Andris Buiķis ir Latvijas Universitātes profesors, Vācijas Lietišķās matemātikas un mehānikas biedrības (GAMM), Amerikas Matemātikas biedrības (AMS) un Latvijas Matemātikas biedrības (LMB) biedrs un Latvijas Zinātnes un dialoga centra direktors Prof. Dr. habil. math. Andris Buiķis jau vairāk kā trīsdesmit gadu velta uzmanību zinātnes vispārīgām, to vidū strīdīgiem jautājumiem. Andris Buiķis ir izstrādājis oriģinālas matemātiskas metodes parciālajiem diferenciālvienādojumiem, organizējis ap desmit starptautisku konferenču, referējis vairāk kā 50 starptautiskās konferencēs, vairākkārt lasījis lekcijas dažādās ārzemju universitātēs. Viņš ir autors aptuveni 200 publikācijām matemātikā, daudziem enciklopēdiju un publicistiskiem rakstiem.

Ar profesoru bija tā izdevība iepazīties 2003. gadā. Toreiz tika tirzāta eksistenciāla tēma, kas plūstoši pārgāja zinātniskā un politiskā gultnē. Iesākot sarunu ar Latvijas „gudro prātu”, ja atmiņa neviļ, domāju tikai vienu, vai spēšu saprast to, ko viņš atbildēs. Saspringumam nebija pamata. Profesors ir intelektuāli progresīvs inteliģents cilvēks, kurš spēj piemēroties jebkuram sarunas biedram, izskaidrojot zinātniski sarežģītus jautājumus tā, ka pat mājsaimniece sapratīs. Nezinu, kur viņš smēlās pacietību, bet toreiz man gribējās uzzināt pēc iespējas vairāk, īsākā laika sprīdī un tas bija manī īpaši izteikts, pārlieki lielā nepacietībā. Praktiski aiz katras profesora teiktās domas sekoja, nu jau leģendārais jautājums „Kāpēc?” Droši vien kāds cits viņa vietā jau sen mani palūgtu atstāt Zinātnes Akadēmijas profesora kabinetu, lai nodotos nopietnākām lietām. Tomēr „Kāpēcītis” netika atraidīts. Pagājis laiks un šodienas skatījuma „Kāpēc?” apkopoti jau intervijas formā.

Spektrs: Kā Jūs domājat, vai ir iespējams atrast kopsakarību starp zinātni un reliģiju?

Andris Buiķis: Pēdējos gados esmu vairākkārt aicināts referēt par šiem jautājumiem vairākās visaugstākā līmeņa starptautiskās zinātniskās konferencēs. Esmu pārliecināts, ka mūsu valsts sabiedrībā minētajā jautājumā visai bieži valda novecojuši uzskati, kā arī neiecietība pret viedokli, kas atšķiras no vairākuma domām.

Spektrs: Jā, ir ievērots, ka izteikti progresīviem un inteliģentiem cilvēkiem grūti nākas oponēt un iet pret veselu dogmatisku un iesūnojušu sistēmu, kura visiem spēkiem turas pie veciem uzskatiem, kas nedarbojas un nav pat zināms, vai vispār kādreiz darbojās, varbūt tikai šķietamā formā.

A.B: Tās neapšaubāmi ir okupācijas gadu sekas. Tā ir vardarbīgi uzspiesta rupji materiālistiska pasaules izpratne. Un pie tās diemžēl vēl turas daudzi zinātnieki. Domāju, ka jāmeklē kopsakarības, nevis nošķirt acīm redzamas lietas. Sabiedrībai ir interese par šīm lietām, bet akadēmiskā zinātne atsakās sniegt atbildes. Visparadoksālā atbilde ir, ka nopietna zinātne ar to nenodarbojas.

Spektrs: Tā ir izplatīta atruna, vēl ir dzirdēts, ka runājot par Visuma rašanos, kā Radīšanas aktu, nevis Lielā sprādziena rezultātu, minot dažādas nianses, dzirdama atbilde: „Tas nav iespējams”! Bet, kad kreacionisti sāk atspēkot neapšaubāmiem pierādījumiem, tad jau atbilde skan: „Kaut kas jau tajā visā ir”. Bet tad, kad jau tiek saņemta Nobela prēmija, tad skan atbilde: „Nu, tas taču jau sen visiem ir zināms”.

A.B: Es esmu matemātiķis, bet pirmām kārtām es esmu cilvēks. Arī mani interesē tās pašas problēmas, kas nodarbina citus. Personīgā pieredze mani ir pārliecinājusi, ka tas, ko par šāda veida jautājumiem spēj pateikt akadēmiskā zinātne ir nepietiekami. Piekrītu, ka ne jau viss ir pierādams. Bet paši jaunākie zinātnes pētījumi noved pie Dieva eksistences apstiprinājuma. Zinātne ar racionālām zinātniskām metodēm, formulām spēs aprakstīt to, ka Dieva darbībā izpaužas kāda no Viņa šķautnēm. Bet izpētīt Viņa būtību tādā veida zinātne, ko mēs saprotam ar vārdu „zinātne”, manā izpratnē nevarēs.
Kaut gan daudzi eksakto zinātņu speciālisti ir uzrakstījuši grāmatas, kurās apskata Dieva un modernās zinātnes saistību. Izcili zinātnieki, arī Nobela prēmijas laureāti, ir atzinuši Dieva eksistenci. Viņi saka, ka Visuma likumos ir iekļauta inteliģenta būtne.

S: Interesanti no jauna pārliecināties, cik brīnišķi Dievs ir radījis Visumu. Tomēr domāju, ka ja ņem vērā, ka Visums 90% pārklaj tumšā matērija, tad kā var sanākt tā, ka mēs pat mazāko daļinņu nezinām par atlikušo redzamo pusi.

A.B: Turklāt matērija nav sākotnējā esības forma. To tagad apstiprina pat fiziķi. Piemēram, kāds izcils krievu fiziķis teorētiķis Genādijs Šipovs, kurš vispārinājis Einšteina vienādojumus un teoriju, arī apgalvo, ka matērija nav primāra. Līdz šim fizika nodarbojās ar četriem fizikālās matērijas stāvokļiem – ciets ķermenis, šķidrums gāze un plazma, taču eksistē vēl augstāki līmeņi, Šipova teorijā tas ir Absolūtais „nekas”, ko viņš matemātiski interpretē – nulle vienāda ar nulli. Kā Bībelē: „Sākumā bija vārds, un vārds bija pie Dieva.”

S: Tas mani uzvedina uz pārdomām par kādu fenomenu. Tikko atkal ārzemju presē nācās lasīt par Turīnas līķautu. Liekas tik dīvaini, vieni zinātnieki pierāda, ka Turīnas līķauts ir autentisks, citi uzreiz cenšas atspēkot un pierādīt, ka tomēr falsificējums. Ik pa laikam parādās kārtējais pierādījums vai atspēkojums. Šķiet, ka tam nav ne gala, ne malas. Mūžīgā spēle. Vai nesanāk tā, ka šāda veida relikvijas, novirza fokusu no Dieva un kļūst augstākā vērtībā nekā pats Kristus? No vienas puses gribas teikt, kāda tur starpība, tas taču nemazina faktu, ka Jēzus Kristus piedzima un augšāmcēlās. Bet no otras puses, tas tikai pierāda, to, ka pastāv mūžīgā cīņa starp labo un ļauno, starp Dievu un sātanu. Kāds ir Jūsu zinātniskais viedoklis par Turīnas līķautu?

A.B: Šāda rakstura jautājumos vispār nevar būt nekādas pārliecības. Būtībā tā ir smaga dilemma. Man daudzkārt ar to dzīvē nācies saskarties, piemēram, 1998. gadā Krievijas zinātnieks Akimovs Šipovs (sarakstījis grāmatu par torsiona laukiem un kuru izdeva ļoti prominenta izdevniecība „Nauka”) bija atbraucis uz Rīgu, lai piedalītos konferencē, tajā bija daudzi zinātnieki ar doktora grādiem un aizstāvētām disertācijām. A. Šipovs uzstājās un iepazīstināja klātesošais ar saviem zinātniskiem rezultātiem. Man līdzās sēdošais akadēmiķis sašutumā teica: „Ar kādām tiesībām, viņam ļāvuši uzstāties. Secinājums ir tāds, ka šiem cilvēkiem neapmierina dotā cilvēka idejas un loģiski domājot tādam nedrīkst dot vārdu. Tādā gadījumā vēlos teikt, atvainojiet, bet runāja arī franču profesors un viņa lekcija mani neapmierināja, bet vai tāpēc mēs liegsim cilvēku izteikties? Viegli aizvainot cilvēku, nosaucot to par šarlatānu, safabricētāju, tikai tāpēc, ka ir izdzirdējuši savādāku viedokli par attiecīgo tēmu. Tad jau sanāk tā, ka ņemot rokās jebkuru matemātikas grāmatu tajā sniegtās formulas vispirms jāpārbauda, lai pārliecinātos, ka tā ir precīzas. Lūk, šeit arī parādās tā dilemma. Tās ir manas personīgās šaubas par citu veikto darbu. Un atbildot uz jautājumu, teikšu tā, kāpēc, lai es neticētu tam, ko cits jau ir pārbaudījis?!

S: Diemžēl daudz nesaprasti ģēniji ir izdarījuši pašnāvības sabiedrības neiecietības dēļ. Bet no tā zaudējam tikai mēs paši, zaudējam laiku, zaudējam zināšanas, zaudējam iespējas. Bet pēc tam, cik paradoksāli arī nebūtu, vēlākā laika posmā, kāds pārbaudot neatzītā ģēnija rezultātus secina, ka tas ir bijis pareizs un Nobela prēmiju saņem viņa vietā. Bet, cik daudz jau būtu sasniegts un izdarīts dažādās industrijās, kas sen jau atvieglotu mūsu dzīvi. Ko Latvija kopumā varētu sasniegt un iegūt neatvairos savas „Gudrās galvas”. Tikai tāpēc, ka mūsu valdība ir tik tuvredzīga nesaprotot, ka pateicoties zinātnes un tehnoloģijas atklājumu rezultātā mūsu valsts ienākumi būtu lielāki nekā izdevumi. Ko var zināt varbūt atbalstot kādu Latvijas zinātnieku, kurš varētu izgudrot naftas analogu, pēkšņi varētu Latviju padarītu par bagātāko valsti pasaulē. Protams, mums būtu jābūt gudriem investoriem un zināt kur ieguldīt un kur būtu tā atdeve. Bet kāpēc gan ne?

A.B.: Civilizācijas pastāvēšanas apdraudējums rada tieši šī tehnokrātiskā attīstība, kas nesaudzīgi, nedomājot par nākotni, iznīcina tos Zemes resursus, kuri nav atjaunojami. Tieši modernā tehnika ir bīstamākais ierocis. Pašreiz mēs ejam uz tehnoloģisko progresu un augsta līmeņa drošību, bet vienalga lidmašīnas cieš katastrofu, augstas klases automašīnas sitās un vienas sekundes laikā iet bojā daudzi cilvēki. Nepārtrauktās kataklizmas, Tornado, kas vienā vēzienā noslauka pilsētas. Cilvēki meklē kādu augstāku spēku, jo sāk apzināties savu bezspēcību. Mēs visi esam bezspēcīgi nāves priekšā.

Nu, ko nozīmē tehnoloģijas progress? Bija tāds Krievijas zinātnieks Kapica, kuru uzaicināja strādāt pie kāda nopietna projekta Anglijā. Un, lūk, tur notika tāds atgadījums, ka ļoti dārga augstas klases aparatūra sabojājās. Tika izsaukti meistari, kuriem tika solīts 10 000$, bet diemžēl meistari tā arī neatrada kļūdu un nespēja salabot. Uz to visu noraugoties zinātnieks Kapica vēsā prātā piegāja pie tā agregāta nomērķēja un ar āmuriņu pāris reizes uzsita uz kādas detaļas agregātā un tas sāka strādāt. Protams, vadība nevēlējas viņam par to samaksāt. Bet zinātnieks paskaidroja: Dodiet man 1$ tagad, bet pārējos 99 000 vēlāk par to, ka es zināju kurā vietā iesist.”

Par naftu runājot. Mana pirmā disertācija bija par naftas ieguves iespējamu paaugstināšanu ar termisko metožu palīdzību. Tas bija PSRS laikā. Pēc tam, kad tas tika ieviests praksē, Universitāte saņēma atsauksmi, ar kuru mēs ļoti lepojāmies. Mums pavēstīja, ka izmantojot šo jauno tehnoloģiju, valsts iegūs 106 miljonus valūtas rubļu.

S: Un cik saņēmāt Jūs? Uzslavas un „pačotnaju gramatu”, bet es runāju par to, ka ja valsts mērogā varētu atbalstīt un palīdzēt attīstīt zinātnes, tehnoloģijas izgudrojumus Latvijā. Piemēram, nācās runāt ar deputātu Raimondu Timmi un viņš teica, ka valsts mērogā būtu nepieciešams atbalstīt zinātnisko pētniecības nozari, lai tādējādi saprastu kādā virzienā Latvija virzās, jo joprojām nav saprotama Latvijas sūtība pasaulē, kāda ir Latvijas vieta pasaules ekonomikā un kāda, tad vispār ir Latvijas sūtība. Deputāts atzīmēja, ka nepieciešama noteikta vieta gudriem un kompetentiem cilvēkiem, kuri varētu veikt analīzes par to, kas būtu svarīgi Latvijas skatījumā. Lūk, piemēram, Jūs sadarbojaties ar ārzemju pasūtījumiem un viss labums aiziet ārzemniekiem, jo viņi Jūs novērtē kā augstas klases matemātiķi, bet ko uztic Jums mūsu valsts? Neko! Apmaksā rēķinus un arī būs labi.

A.B.: Valstiskā līmenī es jau sen esmu teicis, ka Latvijā no Baltijas valstīm ir zemākais kopprodukts, bet cenas vislielākās.

S: Ko Jūs tādu runājat?! deputāts Dainis Turlais teica, ka ar mūsu valsts kopproduktu viss kārtībā (ironiski).

A.B.: Ir pilnīgi skaidrs, ka mums ir vai nu ēnu ekonomika, vai arī politiķi pārāk lobē ekonomiskos grupējumus, kas aiz viņiem stāv. Tā ir tāda politiķu izrunāšanās, kad izvelk vienu skaitli, kas viņiem ir izdevīgi, un tad ar to operē. Matemātikā sistēmas optimizācijas jautājumos ir pierādīts: ja mēs optimizējam vienu parametru, nesaistot to kopā ar pērējiem, tad sistēmas kopējo stāvokli var nevis uzlabot, bet pasliktināt. Un politiķi sekmīgi ar to nodarbojas visu laiku. Bet neaizmirsīsim, ka sods nāk kaut kad. Mēs esam Eiropā un nāks jauni politiķi un vecie nonāks uz apsūdzēto sola.

S: Es teiktu tā, nezūdamības likums strādā, ko sēsi to pļausi. Un nav pat jādomā, ka tas varētu notikt kaut kad, domāju, ka tas notiek visu laiku, brīžiem nepaspēj pat kāju spert, kā jau dabūni pa biksēm. Ir jādomā kur sper savu kāju, ko runā un ko dari, nekas nepaliek paslēpts, varbūt citu acīm, jā, bet ne Visumam. Viņa acīm mēs visi esam atvērtas grāmatas. Bet atgriežoties pie tēmas.. Kas pašreiz notiek zinātnē?

A.B.: Es nešaubos, ka jau šobrīd zinātnes jomā būs milzīgs apvērsums, fizikā, piemēram, nonāk pie jauna enerģiju formu, jaunu lauku atklāšanas. Patiesībā daudz kas jau ir atklāts, bet šos atklājumus bloķē, piemēram, naftas magnāti, jo tad nafta vairs nebūs stratēģiska prece.

Turpinājumā Fragmenti no filmas “Cilvēks ir stereotipi”

Konservatīvisms baznīcā un zinātnē from TeTV on Vimeo.

Cilvēka dzīvi nosaka civlēka iekšējā pasaule from TeTV on Vimeo.

Par zinātnes vēlēšanos mainīties from TeTV on Vimeo.

Evolūcijas teorija nosaka, ka mūsu apkārtējā pasaules attīstība virzās uz pašsarežģīšanos.
Materiālā pasaule pakāpeniski pašsarežģījas, vai, citādi runājot, – matērija ir apveltīta ar fundamentālu pašsarežģīšanās īpašību. No gāzes putekļu mākoņa izveidojās Zeme; pēc tam, zibens spērienu ietekmē izveidojās olbaltumvielas un DNS, bet pēc tam, primitīvās dzīvības formas, kuras, pakāpeniski pašsarežģījas, un “amēbas pārvērtās par cilvēku”. Tāda izpratne par dzīvības attīstību uz Zemes ir evolūcijas teorijai.

Fantāzijas auglis, kas savulaik, bez nekādiem pierādījumiem un pārbaudēm, tika uzspiests, lai attaisnotu Marksisma, Ļeņinisma un Staļinisma režīmu Krievijā un tās ideoloģiju par evolūciju, kurā krievu nācija kļuva par attīstītāko, pašsaprotami, ka visas pārējās nokļuva, kā neizdevušās mutācijas, zem iznīcināšanas preses galda spiediena. Savukārt Darvina un Lamarka ideju Markss, kurš bija politisks darbonis un zinātniski neizglītots cilvēks, bez nekāda iemesla, pēkšņi no pieņēmuma par evolūciju pārvērta to par teoriju, veiksmīgi apmierinot savu ieceri, par jaunu teritoriju iekarošanu, veicinot 2 Pasaules karu, bet visur tiesātajam Hitleram ar savu ideju par „zilajām asinīm” vien atlika tikai pārņemt stafeti un izsaukt „uguni” uz sevi. Tas ir viens no vēsturiskajiem aspektiem attiecībā par evolūcijas teorijas iedibināšanu. Apskatīsim to arī no zinātniskās puses.
Kur mēs ar šādu pasaules uztveri esam nonākuši šodien? Joprojām Latvijā nākas dzirdēt starp profesionāļiem vecās paaudzes zinātniekiem un amatieriem un jauniem zinātnes interesentiem, kuri dedzīgi un neiecietīgi pret pieradījumiem par pretējo, aizvien aizstāv utopisko evolūcijas pieņēmumu un ir tik ļoti aizņemti ar savām personībām, ka zinātnes „gudrinieki” pieķeras pie savstarpēji pārņemtiem viedokļiem, kas pašā saknē ir mirušas un neiztur nekādu kritiku. Piemēram, 2 termodinamikas likums, kas burtiski nokauj evolūcijas piekritēju pašapziņu.
Principā ar otro termodinamikas likumu, pilnībā pietiektu, lai pārliecinātos, ka evolūcijas teorija ir antizinātniska.

Otrais termodinamikas likums

R. Klauziusa postulāts: temperatūras pārnešanas process slēgtā jeb izolētā sistēmā, kura laikā nenotiek citas izmaiņas, kā vien siltuma pārraidīšana no karsta ķermeņa uz aukstu, un tas ir neatgriezenisks. Siltums sistēmā nevar pāriet no auksta ķermeņa uz karstu. Šo parādību sauc par izkliedēšanu vai enerģijas dispersiju. „Sairšanas likums” nosaka, ka ikkatra izolēta sistēma virzas uz savas entropijas palielināšanos. Otro termodinamikas likumu atzīst ikviens zinātnieks pasaulē.
Bet, lūk, kas attiecas uz evolūciju, tad 100 gadu laikā (sākot ar momentu, kad 2.lermodinamikas likumu noformulēja Š. Klauziuss, bet pēc tam entropijas jēdziena fizisko jēgu, ieviesa L. Boltsmanis) zinātniskā pasaulē netiek pienācīgi apzināta. Otrais termodinamikas likums nosaka konkrēti: evolūcija nav iespējama, vienkāršotas sistēmas nepāriet sarežģītās, bet pilnīgi pretēji, viss dabā virzās uz entropiju.
Eksistē vairāki mēģinājumi, no evolucionistu puses “apiet” 2. termodinamikas likumu, bet tie visi neiztur nekādu kritiku.

Argumenti un fakti

Šajā jautājumā eksistē dažādas atrunas, piemēram, ka 2. termodinamikas likums attiecams tikai uz termodinamiskām sistēmām, kuras darbojas ar gāzi un šķidrumiem – molekulām un atomiem, bet evolūcijas teorija attiecas uz sarežģītiem bioloģiskiem organismiem. Citiem vārdiem runājot: atomu un molekulu līmenī matērija ir apveltīta ar pašiznīcināšanās īpašībām, bet dzīvo organismu līmenī, pretēji, tās ir apveltītas ar pašsarežģīšanās īpašībām.
Šis viedoklis ir absurds pašos pamatos tādēļ, ka dzīvi organismi sastāv no tiem pašiem atomiem un molekulām, no kurām pastāv arī jebkura termodinamiska sistēma.

Zeme – atvērta sistēma

Otrais termodinamikas likums ir noformulēts un, piemērots, tikai izolētām jeb slēgtām (siltuma attiecībās) sistēmām, bet mūsu Zeme ir atvērta termodinamikas sistēma, kas apmainās ar siltumu, gaismu un matēriju ar apkārtējo vidi. Sistēma, kas saņem enerģiju no Saules. Pēc evolucionistu domām Saule veicina dzīvības izcelšanos uz Zemes.
Salīdzināsim dzīvu augu ar mirušu. Vai iespējams ar papildus enerģiju atdzīvināt mirušu augu? Mirušais augs satur tās pašas bāzes elementus kā dzīvais. Lietojot saules enerģiju, tas izauga un izveidoja stumbru, lapas, saknes un puķes – tas viss no vienas sēklas. Ja pieņem, ka pasaulē darbojas jaudīgs evolūcijas spēks, un, ja problēma ir sistēmas atvērtībā, jo Zeme – atvērta sistēma -, tad kāpēc Saules enerģija neatdzīvina mirušos augus? Kas tad notiek, ar mirušu augu, kas saņem enerģiju no Saules? Auga iekšējā organizētība pazeminās, tā sabrūk un sadalās vienkāršākos komponentos. Saules siltums tikai paātrina entropiju.

Fluktuācijas teorija

Fluktuācija (fizikālā lieluma nejauša novirze no vidējās vērtības.)
Zeme un visas sarežģītās sakārtotās struktūras uz tās (organiskas vielas, bioloģiski organismi un t.t.) ir it kā haotiski izmētāti visā kosmosa telpā.

Kļūdains tāds priekšstats ir tāpēc, ka tāda nejauši radusies fluktuācija nekad nebūtu noturīga, tā nevarēs pastāvēt jelkādā noteiktā laikā.
Saskaņā ar šādu teoriju, dabā, materiālajā pasaulē mums būtu bieži jānovēro sarežģīto struktūru negaidītais sabrukums. Iedomājieties, sarunājaties jūs ar cilvēku un pēkšņi viņš sadalās molekulās. Mēs taču tādu parādību realitātē nenovērojam.
Tādējādi, arī šāda 2. termodinamikas likuma apiešana neder.

Jebkāda jauna darbība zinātnes jomā ir vispirms jāapliecina empīriski. Pretējā gadījumā, tā ir nevis zinātne, bet gan vienkārši atšķirīgu pieņēmumu un fantāziju salikums.
Darvina evolūcijas teorija, joprojām nav eksperimentāli apstiprināta! Vēl ne reizi nav novērots, ka viena organisma forma, mutācijas rezultātā pārvērtos citā formā. To apzinājās pat pats Darvins. Tomēr slīcēju glābšanas riņķis ir atruna, ka lai to pierādītu ir nepieciešams liels laiks, tūkstošiem vai pat miljoniem gadu. Bet taču tāds paskaidrojums ir vienkārši mēģinājums “iedabūt” teoriju dabas likumu kritēriju kopējā skaitā. Un nākas atkārtoties, ja teorijai nav eksperimentāla apstiprinājuma, tad tā ir nevis zinātniska teorija, bet gan utopiska fantāzija. Nākas tikai secināt, ka 2. termodinamikas likums ir evolūcijas teorijas ienaidnieks, jo skaidri teikts, ka siltuma temperatūra var pāriet vienīgi aukstākā temperatūrā un nevis otrādi.
Visas tehniskās sistēmas balstās uz divu fundamentālu zinātnisku likumu darbības bāzes dabā, tas ir 1. un 2. termodinamikas likums. Un šie likumi vēl ne reizi nav pievīluši. Automašīnas brauc, lidmašīnas lido, vilcieni iet, kuģi peld, rūpnīcas strādā, kurinātavas kurina. Viss notiek harmoniski.
Starp citu, straujās informācijas un informatīvu tehnoloģiju attīstības rezultātā 20.gadsimta otrajā pusē, Klods Šenons piedāvāja informācijas daudzumu aprēķināšanai, izmantot termodinamikas likuma entropijas formulu. Tādējādi, 2.termodinamikas likuma pielietojums praksē stimulēja, ne tikai rūpniecības attīstību, bet arī IBM datoru attīstību!
1.un 2. termodinamikas likums ir divi pīlāri, uz kuriem balstās visa mūsdienu rūpnieciskā civilizācija. Bet ko ir devusi pasaulei evolūcijas teorija? Bioloģijas jomā – neko. Visi lielie atklājumi bioloģijā, ar praktisku pielietojumu, tika izdarīti neatkarīgi no evolucionāriem priekšstatiem. (ģenētikas likumi, DNS un t.t. atklājumi). Bet sabiedriskās zinātnes jomā, jā evolūcijas teorija, ir nospēlējusi zināmu lomu, kas tika izpausts fašisma, boļševisma un rasisma ideoloģijā ar visām tām izrietošām sekām – kariem un asinsizliešanām.

Zinātnieki par 2. Termodinamikas likumu

2. Termodinamikas likums izslēdz dzīvības izcelšanos no nedzīvas matērijas, milzīgu sarežģītības un kārtības pieaugumu, kā arī evolūciju no primitīviem vienšūņiem līdz augsti attīstītiem organismiem. Tas pats attiecas arī uz dzīvām formām, tās nevar rasties nejausi.

Evolucionisti mēģina ignorēt šo likumu attiecībā pret evolūcijas parādību, lai gan uzskatīt evolūciju par īpašu izņēmumu nav pamata.(Paul S.Taylor „The illustated Origins Answer Book”)

„No visiem apgalvojumiem, kas attiecas uz dzīvības izcelšanās teoriju, visabsurdākais ir apgalvojums, ka 2. Termodinamikas likums neveido nekādu problēmu evolūcijas teorijas priekšā.”(Dueins Gišs – filozofijas doktors, bioķīmiķis)

“Zinātniskiem likumiem, kas vada termodinamiku, ir jāvada arī evolūcijas teoriju.”
„Tajā laikā, kad uzskati dažādos virzienos (piem; astronomijā) mainās gandrīz katru dienu, termodinamika izceļas ar pilnīgu stabilitāti.” (Emmets Viljams – kreacionists, filozofijas doktors)
2. termodinamikas likums un teoloģija

Nepieciešams pieminēt vēl vienu, tas ir “teoloģisku” aspektu. Svarīgi ir tas, ka 2.likuma loģiskā pētīšana viennozīmīgi liek secināt par garīgās un materiālas pasaules Radītāja eksistenci.
Lielā mērā 2. termodinamikas likums atbilst Bibliskajai interpretācijai. Mozus grāmatā stāstīts par Pasaules harmonisko Radīšanu un Dieva roku darba cilvēka (Ādama un Ievas) grēkā krišanu, līdz ar ko arī stājās spēkā 2. termodinamikas likums.

Zinātnieku grupa atspēkojusi cilvēka evolūcijas tā dēvētā „trūkstošā posma” – primāta Darwinius masillae skeleta zinātnisko nozīmību. 

“Trūkstošais posms” atrasts?

Ziņas par cilvēka evolūcijas “trūkstošā posma” atradumu – Darwinius masillae – parādījās 2009.gada maijā, jaudīgas reklāmas kampaņas ietvaros. Evolucionistu pētnieku grupa, izskatot atrasto skeletu, secināja, ka primitīvie slapjdeguna pērtiķi – grupa, kurai pieder Ida, – ir cilvēka sencis.

Jaunās veiktās analīzes apbēdina evolucionistus

Pēc jaunām veiktām pastiprinātām un detalizētām analīzēm, zinātnieki pierāda, ka iepriekšējo pētnieku pieņēmumi un apraksts par nesen traktētu, kā sensācija zinātnē ar zinātnisku nozīmību, ir bijuši nezinātniska, strīdīga un ar daudzām nepilnībām. Bez tam izrādās, ka Ida ir bijusi izmirušas lemuru dzimtas pārstāve, un līdz ar to nekādi nevar būt cilvēka sencis.

Ida – nav “trūkstošais posms”

Jaunā darba autori pierāda, ka Ida pieder pie pērtiķu koka sānu zaram, kurš izmira neatstājot pēc sevis pēcnācējus. Zinātnieki izpētīja pērtiķa Afradapis longicristatus atliekas, kurš ir par 10 miljons gadu jaunāks nekā Ida, kuras vecums tiek lēsts aptuveni 37 miljons gadu). Afradapis longicristatus salīdzinošā analīze ar citiem mūsdienu un izmirušajiem pērtiķiem parādīja, ka šo būtņu atrašanās vieta pērtiķu evolūcijas kokā ir pašā apakšējā zarā, kurš ved vairāk pie lemuriem, bet ne pie cilvēkveidīgajiem pērtiķiem.

Tas nav pirmais darbs, kurā pierādīts, ka Idas vērtība cilvēku evolūcijas koka izveidē ir pretrunīga.

„Jo redzi, Es likšu nākt ūdensplūdiem zemes virsū, kas iznīcinās visu radību zem debesīm, kam vien ir dzīvības dvaša: visam, kas zemes virsū, būs nobeigties.”
(1.Mozus 6:17)

Paleontologi atklājuši gigantisku pārakmeņojušos čūsku, kura gājusi bojā momentā, kad mēģinājusi aprīt dinozaura mazuli.

Gujarat (Gujarat) štatā Indijas rietumos, tika veikts unikāls atradums. Divi zinātnieki Džefs Uilsons (Jeff Wilson) un Anna Arbor (Ann Arbor) no Mičiganas Universitātes (University of Michigan) atklājuši sastingušu akmenī traģisku skatu. Milzu čūska grasījusies aprīt dinozaura mazuli, bet nepaspējusi ieturēt maltīti, aizgājusi bojā zem sagruvušās augsnes grēdas un ūdens straumes, kas apglabājusi pašu čūsku, mazuli un vēl neizšķīlušās olas.

Jāpiebilst, ka tur pat netālu iepriekš Indijas tuksnesī ar nosaukumu Tukšais gabals (Empty Quarter ) valsts ziemeļos “Nacionālās Ģegrāfijas” komandas Indijas nodaļas darbinieki uzgājuši arī gigantiska izmēra cilvēka skeletu, kas arheoloģiski pierādījis, ka pirms Ūdens (grēku) plūdiem, cilvēki ir bijuši daudz lielāki augumā nekā patlaban.
Par to liecina Bībele: „Tanīs dienās milži bija zemes virsū, arī pēc tam, kad Dieva dēli bija gājuši pie cilvēku meitām un tās bija dzemdējušas bērnus. Tie bija varoņi, kas bija senlaikos, vīri ar vārdu. (1.Mozus 6:4)

Foto: Izraēlas robeža-siena, lai pasargātu iedzīvotājus no musulmaņu teroristiem.

Materiālu sagatavoja ICEJ direktors Malkolms Hedings, tulkoja Ilze Saulīte.
Papildus info: www.icej.org

Vēstulē romiešiem 9-11. nodaļā apustulis Pāvils daudz runā par pagānu tautu kristiešu attieksmi pret Izraēlu. Gadsimtu garumā lielākie teologi ir debatējuši par šīm nodaļām, taču Pāvils joprojām iedrošina mūs pieņemt konkrētus faktus. Tas, ka vēsturiski Draudze šīs patiesības nav pieņēmusi, ir bēdīgi, jo tas ļāva antisemītismam augt un plaukt daudzās draudzēs un viņu tradīcijās. Mums būtu noderīgi vēlreiz pārbaudīt šīs patiesības Dieva Vārda gaismā.

1. Bībeles Dievs nav “atmetis Savu tautu” (Rom.11:1). Tas nozīmē, ka Viņam ir glābšanas plāns etniskajam Izraēlam. Dievs nav to aizmirsis un Viņam ir kāds pārsteigums padomā. Tieši tāpat kā Elija domāja, ka viss ir pazaudēts un cerības nav, tā varētu domāt arī šodien, bet Kungs ir sagatavojis brīnumu, lai tas atklātos Izraēlā. Viņš ir vairāk nekā iesaistīts Izraēlas pašreizējā gājumā.

2. Dievs ir izmantojis Izraēla neticību, lai nestu glābšanu pagāniem (Rom.11:11). Tajā ir kāds noslēpuma elements. Raksti skaidri parāda, ka Draudze pasaulē ir tādēļ, ka Izraēls kā tauta kopumā nepieņēma Jēzu. Pāvils māca uzņemt šo faktu ar pateicību, nevis nonievāšanu. Viņš skaidro, ka Izraēla klupšana ir ieguvums jeb bagātība (ang.tulk.) pasaulei. Draudzei bija jāizrāda laipnība un atzinība Izraēlai. Tas nozīmē, ka mums bija jābūt tādiem, kas izraisa greizsirdību Izraēla tautā.

3. Dievs pieprasa, lai mēs atturamies no augstprātīgas lielīšanās attiecībā pret Izraēlu, jo mēs tikām iepotēti viņu garīgajā kokā (Rom.11:17-19). Tātad mūsu garīgais mantojums ir jūdaisks. Jēzus teica: „Pestīšana nāk no jūdiem” (Jāņa 4:22). Mūsu ticība būtībā balstās ebreju ticībā: Mozus, Jozua, Esteres, Dāvida, Jesajas, Daniēla, apustuļu un mūsu brīnišķīgā Mesijas Jēzus ticībā.

4. Dievs aicina mūs būt pilniem bijības Viņa priekšā: izrādīt cieņu un godbijību (Rom.11:19-20). Ebreju pasaule var viegli tikt iepotēta atkal savā kokā, jo viņi ir “dabīgie zari”, taču mēs – „mežeņa zari”. Savā ziņā mēs pat neiederamies šajā kokā un Dievam ir vieglāk iepotēt Savus ļaudis atpakaļ viņu kokā, nekā ievietot tur mūs. Tādēļ paliksim pilni bijības Viņa priekšā un būsim pateicīgi, izrādot mīlestību ebreju tautai. Mūsu augstprātība pret Izraēlu izraisa Viņa neapmierinātību un Kungs brīdina, ka tas var novest mūs pie garīgās nāves (Rom.11:21-22).

5. Dievs aicina mūs pieņemt šo noslēpumu (Rom.11:25-26). Izraēlai ir godības pilna nākotne. Nevis visi ebreji, bet tikai daļa zaru izlūza un vienu dienu viss Izraēls tiks glābts. Izraēlas ceļojums ir pilnībā sasaistīts ar suverēnā Dieva plānu. Viņa ceļi nav pilnībā izzināmi, bet tie ir skaidri tik lielā mērā, ka no Ciānas nāks Atbrīvotājs un atnesīs lielas svētības Izraēlai. Šis Izraēlas nākotnes redzējums piepildīsies. Tādējādi Izraēlai ir noteikts “negrozāms” nacionālais liktenis, kas iesākās ar Ābrahamu un noslēgsies, kad Svētais Gars tiks izliets pār ebrejiem (Rom.11:29).

Tas nozīmē, ka Dievs nav aizmirsis Izraēlu un mums jābūt pilniem mīlestības un pateicības, saskaroties ar ebreju tautu. Lai gan kristīgais antisemītisms gadsimtu laikā ir apkrāvis mūs ar kaunu, tā ir patiesība, ka pagājušās desmitgadēs ir notikusi revolūcija ebreju – kristiešu attiecībās un ICEJ tajā ieņēma būtisku lomu.

Pastāv viedoklis, ka vīrs izvēlas sev sievu. Tāpēc daudzas sievietes baidās izrādīt iniciatīvu attiecībā pret vīriešiem. Viņas domā, ka tas ir nepieņemami. Tā tas ir vai nē- dzīve pierāda savu.
     Dzīves virpulis mūs ierauj ikdienas rūpēs. Bet ir kāda vērtība, kura spārno un iedvesmo, rodot dzīves jēgu. Tā ir MĪLESTĪBA.
     Tā dara brīnumus un mūs pārvērš par mīļiem zaķīšiem, pūkainiem kaķīšiem un brīnišķīgām zivtiņām. Ar divām tādām zivtiņām es arī vēlos Jūs iepazīstināt.
Deniss un Nadja Moškanovi laulībā jau ceturto gadu, bet kā izrādās viņiem bija iespēja apprecēties jau agrāk. Kādu reizi, kopīgo draugu kompānijā, viņi devās uz kristīgo diskotēku.
Atpakaļ brauca vienā automašīnā un iepazinās tuvāk. Izrādījās, ka viņus vieno kopīgas intereses-  svešvalodu zināšanas, vienas firmas apģērbu valkāšana un pat darbs mārketinga sfērā. Tāpēc nolēma uzjautrināt draugus un sāka tēlot līgavu un līgavaini. Draugiem pat izdevās tādu satraucošu momentu nofotografēt.
Nadja Denisu nosauca par samiņu, bet viņš Nadju par zivtiņu. Visi smējās līdz vēdera sāpēm. Neviens pat iedomāties nespēja, ka atrodas uz Moškānovu ģimenes kāzu ģenerālmēģinājumu.  Vēlāk zivtiņa sāka iemīlēties….
Bet viņš nolēma: paspēlējāmies un pietiek, un turpināja dzīvot savu dzīvi. Kas bija tālāk?
Pēc šīm savdabīgajām kāzām, parādījās stipra draudzība, kura pēc Nadjas vārdiem nospēlēja lielu lomu viņu attiecībās.

Lai parādītos mīlestība,  nevis simpātijas, kuras kā zināms atnāk un aiziet, nepieciešams noteikti iepazīt cilvēku un viņa iekšējo stāvokli. Jo bieži vien notiek tā, ka iekšējais stāvoklis un raksturs ir pilnīgi atšķirīgi viens no otra!

Draudzība ilga ilgu, bet varbūt arī neilgu laiku (spriest jums) -pusgadu.
Šajā laikā mūsu zivtiņa turpināja pārsteigt samiņu ar skaistiem un negaidītiem pārsteigumiem. Piemēram, ar kulinārijas prasmi. Viņa sekoja bauslim  „Ceļš līdz vīrieša sirdij nāk caur vēderu”. Šis „ceļš” atstāja uz Denisu lielu iespaidu arī tāpēc, ka Nadja gatavo ļoti garšīgi, neuzbāzās un neprasīja neko pretī. Viņa eksperimentēja, gan ēdienā, gan dzīvē!
Par sirds ciešanām zināja tikai māte un Dievs.
Tikai Dieva mīlestība dod tik daudz pacietības un gudrības, lai radītu pārliecību sev un, neskatoties ne uz ko, tiekties pēc sava mērķa. Nadja sāka nodarboties ar sportu un notievēja par 12 kg. Lai atkal pārsteigtu Denisu. Protams, viņš bija sajūsmināts, bet turpināja attiekties pret viņu kā pret mīlošu, gādīgu un pret brāļa pārkāpumiem iecietīgu māsu . Vēl kāds pašaizliedzīgs solis no mūsu zivtiņas puses (kurš meklē tas noteikti atradīs) kļuva piedāvājums samiņam braukt  uz viņas draugu kāzām Daugavpilī. (Nadja dzimusi šajā pilsētā). Būt par personīgo vadītāju un, pie reizes, sastādīt kompāniju. Pēc ilgām pārdomām un iekšējas pretošanās  Deniss piekrita. Šis ceļojums palika viņu atmiņā uz ilgu laiku.
Lieta  tāda, ka mūsu pavadoņa mašīnai bija pieradums noslāpēt,  motoram apstājoties. Tādu pārsteigumu automašīna sagādāja divas reizes pēc kārtas: braucot cauri Jēkabpilij, atzīmējoties uz galvenā krustojuma (labi, ka tur nebija pazīstamo) un uz trases. Nadjai uz augstiem papēžiem un skaistā, līdz potītēm garā linu kleitā nācās stumt automašīnu, bet Denisam vajadzēja paspēt lekt pie stūres, lai to iedarbinātu. Ne jau velti zivtiņa lūdza un ticēja: mans būs mans!
Pamazām, samiņa acis uz „māsu” sāka skatīties savādāk, sirds kusa un Nadja ar katru dienu kļuva tuvāka un dārgāka. Izrādot rūpes un uzmanību Deniss dāvināja ziedus, dāvaniņas un neparastus pārsteigumus.
Pēc Denisa viedokļa, meitenēm, kuras nebaidās spert pirmo soli pretī savam iemīļotajam, ir lielākas iespējas iegūt sev draugu vai līgavaini. Tādu iespēju izmantoja mūsu varoņi un iemantoja sev laimīgu nākotni.

Kāzas
Deniss lūdza Nadjas roku un sirdi 2003. gada 17. augustā un notika grandiozs pasākums-  kāzas. Viņi gandrīz neuztraucās, jo aiz pleciem ir labs, pirms  pusgada  veiktais mēģinājums.

Moškānovu ģimene iesaka:

Draudzējaties, taisiet viens otram dāvaniņas (tortīti,  gaļu pēc garšas);
Meitenes, nenēsājiet savas domas sevī, nedomājiet, ka puiši nodarbosies ar jūsu domu minēšanu. Jo daudzus „dzīves mezglus” ir iespējams atsiet ar atklātas sarunas palīdzību.

Mīliet un esiet mīlēti!