Konservatīvisms un liberālisms, morāle un tikumība, kāda tām ir nozīme Latvijā, noskaidrosim kopā ar Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieku Jāni Rožkalnu.

Spektrs.com: Rožkalņa kungs, Jūs esat Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks, pastāstiet, lūdzu, nedaudz par savu darbību ordenī.

Jānis Rožkalns: Latvijas Ordeņu brālība ir biedrība, kura cenšas apvienot tos, kuri ir saņēmuši kādu no valsts ordeņiem. Kopā tādu ir ap 3500. Tā kā vairums no viņiem ir pensionāri, tad lielākā daļa dzīvo trūkumā, mēs cenšamies ne tikai viņus apvienot kopējiem pasākumiem, bet arī palīdzēt. Mums tikko kā bija 10. gadu jubileja, Latviešu biedrības zelta zālē VIDEO
Vēl informāciju var smelties mūsu lapā: ordenubraliba.lv

Spektrs.com: Novērojot Jūsu sabiedrisko un politisko darbību var secināt, ka Jūs atbalstāt un iestājaties par Latvijas fundamentālām vērtībām, viena no tām ir ģimenes vērtība. Tomēr valdības sfērā un pat Latvijas presē izskan dažādi pretrunīgi viedokļi, kas liek pārdomāt un uzdot jautājumu, kādas tad īsti ir Latvijas pamatvērtības? Vieni lielu uzmanību vērš uz konservatīvismu citi uz liberālismu, kā Jums šķiet kādas ir Latvijas virzības tendence?

Jānis Rožkalns: Tādā gadījumā apskatīsim, ko nozīmē vārdi KONSERVATĪVISMS un LIBERĀLISMS.
Tā kā latviešu tautas absolūtais vairākums ir kristīgās pārliecības nesēji, kas iestājas par garīgām un ģimeniskām pamatvērtībām, tad vispirms atbildēsim uz jautājumu – kas ir KONSERVATĪVISMS? Līdz ar to formulēsim arī atskaites punktu, kas palīdzēs izvērtēt tādu, mūsu valstī salīdzinoši jaunu, parādību kā liberālisms un tā sekas uz sabiedrību. Kas tad ir konservatīvisms? Vai tas nozīmē „no dzīves atpalicis”, kā šodienas sabiedrībā daudzi liberālie mēdiji cenšas to pasniegt, vai arī tā ir palikšana pie gadu tūkstošus izturējušām un pārbaudītām pamatvērtībām?
Būt konservatīvam nozīmē – palikt pie pamatpatvērtībām. Lūk, kā konservatīvismu skaidro vārdnīcas: „Konservatīvisms (lat. conservativus – tāds, kas sarga) ir prāta ievirze, tai raksturīga uzticība tradīcijām, stabilitātei un kārtībai.” „Konservatīvisms ir dzīves pozīcija, kura balstās uz tradicionālām vērtībām, tādām kā ģimene, tikumība, reliģija, nācija, un piesardzīgi vai negatīvi izturas pret jaunām, mirkļa un kaislību diktētām, pseido-brīvībām.”
„Abstraktu, mehānisku sabiedrības un valsts uzbūves principu vietā tiek likta dzīvības pilna, daudzveidīga vienotība, kas orientēta uz sabiedriskās dzīves tradicionālo pamatu saglabāšanu un aizsardzību.. Konservatīvisms savā politiskajā ideoloģijā balstās uz reliģiju, kas veido cilvēku kopdzīves garīgo pamatu ģimenē un valstī. Viens no konservatīvisma centrālajiem elementiem ir Tradīcija, tā iemieso pagātnes pieredzi un gudrību. Tradīcija arī nodrošina stabilitāti, radot sociālās un vēsturiskās piederības izjūtu.”
Un tā, visas šīs konservatīvās dzīves pozīcijas un kvalitātes – tradīcija, pagātnes pieredze un gudrība, reliģija, tikumība un ētika – kā balsta kolonnas kopā veido CILVĒKA MORĀLI.
Tādēļ šīs vērtības tiek sauktas šajā cēlajā vārdā – PAMATVĒRTĪBAS!
Konservatīva prāta ievirze veido cilvēkam saistošu sabiedriskās apziņas formu, kurā var izdalīt divus galvenos postulātus – morāle un tikumība, kuri gan lielā mērā pārklājas un nav atdalāmi viens no otra. Tā kā šīs 2 māsas, tikumību un morāli, mūsu valsts elite ir pamanījusies saslēgt važās, tad tieši šis, manuprāt, ir šodienas ekonomiski politiskās katastrofas iemesls. Morālai audzināšanai ir bijusi nozīmīga loma visās sabiedrībās. Jo vecāka ir nācija, jo stiprāki mēdz būt tās tikumi, un jo augstāk tiek turēts tikums tautā, jo reālāka ir tās pastāvēšanas ilgtspēja. Tikums vienmēr būs saistīts ar attīstību un morālo veselību, gan indivīda, gan sabiedrības, gan valsts, gan civilizācijas.

Spektrs.com: Vai Jūs varētu, lūdzu, vairāk paskaidrot postulātu nozīmi- morāle un tikumība, Latvijas nākotnes perspektīvā?

Jānis Rožkalns: Tā kā sabiedrības un valsts pamats ir ģimene, ir svarīgi apzināties, ka stabilai ģimenei, kurā veiksmīgi var veidoties valsts nākotne – veselīgi bērni, vienīgais pamats var būt tikai – tikumība. Latviešu folklorā tikums ir saistīts ar balto – skaidrības un tīrības krāsu. Baltais izsaka īpašas attiecības ar pasauli, kas iekļauj sevī labvēlību, saskaņu, sirsnību, tuvību, krietnumu, sirdsskaidrību, šķīstību un ticību.
Tie ir savdabīgi cilvēku dzīves svētki, kas īpaši izcelti arī mūsu tautas tradīcijās.
„Balta nāca tautumeita, kā ar sniegu apsnigusi.
Nav ar sniegu apsnigusi – nāk ar savu TIKUMIŅU.”
Jau Atēnu filozofs Sokrāts apgalvoja, ka nav šķirama gudrība no tikumības, un viņš tikumību nostādīja savas filozofiskās domas centrā. Taču jau tad Atēnu valstsvīriem Sokrāta darbība tik ļoti nepatika, ka, apsūdzot viņu bezdievībā un jaunatnes samaitāšanā(!!?), filozofam piesprieda nāves sodu…
Tikumība ir galvenā balsta kolonna, uz kuras, kā uz klints, IR JĀBALSTĀS (!!) visai mūsu dzīves celtnei un tā ir neatņemama latviešu nācijas pastāvēšanas būtība. Ja mēs to pazaudēsim, tad tautas bojā eja ir nenovēršama. Tā kā šīs vērtības šodien ir īpaši apdraudētas, mūsu iedrošinājumam vēl daži pasaules dižgaru citāti:
Dirkheims: Tikumība ir obligātais minimums un skaudra nepieciešamība, tā ir dienišķā maize, bez kuras sabiedrībai neizdzīvot.
Džefersons: Es piekrītu domai, ka cilvēku vidū eksistē dabīga aristokrātija. Tās pamatā – tikumība un talants.
Helvēcijs: Tikumība – ir gudrība, kas piespiež saskaņot jūtas ar prātu un patīkamo ar pienākumu.
Hēgels: Tikumība ir gribas saprāts.
Šovs: Tikumība nav kaislību neesamība, bet vara pār tām.
Tolstojs: Cilvēka tikumiskā pakāpe ir norāde uz viņa patiesuma pakāpi.

Spektrs.com: Tagad mums ir skaidrs vārda konservatīvisms nozīme, vai mēs varētu pāriet pie vārda liberālisms izskaidrošanas?

Jānis Rožkalns: Izteikšu dažas domas par to. LIBERĀLISMS kā politiska ideoloģija plašu popularitāti ieguva 18.gadsimtā. „Liberālisms tiecās atbrīvot sabiedrību no valsts uzraudzības un kontroles sistēmas, un tā ievirzi kopsavilkumā izteica slavenais lozungs laissez faire – atstājiet cilvēkus savā ziņā, lieciet viņus mierā ekonomiskajā darbībā, reliģiskajā jomā, domāšanā un kultūrā, visā darbībā, kas ir viņu pašu dzīves piepildījums.” ² Par šīs jaunās pasaules tendences spilgtu iezīmi kļuva trūkumā un postā dzīvojošās darba tautas masu dzīves līmeņa celšanās. Un tas, protams, bija apsveicami. Bet, tā kā liberālisma pamatā nav bijušas kādas konkrētas vispārcilvēciskas vērtības, tradīcijas vai reliģiski motīvi, un tas ir veidojies kā protests, tad liberālismam vienmēr bijusi raksturīga sazarotība, nepārtraukti veidojoties arvien jauniem dažnedažādiem novirzieniem. Arī mūsdienu liberālismam, jeb neo-liberālismam, ir izveidojusies sava, jauna, īpatnēja seja. Manuprāt, liberālisma nometnē liktenīga traģēdija notika 1973. gada vasarā, kad Amerikas Psihiatru Asociācijai (jeb APA) tika salauzts mugurkauls, un tā bez jebkāda racionāla un zinatnē balstīta pamata nobalsoja par homoseksualitātes kā diagnozes izņemšanu no slimību reģistra.

S: Iespējams, ka Latvijā nav pietiekami liela uzmanība veltīta vārda liberālisms nozīmei, jo bieži vien mēs lietojam svešvārdus pat neizprotot vārda jēgu un aizstāvam kādu pozīciju, nezinot tās patieso izcelsmi, piemēram, šajā gadījumā.

J. R.: Var tikai pabrīnīties, ka Latvijas žurnālisti, mēdiji un politiskā elite nekad nav centušies tautai komentēt šo dramatisko faktu. Piemēram, Doktors Kristels R.Vonholds, kurš nopietni pētījis homoseksuālistu ofensīvu savā grāmatā „Cilvēks un dzimums. Homoseksualitāte un ceļi tās pārvarēšanai” /1998./ raksta sekojoši: „Lai varētu izprast APA rīcības motīvus, ir jāatgriežas 60-70.gadu politiskajā vidē. Toreiz tika apšaubītas visas tradicionālās vērtības un uzskati. Tas bija laiks, kad notika dumpis pret jebkādu veidu autoritātēm. Jaunatne vairs nevēlējās ticēt “speciālistiem un ekspertiem”. Šādos apstākļos neliela, radikāli noskaņota amerikāņu homoseksuālistu grupa izvērsa politisku, labi apmaksātu kampaņu, ar mērķi atzīt homoseksuālismu par normālu alternatīvu dzīves veidu. Un viņiem patiešām izdevās gūt virsroku komitejā, kas nodarbojās ar APA “Statistikas un Diagnostikas rokasgrāmatas” pārskatīšanu. Piekāpjoties uz viņiem izdarītā spiediena priekšā, nākamās, 1971.gadā notikušās APA konferences organizētāji piekrita izveidot komisiju nevis homoseksuālisma jautājumā, bet gan no homoseksuāļiem. Programmas priekšsēdētāju brīdināja, ja gadījumā komisijas sastāvs netiks apstiprināts, tad šie aktīvisti izjauks visas sekcijas sanāksmes. Un tā, 1973. gada maijā īsajā noklausīšanās laikā, kam sekoja lēmuma pieņemšana, homoseksuālisti psihiatrus pašus apvainoja “freidiskās novirzēs”. Neskatoties uz to, ka tikko kā ASV Sabiedrības Veselības Aizsardzības Komiteja bija sagatavojusi atskaiti jautājumā par homoseksuālismu ar secinājumu, ka – “Homoseksualitāte ir slimība.” Tomēr… draudu priekšā APA nobalsoja par homoseksuālisma atzīšanu par normālu parādību, un tas notika nevis zinātnisku pierādījumu, bet politiskas ietekmes dēļ. Toreiz, gluži tāpat, kā tagad, nebija nekādu zinātnisku argumentu un klīnisku liecību, kas attaisnotu šādu pozīcijas maiņu attiecībā uz homoseksuālismu.”
Šo skarbo patiesību iespējams izlasīt grāmatā „Zēnu audzināšana”, kuras autors ir ASV lielākā autoritāte ģimeņu problēmās, psiholoģijas doktors, bijušais Baltā nama eksperts Džeimss Dobsons, kā arī daudzos citu autoru darbos.
Līdz ar diagnozes svītrošanu, pirmkārt, šai cilvēku grupai tika liegta medicīniskā palīdzība, tā vietā pasludinot viņus par jaunu elitāru kopienu, kas nu tiek pasaulē atbalstīta ar miljardos rēķināmām summām. Otrkārt, tā nu jau gadu desmitiem kā spēcīga kustība ar mērķtiecīgu politisko ietekmi kā ledlauzis tiek virzīta liberālisma priekšgalā, ar mērķi sagraut konservatīvās un ģimeniskās pamatvērtības visā Rietumu pasaulē.
Traģiski, bet liberālā nometne ir tik nešķirami saaugusi ar šo jauno ideoloģiju, ka arī Latvijā tā vienbalsīgi atbalsta šo demagoģisko, uz degradāciju vērsto jaunveidojumu un izliekas, ka viss ir kārtībā. Neaptverami, bet šos melus šodien par patiesību pieņēmusi gandrīz visa Eiropa, valdību un prezidentu līmenī.

Mg.sc.pol., RSU socioloģijas programmas doktorante, Sabiedrības integrācijas politikas departamenta vecākā referente Tatjana Hanova: „… šodien liberālisms ir kosmopolītisks, tāds, kas uzbrūk tradicionālajām vērtībām (ģimene, tauta, valsts, tikumība) un pārvērtē visas vērtības, t.i. – vērtību relatīvisms. Līdz ar to mūsdienu liberālisms cenšas noārdīt visu to, kas nacionālismam savukārt ir svēts”.

Spektrs.com: Cik tālu ir nonācis liberālisms Latvijā?

J. R.: Mūsu situāciju ļoti trāpīgi apraksta viens no liberālisma pārstāvjiem – Dr.art. Deniss Hanova „Sorosa fonds ir Latvijas liberālisma versija…” un šo ideoloģiju jau daudzus gadus izplata Sorosa fonda struktūras (skat. shēmu), balstoties uz Džordža Sorosa uzskatiem, kurš noraida visu konservatīvo vērtību komplektu – tradīciju, pagātnes pieredzi, reliģiju, morāli un tikumību, to vietā noliekot juristu formulētas cilvēktiesības ar atslēgas vārdiem – multikultūra, cilvēktiesības, minoritāte, tolerance un iecietība.
Vienlaikus, sabiedrībai to neprasot, paslepus, patvarīgi un mērķtiecīgi tiek pārdefinētas mūsu pamatvērtības, un Saeimas apakškomisijās pēdējo 5 gadu laikā jau iedabūti vismaz 15 homoseksuālisma ideoloģiju atbalstoši likumprojekti. Tādi jēdzieni, kā: tikumība, godprātība, garīgās un nacionālās vērtības, nav atrodami ne pēdējo gadu izglītības programmās, ne R.Ķīļa vadībā sagatavotajā „Latvijas Ilgtermiņa Stratēģija 2030”, kam būtu jānosaka Latvijas virzībā turpmākos 20 gadus(!). Nepārprotami, ar to iznīcinot mūsu tautas organisma aizsardzības sistēmas. Lieki teikt, ka tas viss tiek darīts ne-demokrātiskā ceļā, klaji ignorējot mūsu tautas konservatīvo pārliecību un gribu.

S: Kā mēs varam līdzēt?

J. R.: Šodien, kā vēl nekad, ir ārkārtīgi svarīgi drosmīgi atjaunot mūsu konservatīvo pamat-vērtību definīcijas un likt tām plaši izskanēt sabiedriskajā telpā!

Spektrs.com: Varam tikai pievienoties un aicināt arī mūsu lasītājiem būt aktīviem un savlaicīgi reaģēt uz notiekošiem procesiem, ziņot, komentēt, runāt un nestāvēt malā, jo tikai kopā mēs varam izdarīt daudz. Vienotībā ir spēks! Zināšanās un ticībā, mums ir klāts ceļš uz uzvaru un mūsu Latvijas atmodu. Novēlot to mums un Jums un cerot uz sadarbību arī nākotnē. Paldies par interviju.

Mēs esam aplūkojuši tēmu: Kas notiek ārpus laika? Šoreiz izskatīsim šo jautājumu detalizētāk.

Einšteina speciālā relativitātes teorija skan: nekas nevar pārvietoties ātrāk par gaismas ātrumu, kur nu vēl, kustības vai informācijas pārraidīšanas iespējamība virsgaismas ātrumā. (Virs-gaismas kustība — tā ir kustība, kas ir lielāka par gaismas ātrumu.) Postulātu apstiprina atpazīstamais vienādojums E=mc2. Masa un enerģija ir ekvivalentas. (Ja, lietojot enerģiju, mēģina kaut ko paātrināt – vai tā būtu daļiņa vai kosmosa kuģis -, tā masa pieaug, līdz ar to kļūst grūtāk piešķirt vēl lielāku paātrinājumu. Paātrināt daļiņu līdz gaismas ātrumam būtu neiespējami, jo tas prasītu bezgalīgu enerģijas daudzumu.)
Kembridžas profesors Īzaks Ņūtons pierādīja, ka fizikālie likumi darbojas gan uz Zemes, gan arī uz planētām, apstiprinot domu, ka Debesu pasaule neatšķiras no Zemes pasaules. Visu cieņu Ņūtonam un Einšteinam, bet, kas būtu, ja?..

Gaismas ātrums nav absolūta konstante

Laiks: Dievs radīja Pasauli 6 dienās un tas nav vienkāršs nosacījums. Mūsu Visuma dzīves sākuma etapā gaismas ātruma konstantes nozīme bija ievērojami lielāka, nekā pašlaik. Attiecīgi kustība, jeb informācijas pārraidīšana sākotnēji varēja būt nozīmīgi lielāka nekā mūsdienu gaismas ātrums.

Balstoties uz pētījumiem, kurus veikuši laicīgie mūsdienas zinātnieki, (jo kreacionisti uzskata, ka Visuma vecums ir daudz mazāks), secinājuši, ka Visuma vecums ir apmēram četrpadsmit miljardu gadu, bet daži attālie astronomiskie objekti sasniedz divsimt miljardu gaismas gadu, bet, piemēram, pēc 300 tūkstošiem gadu pēc Lielā Sprādziena (Radīšanas akta) tās izmēri jau pārsniedza desmit miljardu gaismas gadu. Tātad ātrums kosmosā ir neizsakāmi lielāks, nekā gaismas ātrums.

Turklāt portugāļu 40 gadus vecais Londonas Karaliskās koledžas fizikas profesors João Magueijo ir izvirzījis hipotēzi, ka gaismas ātrums, kas mūsdienās tiek uzskatīts par nemainīgu vērtību, patiesībā ir mainīgs. Magueijo jauno teoriju, nosaucis par mainīgā gaismas ātruma teoriju (VSL). Tā ir alternatīva Visuma izplešanās teorijai. VSL teorijas pamatā ir pieņēmums, ka agrīnajā Visumā gaismas ātrums ir bijis par aptuveni 60 vienībām lielāks, nekā mūsdienās, kā arī gaismas ātrums ir atkarīgs no enerģijas vai no laika un telpas. Magueijo VSL teorija pilnībā izmainītu priekšstatus par Visumu. Un atrisinātu daudzas kosmoloģijas problēmas un iespaidotu kosmiskos ceļojumus, izpratni par melnajiem caurumiem, laika izplešanos un stīgu teoriju. Jāpiebilst, ka pirmo reizi VSL ideju izvirzīja Kanādas zinātnieks Džons Mofats 1992. gadā.

Ņemot vērā, Bībelē teikto, ka Zemes radīšanas laikā, tās magnētiskais lauks bija daudz lielāks, nekā pašreiz un, ka pirmie cilvēki uz Zemes, tas ir Ādams un Ieva izmantoja savas smadzenes 100% un augumā bija lielāki par šī laika iedzīvotājiem, tad kas mums liek domāt, ka viņi nevarētu pa Zemi pārvietoties daudz ātrāk, par mūsdienās dzīvojošajiem, izmantojot gaismas ātrumu vai pat virsgaismas ātrumu? Jo viņi taču dzīvoja mūžībā, nevis mums ierastā 24 stundu ierobežotā laikā, kas kļuva aktuāls pēc ūdens plūdiem.

Atkarībā no vakuuma īpašībām

Speciālā Relatīvā Einšteina teorija, piemēram, nepostulē kādu konkrētu nozīmi gaismas ātrumam. Vakuumam, kura enerģija ir mazāka par parastā fizikālā vakuuma enerģiju, gaismas ātrumam jābūt lielākam, bet signālu pārraides maksimāli pieļaujamais ātrums tiek noteikts ar negatīvās enerģijas maksimāli iespējamo blīvumu. Viens no tādiem vakuuma piemēriem ir Kazimira efekts, kas rodas šauro spraugu un kapilāru izmēros (diametros) līdz desmitu nanometru (nanometrs ir metra miljardā daļa, vai arī tas ir apmēram simtreiz lielāks par tipiskā atoma) izmēriem.

Eksotiskā matērija

Visums sastāv no dažādiem komponentiem. Astrofiziķi ir teikuši, ka tas, ko redzam – zvaigznes, miglāji, galaktikas, ir redzamā viela, un tās starojums neaizņem vairāk par 10% no Visuma sastāva. 90% ir tā sauktā tumšā matērija jeb eksotiskā, kurai nav mijiedarbības ar redzamo vielu. Tātad Visumā ir vairāk enerģētiskā forma nevis vieliskā.

Daudzi mūsdienu zinātnieki piedāvā izmantot „eksotiskās matērijas” negatīvo enerģiju, kas ir relatīva fizikālajā vakuumā, piemēram, Kazemira vakuums.
1994.gadā Migels Alkuberre piedāvāja izmantot virsgaismas kustībai piemērotu dzinēju „vērp –dzinēju„ (hronoloģiskās secības aizsardzības likums – fizikas likumi sadarbojas tā, lai neļautu makroobjektiem ceļot laikā. Vērp-dzinējs ļautu pārkāpt šo principu.) Dzinējs, varētu paplašināt Visuma telpu kosmiskā kuģa aizmugurē un priekšpusē sašaurināt.

Eksotiskās matērijas pētīšanā nākas secināt, ka gaismas ātrums sākotnējā Visuma vakuumā bijis bezgalīgi liels.
Piemērs. Hiper-telpas vakuums ir sākotnējā vakuuma pāriešanas forma. Dabiski, ka hiper-telpas vakuuma gaismas ātruma konstante vakuumā ir variatīva un tiecas uz bezgalību.

Interesanti, ka saskaņā ar kvantu nenoteiktības principu, relatīvā kustībā pārvietojoties daļiņa ar nelielu varbūtību var būt atklāta jebkurā punktā ar nelielu intervālu kustības virzienā, tas ir jebkurš fotons ar ne-nulles varbūtību spēj kustēties ātrāk vai lēnāk, nekā gaismas ātrums pat mūsu fizikālā vakuuma nosacījumos. Bet, kas būtu, ja šādu eksperimentu mēs spētu veikt atklātā kosmosā? Rezultāti noteikti būtu pārsteidzoši un mums nāktos secināt, ka gaismas ātrums ir ierobežota vienība.

Elektromagnētiskā izstarojuma izplatīšanās fāžu ātrums fizikālajā vidē, kā likums, ir zemāks nekā gaismas ātrums vakuumā; fāžu ātruma novirzes pakāpe attiecībā pret gaismas ātrumu paužama gaismas laušanas rādītājā.

Fāžu gaismas ātruma pazemināšanās gadījumā vidē, salīdzinot ar ātrumu vakuumā ir superpozīcijas principa izejošās gaismas viļņa rezultāts, kas inducējas ar izejošā lādiņa viļņa elektriskā lauka svārstībām vidē; izplatīšanās gadījumā rezultatīvā viļņa fāze vidē sajaucas attiecībā pret fāzi, kura būtu izejošā viļņa fāze neesošā vidē. Jāatzīmē, ka elektromagnētiskā lauka visi komponenti izplatās ar gaismas ātrumu vakuumā, kuru noteic integrālie Maksvela vienādojumi.

Daļiņas, kurām piemīt masa, var kustēties ar jebkuru ātrumu, kas ir zemāks nekā gaismas ātrums vakuumā, ieskaitot ātrumu, kas pārsniedz fāžu gaismas ātrumu dotajā vidē. Tādā kustības ātrumā rodas Čerenkova starojums, jeb efekts.

Secinājums: zinātnieki un viņu veiktie eksperimenti pagātnē un tagadnē attiecībā par šo tēmu, liek domāt, ka uz Zemes veiktie pētījumi, kas cenšas atrisināt kosmosa problemātiku, nespēj sniegt pareizus un efektīvus rezultātus, jo ir ierobežoti laikā un telpā un t.t. Bet neskatoties uz traucējošiem faktoriem, zinātnieki izdara pētījumus, kas liecina par to, ka gaismas ātrums nav absolutā konstante.

Foto: No Valentīna personīgā arhīva. Valentīns ar ģimeni

Valentīns Gromovs ir uzņēmējs Ventspilī un trīs bērnu tēvs. Nodarbojas ar nekustāmo īpašumu apsaimniekošanu, ēku nojaukšanu un labiekārtošanas darbiem. Valentīns ir arī dedzīgs evaņģēlists. Viņa aicinājums ir dibināt un stiprināt draudzes. Raksta autors un draudzes „Dzīvības avots” kalpotājs stāsta par piedzīvoto uzņēmējdarbībā un iedrošina mūs nenolaist rokas un paļauties uz Dievu vēl vairāk.

No firmas dibināšanas bija pagājis ievērojams laiks un kādu dienu pa telefonu tika pieteikta Valsts ieņēmumu dienesta pārbaude, kurai jānotiek pēc plāna pirmajā gada pusē. Tobrīd uzņēmuma finansu situācija nebija nekāda spožā. Vēl jāmaksā privatizācijas maksājumi par ēku.
Saņēmis šo ziņu biju nedaudz noskumis. Visi uzņēmēji, ar kuriem iznākot saskarties aprunājos ,vienā mēlē stāstīja savas piedzīvotās pārbaudes, kurās tika uzlikti lieli uzrēķini par dažādiem atklātiem pārkāpumiem, citam 8,citam 12,un pat 20 tūkstoši. Mani mierinot viņi teica, ka tas ir valsts rekets, neizbēgams, lai tikai sagatavojos, un lai aizeju pēcāk sarunāt maksāt atliekot maksājumus, tos nomaksājot pakāpeniski vairāku gadu laikā. Un kā nē, ja pa šiem gadiem nodokļu likumi un tos reglamentējošie noteikumi tika mainīti teju vai katru dienu. Tur komats par daudz, tur par maz. Ja tu nopietni strādā, tad nevari visam izsekot līdz. Un arī grāmatvedēm tas gandrīz nav iespējams.
Jutos diezgan nospiests, jo sapratu ja tā notiks, tad visam strīpa pāri, un var iznākt sākt no jauna. Lūdzu DIEVU un nēsāju šo smagumu sevī augu dienu. Vakaros ar to gāju gulēt un no rīta modos par to domādams. Bija dienas, kad līdz 10.00 izdarījis rīta darbus atmetu visam ar roku, devos mājās, kur tobrīd varēju pabūt viens, sēdēju lasīju Bībeli, pārdomāju, lūdzu DIEVU.
Tā pagāja kādas 2 nedēļas. Pats neapzinoties tādā veidā biju sācis gavēšanu DIEVA priekšā.
Kādu rītu klājot gultu man atnāca domās Rakstu vieta, kuru zināju no galvas, un kur tā atradās. “No bērnu un zīdaiņu mutes Tu esi izveidojis pretspēku saviem ienaidniekiem.” (Ps.8:3) Uzreiz sakumā domās noteicu: “Jā laba rakstu vieta.” Mierīgi turpināju klāt gultu tālāk .Bet šī doma atnāca no jauna, un pēkšņi es sapratu DIEVS runā. Nu es vairs gultu neklāju, bet paķēris Bībeli atradu šo rakstu vietu un to izlasīju. …? Uzrunāju DIEVU-”Tēvs, ko Tu man ar to gribi pateikt. Saņēmu jaunu Rakstu vietu. Šoreiz Jaunajā derībā-”No bērnu un zīdaiņu mutes Tu sev slavu sagādājis.” Saliku tās abas kopā un saņēmu atziņu, ka mana slavēšana ir pretspēks maniem ienaidniekiem, jo mēs esam Kristū, un mūsu ienaidnieki ,mūsu problēmas ir arī Viņa ienaidnieki. Jautāju ko tālāk, un saņēmu garā paskaidrojumu, ka man jāsaņem vārds (REMA),un tajā jāsāk DIEVS pagodināt paaugstinot(slavējot)šo vārdu.
Kad vakarā devos mājup no darba, uz ielas uzdevu DIEVAM jautājumu: “Bet kā lai to atrod, kur šajās 66 Bībelē apkopotajās grāmatās, lai to atrod?” Ejot tālāk nedaudz aizdomājos par situāciju, un nonācu pie dzirdētajiem vārdiem “valsts rekets”. Pag, pret reketu DIEVS man runāja (91.Ps.) Pārgājis mājās tūlīt to atšķiru un sāku lasīt. Man iezīmējās (it kā izcelts-tumšāk uzdrukāts būtu)vārdi: “Kritīs tev blakus tūkstoši un desmit tūkstoši tev pa labo roku, bet tev tas netuvosies.” Iegājis vannas istabā, sāku lūgt ieliekot šo lūgšanā. Sākumā pat bija šos vārdus grūti izrunāt, it kā kāds stāvētu pretī, un izsacītie vārdi pret to atsitoties nāktu atpakaļ,bet tad pamazām kļuva vieglāk un vieglāk.
Otrā dienā atrodoties birojā, kurš mums kopējs vairākām firmām, un kur tobrīd bija cilvēki arī no citurienes, kāds man līdzjūtīgi pavaicāja, kā man ar to ieņēmuma dienesta pārbaudi. Jau vēru vaļā muti, kā gribējās ko pateikt un paraudot līdzi par apstākļiem, netaisnību…
Sadzirdēju garā: “Vai nu tu paaugstini apstākļus, vai atnes godu īstenības patiesības vārdam no DIEVA. Izšķiries tagad uzvara vai zaudējums. Un kaut tobrīd atrodoties starp daudziem cilvēkiem, kuri DIEVU tā nepazina, vai vispār nepazina, izšķīros un skaļi atbildēju- “Kritīs man blakus tūkstoši un desmit tūkstoši man pa labo roku, man tas netuvosies. “Birojā pēkšņi bija iestājies klusums, visi izbrīnīti vērās manī. Paskaidroju, ka man ir Tēvs debesīs, un man nebūs tā kā man visi pravieto uz priekšu. Tad kāds teica: “Nu Valentīn tas jau par daudz,…”, ka tik fanātiski DIEVAM nav ko ticēt. Aizdegos vēl vairāk un teicu: “Jūs redzēsiet, un es jums vēl liecināšu par to. Vēlāk pa dienu garā saņēmu vēl uzrunu: “Cik tu būtu ar mieru samaksāt par auditu, ja to veiktu kāds auditors? Un cipars, kurš man nāca prātā Ls 450.
Tālāk apstākļi kārtojās (tika sakārtoti-domāju DIEVA eņģeļu-kalpotāju garu, kuri izsūtāmi kalpošanai to labā, kuriem jāmanto pestīšana darbs-Ebr1) pavisam intresanti). Laikam ejot pa telefonu vairakkārt saņemu uzaicinājumu aizvest pārbaudei dokumentus uz VID, uz ko laipni pavaicāju, vai tas man obligāti jādara (papīru daudz, benzīns arī maksā). Atbildēs nedaudz minstinoties dzirdēju, ka obligāti jau neesot, labi atbraukšot paši.
Bet reizi pa reizei kādu apstākļu dēļ brauciens tika atlikts. Mums citās esošās firmās tā nebija gadījies. Tuvojas pusgada noslēgums, VID-ā bija sācies atvaļinājuma laiks, un pēc 2 nedēļām jāsāk 2.pusgada pārbaužu plāna īstenošana. Un, tad kādas meitenes no VID atbrauca. Pārbaude bija samērā īsa, virspusēja. Saņēmu uzrēķina aktu, lai ar to iepazītos, un pēc tam aizbraucot uz VID parakstītu. Jāmaksā tikai 950Ls. Kad satiku trepēs bijušo kolēģi, kura uzņēmums bija 1.stāvā,viņš pajautāja, kā beigusies pārbaude. Uzzinājis noteica, ka es sausā esmu no ūdens izgājis. Kad pateicu, ka man no DIEVA ir cits, mazāks cipars dots, kuru maksāt, viņš noteica, vai man visi mājās, ka vēl domāju kasīties, lai samaksāju un viss. Uzgāju savā kabinetā, un atvēris aktu sāku pētīt atklātos pārkāpumus, tos salīdzinot ar maināmo lapu likumu grāmatā rakstīto. Jā, pareizi ir pārkāpums, jāmaksā. Ņēmu nākošo, atkal fakts, bet, pag, kas te?! Neliela VID iekšējā instrukcija, kurai domāju tur nemaz nevajadzēja būt, un kurā teikts, ka ja šis pārkāpums izdarīts maksājot caur banku, tad soda naudu neiekasēt, izteikt tikai brīdinājumu.
Ierodoties VID-ā turēju to rokās kā karogu un sāku pierādīt savu. Viegli negāja, bet saruna beidzās ar man labvēlīgu risinājumu, kur soda nauda tika pārrēķināta to ievērojami(gandrīz uz pusi) samazinot. Bet tik un tā no saņemtā cipara vēl šķīra kāda summa. Apsēdies vēlreiz pie (nu jau parakstīta) akta, nācu DIEVA priekšā, un vēlreiz sāku pārskatīt papīrus. STOP, kas tad tas, te taču rakstīts, ka kādu citu nodokli esmu pārmaksājis(kaut zinu, ka neko lieku maksājis nebiju) par Ls 80 (par tik mazāk jāmaksā uz priekšu).Ātri paķēris kalkulatoru izdarīju aprēķinu un no prieka palecos. Rezultāts bija precīzi Ls450.Noskrēju lejā kopējā biroja telpās un skaļi visiem tur esošiem teicu-”Tagad skatieties kāds ir mans DIEVS, mans debesu Tēvs…”

Foto: Armands Ābelītis – uzņēmējs un raksta tulks ar Sergeju Terehovu.

Vispirms par Sergeju. Sergejs Terehovs ir trīs bērnu tēvs, mācītājs un uzņēmējs Vladivostokas miljonārs. Ar biznesu viņš ir uz „Tu” jau no 12 gadu vecuma, nodarbojoties ar basketbolu viņam bija izdevība braukt uz dažādām valstīm, tad arī pamanīja, ka citur uz dažādām precēm ir zemākas cenas, nekā viņa dzimtajā pilsētā Čerepovecā, tāpēc viņš sāka uzpirkt vairumā košļenes un dažādus citus sīkumus un pārdot tās par augstāku cenu savas pilsētas vietējiem iedzīvotājiem. Kā viņš pats saka, bērnībā nodarbojās ar „spekulāciju”, kaut arī lietas gāja veiksmīgi, Sergejam nācās uztraukties arī par to, ka par tāda veida spekulācijām sēdināja cietumā, bet par laimi viņš no tā tika sveikā.
19 gadu vecumā, kādu reizi izejot no restorāna alkohola reibumā, viņš uzdeva sev jautājumu, kas ar viņu notiks, kad nomirs. Tā lēnā garā virzoties uz mājām ieraudzīja autobusu uz kura bija filmas reklāma „Jēzus no Nācaretes” un viņš aizgāja uz filmu, pēc tam nožēloja grēkus un nodeva savu dzīvi Dieva rokās.
Tagad viņš daudzu gadu garumā nodarbojas ar metāllūžņu biznesu. Uzpērk metāllūžņus, pārstrādā tos un pārdod „Severstal” kompānijai, kas ir viņa lielākais partneris, aiz tās seko ārzemju firmas.
Sergejs īpaši atbalsta dažādus labdarības projektus. Viņš finansē bērnu patversmi un par savu naudu uzcēlis namu 15 bērniem. Viņa mērķis ir, lai bērni patversmē dzīvotu tikpat labi, kā viņa paša bērni. Nams ir nodrošināts ar aparatūru, saunu, sporta zāli un sakņu dārzu. Labdarībā ir iekļauts arī palīdzība bezpajumtniekiem apgādājot apmēram 160 cilvēkus dienā ar siltu ēdienu, palīdz atjaunot dokumentus un atrast darbu. Sergejs apgādā arī cietumniekus ar medicīnisko palīdzību, ārstējot cietumniekiem zobus, jo tāds pakalpojums bez maksas viņiem zonā nav pieejams.
Sergejs labprāt  padalīsies ar veiksmes noslēpumu.

Novērojot veiksmīgus un lielus cilvēkus, es domāju, kādā veidā viņi ir veiksmīgi un analizējot šo jautājumu, es nācu pie slēdziena, ka nekāda naudas summa mani nespētu padarīt laimīgu un veiksmīgu, jo par cik esmu uzņēmējs, tad kā jau biznesā tas notiek, ka ieguldot naudu uzņēmējdarbībā naudas nekad nepietiek. Un Bībelē uzdūros uz vārdiem, kurus saka Timotejs: „Esi apmierināts un godīgs”. Pārdomājot šos vārdus es nācu pie slēdziena, ka es vienmēr esmu ar kaut ko neapmierināts, kaut arī esmu turīgs uzņēmējs. Es biju neapmierināts ar savu valdību, darbiniekiem un privāto dzīvi.

Kurnēšana
Kāds draugs man teica, vai tu zini kāpēc pasaulē ir tik daudz neapmierinātu cilvēku? Viens no svarīgākiem iemesliem ir tāpēc, ka viņi kurn. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc Izraēlas tauta nespēja ieiet apsolītajā zemē, viņi nepārtraukti ceļa laikā bija ar kaut ko neapmierināti, viņi kurnēja un pat bija gatavi nogalināt savu „ganu” Mozu, jo uzskatīja viņu par visu nelaimju nesēju un nemanīja, ka visa vaina ir viņos pašos.

Dievs ienīst kurnēšanu!
Vēlāk mēs lasām, ka Dievs teica Mozum, ka Viņš likvidēs visu tautu un sāks veidot cilvēci no Mozus, bet Mozus aizlūdza par savu tautu un Dievs apžēlojās.
Otra lieta, ko es saskatīju, ka tad, kad mēs kurnam, tad zaudējam enerģiju. Un sirgstam ar nervu slimībām.
Treškārt, kurnēšanas rezultātā, Tu kļūsti kā tējkanna ar vāciņu, kas vārīšanas laikā visu laiku trīc. Cilvēki sāk no Tevis izvairīties un nevēlas ar Tevi ielaisties biznesa sakaros.
Es sapratu šīs lietas un pārstāju pat vārdos izteikt negatīvas lietas. Tajā vietā es sāku aizlūgt par valdību, prezidentu, mēru un citiem. Tādā veidā sāku saskatīt lūgšanas augļus.
Novērojot veiksmīgu uzņēmēju, (neatkarīgi no tā, vai viņš ir ticīgs vai nē), personīgo dzīvi es ievēroju, ka viņi nekurn. Viņi netiesā savu tuvāko. Es pazīstu personīgi kādu miljardieri un kad ar viņu tiekos es ievēroju, ka viņš nekad nevienu neapsūdz, netiesā savus pārdarītājus un nekurn.

Godā savus vecākus!
Vēl viens svarīgs moments, ko es ievēroju veiksmīgu cilvēku dzīvēs, tas ir, ka viņi ciena savus vecākus. Viņi rūpējās un apgādā tos. Un interesanti, ka arī Bībelē ir teikts: godā savus vecākus, tad tev būs ilgs mūžs.
Piemēram, tu teiksi, kāds ir sakars starp manu vecāku cienīšanu un uzplaukumu biznesā? Ir tiešs sakars. Dievs tā ir noteicis un es tam ticu. Pavērojiet Kaukāzu iedzīvotājus, viņu mūžs ir lielāks un dzīvo labvēlīgos apstākļos. Neskatoties uz kara darbībām. Kāpēc tas tā ir? Jo viņiem no bērnu kājas iemācīts godāt savus vecākus, viņi rūpējas par tiem un klausa. Viņiem ir ciešas attiecības starp radiem un dzīvo draudzīgi. Kaukāzā nevar pat iedomāties, ka varētu pacelt roku pret savu tēvu vai aizvainot māti, tad drīzāk viņu pašu nogalinās par tādu rīcību.
Pavērojiet Japānu, arī tur cilvēki ilgi dzīvo, tādēļ, ka dziļi ciena savus vecākus.
Attiecībā par šo tēmu, es vēlos ar Jums padalīties ar vienu stāstu. Reiz dzīvoja kāda ģimene, kurā starp ģimenes locekļiem bija arī vectēvs. Kādā dzīves periodā sieva un vīrs nolēma, ka vecaistēvs ir traucēklis un aizsūtīja viņu dzīvot uz pirts māju un kad bija auksts laiks, tēvs aizsūtīja savu dēlu, lai tas vectēvam aiznes siltu segu. Kad dēls atgriezās vecāki redzēja, ka viņš segu ir pārgriezis uz pusēm un kad tēvs pajautāja, kāpēc gan viņš tā ir darījis, tad dēls atbildējis, ka viņam jārēķinās, ka drīz nāksies piešķirt segu arī viņiem pašiem. Tātad, sējas un pļaujas likums strādā, ko sējam to arī pļaujam.
No savas labdarības sfēras varu pastāstīt, ka Dievs atbalsta mūsu lēmumus, es reiz dzirdēju, ka kāds uzņēmējs pats par savu naudu ir uzcēlis bērnu namu 50 bērniem un to nodrošina uzturēšanai, es iedegos ar šādu ideju un vēlējos darīt kaut ko līdzīgu. Kāds uzņēmējs man piedāvāja nopirkt nepabeigtu māju un es savā prātā analizēju, ka ja es pārdošu automašīnu un sākšu krāt naudu, tad pēc kāda neilga laika es to varētu iegādāties, bet Dievs rīkojās savādāk, Viņš man deva iespēju nopelnīt tādu naudas summu, kuru es nebiju pelnījis visā savā mūžā un šī nauda pietika, lai segtu visus izdevumus par nama būvēšanu. Pēc tam es ievēroju, ka mans bizness sāka pacelties kā raķete gaisā. Tas bija vareni.
Svarīgi ir būt žēlsirdīgam, ja tu redzi cita vajadzību palīdzi un Dievs palīdzēs Tev.
Esmu ievērojis, ka veiksmīgi uzņēmēji daudz ziedo dažādiem projektiem un viņu bizness plaukst.
Interesanti, ka Vecās Derības laikos, Dāvids Dieva tempļa celšanai savāca lielas bagātības – zeltu, sudrabu un dārgakmeņus un tad, kad nams tika uzcelts, viņš lūdzot Dievu pateicās par to, ka Dievs ir atļāvis, lai no bagātībām, kuras Viņš ir devis, varētu atkal to atdot atpakaļ Dievam. Dāvids pateicās Dievam arī par to, ka Viņš nav nocietinājis viņa sirdi, bet devis žēlsirdības pilnu sirdi. Priecājās par sēklu (finanses), kuru varēja atkal iesēt (ieguldīt).
Es ticu, ka tad, kad pienāks laiks mums doties debesīs un Dievs atdalīs taisnos no netaisnajiem, tad taisnajiem viņš teiks: „Es nācu pie Jums un biju izsalcis un Jūs mani pabarojāt, Es biju izslāpis un Jūs man devāt dzert”. Kad tas varēja notikt? Es domāju, ka atbilde ir rodama vienkāršā sadzīves piemērā, kad tu ej garām maizes lūdzējam, tad iedod to, ko prasa, nopērkot barību vai arī atbalstot finansiāli. Jo varbūt, ka trūkuma cietēja acīm uz Tevi raugās pats Dievs.

Desmitā tiesa
Es no saviem ienākumiem Dievam atdodu 20%. Es vēlos laika gaitā to palielināt vēl vairāk. Dievs man dod visu nepieciešamo dzīvei.

Pārbaudījumi
Esmu savā dzīvē sapratis, ka ir dažāda līmeņa pārbaudījumi.
1. Sezonas grūtības. Pārejošas. Pienāk vecums, kad vecāki vairs nepērk apģērbu, bet liek Tev pašam nopelnīt, tās ir pārejošas grūtības.
2. Situācijas grūtības. Jaunieši seko modei. Tagad modē ir nēsāt īsus krekliņus un jaciņas un jaunas meitenes ziemas laikā nēsā īsas jaciņas ar atvērtiem vēderiem un pēc tam brīnās, kāpēc nespēj dzemdēt. Vai tur ir Dieva vaina? Nē, paša vaina, vajadzēja savulaik ar galvu domāt, kad ļāvās apsaldēt savas olnīcas.
3. Līmeņa grūtības. Tās Dievs pieļauj. Spilgts piemērs no Bībeles, kas labi attēlo šīs grūtības ir stāsts par Jāzepu, kurš visu savu bērnību peldējās tēva mīlestībā un pēkšņi viņa brāļi viņu nodeva un iemeta bedrē, pēc tam pārdeva to garām ejošajai karavānai. Tad nācās sēdēt cietumā ne par ko. Jāzepam nācās saskarties ar dažādām līmeņa grūtībām.
Dievs vēlas, lai tu spētu iziet cauri šādām grūtībām. Lai stiprinātu Tevi un padarītu Tevi stiprāku. Jāzepam nebija viegli, bet viņa situācijas atviegloja tas, ka viņš bija ar Dievu un Dievs bija ar viņu, tas ir līdzīgi kā medaļas divas puses. Grūtāk ir kad tu saskaries ar pārbaudījumu un attālinies no Dieva. Tad ir tiešām grūti. Kad mēs esam pazemīgi Dieva priekšā, tad mūsu dzīvēs ienāk Dieva bijība. Dieva bijība ir gudrības sākums, tā saka Bībele. Tad parādās pareizs skats uz dzīvi, pareiza domāšana.
Slava, bagātība un dzīvība.

Sagatavoja Jurgens Buhlers, tulkoja Ilze Saulīte

“Vai tev Horacina, vai tev Betsaida! Ja Tirā un Sidonā šādi brīnumi būtu notikuši, kādi pie jums notikuši, tie sen jau būtu maisos un pelnos no grēkiem atgriezušies. Patiesi, Tirai un Sidonai tiesas dienā būs vieglāk nekā jums. Un tu, Kapernauma, kas līdz debesīm esi paaugstināta, tu tiksi līdz ellei nogāzta!” Lūk.10:13-15
Tie, kas ir apmeklējuši Kapernaumas drupas, Horacinu vai Betsaidu, tās labi atceras. Visas trīs pilsētas atradās ziemeļos no Galilejas ezera un piedzīvoja varenu Jēzus kalpošanu. Lai gan Bībelē nav daudz teikts par Horacinu, ir zināms, ka Betsaidā dzīvoja trīs Jēzus mācekļi (Jāņa 1:44). Jēzus šad un tad apmeklēja šo rosīgo zvejnieku ciematu un stāstīja viņiem par Dieva Valstību, dziedinot tos, kam bija vajadzība (Lūk. 9:11).
Kapernauma bija ievērojamāka pilsēta. Tā ir nosaukta par Viņa – Jēzus pilsētu (Mat.9:1). Jēzus tur apmetās, kad atstāja Nācareti (Mat. 4:13). Tur Viņš regulāri sludināja sinagogā (Lūk.4:31) un darīja daudz brīnumus un zīmes. Jēzus sacīja, ka šīs trīs pilsētas piedzīvoja Viņa dinamisko kalpošanu vārdos un darbos kā neviena cita pilsēta. Tomēr, neviena no trim pilsētām neatsaucās Viņa vēstij un nenožēloja grēkus.
Skatoties uz pilsētu drupām šodien Galilejas ziemeļu piekrastē, mums tiek atgādināta patiesība, no kuras varētu daudz ko mācīties.
Pirmkārt, Jēzus norāda, ka Dieva sods nav visur vienāds. Dažas pilsētas piedzīvos smagāku sodu nekā citas, jo katra tiek sodīta savā paaudzē. „Tirai un Sidonai tiesas dienā būs vieglāk nekā jums”, Viņš brīdina.
Šeit Jēzus standarti, šķiet, atšķiras no mūsu humāno un reliģisko impulsu vadītajiem priekšstatiem. Acīmredzot, bezdievīgās pilsētas var tikt sodītas ne tik bargi kā tās, kuras iegrimušas reliģiskās tradīcijās, un atsakās atsaukties Dieva kustībai. Jēzus skaidro šo principu sekojoši: “Jo no katra, kam daudz dots, daudz prasīs un, kam daudz uzticēts, no tā jo vairāk atprasīs.” (Lūk.12:48)
Šodien ir daudzas „kristīgas” pilsētas, kuras ir piedzīvojušas Dieva labvēlību un klātbūtni, bet palikušas tādas pašas, nav atsaukušās vai reaģējušas uz spēcīgu Dieva darbību. Tāda debesu klātbūtne būtu pārvērtusi pat pagānu pilsētas Tiru un Sodomu. Viņi sen būtu nožēlojuši savus grēkus vispazemīgākajā veidā – “maisos un pelnos”. Čarlzs Spurdžeons reiz teica: “Ir bēdīgi redzēt, kā mūsu iedomīgie klausītāji rīkojas par spīti žēlastībai, kas būtu pat kanibālus atvedusi pie Glābēja kājām!”
Britu garīdznieks Ričards Cecils jautāja: “Kurš ir visnožēlojamākais cilvēks uz zemes? Vai mums tas tālu jāmeklē? Ne jau krogā vai bordelī mēs viņu atradīsim, bet draudzē! Tas ir cilvēks, kas no svētdienas uz svētdienu apmeklē draudzi, dzird pamudinošus un aizraujošus evaņģēlija aicinājumus, bet ir nocietinājis savu sirdi. Tāds cilvēks atrodas visbezcerīgākajā situācijā.”
Lūkas 10. nodaļā izteikts brīdinājums neuzskatīt lielo un mūžīgo pestīšanu, ko sagādājis Jēzus, par lētu žēlastību. Vēstulē ebrejiem tika brīdināta agrīnā draudze, un tas joprojām attiecas arī uz mums šodien: „Jo, ja caur eņģeļiem (Vecajā Derībā) runātais vārds ir bijis stiprs un katra pārkāpums un nepaklausība dabūjusi savu taisno atmaksu, kā mēs izbēgsim, tik dārgu pestīšanu nicinādami? To papriekš ir sludinājis pats Kungs un mums apstiprinājuši tie, kas to dzirdējuši.” (Ebr.2:2-3).
Daži kristieši šodien tic pilnīgi pretējam. Viņi uzskata Vecās Derības laiku par Dieva tiesas periodu, bet mūsu laiku par žēlastības ēru, kurā Kungs ir dāsns tikai žēlastībā pret Saviem ļaudīm.
Taču iepriekš citētā Rakstu vieta māca pretējo. Jēzus dzīve un glābšana, ko Viņš sagādāja ar Savu nāvi un augšāmcelšanos no kapa, – ir lielākā dāvana, kādu Dievs varēja cilvēcei dot. Tas patiešām maksāja Viņam visu. Taču šis radikālais Dieva neticamās mīlestības piedāvājums prasa radikālu atbildes reakciju no mums. Trīs Galilejas pilsētas tam neatsaucās un drupas vēl šodien mums par to atgādina.
Tādēļ, būsim labāk kā tie, kuri atsaucās Dievam un atdeva savu dzīvi Glābējam. Balva būs pilsēta, kas nav satricināma, un mantojums, kas ir mūžīgs.