Saimnieks

„Kurš saimnieko mūsu mājās, tas saimnieko mūsu valstī!”

Daudzviet Bībelē lasām, ka Dievs koncentrē savu uzmanību uz kādu svarīgu detaļu, jeb pamatnostādni „Ja tu turēsi Manus baušļus, tad Es tevi paaugstināšu”.
Vai latviešu tauta kopumā tur Dieva baušļus? Nē! Latviešu tauta tic dievekļiem un sava paša „gudrībai” vairāk, nekā Dievam. Bieži vien saņemu, vēl vienu jautājumu: „Kāpēc Dievs neko nedara manā (Latvijas) labā?” Atbildēju tad un atbildu no jauna ar pretjautājumu : ”Vai Tu (Latvija) turi Dieva baušļus?”
Latviešu tauta, Tu pati atsakies no Dieva, bet vēlāk atbildību no Viņa prasi, bet ar kādām tiesībām? Kurš tiek ielaists par saimnieku savās (Latvijas) mājās, lai pēc tam prasītu atbildību? Vai mājās valda Dievs? Nē! Mēs viņu izmantojam tad, kad mums tas ir izdevīgi, sagrozām faktus, paši „ savārām putru” un no tās darvas garšas spļaudamies un atbildību par to prasām nevis no sevis, bet no kāda cita, vai arī no Dieva.
Ieva Akurātere reiz dziedāja „Palīdzi Dievs, palīdzi Dievs, visai latviešu tautai!” Mūsu himna skan „Dievs svētī Latviju!” dziedot patriotiskas un garīgas dziesmas barikāžu laikā latvieši raudāja no visas sirds, bet vai ar to bija viss? Saņēmām savu loloto brīvību un cīņa beigusies? Nē, mīļīši, viss tikai sākās, vienīgi ieroči nolikti istabas kaktā un pārklājušies ar zirnekļu tīkliem. Un, lūk, rezultāti šodien.

Valdībā – zagļu banda

Mēs vainojam valdību Latvijas izzagšanā jeb izsaimniekošanā. Jā, piekrītu viņu vajag vainot, nu, ja tā gribas un sakrājies uz sirds, bet varbūt vaina ir jāmeklē kaut kur arī dziļākos zemes dzīļu slāņos? Paraksim kopā! Ko tad mēs esam palaiduši garām, vai arī nespējam sasniegt?
Ko var gribēt no valdības? Kādi paši, tāda arī attiecīgi valdība. Pirms tieksies mani apmētāt akmeņiem, izlasi līdz galam. Tātad ieskatīsimies netālā vēsturē.

Otrais Pasaules karš. Kāds bija Krievu valdības mērķis Latvijā? Ja ņem vērā, ka sabiedrība turas uz „gaišiem prātiem” tad vajag izskaust tos- ganus un aitu bars izklīdīs. Savukārt „vilki” var ietērpties „aitu drēbēs” un izlikties par avīm-līderiem, tas ir, jauniem ganiem. Un medības var sākties.
Sibīrijas koncentrācijas nometnēs tika izvesti daudzi, bet sākotnēji tika izvesti vai arī noslepkavoti Latvijas inteliģence, neskatoties pēc nacionalitātes . Visi bija „Vrag naroda” – tautas ienaidnieks. Tikai tie, kuri bija Dieva gudrībā, tika brīdināti un tādējādi pasargāti un Dieva virsvadībā slēpti, bet tie bija uz pirkstiem saskaitāmi.. Latvijā ienāca jauni svešzemes saimnieki, no tās saucamās „darba tautas slāņa”. Viņi savu postulāta praktisko izplatīšanu uzskatīja par vienlīdzību, bet vai gluži tāda tā ir? Šaubos..

Uzskatu, ka līdzīga „vienlīdzība” – post-komunistiskais iedīglis, arī dziļi iespiežas kristietības diasporā. Visus esošos pielīdzinot vienlīdzības statusā sakot: „Visi mēs vienādi Dieva priekšā.” Vai, no tā izriet, ka viens darīs Dieva darbu un nokļūs debesīs tajā pašā līmenī, kādā nokļūs tie, kuri neko nedara, bet toties ir Pestīti, turpina grēcīgo dzīvīti un mūža baigās cer, ka paspēs Dievam palūgt piedošanu un nokļūt debesīs, pie Jēzus labās rokas? Arī par to māc šaubas, vai tā ir gluži kristietiska pieeja.

Slēptā afēra

Kāds krievu draudzes mācītājs no sava „stikla troņa” sauc: „Priecājieties, ka nav kara.” Jā, var priecāties, un turpināt pūst miglu acīs, bet nedomāju, ka apzīmējums -„karš” var būt vienīgi kodolkarš. Latvijā karš turpinās vēl joprojām, slēptā formā. „Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā”. (Ef. 6:12) Bet ko lai dara, ka ticības ieroči atstāti istabas kaktā un latvieši palikuši infantili, bet paši pēc tam brīnās par „rezultātiem”.

Ja ierocis nav uzlādēts un neesi sardzē, tad veltīgi domāt, ka ienaidnieks neuzglūnēs. Kamēr latvieši guļ, tikmēr pa Latviju siro ienaidnieks tērpies avju drēbēs.
Latviešu tauta! Cīņa nav beigusies ar barikādēm. Pārāk agri Tu esi nomierinājusies. Var jau būt, Tu domā, ka dzīvojam neatkarīgā Latvijas zemē un caurmērā viss ir kārtībā. Un ja citiem nav ko darīt, tad lai jau tur „plēšās”. Bet plēšanās ne vienmēr var būt fiziskā un redzamā formā. Tā var būt rūpīgi izplānota, pārdomāta un veicināta daudzu gadu garumā, ietērpjot savu ideju pat kristietiskā formātā un pamazām piepildot savu paša mērķi.
Iepriekš pieminētais mācītājs, kad tuvojas latviešu tautai zīmīgi datumi, tad bieži vien dievkalpojumos uzsver, ka arī viņš ir bijis barikādēs un redzējis īsto ainu. Nu, labi, ka biji, bet vai nesanāk tā, ka Tu tur biji, lai pēc tam to bāztu kā skabargu latviešu tautas acīs, lai to pie izdevības atgādinātu un pārmestu? Tad kāda tam ir vērtība? Vai Tu pats, mācītāj, ienes Latvijā mieru? Kāda Gara Tu pats esi pildīts? Nodarbojoties ar krievu tautas musināšanu un iešanu cīņā pret pamatiedzīvotājiem un viņu vērtībām?! Uzskatot, ka krievu tauta Latvijā ir līdzīga kā Izraēlas tauta, kura izgāja no Ēģiptes zemes un iegājusi „apsolītajā zemē” Izraēlā! Un pēc tam lūgt Dievu pret latviešu nacionālajām vērtībām nodēvējot tās par „nacionālo garu” kas viņaprāt ir dēmoniska padarīšana. Starp citu, pret latviešu „nacionālo garu,, lūdz daudzas krievu un baltkrievu plūsmas draudzes.

Viss šeit notiek pamazām, tā, ka tu pat neko nepamani, kad esi nokļuvis slazdos. Slazdos savā zemē, toties brīvajā..

Šim mācītājam tika uzdots jautājums, vai nebūtu vieglāk iemācīties latviešu valodu un izprast latviešu tautas tradīcijas un ienākt svešā zemē ar mīlestību? Atbilde sekoja, ka šis cilvēks esot „buntarj”- dumpinieks! Un, ka šādam cilvēkam viņa draudzē vairs nav vietas! Bet līdz brīdim, kad bija izdevīgs, tad vieta vienmēr atradās..
Lepna garīgās autoritātes sirds, padara trulu savu ideju pamatos. Par ko es runāju? Tu teiksi, ka man nav cieņas pret garīgu autoritāti. Tad ieskatīsimies lielākā autoritātē, tas ir Bībelē, tajā teikts:  ”Sākāt garā, beidzāt miesā!” (Gal.3:3)

Skarbi, bet patiesi vārdi. Sākums labs! Ideja – Atmoda! Bet par ko tā jau sen ir pārvērtusies?
Protams, žēl, ka raugoties uz tādām lietām, tauta uz kristietību raugās ar skepsi. Bet mums jāņem vērā arī cilvēka psiholoģija, ka cilvēks ir tendēts uz salīdzināšanu, līdz ko viņš atrod sev piemērotu atbildi, jeb attaisnojumu savam uzskatam, viņš pie tā uzreiz pieķeras kā pie salmiņa un turas pie tā, visiem spēkiem.

Mūsu saknes

Kāds redzot cita problēmu, kurš nesājas pa dzīvi „vēja spārniem” nesaprazdams, ka kādreiz vajag tos spārniņus arī atpūtināt un nolaisties uz kādas klints, dod padomu sakot: „Tev vajag iesakņoties!” Tajā brīdī varbūt spēji, kā vien atkārtot viņa teikto vārdu „iesakņoties”, bet nākamais jautājums skan „Kur?” Un ir labi, ja tā ir pareiza augsne un palaistās saknītes spēj aizsniegt pazemes ūdens avotus.

Kādā augsnē mēs sakņojamies? Vai mēs pietiekami izpētām pirms to darām? Bieži vien kopīgā masas sindroma iespaidā, mēs iesakņojamies tajā augsnē, kas ir pa rokai. Un tad, arī smeļam rezultātus „tukšuma sajūtu”. Bībele saka:„pārbaudiet viņu augļus!” Vai pārbaudām?
Cik ir tādu, kuri apdedzinājušies, tā arī neatrod sev vietu. Un, kad uzpūš vējš, augs bez saknēm tiek mētāts no viena grāvja otrā. Viens pats, nesaprasts. Viens. Cīņā par uzvaru, bet viens. Cik ilgi noturēsies viens? Un ko tu panāksi viens? Jā, sabiedrotie vajadzīgi, bet kādi? Augsne ir vajadzīga, bet kāda?

Rainis reiz teica „Vējš augstākās priedes nolauza, kas kāpās pie Jūrmalas stāvēja…
tu vari mūs liegt, tu vari mūs lauzt, mēs tāles sniegsim kur saule aust.” Vai mēs tiecamies pēc tās vietas, kur saule aust?

„Viņš spoža rīta zvaigzne Dieva dēls;

Šī zvaigzne mūs reiz mājās atvedīs;

Tā mīlestība mūsu sirdīs līst;

Jo, lūk, tur Viņš – Emanuels;

Dievs ir ar mums, Dievs ir par mums, Dievs ir mūsos.”

Gadsimtu garumā astronomu vidū notikušas asas diskusijas par to, vai Betlēmes zvaigzne vispār bija eksistējusi, taču pēdējo gadu laikā notiek apspriedes vairs nevis par to, vai tā vispār ir bijusi, bet gan par to, kas tā par tipa zvaigzni un kādā veidā tā varējusi pārvietoties, ilgā laika posmā? Kāpēc Betlēmes zvaigzne tiek dēvēta arī par spožo rīta zvaigzni? Kāds Betlēmes zvaigznei sakars ar austrumu gudrajiem? Kādā veidā zvaigzne varējusi pazust un atkal parādīties debesīs? Un t.t. Par to visu liecina Bībele, taču no nesenā astronomiskā viedokļa, tas viss it kā nav bijis iespējams… Bet varbūt tomēr?… Pamatojoties uz mūsdienu zinātnes – astronomijas un datortehnikas, attīstībā sasniegtajiem rezultātiem, var veikt sarežģītus aprēķinus dažādu debess spīdekļu stāvokļu retrospektīvā, t.i., izmantot pagātnē vērstās analīzes tās vai citas hipotēzes pamatošanai vai noliegšanai.

Kristīgā sabiedrībā pastāv uzskati, ka Betlēmes zvaigzne ir Dieva inspirēts brīnums, vai arī Dieva sūtīts eņģelis, kas rādīja austrumu gudrajiem ceļu pie Pestītāja. Bet par cik cilvēce ir tendēta uz faktiem un pierādījumiem, tad šāda ierobežota atbilde vairumu neapmierina.

Tāpēc, ja tā labi pacensties, tad arī brīnumam radīsies kaut cik racionāls skaidrojumu, tādējādi apstiprinot tās patiesumu.

Kāds sakars?

Atrologi uzskata, ka austrumu gudrie ir saistāmi ar maģiju un pie jaunā ķēniņa bija devušies zvaigznes iespaidā, jo astroloģijā ir zināms, ka zvaigznes parādīšanos ir saistāma ar pazīstama un ietekmīga cilvēka piedzimšanu, tāpēc austrumu gudrie devās jaunā valdnieka meklējumos, lai pie viņa dzimšanas vietas varētu izdarīt maģisku kultu. Un atstāt savu kultūras mantojumu nākamajam valdniekam. Ja vien astrologiem būtu taisnība..

Tomēr, tā jau nu nav, ka austrumu gudrie ir izrauti no notikuma konteksta un uzradušies no citas pasaules ietekmējoties no astroloģiskas zvaigznes nozīmes.

Parakājoties pagātnē dažkārt var uzrakt kaut ko lietderīgu un tātad, ko mums vēsta pagātne? Pagātnes vēsts. Tas ir Bileāma, Beora dēla, pravietojums: „Es viņu redzu, bet ne tagad, es viņu novēroju, bet ne tuvumā: zvaigzne ņems sev ceļu no Jēkaba, un no Israēla celsies Scepteris, tas sadragās Moāba deniņus un nopostīs visus Seta dēlu pamatus (4.Mozus 24: 17) Vēlākā laika periodā pravietojums atkārtojas.

„ Kamieļu jūklis apklās tevi, jaunie kamieļi no Midiānas un Ēfas, visi tie nāks no Sabas, tie atnesīs zeltu un vīraku un teiks Tā Kunga slavu.” (Jeseja 60:6)

Un par cik cilvēce ir radusi vairoties un izplest savas teritorijas un no Vecās Derības pravietojuma līdz Jaunās Derības piepildījumam ir pagājis tik liels laiks, ka ir nodzīvojušas paaudžu paaudzes un izklīdušas pa visu plašo zemi un tādējādi, protams, ka Vecās Derības pēcteči varētu dzīvot ne tikai „apsolītās zemes” teritorijā.

Lai saprastu vai austrumu gudrajiem varētu būt kāds sakars ar maģiju, ieskatīsimies arī psiholoģiska rakstura niansēs.

Lieta ir tāda, ka parasti Vecajā Derībā ir norādes attiecībā par viediskiem sapņiem, kad Dievs ar to palīdzību par kaut ko cilvēku brīdina. Arī šajā gadījumā ar austrumu gudrajiem notika tāpat, tātad uzskats, ka austrumu gudrie ir bijuši magi, kā to uzskata daži vecticībnieki un astrologi varētu būt maldīgs. Pēc idejas austrumu gudrajiem, tomēr bija kāds sakars ar kristīgo mācību, jo pirmkārt, magi, nekad nebūtu pielūguši spēku, kas ir pretējs viņu garīgam stāvoklim.

Otrkārt, pēc nosapņotā brīdinājuma sapņa, austrumu gudrie, nesteidzās brīdināt Herodu par iespējamajām briesmām, bet mierīgi bez liekiem jautājumiem devās mājās pa citu ceļu.

Betlēmes spožā rīta zvaigzne

Tā jau saka, ka cik cilvēku tik viedokļu, bet… ir viens, bet… cik viedokļu tik arī sabojātas dzīves, tāpēc biežāk ieskatīsimies acīs patiesībai.

Hipotēzes hipotēžu galā. Pirmā hipotēžu grupa saista Betlēmes zvaigznes parādību ar divu vai triju spožu planētu krustošanos un savienošanos cita aiz citas vienā punktā.

Trīs zvaigžņu savienojums: Astronoms un matemātiķis Johanness Keplers (1571–1620), 1604. gada oktobrī novērodams Jupitera, Marsa un Saturna savienojumu Strēlnieka zīmē, šajā pašā debesu sektorā ieraudzīja novas uzliesmojumu. Uz novērojumu pamata Keplers izteica pieņēmumu, ka līdzīgu parādību varējuši pamanīt Austrumu gudrie Jēzus dzimšanas brīdī, turklāt tobrīd debesīs tāpat veidojās planētu savienojums.

Divu zvaigžņu savienojums: Jupitera un Venēras redzamo satuvošanos pie debess juma. Kā rāda veiktie aprēķini, var pievērst īpašu uzmanību divām šo planētu satuvošanās reizēm – 3.gada 12.augustā pirms mūsu ēras Jupiters un Venēra satuvojās līdz 12 leņķa minūšu lielam savstarpējam attālumam, bet 2.gada 17.jūnijā pirms mūsu ēras šī satuvošanās sasniedza jau 3 leņķa minūtes. Turklāt abas satuvošanās notika Lauvas zvaigznājā netālu no zvaigznāja spožākās zvaigznes Regulas. Lauva, kā zināms, ir jūdu karogā uzņemts simbols, bet „Regula” latīniski nozīmē “mazais ķēniņš”.

Tātad – atkal divas it kā visai zīmīgas sakritības. Tomēr šīs hipotēzes lielākais klupšanas akmens ir tas, ka senie zvaigžņu pētnieki diez vai būtu nosaukuši par zvaigzni divas vai trīs šīs viņiem labi pazīstamās planētas.

Otrā hipotēžu grupa mēģina sasaistīt Betlēmes zvaigzni ar kādu spožu novu vai pārnovu, t.i., uzliesmojošu vai katastrofālu zvaigzni, kuras parādīšanās varētu būt notikusi tajā laikā. Piemēram, ārsts, astrologs un matemātiķis Džerolāmo Kardāno (1501–1576), uzskatīja, ka Betlēmes zvaigzne bija nova, kas parādījās Kasiopejas zvaigznājā. Pēc viņa aprēķiniem, šādam uzliesmojumiem ir jānotiek regulāri, apmēram reizi trīssimt gados. Viņa pieņēmumu apstiprināja matemātiķis un astronoms Tiho Brahe, ģeocentriskās pasaules ainas izveidotājs. 1572. gadā Tiho Brahe novēroja jaunas zvaigznes dzimšanu.

Tomēr, pētot senās ķīniešu un korejiešu hronikas, kuras izceļas ar sevišķu debess parādību novērojumu pilnību un aprakstu precizitāti, uzmanību piesaistījuši divi ievērības cienīgi notikumi.

5. gadā pirms mūsu ēras ap 24.martu, t.i., pavasarī Mežāža zvaigznājā 70 dienas tikusi novērota spoža nova, kas bijusi redzama debess austrumu daļā pirms Saules lēkta nelielā augstumā virs horizonta, kas it kā labi saskan ar Mateja evaņģēlijā aprakstīto parādību.

Taču tikpat labi ar Betlēmes zvaigzni varētu saistīt novas vai pārnovas uzliesmojumu gadu vēlāk Ērgļa zvaigznājā. Aprēķini rāda, ka šo zvaigzni varēja novērot tieši virs Betlēmes.

Taču arī šīs hipotēzes diemžēl sastopas ar grūti pārvaramu iebildumu – Betlēmes zvaigzne nav bijusi stāvzvaigzne, kāda ir nova vai pārnova, jo, kā liecina Bībeles teksts: “Zvaigzne, ko tie bija redzējuši austrumu zemē, gāja tiem pa priekšu un nostājās pār namu, kurā bija bērns.” (Mt.2:9). Tātad Betlēmes zvaigzne pārvietojās, mainīja savu stāvokli pie debess juma.

Trešā grupa apvieno hipotēzes, kuras mēģina identificēt Bētlemes zvaigzni ar kādas komētas parādīšanos. Šajā virzienā veiktie aprēķini patiešām uzrāda iespējas saistīt Bētlemes zvaigzni ar, piemēram, labi pazīstamās un izpētītās Haleja komētas parādīšanos 12.gadā pirms mūsu ēras. Šim notikumam it kā var piesaistīt arī Bībeles attiecīgo tekstu, un viss būtu pieņemami, ja vien, kā jau atzīmēts, pats notikums nebūtu realizējies 12 gadus pirms kristīgās Baznīcas pieņemtā un noteiktā Kristus dzimšanas gada. Tā kā par Kristus dzimšanas gadu bijušas daudzas diskusijas, tad šī hipotēze pilnīgi noraidāma nebūtu.

Pirmoreiz šo hipotēzi par komētu izvirzīja Origēns – (teologs, filozofs un zinātnieks) nodarbojoties ar šīs zvaigznes dabas izpēti, secināja, ka tā ir bijusi komēta. Pēc viņa domām: “.. astainās zvaigznes jeb komētas vienmēr parādās debesīs, kad uz zemes dzimst jaunas impērijas vai notiek kādi citi svarīgi notikumi..” Un vēl viņš raksta: “.. vai tad jābrīnās, ka Betlēmes zvaigznes parādīšanās sakrita ar zīdaiņa dzimšanu, kuram bija jārada pārvērtība cilvēces prātos?”

Kā zināms, komētu orbītas iedalās trīs veidos—hiperboliskās, paraboliskās un eliptiskās. Un, ja zemei tuvojās pirmā vai otrā tipa komēta, tad tās ir ar ļoti izstieptu orbītu, kas neatbilst dotā pētījuma raksturojumam, tāpēc, iespējams, ka Betlēmes zvaigzne varēja būt tāda komēta, par kuru mēs neviens neko nezinām.

Vai, nu arī tā varēja būt periodiskā komēta. Vienīgā periodiskā komēta, kas bija redzama dotajā laika periodā, ir bijusi Galleja komēta, 12.gadā līdz m. ē.

Mūsdienu Krievijas astronoms A.I. Raznikovs papildina domu uzskatot, ka Galleja komēta bija no Zemes virsmas redzama 12.g. mūsu ērā. Mūsdienu aprēķinu rezultātā uzstādīts, ka “pirmajos septembra datumos komēta iegāja Lauvas zvaigznājā un tuvojās Melech, jeb „Regulas” zvaigznei- “mazais ķēniņš”, atrodoties aptuveni 50° no Saules pa ekliptiku tā saucamajā Everharta zonā, kas ir īpaši labvēlīga komētu atklāšanai. Tieši tad viņu arī varējuši ieraudzīt austrumu gudrie…

Rīta zvaigzne

Ķīniešu astronoms Ma Tuan Lin atzīmēja, ka Betlēmes komēta pirmoreiz tika pamanīta debesīs 12.g. 26.augustā līdz m.ē. Dvīņu zvaigznāja austrumdaļā, turklāt viņa kustējās Lauvas zvaigznājā ar ātrumu 6° diennaktī. Sākotnēji komēta bija novērojama tikai rīta stundās austrumu daļā. Iespējams tāpēc, tā arī tika saukta par „spožā Rīta Zvaigzne” (Atklāsmes 22:16).

Staigājošā un ilgi ejošā zvaigzne

Rakstos teikts, ka austrumu gudrie, bija veikuši lielu ceļa posmu, pirms ieiešanas Pestītāja dzimšanas zemē. Tāpēc jautājums ir tāds, kādā veidā zvaigzne varējusi pārvietoties tik ilgi un pazust un atkal parādīties?

Kā jau zināms astronomu un arī dzen pētnieku vērotās komētas pārvietošanās laiks ir ļoti ierobežots un pilnīgi nesakrīt ar Betlēmes zvaigznes raksturojumu.

Zinātnieki uzskata, ka zvaigznes pazušanu un parādīšanos varētu izskaidrot ar to, kā dotā zvaigzne varējusi būt zvaigzne pulsārs. (Pulsārs ir rotējoša neitronu zvaigzne, kas izstaro regulārus radioviļņu impulsus. Zvaigznei griežoties, stars periodiski pagriežas pret Zemi un ir redzams uzliesmojums – impulss.), tomēr…

Domājums, ka Betlēmes spožās rīta zvaigzne, pārvietojās pa noteiktu izstieptu orbītu tādējādi saglabājot savu pārvietošanās gaitu, tā varējusi apsteigt Piena Ceļu un turpināt savu ceļu dienvidu virzienā. Paejot garām Arcturus spožajai zvaigznei tā turpinājusi savu gaitu Vēršu dzinēja (ziemeļu puslodes zvaigznājs) pakājē. Tad tā iegājusi Čūskas zvaigznājā mainīja virzienu austrumos un palika tur mēneša laikā un lēni pārvietojusies zvaigznāja vidū. Kad zvaigznājs bija pamests, tā pārgāja uz 56 dienām „zilajā drakonā” (Svari, Skorpions, Strēlnieks). Tādējādi izriet, ka to arī redzēja austrumu gudrie un varēja pamanīt zvaigznes „pēkšņās” pārvērtības. Un novērotājiem varēja šķist, ka zvaigzne pazudusi.

Šis izskaidrojums iet saskaņā ar Rakstiem: „Tad, kad Jēzus bija piedzimis Bētlemē, Jūdas ķēniņa Hēroda laikā, redzi, gudri vīri no austrumu zemes atnāca uz Jeruzālemi un sacīja: “Kur ir jaunpiedzimušais Jūdu ķēniņš? Jo mēs Viņa zvaigzni redzējām austrumu zemē un atnācām Viņu pielūgt.” (Mat.2:1-2)

Tad mēs lasām, ka no ķēniņa nesaņemot atbildi tie aizgāja. „Un redzi, zvaigzne, ko tie bija redzējuši austrumu zemē, gāja tiem pa priekšu un nostājās pār namu, kurā bija bērns. Un, zvaigzni ieraudzījuši, tie priecājās ar varen lielu prieku. Un, namā iegājuši, tie ieraudzīja bērnu līdz ar Mariju, Viņa māti, un tie nometās ceļos un Viņu pielūdza. Tad tie atvēra savas mantas un dāvāja Viņam zeltu, vīraku un mirres.” (Mat.2:1-2)

Nobigumā var teikt, ka varbūt mūsu mēģinājumi rast šāda veida racionālus izskaidrojumus Bētlemes zvaigznei vispār nav sevišķi loģiski. Šī, par zvaigzni nosauktā, debess parādība varēja būt arī pilnīgi iracionāla parādība – spožums, ko Radītājs savā visvarenībā bija iededzis, lai pievērstu uzmanību vai atzīmētu (manifestētu) Sava Dēla dzimšanu, kura pēc savas būtības – Dieva iemiesošanās – arī ir iracionāla parādība.

Tomēr neapstrīdami ir tas, ka Kristus piedzimšanas laiks, respektīvi, laiks pirms Kristus piedzimšanas, kā to redzējām no piemēriem, bija saistīts ar virkni reālu un iespaidīgu debess parādību.

No 18-19 decembrim draudzē „Prieka vēsts” notika konference „Izraēls – durvis uz svētību.” Šāda veida konference ir ļoti netipiska un neierasta, turklāt vēsturiski nozīmīga.
Pagātnē hitleriskā Vācija ieslodzīja ebrejus koncentrācijas nometnēs, bet šodien Vācijas pārstāve hitleriskās Vācijas ģenerāļa meita kalpo ebreju tautai.

Šajās dienās kopā sanāca ebreju mesiāniskās draudzes locekļi ar kristiešiem. Ārvalstu ebreju kalpotāji mācīja, kā labāk izprast ebreju tautu un Izraēlas Svētās Zemes nozīmi.
Mums ir tas gods sarunāties ar Rozmariju Klausenu – Adolfa Hitlera krustmeitu, kā arī ar Borisu Grisenko – Eiropas lielākās mesiānisko ebreju draudzes dibinātāju un rabīnu.

SPEKTRS.COM: Rozmarij, nedaudz gribētu ieskatīties Jūsu biogrāfijā, kā noticis tāds fakts, ka Jūs esat kļuvusi par A.Hitlera krustmeitu?

Rozmarija Klausena: Mans tēvs bija Berlīnes policijas komandieris. Tieši tajā laikā, kad es piedzimu, atbrauca Adolfs Hitlers, lai pārbaudītu kā notiek sagatavošanās process Olimpiskajām spēlēm. Mans tēvs bija ļoti priecīgs. Hitlers domāja, ka tas ir tāpēc, ka ģenerālis ir saticis savu Fīreru, bet tēvs teica: „Nē, šajā dienā ir piedzimusi meita pēc trīs dēliem.” Un tūlītēja Hitlera atbilde bija: „Es vēlos kļūt par šīs meitenītes krusttēvu.” Un tā tas notika.

S.: Un kā šie notikumi izvērsās tālāk?

R.K: Izvērsās tā, ka par ebreju glābšanu tēvam bija jāsamaksā ar savu dzīvību. Hitlers ļāva izvēlēties, vai visa mūsu ģimene dodas uz koncentrācijas nometni, vai arī tēvs tiks nošauts.

S.: Jūsu tēvs bija Hitleriskās Vācijas ģenerālis, kādā veidā viņš izvēlējās glābt ebrejus, kāpēc?

R.K: Es par to viņam pajautāšu Debesīs, bet es ticu, ka viņš vēlējās izglābt Dieva tautu. Viņš mīlēja ebrejus. Viņam bija ļoti daudz ebreju draugu. Turklāt mana māte bija ļoti ticīgs cilvēks.

S.: Mirt par ebreju nāciju, tas taču nav tik vienkārši..

R.K: Nē, īpaši, ka tev ir ģimene un četri bērni.

S.: Kādas bija Jūsu personiskās attiecības ar Hitleru?

R.K: Man bija četri gadi, kad tēvs nomira, tā kā nekādas labās atmiņas par Hitleru nav.

S.: Vai ar to arī izbeidzās attiecības starp krustmeitu un krustēvu?

R.K: Nē.

Boriss Grisenko: Tā ideja par krusttēviem un krustmātēm paliek uz visu šīs zemes mūžu.

S.: Jā, bet Hitlers taču neatzina kristietību un ienīda ebrejus, kā viņš varēja kļūt par krusttēvu, tas taču ir tik netipiski, neskan kaut kā..

B.G: Sākotnēji Hitlers centās parādīt visai vācu sabiedrībai, ka viņš ir ļoti reliģisks cilvēks. Viens luterāņu amerikāņu mācītājs, kuram ir vācu saknes uzrakstīja grāmatu „Hitlera krusts”. Šajā grāmatā bija bilde, kurā redzams, kā Hitlers iziet no katoļu baznīcas ar pazemīgu un apgarotu sejas izteiksmi. Un tādu bildi nacisti izmantoju kā plakātu un tā tika izmantota visā Vācijā.

S.: Njā, kāds ir bijis tas krustceļš, tad cilvēks bija kristietis un tad pilnīgi pretējas rīcības.. Nesen Latvijā vienā no avīzēm bija publikācija par to, ka Hitlers parakstīja ar asinīm Līgumu ar sātanu.

B.G: Jā, mēs arī par to lasījām, iespējams, ka tā ir taisnība.

(Rozmarija māj ar galvu.)

S.: Kāda ir jūsu abu nostāja attiecībā par šodienas politiskiem notikumiem Izraēlā. Piemēram, Jeruzalemes rietumdaļas dalīšana, neļaušana celt ebreju apmetnes, jo tas var traucēt miera sarunām un t.t.?

R.K: (Klusē).

B.G: Mēs par to varam lasīt Bībelē, ka šādi notikumi jau bija pravietoti. Un tajā teikts, ka tas notiks. Un drīzā nākotnē mēs varēsim redzēt, ka musulmaņu vadītāju ietekmē Eiropas vadītāji kopā ar musulmaņiem Izraēlu apspiedīs vēl vairāk. Mēs redzam kā Spānija atguva atpakaļ savu teritoriju no musulmaņu iekarotājiem, to pašu musulmaņi vēlas šobrīd izdarīt Izraēlā. Tas spiediens pieaugs, ne tikai no musulmaņiem. Mēs piedzīvosim starptautisku aliansi pret Izraēlu. Loģiski domājot, tas ir ļoti dīvaini. Mazā Izraēla un simtiem miljonu musulmaņu, kāpēc gan viņiem būtu nepieciešama palīdzība, no bijušo Eiropas kristiešu tautām un pat no bijušām Padomju Republikām, lai izveidotu spēcīgu aliansi pret Izraēlu? Bet mēs jau zinām kā tas viss beigsies.

R.K: (Joprojām klusē).

S.: Rozmarijas kundze, vai jūs vēlētos kaut ko pievienot?

R.K: Man kā vācietei ir patīkami redzēt, ka Latvijas zeme ir svētīta. Un aicinu piesargāties no tā, ka mēs nesagaidām vēl vienu holokaustu, tāpēc ir svarīgi, lai mēs paceļam savas balsis par ebrejiem.
Tas, ko darīja hitleriskā Vācija Latvijā, kara laikā, nebija pareizi un labi. Un par to es lūdzu Latviešu tautai piedošanu.

S.: Paldies, par sarunu!

Personība.

Viktors Kļimenko- kristīgās mūzikas leģenda. 10 zelta un divi platīna albūmi! Dzied 8 valodās – somu, krievu, zviedru, abās ebreju (ivritā un jidišā), angļu, vācu un ukraiņu. Festivāla „Izaēls – durvis uz svētību” ietvaros izpildīja mesiānisko ebreju mūziku, kā arī kristīgās atmodas dziesmas. 
Svētdienas dievkalpojumā viņš no jauna priecēja savus klausītājus izpildot savas mīļākās dziesmas, tostarp labprāt izpildīja arī Viļņa Gleškes lūgumu, nodziedot dziesmu ar nosaukumu „māte”. Viktors Kļimenko izrādās ir ne tikai labs dziesmu izpildītājs, bet arī zinošs garīgajos jautājumos. Izpildījuma laikā viņš dalījās savā dzīves stāstā, brīdinot kristiešus neiesaistīties un neiekļūt tādos valgos, kādos bija iekļuvis viņš 25 gadu garumā. Viktors Kļimenko saka: „Nezaudējiet savu dārgo laiku nevajadzīgās lietās, pieaudziet gara spēkā, lai miesa un dvēsele jūs nesavaldzina un nepieviļ”. Video

Jogas valgos 25 gadu garumā

Tā ir plaša tēma. Es ieskicēšu dažas svarīgākās lietas. Par to ir jārunā, jo tā aizvien vairāk kļūst populāra mūsdienu sabiedrībā. Tā ir austrumu reliģija Joga- ļoti viltīga mācība. Diemžēl daudz kristiešu iekrīt šajās lamatās. Meklējot sev attaisnojumu, uzskatot, ka Joga nav reliģija, bet gan kristīga mācība un veltītā tēma par jogu, Bībelē ir izrautas dažas lapas…

Es šajās lamatas biju iekritis 25 gadus. Man bija labs Guru skolotājs. Viņš bija operas dziedātājs, kurš nostādīja manu balsi. Un pakāpeniski mani ievilināja tīklos. Viņš apmācījās Indijā pie liela guru skolotāja. Par savu skolotāju viņš teica tā, ka viņš bija tik ļoti apgarots, ka spēja veikt dažādus brīnumus, piemēram, viņš izstiepa savas rokas un vienā plaukstā parādījās banāns, bet otrā dārgakmens. Viņam pašam tas nenozīmējis neko, bet sasniegt apgaismību, lūk, tas esot Jogas mērķis. Es cītīgi mācījos, sapirkos daudz literatūras par šo tēmu un nekad neaizmirsīšu savu pirmo mācības grāmatu, kuras pirmajās lapaspusēs tika paskaidrota Jogas būtība. Sasniegt Debesu valstību ar savu labo darbu palīdzību. Jogas pamatprincips it kā jau balstās uz kristīgiem principiem, jo joga ir burtiski sajaukts dažādas mācības tajā skaitā arī kristīgā ticība. Ja vēlies sasniegt Debesu Valstību ieskaties Bībelē kalnu sprediķī. Nonāk līdz tādam absurdam, ka māca, ka Jēzus savu jaunību pavadījis Indijā un tur Viņš arī ir iemācījies kalna sprediķa būtību. Cik man ir zināms, tad Jēzus ārvalstīs bija tikai vienu reizi. Tad kad Irods Viņa vecākus dzina prom, tad māte un tēvs savāca savu dēlu Jēzu un devās uz Ēģipti un tad, kad Jēzus atgriezās Izraēlā viņu piesita krustā un ar to bija viss.
Mēs dzīvojam interesantā laikmetā. Ieklausīties tikai, ko runā ticīgi cilvēki, piemēram, man kāds ticīgais, kurš sevi par tādu uzskatīja, skaidroja, ka Jēzus bija Indijā un tur mācījās Indijas gudrības.
Draudzes meklē ekumēniju. Neatkarīgi no konfesijām, vai tie būtu vasarsvētku, katoļu vai adventistu draudzes. Visi meklē ekumēniju. Sātans arī meklē ekumēniju, kuru var nosaukt par sinhronu darbību. Patiesība ir tikai Jēzus Kristus, bet sinhronisms ir maldi. Indiešu un citas maldu mācības tagad it īpaši ķērušās klāt pie kristietības. Guru rokās banāni un dārgakmeņi parādās un pats dīvainākais ir tas, ka cilvēki tic, ka tie ir Dieva brīnumi. Tieši tāpēc Jēzus mūs ir brīdinājis par to, vai tad kad viņš atgriezīsies uz zemes otro reizi, vai viņš atradīs ticību. Esmu domājis par to, kuriem tad Jēzus bija atdresējis vārdus Ejiet prom no manis, es jūs nepazīstu. Bet daudzi atbildēs, bet kā mēs taču tādus brīnumus esam veikuši. Izrādās, ka brīnumi vēl negarantē, ka tie nāk no Dieva.
Mans gars mēdza transa laikā iziet no savas miesas. Tas nav pašmērķis, tas ir tikai palīglīdzeklis. Es redzēju savu miesu uz grīdas, bet pats atrados griestu augstumā, tad es nobijos, jo nebiju pārliecinājies, vai es varēšu nokļūt atpakaļ savā miesā, bet kā redziet esmu šeit.
Vai Jūs esat redzējuši zīmējumus ar Jogu skolotājiem? Viņu acis koncentrējoties fokusējas uz degunu. Kāpēc? Tāpēc, ka Jogas piekritēji uzskata, ka starp acīm uz pieres ir trešā garīgā acs. Kā viņi to dēvē par zelta vārtiem, nu kuriem iziet dvēsele.
Jo vairāk interesējos par Jogas mācību, jo mani vairāk sāka mocīt kāds jautājums un tas ir, kas notiek ar cilvēku pēc viņa nāves? Tā es sāku meklēt patiesību, sāku vairāk lasīt Bībeli un arī citu literatūru. Starp citu, Bībelē ir interesanta rakstvieta par šo tēmu 2 Kor. 12: 1-5 un 2Kor. 13: 5
Kristietība maz runā par sevis izzināšanu. Bet Joga tik ar to vien nodarbojas. Varbūt tāpēc Kristiešu vidū ir izteikta citu kritizēšana, nezinu… bet katrā ziņā Dievs mūs brīdina sakot, vai tad Jūs nezināt, ka Jūs esat Dieva nams? Interesanti, bet Pāvels maz par austrumu kultūru runā, jo iespējams, ka tā bija pašsaprotama lieta. Bet viņš vairāk runā par ko citu, Jeb vai neesat pārliecināti, ka Jēzus dzīvo Jūsos? Bet kā lai cilvēks zin vai Jēzus dzīvo viņā vai nē? Cilvēka templis sastāv no trīs … 1.miesa. 2. dvēsele.3. gars. Miesu mēs barojam ar ēdienu, dvēseli ar labu literatūru un dziesmām, jāņem vērā, ka bieži vien dvēsele tā saputrojas, domādama, ka viņai piemīt garīga saprašana, kaut gan tā nav. Dvēsele prot veidot labu gara imitāciju. Bet Bībelē ir rakstīts tieši, ar Dievu var savienoties garā un patiesībā. Jautājums ir par to, ko tu meklē, vai Tu meklē garu vai sevis apmierinājumu. Dieva Vārds ir zobens, kas pāršķeļ dvēseli un garu. Vai mēs lietojam tīru Dieva vārdu? Es domāju, ka mūsu paaudze bieži vien iekļūst tajās pašās lamatās, kurās ebreji Jēzus Kristus laikā. Jēzus teica, ka Jūs esat padarījuši Dieva Vārdu bezspēcīgu cilvēku acīs. Es nezinu vai Jūs esat bijuši tādās sapulcēs, kurās Bībeli nelasa, bet toties skaidro rakstvietu nozīmi. Es vēl neesmu redzējis nevienu mācītāju, kurš izlasītu kādu rakstvietu un teiktu Slava Dievam Jūs visu esat sapratuši. Nē, mēs vienmēr kaut ko skaidrojam. Es domāju, ka bieži vien mēs aizejam pārāk tālu savos skaidrojumos. Piemēram, es kādreiz jaunības laikos cītīgi skaidroju kādu Bībeles rakstvietu un uzskatīju, ka man ir taisnība un visu zinu, tagad atskatoties atpakaļ man ir kauns par to, ko es kādreiz esmu runājis. Tās bija vienkārši tikai manas domas par kaut ko, bet domāju, ka manas domas savienojas ar Dieva domām. Un izrādījās, ka tā ir mana kļūda. Kad es to sapratu, bija kauns mainīt savu uzskatu. Grūti atzīt savu vainu. Un tu rūpējies par to, lai kāds tevi nepieķer tavos maldos. Rezultātā sanāk tā, ka mēs domājam tā, bet Dievs saka kaut ko pilnīgi citu. Ir viegli iekrist šāda veida lamatās. Mēs maļam tikai savu neatzīstam savu netaisnību un tā tam visam nav nekāda gala. Tieši tādā veidā vienā pilsētā var uzrasties divdesmit draudzes. Un katra māca kaut ko savādāk. Bet kāds bija Dieva mērķis izveidot vienu veselu. Teikts, ka pēdējos laikos cilvēki būs dvēseliski. Tāpēc Bībele brīdina pārbaudi sevi vai Tevī dzīvo Jēzus. Ja nē, tu iekļūsi grūtos laikos. Tāpēc savā būtībā cilvēks vienlaicīgi, gan priecājas par Jēzus atnākšanu, gan arī baidās no tā. Priecājamies, jo Jēzus atnāks un paņems sev līdzi savu draudzi, bet nepriecājamies par Dieva tiesu. Un rakstīts, taču, ka Dieva sods sāksies no Dieva nama. Pāvils raksta Pārbaudi sevi, vai tavā Templī dzīvo Dievs. Kur Dievs mājo templī? Dievs mājo vissvētākajā vietā, un tāpēc daudzi ticīgie baidās ieiet vissvētākajā vietā. Ieiet tajā un ieraudzīt sevi, un atzīties sev kā Pāvels par to raksta, es esmu pats lielākais grēcinieks. Kāpēc viņš tā teica? Jo viņš zināja Dieva likumus un saprata, ka Dievs tiesās balstoties uz savu likumu. Dieva Vārds ir Dieva likums. Cilvēki savus skaidrojumus nostāda augstāk par Dieva Likumu. Dvēselisks cilvēks pielāgojas pie tā, kas viņam der. Taēpēc tādi cilvēki pēdējos laikos izvēlas klausīties to, kas viņu ausīm labpatīk. Iet tādās draudzēs, kurās runā tā, kā viņiem patīk. Tas ir tas, no kā Dievs mūs vēlas attīrīt. Lasot Bībeli es esmu domājis, kā lai es pārbaudu sevi? Tajā var palīdzēt tikai Svētais Gars. Patiesības Gars ieskatās Tevī izgaismo Tevi un izanalizē. Un jautā tev vai tu esi gatavs nožēlot savu grēku? Skaties uz Izraēli! Izraēlas neatkarības simbols ir vīģes koks un tāpēc, kad Jēzus runā, ka vīģes koks būs nocirsts. ebreji neizprot šo vārdu būtību. Kad meš pazaudējam savu neatkarību? Tad kad piesitām Jēzu krustā. Tā dēļ visa tauta būs izskaisīta. Un pēc 70 gadiem Izraēla zaudēja savu neatkarības simbolu. Tagad tas atkal ir tur. Kad tuvojas vasara vīģes koka lapas plaukst un tā ir kā zīme par Jēzus otro atnākšanu.

Starptautiskās kristiešu vēstniecības Jeruzālemē pārstāvis Jurgens Buhlers
Tulkoja Ilze Saulīte

No janvāra mēneša žurnāls Spektrs.com kļūst biezāks ar vēlvienu sadaļu IZRAĒLA UN MĒS.
Tagad katru mēnesi būs iespējams iepazīties gan ar jaunumiem, gan arī ar pagātnes, tagadnes un gaidāmajām nākotnes norisēm Izraēlā, atsevišķā sadaļā IZRAĒLA UN MĒS, kuru vadīs sadaļas autore Ilze Saulīte.

Pēdējie laiki Joēla grāmatā raksturoti ar trīs galvenajiem notikumiem Draudzē, Izraēlā un tautās.
Pirmkārt, pravietis Joēls redzēja, ka pirms “Kunga lielās un šausmu pilnās dienas” Dievs izlies Savu Garu pār visu miesu. Tas būs pēdējais atmodas vilnis, kad “visi, kas piesauks Kunga Vārdu, tiks glābti”. Mēs zinām, ka pēdējo 100 gadu laikā Dieva Gars ir vareni darbojies un joprojām spēcīgi strādā virs zemes.

Otrkārt, viņš redzēja, ka beidzamajos laikos būs dienas, kad Dievs “atjaunos Jūdas un Jeruzālemes labklājību…” (Joēla 3:1 ang.papl.tulk.) Ikviens Svētās zemes apmeklētājs var redzēt savām acīm, ka tas piepildās. Izraēla tiek ne vien atjaunota, bet ir kļuvusi par valsti, ar kuru Vidējos Austrumos jārēķinās. Tas ir fakts, ko daudzi negrib pieņemt.
Treškārt, pravietis redzēja, ka beidzamo laiku notikumi – vispārēja Dieva Gara izliešanās un Izraēlas atjaunošanās sasniegs kulmināciju, kad tautas tiks tiesātas.
“Jo redzi, tais dienās un tai pašā laikā, kad Es likšu griezties atpakaļ Jūdas un Jeruzālemes trimdiniekiem, Es sapulcināšu vienuviet visas tautas, novedīšu viņas Jošafata ielejā un sākšu ar viņām tur tiesāties Manas tautas un Manas mantojuma tiesas Israēla dēļ, jo viņas ir izkaisījušas Manu tautu citu tautu starpā, sadalījušas gabalos Mana paša zemi” (Joēla 4:1-2).
Pēc tam, kad Dieva žēlastība būs izlējusies pār visu cilvēci un Viņš būs atjaunojis Izraēlu, atklājis Savu plānu un varu pasaulē, Viņš sapulcinās tautas Jošafata ielejā – vietā, kur tiks pasludināts pēdējais spriedums – Dieva sods. Galvenais Viņa tiesas sprieduma kritērijs būs tas, kā tautas izturējušās pret Izraēlu un ebreju tautu. Tādēļ Joēls to sauc par izvēles jeb “lēmumu ieleju” (ang.tulk.) un redz tajā atrodamies milzum daudz ļaužu (Joēla 4:14). Dievs netiesās patvaļīgi, kā ienāk prātā, bet pēc tā kā tautas pašas izlēmušas un noteikušas savu likteni, centīgi dalot gabalos Viņa zemi un pārdodot Izraēlu, lai gūtu sev labumu.

Pirms dažām dienām Irānas prezidents Mahmuds Ahmadinedžads mums atgādināja šo patiesību. Viņš pieprasīja ASV prezidentam Barakam Obamam izvēlēties Izraēlu vai Irānu.
“Atbalsts Izraēlai un Irānai nevar iet roku rokā”, Ahmadinedžads sacīja islāmistu konferencē, kur tika pārstāvētas 57 tautas. “Nekādas izmaiņas nenotiks kamēr netiks pieņemti svarīgi lēmumi… Mēs pieņemsim atbalstu, ko piedāvā draudzīgi izstieptas rokas, bet jānotiek praktiskām izmaiņām.”
Irānas prezidents jau ir izlēmis iet pa ceļu, kas ved uz tiesu viņu un viņa zemi. Vēl vairāk, Ahmadinedžads nekautrīgi pieprasa Ameriku un visas tautas sekot viņam uz postu un iznīcību. Ironiski, ka tieši viņš met izaicinājumu pasaulei iet “izvēles ielejā”.

Turpretī Vācijas kanclere Angela Merkela bija izvēlējusies pilnīgi citu toni. Viņai bija gods uzrunāt ASV kongresu. Protestantu mācītāja meita pasludināja: “Kas uzbrūk Izraēlai, uzbrūk mums”. Viņas vārdi tika uzņemti ar skaļām ovācijām, kas pierāda, ka vismaz vēl pagaidām Amerika un dažas Eiropas valstis ir nolēmušas stāvēt par Izraēlu.
Gadu desmitiem arābu naftas pārvalde ir manipulējusi ar tautām, ieskaitot Rietumu demokrātiskās valstis, ievedot tās amorālos un neprātīgos lēmumos, kad lieta skar Izraēlu. Formula ir vienkārša. Arābu musulmaņu bloks ANO sastāda pusi no balsīm, tādējādi kontrolējot tās lēmumus. Viņi vairākkārt ir izmantojuši savu varu, lai melīgas anti-Izraēliskas rezolūcijas tiktu pieņemtas.
Nesen mēs redzējām kā tas notiek, kad ANO cilvēktiesību padome nobalsoja par Goldstona “indīgā” ziņojuma apstiprināšanu, kurā Izraēla tika apsūdzēta “kara noziegumos” Gazas konfliktos pagājušā gada ziemā. Dažas dienas vēlāk ANO ģenerālasambleja pieņēma lēmumu atbalstīt šo ziņojumu. Lēmuma pieņemšanā piedalījās daudzas valstis, kurās liela sabiedrības daļa ir kristieši.

Jaunajā gadā šis būs Izraēlas kristīgo draugu izaicinājums pasaulē. Mums jākļūst labākiem advokātiem tautās. Mums jāiedrošina konkrētas tautas atbrīvoties no arābu musulmaņu varas kontroles važām, un nostāties par patiesību un morāli ētiku. Turpmākajos mēnešos mēs plānojam strādāt savās filiālēs pasaulē, lai darītu zināmas savas bažas augstākajos valdības līmeņos, prezidentiem un premjerministriem.
Pasaule iesoļo izvēles ielejā. Tā ir izvēle un lēmums, kas atnesīs mūsu tautām svētību vai Dieva sodu.