Draudi Latvijas iekšpolitikā un ārpolitikā, kā arī latviešu tautas apziņā ir novēršami, bet nevis tik vien, kā ar politisko vai ekonomisku lēmumu palīdzību, bet gan ar kristīgās saimes palīdzību. Taču kāpēc gan iekļautajam ledājos Latvijas kuģis nemaz tā nekustas uz priekšu, ja ņem vērā, ka ir pietiekams skaits kristiešu Latvijā, kuri lūdz par Latvijas valsti?

Lūgšana par Latviju?

Piedaloties kādā lūgšanā par Latviju raisīja pārdomas par to, ka šāda veida lūgšanās varētu piedalīties, piemēram, piecus gadus atpakaļ vai arī šodienas skatījumā, taču lūgšanu saturs nemainīgs. Cik lielā mērā šādām lūgšanām ir reāls Dievišķs spēks un kādus rezultātus gaidīt?

Mērķis nav ironizēt par tik nopietnu un globāla mēroga lūgšanu, taču ieskatīsimies lūgšanu saturā un paanalizēsim, kāpēc lietas ,Latvijas mērogā, nevirzās uz priekšu.

Iestrēgušie lūgšanā

Lūdzēji: Dievs svētī Latviju!

Dievs: Es to esmu svētījis.

Lūdzēji: Dievs piedod latviešu tautai par elku kalpību.

Dievs: Es jau esmu piedevis

Lūdzēji: Dievs, svētī Latvijas valdību, prezidentu, premjerministru un.t.t.

Dievs: Esmu svētījis.

Lūdzēji: Dievs dod valsts vīriem gudrību.

Dievs: Viņiem jau ir sava paša gudrība kā „skaldīt un valdīt.”

Šāda veida sarakstu varētu turpināt dienu un nakti, taču kādi rezultāti?..

Vispārinātas lūgšanas

Kurš ir ieinteresēts vispārīgās lūgšanās? Mūsu visu kopīgais ienaidnieks sātans.

Uzdodot jautājumu lūdzējam, ko viņaprāt nozīmē latviešu tautas elku kalpība? Atbilde bija tā pati dziesmiņa diemžēl vecās skaņās – pagāniskā kalpība, latviešu dievekļu pielūgsme, dainas, dievturība. Aptuveni tāda bija atbilde. Bet vai ar to ir arī viss? Vai tikai dievlūdzēji nav tā kā iestrēguši pagātnes lūgšanās?

Kādai kristietei neizturot „bezjēdzīgu gumijas vilkšanu” neitrālās lūgšanas laikā jautāju, kā viņa domā, kāpēc latvieši- kristieši nemaz necenšas sacelties pret netaisnību, nemaz nav tik naski sadot sātanam „pa purnu” saistīt dēmoniskās aktivitātes Latvijas zemē?… viņa mani pārtrauca ar dievbijīgu smaidu, paskaidrojot lēnā tempā, izrunājot dievbijīgus vārdus: „Tāpēc, ka latvieši ir lēnprātīgi…”

Ko mēs saprotam ar vārdiem lēnprātība? Vai tā nav pielaidība, samierināšanās, pakļaušanās, bailes no pārspēka, vienaldzība, apātija, neitralitātes saglabāšana jeb sevis pasargāšana un t.t.? Varbūt ir pienācis laiks nedaudz paanalizēt, savu vārdu krājumu un to nozīmi? Mēs izsakāmies kristīgā terminoloģijā, taču vai mēs saprotam ko runājam? Vai saprotam ko darām? Vai „lēnprātīgai” rīcībai ir arī kāda nozīmīga jēga? Varbūt ir pienācis laiks latviešu kristiešiem arī konfrontēt? Reāli iestāties par Latvijas zemi, tās robežu apsargāšanu, neļaušanā ienaidniekam sirot un graut latviešu pašapziņu un nacionālās vērtības, neļaut ienaidniekam pastiprināt latviešu tautas nevērtību un t.t.

Kamēr sātans spēj paralizēt latviešu kristiešu domāšanas veidu ar viltus “lēnprātību” un kamēr izskolojas lūgšanu satura formalizēšanā, tikmēr Latvijas zemei reāli nav uz ko cerēt. Ja nevar paļauties uz kristiešiem, Latvijai nav izredzes. Ja kristieši neiestājas kā mūra siena aizsargājot visas Latvijas stratēģiski nozīmīgās pozīcijas, tikmēr neredzēt Latvijā Atmodu..

Kristieši skolojas savā saprašanā, bet sātans siro pa Latviju. Kamēr kristieši domā, ka Dievs visu uzrauga, tikmēr sātana kalpi rīkojās. Bet ko lai dara, ka latvieši-kristieši ir “lēnprātīgi”..

Cik ilgi vēl Latvija izturēs kristiešu vispārinātās lūgšanas? Cik ilgi Latvija vaidēs no apkaunojuma un pazemojuma, kamēr kristieši „ies lēnprātībā”? Cik ilgi vēl Latvijai jāatdod sava suverenitāte pa daļām, lai apsegtos ar lauskām, un kristieši saprastu, ka ienaidnieks jāpadzen no savas zemes, no savas tautas dzīves?

Cik vēl no latvieša-kristieša ir jāatņem, lai viņš pateiktu: „Stāt! Pietiek! Es Tev sātan neatdošu to, ko Dievs man ir svētījis un dāvājis par dāvanu man! Ķetnas nost no mana īpašuma, mantojuma, dāvanas, Latvijas neatkarības- suverenitātes, dzimtās un Tēvzemes valodas, Satversmes un galu galā nepieļaušu Dieva Vārda jēgas kropļošanu! Ķetnas nost no manas Latvijas!”

Taču ko lai dara, ka kristieši „iet lēnprātībā”..

Ceļš uz konkrētību

Latvieši-kristieši lūdz Dievu par savām vajadzībām, tās taču ir konkrētas. Izskats, izmērs, krāsa, smarža, lietderība, izturība un.t.t. Taču kad lūgšana nonāk par Latvijas valsti, tad tā kļūst par banāli, bezpersonisku, pat radot priekšstatu, ka lūgšana par Latviju ir tā starp citu. Ko mēs ceram sagaidīt no Dieva, ja esam tik nevērīgi pret viņa visdārgāko mantojumu vārdā cilvēks, respektīvi, latviešu tauta, un viņa kaujas lauku – Latvijas sirds?

Varbūt Jūs teiksiet, ka Latvija nav vajadzīga, galvenais ir cilvēks? Atbildu ar pretjautājumu, tad jau mātes miesa deviņu mēnešu garumā cilvēka embrija attīstībai arī nav vajadzīga. Kāpēc gan cilvēkbērnam ir vajadzīga vide, kurā attīstīties? Kāpēc gan mocīt (Latvijas) mātes miesu, abortēsim (latviešus) un miers!

Vai tas kastrācijas un abortēšanas process nav jau ieildzis pašu latviešu apziņās? Aicinu par to pārdomāt ieejot jaunajā 2012. gadā, ko mēs ceram sagaidīt no Dieva un cik tas ir attaisnojams..

Par ko tad lūgt konkrēti?

Patlaban aktuālākie jautājumi politiskā sfērā.

Ārpolitikā 

Vēlas federalizēt Eiropu, atņemot valstu suverenitāti

Briselē notika ES līderu samits, kurš izšķīris suverēno valstu, Eiropas Savienības un ikviena Eiropas iedzīvotāja nākotni t. sk. Latvijas. Pamatojoties uz apstākli, ka Eiropas Savienības dalībvalstis ir nokļuvušas smagā finansiālā un ekonomiskā krīzē, notiek mēģinājumi samazināt valstu suverenitāti par labu Eiropas Savienības federalizācijai.

ES vadošās lielvalstis vēlas ieviest izmaiņas Lisabonas līgumā, lai ES, nevis nacionālās valstis, noteiktu kāds izskatīsies katras valsts budžets. Ieviešot:
• „automātiskas sankcijas” pret tām valstīm, kuru publiskais deficīts pārsniedz 3% no IKP;
• stingrākus ierobežojumus valstu konstitūcijās saistībā ar fiskālo brīvību;
• Eiropas Stabilitātes mehānismu, kas nākotnē paredzētu, ka no Latvijas var pieprasīt aptuveni 3 miljardu eiro lielu līdzmaksājumu citas valsts glābšanai;
• Eiropas Savienības valstu iemaksu 200 miljardus eiro apmērā Starptautiskajā valūtas fondā, lai glābtu krīzes skartās eirozonas valstis;
• valstu nacionālo budžetu apstiprināšana Eiropas komisijā pirms apstiprināšana valsts parlamentā, ja valsts ir nonākusi krīzē.

ES līderu samitā neizdevās panākt visu 27 Eiropas Savienības dalībvalstu vienošanos, jo Lielbritānija un Ungārija nepiekrita šim principam, savukārt Zviedrija un Čehija nolēma pirms tam konsultēties ar savu valstu parlamentiem par šo soli. Lielbritānijas premjerministrs D. Kamerons sacīja: „Citas valstis ir iekšā [eiro zonā] un ar prieku veic radikālas izmaiņas, atsakoties no suverenitātes, lai tas darbotos.” Lielbritānija uzskata, ka šīs izmaiņas nav viņu interesēs, tāpēc viņi nepiekrīt šiem grozījumiem.

Viltīgs gājiens

Tomēr ar šo četru valdības vadītāju lēmumiem process netika apturēts, un notiek mēģinājums noslēgt starpvaldību līgumu starp eirozonas valstīm un tām valstīm, kuras vēlēsies pievienoties šim līgumam.

Šī finanšu un ekonomiskā krīze, kura ir skārusi pasauli ir lielisks instruments, lai Eiropas lielvaras nostiprinātu savu ietekmi reģionā pār mazākām valstīm, kuras krīzes nomocītas var ķerties pie šķietamā glābšanas riņķa. Neapzinoties, ka atbrīvojoties no finansiālām problēmām šodien, mēs būsim zaudējuši kaut ko daudz svarīgāku. Savas valsts suverenitāti, kuru tikai nesen atbrīvojām no Padomju Savienības skavām. Ņemot vērā, ka šīs izmaiņas būs vērstas uz tālāku Eiropas Savienības federalizāciju, domājams, ka Latvijai ir jāatsakās no piedāvātajām izmaiņām vai jācenšas tās būtiski mainīt, lai Latvija saglabātos kā neatkarīga valsts.

Labas ziņas

Samita gaitā ir noticis arī pozitīvs pavērsiens: Vācijas atbalstītais priekšlikums, ka valstīm būtu nacionālie budžeti jāsaskaņo vai pat jāapstiprina Eiropas Komisijā, pēc vairāku dalībvalstu iebildēm esot “nolikts malā”.

Pārdomām

Taču visai dīvaini, ka Latvijas valdība tautas vietā pārdomā iespējas atteikties no Latvijas suverenitātes, pat neizvirzot šo jautājumu tautas balsošanai referenduma ceļā, kas jāpiebilst ir daudz svarīgāks lēmums, nekā valsts valodā nevēlējušos runātāju un tautas šķēlēju pretenziju izlādēšanos iespēju uz latviešu tautas rēķina referenduma ceļā. 

Būs jauni mēģinājumi apiet Latvijas Satversmi, tāpēc ir iemesls lūgt, lai tas neizdotos.

Iekšpolitikā

Kriminālatbildība par seksuālo minoritāšu aizskaršanu interneta telpā

Latvijas Cilvēktiesību centrs vēlas ietekmēt Saeimas deputātus veikt grozījumus Krimināllikumā, lai paredzētu kriminālatbildību, kas vērsti pret seksuālajām minoritātēm, proti par naida kurināšanu internetā.

Jo neapmierina, ka tradicionālie ģimenes piekritēji vēršot savu nepatiku pret homoseksuālistiem, tiek piemēroti Likumā paredzētais pants- huligānisms. Bet, kā paziņo Latvijas Cilvēktiesību centrs tad tradicionālajiem jāizcieš bargāks sods Tāpēc, ka vēršoties pret „ cilvēka neatņemamu identitātes pazīmi” – seksuālā orientācija.

Ja tā ir neatņemama identitātes pazīme, tad kāpēc visi vīrieši pasaulē nav homoseksuālisti un visas sievietes pasaulē nav lesbietes? Ko tik necenšas „iesmērēt” neikdienišķām frāzēm, cerot, ka „izbīdīs” nepamanot.

Turklāt ja reiz mēs dzīvojam tiesiskā Latvijas valstī, tad kāpēc gan, aprobežoties tik vien ar vēršanos pret seksuālajām minoritātēm? Kāpēc ne pret kristiešiem, musulmaņiem, sievietēm, pret latviešu tautu, pret valsts valodu, pret atpazīstamiem cilvēkiem Latvijā? Unt.t.

Bet kriminālatbildība par provocēšanu?

Un ja reiz godīga, tiesiska Latvijas valsts, kura demokrātijas sapratni izdala pa labi un pa kreisi, tad vajadzētu taisnīgu sadalē arī atbildību uzņemties homoseksuālistiem ieviešot sodu par provocēšanu! Un cik ļoti homoseksuālisti ir iemīlējuši provokatīvi vērstas darbības, to arī Latvijas tauta jau sen zin. Tad nu gan mūsu tiesas sistēma zeltu un plauktu no tā vien.

Starp citu, Latvijas Cilvēktiesību centrs uzskata, ka par cik pašlaik, kad ir „atvērts Krimināllikums” un tajā paredzētas apjomīgas izmaiņas, tā ir viena iespēja, kā Saeimas deputātiem atgādināt īpaši par Krimināllikuma 78.pantu, kas paredz atbildību par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu. Tātad Latvijas Cilvēktiesību centrs uzskata, ka 78.pantā noteikti kaut kas „jāiesprauž pa otru galu”.

Ir iemesls lūgt, lai homoseksuālistu plāni neizdotos.

Balsot vai nebalsot PRET krievu valodu kā otru valsts valodu?!

Spektrs viedoklis ir solidārs ar tālāk minēto: Latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu vēlētāji varētu saglabāt arī klusējot – paliekot mājās un ignorējot šo pasākumu. Taču piedaloties tikšot raidīts daudz spēcīgāks signāls par to, kādu kārtību vēlamies savā valstī. “Tā mēs vēlreiz apliecināsim un nostiprināsim Latvijas valsts nacionālo un demokrātisko identitāti un latviešu valodu kā kopīgu pamatu visiem Latvijas iedzīvotājiem un saliedētai sabiedrībai,” teikts “Vienotības”, ZRP un NA paziņojumā.

Koalīcijas partijas savā paziņojumā augstu novērtē to Latvijas krievu, baltkrievu, ukraiņu un citu tautību politiķu un sabiedrisko darbinieku nostāju, kuri ir aicinājuši neiesaistīties kampaņā pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu; nosoda mēģinājumus apšaubīt Latvijas valstiskuma pamatus un sašķelt Latvijas sabiedrību.

Līdzīgu viedokli vēl pirms valdošo partiju viedokļa paziņošanas pauda arī opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Augusts Brigmanis. Viņš uzskata, ka visiem, kam latviešu valoda ir svēta, referenduma dienā jāiet un jānobalso pret otru valsts valodu. “Protams, mēs savu panāksim arī tad, ja paliksim mājās un nobalsošanai nebūs kvoruma. Taču šādu rīcību gan referenduma iniciatori, gan ārvalstis var uztvert tā, ka latviešiem valodas jautājums ir vienaldzīgs. Un tas iedrošinās viņus jauniem mēģinājumiem. Tādēļ labāk dot citu signālu, lai miljons vēlētāju referendumā liek visiem saprast – šeit var būt tikai viena valsts valoda. Un punkts!” aicināja A. Brigmanis.

Ir iemesls lūgt, lai latviešu tautas ienaidnieku plāni neizdotos un praktiskā veidā balsot PRET!

Noslēgumā

„Tu Dieva tauta, spēkus smelies

Iz skaidriem dzīvības avotiem!

No tumsas māņiem augšup celies.

Uz cēliem gaismas augstumiem!

Lai pukst priekš tautas katram sirds,

Ka viņas goda kronis mirdz!”

(No luterāņu dziesmu grāmatas.)

Secinājumi: Zinātnei nav nekāda sakara ar (reliģiju) ticību. Nevajag tās jaukt kopā, ticība ir novecojusi. Ticība runā pret zinātnes sasniegumiem.

Pie tāda veida secinājumiem nonākuši daži SPEKTRS lasītāji. Sarakstoties, radās doma, ka par to derētu uzrakstīt kādu rindiņu šim un citiem zinātnes aizstāvjiem un censoņiem.

Zinātnei nav nekāda sakara ar (reliģiju) ticību

Lai labāk izprastu kādā veidā prāts nonāk pie šāda veida slēdziena ieskatīsimies sākumā, tā teikt, cēlonī, lai izprastu sekas.

Jāsāk ar to, ka zinātne bez ticības nemaz nepastāv. Jo jebkura veida informācija, kas nonāk mūsu prāta faila analīzes redzeslokā, tā vispirms tiek apstrādāta. Bet kā, lai pārliecinās par informācijas patiesumu? Mēģinot to reducēt paļaujoties uz savu pieredzi, zināšanām un piedodiet par atklātību paļaujoties uz ticību, ka tā tas ir, jo visi tā saka. Kas ir tie visi? Cilvēki, respektīvi, zinātnieki. Zinātne pati par sevi ir abstrakts jēdziens, bet formu un attīstību tai piešķir kurš? Zinātnieki. Bet kādā veidā vadās zinātnieks sava atklājuma virzīšanā? Tieši tāpat kā jebkurš cits cilvēks sākot ar failu apstrādi tikai zinātnes jomā. Vai Jūs gribat teikt, ka zinātnieki ir visvareni un viņiem var pilnībā uzticēties? Bet kā tad ir ar to, ka zinātnieki joprojām cenšas radīt teoriju par Visu (Viena teorija par Visuma rašanos) . Bet, ja arī apvienotos visģeniālākie zinātnieki pasaulē, vai tad spētu atklāt šo gadsimtiem apslēpto noslēpumu? Tādā gadījumā uz kādu informāciju un zināšanas bagāžu viņi paļautos? Protams, ka uz mantoto no priekštečiem, kuri ir veikuši šādus tādus eksperimentus, hipotēzes un teorijas. Bet vai ar to pietiek, lai veiktu kaut ko tādu, kas vēl nav darīts? Nē! 

Tātad uz ko paļauties, ja nepietiek informācijas? Piedodiet, bet atkal atgriežamies pie tā paša sākumpunkta – ticība. Kaut arī simtiem zinātnisku referētu un aizstāvētu doktordisertācijas par to, ka reliģija, ticība un Dieva nav, vai tā būtu patiesība? Un atkal nonākam pie tā paša jautājuma, mums nāktos atkal noticēt, ka doktors -zinātnieks savā disertācijā vai grāmatā raksta patiesību. Viņa izstrādātā hipotēze, teorija, vienādojums un formula ir balstāma eksperimentāli, jā, protams, taču cik jānotiek eksperimentu, lai dotā formula būtu apstiprināma? Kā jau zināms arī iepriekšējie ģeniālie prāti savās grāmatās rakstīja savu patiesību, par ko laika gaitā pārliecinājās, kā tā tas nemaz nav. Nekāda sakara ar patiesību. Taču cik daudz cilvēku pasaulē ticēja šīm patiesībām un pat gadsimtiem ilgi?

Secinājums ir viens, vai nu Tu tici, vai arī nē.

Vai zinātne spēj novirzīt cilvēku no ticības? Ja arī cilvēks izlasa neskaitāmu klāstu zinātnisku grāmatu, kas noliedz ticību, vai viņa ticība sāk šaubīties? Viņa ticība sāk šaubīties nevis tāpēc, ka viņš ir ieguvis vairāk zināšanu, bet tāpēc, ka viņa zināšana nav pietiekami nobriedusi. „Ne tāpēc šaubies Tu, ka esi gudrāks kļuvis. Bet –pilno gudrību Tu neesi vēl guvis.”(Ruckers)

Ticība gan māca daudz, ko mūsu prāts nevar saprast, bet viņa nemāca neko, kas būtu pretī prātam. Attiecība starp ticību un prātu ir līdzīga attiecībai starp mikroskopu un aci. Patīk mums tas vai nē, bet tieši ticība un paļaušanās paplašina mūsu redzesloku. Bez mikroskopa cilvēks neredz milzīgu mikropasauli, bet vai tāpēc tās nav? Bez teleskopā ielūkošanās cilvēks pat neapjauš, kas notiek zvaigžņotās debess pasaulē, vien atliek ticēt, ka tāda vispār pastāv.

Ticība ir novecojusi!

Kādā ziņā novecojusi? Mēs katru dienu paļaujamies uz ticību. Ticībā skrienam zem sarkanās gaismas, ticot, ka automašīna brauks lēnāk un nenobrauks. Izejam no mājas ticībā, ka nesnigs slapjš sniegs un paspēsim nonākt darba vietā sausi. Dzeram karstu tēju, bet ticam, ka mēli neapplaucēsim. Un t.t. Atvainojiet, bet cik banāli tas arī neskanētu, bez ticības mēs pat dienu nodzīvot nevaram. Tāpēc nemelosim paši sev un nenostāsimies pret savu sirdsapziņu.

Ticība runā pret zinātnes sasniegumiem

Kādiem? Tiem, kuri nāk un aiziet, vakar sensācija, bet šodien jau novecojusi informācija. Jo izrādās, ka arī zinātnieki ir tikai cilvēki un arī vēlas iesēsties slavas tronītī un pievērst sev preses uzmanību.

Un jāatkārtojas -zinātnes sasniegumi nav iedomājami bez ticības.

„Lai zinātne attīstītos diezin cik tālu, tā tomēr nevarēs aizfilozofēt projām mūsu cilvēciskās vājības sajūtu. Dievs ir tā radījis mūsu dzimumu, ka mums vajag atbalsta, vajag kaut kā augstāka, kā priekšā noliekties. Cilvēce vienmēr meklēs augstāku būtni, kā priekšā var nomesties ceļos un kad Dievības altāri sabrūk, tad uz drupām paceļas despotijas troņi.” (Cotvos)

Sakarā ar SPEKTRS izvietoto viedokli ziņās 

Latvijā pēdējo nedēļu laikā plašas diskusijas izraisījusi Krievijas cilvēktiesību aktīvistu Valērijas Novodvorskas un Konstantīna Borovoja viedoklis par krievvalodīgo tiesībām Latvijā. Videointervijā rus.tvnet.lv

Viņi ir pārliecināti, ka parakstu vākšanas akcija uzskatāma par “PSRS himnas atskaņām”, vēlēšanos “atjaunot impēriju”, “lielu naidu pret latviešiem” un “vēlmi vērsties pret viņiem Eiropas Savienībā”. Novodroska un Borovojs izteicās, ka viņiem ir kauns par tiem, kuri parakstījušies par krievu valodu Latvijā, un aicina viņus Latvijas priekšā to nožēlot, vainu izpirkt un ar to dot labumu arī savai vēsturiskajai dzimtenei.
Parādījusies informācija, ka jūs grasoties braukt uz Latviju. Kāds ir galvenais jūsu vizītes mērķis un kas jūs šeit uzņems?

K.B.: Mūs uzaicināja divi Latvijas Saeimas deputāti un kāda demokrātiskā apvienība – tagad neatceros tās nosaukumu. Viņi arī bija tie, kas pie mums vērsās, aicinot Latvijā paviesoties.

Vai varat atklāt jūsu uzaicinājušo deputātu vārdu?

K.B.: Man to šobrīd gluži vienkārši nav pa rokai. Braucam mēs tādēļ, ka Latvijā izveidojusies diezgan sarežģīta situācija, tā kā zināmiem spēkiem izdevies notikumus destabilizēt. Starpetniskā konfrontācija, kuru centās panākt Krievijas specdienesti, pēc visa spriežot, ir sākusies. Skaidrs, ka “Saskaņas centra” līderis Nils Ušakovs neapstāsies tikai pie prasības par krievu valodu kā otru valsts valodu. Visdrīzāk, pēc tam varētu sekot arī pret NATO, Rietumiem vērsti piedāvājumi. Nestabilitāte Latvijā var slikti ietekmēt arī situāciju Krievijā, un mūs tas ļoti uztrauc.

V.N.: Mums ir ļoti kauns, ka cilvēki, kuri runā ar mums vienā valodā, kaut kur ir klupšanas akmens, kaut ko velk atpakaļ un ne vien nav pilsoņi, bet arī nemaz negrib par tiem kļūt. Tāpēc mēs gribam, lai šie cilvēki, kuri uzķērušies uz Krievijas pasviestā mānekļa, neiedzītu sevi stūrī, kad situācija kļūs neatgriezeniska.
Jūs aktīvi iebilstat pret Latvijā rīkoto parakstu vākšanas akciju. Kāpēc jūs tas tā uztrauc?

V.N.: Visa šī referenduma ideja un pati prasība ir pilnīgi nekaunīgs, provokatīvs izgājiens.
Izraēlā, piemēram, patlaban jau ceturtā daļa sabiedrības runā krieviski. Taču nav dzirdēts, ka bijušās PSRS izceļotāji tur vāktu parakstus par krievu valodu, lai gan ivrita rakstība un izruna ir daudz sarežģītāka nekā latviešu valoda. Un ASV? Tur taču tagad ir miljoniem krievu… Uzskatu, ka Latvijā īstenotā akcija par krievu valodu – tas ir nevajadzīgi pirmām kārtām jau tiem, kas par to parakstās, turklāt tas ir kā spļāviens sejā tiem, kas šajā valstī dzīvo jau gadsimtiem un kuri devuši tai savu nosaukumu. Bez tam tā ir vienkārši nevēlēšanās izpirkt Padomju Savienības vainu.

K.B.: Ir acīmredzami, ka šī ir akcija, kurai jāsēj sabiedrībā nesaskaņas. Latvija pavisam nesen atjaunoja savu neatkarību, tāpēc piedāvājums atteikties no daļas nacionālās apziņas, nacionālās neatkarības – tā ir provokācija. Tie, kuri parakstās par krievu kā otru valsts valodu, – tie ir tie, kuri ļoti specifiski izprot Krievijas un šā reģiona krievu intereses, kuri grib Latviju iznīcināt.

Pie mums tiek uzskatīts, ka šī akcija ir kā atbilde nacionālās apvienības “Visu Latvijai-TB/LNNK” iniciatīvai par pilnīgu pāriešanu uz latviešu valodu nacionālo minoritāšu skolās…

V.N.: Es ar šo problēmu saskāros jau Igaunijā. Tur vecāki krievu ģimenēs nonāca pie atziņas, ka bērniem jāmācās igauņu skolās. Starp citu, Tallinas ģimnāzijas pasniedzēji man teica, ka ideālā situācijā īpašais krievu valodas un literatūras kurss jāievieš, kad bērnam paliek 14 gadi. Kad bērni pilnībā apguvuši valsts valodu. Pretējā gadījumā, ja bērnus krievu valodā apmāca bērnudārzā vai mazākajās klasēs, tad bērni nonāks “valodas geto” – izolācijas apstākļos. Un tālāk rodas jautājums par augstāko izglītību. Kur viņi to iegūs? Tad vai nu brauc uz Hārvardu un maksā milzu naudu, vai arī mācies šeit un zini valsts valodu.

Krievu valodas aizstāvji arī atsaucas uz Somijas piemēru, kur otra valsts valoda ir zviedru, kaut gan šīs tautības cilvēku valstī ir krietni mazāk nekā krievu Latvijā.

K.B.: Es gribētu atgādināt, ka vēl nesen Latvija atradās kolonijas stāvoklī, kurā “iztīrīja”, deportēja un iznīcināja vietējos iedzīvotājus, inteliģenci un valodu. Es nedomāju, ka somi pēc ilgstošas zviedru īstenotas okupācijas ieviestu zviedru kā otru valsts valodu.

V.N.: Mūsdienās zviedru valoda daudziem Somijas zviedriem ir jautājums par kultūras autonomiju. Savukārt krievu valoda Latvijai saistās ar impēriju, ar nostalģiju pēc PSRS. Tā ir pieķeršanās idejai, ka “Padomju Savienībā jūs šeit dzīvojāt kā nieres taukos”, savukārt tagad “badā bez mums nomirsiet”. Tā ka tas viss ir instruments politiskajās cīņās. Ne Puškins, ne Tolstojs, ne Čehovs, ne Dostojevskis šajā gadījumā nestāv aiz prasības ieviest krievu valodu.
Šeit diemžēl klausās padomju himnu un izjūt lielu naidu pret “tiem nolādētajiem latviešu separātistiem”, kuri uzdrīkstējās izveidot savu valsti.
Jūsu parakstu vācēji to nelūdza, un viņi atriebjas!

Vienā no savām videouzrunām tos, kas parakstās par krievu valodu, jūs nosaucāt par piekto kolonu, kas vēlas destabilizēt situāciju Latvijā. Tātad jūs esat pārliecināti, ka šāda valodas prasība ir tikai sākums un var sekot arī citas?

K.B.: Skaidrs, ka runa ir nevis par valodas problēmām, bet par uzdevumiem, kas saistīti ar Latvijas neatkarības apdraudēšanu. Lūk, šī aukstā kara situācija Latvijā šobrīd Krievijai ir izdevīga. Visas jūsu vietējās pret latviešiem vērstās finanses ir saistītas ar Krieviju un aktīvi atbalsta krievu propagandu. Jūs naivi domājat, ka pie jums nenotiek masu mediju un atsevišķu deputātu uzpirkšana!?

V.N.: Jums jāsaprot, ka šodien pie varas Krievijā ir ne tikai slikti cilvēki, čekisti, zagļi un krāpnieki. Politikā pastāv arī izteikti maniakāls elements. Viņi izspēlē 1940.gada kārti, ka Latvijas varas iestādes it kā labprātīgi nolēma iestāties PSRS. Protams, viņi saprot, ka šodien “vilciens ir aizgājis”. Turklāt līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO tas ir “ātrvilciens”. Taču kaut kā tiem latviešiem ir “jāuzbrauc”, jāpaziņo Eiropas Savienībai par pārkāpumiem pret nacionālajām minoritātēm. Lai arī no Eiropas Savienības puses nebūs sankciju, nu vismaz kādu aizrādījumu izteiks. Jums ir zināms procents arī tādu krievu, kuri pašreizējos Krievijas politiķus uzskata par savu atbalsta bāzi, daudz lielāks procents nekā Lietuvā un Igaunijā, kuri tad arī sola visu savu “mīlestību”, “laiku” un “atbalstu”.

Kā zināms, parakstu vākšanā var piedalīties tikai Latvijas pilsoņi. Ja, kā jūs sakāt, tā ir “piektā kolonna”, tad sanāk, ka lielais nepilsoņu skaits valstij ir izdevīgs, jo viņiem nav balsstiesību…

K.B.: Izskatās, ka jūs spriežat pēc tā, ka Latvijas vara ir kaut kāds Krievijas varas elements. Jūsu valsts, pēc manām domām, jau sasniegusi gluži citu sapratnes līmeni par saviem mērķiem un uzdevumiem. Domāju, jūsu valsts vara nav ieinteresēta konfliktā starp latviešiem un krieviem. Tie, kas pie jums nesaņem pilsonību, saprotams, ka to nedara pēc Latvijas valdības lūguma.

V.N.: Es Latvijā dažu dienu laikā apguvu zināšanas, lai pateiktu “labas rītas, labas dienas, labas vakaras”.

Vispār tas ir lietuviski…

V.N.: Nu jā…

Taču man ir grūti iedomāties cilvēku, kurš 20-30 gadus dzīvo kādā valstī un nevar nolikt latviešu valodas eksāmenu,iegūt elementāras vēstures zināšanās un apgūt himnas tekstu.

Jūs arī ieteicāt krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem “aizmirst par vēsturiskās dzimtenes palīdzību”. Taču Krievijai taču ir palīdzības programma tautiešiem, aicinot mājās uz dzimteni…

K.B.: Es uzskatu, ka ir ļoti precīzi jāizvērtē programma, kuru Krievija mēģina ieviest ne tikai Latvijā, bet arī citās postpadomju valstīs. Tad lūk, šī programma ir vērsta pret vietējiem, kuru saknes meklējamas Krievijā. Vēl vairāk, šis plāns ir sava veida konfrontācija Rietumiem, Eiropas Savienībai, NATO. Krievijas vēstniecība šādi izvērš ļoti agresīvas, postpadomju valstu neatkarībai ļoti bīstamas programmas, tikai tās ir labi slēptas.

V.N.: Programmas ir, tikai solītās palīdzības nav. Andrej (rus.tvnet.lv žurnālists Andrejs Muravjovs), pajautājiet tiem, kuri ar jums runā vienā valodā, kurš no viņiem tiešām kāro atgriezties Krievijā? Un kur viņi atgriezīsies? Viņiem piedāvās kaut kādu nomaļu vietu, kaut kādu ciemu: nekādas naudas, nekādas pajumtes, tikai tukšs lauks.

Bet ko vispār Krievijā domā par situāciju Latvijā un Baltijas valstīs? Spriežot pēc daudziem Krievijas medijiem, neko labu…

K.B.: Patlaban sabiedrības viedoklis atrodas padomju tipa propagandasmašīnas rokās. Tās galvenais rīcības ierocis – ienaidnieka teorija, ka Krievijai apkārt ir vieni vienīgi nelabvēļi. Mūsu varasvīriem tā ir vienīgā iespēja stiprināt savu varu, palielināt armijas spēkus. Tiek izmantoti jebkuri sīkumi: moldāvu vīna, armēņu konjaka, Latvijas šprotu aizliegums. Kā jau teicu, ir vajadzīgi ienaidnieki. Tāpēc arī daudzi mūsu mediji par šejienes valdībām raksta kā pret krievvalodīgajiem vērstām, nedemokrātiskām un pat fašistiskām. Tā kā tāda aina vidēja krieva apziņā arī tiek radīta.

V.N.: Visi mūsu kanāli rāda latviešu leģionāru gājienus – tie ir nabadzīgi un nelaimīgi cilvēki, kuri aizsargāja Latviju no Padomju Savienības, kā nu mācēja. Pēc tam tiek parādīts jūsu Brīvības piemineklis un stāstīts, ka pie varas ir fašisti.
Baltija PSRS vienmēr bijusi “mazā Eiropa”, un pēkšņi tā ņēma un aizbēga uz “lielo Eiropu”.
Un viss, nekāda Eiropa Krievijai netika. Tas Krievijai bija ļoti sāpīgs trieciens, tāpēc tagad pret Baltiju propagandu vērš pat biežāk nekā pret ASV.

Ko jūs novēlētu krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem – gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem?

K.B.: Latvijas pilsoņiem novēlētu to pašu, ko ASV, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas: adaptēties, pieņemt demokrātijas procesus, kuri patlaban ļoti atšķiras no Krievijas antidemokrātiskajām izpausmēm. Neuzstājieties kā provokatori un “piektā kolona”, nerausiet ogles kailām rokām Krievijas specdienestu labā, kuram ir gluži savas intereses. Radiet normālus dzīves apstākļus sev, saviem bērniem un tiem, kuriem šeit ir tiesības runāt ne tikai krievu valodā.

V.N.: Nepilsoņiem es novēlētu kļūt par pilsoņiem. Un pēc tam pārstāt būt par nastu, “akmeni kaklā” un kļūt par lepnumu valstij, kurā viņi dzīvo.
Pierādīt, ka krievi var būt gan demokrāti, gan liberāļi. Un, protams, jāizpērk vaina Latvijas un citu bijušo PSRS valstu priekšā par to, ka tām tik ilgi bija liegta iespēja lemt savu likteni. Tad krievi izpelnīsies gan piedošanu, gan atbalstu, vienlaikus nesot labumu arī savai vēsturiskajai dzimtenei.

Krievijas politiķe Latvijas krieviem iesaka algot tulku

Savus uzskatus Novodvorskaja izklāstījusi kārtējā videouzrunā, kuras regulāri ievieto dažādos sociālajos portālos internetā, paužot viedokli par visdažādākajiem politiskajiem procesiem gan Krievijā, gan ārvalstīs.
Politiķe izsaka pārliecību, ka referendumam Latvijā par krievu kā otru valsts valodu garantēta izgāšanās, taču norāda, ka parakstu vākšanas akcija pamatīgi saasinās attiecības starp Latvijas krieviem un latviešiem.
Novodvorskaja uzsver, ka nevar mierīgi dzīvot valstī, “kuru tu ienīsti, kuru neuzskati par savu, kuras valoda tevī raisa antipātijas”.
“Neviens ar spēku neliek mācīties latviešu valdu. Lūdzu, atrodi sev tulku un staigā ar viņu uz kafejnīcām, restorāniem, uz darbu, mācībām. Uz veselību, neviens neaizliedz. Tikai tas ir diezgan dārgi,” viņa rezumē.

Kas mūs sagaida 2012.Gadā? Ar ko mums jārēķinās? Kā gatavoties? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz draudzes „Revival Assembly” mācītājs no Nigērijas Anselms  Madabuko.

No 25-27.novembrim, pa godu draudzes „Jaunā paaudze” 22.gadu dzimšanas dienai notika konference, kurā galvenais tās dalībnieks no draudzes „Revival Assembly” mācītājs no Nigērijas Anselms  Madabuko gatavoja kristiešus jaunajam laikam.

Anselms Madabuko ir draudzes Revival Assembly vecākais mācītājs Lagosā (Nigērija). Viņš visā pasaulē rīko konferences, kas vērstas uz garīgo vērtību atjaunošanu, kā dziedināšanu un atbrīvošanu.

Uzkāpjot uz skatuves Anselms Madabuko ar smaidu teica: „Apbrīnojami cik ātri laiks iet. Šis jau ir divpadsmitais gads kopš es pievienojos draudzes „Jaunā paaudze” dzimšanas dienu svinībām.” Draudzes iemīļotais mācītājs atzīmēja, ka ierodoties Latvijā viņš visu dienu esot pavadījis lūgšanā, lai saņemtu no Dieva Vārdu draudzei „Jaunā paaudze”.

„Dārgā draudze, Dievs aicina Jūs iet daudz lielākos Dieva gribas un Viņa Vārda izpratnes dziļumos. Lai iemācītos saprast, kādā laikā mēs ieejam un dzīvojam,”-teica draugs no Nigērijas.

Krīze?

Melnādainais Āfrikas nacionālā tērpā ietērptais arī akcentēja domu, ka Dievs rakstos sauc saprātīgus cilvēkus tos kristiešus, kuri savā dzīvē seko Dieva gudrībai, nevis pasaulīgiem standartiem. „Dievs mūs uzrunā dažādos veidos, tostarp izmantojot dažādus notikumus, kas ir saistāmi, gan ar mūsu personīgo dzīvi, sabiedrībā notiekošo, kā arī politiskajā jomā,”-teica Anselms  Madabuko.

„Kāpēc pasaule piedzīvo dziļu krīzi? Tāpēc, ka  babiloniešu gudrība ir ierobežota, un tās laiks ir beidzies. Tas ir babiloniešu sistēmas noriets,” – teica Anselms Madubuko.

Mācītājs no Nigērijas aicināja klātesošos kļūt nopietnākiem un sagatavoties jaunajam 2012.gadam. Mācītājs Madabuko uzskata, ka centrālā pamatdoma, ar kuru būs jāvadās nākamajā gadā: Gudrība un saprašana! Svaidījuma vadība un tā izprašana.

Dieva noslēpumi

Dieva meklētājiem Kungs atvērs savus noslēpumus, lai zinātu kā nekļūdīgi virzīties.

Mācītājs prognozē, ka 2012 un turpmākie gadi būs citādāki un ļoti dažādāki par iepriekšējiem. Un, bez Visvarenā Dieva palīdzības, mums neizdzīvot šajā graujošā pasaulē. Nāk laiks, kad Dieva vīriem un sievām vairs nepietiks tikai Svētā Gara vadība, bet gan būs nepieciešama arī Svētā Gara izpratne. Izpratne – tāda, ka es zinu, kur es eju, un es zinu, kas notiek. Un, visbeidzot, ar gudru cilvēku kalpošanas palīdzību paaugstināsies Dievs!

Iedrošinājums

Madabuko uzrunājot klātesošos tos iedrošinot teica: „Saprotams, ka pa kalpošanas laiku Dievam nav iespējams nenopelnīt sev ienaidniekus. Bet ziniet, es mīlu savus ienaidniekus. Jo bez viņiem es nebūtu tas, kas tagad esmu. Turklāt bez kaujas ar ienaidniekiem Dievs nevarētu mani apbalvot ar uzvaras svinībām.”

Jaunā laika saprašana ir svarīga, lai piedzīvotu jaunrades laiku. Pretējā gadījumā ar iepriekšēju sapratni un līmeni par Dieva lietām, tālu netikt. Ja mums nav priekšrocība , tad mums nepietiek spēka uzvarēt sātana viltības. „Celies augšā! Ej tālāk! Ej augstāk!”,-saka tas Kungs.

Gudri cilvēki

Gudri ir tie cilvēki, kuri meklē to Kungu. Nevis tie, kuri baznīcā vērpj politiskas spēles, meklējot sev labumu. Nākamajā kritiskajā laikā mēs vairs nevarēsim atļauties rīkoties negudri, tas dārgi maksās. Arī sev apkārt mums nepieciešami gudri cilvēki. Pāvils reiz rakstīja: „Aizlūgdams, lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un godības pilnais Tēvs jums dotu gudrības un atklāsmes garu, lai jūs labāk Viņu izprastu.” (Efez.1:17) Šie izteiktie vārdi ir ar dziļu jūgu. Padomāsim, kādi cilvēki ir mūsu lokā? Tad, kad mēs saskaramies ar grūtībām pie kādu cilvēku padomiem mēs griežamies? Pārbaudiet, lai tie nav negudri cilvēki, kas Jūs aizvedīs nepareizā virzienā. Bībelē mēs lasām: „Jo tā ir tauta bez padoma, un tiem nav saprašanas.” (5. Moz.32:28) Skaidri teikts, ka ne tikai mums ir vajadzīga gudrība, bet arī gudrības lietu saprašana jeb izprašana. Ja nebūs saprašanas, Tev netikt Dieva dziļumos. Veselas nācijas tiek novestas līdz krīzei negudru cilvēku darbības rezultātā. Tāpēc svarīgi, lai mēs nekļūtu vadāmi kā mūļi, kuriem nav saprašanas.

Svētajos rakstos teikts: „Un noraudzījos jaunajos nejēgās, un starp jaunajiem zēniem manu uzmanību saistīja kāds neprātīgs jauneklis” (Sal.pam.7:7) Par ko tad ir teikts? Par to, ka uz savu neprašas galvu piedzīvo lietu seklumu un bez prātīgus kritienus savā dzīvē.

Tāpēc tik ļoti liels uzsvars Jaunajā Derībā ir likts uz to, kā dēļ mēs varam piedzīvot lielas un aukstas lietas savā dzīvē: „Brāļi, netopiet bērni saprašanā, bet esiet mazi bērni ļaunumā, bet saprašanā topiet pieauguši.” (1.Kor. 14:20)

Vai arī: ”Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, kas ir radījis debesis un zemi un kas ir ķēniņam Dāvidam devis gudru, sapratīgu un veiksmīgu dēlu, kurš cels Tam Kungam namu un pili sev, savai ķēniņa valstij! (2.Laiku2:11) Visa nācija priecājas par jaunu un gudru ķēniņu, kas sekos Dieva ceļos. Tauta saprot, cik tas ir svarīgi un būtiski. Gudrs un saprātīgs ķēniņš nesīs labumu visai nācijai.

Gadījums, ka cilvēki nezināja risinājumu, tāpēc gaidīja to, kas nāks ar gudru ziņu, lai veiksmīgi tiktu galā ar uzlikto uzdevumu. „Un viņi atveda mums, tādēļ, ka Dieva žēlīgā roka bija pār mums, kādu sapratīgu vīru no Mahlija, Levija dēla, Israēla dēla, dēliem.” (Ezras 8:18) Arī toreiz cilvēki saprata, ka bez gudrības un saprašanas nedrīkst. Nevelti Ijabs teica, ka lai gudri cilvēki viņam saka. (Ijaba 34:34)

Taču bez cilvēku savstarpējās attiecību gudrības un saprašanas mijiedarbības nedrīkst aizmirst no kurienes tā nākusi: „Bet īstenībā tas ir tikai gars cilvēkā, tā ir tikai Visuvarenā elpa, kas viņiem piešķir atziņas un ieskatus.”(Ijaba 32:8)

Lūgšana

Tev ir vajadzīga saprašana kā celt un iegūt jaunas teritorijas savā dzīvē. Pārstāj Dievam lūgt auto, bet gan saprašanu. Lūdz par Dieva dziļumu saprašanu, lai ieietu jaunā līmenī. Lūdz Dievu, lai kļūtu par saprašanas cilvēku. Jo, ja nebūsi tāds, Tu nebūsi nekam derīgs. Lūdz, lai Tavā ceļā parādās gudri cilvēki. Jo kad sātans centīsies Tevi pazudināt un apstādināt, tad Tavā ceļā sūtīs neprašas, negudrus cilvēkus.

Dziļi saprātīgs cilvēks kļūst par dāvanu citiem. Viņš pirms darīšanas vispirms domā ko darīt, nevis sper soli taisni peklē.

Saprotoša sirds neradīs šķelšanos draudzē un nebūs strīdi.

Nekas nenotiek dzīvē tā pat vien, bet gan ar nolūku. Kad mēs to sapratīsim, tad arī augsim. Dievs ar mums kontaktējās dažādā veidā, ne tikai lasot Bībeli, bet arī veidojot lietas apstākļus, lai mēs pamanītu to, kas mums jāredz. Veido dažādas situācijas, lai mēs saprastu, ko Viņš vēlas pavēstīt. Lietu apstākļi. Lietu sakritības. Dievs runā ar TV, radio, masu mēdiju palīdzību, tikai mums ir jāsaskata un jāsaprot-jāizprot. Nevis it visā saskatīt dēmonu ietekmi, bet gan ieraudzīt to, ko Dievs ar to visu mums grib pateikt. Kaut arī sātans jaucās pa vidu un plāno kā izjaukt lietas, bet Dievs visu vērš par labu.

Taču ir arī jāsaprot, ka ne vienmēr Dievs veido lietu sakritības ar domu viss būs labi. Viņš mūs arī māca, dažkārt ne tā, kā mēs varētu iedomāties, gludi un skaisti. Ir arī sāpīgas mācības.

Dieva mācība

Atskan nežēlīgs, bet pravietojums no tā Kunga, kas piepildījās.

Tad Viņš sacīja: “Ej un saki šai tautai: dzirdēt dzirdiet, bet nesaprotiet, redzēt redziet, bet neizprotiet un neapjēdziet! Apcietini šās tautas sirdi un padari tās ausis nedzirdīgas, un apstulbo tai acis, ka tā neredz ar savām acīm, nedzird ar savām ausīm un nesaprot ar savu sirdi un neatgriežas, lai taptu dziedināta.” Tad es jautāju: “Cik ilgi, Kungs?” Viņš atbildēja: “Kamēr pilsētas stāvēs pamestas un bez iedzīvotājiem, nami būs neapdzīvoti un zeme aizlaista un tukša. Tas Kungs būs aizvedis iedzīvotājus tālu projām, un pamestu vietu būs daudz tanī zemē. Un, ja tur paliks vēl pāri kaut desmitā tiesa iedzīvotāju, tad tā vēlreiz aizies postā, taču kā milzīga liepa vai ozols, no kuriem pēc nociršanas pāri paliek vairs tikai celms; tomēr svēta sēkla būs šis celms.” (Jes.6: 9:13)

Lietas, kuras varēja arī nenotikt

Ziniet, ir lietas, kurām jānotiek. Arī sliktām. To nekas neizmainīs. Ja Dievs teica, tam tas ir jābūt. Dievs ar pravieša muti teica, ka tauta būs vergi 70 gadus. (Daniela 9:2)

Taču kas notika tālāk, kāda cilvēka dēļ, kuram radās saprašana par pravietojuma jēgu un kāpēc tai bija jānotiek, situācija mainījās.

Viņa vārds Daniels. Tieši viņa dēļ pravietojuma 70 gadi samazinājās līdz 68. Daniels saprata, ka tam tā arī nav jābūt, ja cilvēki nožēlos grēkus un nāks pie Pestītāja troņa. Daniels lūdza Dievu par savu tautu. Un eņģelis Gabriels viņam palīdzēja „nākt pie īstās lietu izpratnes.” (Dan. 9:22)

Arī mūsu dzīvēs saprašana, izvedīs no apcietinājuma brīvībā. Mums jāsaprot sātana plānu nodomi, lai tos lauztu uzreiz. Kaut arī atrazdamies tuksnesī nesaprazdams Dieva Vārdu jēgu, bet vēlēšanās to izprast dara brīnumdarbus. Etiopu ķēniņienes Kandakes dižciltīgs galminieksatrazdamies tuksnesī lasīja Dieva Vārdu, taču Dieva eņģeļa vadītais Filips arī nonāca tajā pašā vietā un viņam jautāja: ”Vai tu arī saproti, ko tu lasi?” (Dan.8:30) Lūk, arī centrālie vārdi, vai mēs saprotam ko lasām? Sapratne mūs arī ved uz jaunu līmeni mūsu dzīvēs. Mūsdienu draudzēm ir jāsaprot kas notiek un kādi laiki nāk.

Dievs nerunā tikai un vienīgi caur Bībeli, jo Viņam pieder viss un Viņš dara kā grib. Dievs uzrunā mūs arī caur notikumiem šajā pasaulē. Kāpēc tagad tik bagātajos Arābu Emirātos notiek neparedzamas lietas? Jo, Dievs dara un maina lietas. Viņš mums uzrāda, lai mēs kaut ko saprastu. Rezultātā viens no visbagātākajiem un nodrošinātākajiem cilvēkiem pasaulē Kadafi mirst kā suns.

Verdzības laikam jābeidzas

Cik daudz verdzībā cilvēki atradās tikai viena cilvēka nesamērojamo ambīciju apmierināšanas dēļ? Tas reiz jābeidzas. Arī mūsu dzīvēs, cik ilgi mēs ļausim savas nesaprašanas dēļ sātanam sirot mūsu dzīvēs? Bez lietu saprašanas sātans vēl ilgi var mūs turēt gūstā.

Vēl kāds pravietisks vārds. „Un Viņš (Dievs) sacīja uz Ābrāmu: “Piemini, zināt zini, ka tavi pēcnācēji būs svešinieki zemē, kas tiem nepieder, un viņi tiem vergos, un viņus pazemos četri simti gadu.„ (Moz.15:13) Taču kā mēs zinām, kaut kādā veidā parādījušies lieki 30 gadi. Kāpēc 400 gadu vietā bija 4030? Nesaprašanas dēļ! Katrā vēsturiskā posmā, ja Dieva tautā nav saprātīgu vadoņu, tauta vairāk laika pavada verdzībā, nabadzībā, lāstā, savas nezināšanas dēļ. Nāca Ēģiptes lietās un Rakstos gudrs un saprotošs vīrs Mozus un pasludināja brīvības vēsti. Vai tauta uzklausīja? Nē, pagāja daudzi gadi līdz tauta nāca pie atziņas un saprašanas. Nocietināta sirds padara sev galu.

Kāpēc mums kristiešiem nemaz neiet tās lietas uz priekšu, jo mēs esam pārāk virspusīgi savos spriedumos. Nav ne Daniela, ne arī Mozus, kuri raka Dieva Vārda dziļumos. Daudzi no mums ir joprojām iedzīti mūļi savās sarežģītajās situācijās tikai tāpēc, ka ir palaista garām glābšana. Ja Tu cītīgi ilga laika periodā brauc pretējā virzienā, tad ar laiku Tu sāc saprast cik daudz no dzīves esi zaudējis un palaidis garām.

Tas ir dramatiski, ka līderi „bērna saprašanā” ved savu tautu. Bēdas visai tautai. Tik daudzi draudžu mācītāji nesaprot Izraēlas patieso nozīmi un lomu pasaulē, tas ir dramatiski. Tādu līderu saprātam ir robežas, bet Svētā Gara saprašanai nekad. Mēs pārāk tālu esam nonākuši, lai tagad atļautos tik vienkārši kļūdīties. Agrāk, ka Tu augi garīgā attīstībā, kļūdīties bija cilvēcīgi, bet tagad Tu to nedrīksti pieļaut. Tavas kļūdas pārāk dārgi maksās. Tev jāatgriežas rakšanas darbos. Ik reizi, kad dzirdi ziņas vai redzi lietas meklē saprašanu tajā, ko Dievs vēlas atklāt. Bez saprašanas kristieši kļūst kā pasaulīgie.

Notikumi, kas pagodināja Dievu

Ķeņiņa Usijas valdīšanas laiks. Ķēniņam bija tikai 16 gadi. Un viņš darīja to, kas bija taisns Tā Kunga acīs. Viņš turējās pie Dieva, kamēr dzīvs bija Zaharja, kas viņam skaidroja Dieva prātu, un, kamēr viņš meklēja To Kungu, Dievs lika viņam zelt. „ (2.Laiku26:3-5)

Rakstīts, kamēr ķēniņš meklēja To Kungu, tikmēr Dievs dāvāja uzplaukumu. Nevis liels un smags darbs. Nevis nopelnīšana, bet Dieva Vārda saprašana. Vai Tu saproti ko lasi? Vai Tu saproti, kas notiek? Vai saproti kāpēc notiek tā kā notiek? Uzplaukst ķēniņš. Laimīga tauta. Pagodināts Dievs. 

Otrs notikums. Ķēniņš Nebukadnēcars redzēja nozīmīgu sapni, kas viņu tā satrauca, ka viņš uzmodās no miega, taču sapni aizmirsa. Viņš sasauca  gudros un vārdotājus, zīlniekus un kaldejus, lai viņi izskaidrotu to, ko ķēniņš aizmirsis.

Ķēniņa pavēle: „Ja jūs nedarīsit man zināmu pašu sapni un tā izskaidrojumu, tad jūs sacirtīs gabalos un jūsu namus padarīs par drupu kaudzi.” Tas bija dzīvības un nāves jautājums, kā lai zina, ko ķēniņš sapņojis? Kaldeji saprata, ka viņu dievu spēks ir ierobežots.

”Tad Daniēlam atklājās šis noslēpums nakts parādībā; par to Daniēls teica debesu Dievu.” Tālāk teikts: „Viņš dod gudriem gudrību un sapratīgiem saprašanu.” (Dan.2: 21)Daniels ķēniņam atklāja gan aizmirsto sapni, gan arī tā nozīmi norādot, ka to ir atklājis Dievs Visuvarenais.  Ķēniņš sacīja vaļsirdīgi Daniēlam: “Patiesi, jūsu Dievs ir visu dievu Dievs un visu ķēniņu Kungs, Viņš atklāj noslēpumus; tādēļ arī tu varēji atklāt šo noslēpumu!”

Gudrība un saprašana izvedīs mūs vienmēr un pagodinās tas Kungs. Pasaule iet cauri grūtiem un kritiskiem laikiem. Šīs pasaules dažādās celtās iekārtas kritīs un tad būs celtas atkal taču arī tās kritīs. Tās likstas miesā dzimušie atrisināt nevar. To var izdarīt tikai Garā staigājušie, kuru saprašanu acis atver pats Dievs. Tādi iegūst pārsvaru. Nevis NATO un ne Eiropa, bet Dieva Garā dzimušie. Nav jēgas mainīt prezidentus vai ministrus, jo sistēma ir nemainīga. Nevis cilvēku miesas maiņa līdzēs, bet gan sistēmas sagraušana. Ja Tu staigā Dieva Garā Tu kļūsti par vajadzīgu un svarīgu personu, kas atrisina lietas. „Tad Daniēlam atklājās šis noslēpums.” (Dan 2:19) Kad atklājas noslēpumi arī Tev, veicinās Tava un tautas atpestīšana. Tev jāsaprot noslēpuma jēga, lai atslēgtu savas pilsētas vārtus. Neļauj nekādam nākošam grēkam Tevi nopauzēt. Iegūsti saprašanu, lai ietu tālāk. Par cik, Tev trūks saprašana, par tik arī sātans spēs Tevi kontrolēt. Tieši tāpēc daudz kristiešiem, kuriem nav saprašanas cieš sakāvi. Meklē to Kungu.

Pravietisks Vārds

Jo nākošie gadi būs savādāki nekā iepriekšējie. Tāpēc jebko, ko Tu iegūsti, lai nāk ar saprašanu. Nevis līdzreaģēšana citām lietām, kas novirza. Jēzus nekad nereaģēja citu rīcībām, bet rīkojās. Kad Tu ej straujiem soļiem uz priekšu, tad ienaidnieks Tevi var panākt tad, kad Tu reaģē. Iegūsti saprašanu risinājumam, lai nezaudētu. Risinājumi, kas var būt nepopulāri Tavā dzīvē. Nevar būt nekādi attaisnojumi. Mums jāpieaug. Nepavadi laiku saviem attaisnojumiem, nepauzē. Jo nebūs tā kā vienmēr. Dievam nepieciešami Garā saprātīgi cilvēki, kas spēs pagodināt Dievu pareizās un varenās lietās. Vairs nebūs iespējas dzīvot tā kā iepriekš.

Brīdinājums

Ir trīs galvenās lietas, kas būs sātana mēģināts sakaut. Bizness, ģimene un kalpošana. Lūdz Dievam saprašanu un noreaģē sātana viltībām savlaicīgi. Ir saprašana ir svaidījums! Uz priekšu!

Vēsts no Betlemes

 Ieskats Roberta Sterna sarunā ar Stīvenu Kouri

Pēc tikšanās ar kristīgajiem mācītājiem Betlemē, mēs vēlamies iedrošināt Rietumu kristiešus apmeklēt vēsturisko Kristus dzimšanas pilsētu, dodoties uz Izraēlu. Pāris desmitgažu laikā 2000 gadu ilgā kristiešu klātbūtne Betlemē ir gandrīz izgaisusi dēļ teroristu vajāšanām šajā reģionā un to sekām – kristiešu aizplūšanas no Tuvajiem Austrumiem. Golgātas baptistu draudzes mācītājs Naims Kouri ar savu ģimeni jau ilgus gadus kalpo palestīniešu pašpārvaldes teritorijās ar Dieva Vārdu. Arī viņu dēls Stīvens vada draudzi un kalpo Betlemē. Kā arābu kristieši, viņi atklāti atbalsta Izraēlu, pat riskējot ar savu dzīvību. Mācītāju ģimene aicina paturēt lūgšanās arābu kristiešus Izraēlā, īpaši palestīniešu teritorijās, kā arī Tuvo Austrumu reģionā, lai Dievs pagodinātu Savu Vārdu pieaugošo vajāšanu vidū. R.Sterns atgādina kristiešiem, kas mīl Izraēlu, ka atbalstīt ebreju tautu nenozīmē būt pret arābu tautu. Viņš aicina lūgt par Ismaēla pēctečiem, jo arī viņus Dievs solīja svētīt. Lūgsim, lai gaisma, kas reiz iemirdzējās mazajā Betlemē, no jauna atspīd pilsētā, kurā piedzima mūsu ticības aizsācējs Jēzus, lai ebreji un arābi atrod mieru Glābējā un ticībā Viņa Vārdam. Interviju ar Stīvenu Kouri skatieties angļu valodā

ICEJ atbalsts arābu kristiešiem svētkos

Starptautiskā kristiešu vēstniecība ik gadu Ziemassvētkos dodas pie arābu tautības kristiešiem Nacaretē, Betlemē un Jeruzalemes vecpilsētā, lai iepriecinātu viņus svētkos. Sadarbībā ar vietējiem arābu kristiešu mācītājiem ICEJ arī šogad sagādājusi siltas segas veciem ļaudīm un dāvanas Svētās Zemes bērniem. Tiks rīkoti svētku pasākumi, kuros Nacaretes, Betlemes un Jeruzalemes arābu iedzīvotāji varēs baudīt svētku pusdienas un saņemt dāvanas. Ar jūsu palīdzību ICEJ spējusi sagādāt dāvanas un palīdzību cilvēkiem, kas dzīvo trūkumā,  tā daloties Kristus dzimšanas svētku priekā arī ar arābu iedzīvotājiem. Mēs pateicamies par Jūsu atbalstu! Tas ļauj mums aizsniegt arābu kristiešus pilsētās, kas saistītas ar Jēzus bērnību, un apliecināt

Dieva mīlestību šo pilsētu iedzīvotājiem.

ICEJ direktora Jurgena Bjulera uzruna, aizvadot 2011.gadu

Pirms mēneša Vācijā notika Kristālnakts atceres pasākumi. Bēdīgi slavenā “Sasisto stiklu nakts” neoficiāli iezīmēja Holokausta sākumu. Šajā nekontrolējamā nacistu grautiņā vienas nakts laikā tika izdemolēti un izlaupīti vairāk nekā 7000 ebreju veikali un izpostītas vairāk nekā 1000 sinagogas, 30 000 ebreju vīriešu tika arestēti un aizvesti uz koncentrācijas nometnēm. Milzīgs posts šajā šausmu naktī tika nodarīts ebreju kopienai. Taču tikpat traģiska Kristālnakts parādība bija vācu tautas klusēšana un vienaldzība, – jo īpaši no vācu kristīgo draudžu puses. Tikai daži garīdznieki uzdrošinājās nosodīt šīs nakts notikumus. Daudzi mūsdienu analītiķi uzskata, ka tas bija Ādolfa Hitlera un viņa brutālā režīma izmēģinājuma tests. Viņš

secināja: ja cilvēki klusē, redzot tādu vardarbību un nežēlību, var uzskatīt, ka viņi klusēs arī turpmākajos gados. Tā izrādījās patiesība! Šodien no jauna mēs sastopamies ar izaicinājumiem, kas mudina mūs piecelties, lai aizstāvētu patiesību un taisnīgumu. Izraēla pastāvīgi izjūt spiedienu, ko izraisa kaimiņvalstu pieaugošais naids un antisemītisms pasaulē. Arābu pavasaris ir pārvērties islāmistu ziemā un Izraēlas vadītāji ar bažām  gaida, kā attīstīsies ebreju valsts attiecības ar Ēģipti, Tunisiju un Lībiju nākotnē. Tajā pašā laikā nāk klajā arvien jauni pierādījumi, kas apstiprina, ka Irāna attīsta kodolieročus. Tie ir nopietni draudi Izraēlas eksistencei, kā jau  daudzreiz Irānas prezidents Mahmuds Ahmadinedžads to apliecinājis, ka viņa  mērķis ir – “noslaucīt Izraēlu no pasaules kartes.” Kāds Kneseta pārstāvis mums sacīja, ka šajā laikā, kad Izraēla arvien vairāk tiek izolēta, kristiešu draudzība iegūst arvien lielāku stratēģisko nozīmi. Mēs pateicamies visiem atbalstītājiem, kas

ar lūgšanām un praktisku palīdzību ir devuši neizmērojamu ieguldījumu vēstniecības darbā. Izraēlai tas nozīmē un maina ļoti daudz. Ar savu rīcību Jūs darāt mūs spējīgus paust Apsolītās Zemes iedzīvotājiem  Dieva  mīlestību un mierināt Viņa izredzēto tautu. Kungs lai Jūs svētī no Ciānas!

Jo mums ir piedzimis Bērns

sagatavoja Jurgens Bjulers

Kopš 4.gadsimta kristietība ir nošķīrusi konkrētu dienu kalendārā, lai atzīmētu Kristus dzimšanu. Kaut arī datumi dažādās tradīcijās ir atšķirīgi, svētku centrālā vēsts ir Kristus bērna piedzimšana. Mēs apzināmies, ka Kristus vairs nav bērns un tomēr gribam atcerēties, cik liela nozīme Dieva plānā bija apsolījumam par Bērna piedzimšanu. Bērns kā zīme Pravietis Jesaja redzēja Bērnu kā glābšanas zīmi ebreju tautai. Jesajas laikā Izraēla sastapās ar nopietniem militārajiem izaicinājumiem –draudiem no Asīrijas. To pārvaldīja ķēniņš, kurš nokaitināja ne vien tautu, bet arī Dievu (Jes.7:13). Tomēr Dievs izlēma šim bezcerīgajam ķēniņam dot pestīšanas zīmi: „Tādēļ Tas Kungs pats jums dos zīmi: redzi, jaunava kļūs grūta un dzemdēs dēlu…” (Jes.7:14). 9. nodaļā Jesaja atklāj tautai posta, kā arī cerības ainu – naidīgas iekarotāju armijas ielenks Galileju, bet tad šī “zeme tumsā” un “ļaudis, kas staigā tumsā,” ieraudzīs spožu pestīšanas gaismu. Gaismu, kas salauzīs apspiedēju zizli un ienaidnieka smago jūgu. Visi, kas gaidīja kareivīga varoņa parādīšanos, pievīlās. Jo Glābējs, kuram  bija  jāatnes pestīšana Izraēlai, izrādījās pārsteidzoši “vājš”:„Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls.” (Jes.9:5) Līdzīgu ainu mēs atrodam Mihas grāmatā, kur pravietis runā par tumšu nākotni un apspiedējiem: „Bet pašlaik pret tevi pulcējušās daudzas svešas tautas un apspriežas savā starpā: lai viņa tiek sagānīta, ka mēs ar prieku noraugāmies Ciānā!” (Mihas 4:11) Taču Miha arī redz pestīšanas gaismu, kas pārvērtīs bezcerīgo situāciju: „Bet tu, Betleme Efratā, kas esi maza starp tūkstošiem no Jūdas, no tevis nāks tas, kam jābūt par valdnieku Israēlā un kuraizcelšanās meklējama sensenos laikos, mūžības pirmlaikos” (Mihas 5:1). Un laiks, kad Izraēlai nāks glābšana un atbrīvošana, tiek norādīts saistībā ar Bērna piedzimšanu: „Tādēļ Viņš atstās viņus līdz tam laikam, kamēr tā, kam jādzemdē, dzemdēs” (Mihas 5:2). Vai tas nav zīmīgi, ka senie ebreju pravieši trīs reizes pasludināja, ka Izraēlas pestīšanas zīme būs Bērna piedzimšana? Tas pats tika pasludināts arī ganiem  uz lauka  pie Betlemes. Kad eņģelis bija pavēstījis Pestītāja atnākšanu un lielu prieku visiem ļaudīm, viņš paskaidroja: „Un to ņemieties par zīmi: jūs atradīsiet bērnu autos ietītu un silē gulošu”(Lūk.2:12). Dažas nedēļas vēlāk, kad Marija un Jāzeps atnesa Jēzu uz templi, Sīmeans pacēla zīdaini un pravietoja: „Redzi, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudz ļaudīm Israēlā un par zīmi, kam runā pretī” (Lūk.2:34). Kādēļ Bērna – trausla zīdaiņa piedzimšanai bija jākļūst par tik svarīgu zīmi? Katru dienu dzimst neskaitāmi daudz bērnu. Šis Bērns nepiedzima romiešu izgaismotajā vidē, bet netīrā lopu kūtiņā jeb lapenē, kas atradās mazajā un necilajā Betlemes pilsētiņā – neievērojamā Jūdejas provincē.

Bērna identitāte

Ebreju pravieši paši atbildēja uz jautājumu: kādēļ šis Bērns ir tik īpašs? Ne tik daudz dāvanas un spējas, cik viņa identitāte darīs Bērnu par pestīšanas zīmi: „…jaunava …dzemdēs dēlu, un viņa tam dos vārdu Imanuēls” (Jes.7:14). „Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, … Viņa Vārds ir Brīnums, Padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais tēvs un Miera valdnieks” (Jes. 9:5). Abi pravieši pasludināja neaptveramo, – ka Dievs, kurš radījis debesis un zemi, kļūs par Savas radības daļu. Šis neaizsargātais mazulis, satīts autiņos un noguldīts silē, tajā pašā laikā būs Varenais Dievs un Mūžīgais Tēvs: „…Betleme, …no tevis nāks tas, kam jābūt par valdnieku Israēlā un kura izcelšanās meklējama sensenos laikos, mūžības pirmlaikos.”

Kristus dzimšanas baznīca Betlemē

Mūsu cilvēciskais prāts to nevar saprast. Šo Vārdu apstiprināja arī pats Jēzus: „Neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani. Ja jūs Mani būtu pazinuši, jūs būtu pazinuši arī Manu Tēvu.” (Jāņa 14:6-7) Jēzus piedzimšana nozīmēja Dieva manifestāciju pie cilvēkiem. Tādēļ Viņam tika dots Vārds: Imanuēls – Dievs ar mums.Arī Jānis apliecināja pravietojumu piepildīšanos: „Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības” (Jāņa 1:1, 14). Miha pasludināja, ka Viņa (Bērna) iesākumi ir mūžībā un Jēzus par sevi sacīja: „Pirms Ābrahāms tapa, esmu Es” (Jāņa 8:58).

Pretrunu zīme

Dievs kļuva cilvēks. Neticama koncepcija, kas izsauca aizvainojumus un pārpratumus tajos laikos un tā tas ir līdz šodienai – gan Izraēlā, gan kristīgajās zemēs. Sīmeans runāja patiesību, paredzot: „Redzi, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudz ļaudīm Israēlā un par zīmi, kam runā pretī.” Joprojām ticība tam, ka Dievs iemiesojās

un piedzima no jaunavas, daudzās kristiešu aprindās tiek uztverta kā nenormāla fundamentālistu novirze. Tomēr tā nebija dīvaina viduslaiku dogma, bet gan pati Jēzus būtība – kas Viņš ir. Ganiem tika teikts: „Jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs” (Lūk.2:11). Sens sīriešu-aramiešu Jaunās derības tulkojums saka: “Jo tur jums ir piedzimis Glābējs, Kungs un Mesija.” Un vārda – Kungs vietā aramiešu tulkojumā ir – Jahve, kas ebreju valodā nozīmē – Dievs.

Betleme

Tādēļ, atminoties Kristus piedzimšanu, būsim pateicības un pielūgsmes pilni! Dievs nonāca pie mums un apžēlojās par cilvēci, kurai tik ļoti bija nepieciešama Viņa glābšana. Šim Bērnam joprojām runā pretī, tomēr Viņš ir nesis pestīšanu miljoniem cilvēku, kas uzticami sekojuši Viņam visā pasaulē. Ebreju pravieši skaidri pavēstīja arī to, ka šis Bērns nesīs atbrīvošanu un glābšanu Izraēlai – tautai, no kuras Viņš nāks. Šī daļa Jēzus  kalpošanā joprojām ir attīstības stadijā. Taču visas zīmes norāda uz šī plāna drīzu piepildīšanos. Tikmēr sekosim ganu un gudro vīru piemēram, kuri gāja pielūgt Glābēju. Pat eņģeļi tonakt izplūda priecīgā slavā: „Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts” (Lūk.2:14).

© WFJ Decembris 2011

Materiālu tulkoja un apkopoja Ilze Saulīte

lv.icej.org@hotmail.com / www.icej.org

Dievs ir uzticams vienmēr!

Novembris publiskajā telpā noslēdzās diezgan saspringti, bija un joprojām ir daudz informācijas par Latvijas un Lietuvas finanšu sistēmu. Otrs karstais kartupelis ir valodas jautājums, kas tiek izmantots nevis sabiedrības saliedēšanai, bet šķelšanai. Kā ir ar Tevi? Vai seko līdzi šim notikumiem? Kādas ir Tavas pārdomas par šīm tēmām? Attiecībā par pirmo, vai neesi aizdomājies par to, ka Latvijā ir vairāki cilvēki, kas iepriekš ir ieņēmuši augstus amatus, prese par viņiem rakstīja, intervēja un tas skaitījās prestiži, taču tas viss ir mainījies? Paiet laiks un, ja cilvēks zaudē amatu, tad viņš pa lielam vairs nevienu neinteresē, izņemot pašus tuvākos cilvēkus. Tā cilvēks var sajusties nodots, jo tikai pēc tam viņš apzinās, ka cilvēki īstenībā gribēja ar viņu iepazīties, kontaktēties viņa amata dēļ. Nākot mājās un domājot par pēdējo dienu notikumiem, mani uzrunāja Svētais Gars, kurš atgādināja, ka Dievs nekad nenovēršanas no mums, neatkarīgi no apstākļiem un apkārtējo uzvedības. Dievs nekad tā nedara, jo Viņš ir labs Dievs! Viņš mīl mūs! Dievs neskatās uz cilvēka ārējo stāvokli, par to jau šogad aprunājāmies Spektra rakstā Gudrības rota, vai atceries? Tas nenozīmē, ka Dievs nevēlas, lai kristieši ieņem augstus amatus – taisni pretēji, jo, ja vairāk kristiešu būs valdībā un biznesa vidē, jo svētīgākā vidē būsim mēs visi. Taču jebkuros apstākļos mums ir jāsaglabā skaidra un pazemīga sirds. Bībelē daudz ir uzsvērts, ka Dievam svarīga ir cilvēka sirds, nevis viņa āriene. Marka 7: 6 Jēzus atbildēja farizejiem: „Pareizi Jeseja par jums liekuļiem ir rakstījis: šī tauta godā ar lūpām mani, bet viņu sirds ir tālu no manis. Bet tie mani velti cienī, mācīdami tādas mācības, kas ir cilvēku pavēles. Jo Dieva bausli atmetuši, jūs turat cilvēku likumus.” Turpat tālāk – 20.pantā mēs lasām: „Kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku. Jo no iekšienes, no cilvēka sirds, iziet ļaunas domas, nešķīstība, zādzības, slepkavības, bauslības pārkāpšana, mantkārība, blēdības, viltība, ienaidība, skaudība, Dieva zaimošana, lepnība, vieglprātība. Viss tāds ļaunums iziet no iekšienes un apgāna cilvēku.”
Izteikti vārdi mūsu mutēs
Pirms Ziemassvētkiem – Adventes laiks ir labs laiks, lai izvērtētu savu raksturu un izvirzītu, atjaunotu mērķi katrs sev, piemēram, vairāk piedomāt, ko runājam. Esmu sirdī satvērusi rakstu vietu: „No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds, tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem.” (Efeziešiem 4:29) Protams, par izteiktiem vārdiem ir jādomā ne tikai Adventē, bet šis ir labs laiks, lai vēlreiz nospraustu šādu mērķi. Visgrūtāk domāt par izteiktajiem vārdiem un neapšaubāmi kontrolēt domas ir brīžos, kad neesam atpūtušies, kad cenšamies pagūt visu, kas mums ir jāizdara. Taču ticu, ka šis ir īstais laiks, lai mēs pārdomātu šo gadu, lai pārbaudītu, ko mēs izrunājam ne tikai par sevi, līdzcilvēkiem, bet arī par savu valsti! Laikā, kad publiskā telpā izskan plaša un pretrunīga informācija, kādus vārdus mēs izsakām? Tas ir labs jautājums, jo mani tiešām uztrauc, kas notiek mūsu valstī, tāpēc, reizēm palasot atbildīgo cilvēku izteikumus, es jūtu, ka manī pamazām sakāpinās emocijas. Taču, ja iemācīsimies vārdus un domas kontrolēt šādos brīžos, tad varēsim runāt par briedumu. Lūdzu, nepārprotiet mani, es nerunāju, ka mums šādos brīžos nav jāpauž sava nostāja un jābūt mīkstiem, bet ir jāpārdomā, kā mēs to izdarām un vai nepasakām kaut ko lieku un neiejūtamies tiesneša lomā. Laba pieturvieta ir atcerēties, ka ar šo pašu muti, kad paužam savu nostāju, pēc laika slavēsim un pielūgsim Dievu!
Lai mūsu dzīvēs būtu briedums!
Dievs sagaida no mums briedumu, uzrunā mācītājs Modris Ozolinkevičs, jautājot, ko tu dari ar savu dzīvi, kāds ir tavs raksturs, vai rīkojies atbildīgi? Tas, kā mēs valdām par savu laiku, muti, finansēm, norāda uz mūsu brieduma pakāpi. Vai, Tu lasītāj, domā, ko apliecini ar savu muti? Vai Dieva priekšā dzīvo atbildīgi? Savu briedumu mēs parādām savās izvēlēs. Mācītājs līdzībā jautāja, kad mazu bērnu paaicina uz skatuves, vienā rokā viņam piedāvā čupa čups konfekti, bet otrā 100 dolārus, ko bērns paņems? Bērns paņems čupa čups konfekti. Kā ir ar mums, ko mēs paņemam šādās situācijās? Vai mūsu briedums ir redzams? Mums ir garīgi jāpieaug, lai varam baudīt mantinieka priekšrocības mūsu dzīvēs! Tāpat mani uzrunāja cita mācītāja uzruna, kad viņš stāstīja gadījumu par muitnieka un farizeja lūgšanu, kad farizejam Dievs bija nepieciešams, lai būtu pierādījums, ka viņš ir taisns un nedzīvo kā muitnieks, taču muitnieks pazemojās Dieva priekšā un atzinās savos pārkāpumos. Dzīvosim dzīvās attiecībās ar mūsu Glābēju un neskatīsimies uz sevi no augšas!
Sargāsim savas sirdis
Vai Tev nav bijušas sarunas ar cilvēkiem par garīgām lietām un viņi tev atbild, jā, es ticu Dievam, bet ne tā kā tu. Cilvēks ir pārliecināts, ka viss ir kārtībā, jo viņš uz baznīcu aiziet divas reizes gadā, bet pārējo laiku dzīvo kā sanāk. Reizēm cilvēki mūs nodēvē par fanātiem, kuriem nekas cits neinteresē. Viņiem liekas, ka mums vajadzētu ielikt visas pūles, lai pierādītu pretējo, bet tā vietā mēs kļūstam līksmi! Pirms laika arī viena man tuva paziņa norādīja, ka mani interesē tikai Dievs un sportošana. Man negribējās viņam pierādīt pretējo, jo es kļuvu līksma savā sirdī, ka tas ir redzams no malas, vienīgi sāku domāt, vai sportošana neieņem pārāk lielu vietu manā dzīvē, jo viņš nosauca arī to. Cilvēkiem no malas raugoties var likties, cik tiem kristiešiem ir grūti dzīvot, tik daudz ko viņi nevar darīt, bet ziniet viņi nesaprot to, ka ne jau mēs paši esam sevi izmainījuši, bet to ir izdarījis Jēzus Kristus. Pieņemot Jēzu savās dzīvēs, tieši Viņš ir tas, kas darbojas mūsos un veic savas revīzijas! Slava un pateicība Viņam par to! Atcerējos mācītāja Viļņa Gleškes izteikto salīdzinājumu, ka no malas cilvēki pasaulē redz, ka kristiešu dzīves ir šauras durvis ar daudzām norādēm, ko nevar darīt, taču, izejot pa šīm durvīm, kristieši nonāk plašās, zaļās ganībās, bet cilvēki no ārpuses var redzēt vienīgi šīs durvis.
Viņš nāk mums palīgā
Reizēm cilvēki vēlas mūs ielikt rāmjos un padarīt visus vienādus, lai gan mēs esam ļoti dažādi. Ja Dievs gribētu, ka mēs visi esam vienādi, tad Viņš mūs tādus būtu radījis. Dievs mūs radīja par personībām. Apskatot Jēzus mācekļus, mēs redzam, ka viņi bija dažādi, viens bija vairāk mīlošs, mierīgāks, cits turpretim aktīvāks, kas visur gribēja būt pirmais, bet viņi visi bija Jēzus mācekļi. Vienam cilvēkam var ļoti patikt atrasties dabā, vērot saules rietu, priecāties par pirmo uzsnigušo sniegtu, gatavot ēst, ravēt puķu dobes, citam braukt ar mašīnu, lasīt, dziedāt, sportot. Mēs esam dažādi! Tu varbūt man vari iebilst un teikt, tas viss ir ļoti skaisti, bet kāpēc tad kristieši reizēm uzvedās sliktāk nekā cilvēki pasaulē? Jā, arī kristieši pieļauj kļūdas, bet jautājums ir, kas notiek pēc tam. Jā, es kļūdos un man ir rakstura iezīmes, kuras jāslīpē, piemēram, man ir diezgan grūti iedraudzēties, kad no malas par sevi radu nepareizu priekšstatu, reizēm es strādāju par daudz, reizēm sarunāju to, ko nevajadzēja, esmu emocionāla. Taču es zinu, ka neesmu viena un manī darbojas Svētais Gars, kurš ir mans Skolotājs un maina mani. Tāpat pielūgšanā un Vārda lasīšanā, studēšanā un klausīšanā mēs topam pārvērsti, bet no mums ir prasīts censties to ieviest mūsu ikdienā. Viņš mūs neatstās vienus, bet nāk mums palīgā un mums viss izdosies, jo Jēzus Kristus par mums ir samaksājis dārgu cenu! 2011.gadu drīzumā nomainīs 2012.gads, kas būs jauns gads, tāpēc izmantosim pēc iespējas lietderīgāk atlikušās gada dienas. Mēs ar Tevi, lasītāj, tiksimies jau nākamajā gadā! Saudzē sevi, izbaudi šo Ziemassvētku laiku, varbūt Tev ienāks prātā laba doma, kā apsveikt savas mājas iedzīvotājus, piemēram, iemetot pastkastītēs apsveikumus, varbūt tuvākos kaimiņus vari apciemot un pastāstīt galveno Ziemassvētku svinību būtību. Tāpat šis ir laiks, lai pavadītu vairāk laika ar saviem tuvajiem cilvēkiem, uzrunātu paziņas, apstātos, apskatītos uz savu dzīvi, sapņotu sapņus, kā vēlies redzēt savu nākotni, ko vēlies darīt Debess valstības celšanai šeit uz zemes! Tev viss izdosies, ceru, ka sagaršoji šā mēneša Spektra Jauniešu sadaļu! Ļoti priecāsies, ja uzrakstīsi vēstuli ar savām pārdomām, jautājumiem, vai aktuālām tēmām!
Priecīgus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno gadu!
„Un gani bija ap to pašu vietu laukā, tie, nomodā būdami, sargāja naktī savus lopus, un tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un tā Kunga spožums tos atspīdēja, un tie bijās ļoti. Bet eņģelis uz tiem sacīja: „Nebīstaties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, tas Kungs.” (Lūkas 2:8–11)