikai paši sev un mums nākas pļaut tā sekas.

Īstās lietas īstajā laikā

Tomēr tai pašā laikā mīlestība nenozīmē tikai dot un dot, jo nav pareizi otram dot tās lietas, kuras viņš vēlas. Mēs taču esam gudri, vai ne? Gudri mīlēt nozīmē dot to, kas cilvēkam ir nepieciešams. Arī Dievs mums dod īstās lietas īstajā laikā. Vecākiem, bērnus audzinot, ir jāzina, kurā brīdi bērnam ir jādod konfekte, bet kurā viņš ir jāpamāca ar bargāku vārdu. Bērns ir jāaudzina tā, lai viņš nebūtu izlutināts, kaprīzs, kurš necienītu citus. Tāpat arī cilvēkiem laulībā, nedrīkstētu būt situācija, kad otrs saka, viss tas ir par traku, man pietiek es eju prom. Mīlēt nozīmē nest upuri un apzināties, ka ne vienmēr mēs dzirdēsim ovācijas un aplausus. Arī liecinot citiem cilvēkiem par Jēzu, mēs apliecinām savu mīlestību, jo šajā brīdī mēs noliekam malā sevi. Mēs tanī brīdī nedomājam, ko viņš par mani padomās utt., mēs liecinām, jo esam tam aicināti. Mēs esam Dieva bērni un Jēzus mīt mūsos un caur mums šī mīlestības saldā smarža tiek izrādīta līdzcilvēkiem. Jā, tieši tā, caur tevi un mani! Pasmaidi, tu esi brīnišķīgi radīts! Mēs nedrīkstam aizmirst, ka mēs atšķiramies no cilvēkiem, kas dzīvo pasaulē un nepazīst Jēzu. Pasaulē tik ļoti pietrūkst patiesas mīlestības. Rezultātā cilvēki paliek aizvien notrulināti un pats sāpīgākais – vienaldzīgi.  Mīlestības izpausmes lielākajā daļa cilvēku pasaulē asociējas tikai ar eros vārda nozīmi, bet, kad emocijas ir pierimušas, tad cilvēki raugās tālāk – pēc nākošā tvēriena. Cilvēki ikdienā maina parnterus, piedzīvo vilšanos un metās jaunos piedzīvojumos, bet, kas notiek šo cilvēku sirdīs? Vai viņi zina, kas ir patiesa mīlestība? Vai nav tā, ka viņi ir sadalījuši savu sirdi mazos gabaliņos un izdalījuši citiem? Es parasti raugos vecajos cilvēkos, kuri aizvien turas kopā, kā viņš satver viņas roku un palaiž durvīm pa priekšu, kā viņa silti paskatās uz viņu un noglāsta tā roku. Romantiski, vai ne? Bet tas ir tik skaisti, kad savu sirdi atdod tikai vienam cilvēkam, un sakot vārdus pie altāra līdz nāve mūs šķir, tie nav tikai tukši vārdi, bet tas arī to nozīmē. Mīlestībai vienmēr seko darbi, nevar būt situācija, kad cilvēks atzīstas mīlestībā un darbi izpaliek. Jēzus mūs pirmais ir mīlējis, Viņš ir samaksājis dārgu cenu par mums – Viņš nomira pie krusta mūsu dēļ. Jēzus ir apliecinājis savu lielo mīlestību pret mums. Viņā visas lietas ir iespējamas, mēs esam spēcīgi, mēs varam mīlēt savus līdzcilvēkus. Mēs varam cilvēkiem parādīt šo mīlestību, mēs varam parādīt cilvēkiem, ka mēs mīlam patiesi. Ja arī kāds cilvēks mūs ir aizvainojis, mēs nenovēršamies, kad viņam ir vajadzība palīdzība, jo mēs zinām, ko nozīmē mīlēt.

1.Korintiešiem 13.nodaļa

Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis. Un ja man būtu pravieša dāvanas, un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas. Un ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem, un nodotu savu mieru, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka. Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas, praviešu dāvanas beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies. Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga ir mūsu mācība. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs. Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, es atmetu bērna daļu. Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts. Tā nu paliek ticība, cerība un mīlestība šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.