Izraēlas kļūda

Izraēlas bērni paglābdamies no verdzības jūga Eģiptē, nokļuva Dieva apsolītajā zemē.

Izraēlas teritorijā nodibinot savu valsti. Pirmais darbs ko uzlika Dievs par pienākumu padzīt VISUS ienaidniekus no savas teritorijas!

Taču līdz galam pienākums netika izpildīts.

Dievs lika izpildīt arī īpašo solījumu:” Tu neslēgsi ar tiem nekādu derību un nežēlosi tos. Nesaradojies ar tām: savas meitas nedod viņu dēliem, un viņu meitas neņem saviem dēliem, jo tās novērsīs tavus dēlus no Manis, ka tie kalpos svešiem dieviem, un Tā Kunga bardzība varētu pret jums iedegties un jūs piepeši iznīcināt.”(5Moz. 7: 2-3)

Taču līdz galam arī šis pienākums netika izpildīts.

Rezultātā ar sekām Izraēla cīnās līdz mūsdienām un līdz pat Jeruzālemes atņemšanai.

Latvijas kļūda

Arī Latvija paglābdamās no PSRS verdzības jūga atkaroja savas valsts neatkarību.

Pirmais uzdevums, kas bija jāveic pilnīga Latvijas deokupācija. Okupējamā teritorija bija jāatstāj, taču Latvijas valdība minstinājās un civilos okupantus apžēloja. Un derību, kuru nedrīkstēja, tomēr noslēdza.

Rezultātā ar sekām Latvija cīnās līdz pat mūsdienām, atšķirībā no Izraēlas jau atdevusi Abrenes teritoriju fiziskā līmenī, bet Jūrmala, Rēzekne un Daugavpils atdota mentālā līmenī.

Latvijai „apžēlošana” ir dārgi maksājusi.

Divkauja Latvijas iekšpolitiskajā līmenī

(SC) un (LNNK/VL). Gluži kā Goliāts pret Dāvidu. Bet tautas lielākā daļa nostājas iekarotāja pusē un apgāna „savējos” pat nesaprazdami, ko dara. Tas ir piedodami, jo piecdesmit gadu okupācijas ideoloģija un divdesmit gadu politikā diversija politiķu prātos ir darījusi savu. 70 gadi gluži kā izaugusi vesela paaudze, daudzi bez ticības, patriotisma un nacionālās apziņas. It kā nav jau ko pārmest, ja ņem vērā, ka lielāko daļu pašreizējās Latvijas sabiedrību ir pārņēmusi „apžēlotie”…

Taču vēsture liecina, ka mazais Dāvids uzvarēja lielo Goliātu ar vienu stratēģiski aprēķinātu sitienu. Lai Dievs dod arī Latvijas Dāvidiem veikt stratēģisko sitienu un uzveikt savu Goliātu.

Dievs Jēzus armijai

„Katram laikmetam ir raksturīgi savi izaicinājumi. Jo dziļāk un tālāk Es Jūs vedu, jo pretestības dažādība lielāka. Manai tautai Latvijā jākļūst stiprai un stabilai un ticības pilnā savā pārliecībā. Paļaušanās uz Mani jābūt lielākai nekā jebkad agrāk. Es vēlos Jūs ievest jaunā līmenī. Esmu sācis Jūs vest pa jauniem vēl neiestaigātiem ceļiem. Brīnumu pilnība Jūsu dzīvē paplašinās, iespējas palielinās.

Jauns līmenis- jaunas kaujas. Vai esi gatavs?! Es Tevi vedu drošībā, jauni ceļi iesākti. Iepazīsti pasaules dažādības krāšņumu. Tu esi mana saldā smarža un uz Tevi Man ir labs prāts. Atpazīsti un novērtē savu jauno ceļu. Sargi savu ieņemto pozīciju. Neatlaid! Nostiprini barikādes, bet neroc tranšejas, Tev nebūs ilgi tajās sēdēt. Tev jādodas uzbrukumā, negaidi sitienu! Uzbrūc Tu! Esi pirmais! Nenovirzies no mērķa! Nepalaid garām. Neļauj sevi ietekmēt. Esi gatavs! Esi apņēmības pilns? Tagad Tevi raustīs uz visām pusēm, lai Tu nevarētu realizēt to, kas likts un piepildīt sirds ilgas. Neļauj sevi apzagt ne garīgi, ne psiholoģiski, ne emocionāli, ne prāta, ne arī fiziskā līmenī. Vairs nav laika uz bezjēdzībām. Netērē laiku nenozīmīgām un nevajadzīgām lietām. Tu vēl neesi līdz asinīm cīnījies. Sagatavo savu sirdi, lai tā ir šķīsta un jūtīga Manam Garam. Lai nekas nevar Tevi apstādināt, ne lietas esošās, ne nākamās. Atsijā pelavas no graudiem. Nāk skaidrība. Esi uzmanīgs, kur sper savu soli. Savaldi mēli. Nepļāpā. Meklē risinājumu Manī, nepaļaujies uz cilvēku pratu skaidrojumu, kas čukst kā vārdotāji un melo kā raganas. Tie ievelk zirnekļu tīklos un slazdos. Izvairies no nešķīstības. Sargi sirds domas. Domā ko domā. Domā ko runā. Lai no Tavas mutes neiznāk neticības vārdi, tie kā putns palaists brīvībā un vairs nenoķert. Atdali sevi no grēcīgiem paņēmieniem, laicīgiem un pašpaļaušanās manevriem. Tas Tev neder. Tās Tevi pazudinās kā netikle. Sargi savas acis un ausis. Neesi pelētāju pulkā. Nebiedrojies ar tiem, kas aprunā. Apstādini ļaunas runas. Melkuļiem nepinies. Neļauj sevi ieraut seklās darīšanās. Pūles un piepūle būs lielas, rezultātā nekāda. Skaties tālāk, paplašini skatu, roc dziļāk Manā izpratnē. Nepaļaujies uz vakardienas mannu. Manis nav vakardienas lietās. Viss vecais ir pagājis, viss ir tapis jauns. Es esmu tur, kur Tavas pūles un iespējas beidzas. Kad Tavs prāts apsīkst savā spriedelēšanā un kad Tu vairs nekā nezini, kaut zini daudz, apstājies un pajautā sev, to dari Tu bez Manis vai Tu ar Mani. Pārbaudi savu domu pasauli. Pārbaudi savu ceļu. Nestaigā ierastos ceļos tur jau purvs. Nesēj tukšumā, pļausi vētru. Neuzmeklē šodienas zeltu vai dzintaru, tās tur nav. Uzmeklē Manā Vārdā un es Tev rādīšu, kas Tev jādara. Un atklāšu manus sapņus un vīzijas.

Es atveru ceļu Latvijai. Kad Es atveru neviens nevar aizvērt. Kad es nolieku savu stundu Ķēniņiem, tad tie ir bez spēka un varas Manā priekšā. Tas nenotiks, ko Latvijas ķēniņi vēl vēlas. Tuvojas laiks. Nāk stunda, kad es paceļu savu armiju. Neviens to neapstādinās. Gatavojies! Es Tevi uzmanu un pārbaudu. Jo es nāku drīz!” –Tavs Dievs!

„Jēzus Kungu Kungs uz mūžiem

Tu visspožākā zvaigzne

Tev nav līdzīgs it neviens”

-skan dziesma

Saules spožums tik liels, ka apžilbst acis tajā ilgi lūkojoties. Taču Saule izstaro 4×1026 džoulus sekundē. Saules diametrs ir 1,4 miljoni kilometru. Saules mijiedarbība ar Zemi

Saule ir Saules sistēmas centrs un būtiski ietekmē visas norises gan uz Zemes, gan Saules sistēmā kopumā. Saule ir Saules sistēmas galvenais gaismas un enerģijas avots. Saules enerģija izplatās Visumā un ietekmē visus Saules sistēmas elementus,  ietekmē dzīvības procesus uz zemes. Jau senatnē uzskatīja, ka ikviena Kosmosa daļiņa ir savstarpēji saistīta ar citām un attēlo visu Kosmosu.

Kas gan var būt spožāks, lielāks un ietekmīgāks par Sauli? Izrādās ir.

Kanādas astronomi atklājuši zvaigzni, kura mirdz 100 tūkstoš reižu spilgtāk par Sauli. Zvaigzne ir dažus miljonus gadu vecāka par mūsu spīdekli, un tās fotosfēras augšējo slāņu temperatūra tiek vērtēta kā 45 tūkstoši Celsija grādu.

“Tādas karstās zvaigznes ir ārkārtīgi retas mūsu tuvākajā galaktikas pusē”, ziņoja astronomijas profesors Deivids Tērners, Bērkas observatorijas direktors. Šī nelielā observatorija atrodas pie Sv. Marijas universitātes Halifaksā ( Jaunās Skotijas provincē, Kanādā). Tāpat profesors uzsvēra, ka atklājums veikts ar neliela observatorijas aprīkojuma palīdzību, kas apliecina to, ka interesantu atklājumu veikšanai nav obligāti jāatrodas orbītā vai jābūt aprīkotam ar vērienīgiem teleskopiem.

Kaut arī zinātnieki uzskata, ka atklājuši visspilgtāko zvaigzni, taču acīm redzot viņiem vēl viena ir jāatklāj, kura ir spožāka par spožāko zvaigzni un tās raidītā gaisma ir tik tīra, ka nav tajā nekādas tumsas. Spožākā zvaigzne – Jēzus!

Interesanta, ir Saula saskarsme ar Dievu. Bet, viņam ejot, notika, ka, tuvojoties Damaskai, piepeši viņu apspīdēja gaisma no debesīm, un, pie zemes nokritis, viņš dzirdēja balsi, kas viņam teica: “Saul, Saul, kāpēc tu Mani vajā?”  Viņš jautāja: “Kas Tu esi, Kungs?” Bet Viņš atbildēja: “Es esmu Jēzus, ko tu vajā; celies un ej pilsētā, un tev pateiks, kas tev jādara.” Bet viņa ceļabiedri stāvēja kā mēmi, balsi gan dzirdēdami, bet nevienu neredzēdami. Sauls piecēlās no zemes un, acis atvēris, neko neredzēja; un viņi to pie rokas ieveda Damaskā. Trīs dienas viņš nevarēja redzēt un ne ēda, ne dzēra. „ (Ap.darbi 9: 3-9)

Mozus saskarsme ar Dievu. „Un Mozus uzkāpa kalnā; un kalnu apsedza mākonis. Un Tā Kunga godība nolaidās uz Sinaja kalnu, un mākonis to apsedza sešas dienas; un septītajā dienā Viņš uzrunāja Mozu no mākoņu vidus. Un Tā Kunga godība parādījās Israēla bērniem kā rijēja uguns kalna galā.” (2. Moz. 24: 16)

„Un notika, Mozum nokāpjot no Sinaja kalna, ka divas liecības plāksnes bija viņa rokā; un Mozus nezināja, no kalna nokāpjot, ka viņa vaiga āda spīdēja, jo viņš bija runājis ar Dievu. (2. Moz 34:29)

Bezgalība Galaktikas centrā

„Tu visa iesākums un gals

Tu mana klints un draugs vistuvākais

Kā ilgojos es Tevi ieraudzīt

Pielūgt un slavu Tev teikt”

-skan dziesma

Bībelē rakstītais „Es esmu Alfa un Omega, Pirmais un Pēdējais, Sākums un Gals. „(Atkl. 22:13) vizualizēts kosmosa dzīlēs.

Starptautisko pētnieku komanda ir atklājusi galaktikā sakrustotu gredzenu, kuras blīvums un aukstās gāzes sajaukums ar putekļiem akcentē centrālo daļu. Šis gredzens veido bezgalības zīmi.

Atklājums tika veikts ar teleskopa Herschel palīdzību.

Pagājušajā mēnesī viens no lielajiem Dieva vīriem - 

DIEVS DZIEDINA MŪSU ZEMI

„Bet, ja nu daži uzticību lauzuši, vai tad viņu neuzticība atceļ Dieva uzticību?  Nebūt ne! Jo Dievs ir patiess, bet ikviens cilvēks melkulis, gluži kā ir rakstīts: lai Tev būtu taisnība Tavos vārdos un Tu uzvarētu, kad ar Tevi iet tiesā.” (Romiešiem 3: 3- 4)

Ar ticību piepildīti vārdi – tieši tie izmaina lietas. Tie kalnus gāzīs jūrā. Tie veselībā pārvērtīs slimību un grēcinieku par svēto.

Ar ticību piepildīti vārdi arī ņems grēkos noslīkušu valsti un padarīs par Dieva valsti. Tā tas ir.

Ja mēs, ticīgie, nostiprināsim mūsu lūgšanas par šo valsti ar ticības vārdiem, nevis šaubu un vilšanās vārdiem. Tad mēs ļoti drīz ieraudzīsim mūsu tautas garīgo atdzimšanu. Dievs apsolīja mums, ka, ja mēs, Viņa tauta, pazemosimies, un meklēsim Viņa vaigu un atgriezīsimies no ļaunajiem ceļiem, tad Viņš dziedinās mūsu zemi.

Visā valstī ir lūgšanu kareivji, (es ceru, jūs arī), kas dara to, ko prasa minētais apsolījums. Bet, neskatoties uz to, ne tik bieži dzirdam cilvēkus runājam: „ Brīnišķīgi! Dievs dziedina mūsu zemi!”
Nav dzirdams, ka cilvēki apliecinātu ticībā Dieva apsolījumus. Gluži otrādi- to vien dzirdam: „ Mans Dievs! Vai dzirdējāt, ko saka tie teroristi!”, vai ko tam līdzīgu, ko runāTV.

Klausieties! Ir pienācis laiks pārstāt sludināt teroristu darbus un sākt runāt par Dieva darbiem! Dievs ir teicis, ka Viņš dziedina šo zemi! Mums jāsāk runāt par savu valsti ar ticību, nevis jāizplata sliktas ziņas.

Protams, daudziem tas šķiet ļoti dīvaini. Viena daļa uzskata, ka ticīgie muļķojas. Un tas nav nekas jauns. Atļaujiet jums teikt: tikai daži ticīgie, kas klausās, tic un runā Dieva labo vēsti, ir daudz spēcīgāki par visiem, kopā ņemtiem, velna dēmoniem! Daži ticīgie ir daudz stiprāki par veselu armiju neticīgo, kas runā par sakāvi! Viņu neticība nevar atņemt Dieva ticības spēku.
Lūk, tāpēc pēdējos 40 gadus mēs ar Gloriju iemācījāmies aizvērt ausis sliktām ziņām un vienkārši slavēt un pateikties Dievam par Viņa atbrīvošanu. 

Katrs slavējošs vārds no mūsu mutes atbrīvo ticību mūsu sirdīs. Pieņemiet lēmumu kopā ar mums tieši tagad. Stāviet stingri kopā ar mums par to, ka situācija valstī mainās. Nostipriniet to savās sirdīs, kad lūdzaties. Runājiet to! Pasludiniet to!

Dievs dziedina mūsu zemi! Pārdomām – Nehemijas 6: 1- 16

Glorija Kouplende: VĒLĀK NOZĪMĒ TAGAD!
„Kurš tad ir uzticīgais un gudrais kalps, ko kungs iecēlis pār savu saimi tiem dot barību savā laikā?” (Mateja 24: 45)
Dieva Vārds uz mums runā, ka Dievs atbalsta tos, kuru sirds „ pilnībā ir paļāvīga” Viņam ( 2. Laiku 16: 9).

Šis vārds „paļāvīga” vēl nenozīmē, ka mums vajag vienmēr rīkoties pareizi un nekļūdīgi. Paldies Dievam! Tā nav. Tas nozīmē- veltītu, paļāvīgu un uzticīgu Dievam darboties mūsu dzīvē, cilvēku. Viņu var patraucēt tikai uzticības trūkums. Kurš skaitās uzticīgs? Tas, kurš veltī (savu) laiku tam, uz ko Dievs viņu aicinājis.

Kā teicis Jēzus, tas, kurš ņem savu krustu un seko Viņam.
Tas, kurš atliek savas miesīgās vēlmes un savu dzīvi veltī tam, lai darītu to, ko Dievs modina jūsos -  vēlmi vairāk laika pavadīt lasot Dieva Vārdu, lūdzot un kalpojot jums apkārt esošajiem cilvēkiem. Viņš varbūt aicina jūs aizlūgt par slimajiem vai arī – sludināt Dieva Vārdu. Bet jūs esat tik, ļoti „ aizņemts”, ka turpināt pagaidām dzīvot tikai ar labiem nodomiem, sakot Dievam, ka padarīsiet to vēlāk.

Vēlāk nozīmē „tagad”!

Tāpēc tieši šodien pieņemiet lēmumu būt uzticīgs un gudrs kalps. Noskaidrojiet, kas zog jūsu laiku, kuru jūs varētu pavadīt kopā ar savu Kungu Dievu un Viņa interesēm nevis savējām. Vēlaties būt par pārvaldnieku Dieva namā? Gribat, lai Dievs jūs atbalsta?

Tad tieši šodien pieņemiet Jēzus domas! Pieņemiet Viņa mērķus un Viņa plānus un nodomus. Ir laiks būt uzticīgam un uzticamam.

Pārdomām – Mateja 24: 42- 51

http://spektrs.com/zinas/2010/01/25/25012010-nacionala-identitate-kapec-valdiba-sez-zaglu-banda/#comments

Domājams, ka vārds inteliģence ir kaut kas vairāk nekā, kā ierasts sabiedrībā teikt, laba izglītība un laba audzināšana.

Pamatā indivīda intelekts- prāts, domas, uztvere, attīstās kopsolī ar ģimenes, skolas un sabiedrības ietekmi un interesēm. Tāpēc ir svarīgi, lai tā attīstos veselīgā vidē.

Inteliģence ir tautas dvēsele un saprāts – garīgās patības glabātāja, tautas morāles sargs un tautas asociatīvās domas virsotne. No vienas puses inteliģence ir iedzimta un ierakstīta DNS kodā, mantota no paaudzes paaudzē, bet no otras puses, to var arī izkopt intensīvā darbā, kura iespējams var ilgt pat mūža garumā. Bet ja vēlas, tad tas ir panākams.

Izglītotā inteliģence?

Ieskatīsimies Latvijas izglītības sistēmā. Vai inteliģence pieļautu, ka sabiedrībā tiek ievazātas kroplas latviešu tautai neatbilstošas izpausmes? Piemēram, ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ministru Rolandu Broku no (ZZS) priekšgalā atbalstīta mācību grāmatā “Sociālās zinības 9.klasei” ieraksts par homoseksuālismu, tādējādi to pašrocīgi atbalstot un veicinot. Tas taču ir apkaunojoši, amorāli un nepieļaujami. Tas, kas ir slēpjams un apkaunojošs, sabiedrībā tiek iznests priekšplānā, bez nosodījuma. Taču, lai skolās mācītu Bībeles mācību ar Saeimas palīdzību priekšlikums noraidīts, kaut arī tieši kristietība Latvijas sabiedrībai būtu daudz atbilstošāka tās identitātei. Arī svarīgāko, kas ir latviešu tautas identitātes būtība -Latvijas vēstures mācīšanu, kā atsevišķu priekšmetu valdības līmenī atbalstīja tikai nacionālie spēki. Tas nu, gan izbrīna.

Vai arī, ka kādas vidusskolas skolotājas klajā laidušas necenzēto vārdu skaidrojošo vārdnīcu, kuras pamatā ir latviešiem pilnīgi neraksturīgu vārdu lietošana un to skaidrojums, taču kāds ir izlēmis, ka tā ir apsveicama un atbalstoša rīcība.

Kā ir ar latviešu tautas identitātes kodola – valodas attīstīšana un stiprināšanu valsts līmenī, tas jau ir atsevišķs diemžēl dramatisks stāsts.

Vai izglītotos varētu automātiski dēvēt par inteliģenci? Diez vai.

Nepārvaldot latviešu izglītības pamatus un tās mantojumu nevar izveidoties izglītota inteliģence.

Kultūras inteliģence?

Kad Latvijas sabiedrībā tiek pausts vārds inteliģences pārstāvji, tad ar to pārsvarā tiek domāts kultūras darbinieki vai radošas personības ar jau sabiedrībā iegūtu „vārdu”. Parasti viņi pārstāv kādu šaura loka intereses, kuru pamatā nav saistību ar tautas interesēm.

Piemēram, savulaik kultūras ministrs Raimonds Pauls, kādu ieguldījumu sniedza tautai kultūras jomā? Vai kultūras inteliģents ļautu privatizēt, komerciālai struktūrai ar apšaubāmiem finansiālajiem ienākumiem, Latvijas nacionālo simbolu un „kultūras pieminekli” operetes teātri, kura drīzumā izcēlās ar neslavu, lētās diskotēkas un narkotisko vielu tirdzniecības punktu? Tas ir Latvijas tēla uzskatāms graušanas piemērs.

Vai arī mūsdienu popularitāti ieguvušie dziedātāji, ja lai iegūtu pēc iespējas lielāku popularitāti masu mēdiju fotogrāfiem dziedātājas ar draudzenēm pozē vizuāli kopojoties cita ar citu. Vai arī puiši pagriež savu „dibenu” izvirtušiem un ietekmīgajiem bagātniekiem, lai iegūtu pirmo vietu muzikālajā konkursā.. Lūk, cik tālu noved multikulturālisms.

Protams, ir arī pozitīvi piemēri, taču tik maz un niecīgi, ka nespēj ieinteresēt ažiotāžas, sensāciju un skandalozo materiālu piesātinātos masu mēdijus.

Tādējādi ar augstu morāli tiecošos latviešus un inteliģenci mazākumā, tas nomāc un dažkārt jau pašiem šķiet, ka viņi tādi Latvijā ir vienīgie, kurus interesē kas cits.

Nepārvaldot latviešu kultūras pamatus un tā mantojumu nevar izveidoties kultūras inteliģence.

Brīvības centieni

Latvijas inteliģenci varētu raksturot ar brīvības centieniem visās tās izpausmēs.

Latviešu tautai brīvība ir augstākā, dārgākā un svētākā vērtība, jo vairākkārt pirkta ar tās asinīm. Tā ir visiem spēkiem jāsargā.

Demokrātija vai visatļautība?

Inteliģence ir raksturīga arī ar demokrātijas centieniem, kas nekādā gadījumā nepieļauj visatļautību, kuru attaisno kosmopolītisma un liberilizācijas atbalstītāji.

Pieredze rāda, ka arī pēc okupācijas gadiem atgriezušies vai uz laiku atbraukušie no rietumiem trimdinieki cerības arī neattaisnoja. Jo savu mentalitāti nesaglabāja un latviskumu sirdī neloloja un neizauklēja, bet ātri integrējās citu valstu kultūrā. Zaudēja savu identitāti un nacionālo garu, centās pat ietekmēt Latvijā palikušos svešās latviešu tautai neraksturīgās nostādnēs. Kapitālisma cēlāji pat maldināja tautu ar Latvijas Ceļa (LC) palīdzību.

Kā jau zināms, tad (LC) arī ielika maldīgus pamatus pašreizējam Latvijas valsts attīstības virzienam. Šī valsts nav 1940. gadā pārtrauktās latviešu nacionālās valsts turpinājums, bet ir kosmopolītiska un liberālisma balstīta valsts. Ar latviešu tautai nepiemērotiem un latviešu tautas mentalitātei neatbilstošiem svešiem principiem un uzstādījumiem. Šajos divdesmit gados vēl neviens nav apņemies iestāties tieši latviešiem raksturīgām un saistošām pašnoteikšanās centieniem. Tieši tāpēc ir jāveido jauns risinājuma plāns.

Inteliģences būtība

inteliģence ir atbildīga par tautas kvalitāti, par tās identitātes saglabāšanu, tautas gara, tautas dvēseles kopēja. Tā ir nacionālo interešu nesēja, kas pārstāv latviešu kultūras mantojumu un morālās ētiku. Tautas inteliģence reizē kalpo tautai, to izglīto. Tautas inteliģence seko tautas attīstībai un tās pasaules uzskatus, koriģē attīstības galvenās tendences un iedzīvina tautā.

Paredzot- pravietojot ejot uz nolikto mērķi, vedot tautu uz vēlamo ceļu.

Lai nenovirzītos no mērķa un paredzētu īsto attīstības ceļu, inteliģencei vienlaicīgi ir jābūt arī praviešu un apustuļu lomā, saņemot apstiprinošu Vārdu un gudrību no „augšas” veiksmīgi raugoties nākotnes tālēs un kā jau visu laikmetu vēsture apliecina, bez tā nekur tālu netikt.

Inteliģence-tilts

Ir nepieciešams arī tilts starp tautu un Dievu, starp tautu un valdību.

Inteliģence, kas ar savām sabiedriskajām struktūrām nodrošinātu pietiekamu sabiedrības aizsardzību pret necienīgiem valsts varas kārotājiem un Latvijas iekarotājiem. Nacionālas inteliģences ietvaros organizēt un uzturēt spēcīgu sabiedrības spiedienu pret valdības pārākuma apziņu un birokrātijas patvaļu.

Latvijas inteliģences genofonds

Nacionālai inteligēncei un kristīgiemSvēta Gara vīzijas pamudinātiem

līderiem ir jāpaceļ tauta no iegrimušā infantilisma, apātijas, bezdarbības nevarēšanas un neticības. Abiem spēkiem vienotībā jāapvienojas un jāatdzīvina de facto pirmās Latvijas Republikas Atmoda!

Jāskolo sava tauta, lai tā zin, kas viņa ir un kurp dodas. Jāizauklē jauni līderi. Kuri skaidri apzinās garīgās Atmodas un nacionālās Atmodas būtību, lai tās ticības un pārliecības uguni iededzinātu visas tautas apziņu. Tie ir tie, kas sargā latviešu zemi un garu, kas nes tautā latviešu pasaules uzskatu, dzīves veidu, kas pravietiski virza tautu nākotnē.

Saprotams, ka savulaik inteliģenci- dižciltīgos, varenos un stipros līderus – varoņus, pirmos noslaucīja no Latvijas armijas garnizona pirmajām rindām, taču ir arī viņu pēcteči,ir arī viņu garīgie bērni, kuri iemācīti, izskoloti un ar ticības mācību pilni, var atkal ieņemt mūsu Latvijas zemes un Dieva armijas garnizona pirmās rindas. Tas būs brīnišķīgs tandēms! Vēl iepriekš neredzēts savienojums. Kas varētu pret tādiem nostāties pretī, ja viņu priekšā ies pats Dieva Gars? Un tādi jau ir! Tādi tiek gatavoti. Viņi nāks drīz. Ja vien tos gaidīs.

Viņi no jauna ieņems Latviju Dievam un savai tautai par godu. Ticēsim, lūgsim un redzēsim!

Materiālu sagatavoja Jurgens Bjulers, tulkoja Ilze Saulīte.

Šī gada jūnijā ICEJ Jeruzalemes biroja vadītājs Jurgens Bjulers un mācītājs Juha Ketola viesojās Brazīlijā, kalpojot konferencē Manaus pilsētā pie Amazones upes. Pasākumā pulcējās ap 4000 mācītāju un draudžu vadītāju no Latīņamerikas. Ar lielu atsaucību tika uzņemta mācība par Izraēlas atjaunošanas Bībelisko nozīmi mūsdienās. Konferenci organizēja ICEJ Brazīlijas filiāles direktors, apustulis Rene Terra Nova, kurš pārrauga lielu draudžu tīklu Dienvidamerikā.

Brazīlijā 30% iedzīvotāju ir no augšas dzimuši kristieši. Pilsētā Manaus vairāk nekā puse no 2 miljoniem iedzīvotāju ir kristieši. Vasarsvētku “Dieva asamblejas” vien sastāda 1000 vietējo draudžu Manaus un tās apkaimē.

Draudzi, ko aizsāka mācītājs Terra Nova pirms 19 gadiem nelielā garāžā Manaus nomalē, šodien sastāda vairāk nekā 70 000 cilvēku. Galvenā draudzes ēka svētdienās tiek pārpildīta trīs dievkalpojumos, kā arī ikdienā. Reizi

mēnesī visi draudzes locekļi sanāk kopā pilsētas milzīgajā Sambadromes arenā, ko parasti izmanto ikgadējiem karnevāliem.

“Mūsu kustības vīzija ir pieaugums un atmoda”, – sacīja Terra Nova, un “mūsu darba centrālā daļa ir redzējums par Izraēlu.”

Visi atmodas kustības vadītāji tiek iedrošināti apmeklēt Izraēlu, ja iespējams, katru gadu, un mudināti vest turp arī savas draudzes. Daudzi mācītāji ar grupām dodas uz Izraēlu cauru gadu, taču kulminācija ir ikgadējie Lieveņu svētki, ko Jeruzalemē katru rudeni organizē ICEJ.

Pēdējos gados vairāk nekā 1000 cilvēku lielas delegācijas ir pievienojušās Terra Novas “karavānai”, kas dodas uz svētkiem.

Brazīlijas draudzei raksturīga dziļa mīlestība un rūpes par Izraēlu. “Mums Jeruzaleme ir avots, no kura viss sākās. Ja mēs atstāsim šo avotu, mūsu atmoda būs apdraudēta”, J.Bjuleram sacīja mācītājs Terra Nova.

Mācītājs Rūbens Melo, kurš pašlaik vada ICEJ filiāli Manaus, paskaidroja: “Mūsu mērķis ir mobilizēt daudzas draudzes Brazīlijā ne vien ceļojumiem uz Izraēlu, bet arī lai parādītu savu mīlestību praktiskā veidā, atbalstot dažādus ICEJ projektus.”

Konferences noslēgumā Sambadromes stadionā pulcējās vairāk nekā 100 000 cilvēku un viņus uzrunāja pazīstamais Āfrikas evaņģēlists Reinhards Bonke. Daudziem kristiešiem rokās bija Izraēlas karodziņi.

Mācītājs J.Ketola un J.Bjulers vadīja visus lūgšanā par mieru Jeruzalemē. “Tas bija neaizmirstams piedzīvojums – redzēt tik daudz kristiešu paceļam savas rokas uz debesīm un lūdzam par Izraēlu”, – sacīja Juha.

Visaizraujošāk bija redzēt cilvēkus stadionā, kuri pacēla rokas, lai atdotu dzīvi Jēzum. Notika dziedināšanas un Dieva klātbūtne izpaudās spēcīgā veidā.

Apbrīnojami, ka Lauvas no Jūdas cilts labā vēsts tik varenā veidā ir transformējusi pat tālos Amazones džunglus.

Karš pret ebreju tautu

sagatavojis Malkolms Hedings

Karš pret ebrejiem ir aizsācies jau senatnē un tiek īstenots arī mūsdienās. Tā gala mērķis ir ebreju tautas un valsts likvidācija. Vairākkārt „pasaules varenie” ir vēlējušies panākt jaunu pasaules kārtību, kas būtu Judenrein (brīva no ebrejiem).

Mēģinājums iznīcināt ebrejus kā tautu ir izpaudies dažādos veidos, tajā skaitā 2. Pasaules kara laikā demonstrējot neslēptu naidu un ļaunumu. Nespējot sasniegt nosprausto mērķi ar bruņotiem

spēkiem, pēdējos gados karš pret ebreju tautu ir ieņēmis politisku formu un ļoti bieži izpaužas caur „miera” valodu.

Zem nosaukuma „miera sarunas” slēpjas viltīgi nolūki, kam kā patiesībai tic lielākā daļa pasaules sabiedrības. Ideja par to, ka izraēlieši „okupējuši” zemi, kurā dzīvo, ir pilnīgs absurds, tomēr gandrīz visur tiek pieņemta kā fakts. Kā tauta var „okupēt” paši savu tēvzemi jeb dzimteni? Kādēļ netiek

runāts par to, ka palestīniešiem nekad nav bijusi sava valsts vai piederējusi zeme, kuru tie pieprasa? Patiesībā tā bija Otomāņu impērijas – turku okupēta gadsimtiem ilgi un pēc tam – no 1948 līdz 1967. gadam to nelegāli okupēja jordānieši. Bet, protams, šie fakti neko nenozīmē tiem, kas meklē ebreju valsts iznīcību.

Šodien Hamas, Hizballah, Fatah un visi viņu sabiedrotie ir pilnībā apņēmušies likvidēt Izraēlu. Šis fakts nav nedz murgi, nedz baumas. Tie ir ierakstīti viņu hartās un tiek atkārtoti skandināti paziņojumos arābu valodā. Viņu skolas grāmatās un TV programmās ebreju tauta tiek pastāvīgi dēmonizēta, tādējādi kūdot viegli ietekmējamos prātus uz naidu pret Izraēlu. Ebreji tiek pielīdzināti pērtiķiem un cūkām. Tikmēr radikālo musulmaņu pašnāvnieku uzbrukumi ebrejiem tiek slavināti un uzskatīti par dzīves augstāko jēgu. Tie, kas uzrīko šādu asinspirti, pēc tam tiek pagodināti – viņu vārdā tiek nosauktas ielas un laukumi palestīniešu pilsētās un ciemos. Radikālā islāma draudi bija radniecīgi Hitlera vīzijai. Tādēļ starp šiem spēkiem tika noslēgta sadarbība cerībā, ka Hitlera un radikālo musulmaņu triumfa gājiens atnesīs pilnīgu ebreju tautas iznīcināšanu. Nebija tālu no tā, taču – paldies Dievam, Hitlers tika sakauts. Tomēr šodien pasaule atkal sagaida, ka Izraēla noslēgs „mieru” ar ļaudīm, kas apņēmušies piepildīt Hitlera neīstenoto mērķi. Diemžēl pasaule bez morālā kompasa nav spējīga atpazīt ļaunumu un tādēļ izdara spiedienu uz Izraēlu. „Miers” ar ļaunuma perinātājiem Izraēlai nozīmētu pašnāvības paktu ar nacisma versiju jaunā ietērpā.

Daudzas no tautām, kas spiež Izraēlu spert šādu soli, pašas to nekad nedarītu. Tomēr tas šķiet pietiekami labs risinājums, lai „piedāvātu” to ebreju tautai.

Kāds varbūt jautās – kādēļ tas viss tā notiek? Vai šie ļaudis ir stulbi, vienkārši nesaprot, vai ir kādi citi nodomi aiz šī „risinājuma piedāvājuma”? Vai arī – varbūt pastāv garīgā realitāte, kas manifestējas kā nebeidzams karš pret ebreju tautu?

Grēka būtība ir sacelšanās pret Dievu. Tā cenšas ielavīties katra cilvēka sirdī.

Ja Dievs aicina un izredz tautu uzņemt Viņa Vārdu un atspoguļot Viņa raksturu, nav brīnums, ka šī tauta kļūs par uzbrukumu mērķi. No pašiem sākumiem, kad Dievs aicināja un identificēja Sevi ar Izraēlu, tika uzsākts karš pret ebreju tautu, kas nekad nav mitējies. Tā ir smaga cīņa. Ja ne Dieva uzticība, ebreju tauta jau sen būtu pazudusi aizmirstībā. 83.Psalms skaidri atklāj patiesību, ka cilvēces karš pret ebrejiem patiesībā ir sacelšanās vai karš pret pašu Dievu:

„Ak, Dievs, nepaliec mierā! Neciet klusu un nekavējies, Dievs!
Jo redzi, Tavi ienaidnieki trako, un Tavi nicinātāji paceļ galvas.

© 2011.gada augusts

Word from Jerusalem

lv.icej.org@hotmail.com

www.icej.org

Sienāžu koncerts

Mīļais Spektra lasītāj, ceru, ka izbaudi šo vasaru. Laukos man ļoti patīk apsēsties uz mājas lieveņa un skatīties cik skaistu dabu Dievs ir radījis. It īpaši siltajos vakaros, kad visapkārt spēlē sienāžu koris. Vienu vakaru tā sēžot – Svētais Gars mani uzrunāja – tu dzirdi sienāžus, un, lai arī tos neredzi, tu zini, ka tie ir blakus, taču Dievs ir daudz tuvāk tev nekā šie sienāži. Skaisti, vai ne?

Viņa gadīgajās rokās

Mēs esam pieraduši pie savas ikdienas un visiem pienākumiem, kas mums ir jāveic. Esam mazāk vai vairāk saplānojuši savu laiku. Mēs zinām, ka Dievs vienmēr ir kopā ar mums, tomēr visvairāk paļauties uz Viņu iemācamies vietās un apstākļos, kas nav atkarīgi no mums. Kad esam situācijās, kad nezinām, kas mūs sagaida, un ir tik labi, ka varam teikt: Tēvs, es sevi esmu nodevis Tavās rokās. Es zinu, ka Tu vienmēr esi kopā ar Mani. Mēs tādos brīžos noliekam visu malā – savu pieredzi, zināšanas un iepriekšējās prasmes un ieliekam sevi Viņa gadīgajās rokās. To īpaši var izjust, kad dodamies ceļojumos vai ārvalstu braucienos. No mums ir atkarīgs, ko esam salikuši koferī, bet par lidmašīnas pacelšanos, nolaišanos, kuģa braukšanu – mums noteikšanas nav nekādas. Bet mēs zinām, ka Dievs vienmēr ir kopā ar mums,  jo 100% paļaujamies uz Viņu, vai ne? Arī šie vīri – Sadrachs, Mesachs un Abed – Nego, Daniēla 3: 17 – 18 atbildēja ķēniņam – Mūsu Dievs, ko mēs godājam, var mūs izglābt no degoša cepļa, un Viņš mūs izglābs no tavas rokas, ak ķēniņ. Vai šādi varētu runāt vīri, kuri nepaļaujas uz savu Dievu? Taču ar to šo vīru paļaušanās nebeidzās, 18.pantā mēs lasām – Bet ja Viņš to arī nedarītu, tad tev būs zināt, ak ķēniņ, ka mēs negodāsim tavus dievus un nepielūgsim zelta tēlu, ko tu uzstādīji. Vai mums ik dienas ir šāda uzticēšanās? Vai mēs varētu, ja būtu spiedīgi apstākļi un nebūtu citas izejas, iet mierīgi gulēt istabā, lai arī tajā būtu daudz žurku alu?

Dievs grib darboties arī mūsu ikdienā

Paļaušanās – vai mēs ikdienā paļaujamies uz Dievu? Vai neesiet piedzīvojuši situāciju, kad svētdienās gribas pastrādāt, jo ar prātu domājot it kā saproti, ka visu nākamās nedēļas laikā nepaspēsi paveikt? Taču arī šādā situācijā svarīgi ir atcerēties, ka mums ir Dievs un Viņš grib mums palīdzēt arī ikdienā un darba gaitās. Daudzas reizes bijis tā, kad pie sevis cilvēcīgi domājot secinu, ka konkrēto darba apjomu nav iespējams paveikt tik īsā laika sprīdī. Taču tik daudz reizes tas ir izdevies – nevis manu nopelnu dēļ, bet tāpēc, ka Viņš vienmēr ir kopā ar mani un Viņš grib palīdzēt visās mūsu gaitās. Ikdienas darbiem nevajag ļaut valdīt pār mums, kad to dēļ zogam laiku, ko pavadām ar Tēvu. Dievam ir jādod labākais laiks un stundas no mūsu dzīves – Viņš ir tā vērts! Jā, reizēm var iezagties bailes, ka spiedīgās situācijās, mēs kaut ko nepagūsim, bet vislielākā cīņa ir mūsu galvās, jo mēs mēdzam lietām un situācijām pieiet cilvēcīgi. Svētais Gars šo mēnesi spēcīgi uzrunāja, ka Dieva domas, nav mūsu domas, un Viņa laiks, nav mūsu laiks. Ikdiena ir labs laiks, lai mācītos paļauties uz Viņu, protams, tas nenozīmē, ka apzināti visus savus darbus esi atlicis uz pašām beigām un tagad gaidi uz Dieva brīnumu to paveikt dienas laikā. Bet man ir bijušas situācijas, kad Viņš pārdabiski ir palīdzējis ar visiem darbiem tikt galā arī dienas laikā. Pasaule dara visu iespējamo, lai mums liktos, ka mums visu laiku ir kaut kur jāskrien, ka kaut ko kavējam utt. Tomēr – stop, mums sev ir jāatbild uz galveno jautājumu: vai Dievs manā dzīvē ir pirmajā vietā visās dzīves situācijās? Vai brīžos, kad darbi ir sakrauti kaudzēs un laiks spiež – mēs varam visu nolikt malā un slavēt Dievu?

Laika plānošana

Cilvēki dalās – plānotājos un tādos, kas ļaujas laika plūdumam un reaģē atkarībā no apstākļiem. Vienam ikdiena ir saplānota līdz pēdējai minūtei, tostarp laiks ar Dievu, kamēr cits ļaujas pašplūsmai. Plānošana ir laba lieta, tādējādi mēs varam atzīmēt svarīgākos darbus un paveikt vairāk. Taču vienlaikus mums ir jābūt elastīgiem, jo reizēm Svētais Gars mudina uz Bībeles lasīšanu vai lūgšanu, kad pēc mūsu grafika laiks ir citam darbam. Vai neesam to piedzīvojuši – kad esi palasījis Bībeli, pielūdzis Dievu un ielīdis gultā, laidies miegā, bet Svētais Gars maigi aicina vēl uz vienu lūgšanu, vai Bībeles lasīšanu? Tāpēc, lai arī plānojam savu laiku, tik un tā mums vienlaikus ir jābūt elastīgiem pret Svēto Garu, jo mēs nedzīvojam sev, bet Jēzum Kristum. Pāris mēnešu iepriekš radīja vienu filmu, kuru gribēju noskatīties. Kad biju ērti iekārtojusies uz dīvāna, Svētajā Garā sajutu pamudinājumu lasīt Bībeli. Godīgi sakot pirmā doma bija tāda, ka palasīt varētu pēc filmas, bet uzreiz domas mainīju un zināju, ka lasīšu – tagad. Filmu nenoskatījos un gāju gulēt. Ja jūs zinātu, kādu brīnišķīgu sapni es redzēju – to nevarēja aizstāt neviena filma. Es biju debesīs – viss bija tik gaišs. Manā priekšā pāris mirkļos auga debesskrāpji. Katra ēka bija citāda, bet visas bija greznas ar zelta rotājumiem, daudz ziediem, balkoniem. Ļoti skaistas un skats neaprakstāms. Turklāt tā sajūta, ka pacelies pāri šīm ēkām un lido – es nekad iepriekš sapnī nebiju lidojusi – tas bija kolosāli! Tāpēc iesaku Tev, mīļais Spektra lasītāj, paklausīt Svētā Gara pamudinājumiem un draudzēties ar mūsu Kungu vienmēr! Viņš ir BRĪNIŠĶĪGS!

Paļaušanos – kastē neieliksi

Paļaušanās uz Dieva Vārdu ir dzīva, to nevar ielikt kastē un nosūtīt kādam pa pastu. To var piedzīvot – tikai paļaujoties uz Viņu. Skaisti gan tas skan no cilvēka mutes, mani uzrunāja Svētais Gars, vienlaikus jautājot, kā tas izpaužas mūsu ikdienā? Vai vienmēr mums ir 100% paļaušanās uz Dievu? Vai reizēm negribam vairāk paļauties uz sava prāta gudrību? Mūsu paļaušanās, lai nav tikai vārdos, bet darbos, turklāt darbos – daudz vairāk nekā vārdos. Paļaušanās uz Viņu visās sfērās. Es vēlos būt ar tevi visur, uzrunāja Svētais Gars, lai arī kur tu ietu. 100% paļaušanās skaļi skan, bet klusu atskaņojas. Paļaušanās – tas ir nopietni. Tā ir ticības parādīšana, ka apstiprinām, ka mēs ticam, ka Dievs ir, un, ka Viņš vienmēr ir kopā ar mums. „Lai jūsu ticība nebūtu pamatota cilvēku gudrībā, bet Dieva spēkā.” 1. Korintiešiem 2:5. Ik reizes, kad mēs ieslēdzam savu gudrības un prāta pulksteni, tā uzreiz no 100% paļaušanās paliek puse, reizēm vēl mazāk. „Jo šīs pasaules gudrība ir Dieva priekšā ģeķība. Jo ir rakstīts: Viņš satver gudros viņu viltībā.” 3:19. Dienu pirms raksta nodošanas Svētais Gars mani uzrunāja, kāpēc mūsdienās cilvēka bērns tik ļoti ir ieciklējies paļauties uz sevi? Ko tad viņš sev var izdarīt? Vai var pielikt dienu klāt savam mūžam? Vai viņš zina, cik ilgi dzīvos un kādos apstākļos būs rīt? Reizēm cilvēks domājot, ja viņš var nokrāsot sev matus un uzkrāsot lūpas, tad var uz sevi paļauties. Kur ir pamatojums šādai paļaušanās? Bieži dzirdam, ka cilvēks saka, ka paļauties var tikai uz sevi? Uz ko viņš īsti paļaujas un ko spēj? Jā, viņš varbūt ar savām spējām var nopelnīt miljonu un sajusties bagāts un spēcīgs, bet vai viņš var kaut vienu santīmu paņemt līdzi, atstājot šo pasauli? Uz ko tad īsti viņš paļaujas? Uz šo miljonu – kas nākamajā dienā var būt tikai drupu kaudze? Uz ko jūs, cilvēki, paļaujaties? Kāpēc domājat, ka esat visgudri ar savu dzīves pieredzi? Kāda dzīves pieredze jums ir gadsimta griezumā? Ko varat ar savu dzīves pieredzi izdarīt? Ja tā ir laba, tad tā noder, bet, ko darīt, ja tā tāda nav? Vai tad nonākot līdzīgā situācijā no bailēm, lai tikai nesanāk, atkal palaidīsiet garām savu iespēju? Ir tik daudz lietu uz ko varam paļauties, bet, kas paļaujas uz Dievu, tas nepaliks kaunā! Dievs ir Alfa un Omega, kas bija, ir un būs. Lai Tev, mīļais lasītāj, šajā mēnesī ir atbildes uz visiem šiem jautājumiem!

„Vai piecus zvirbuļus nepārdod par divām artavām? Un neviens no tiem nav aizmirsts Dieva priekšā. Tāpat arī jums visi galvas mati ir skaitīti. Nebīstaties, jūs esat vairāk vērti nekā daudz zvirbuļu.” Lūkas 12: 6 – 7.

Šī gada konkursa organizētāji biedrība “Ecclesia” par devīzi izvēlējušies pantu no Amosa grāmatas 9. nodaļas: “Tai pašā laikā Es sabrukušo Dāvida mītni uzcelšu no jauna, Es aizsegšu ar pinumiem tajā radušos caurumus un plaisas, atjaunošu to, kas būs tai nolūzis, un beigās izveidošu to no jauna pilnīgi tādu, kāda tā kādreiz ir bijusi senajās dienās.”

Konkursā piedalījās dažādu žanru grupas un solisti un cīnījās par galveno balvu divās nominācijās – labākā instrumentālā grupa un labākais vokāls.

Abas balvas saņēma grupa “Leviti”.

Konkursa žūrijas loceklis IGO sniedza interviju internetžurnālam www.spektrs.com. Latvijā pazīstamais un iemīļotais mūziķis IGO stāstīja par norisi konkursa laikā “Tabernacle-2009”, kā arī labprāt stāstīja par savu muzikālo darbību.

Intervija ar konkursa „Tabernacle“ galveno žurijas locekli IGO (mp3)

Žūrija

Žūrija IGO