„Emanuels-Dievs ar mums,” -skan dziesma.

„Viens spēks, viena vara-Jēzus Kristus!” Tad, lūk, parunāsim par to. Kā šie vārdi darbojas realitātē.

Īpatnēji dažkārt noraudzīties uz Dievu vīru runām par valdību. Piemēram, kāds mācītājs teica: „Ja Jēzum būtu vajadzīga kristīgā valdība, Viņš to būtu dibinājis, kad bija uz šīs zemes. Un šķiet, ka mācītājs no teiktā jūtās ļoti pat apmierināts un lepns.
Sarunās par Latvijas valsti un valdību, no Dievu vīru un kristiešu mutēm skan Bībeles panti :„Visas varas no Dieva nāk.” Tad seko Pāvila teiktais, ka mums jāpakļaujas valdībām un varām.Kāds draudzes mācītājs aicina ņemt ticībā un aģitē, lai visi nodokļi tiktu nomaksāti, kā viņš saka: „Cik uzliks nodokļus tik arī maksāsim! Tautai jāsaņemas, jābūt apzinīgiem nodokļu maksātājiem, nedrīkst sirdī turēt sarūgtinājumu pret valdību” utt. No vienas puses -skaisti vārdi, laba apņemšanās, bet no otras… Vai tagad var uzelpot atviegloti? Ievilkt kāsīti ar atzīmi- izdarīts!? Bet kas ir izdarīts? Ieskatīsimies vērīgāk augstāk minētajos vārdos un pārdomāsim, ko nozīmē vārdi: „Viens spēks, viena vara-Jēzus Kristus!”

Ar tādu kāsīšu atzīmēšanu, mēs pamazām nonākam pie secinājuma, ka Dievam nav vajadzīga kristīgā valdība un, ka Dievam ir vajadzīgs, lai tauta grimst nodokļu jūrā, ka Dievam patīk vergi labāk nekā brīvie. Dievam patīk citu valstu okupācijas un kolonizācijas režīms. Dievam patīk redzēt cilvēkus atkarībās no neprātīgiem valdniekiem. Pat turpināt negribas, cik ļoti brēc un pretojas Gars. TĀ TAM NAV JĀBŪT!

Tur, kur ir Dieva Gars tur ir brīvība! Kur tad ir Dieva gara izpausmes, vai visur un vienmēr? Bībelē skan aicinājums- Pakļaujies! Vai jāpakļaujas netaisnībai un netaisnības darbiem? Vai jāpakļaujas grēcīgam un netaisnīgam pārvaldniekam? Vai akli jāpakļaujas ikvienam, kas sabiedrībā ieņem augstāku posteni? Ja, jā! tad tādā gadījumā ar mums kaut kas nav kārtībā…

-Ja Jēzum būtu vajadzīga kristīgā valdība, Viņš to būtu dibinājis.

Ar šādu nievājošu apgalvojumu, mēs daudz ko esam palaiduši garām. Pirms laicīgās varas dibināšanas, bija mūžīgā garīgā vara! Bībelē teikts: no neredzamā redzamais…no garīgā fiziskais, no garīgās varas par laicīgo. viena vara-Jēzus Kristus!

„Mazo dieviņu” paradīze

Mēs nedrīkstam palaist garām arī tos notikumus, par kuriem Dieva Vārdā rakstīts, piemēram: vecā čūska nāca pie Ievas un teica, ka ēdot aizliegto augli viņa nemirsi viss, bet būs kā Dievs! (1.Moz. 3:4-5) Ieva paklausīja. Lepnums ienāca pasaulē. Un aizsākās „mazo dieviņu” impēriju laiki.
Cilvēks secina, ka Dievs viņam nav vajadzīgs un viņš pats var ieņemt Tā vietu. Arī velns tā savulaik domāja. Cilvēka daba mainās. Viņš kļuvis par dievu, vienīgi savās iedomās, taču dibina korporācijas, kuru aizsegā nodarbojas ar finansiālām spekulācijām, viņš pats var būt dievs un kļūst par politiķi, lai nodrošinātu savus „valdījumus” pieņemot jaunus un groza esošos likumus, par sliktu visai tautai. Viņš pats var būt dievs un kļūst par zīlnieku, astrologu, gaišreģi un manipulē ar cilvēku apziņu, it kā viņus pazīdams. Viņš pats ir dievs… un kristieši viņam pakļaujas. Kristieši bez „Gara atpazīšanas dāvanas” domā, ka tādu dievu viņiem par mācību, par pestīšanu, par atziņu un t.t. ir nolicis Pats Dievs. Kaut gan ar Dievu tur nav nekāda sakara. Arī velna kalpi ir izsūtīti pa visu zemi, lai zagtu, kautu un nomaitātu. (Jāņa 10:10) Tie ir velna spīkeri, bet kristieši viņiem labprāt pakļaujas un pat kalpo. Tas ir apkaunojoši un pazemojoši, ka Dieva bērniem-Dieva mantiniekiem, kuriem ir pavēlēts valdīt un pakļaut zemes (1.Moz 1:26) dodot pat kādam apsolījumu, ka „skaists ir viņa mantojums” (Ps.16.) Tomēr gatavi nostāties pabērna lomā. Nostājas muļķa lomā, kā akli un kurli būdami. Zemiski liekties un pielūgt dievekļu elkus Dieva vietā. TĀ TAM NAV JĀBŪT!

Kuram vajadzīga kristīgā valdība?

Kāpēc Jēzum būtu bijis jādibina kristīgā valdība, ja Viņa uzdevums bija atnest vēsti par Dieva Valstību, bet par laicīgās varas patieso lomu visiem, tāpat jau bija un ir skaidra. Kāpēc Jēzum būtu bijis jādibina kristīgā valdība, ja Viņam pieder visa zeme, planētas un Visums. Zvaigznes rotaļājas Viņa acu priekša un saule glaimo Viņa vaigu. Bērnu smiekli Viņu iepriecina un Dieva bērnu pielūgsme, kā svaiga smarža un salda mīlas dziesma. Cilvēku sajūtas, kas nav izskaidrojamas vārdos, Viņš atpazīst. Un tad, kad Viņa bērniem pilna sirds pateicības un saviļņojums no Viņa tuvošanās, Viņš atnāk katru reizi aizvien vairāk Sevi atklādams. Un kad Viņa bērnu gaidas pārtop skumjās, jo kavējas, Viņš smaidot, baudā pavilcina laiku, jo ir gaidīts.
Kas gan ir kristīgā valdība, salīdzinājumā ar to, kas Viņam pieder no laika gala? Kristīgā valdība Viņam ir risinājums sekundes laikā, ja vien Dieva bērni, to tiešām gaidītu un vēlētos. Kaut arī viens atrastos, kas iestājas par Latvijas tautu un nemitīgi lēkā aiz prieka par katru jaunu mazu, bet tomēr, uzvaru valstiskā līmenī, Viņš palīdzēs un iedarbinās spēkus un resursus, lai izveidotos kristīgs politisks spēks, ar Dieva izredzētajiem, kuri ieies Latvijas valdībā un ietekmēs politisko varu, jo ir viens spēks, viena vara-Jēzus Kristus!

Kaut visi kristietības atzinēji, par šādiem plāniem un centieniem tik vien pasmietos, Viņam nenāktu smiekli, bet gan lepnums par ticību un drosmi sapņot nedaudz savādāku sapni, nekā mācītāji izsapņo, studējot to pašu informācijas avotu –Bībeli. Viņš var izmainīt Latviju, pat viena uzticama cilvēka dēļ. Kādi smiekli Jums, mācīji, nāk, kad lasāt (1.Moz 18)? Abrahams iestājās Dieva priekšā par pagrimušu un bezdievju pilnu pilsētu un lūdza Dievu par to, ja tajā atrastos kaut desmit taisni cilvēki, Viņš šo pilsētu neiznīcinās. Vai Dievs ļaus iznīcināt Latviju, ja tajā atrastos kaut viens tāds fanātiķis, kurš iestājas par Latvijas valsti un lūdz par Viņa Gara izliešanos un atmodu visās tās nozīmēs…(un arī valdībā)? Ticams, ka nekad!
Vai Jēzum ir vajadzīga kristīgā valdība? Prieškam? Viņam kā jau noskaidrojām, tāpat viss jau sen pieder, bet kristīgā valdība ir vajadzīga mums! Un mums ir jāiekaro jaunas teritorijas, ne tikai baznīcu sienās, bet arī valdībā.
Dievs solīja ebrejiem apsolīto zemi, bet iekarot to vajadzēja Mozus pēctecim Jozua. Dievs saka, jā! tas ir Mans prāts! bet piepildīt Viņa prātu ir jāizdara, tiem uz kuriem, tas attiecas. Viņš to mūsu vietā nedarīs! Dievs arī Jozua teica ik reiz, kad viņa priekšā bija pārspēks: Es bušu ar Tevi! Bet viņš neteica, Es darīšu to Tavā vietā. Viņš saka: Es vēlos, lai tu dzer no manas akas. Bet pie akas jāpienāk tev pašam.
Mācītāji un kristieši, mums ir jāpārstāj attaisnot savu slinkumu un nevēlēšanos darīt to, ko Dievs mums ir uzticējis, un darīt arī to, ko iepriekš neesam.

Homoseksuāļi nekad neapstājas perversijas izplatīšanā, izmantojot varas pozīcijas, (politisko platformu, presi, tehnoloģijas utt.) kaut arī mēs zinām, ka TĀ TAM NAV JĀBŪT!
Musulmaņi nekad neapstājas islāma izplatīšanā visā pasaulē, izmantojot varas pozīcijas, (politisko platformu, presi, tehnoloģijas utt.) un, ja kāds pārdroši pretojas, tad uzsūta pašiznīcinātājus… lai likvidētu pretestību. Kaut arī mēs zinām, ka TĀ TAM NAV JĀBŪT!
Kristieši vienmēr apstājas evaņģēlija izplatīšanā, izmantojot arī varas pozīcijas (politisko platformu, presi, tehnoloģijas utt.) Kaut arī mēs zinām, ka TĀ TAM NAV JĀBŪT!

Tas nozīmē, ka Jēzus mums jau bija parādījis piemērus, kā turpināt Viņa darbus.
Jēzus aiz sevis ir atstājis savus pēctečus- Dieva bērnus, gaismas bērnus, kuriem Viņš apsolīja dot varu un uzvaru: (1.Kor.15:57) Mēs esam Viņa darba turpinātāji un tā, kā Jēzus laikā arī tagadējos, katram no mums Viņš ir iedalījis savu darbu, pienākumus, atbildību un privilēģijas. Tas nozīmē, ka starp mums jābūt tādiem, kas atmasko sātana darbus cilvēkos, arī (valsts vīros) un jāpadzen „sātana dubultniekus” no viņu apziņām, bet ja nē, tad viņus pašus padzīt no mazajiem varas tronīšiem, ar kuru palīdzību nes tautai iznīcību. Jēzus teica: “Paliec klusu un izej no tā.”( Marka 21:1) Tas jādara arī mums, nevis jāgaida, kad atkal Dieva bērnus apspiedīs.
Bībelē par varas darbiem ir arī teikti brīdinoši vārdi: „Bēdas tiem, kas izdod netaisnus likumus, un tiem, kas raksta smagus tiesiskus noteikumus, lai grozītu tiesu nabagiem un laupītu tiesības manas tautas cietējiem, ka atraitnes aplaupa un bāreņus posta!” (Jes.10:1)

Garīgā vara un laicīgā vara

Garīgai varai ir jādominē pār laicīgo. Piemēram, kas dominē vai kontrolē gaismas bērnus, lai neaiziet nepareizu ceļu? Dievs un draudzes mācītājs un Bībele – instrukcija. Kas dominē vai kontrolē pār laicīgo varu, lai tā nedara nepareizu izvēli, jo tādējādi necietīs vien paši valsts vīri, bet gan visa nācija un tā taču ir lielāka atbildība? Kas kontrolē mūsu valsts vīrus? Dievs? Kuram viņi dod savas atskaites? Dievam?
Nebūtu jau slikti, ja viņi pieņemtu pareizus lēmumus un neapspiestu savu tautu. Bet mēs taču zinām, patiesību, tad kāpēc gan izliekamies, ka to neredzam? Varbūt, ka tā vieglāk, kad nevēlamies cīnīties par taisnību un patiesību, tad izvēlamies būt burta kalpi. Un kad vēlamies, jo tas skar mūs pašus, tad tomēr izvēlamies Bībeli lasīt Gara acīm. Draudžu mācītāji, kristieši, vai mēs neesam liekuļi?

-Ko nozīmē kristīgā valdība?

Noskaidrosim, ko nozīmē formulējums „kristīgā valdība”. Protams, tas nenozīmē, ka visiem valsts vīriem Latvijā jāpieņem Jēzus Kristus par savu Pastītāju, jāpieņem ūdens kristības un svētdienās jāapmeklē baznīca, kaut gan nebūtu slikti, bet tas nozīmē, ka Latvijas valsts vīriem ir jānes arī personiska atbildība pirmkārt Dieva priekšā (garīgās autoritātes priekšā) un tad tikai tautas priekšā.
Nav runa arī par to, kādai konfesijai jādominē kristīgā politiskā spēkā-partijā, vai kristīgā valdībā, bet runa ir par to, lai pār abām dominētu Svētais Gars, „Viens spēks, viena vara-Jēzus Kristus!” Un, ja visi groži tiek nodoti Viņa rokās, tad domājams, nepastāvētu lieki jautājumi.
„Cik uzliks nodokļus, tik arī maksāsim!”

Par to, ka nodokļi un izdevumi kļūst lielāki, nekā spēja nopelnīt, līdz ar to nokļūstot jaunos parādos, vai vārdi „Cik uzliks nodokļus tik arī maksāsim!” ir attaisnojami?

Cienījamie mācītāji, aicinu vizualizēt situāciju, notiek brīnums un visi Latvijas iedzīvotāji pilnībā sāk maksāt nodokļus, visus iespējamos un neiespējamos. Apspiež sevi un atsakās no visa no kā vien var atteikties. Ēd vienu reizi dienā. Veikalā iepērkas vienu reizi mēnesī, bet viss nomaksāts. Sauksim Allelluja! Jo Dievs ir devis ticības spēku valstij nebūt parādā. Viss ir fantastiski! Bet, valsts vīri secina, ja reiz tauta var šos nodokļus nomaksāt jāuzliek jauni. Kādus varētu uzlikt? Piemēram, par gaisu, jo taču automašīnas, kā arī pašu Latvijas iedzīvotāju katra izelpas rezultātā piesārņo gaisu. Jāmaksā! Ko tik nevarētu izfantazēt, dod tik iespēju. Ir taču jābūt kādai loģikai un mēra sajūtai, cik tālu var iet. Jānosaka kāds limits tam, cik tad var atļauties. Būtu taču beidzot Latvijas valsts vīriem jāieskatās arī pasaules ekonomikas pieredzē un izstrādātos un pasaulē ieviestos, elementāros, standartos.
Jāsaprot, ka akla pakļaušanās, rada tikai jaunas iespējas iedzīvoties uz aklā rēķina. Mēs paši dodam tam pamatu.
Kristīgie uzņēmēji un ekonomisti sasēžas pie galdiem un spriež, cik ļoti viņi esot kaujas gatavībā maksāt visus nodokļus. Kāds ekonomikas eksperts mierina un saka, ka citās valstīs nodokļi pat ir lielāki. Bet rodas vēlēšanās uzdot pretjautājumu, vai tajās valstīs par kurām viņš ir tik zinošs arī ir tik zemas algas kā Latvijā? Vai arī tur ir tādas sociālās garantijas, kā pie mums, kuras ir neefektīvas? Vai arī tur ir tik zemi dzīves un darba apstākļi kā Latvijā? Vai arī tajās valsts vīri, kuri ir pieķerti korupcijā, noziegumos, kukuļņemšanā „spirinās pretī” un tomēr saglabā savas vietas? Vai arī tajās valsts vīri saka, ka par 100Ls strādā tikai muļķi, bet paši valstī ievieš „simts latu programmu”?

Pirms tēlot tādus maksātspējīgos „cauriem maisiem” varoņus, ieskatīsimies vispirms, kā tos maisus salāpīt, lai nekrīt garām. Sakārtosim likumdošanu. Noteiksim limitu. Radīsim iedzīvotājiem atbilstošus darba un dzīves apstākļus, lai no mūsu topošām Latvijas māmiņām varētu sagaidīt trīs bērniņus mūsu demogrāfiskā stāvokļa saglabāšanai.
Padomājiet paši, ticības pilnie nodokļu maksātāji, cik no gotiņas var izslaukt pieniņu, ja tā nav ēdusi un izvesta ganībās? Cik no gotiņas var izslaukt vēl, kad viņa jau ir tikko izslaukta? Bet kas lai to zin, varbūt kāds iedomājas, ka var „ņemt ticībā” un gotiņa būs paēdusi „Garā” (garīgā veidā) un ganībās būs izvesta pārdabiskā veidā… vienīgi vai tad, kad gotiņa būs nolaidusies no „Garā” stāvokļa uz reālo, vēderiņš kļūs fiziski pilnāks?

Kāda ir problēmas sakne?

Valdība ir kļuvusi tik slinka un lepna, ka to tik vien dara, kā uzliek jaunus nodokļus un palielina esošos, jo taču tāpat ienāk dotācijas un Eiropas fondu finansējums, kāpēc gan jāpiepūlas tautai radīt visus apstākļus? Rūpes par tautu, taču ir lieki izdevumi.
Dombrovskis uzskatāmi jau teicis, ka pensijas jāsamazina, savādāk nav godīgi attiecībā pret tiem, kuriem ir minimālās algas. Bet varbūt godīgo sadali, Dombrovskis, varētu veidot, minimālās algas palielināšanā, kā viņš ir arī veiksmīgi palielinājis algas saviem darbiniekiem. Kā arī 10 ooo Ls, kas tagad ir aizgājuši nepilsoņu (citas valsts) pensionāriem pensiju apmaksai, Latvijas prezidenta vizītes Krievijā Līguma parakstīšanas rezultātā, varētu pārstrukturēt Latvijas pilsoņu pensionāriem, bet piemēram, nepilsoņu pensionārus aicināt piedalīties repatriācijas programmā un pārcelties uz etnisko dzimteni. Domājams, tā būtu ļoti pat taisnīga un godīga sadale.

Bet saprotams, kāpēc nē. Tauta taču neiebilst. Tātad viss ir kārtībā.
Diemžēl tāda veida „taisnīgā” sadale arī citās jomās, turpināsies tik ilgi, kamēr kāds nepateiks,- pietiek! TĀ TAM NAV JĀBŪT!
Vai kristiešiem ir jāsaka – nē! Pietiek! Stāt! Klusu, mierā! Vai atkal akli jāpakļaujas, jo Bībelē, it kā, tā ir teikts? Ieskatīsimies, ko Jēzus ir teicis?
Jēzus apsauca vēju un sacīja uz jūru: “Klusu, mierā!” Un vējš nostājās, un iestājās pilnīgs klusums. (Marka 4: 39) Jēzus tā darīja, bet kāpēc ne mēs? Jēzus mums atbild: “Kam jūs esat tik bailīgi? Ka jums nav ticības?” (Marka 4: 40)

Bet mums redziet, tomēr nav skaidrības, vai kristiešiem būtu jāiestājas par savu tautu? Vai kristiešiem būtu jāpiedalās protesta akcijās pret netaisnīgiem varas darbiem? Vai ir jābūt kopā ar tautu, piemēram, Latvenergo protesta akcijas gadījumā? Ja reiz vēl aizvien nav par to sapratnes, ieskatīsimies vēlreiz Bībelē un meklēsim atbildi, vai ir uzskatāmi piemēri tam, ka netaisnīgai varai būtu jāpretojas?

Bībelē daudzkārt lasām, ka Jēzus dusmojās uz mācekļiem viņu neticības dēļ. Kāpēc Latvijas valstī nav, lielā mērā, pozitīvas izmaiņas? Atbilde: Mūsu neticības dēļ! Kāpēc Jēzum bija tik svarīgi, savu varu un spēku nodot mantojumā saviem mācekļiem- Dieva bērniem? Tāpēc, ka Viņš zin, ka „mūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt.” Tas nozīmē, ka vienmēr un it visur pakļauties valdībām un varām mēs nevaram. Jo tā ir velna ietekmēta. Mēs uz to varēsim paļauties, tad, kad tā būs atgriezusies no saviem grēkiem un zināsim, ka tā spēj pretoties velna viltībām un tad, kad mūsu Latvijas valdība būs pakļauta tikai „Vienam spēkam, vienai varai-Jēzum Kristum!” Mums ir jābūt piesardzīgiem, attiecībā par to, kādu autoritāti mēs izvēlamies, jo tas ietekmēs gan mūsu indivīda dzīvi, gan daudzu dzīves, kuri ir mums apkārt. Jo kā Bībelē teikts: slikta sabiedrība maitā labus tikumus.

-Kā izvairīties no pārspīlētiem nodokļiem?

Kaut arī liela daļa algas aiziet nodokļos un Latviju nopietni skārusi finansiālā krīze, tādējādi Latvijas iedzīvotāji pēdējo gadu laikā ir bijusi spiesta doties „trimdā” un pamest valsti, tad Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija 2010. gada beigās kopā ar Jāni Endziņu (Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekli) ir risinājuši problēmu īstermiņā, un nedaudz noturot palikušos Latvijas iedzīvotājus savā dzimtenē. Kaut arī novēloti valsts darboņi ir attapušies, tomēr 10 000 iedzīvotāju šo iespēju jau ir izmantojuši.
Finansiālās problēmas risinājums -„Mazās uzņēmējdarbības uzsākšanas” programma. Tā atvēl iedzīvotājiem uzsākt savu mikrouzņēmējdarbību, kura tautā ir iesaukta par „Uzņēmējdarbības uzsākšana par 1latu”. Tādējādi izskaužot algas maksāšanu konvertos, jo no peļņas valstij jāmaksā 9%. Papildus info www.ur.gov.lv vai www.em.gov.lv

-„Visas varas no Dieva nāk.”

Jā, visas varas no Dieva nāk arī mēs paši esam Dieva gribēti, bet kā ietekmē dažādās varas nonāk? Un kas ietekmē mūs? Vai visos gadījumos un vienmēr tas ir Dievs? Vai mums ir jāpakļaujas tiem spēkiem, kas Dieva iestādījumus izkropļo? Varbūt tomēr mēs alkstam nonākt pareizās rokās un ar pareizu ietekmi. Autoritātei, kurai var uzticēties un zināt vienalga, kas arī nenotiktu, viss tas nāks par labu. Tas, kurš ved cauri dzīves peripetijām, lai darītu mūs stiprākus un lai spīdētu spožāk līdzinoties Kristus līdzībai.
Nevis tas, kurš izmanto mūsu bezspēcību pakļaujot un padarot labākā gadījumā par vecās dabas Ādamiem…

Mozus mūža uzdevums

Kā Jums šķiet, Dieva vīri, kāpēc Mozus pieņēma lēmumu izvest Izraēla tautu no Ēģiptes? Īpatnēja aina, Mozus neievēro Dieva baušļus- „Visas varas no Dieva nāk” un „jāpakļaujas valdībām un varām” Tad seko mūsu spraigie secinājumi un momentālie „birku” piekarināšanas mēģinājumi, piemēram: Mozus buntotājs. Mozus iet pret Dievu. Mozus iet pret autoritātēm. Mozus viens pats saceļas pret Dieva iedēstījumu- valdību un varu. Mozu jāsēdina cietumā! Starp citu, ir vēl kāds vīrs, kura vieta ir tur pat. Daniels, arī viņš nepakļaujas valdībai un varai. Viņa viena paša dēļ nākas mainīt Likumu trīs reizes. Ak, šausmas, kādas nesvētīgas lietas viņi dara. Bet ja tā labi padomā, tad mūsu izpratnē, un ja mums vien būtu tāda iespēja, tad vietu cietumā varētu iedalīt daudziem Bībeles varoņiem. Taču ieskatīsimies ar ko, tad šis notikums sākās.
Ebreji bija vergi! Tas nepatika Dievam! Dievs izvēlējās Mozus starpniecību, lai izvestu ebrejus no verdzības lāsta. Vai, kā arī nekliegtu, ka visas varas no Dieva nāk, taču, ne šādā interpretācijā un arī ne tādā, kāda tā ir pašreiz Latvijā. TĀ TAM NAV JĀBŪT!

Ēģipte Latvijā

Mozus izveda ebreju tautu no trimdas un verdzības sloga Ēģiptes zemē. Ebreji devās uz Dieva apsolīto zemi. Uz savu zemi.
Šķiet, ka beidzot pienācis laiks to piedzīvot arī Latvijā, tikai ar pretēju darbību. Nevis Latvijas tautai iziet no savas zemes, bet gan izdzīt Ēģipti no Latvijas zemes. Lai Dievs palīdz sasniegt šo cēlo, bet pašsaprotamo mērķi.

Jo, ja Dievs par „Latvijas tautu”, tad kurš pret? Valdība? Valdībai nāksies pārkārtoties, vai arī atstāt valdīšanas vietu, jaunlaiku Moziem, Danieliem, Esterēm un citiem, vai latviski sakot-Jāņiem, Pēteriem un Miķeļiem, Līgām un Annām. Latvijas tautas aizstāvjiem un Latvijas mūru cietokšņu uzraugiem.

„Tad nu es pamācu tevi vispirms turēt lūgšanas, pielūgšanas, aizlūgšanas, pateicības lūgšanas par visiem cilvēkiem, par valdniekiem un visiem, kas ir augstā amatā, lai mēs dzīvotu mierīgu un klusu dzīvi visā dievbijībā un cienībā. „(Tim 2:2)

„Saule apstājies pār Gibeonu! Mēness, pār Ajalonas ieleju!” (Jozuas 10:12)

Brīnumi notiek! Taču cilvēks tiecas pārdabiskus brīnumus pārbaudīt dabīgos veidos. Ja tas neizdodas, tad brīnumu nosauc par nepatiesu. Varbūt tomēr metodes nepareizas? 

Vai arī kā cilvēki censtos atspēkot, noliedzot neizprotamo, brīnumi notiek! Dažkārt cilvēki, kuri piedzīvojuši brīnumus saka: „Es ticēju, ka Dievs var dziedināt no neārstējamas slimības un tas notika.”; „Es ticēju, ka Dieva spēkā varu atrisināt sarežģītu situāciju un tas notika.”; „Es ticēju…” Savukārt citi teiktu, ka tāpēc jau tie ir brīnumi, ka tos nevar izskaidrot. Starp tiem atrodas arī tādi, kuri centušies izskaidrot patiesības meklējumu vadīti.
Mēģināsim no mikrokosmosa pārorientēties makrokosmosa dimensijās. Vai iespējams iedomāties, ka Saule un Mēness var apstāties, tikai tāpēc, ka cilvēks to pavēl, kopīga mērķa īstenošanai? Iespējams, mēs saņemtu atbildi, ka jau sen netic pasakām.
Izsmeļošais arguments būtu -ja Zeme, Saule, vai Mēness apstātos, kaut vai uz īsu brīdi, Zeme piedzīvotu katastrofālas negācijas. Jā, taisnība! Bet…
Saprotams, ka bez iemesla, nekas nerodas. Diez vai kaut kas tāds nostrādātu, ja mēs tagad pēkšņi no līdzenas vietas pavēlētu Saulei apstāties, jo it kā ticam, ka tas var notikt. Bet līdz ar to rastu mulsinājumu, kādēļ, tas nepieciešams? Lai apmierinātu mūsu pašu godkāri? Vai kādam kaut ko pierādītu? Tādi ir pārāk nenozīmīgi mērķi. Domājams, ja personisks labums tiktu pārorientēts kopīgā vai globāla mērķa labā, tad, iespējams, notiktu, ja tas būtu saskaņā ar Dieva gribu.

Lai labāk saprastu, kāpēc kosmosa pavēlnieks licis debess ķermeņiem mainīt savu trajektorijas gaitu, ieskatīsimies tā iemeslu kultūrvēstures aspektā un tad pāriesim kosmosa dzīlēs.

Kas tad tā ir bijusi par tik spēcīgu personību, kurš kļuva par kosmosa pavēlnieku?

Saules un Mēness pavēlnieks

Jozua – karavadonis. „Jozuam, kas bija pēctecis Mozum kā Israēla vadonim (1407.g. apmēram līdz 1370.g.pr.Kr) sākotnēji bija vārds Hozea, bet Mozus mainīja viņa vārdu un nosauca to par Jozuu (4.Moz.13: 16) Abi ebreju vārdi Yoshua un Yeshua (Jēzus) ir saīsinājumi no YeHoShua – Jahve glābj. Jozua bija izraēliešu armijas virspavēlnieks tās pirmajā kaujā ar amalekiešiem (2.Moz.17: 8 un tālāk), pēc tam viņš kļuva tuvs Mozus palīgs. Kad Jozua uzsāka savu darbību kā Mozus pēctecis, Dievs viņam lika uzcītīgi studēt bauslību (Pentateuhu), ko viņš bija saņēmis no Mozus. Viņam tā vienmēr bija jāņem vērā un jārīkojas saskaņā ar to. (Joz. 1: 1-9).” Savā grāmatā „Vai Bībelei var uzticēties?” skaidro Dr. Theol., Dr.phil. Ūras Sārnivāra.
Jozua bija karavadonis un Dievam paklausīgs vīrs, viņš visu darīja saskaņā ar Dieva gribu. Viņš izdarīja to, kas priekštecim Mozum neizdevās, ne tikai laika trūkuma dēļ, bet arī tautas nesagatavotības dēļ. Izraēlieši iegāja apsolītā zemē. Taču jāņem vērā, ka par apsolīto zemi, savas teritorijas ieņemšanu, nācās cīnīties.

Skan pavēle- rīkojums

Kāpēc Jozua ienāca prātā tik neapdomīgs rīkojums, kuru apspriež vēl pat šodien? Izskanējusī pavēle: „Saule apstājies! Mēness apstājies!”
Jozuā sekoja priekšnosacījumam, par to, ko teica Dievs iepriekš: „…neviens pats no tiem nepastāvēs tavā priekšā.” (Jozua 10-8) Tātad, tas nozīmē, ka visi būs uzvarēti, neviens nepaliks nepieveikts.
Jozua cīnījās ar pagānu tautu. Viņš ar savu karaspēku negaidīti metās pārsvara jūklī. Cīņas laiks ieilga. Daudzi no ienaidniekiem metās bēgt, bet par cik Dievs teica, ka neviens nepastāvēs Jozua priekšā, tas nozīmē, ka neviens nedrīkstēja aizbēgt. Saprotams, ja ienaidnieks bēga un vakara krēslā varēja ne tikai paslēpties, bet arī nozust, tad tas apgrūtinātu apsolītā Vārda piepildīšanos.
Iespējams, tāpēc Jozua pavēlēja Saulei un Mēnesim apstāties, lai neviens ienaidnieks nevarētu aizbēgt.
Taču ir vēl kāda nianse. Fiziskā nozīmē, tas bija brīnums, un ir ļoti svarīgs no reliģiski -morālā aspekta. Bet ņemot vērā, ka tauta, pret kuru cīnījās Jozua, bija elkdievi, kuri pielūdza Sauli un Mēnesi. Tādā veidā, iespējams, tika lauzta ticība dievekļiem. Jo Dievs ir viens Kungs, kuram pieder visa vara un ir radījis abus gaismekļus. Nevis mēness vai debess valda cilvēku dzīvē.Tādējādi, neatkarīgi no smagas fiziskas sakāves un iznīcināšanas no Izraēlas tautas, pagāni cieta arī morālu sakāvi, kas mazināja drosmi un ticību cīņā pret ārvalstniekiem.

Saule un Mēness apstājās?

Tā kā notikums saistās ar astronomijas likumiem, tad nav nekāds brīnums, ka Saules un Mēness pavēlnieka varoņdarbs izsauc virkni jautājumu, kas apšauba stāstu no astronomijas viedokļa. Astronomijas pārzinātāji teiktu, ka aprakstītais notikums nav iespējams, jo norāda uz pavēles formas izteiksmes kļūdu: „Apstājies saule!”. Dienas pagarināšanai būtu nepieciešams, lai Zeme apstātos. Zināms, ka Zeme rotē ap savu asi veicinot dienas un nakts iestāšanos.
Taču vai no karavadoņa, kurš nav bijis pazīstams ar astronomijas pamatnostādnēm, varētu adekvāti pieprasīt iztiekties apelējot ar astronomijas zināšanām? Tādējādi rodot pretjautājumu, vai mēs vienmēr izsakāmies precīzi, skaidri, saprotami tā, lai apmierinātu visu interesentu grupas vienlaicīgi? Domājams, ka nē. Turklāt pirms šī nozīmīgā notikuma Jozuā bija pielūdzis Dievu, Kurš atbildēja, ka būs ar Jozua visas cīņas laikā. Tātad Dievs, Jozuā Radītājs un arī mūsu, kuri ne vienmēr spēj izteikt vārdos to, ko domā, zinājis, ko tieši Viņa kalps ir domājis, izsakot, ticības pilnas, pavēles.
Toreiz Jozua lūdza To Kungu, tai dienā, kad Tas Kungs nodeva amoriešus Israēla bērnu rokās, un viņš izsaucās Israēla bērnu priekšā: “Saule, apstājies pār Gibeonu un tu, mēnesi, pār Ajalonas ieleju!” (Jozua 10:12)

Tālāk teikts, ka Jozua izsaucās, lai Saule un Mēness apstājas, un tā arī notika, līdz viņi uzvarēja. Viena diena kļuva kā divas.

Vairāki zinātnieki ir veikuši neatkarīgus pētījumus un nonākuši pie secinājuma, ka laika vēsturē ir parādījušās liekas 24 stundas.

Jāpiebilst, ka Amerikas Profesors C. A. Tottens (Totten) sākotnēji vēlējies pierādīt, to, ka Bībele nav patiesa un oponējot tieši šo Bībeles notikumu, par pēkšņo laika/stundu papildināšanos. Vinš kopā ar kolēģiem n citām valstīs apsprieda šo notikumu skaidri apzinoties, ka viņš un kolēģi netic, ne Dievam, ne arī Bībelei. Taču aizvien vairāk pievēršot laiku un uzmanību cītīgām Bībeles un astronomisko mērījumu studijām, profesora domas mainījās. Viņš vēlējās zināt patiesību. Tās meklējumos viņa domas aizvien vairāk mainījās.

Rezultātā viņš aprēķināja tiešu notikuma norises laiku -23 stundas un 20 minūtes. Pēc ilgiem pētījumiem, viņš publicēja matemātisko aprēķinu, kas balstīts, pamatojoties uz astronomiju. Pr. C. A. Tottens pierādīja, ka Saule, Zeme un Mēness kādreiz bijušas šāda laika ietekmē un stāvoklī.

Tottena pētījumi tika papildināti Anglijas Grinvičas Karaliskajā observatorijā. (Royal Observatory, Greenwich) Dr. E. Mounders , noteica precīzu laiku un vietu, kad šis brīnišķīgais notikums risinājies.

Divreiz garāka diena un divreiz garāka nakts

Ja Saule tik tiešām “apstājās” debesu velvē, tad šo parādību bija jānovēro ne tikai Bībelā uzrādītajā vietā un laikā. Pretējā zemes pusē vajadzēja iestāties pārāk garai naktij.
Daudzviet pasaulē dažādās hronikās ir rakstīts par dienu, kura ir bijusi divreiz garāka – tādas ziņas ir atrodamas Grieķijā, Ķīnā, Meksikā, Indijā, Peru leģendās un citur. Piemēram, Centrālamerikā dzīvojošo acteku leģendās stāstīts, ka bijis brīdis, kad saule un mēness apstājušies un zeme ieslīgusi tumsā.
Saskaņā ar hronikām šis notikums risinājās inku valdnieka Titu Jupanki Pačakuti II trešajā valdīšanas gadā. hronikā rakstīts: “Todien rītausma neiestājās divdesmit stundas.” Saskaņā ar amerikāņu zinātnieka Zakarija Sitčina (Zecharia Sitchin) aprēķiniem šis hronikā aprakstītais neparastais notikums risinājās 1391. gadā pirms mūsu ēras. Tiešām, saule palika debesu vidū stāvot un nesteidzās noiet veselu dienu.” Sitčins uzskata, ka izraēlieši iebruka Kanaana zemē 1393. gadā.
Amerikāņu zinātnieks pēc diviem neatkarīgiem avotiem izskaitļoja laiku, kas sakrīt. Abi notikumi ir risinājušies 1400. gadu pirms Kristus dzimšanas.

Kā tas notika?

Kas tad varēja notikt patiesībā? Varbūt saules aptumsums? Taču aptumsums nevar ilgt 20 stundas. Varbūt Zemei tuvu lidojoša liela komēta izjaucot Zemes ass precesiālo kustību (lēna konisku virsmu aprakstoša Zemes rotācijas ass kustība) kas, iespējams, nobremzēja Zemes griešanos?
Jo pirms šī notikuma Jozuas grāmatā teikts, ka Tas Kungs uz amoriešiem meta akmeņus, kā rezultātā daudzi arī mira un kas paātrināja izraēliešu uzvaru. Varbūt uz Zemes nonāca komētas atlūzas?
Taču diez vai tādus procesus varētu ietekmēt kāda komēta, vai planēta, jo notikumu gaita nesakrīt. Vispirms Dievs meta nevis akmeņus, vai komētas lauskas, bet gan krusu akmens lielumā, amoriešu ceļā un tikai pēc tam sekoja Jozua pavēle.
Bet, ja ir bijis tieši tā, kā teikts, ka Saule apstājās nevis Zeme? Ja Saule visu dienu stāvēja, tajā pašā laikā kaut kam tomēr vajadzēja pārvietoties. Ja gadījumā Zemes ass šī notikuma iespaidā stipri novirzījās ekliptikas virzienā un Saule nepazuda aiz horizonta, tad diena bija garāka par 24 stundām. Cilvēkam – novērotājam Saule tad pārvietotos citā virzienā, lai pēc tam atkal uzsāktu savu ceļu pāri debesjumam. Svārstību virziens mainās punktā ir vērojams zināms pārtrauktas kustības efekts kā optisks acu apmāns. Tādā gadījumā Saule patiešām gandrīz vienu dienu stāvējusi uz vietas.

Ja kādu fizikālu spēku ietekmē Zeme pēc tam grieztos pretējā virzienā, tad viegli būtu izskaidrot senos stāstus par pretējā virzienā ejošām ekliptikām.

Tādējādi Zemes ass varētu aizvirzīties tālu orbītas plaknē, kā tas mūsdienās notiek ar planētu Urāns. Šādā gadījumā rodas optisks iespaids, ka ekliptika apstājas vai pat pārvietojas pretējā virzienā. Tad šādā gadījumā nevajadzēja notikt nozīmīgiem Zemes griešanās traucējumiem. Iespējams, Zemes orbīta ap Sauli pārvietojās vairāk uz ārpusi un apriņķošanas perioda ilgums pieauga no 360 uz 365 dienām, par kurām var pārliecināties ieskatoties antīkajos kalendāros.

Foto: Vestminsteras katedrāle pretī tirdzniecības centram. Kontrasts iespaidīgs.

Londonā pie Vestminsteras katedrāles notika neparedzēts evaņģelizācijas pasākums blūza ritmos.

Lielbritānijā, Londonā slavenā Vestminsteras katedrāle ir gotikas stila baznīca, celta 13. gadsimtā. Šajā baznīcā ir kronēti visi britu valdnieki. Tā ir viena no ievērojamākajām Londonas vietām. Interesanti, ka pie varenās katedrāles atrodas arī tik pat iespaidīgs, bet mūsdienīgi stiklots tirdzniecības centrs. Kontrasts liels.
Tieši pie Vestminsteras katedrāles notika negaidīts un neparedzēts evaņģelizācijas pasākums blūza ritmos.
Taču šajā stāstā ir iekļauts ne tikai evaņģelizācija pie Vestminsteras katedrāles, bet arī laicīgo un kristīgo mūziķu pārdomas par to, kas ir labs un kas trūkst kristīgā muzikālajā pasaulē.
Sarunā piedalās: Crazy biker – bungas, Old wolf – solo ģitārists un mutes harmonikas virtuozs, Big daddy – bass un balss, Gills –klavieres, Golden Lady -solo balss.

Grupu „Holy blues” no Latvijas pašreiz pārstāv mūziķi no dažādām muzikālajām grupām, kuri kopā sanāk ik pa brīdim, lai brauktu tūrē pa Lielbritānijas klubiem, bāriem, viesnīcām un slēgtajiem pasākumiem. Taciņa jau ir iestaigāta. „Holy blues” Lielbritānijā labprāt gaida. Anglijas klausītājiem patīk arī grupas soliste Golden Lady, galvenokārt, tāpēc, ka ir no Latvijas un kristiete, kura dzied, ne tikai pazīstamu izpildītāju blūza dziesmas, bet arī savējās kristīgā garā. Dziedātāja nekad nepalaiž garām iespēju aprunāties ar klausītājiem, jo to viņa uzskata, par lielisku iespēju evaņģelizēt un liecināt par Jēzu Kristu.

Viņa saka: „Kristiešu uzdevums ir evaņģelizēt ne tikai jau ierastās vietās, bet arī ar savu talantu, spējām un iespējām tās izmantojot kā Dieva darba instrumentu, lai aizsniegtu arī tās dvēseles, kuras vientulībā slīgt bāros, klubos, viesnīcu saviesīgos pasākumos. Tieši tur mēs varam aizsniegt šis dvēseles runājot viņiem saprotamā valodā. Blūzs ir fantastika dvēseļu pazinēja. Apmeklētāji ieklausās dziesmās, kurās dzied, ne tikai par „lonely” un „broking hurt”, bet arī par to, ka „lonely” un „broking hurt” dziedinātājs ir Jēzus Kristus. Ceļš, kas var turpināties ar „happy and.” Viņi interesējas par dziesmu saturu, uzdod dažādus jautājumus un tad mūsu kopējā dziesma var sākties. Man pašai tā ir lieliska iespēja, kaut arī grupas dalībnieki nav kristieši un primārais iemesls, kāpēc brauc uz Londonu, tas ir tāpēc, ka mīl blūzu un ar to vēl var arī pelnīt, bet katrā ziņā ticu, ka Latvijā varētu parādīties jauni un spēcīgi kristīgi mūziķi, kuri varētu pievienoties arī blūza ritmos un braukt pa Latvijas pilsētām un ārvalstīm ar kristīgā blūza programmu.”

Evaņģēlija vēsts pie Vestminsteras katedrāles

„Gājām turp lai izbaudītu katedrāles varenību un pārliecinātos par izslavēto rezonanses spēku. Bet kā lai pārbauda? Jādzied! Tieši šāda mērķa vadīti esam no Latvijas šurp braukuši, lai paradītu Londoniešiem, ka arī Latvijā ir labi dziedātāji, turklāt tā bija laba iespēja ievingrināt balsi”-smejoties stāsta Golden Lady no grupas „Holy blues”.

Foto: Vestminsteras katedrāle

„Tas nebija ieplānots, mēs tikai gribējām mūsu dziedātāju „pavilkt uz zobu” viņai ir tāds izteiciens „jāiezīmē!” tad kaut ko pieraksta vai fotografē, es teicu, lai iezīmē arī šo vietu, bez mikrofona un fotoaparāta. Viņa daudz nedomādama sāka dziedāt dziesmu Amazing Grace.Mums nekas cits neatlika, kā šaut uz mašīnām pēc instrumentiem. Mēs jau zinām, ja mūsu dziedātāja sāk, kaut ko laist savā stilā, tad tas nozīmē, ka tūlīt viņai apkārt būs cilvēki, bet mums tas nozīmē, ka jāķer moments – PEĻŅA! Nepagāja ne brīdis, ka cilvēki sastājās mums apkārt. Big daddy nolika priekšā hūti un mēs sākām strādāt. Atmosfēra bija pienācīga. Katedrāle un „Holy Blues”.” – savos iespaidos dalās bundzinieks Crazy biker.

„Jā, kaut kādā momentā es pamanīju, ka esmu palikusi viena, bet tad, kad grasījos apklust, redzēju, ka cilvēki tuvojas, smaida, tātad patīk. Es turpināju dziedāt. Kad vīri atgriezās ar instrumentiem, sapratu, ka jāķer arī man īstais moments un sāku sanākušajiem stāstīt, ka esam Latvijas blūzmeņi un neesam gluži ielu muzikanti, bet vienkārši tā sanāca.. Tuvāk stāvošie pasmējās. Atmosfēra sasila. Uzlaidām dažas blūza dziesmas un aicinājām interesentus ierasties vakarā uz koncertu. Divi no jauniešiem arī atnāca. Uzstāšanās starpbrīdī bija iespēja ar viņiem vairāk aprunāties. Vienu no puišiem tikko pameta draudzene, viņš bija noskumis. Es teicu, ka ir Kāds šajā Pasaulē, kurš arī ir noskumis, jo jūtas pamests, kaut arī savu dzīvi ir atdevis pie krusta, lai mēs varam būt pestīti. Tā mēs visu pārtraukumu norunājām un es darīju visu, lai tikai pēc iespējas vairāk varētu pastāstīt par Pestītāju. Ierosināju viņam, kopā svētdien aiziet uz dievkalpojumu „Hillsong” draudzē. Viņš piekrita…” -stāsta Golden Lady.

Foto: Vestminsteras katedrālē

„Pārejam no Tavas tēmas uz mūsu?…” -pārtrauc solo ģitārists un mutes harmonikas virtuozs Old wolf. „Mēs esam no dažādām grupām. Saskrienam kopā, kad rodas iespēja „pahalturēt” ar blūzu. Blūzs ir sidrslieta. Ar to Latvijā nenopelnīsi, tāpēc spēlējam par ko maksā, bet ja ir iespēja uzlaist blūziņ, tad esam kopā. Lielbritānija ir atvērta blūzam, mūs labprāt sagaida. Un ja mums vēl līdz brauc „baltā” kura dzied kā „melnā” tad saskrien, lai paskatītos kā pilnā rīklē dzied baltā un pie kam vēl kristiete. Īpatnējs salikums. Tas piesaista.”- savu domu izklāsta Old wolf.

Kristieši neko nejēdz blūzā

„Kristieši neko nejēdz blūzā. Cik Jūs ziniet kristīgos blūzmeņus?! žēl paliek, skatoties uz mūsu Golden Lady. Kas viņai var stāties blakus? Tā mēs laižam kopā uz Lielbritāniju. Bet mēs jau neesam tā labākā kompānija. Viņa tik bīda tās kristīgās fīčas, bet mums jau tas ne diezko… Latvijā ir vajadzīga kristīgo mūziķu atdzimšana. Raut nost to stereotipisko domāšanu attiecībā par mūziku. Kristiešiem ir jāmainās, jāiet līdz laikmetam.
Man sanāca saruna ar „pastor”. Viņš teica, ka blūzs ir no sātana. Zin, gribējās viņam krāmēt pa „feisu”. Kristieši, Jūs esat galīgā purvā! Visu saskatīt tikai melnās un baltās krāsās. Ir loģiski, ka neba mūzika pati par sevi var būt sātaniska vai kristīga, bet kas to izpilda. Neba mums būtu jāmāca kristieši par mūziku, bet kristiešiem mūs. Jūs taču esat tā  zemes sāls.” – stāsta Big daddy – bass un balss.

Golden Lady- „Tas bija tradicionālās baznīcas mācītājs, piekrītu, ka daži mācītāji vēl dzīvo vakardienā, taču ir arī progresīvi domājošie ar skaidru nākotnes vīziju, piemēram, mans draudzes mācītājs. Starp citu pagājušo gadu, mūs aicināja piedalīties konferencē vienas harizmātiskās draudzes mācītājs, taču ētiska apsvēruma dēļ mums nācās attiekties.”

Old wolf skeptiski – „Tajā gadījumā ne tikai savējie nesaprastu… Kristīgā pasaulē ir pieņemts viss pa baltu velti, profiņus grib, bet maksāt par viņiem negrib. Viss Dievam, bet kas, ēst negribas?”
Golden Lady- „Cik man zināms, ir vietas, kurās viesmāksliniekiem maksā.”
Kristīgā un laicīgā mūzika

„Ar Tevi mums sākumā arī negāja viegli. Nebiji pārliecināta, ka kristīgais blūzs ir vajadzīgs Latvijas kristīgai auditorijai. Bet laicīgo blūzu tīrā vaidā arī nevēlējies. Bet vispār bez blūza arī nevari. Mirsti nost. Kāpēc tādiem kā Tev ir tā jāmokās? Savējie nepieņem, bet svešie gaida. Tajā ziņā, redzi, ārvalstīs viss ir vienkāršāk. Braucot ar mums uz Londonu, Tevi tur sagaida atplestām rokām. Tur ir pilni bāri, klubi, viesnīcas, slēgtie „party”. Bet kāpēc, nevarētu savu talantu izmantot arī tajos evaņģelizācijas pasākumos un koncertos? Kuros varētu bīdīt tās kristīgās fīčas.” -Neatlaidīgi diskutē Big daddy.

„Dievs saka, ka Viņš katru dienu kaut ko jaunu rada, tā dažkārt ir, ka kristieši atpaliek, bet arī mums ir jāiziet cauri attīstības procesiem. Mācītājiem arī ir savs uzdevums viņi runā par Pestīšanu. Viņus arī var saprast, jo ir mācītāji, nevis mūziķi. Domāju, ka mums trūkst praktiskas lietas. Teoriju zinām lieliski, bet kad tas jārealizē praksē, tad tik sākās… un ja nav pienācīga atbalsta un sapratne galvenokārt no mācītājiem, tad ir grūti. Mums trūkst tādi apmācības kursi, mūziķu nometnes, mūziķu apmaiņu programmas. Līdz ar to sanāk tā, ka katrs pa sevi. Mācītājiem būtu vairāk jāuzticas mūziķiem, nevis uz viņiem jāraugās ar skepsi. Viņi nezin muzikālo sfēru un tāpēc rodas vēlēšanās kontrolēt situāciju, roku turot uz pulsa, bet dažkārt tā roka ir jāatlaiž un jāļauj kristīgiem mūziķiem mierīgi attīstīties.
Mēs ieejam tādās galējībās, piemēram, galvenais, lai slavēšanas –pielūgsmes laikā būtu Svētā Gara klātbūtne, bet dažkārt palaižam garām to, ka uz kopējā fona daži labi indivīdi iziet cauri sveikā, jo Dieva žēlastība ir liela, bet viņi nemainās, nemācās. Cik reizes nedēļā trenējas? Cik nopietni uztver šo Dieva aicinājumu? Jā, viņi var būt pieredzējuši kristieši un tāpēc viņus laiž uz skatuves. Bet ja cilvēks dzied falši un nebaudāmi un tā, ka gribas no zāles skriet ārā… Daudzgadīgie kristieši pierod, ka cilvēks uz skatuves stāv vakardienu sasniegumu dēļ, bet vakardienas manna jau sapelējusi, to dažkārt nejūt, bet tie progresīvi domājošie pasaulīgie, atnākot uz draudzi un dzirdot kaut ko tādu, viņi taču to necietīs, lai arī kāds Svētais Gars tajā vietā mājotu. Mums ir jārēķinās arī ar jaunatnācēju intelektu, spējām, emocijām. Savādāk paši radām aizu aizstāvot aizvēsturiskas, reliģiskas dogmas un rituālus. Paši aizturot Svētā Gara izpausmes. Aizturot Svētā Gara izliešanos, avotu atvēršanos, jaunā vīna liešanu, ko jāpiebilst, nevar tikt ieliets vecos traukos.
Nesen biju fantastiskā slavēšanas un pielūgsmes nometnē. Nometnes vadītājs mūs mācīja par daudzām vajadzīgām lietām. Kad klausījos viņa vārdos un centos pēc iespējas vairāk visu pierakstīt, es tik ļoti alku pēc tā visa, kas tika runāts, ka šķita tā varētu klausīties diennaktīm. Cik, ļoti tas viss ir svarīgi un nozīmīgi!
Kaut kādā momentā es sevi pieķeru pie domas, ka tādas nometnes vajadzētu rīkot ne vien biežāk, bet arī tajās aicināt piedalīties mūziķus un slavētājus no dažādām draudzēm un… es tomēr noriskēšu un atļaušos pateikt… varētu kādus pasākumus vai nometnes, vai kā citādi tos nosaucot, uzrīkot starp kristīgiem mūziķiem un nekristīgiem, dalīties pieredzē, tiekties pēc profesionālisma kopā. Izprotot cits citu varētu rasties ne tiaki kopīgi projekti, bet arī tas būtu labs fundaments ar kura palīdzību varētu aizsniegt daudz vairāk jauniešu sirdis. Kopā runāt par ģimenes vērtībām. Kopā iesaistīties pret vardarbību izplatīšanos, narkotisko vielu lietošanu utt…
Fantastisks piemērs „Pasaule pret homoseksuālismu” Kad Latvijas tauta bija vienota. Tajā bija kristieši un dievturi, panki un metālisti, blūzmeņi un rokeri, bet visi mēs toreiz dziedājām vienu un to pašu dziesmu. Klausījāmies, kā starp muzikālo grupu uzstāšanos uz skatuves kāpa dažādu konfesiju mācītāji un runāja par to, kas pamatā ir homeseksuālisms, kā pret to cīnīties. Atceros, ka kāds mācītājs vairākas reizes atkārtoja, ka homoseksuālistus var izmainīt tikai Jēzus. Un dievturi, panki, dzelzgriezēji:) baikeri un kas vēl ne, visi kliedza: „Jēzus!”, „Jēzus!”. Mums kristiešiem vajadzētu būt atklātākiem pret sabiedrību un sabiedrībai pret kristiešiem. Barjeras ir jālauž abām pusēm..”.-aizrautīgi stāsta Golden Lady.

„Varētu uzrīkot tādus kopīgos labdarības pasākumus… Stendzenieka projekts bija labs, „vālējām pēc pilnas programmas”. Bet es vēl ko pateikšu, kristieši galīgi iesprūduši un tā trallallā dziedāšana un katrā vārda galā „Jesus” ir sen novecojusi dziesma, varbūt 80 – 90 gados tā gāja cauri, bet laikmetam jāiet līdzi. Jūsu evaņgēlizācijas pasākumi būtu pilni, ja uz tās skatuvēm Jūsējie laistu dažādu stilu kristīgos mūziķus, vēlams profesionaļus. Man kauns ieiet Jūsu baznīcās, kāds tur ir zems līmenis un Jūs vēlaties, lai mēs Jums sekotu? Vispirms sasniedzit mūsu līmeni mūzikā, lai vispār tādi kā mēs Jūsos ieklausītos. –saka Big daddy.

„Nu, kāds politiķis ir teicis: neskaties uz maniem darbiem, bet uz vārdiem”- smejas Golden Lady. „ Jā, praktiskas lietās Jūs varētu arī mūs pamācīt, bet mēs Jūs no garīgās puses nu, ja, protams, mācītāji nedaudz atlaistu to rociņu no pults”-atkal smejas Golden Lady.

„Bet vēl es redzu kā kristieši paši grauj savus kristiešus, tikai tāpēc, ka viņiem šūpulī ir ielikts citādāks talants, nekā lielākai daļai, tad gribas jautāt, kas Jūs par kristiešiem? Kur ir jūsu tolerance? Tu saki, ka Dievam kalpo dziedot korī. Kas Tu esi par kora dziedātāju? Tur vienkārši pazūd ar kristīgo stereotipisko „štampu” virsū. Korī dziedāt var visi, bet blūzu ne katrs. Tā kaklā dziedāšana koros bojā potenciālu.

Jā, Tu nezini notis, lai kā Tevi mācīju, tas Tev- augstākā matemātika, sāc uztraukties un tad ir „galīgā dēlī.” Bet Tev ir laba dzirde un ritma izjūta. Jāļauj izpausties, Tu esi solo dziedātāja un tas ir retums. Lai katrs spēj nodziedāt ar notīm, to ko Tu bez. Tas ir talants. Atceries pati, kā toreiz mums gāja ar akadēmiķiem no orķestra. Nespēja līdzi tikt, zin, kā, viss „iešansēts”, „šablons”.” -saka Big daddy.

„Kad ir runa par viņas dziesmām, brīžiem nevar saprast, ko viņa vispār grib panākt. Kādu jēgu tajā dziesmā grib ielikt, kāda dziesmas struktūra, bet viņu ir jājūt, tad viss ok. Atceros kā es sākumā liku taisnus gabalus dziedāt. Neiet un cauri. Tad es teicu: „Dziedi kā izjūti!” Tad tur bija ko dzirdēt… mēs visi bijām „out.” Sapratām, ka viņai nevar neko „vālēt pa taisno”. Taču Lady! Pakoriģējam, iesakām, ļaujam izteikties un viss aiziet kā smērēts. Tā ir, pie katra cilvēka jāmāk „piešauties”. Arī kristiešiem tas būtu jāsaprot.” –domu papildina Old wolf.

„Izpratne par blūzu sākumā man pat šķita smieklīga, kā viņa tur visu kopā samiksē ar kristietību, bet ieklausoties redzu, ka viņai ir sava loģika un neslikta, galvenais, ka „šansē!”
Vispār meitene ar „iekšām”. Iedod tik vaļu! Tas meitēns „uzvanda” kaut ko dziļu. Nekad nevar zināt, kas notiks tālāk. Tad mēs pamainījām taktiku. Mūsu soliste atšķiras ar to, ka viņa pazīstamo blūzmeņu dziesmās „izkož cauri savu odziņu” un necenšas atdarināt, bet izveido kaut ko jaunu savā ieturētā stiliņā un tas ir „labs” klausītāju ausīm. Ar savu šarmu viņa piesaista uzmanību, bet mums, protams, peļņu. – apmierināts saka Big daddy.

Gills (klavieres) atceras: „Kā mēs labi nopelnījām ar dziesmu „You are so beautiful”… Slēgtajā „party” –kāzās līgavainis savai līgavai bija iepriekš mums pasūtījis dziesmu „You are so beautiful”. Golden Lady izvēlējās Phil Driscoll interpretāciju. Pēc viņas izpildījuma šī dziesma bija topā, visur kur mēs to spēlējām, klausītājas bija slapjām acīm un pasūtīja to vēlreiz. Maksāja par to labi.”

„Man viņa tagad ir kļuvusi viena no mīļākajām dziesmām. Ļoti patīk.”-pastarpina „Holy blues” soliste. „Bet ziniet, pārdomājot iepriekš minēto, šķiet, ka problēma ir tāda, ka starp kristīgiem mūziķiem un laicīgajiem mūziķiem ir neredzama, nepārvarama aiza. Gluži kā starp valdību un tautu. Katram savi argumenti. Un brīžiem novecojuši.
„Big daddy, Tu saki, ka kauns ieiet baznīcā, bet par kuru baznīcu Tu runā? Saprotams, ka par kādu no tradicionālajām. Bet pagājušo gadu daļu no Jums es tomēr aizvedu uz „Hillsong” draudzi. Cik, ļoti Jūs negribējāt! Kristīgās fīčas un pastoru runas Jums nepatīk, bet kad slavēšanas laikā viens no Jums, nerādīsim ar pirkstu, kurš (smaida) skatījās lielām acīm un nepagāja ne brīdis, kā galvu kratīja un ar kāju uzsita ritmiņu, bet pēc dievkalpojuma visu ceļu tā arī noklusēja. Es zinu, ko nozīmē klusums, bez neviena epiteta izteikšanas. Patika!
Tā kā atvainojiet mūziķi ar 20 un vairāk gadu darba pieredzi arī Jūs mēdzat mālēt visu tik melnās krāsās un neatdzīstat, ka ir arī citas spektra krāsas. Viss šajā dzīvē ir nosacīts, kā teica Einšteins.”- savu domu izklāsta Golden Lady.
„Par ko Tu te runā?” (smejas Crazy biker un piebilst „šito” intervijā nerakstiet…provokācija…laža)
Golden Lady: „Aha, Jūs par mani varat, es par jums nē! Diskriminācija!” (arī piebilst, nu, to un arī to, ka es notis nezinu arī nerakstiet, ja?)

„Holy blues” nākotnes plāni

„Man patīk Golden Lady sacerētie kristīgie gabali, sakarīgi teksti un laba melodija. Tagad viņa plāno ierakstīt savu CD ar kristīgiem mūziķiem. Meklē tos. Kā viņai izdosies viņus atrast un apvienot kristīgo blūzu ar kristīgiem mūziķiem? Bet tas būtu tā vērts.”- par „Holy blues” nākotnes plāniem izteicās Big daddy.

Golden Lady aicina
„Holy blues” galvenais mērķis ir evaņģelizācijas pasākumi un CD ierakstīšana, tāpēc ja starp SPEKTRS lasītājiem atrodas muziķi, kuri ir arī blūza fani un vēlas spēlēt blūzu kopā ar „Holy blues” solisti Golden Lady, piesakies rakstot spektrszurnals@gmail.com, un SPEKTRS redakcija Tavu vēstuli nodos Golden Lady.

Aprīļa mēnesī draudzē „Labā vēsts” bija ieradusies dibinātaja Rika Renera sieva Denīse Rennere (Denise Renner), kuriem Dievs aicināja atstāt kalpošanu šajā draudzē un pārcelties uz dzīvi Maskavā. Kādreiz Riks Reners liecināja, ka to darīt viņš ļoti negribēta, jo ir ieliktas milzīgas pūles un finanses draudzes „Labā vēsts” veidošanā un dibināšanā. Tagad Renera pāris atbrauc ciemos uz Latviju un ierodas savās vecās „mājās” taču kā ciemiņi. Denīse Renera 20.03. 2011. kalpoja un draudzē vēstīja par tēmu PIEDOŠANA!

Piedošana – viena no svarīgākajām Bībeles tēmām un pamats mūsu pestīšanai. (Jāņa 20:22-23) Jēzus teica, ka tos, kas tic Viņam, gaida pārbaudījumi, viņus bieži vien apvainos. Bet Viņš ir ielicis mūsos arī Dieva mīlestību, lai mēs iemācītos piedot, līdzīgi kā Dievs ir piedevis mums. (Ap.d. 7:59-60)
Bībele rāda mums daudz piedošanas un augstsirdības piemērus. Piemēram, Stefans, kuru nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei. Kad uz viņa galvas bira akmeņi – viņš piedeva šiem cilvēkiem un tādējādi atbrīvoja viņus no grēka. Tieši tāpat rīkojās arī Jēzus. Kad Viņu sita krustā, Viņš lūdza, teikdams: ”Kungs, piedod viņiem, jo viņi neapzinās, ko viņi dara”. Tas ir, Jēzus viņiem piedeva un tajā pat laikā attaisnoja, jo saprata, ka viņi to dara nesapratnes un neticības dēļ.

Kamēr mēs dzīvojam, mums vienmēr pieklājas piedot, jo mēs ejam it kā ar piespraudi „Es esmu tas cilvēks, kurš visiem piedod”.
Tāpat kā Pēterim, arī mums ir vēlme reizēm pajautāt: „Bet cik reizes var piedot?” Te nu jāatceras līdzība ar ķēniņu, kurš piedeva savam vergam neizsakāmi lielu parādu, bet tas, savukārt, nevēlējās piedot nelielu parādu savam draugam. Mums vienmēr jāatceras, lai ar cik mēs piedotu citiem cilvēkiem – Dievs piedevis mums daudzkārt vairāk. Viņš mums piedevis parādu, kuru mēs nekad nespētu samaksāt. (Mat. 18:28-31)
Tādēļ, ja mēs nepiedodam citiem cilvēkiem mēs esam līdzīgi šim vergam, kurš nevēlējās piedot draugam viņa nelielo parādu.
Kad mēs piedodam citiem cilvēkiem, Dievs mums pašiem dod atbrīvošanu un dziedināšanu. Dievs paņem mūsu sāpes, sarūgtinājumu un nepiedošanu, kad mēs piedodam saviem līdzcilvēkiem.
Ja mēs nepiedodam kādam, tad mēs šo cilvēku turam viņa grēka važās. Mēs it kā sasaistām viņa dzīvi, jo Dievs saka: „Ko sasiesiet uz Zemes, tas būs sasiets debesīs”.
Ja mēs vienkārši lūdzam par šo cilvēku, bet viņam nepiedodam – mēs turam viņu viņa nodarījuma verdzībā, bet kad piedodam, mēs atveram Dieva durvis šī cilvēka dzīvē, un viņa dzīvē ienāk pārmaiņas.
Mūsu dzīvē noteikti ir cilvēki, kuri vēlas mūs aizvainot. Dievs to zina, tādēļ Viņš mūs nepārtraukti uzmundrina, lai mēs piedodam citiem cilvēkiem, pat tad, ja mums šķiet, ka viņu nodarījumi ir ļoti nopietni, un viņi nav pelnījuši piedošanu. (Efez. 4:32)
Ierosinājums
Ikviens no mums var atcerēties kādu, kurš ir viņu aizvainojis. Iespējams, tas noticis nesen. Ja mēs patiesi piedodam šiem cilvēkiem – mums jādara viņiem tas zināms. Iespējams, jātiekas ar viņiem, jāpiezvana. Un tad mēs redzēsim, kā izmainīsies mūsu pašu personīgā dzīve.

Materiālu tulkoja Inese Treiere

Jurgens Buhlers (Juergen Buehler)

Izraēla ir pārsteidzoši skaista, kad ziemā uzzied mandeļkoki. Šie koki sāk ziedēt paši pirmie, lai gan augļus tie nes paši pēdējie.

Mandeļkoks ir minēts vienā no pirmajiem Jeremijas pravietojumiem. “Atkal nāca pār mani Tā Kunga vārds, kas man sacīja: „Ko tu redzi, Jeremija?” es atbildēju: „Es redzu mostošās mandeļkoka zaru ar ziediem.” Tad Tas Kungs sacīja uz mani: „Tu redzēji pareizi. Es esmu nomodā par Savu vārdu, lai tas piepildītos!”” (Jer. 1:11-12)

Šai pravietojumā lietoto vārdu spēle satur ļoti svarīgu atziņu gan ebrejiem, gan mums. Ebreju vārds shaked tulkojumā nozīmē „mandele, mandeļkoks” un arī – „būt nomodā”. Dievs parādīja Jeremijam mandeļkoka zaru un tā atklāja, ka Viņš ir nomodā par Savu vārdu, lai to īstajā brīdī piepildītu.

Pravietojums satur arī brīdinājumu. “Es šodien tevi ieceļu pār tautām un pār ķēniņu valstīm: izplēst ar visām saknēm un izraut, sagraut un izpostīt, tad uzcelt un dēstīt.” (Jer. 1:10-11) Pēc tam, kad Jeremija ieraudzīja mandeļkoku, Dievs viņam parādīja arī verdošu katlu, kas vēstīja par gaidāmo lielo postu (Jer. 1:13-14). Lai gan mandeļkoks simbolizē cerību, ka Dievs piepildīs Savus brīnišķīgos apsolījumus ebrejiem (un arī mums), pravietojums satur arī brīdinošu vēsti.

Vēlāk Dievs atkārtoja Savu brīdinājumu: “Zinait, Es būšu pār tiem nomodā, tiem par postu un ne par svētību!…” (Jer. 44:27). Dievs darīja zināmu savai tautai, ka grēkam ir sekas un reiz pienāks pelnītais sods, proti – Jeruzalemes izpostīšana un ebreju aizvešana gūstā.

Pēc kāda laika Daniēls savā lūgšanā atzina: “Tādēļ Tas Kungs bija nodomājis mums šo nelaimi un to mums arī uzsūtījis, jo Tas kungs ir taisns visos savos darbos, tikai mēs neklausījām viņa balsi.” (Dan. 9:14)

Galvenā vēsts pravietojumā par mandeļkoku ir tā, ka Dievs vēro Savu tautu un, kad tā grēko, attālinoties no Viņa, Kungs brīdina par sekām. Šodienas vēstījums cilvēcei ir tāds pats: Dievs ir nomodā! Viņš piepildīs Savu vārdu, liekot cilvēku dzīvē atnākt svētībai vai lāstam. Tad, kad grēks un netikumība pazudina veselas tautas un iespiežas pat Draudzē, mums jāatceras: Dievs ir nomodā! Laikā, kad citas tautas uzbrūk Izraēlai un cenšas sadalīt tās zemi, mēs varam būt pārliecināti: Dievs ir nomodā, Viņš visu redz!

Pravietojums par mandeļkoku satur arī lielu stiprinājumu – Jeremija paredzēja brīnumainu Izraēlas atjaunošanos. “Un kā Es turēju vaļā savas acis pār viņiem, lai tos izrautu ar visām saknēm, tos sagrautu, … tā Es tagad būšu pār tiem nomodā, lai tiem uzceltu un dēstītu visu par jaunu! – tā saka Tas Kungs.” (Jer. 31:28)

Tad, ja mēs nolemjam savu dzīvi veltīt Dievam, Viņš apsola būt nomodā, lai mēs piedzīvojam labu. Neskatoties uz visiem mūsu trūkumiem un vājībām, Dieva acis vienmēr ir pievērstas mums!

Tuvie Austrumi

Teksts/foto: Malkolms Hedings (Malcolm Hedding)

Nesenie notikumi Tuvajos Austrumos ir raduši atbalstu visā pasaulē, lai arī tie uzņemti ne bez bažām. Revolūcija Ēģiptē bija īpaši iedvesmojoša, jo jaunā paaudze pieprasīja valsts pārvaldē patiesu demokrātiju ar visām no tā izrietošām brīvībām. Trīsdesmit gadus tauta bija dzīvojusi smagā diktatoriskā režīmā un nu sacēlās, un izteica savu vēlēšanos dzīvot tāpat kā citas nācijas šai reģionā.
Tomēr pagaidām nav nekādas garantijas, ka Ēģipte virzītos uz patiesu demokrātiju. Jaunā paaudze nekontrolē situāciju, jo tai trūkst politiskās pieredzes procesu organizācijā un vadībā.

Tikmēr savu „zvaigžņu stundu” gaida Musulmaņu brālības locekļi, kuru sapnis ir visā reģionā noteikt jaunu Kalifātu! Viņi ir viltīgas gudrības pilni un necenšas uzreiz sagrābt varu. Drīzāk tie izliekas par “mēreniem”, lai slepenībā un ar intrigu palīdzību pamazām uzurpētu varu un virzītu valsti uz šarija likumu. Musulmaņu brālība vienmēr darīs visu iespējamo, lai padziļinātu konfrontāciju ar Izraēlu.

Tas viss ir iedrošinājis līdzīgas grupas apkārtējās arābu valstīs. Jaunā paaudze Jordānijā, Sīrijā, Jemenā, Irānā un Persijas līča valstīs vēlas demokrātiskas brīvības. Savukārt Musulmaņu brālības vietējās nodaļas un citas džihada grupas vēlas izmantot pašreizējo politisko nemieru, lai ieviestu stingrus islāma likumus un atjaunotu karadarbību pret Izraēlu. Tad, ja islāmistu kustības nāks pie varas, Tuvajos Austrumos sāksies patiesi nedroši laiki!

Šādā politiskajā situācijā ir neprāts sagaidīt, ka Izraēla enerģiski vadītu miera procesu, cenšoties tuvākajā laikā atrisināt divu valstu problēmas. Tomēr pat no izraēliešiem un viņu uzticamiem draugiem ārzemēs es dzirdu aicinājumus darīt visu iespējamo, lai šobrīd dzimtu Palestīnas valsts.

Palestīnu apdraud ne tikai naidīgie režīmi, kas veidojas kaimiņvalstīs. Pašas Palestīnas pašpārvaldes vadītājs Mahmuds Abass ir vājš un neefektīvs līderis, viņš nav piemērots un nelabprāt iesaistās miera sarunās. Viņa centieni valdīt Rietumu krastā varētu palīdzēt Hamas, it īpaši, ja to balsta radikālo islāmistu pārstāvji, kas sāk ieņemt varas pozīcijas tuvākajās galvaspilsētās. Tieši tāds nolūks bija islāma režīmam Turcijā, kad tas sponsorēja neveiksmīgo Gazas humanitārās palīdzības flotili pagājušajā gadā. Nav šaubu, ka nākotnē šādas provokācijas būs ne mazums.

Pēdējie notikumi – Hizbala ietekmes palielināšanās Libānā, Irānas karakuģa došanās uz Sīriju, Jordānijas monarhijas aplenkums, neskaidrā Ēģiptes nākotne ir radījuši nopietnas bažas Izraēlā. Tomēr tiek prasīts, lai Izraēla atsakās no valsts drošībai stratēģiski nozīmīgām teritorijām un nodod tās Abasam, kurš nespēj konkurēt ar radikālajiem islāmistiem.
Ņemot vērā visus šos apstākļus, ir bezatbildīgi, ka tā saucamie „Izraēlas draugi” atkal un atkal paceļ balsi, lai izteiktu atbalstu divu valstu risinājumam. Šī politiski korektā spēle ir beigusies! Varbūt pirms dažiem gadiem tāda cerība bija, bet šodien tas nav iespējams. Tiem, kas patiesi aizstāv Izraēlas intereses, labāk būtu pārvērtēt šādu savu nostāju.

Līdz šim Tuvajos Austrumos demokrātisku vēlēšanu izpratne aprobežojās ar viena cilvēka ievēlēšanu – tā, kā tas notika Gazā 2006. gadā. Hamas gaida savu laiku, jo visi pēdējie notikumi kalpo tā interesēm. Jaunā Ēģiptes valdība, iespējams, atcels blokādi Gazas joslai. Tas, protams, notiks humānu apsvērumu dēļ. Tad ieroči no Irānas jau atkal plūdīs pie Hamas.

Šobrīd situācija Tuvajos Austrumos ir ļoti nestabila un neskaidra, tāpēc līdz šim bieži lietoto klišeju par divu demokrātisku valstu līdzāspastāvēšanu mierā un drošībā ir jānoliek malā.

Šis ir pēdējais laiks, lai pār mums nāktu Dieva bijība. Mūsdienu Izraēlas atjaunošanās ir notikusi unikālā veidā – pretēji vēsturisko notikumu plūdumam. Tas ir noticis tāpēc, ka pār šo valsti ir īpaša Dieva labvēlība. Viņš sargā Izraēlu dienu un nakti. Bez tam Kungs brīdina pasauli, lai tā nesadalītu zemi, ko Viņš ir novēlējis Izraēlai. Tas ir muļķīgi neņemt vērā Dieva nodomus un ignorēt Viņa brīdinājumus.
Izraēla ir Dieva pestīšanas instruments virs zemes. Tā ir devusi morāles kodu cilvēcei. Ebreju tauta ir sniegusi pasaulei visbrīnišķīgāko Cilvēku, kāds jebkad uz zemes dzīvojis. Mēs, kas sludinām, ka mīlam Izraēlu un esam tai līdzās, būsim piesardzīgi! Pretējā gadījumā arī mēs varam nonākt konflikta situācijā ar debesu Dievu.

Foto: Kaira, Ēģipte

Pētījums par Izraēlas arābu labklājību
Dāvids Parsons (David Parsons)

Paužot rūpes un interesi par visiem Izraēlas iedzīvotājiem, Starptautiskā kristiešu vēstniecība Jeruzalemē (ICEJ) finansējusi plašu pētījumu par Izraēlas arābu minoritātes labklājību, lai noteiktu svarīgākās sociālās vajadzības un materiālā atbalsta prioritātes. Pētījumā tika apsekoti arābu sektora sociālie darbinieki. Iegūtie rezultāti ļāva Izraēlas varas iestādēm identificēt šobrīd pašas nozīmīgākās problēmas: sociālo darbinieku pārslodzi darbā ar daudzbērnu ģimenēm un speciālistu trūkumu darbam ar riska grupas bērniem. Šīs problēmas turpmāk mērķtiecīgi jārisina.

Pašlaik arābi veido 20% no Izraēlas iedzīvotājiem un ekonomiskās attīstības ziņā arābu sektors krietni apsteidz vairumu tautiešu citur Vidējo Austrumu reģionā. Šis fakts bija viens no argumentiem nesenajās protesta akcijās apkārtējās arābu valstīs, kur cilvēkus cīņā par brīvību un labāku dzīves kvalitāti iedvesmoja arābu stāvoklis Izraēlā.
Tomēr vēl joprojām ir daudz sarežģītu izaicinājumu Izraēlas arābu sabiedrībā, kur galvenie ekonomiskie rādītāji ievērojami atpaliek no vidējā līmeņa valstī. Šobrīd šī plaisa jau atkal palielinās, jo pieaug to arābu ģimeņu skaits, kurās ir daudz bērnu, bet apgādnieks pelna mazu algu. Daudzi ebreju sociālie aktīvisti uzskata, ka valsts varētu iegūt lielāku autoritāti Vidējo Austrumu reģionā, ja tā vairāk rūpētos par saviem arābu pilsoņiem.

Viens no šādiem ebreju aktīvistiem ir Karmijs Ašborens. Viņš konsultē vairākas bezpeļņas aģentūras, kas nodarbojas ar tādu sociālo ļaunumu apkarošanu kā nabadzība un vardarbība ģimenēs. Pagājušajā gadā K. Ašborens vērsās ICEJ Palīdzības departamentā ar lūgumu finansēt bezprecedenta pētījumu par arābu sociālajām vajadzībām. Šo pētījumu iniciēja Arābu komūnas Sociālo pakalpojumu direktoru Forums, kas ir 2003. gadā izveidota jumta organizācija, lai koordinētu labklājības dienestu darbu 75 arābu pašvaldībās visā Izraēlā.

“Arābu sabiedrības apsekojumi tika veikti arī agrāk, bet nekad iegūtos rezultātus neakceptēja valdība,” sacīja Ašborens. “Šoreiz Sociālās apgādes ministrija ir pozitīvi atsaukusies par pētījumu un ir gatava izmantot tā rezultātus. Jaunais ministrs Moše Kalons arī ir izrādījis interesi par pētījumā konstatēto.”

“Mēs ar lielu prieku finansējām šo pirmo sistemātisko pētījumu par labturības vajadzībām Izraēlas arābu sabiedrībā,” teica Malkolms Hedings, Starptautiskās kristiešu vēstniecības direktors. “Bez tam mēs ceram, ka rezultāti tiks izmantoti tik saprātīgi, ka palīdzēs daudzām cienījamām ģimenēm izrauties no nabadzības un tās negatīvās ietekmes, tādā veidā nostiprinot Izraēlas kā godprātīgas un taisnīgas valsts statusu”.

Sadarbības rezultātā Forumam ir izdevies panākt, ka pēdējos gados izdevumi no gadskārtējā valsts budžeta arābu sektora atbalstam pieaug. Tomēr tas nav bijis pietiekoši, lai nodrošinātu sociālās apgādes dienestu palīdzību visām lielajām ģimenēm.
Turklāt pašvaldības finansējuma avoti, kuri saskaņā ar likumu veido vienu ceturtdaļu no sociālās apgādes budžeta, sakarā ar vispārējo finansiālo lejupslīdi ir sarukuši. Tas, savukārt, atbilstoši ir samazinājis valsts 75% daļu.

“Šobrīd labklājības dienestu lielākā daļa strādā, veltot savu laiku un resursus tam, lai „dzēstu ugunsgrēkus”, nevis plānotu un veiktu darbības, kas savlaicīgi palīdzētu tos novērst,” skaidroja Emīls Semajans, Foruma priekšsēdētājs un galvenais sociālais darbinieks jauktajā drūzu un kristiešu pilsētā Pekijinā. “Šī problēma visaktuālākā ir tieši arābu sektorā, jo tur iedzīvotāju lielākā daļa ietilpst zemākajā sociāli ekonomiskajā kategorijā.”

Pateicoties ICEJ dotācijai, Forums lūdza Massar institūta zinātnes darbiniekiem veikt vispusīgu pētījumu, lai precīzi noteiktu visaktuālākās problēmas un izstrādātu to risinājumus. Divdesmit no 75 arābu vairākuma pašvaldībām Sociālās apgādes vadītāji piedalījās plašās intervijās par pašreizējo praksi un vajadzībām. Rezultāti tika apkopoti 85 lapu garā ziņojumā, ko nosūtīja visiem sociālās palīdzības dienestiem valstī.

Ašborens ir pārliecināts, ka pētījums paaugstinās darba efektivitāti palīdzības sniegšanā arābu iedzīvotājiem un viņš visādi atbalsta Forumu šai jomā.

“Forums nekoncentrē savu uzmanību uz protestiem un sūdzībām. Tā sekmīgas darbības pamatā ir profesionāla pieeja un konstruktīva rīcība ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm”, atzīmēja Ašborens.

Galvenie pētījuma secinājumi ir šādi:
1) Lielākā daļa no Arābu labklājības dienestu vadītājiem ir pārāk noslogoti ar ikdienas lietu izskatīšanu, lai varētu pareizi plānot darbu un efektīgi pārvaldīt budžetu.
2) Pusē no Arābu labklājības departamentiem nav speciālistu darbam ar riska grupas bērniem, kas ir vislielākā problēma arābu iedzīvotāju sektorā.
3) Vairāk nekā 30% no mājsaimniecībām arābu kopienās (un 50 procentiem četrās šādās pašvaldībās) ir nepieciešama sociālā palīdzība.
4) Pastāv divas galvenās sociālās palīdzības saņēmēju grupas: riska grupas bērni (37%) un personas bez pietiekoši lieliem ienākumiem (20.5%).
5) Pēdējo piecu gadu laikā pastāvīgi ir pieaugušas tādas sociālās problēmas kā nabadzība, bezdarbs un vardarbība.
6) Galvenie šķēršļi, kas traucē pienācīgi risināt galvenās sociālās problēmas, ir darbaspēka, specializētu apmācību un budžeta līdzekļu trūkums.
7) Sociālie darbinieki ebreju sektorā ir noslogoti par 43% mazāk nekā arābu sektorā, jo ebreju ģimenes vidējais lielums 2008. gadā bija 3,5 cilvēki salīdzinājumā ar 4,8 cilvēkiem arābu sektorā.
8) Laika periodā no 2007. – 2009. gadam valstī tika radītas apmēram 252 jaunas sociālo darbinieku amata vienības, no kurām 42% novirzījās arābu sektorā. Tas nedaudz samazināja sociālo darbinieku slodzi, tomēr darba apjoms joprojām ir ļoti liels.

Galvenie ieteikumi situācijas uzlabošanai ir šādi:
1) sociālā darbinieka slodzes aprēķinā ņemt vērā apkalpojamās ģimenes lielumu. Tas radītu mehānismu, kas garantētu lielāku taisnīgumu lietu sadalē starp labklājības departamentiem ebreju un arābu sektoros.
2) Īstenot taisnīgāku formulu budžeta līdzekļu piešķiršanā.
3) Arābu sociālajiem darbiniekiem vairāk organizēt apmācību programmas, tostarp tādās specializētās jomās kā darbs ar riska grupas bērniem, kas ir visakūtākā sociālā problēma arābu komūnās.

Bezpartejiskā organizācija Forums, kas kalpo gan musulmaņu, gan kristiešu, gan drūzu kopienām Izraēlā, cer, ka pētījums palīdzēs vēl vairāk pilnveidot labklājības dienestu darbu gan politiskajā, gan organizatoriskajā līmenī. Nākotnē veicamo darbu sarakstā ietilpst lielāki budžeti jauniešu dienas aprūpes centriem, programmas riska grupas bērniem, kopienu internātskolas, ģimenes terapija un cīņa pret vardarbību.

Forums centīsies gūt valdības akceptu Pētījuma rekomendāciju īstenošanai valstī. Tikmēr tiks piesaistīti labdarības organizāciju līdzekļi, kas palīdzēs piepildīt tās vajadzības, kurām valstij pašlaik trūkst resursu.

Līdz visiem zemes galiem

Mihaels Dž. Hins (Michael J. Hines)

Starptautiskā kristiešu vēstniecība Jeruzalemē (ICEJ) ir aicināta pasludināt pat visattālākos zemes nostūros, ka “Viņš, Tas Kungs, kas izklīdināja Izraēlu, Tas to tagad atkal pulcina kopā un sargā kā gans savu ganāmo pulku.” (Jer. 31:10)

2011.gada pirmajā ceturksnī vēstniecības pārstāvji ir apmeklējuši lielākos pasaules kontinentus, lai sludinātu par Izraēlu kristiešiem gan lielās, gan mazās sanāksmēs.

Āfrika
Janvārī Džims Šucs (Jim Schutz) no Jeruzalemes biroja un mācītājs Larijs Būzs (Larry Booth) no ICEJ ASV filiāles devās uz konferenci Port Harcourtā, Nigērijā. Vairāk nekā 10 000 Āfrikas mācītāji apmeklēja konferenci, lai lūgtos par sava kontinenta vajadzībām. Tomēr viena konferences diena tika veltīta Izraēlai. Larijs Būzs bija ļoti saviļņots, redzot Āfrikas baznīcas dedzīgās lūgšanas. „Āfrika mostas, lai svētītu Izraēlu”, viņš teica.

Džims Šucs apmeklēja mūsu jauno filiāli Ganā. Viņš piedalījās sanāksmēs Akrā un tās apkārtnē. Visur cilvēkos bija jūtams liels izsalkums dzirdēt par Izraēlu un vēlme lūgt par to. Līdzīgas sajūtas piedzīvoja ICEJ Portugāles filiāles vadītāji Antonio un Karla Melo, kad viņi kalpoja konferencēs un mācītāju sanāksmēs Angolā un Kongo Republikā.

ICEJ spīkers no Norvēģijas Ēriks Selle devās uz Austrumāfrikas valstīm – Ugandu un Keniju. Visur, kur viņš runāja, bija jūtama patiesa atmoda attieksmē pret Izraēlu. Ēriks Selle uzrunāja dažas no lielākajām draudzēm galvaspilsētās Kampalā un Nairobi. “Bija pārsteidzoši redzēt, cik liela interese cilvēkiem ir par Izraēlu,” viņš sacīja. “Un, protams, visi vēlas apmeklēt Izraēlu. Tā ir kristīgā cionisma nākotne”.

Āzija
Janvārī notika ICEJ pirmā sanāksme Taizemē. ICEJ starptautisko attiecību departamenta vadītājs Jurgens Buhlers ieradās, lai sastaptu jaunatklātās filiāles darbiniekus. Lai gan sanāksme nebija plaši izziņota, uz to atnāca ļoti daudz cilvēku. Taizemē tikai 0,5% no iedzīvotājiem ir kristieši, tomēr draudze aug un interesējas par Izraēlu un ebreju tautu”, paskaidroja Krisada Čusakultanačai (Krisada Chusakulthanachai) – ICEJ Taizemes direktors.

Austrālija un Klusā okeāna salas
Pēc Izraēlai veltītajiem pasākumiem Brisbānē, Austrālijā, kur ICEJ filiāli vada Brūss Garbuts (Bruce Garbutt), mūsu spīkeri devās uz Fidži salām. Fidži ticīgie iedzīvotāji lepojas, ka, raugoties no Izraēlas skatu punkta, Klusā okeāna salas burtiski atrodas pašā “zemes galā”. Satiekoties ar mācītājiem un līderiem no apkārtējām salām, Jurgens Buhlers bija pārsteigts redzot, ka aptuveni simts gadu laikā, kopš Jēzus kristus evaņģēlijs tur ticis sludināts, Dievs tā pārvērtis šos jaukos salu iedzīvotājus. Šodien misionāri no Fidži dodas uz Āfrikas džungļiem, lai kalpotu cilvēkiem. “Tas, ka evaņģēlijs ir sasniedzis pat šīs tālās salas, ir būtiska zīme, kas norāda uz beidzamajiem laikiem. Lielā pavēle nest Jēzus evaņģēliju līdz visattālākajiem zemes nostūriem patiesi tiek piepildīta mūsu paaudzes laikā,” sacīja Buhlers.

Eiropa
Šogad ICEJ Jeruzalemes apīkeri un pielūgsmes grupa jau ir apmeklējuši daudzas Eiropas valstis. Dāvids Parsons, Dorons Šneiders, Jurgens Buhlers, Rei Ramirez ir bijuši vizītēs Apvienotajā Karalistē, Somijā un Vācijā. Viņi piedalījās vairākās konferencēs, runājot par Izraēlu. ICEJ Somijas filiāles vadītājs Juha Ketola apmeklēja Čehiju. Savukārt, ICEJ jaunā darbiniece Estere Vieja uzrunāja vairāk nekā 1000 Polijas ticīgos, stāstot par lielo Dieva mīlestību pret Izraēlu un to, kādēļ mums būtu jāinteresējas par to. Daudzi cilvēki atdeva savu sirdi Jēzum vai atjaunoja savas attiecības ar Kungu.

Amerika
ICEJ direktors Malkolms Hedings šī gada sākumā kalpoja Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņš apmeklēja daudzas svētdienas skolas, lūgšanu sapulces un mācītāju „brokastis”, kā arī īpašu konferenci Vašingtonā, kurā piedalījās vairāk nekā 20 deputāti no ASV Kongresa. Tur M. Hedings ienesa jaunu izpratni par nopietnajiem izaicinājumiem, ar ko nākas saskarties Izraēlai tā haosa dēļ, kas valda Tuvajos Austrumos

Autors: Sanita

„Un Viņš tiem sacīja: Eita pa visu pasauli un pasludiniet evanģēliju visai radībai. Kas tic un to kristīts, tas taps svēts, bet, kas netic, tas taps pazudināts.” (Marka 16:15–16)

Pavasaris beidzot ar lieliem soļiem ir pienācis, cilvēki uz ielām vairāk smaida, un noskaņojums ikvienam sirdī signalizē, ka laiks, kad daba un cilvēki mostās no ziemas miega, beidzot ir pienācis! Tāpēc šajā mēnesī Spektra sadaļā Pārdomas apskates tēma ir evanģelizācija! Lai iedrošinātu jūs un sevi neklusēt, bet vēl vairāk apkārtējiem stāstīt par savu sastapšanos ar Jēzu. Par to, ko Viņš ir paveicis mūsu dzīvēs, par to, kā Viņš mūs ir izmainījis. Par visiem brīnumiem, ko Viņš ir paveicis! Par to, ka esam brīvi, laimīgi un droši par savu nākotni! Viņš vienmēr ir kopā ar mums, un no jebkuras dzīves situācijas mums – kristiešiem ir izeja! Viņš visas lietas mūsu dzīvēs vērš par labu! Alleluja!
Pavasaris ir lielisks veids, lai mēs varētu malā nolikt ne tikai biezās ziemas drēbes, bet pie reizes savus aizspriedumus un vecos – iečīkstējušos uzskatus. Lai varam atbrīvoties no visa liekā, lai pavasaris ar lielu degsmi ienāk mūsu sirdīs un dzīvēs. Tā, lai ne tikai mēs degtu Svētā Gara ugunī, bet, lai Viņš caur mums – aizdedzinātu daudzus citus!

Svētā Gara vadība

Vai vienmēr ir viegli evanģelizēt, vai reizēm nav sajūta, ka šoreiz gan nav īstais laiks, vai vieta? Vai reizēm, pat tad, kad Svētais Gars mūs pamudina, tik un tā kādu laiku nemēdzam spītēties? Jāatzīst, ka saistībā ar evanģelizāciju, arī man ir bijis jāpārkāpj slieksnim, kad evanģelizēt nemaz negribējās. Tas bija pirms pāris gadiem, proti, uz sporta klubu trenēties nāca arī viens puisis, kurš katru reizi centās uzsākt sarunu ar mani. Godīgi sakot, mani viņš kaitināja un pie sevis domāju, vai viņš nesaprot, ka man nav īpašas vēlmes ar viņu runāties! Tolaik vairākās svētdienās mācītājs īpaši akcentēja to, ka mums ir jābūt lūgšanu sarakstiem ar cilvēkiem, par kuriem mēs regulāri lūdzam, lai varētu tos aizskart ar evanģelizācijas vēsti. Lūdzot Svēto Garu, lai uzrāda man īstos cilvēkus, uzminiet, kurš man bija saraksta pirmajā pozīcijā? Jā, jūs pareizi nojaušat. Divus vai trīs mēnešus es pretojos un pie sevis domāju, kāpēc tieši viņš, kāpēc pirmā vieta sarakstā nevarētu būt mana draudzene! Tomēr Svētais Gars, paldies Dievam, ir uzstājīgs un Viņš visu laiku man atgādināja par šo puisi, un izcēla manu lūgšanu vārdus, kurā lūdzu Tēvu, lai notiek tieši Viņa, nevis mans, prāts!

Nolikt malā sevi!

Tas mani spēcīgi uzrunāja, tāpēc es noliku malā savas domas, par to, vai viņš nepārpratīs šīs tikšanās motīvus, paņēmu Jauno Derību un gāju satikties ar viņu. Pastāstīju viņam par savu dzīvi, par to, ka esmu kristiete, par savām dzīves vērtībām – Kristus evanģēlija vēsti un to, cik Dievs viņu mīl. Kad viņš sāka stāstīt par savu dzīvi, man palika kauns par to, ka es iepriekš izvairījos, lai kārtīgi aprunātos ar šo puisi. Viņš vienmēr sporta zālē bija smaidīgs, tāpēc man nekad prātā nevarētu ienākt situācijas, kurām viņš bija gājis cauri. Tādējādi arī ārējā smaidīgā seja viņam bija tikai maska. Kaut kas tanī vakarā manī salūza, es sapratu, cik svarīga ir paļaušanās un paklausība Svētajam Garam. Cik, tā ir lieliska dāvana, ka Viņš ikdienā ir vienmēr kopā ar mums, jo bez Viņa mēs redzam tikai mazu daļiņu no kopainas. Es apzinājos lūgšanu vārdu: lai notiek Tavs prāts, būtību un lomu, to, ko nozīmē dzīvot Svētā Gara vadībā, jo tikai tādējādi Viņš var darboties caur mums! Mums ir jāpaplašina savs redzesloks: jālūdz un jāstāsta evanģēlijs ne tikai neticīgajiem draugiem, bet arī cilvēkiem ārpus mūsu komforta zonas. Tad Svētā Gara ugunī, degsim ne tikai mēs, bet mēs aizskarsim daudzus.

Sacelsim debesīs troksni!

„Jo es nekaunos Kristus evanģēlija: tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic: jūdam visupirms un arī grieķim.” (Romiešiem 1:16)

Ļausimies Svētā Gara vadībai, ļausim, lai Viņš aizskalo visu lieko prom no mūsu dzīvēm. Pavasaris ir labs laiks, lai mēs ikviens apņemtos vēl vairāk darīt lietas, lai šogad aizskartu pēc iespējas vairāk cilvēku. Lai mēs nebūtu orientēti uz sevi un savām sajūtām, bet, lai mēs kļūtu par īstiem cilvēku zvejniekiem. Sacelsim debesīs prieka troksni par katru izglābto un uzrunāto!

Ja nekad neesi evanģelizējis, tad zini, vēl nav par vēlu, to vari izdarīt, sākot ar šodienu! Neturēsim sveci – gaismu mūsos zem pūra, bet degsim, būsim šīs pasaules gaisma! Vari būt drošs, tas, ko Tu piedzīvosi, būs neaprakstāmi un Tev gribēsies vēl un vēl! Degsim Viņa mīlestības ugunī!