Ziemassvētku periodā, kad cilvēku sirdis atmaigst ziemassvētku brīnumam, gribas ticēt, ka tieši šajā laikā Latvijas tautas dienasgrāmatā uzrādītajos neatliekamajos darbos un ar tuvajiem izlīdzināšanas sarakstā līdz Jaunajam 2011 gadam, varētu pievienot vēl kādu neatliekamu un vajadzīgu punktu – piedot Latvijas valdībai, tās neizlēmību, izdabāšanu, pēc vēlēšanu amnēziju un t.t.

Un saprast, ka arī viņi ir tikai cilvēki un arī viņiem trūkst Dievišķās Godības un ir nepieciešams tautas, kā arī kristīgās saimes atbalsts, sapratne, gudrs padoms, iedvesma, jo taču negācijas no ārpasaules pret ko Latvijai nākas konfrontēt jau ir pietiekoši liels. Cerams, ka Jaunajā Gadā piedodami viens otram spēsim ar jaunu degsmi tuvoties viens otram, tauta tuvoties valdībai un valdība tuvoties tautai. Lai kopā un vienotībā varētu aizsargāt un laimīgi dzīvot mūsu Tēvu zemē Latvijā.

Jaunajā Gadā ikviens izvirza jaunus mērķus arī SPEKTRS.

Ilgtermiņa mērķi: kristīga valdība Latvijā. Atmoda Latvijā. 4. Atmoda Latvijā.
Īstermiņa mērķis – kristīgo politiķu atbalstītāju grupa.
Īstermiņa mērķis: kristīgo politiķu atbalstītāju grupa

Kāpēc tā ir vajadzīga? Mums vajadzētu vairāk atbalstīt kristīgos politiķus. Vienīgi derētu noskaidrot par, kuriem ir runa? Protams, mēs varam lūgt Dievu cik nu katram ir uz sirds, par kristīgiem politiķiem valdībā kopumā. Bet nebūtu slikti uzzināt, kuri tie ir, lai lūgšanas pārvērstos konkrētākās un tiešākās. Ir vajadzīgs nedaudz konkretizēt. Lai nebūtu līdzīgi kā tad, kad kristieši draudzēs lūdz par to, lai visā pasaulē iestātos miers, aizmirsdami vispirms gūt mieru savās sirdīs.

Kā tas realizējams? SPEKTRS redakcija aicina lasītājus uz sadarbību.

SPEKTRS būs pateicīgs par sniegto informāciju. Noskaidrojot savu no draudzes izvirzīto kandidātu, kurš ir iekļuvis Saeimā. Vārds, Uzvārds, koalīcijas nosaukums, īss apraksts par deputātu un kontaktinformāciju.
SPEKTRS uzņemas atbildību par datu apstrādi. Kontaktēties ar kristīgo politiķi , lai noskaidrotu tā virzību politikā, deputāta mērķiem un darba veikšanas procesu, lai informētu sabiedrību. Tas ļautu vēlētājiem ar katru izvirzīto kristīgo politiķi iepazīties tuvāk un izprotot vajadzības nepieciešamību, lūgt Dievu konkrētā lūgšanā.

Šāda nepieciešamība radās pēc tam, kad SPEKTRS redakcijai bija tas gods piedalīties kādā kristīgo politiķu tikšanās reizē. Kurā bija secināts, ka bez kristīgās saimes līdzdalības izvirzītie kandidāti, kaut gan izprotot arī viņus, kuri jūtās kā pamesti bārenīši, bez iedrošinājuma un atbalsta, nekur tālu netiks.
Kurš gan cits kā ne mēs atbalstot „savējos” kādi nu, viņi arī būtu, spēsim kļūt stipri un ietekmīgi arī politiskajā arēnā. Saprotot, ka lūgšanās ir stiprāks spēks, nekā finansējumos, kaut gan arī tie ir nepieciešami, lai līdzvērtīgi augtu, attīstītos un pašnoteiktos.

Ilgtermiņa mērķis: Kā tuvoties mērķim kristīga valdība?

Padomos, lūgšanās, sabiedriskās aktivitātēs formējot stipru platformu, sadarbojoties ar esošajiem kristīgajiem politiķiem un audzinot jaunus izveidojot spēcīgu kristīgu koalīciju. Mūsu rīcībā ir četri gadi. Mūsu rīcībā ir mūsu pašu zināšanas dažādās nozarēs, ar kurām varam dalīties arī ar politiķiem un palīdzēt viņiem uzņemt un virzīties pareizā virzienā.
Pārstājot kritizēt, šķelt un noniecināt, kas ved tikai uz lāstu un iznīcību, bet gan bāzējoties uz savu pieredzes gūtu piemēru, esot spēcīgi līderi, spējīgi virzīt un atbalstīt arī politiķus, mēs kopā varam celt savu Latviju, jo vienotībā ir spēks!

Jāizprot, ka politiskās rindās ir nepieciešami spēcīgi un gudri kristīgie politiķi, kuri ir ar tīru sidri un skaidru nācijas vīziju, apzinoties pareizo izvēli ietu droši uz priekšu zinādami, ka viņu priekšā ir galvenais atbalstītājs Dievs, bet aiz viņu mugurām kā klints un mūris stāv visa kristīgā saime, tad neviens nespētu izsist politiķu pamatu zem kājām, jo apzinātos pamatvērtības. Un vienalga kādi pret latviešu nācijas virzītie ideoloģijas vēji arī nepūstu, kristīgie politiķi vienmēr spētu tos atmaskot, nepieņemt, noraidīt, nepakļauties, jo viņu galva ir Jēzus, bet blakus viņu ģimene – kristīgā saime.

4. Atmoda Latvijā

4. Atmoda Latvijā ir bāzējama uz nacionālpatriotisko un latviešu, kā arī lojāli Latvijai cittautiešu pašvērtējuma stiprināšanu. Ikviens interesents savu pozīciju var izteikt spektrs.com/zinas/Nacionālā Identitāte lapaspusē.

Atmoda Latvijā

Atmoda Latvijā ir panākama vispirms iededzinot ikvienam savas sirds atmodu. Veikt atsevišķu grupu lūgšanas vakarus, kuros lūgt par Atmodu Latvijā.
Dažādu konfesiju masu pasākumos aktualizēt arī tēmu Atmoda.
Kristiešiem ir jāaizpilda ietekmju zonu pirmās rindas. Kristiešiem ir jābūt gataviem! Gataviem uz visu, lai Atmoda nāktu drīz!

Izprotot nepieciešamību un virzīšanos noteiktajos mērķos drīz vien atkristu tādas novērotas ainas kā pirmsvēlēšanu kristīgo politiķu kandidēšanās laikā, par kuru nākas mums visiem kaunēties.

Komiskā kristīgo politiķu tikšanās

Pirmsvēlēšanu aina. No jauna kandidējas ne tikai tie paši politiķi-globālisti, bet arī kristīgie politiķi un viņu jaunie līdzgaitnieki. Vienīgi kādu reālu ietekmi viņi ir nesuši un nesīs Latvijas politikā? Ko spēj katrs atsevišķi pārstāvot savu politisko koalīciju? Vai tajā vispār iespējams izteikties, aizstāvēt un nostiprināt kristīgās intereses? Saprotams, ka šiem indivīdiem jāpārstāv koalīcijas intereses, bet kā ir ar Dieva interesēm? To vēlētāju daļu ar kuru palīdzību tikuši ievēlēti? Rodas iespaids, ka pēc vēlēšanām kristīgie politiķi tiek ierauti kopīgā politiskajā katlā un viņi tajā vienkārši pazūd.

Tādējādi daudzu gadu garumā sēž uz vienu un to pašu sasnieguma laura, par kuru tik ļoti lepojas vēl pat šodien. Ģimene ir starp sievieti un vīrieti, it kā citu svarīgu jautājumu vairs nepastāvētu. Bet ko gan tas līdz, ja Eiropas Savienība jau virza jaunu likumprojektu, kā dēļ nāksies pārrakstīt Latvijas Satversmi, jo likumprojakts paredz piespiest visām dalībvalstiīm atbalstīt viendzimuma laulības. Līdzīgi kā tas jau tika panākts, vienkāršā Eiropas tiesas prāvā „Raihman pret Latviju” panākot savu un uzvarējis tajā, Latvijai jāizdara likuma grozījumi. Vai kāds Latvijā iebildīs? Tas jau ir cits stāsts.

Tomēr ko mēs kristīgie vēlētāji pa šiem gadiem, kamēr kristīgie politiķi atrodas valdībā par viņiem vispār zinām? Neko! Kā vien pirms vēlēšanām bukletos redzamās dažas sejas, kas tiek izplatītas draudzēs.

Kauns par tādiem kristiešiem valdībā, ja viens pats cilvēks kardināla Pujata veidolā panāk vairāk, nekā visi kristīgie politiķi kopumā. Pujats, kurš nav varasvīrs aicināja politiķus atbalstīt Bībeles mācību skolās un šis jautājums vismaz tika pacelts pienākošā līmenī.
Pirms vēlēšanām tika organizēta kristīgo politiķu tikšanās, tajā katrs kandidāts varēja izteikt savu pozīciju arī garīgos jautājumos.
Kādai pārstāvei, kura sevi dēvē par kristieti, auditorijā potenciālais vēlētājs, kādas draudzes mācītājs, jautāja, kā tas būtu izskaidrojams, ka politiķe kādā žurnālā izsmeļoši stāsta par savu ceļojumu un Budismu, jo pēc rakstītā šķiet, ka cienījamā politiķe ir pārliecināta budiste. Bet taču budismam nav nekāda sakara ar kristīgām vērtībām. Viņa atbildēja, ka mums kristiešiem būtu jāiepazīstas arī ar citām kultūrām, jo Dievs esot viens.
Tomēr mācītājs pajautāja viselementārāko jautājumu, kāds vien varētu būt, „Kas ir Dievs?” Deputāte apjuka, viņa sāka filozofēt un tad, kad jau aizņēma diezgan daudz „ētera” laika, viņa atteica, ka ko gan par to runāt, jo par to ir daudz jārunā.
Šķiet, ka atbildot uz šo jautājumu var pateikt pat ne vienā teikumā, bet gan dažos vārdos „Dievs ir trīsvienības Dievs, Tēvs, Dēls un Svētais Gars.” Bet, lūk, ko dara ar cilvēku prātiem dažāda veida informācija, ja cilvēks nav nostiprinājies savā pārliecībā un pamatvērtībās.
Ar nožēlu bija jāvēro kā cits aiz cita gan esošie deputāti, gan arī topošie, dodas pie mikrofona un visi kā ieprogrammēti saka vienu un to pašu domu, attiecībā par Bībeles mācību pasniegšanu skolās, par kuru jau sen ir izteicies Pujats, rodot tikai jautājumu, ko jaunie kristīgie politiķi taisās darīt valdībā?
Kāds cits potenciālais kandidāts – mācītājs teica, ka koalīcijas darbā kristīgās vērtības nepaudīšot. Varbūt tad derētu mācītājam atgādināt Bībelē teikto: „Bet īsta gudrība skaļi pauž savu nemieru un liek uz ielām atskanēt savai balsij!” (Sal.p. 1:20) Un tādējādi rodas iespaids, ka ja koalīcija virzīs anti-kristīgus projektus, tad mācītājs (kandidāts) klusēs. Protams, tas ir pārspīlējums, bet tomēr, jautājums paliek, ko viņš valdībā ir pazaudējis?
Kristīgie politiķi no kādas vadošas partijas lepni teica: ”Mēs esam panākuši likuma grozījumus, ka ģimene ir starp sievieti un vīrieti!”. Vai tiešām tas ir arī viss, kas ir panākts par šiem gadiem?

Kristīgie politiķi-bārenīši un pretējo spēku finansējums

Bet nu, kamēr kristīgie politiķi sēž uz sasnieguma laura, tikmēr pie varas tikusi izvirzīta Kultūras Ministre, kura vairāku gadu garumā propagandēja un aizstāvēja „geju un lesbiešu tiesības”. Kā jūs domājat, kāda Latvijā varētu būt topošā izvirzītā kultūras programma? Nākot pie varas viņa teica, ka esot izvirzījusi trīs galvenās prioritātes nacionālās identitātes kopšanā. Nu, nebūsim taču naivi! Kāds gan varbūt sakars homoseksuālisma un liberālisma pārstāvei ar pamatnācijas interesēm? Patiesībā tās visas jau ir tikušas parādītas Praida gājienos un tamlīdzīgos „kultūras” pasākumos, kuros bija atspoguļots, ka atsevišķu dažu pagrimušu cilvēku intereses ir augstākas par pamatnācijas interesēm.
Ja riez ir tā, kā Kultūras Ministre ir teikusi nosakot trīs galvenās prioritātes, kas saistāmas ar nacionālās identitātes celšanu, tad kāpēc par tām iepriekš vispār netika runāts un kāpēc gan vajadzēja izstumt no valdības tos, kuri šīs prioritātes pārzina vislabāk un uzticīgi kopusi daudzu gadu garumā? Tādēļ vien dziļi jāpārdomā kādas prioritātes, tad Ministre ir paslēpusi saldajā ēdienā, ka tik tās nav tās, par kurām arī cīnījusies daudzu gadu garumā un par kurām ir zināmas visai Latvijas sabiedrībai.

Kā Jūs domājat, kādas kristīgi konservatīvas kultūras programmas tiks tagad izvirzītas? Ja iepriekš tik ļoti tika izņirgtas, apsmietas dažādas ar tām saistītām kultūras programmām, viss, kas pamatnācijai un cittautiešiem ir bijis svēts, tagadējai Kultūras Ministrei ir bijis nevērtīgs un nevajadzīgs. Vai tiešām cienītie kristīgie politiķi cer, ka Kultūras Ministre nepieliks roku arī pie jūsu lepnuma laura? Tas ir tikai laika jautājums, tautas modrība taču jāaizmidzina ar it kā tai svarīgiem jautājumiem…
Kamēr kristieši lepojas ar aizgājušo un klusi sēž aiz koalīciju vadītāju mugurām, tikmēr, jūsu lepnums un sasniegums tiks „noslaucīts” tā paša likuma ietvaros.

Kāpēc? Tāpēc, ka Sorosa fonds, Microsoft un tamlīdzīgi finansisti finansē un izvirza „savējos”, bet kristīgie politiķi uzvedās tā, it kā nepazīstu to, Kurš spēj tik pat meistarīgi „noslaucīt” visus iepriekš minētos kopā ņemot vienas sekundes laikā, vai pat mazāk.
Tomēr, kas atbalsta kristīgos politiķus? Kurš finansē kristīgās vērtības Latvijā? Vaina un atbildība gulstas arī uz visu kristīgo saimi, jo mūsu kristīgie politiķi ir kļuvuši par bārenīšiem.

Varbūt pienācis laiks, kristīgiem politiķiem, kuri sevi dēvē par tādiem, saprast, ka „zemes valdnieki pieder Dievam!” (Ps.47:10)
Varbūt pienācis laiks kristīgai saimei- ģimenei atbalstīt „savējos”? Savukārt iespējams, ka tad pienāks laiks atsevišķo koalīciju pārstāvjiem pārstāt baidīties par savu nespēcību, bet gan paļauties uz Dievu un smelties atbalstu prieka pilnās saimes acīs, kas tic un iedrošina?

Tādējādi pienākot laikam, ka kristīgiem politiķiem nevajadzēs trīcēt koalīcijas līdera priekšā par katru kristīgo iniciatīvas izpausmi un nevajadzēs paļauties, ka koalīcijas līderis izvilks, sapratīs, palīdzēs. Jo pateicoties taču viņam vispār atrodas valdībā. Bet būs drošs par to, ka viņš ir iecelts ar kristīgās saimes atbalstu un ir Dieva gribēts.

Tāpēc pienācis laiks, apvienot spēkus un izveidot savu partiju, kristīgu partiju. Nevis slēpties koalīcijas kopīgā katlā, kā nepieņemtiem bārenīšiem, jo bērnunamā it kā drošāk, jo vismaz zupas virtuve kristiešiem iedalīta.

Pienācis laiks, atbalstīt mūsu kristīgos politiķus, lai viņi justos pateicoties mūsu lūgšanām un atbalstam droši un pasargāti, iedvesmoti un laimīgi, jo arī no tā ir atkarīga mūsu Latvijas nākotne!

Izsaki savu viedokli vai priekšlikumu, piedalies akcijā un sūti savu vēstuli mums spektrszurnals@gmail.com

Atbalsti kristīgos politiķus!

Dievs, svētī Latviju!

Klāt Ziemassvētki! Saprotams, ka tie saistāmi ar Jēzus Kristus piedzimšanu. Silītē dus bērniņš un varbūt pat kādam šķiet, ka kāpēc gan tik liela uzmanība nav pievērsta manai dzimšanai, tad jāsaka, protams, ka Tu esi svarīgs, jo tas, Kurš ziemassvētkos silītē dus un Lieldienās mirst Golgātā pie krusta, tikai Tevis un arī manis dēļ. 

Par silītē dusēšanu ir rakstīts daudz, tāpēc šajā reizē vēlētos tēmu apskatīt nedaudz citādākā gultnē. Kā Dievs radīja Pasauli un kā piedzima Jēzus?

„Dievs radīja debesis un zemi” (1.Moz.1:1), šie vārdi liecina, ka pirms debess un zemes radīšanas nebija nekas, tātad Dievs radīja debesis un zemi no nekā.

Dažādi uzskati

Uzskats: Dievs Pasauli ir radījis jau no esošas matērijas. Pieļaujot šādu domu nozīmētu, ka Dievs tiek pakļauts matērijai. Un tas grautu uzskatus par Viņa varenību.

Arguments: Ja matērija būtu mūžīga, tad arī nemainīga. Ja tā būtu nemainīga, tādā gadījumā, tas liegtu iespēju Radīt Pasauli.. Ja tā būtu kaut kādā mērā līdzvērtīga mūžībai un par cik Dievs ir mūžīgs, tad tā noteikti būtu arī neatkarīga no Dieva. Tad kādā veidā Dievs to varētu izmantot sava plāna īstenošanai?

Uzskats: Dievs Pasauli Radījis no sevis paša.

Arguments: Ņemot vērā, ka Bībelē ir teikts: „Viņā radītas visas lietas debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās, gan troņi, gan kundzības, gan valdības, gan varas. Viss ir radīts caur Viņu un uz Viņu” (Kol 1: 16) Vai arī „Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir.”  (Jāņa 1:3) Tad, ja iedziļināmies burtiski, iespējams, ka pie šādas domas varētu nonākt.

Ja mēs uzskatām, ka pasaule ir Dievs, tad diemžēl mēs savu izpratni par Dievu esam ļoti ierobežojuši darbībās un domājam virspusīgi.

Kā varētu izskatīties Radīšanas process, vadoties no šāda uzskata? Salīdzināsim divu veidu Radīšanas aktus. Kā Rada Dievs un kā rada cilvēks.

Cilvēka radīšanas process ir saistāms ar materiāla izmantošanu, pielietojot domu spēku un roku meistarību, , izveidojot kādu rokdarbu, piemēram, uzadīt zeķes aukstam ziemas laikam, vai arī no māla izveidot podu puķu iestādīšanai. Jebkurā gadījumā, lai cilvēks varētu radīt, viņam ir nepieciešama vizualizēšanas spēja un tad tikai ķerties pie darba izmantojot palīgmateriālus.

Bet kā rada Dievs? Ar savu neaptveramo domu un ticības spēku no nekā rada kaut ko. Viņa palīgmateriāls ir tas, ko Viņš saka. Dievs teica un tas notika, Dievs saka un tas notiek, tieši tā kā teikts Bībelē. „Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs.” (Jāņa 1:1).

Bet kā būtu iespējams iedomāties, ja Pasaule ir Dievs? Kā mēs izskaidrotu šo procesu? Tātad, lai cilvēks varētu uzmeistarot māla pudu, tad viņš par materiālu izmanto daļu no savas miesas, izgrieztu daļu no savas ribas, iztecinātu pāris pilienus asins un pods ir gatavs? Tas jau būtu kāds fragments no dēmoniskās „šausmenes”.

Protams, ja mēs sakām, ka darbā ieguldīts daļa no sevis vai arī, ka darbā ir ielikta sava dvēsele, tad ar to mēs domājam, ka darbā ieguldīts daudz pūļu, enerģijas, spēka, radošās spējas. Tad tādā gadījumā varētu teikt, ka Dievs Radot pasauli pielietoja daudz pūļu, enerģijas, spēka, radošās spējas.

Ne no kā nevar rasties kaut kas

Dažkārt ir dzirdama frāze, ka ne no kā nevar rasties kaut kas. Kaut kādā ziņā taisnība, un mēs nevaram apliecināt, ka Pasaule ir radusies pati par sevi. Bet ticam, ka Mūžīgais Dievs to no neredzamā ir pārcēlis redzamajā, kā teikts Bībelē: „No neredzamā cēlies redzamais.” (Ebr.11:3) Kaut gan, Dievs Bībelē arī uzrada šādas tādas izejvielas, kuras tika pielietotas plāna īstenošanā. Neredzamas vielas, kas pārtapa redzamajās.

Pirmajā acu mirklī šķiet, ka pilnīgi neticams ir Pasaules Radīšanas stāsts, kas nav savienojams ar mūslaiku izpratni un zinātni, taču ieskatīsimies vērīgāk.
Nu, taču viena frāze vien ko nozīmē „Dievs radīja pasauli...” -no nekā. Kā tas būtu saprotams mūslaiku un mūsdienīgam cilvēkam. Un var droši atbildēt, ka tieši tā, nav saprotams. Taču kādēļ? Tādēļ, ka cilvēka dzīvē nav bijusi šāda pieredze. Ja cilvēks savā dzīvē nav kaut ko izmēģinājis, viņš taču nevar apliecināt, ka tā, vai arī kāda cita lieta neeksistē, jo viņam taču vienkārši nav bijusi tāda dzīves pieredze. Bet kāpēc, tad attiecībā par Radīšanas Aktu, cilvēki tik viegli izkropļo, noniecina un noliedz brīnuma pilno redzējumu?

Arī koncepcija: no nekā radīt kaut ko, savā būtībā cilvēka loģikai nav iespējama, jo zinātnieki nevar veikt nekādus eksperimentus no neesoša izejmateriāla vai vielas, kas bijusi sākotnēji Radīšanas laikā. Un tagad tik vien atliek strādāt ar pieejamiem materiāliem.

Spožā Rīta Zvaigze –

Ir vēl kāds noslēpumu tīts Radīšanas akts. Ziemassvētku brīnums – Jēzus Kristus piedzimšana. Dāvida sakne – Spožā Rīta Zvaigzne – Emanuel „Dievs ar mums”. Par Zvaigznes parādīšanos debesīs, kā apliecinājums Dieva Dēla dzimšanai esam runājuši pagājušo gadu, bet šoreiz par to, kā piedzima Jēzus…
Arī Jēzus Kristus ir dzimis no nekā, ja tā var izteikties. „Bet Jēzus Kristus piedzimšana notika tā: kad Viņa māte Marija bija saderināta ar Jāzepu, notika, pirms tie nāca kopā, ka viņa kļuva grūta no Svētā Gara.” (Mat. 1:18).
Tas vien tikai apstiprina, ka Dieva Dēla piedzimšana ir paša Dieva Radīšanas, precīzāk sakot, iemiesošanas akts un nevis cilvēku mīlestības tuvības rezultāts.
Kaut arī jāņem vērā, ka pats Jēzus no neredzamās Pasaules (garīgās), pārtapa redzamajā (fiziskajā) caur Marijas miesām un tas nozīmē, ka Viņš jau bija pirms Pasaules radīšanas. Bībele vēsta: „Viņš bija pasaulē, un pasaule caur Viņu radusies, bet pasaule Viņu nepazina. (Jāņa 1: 10)

Neredzamais Pasaules Radīšanas akts jeb Pasaules Radīšana no nekā

Pasaules Radīšanas cēlonis ir izteikts Bībeles pirmajos vārdos „Un Dievs radīja…” un viss, kas no tā izriet, zinātniekiem vien atliek bāzējoties uz to, veikt kādus eksperimentus.

Dievs teica: „Lai top gaisma”. un šodienas zinātniskajā izpratnē, mēs zinām, ka gaisma ir elektromagnētiskā strāva jeb enerģija, kas, starp citu, ir neredzama. Kaut arī tā ietekmē mūs katru dienu.

Zinātnieki ir secinājuši, ka sākotnējās gaismas rašanās brīdī mijiedarbojās enerģija (gaisma) ar matēriju (Dieva Gars lidinājās, (darbība)), tas bija tik liels un spēcīgs, ka vārētu maldīgi uzskatīts kā „lielo sprādzienu”.

„Un Dievs nodalīja gaismu no tumsas” (1.Moz.1:4) Zinātnieki uzskata, ka sākotnēji Visums ir sastāvējis no plazmas un gaismas maisījuma. Tā dēļ Visums tajā laikā bija tumšs plazmas dēļ. Pēkšņa plazmas pārveidošana par atomiem, drīz vien pēc Pasaules Radīšanas noveda pie tā, ka primārais enerģijas sabiezējuma elektromagnētiskais starojums (“gaisma”) “atdalījās” no tumsas un sāka spīdēt izplatījumā, apliecinot Bībeles vārdus “Un Dievs nodalīja gaismu no tumsas”. Zinātnieki šo parādību izskaidroja kā reliktstarojuma rezultātu. Starp citu, ebreju astrofiziķis Arno Penziass saņēma Nobela prēmiju fizikā par reliktstarojuma atklāšanu.

Pēc tam Dievs iedarbināja, ietekmēja vai kā mūsdienu datorprogrammatūras valodā teiktu, palaida programmu un tā jau turpināja procesu automātiski. Uz Zemes sāka augt zaļumi un augi, kā tas tiešāk teikts Bībelē. „Tad Dievs sacīja: “Lai zeme izdod zāli un augus, kas sēklu nes, un augļu kokus, kas augļus nes, pēc savas kārtas, kam sēkla sevī, virs zemes.” Un tā tapa.

Zinātniskais Radīšanas akta formulējums

Kosmoloģijā Radīšanas tēma vairs nav sveša. Vadoties no Bībelē uzrādītās radīšanas shēmas arī zinātnieki radīšanu izskaidrojuši zinātniskā formulējumā: vispirms radās elementārdaļiņas un izstarojums, tad protoni un neitroni – ūdeņraža un hēlija kodoli, elektroni un ūdeņraža, kā arī hēlija atomi – ķīmisku elementu atomi un molekulas – augi, tad dzīvnieki un visbeidzot radīšanas kronis- cilvēks. Lūk, arī zinātnieki no neredzamā pārnesuši redzamajā, piepildot Bībeles pravietojumu.

Vai šodien Dievs Rada?

“Redzi, visu Es daru jaunu.” (Atklāsmes 21:5) Tas nozīmē, ka Dievs nav pārstājis radīt. Jaunas lietas, kas nav bāzējamas uz bijušām, tas ir esošām izejvielām, izejmateriāliem. Tas atkal ir Radīšanas akts no nekā.
Kā arī viņš uztur radīšanas kontaktus – dziedina, atbrīvo, glābj-pestī, mierina un iepriecina un tās visas ir radīšanas neredzamās formas, radīšana no nekā.

Secinājums: Vai Dievs Radījis Pasauli no nekā? Jā!
Vai no ne kā var rasties kaut kas? Var! Un par cik cilvēks ir radīts pēc Dieva tēla (1.Moz 1:26), tad arī cilvēks, radīt no nekā kaut ko, var! Protams, ne tādos mērogos, bet tomēr, lūdzot, ticot un darot!

5. novembrī Latviešu biedrības namā notika ikgadējās Latvijas Valsts Lūgšanu brokastis, kas Latvijā notiek jau piekto reizi. (Lūgšanu brokastu vēsture)

Pasākumā piedalījās Valsts prezidents un Ministru prezidents, eksprezidents Guntis Ulmanis, deputāti un pašvaldību vadītāji, kultūras un uzņēmējdarbības pārstāvji. Dalībnieku vidū šogad ir bijis arī pasaulē pazīstamais evaņģēlists un vairāku labdarības organizāciju dibinātājs Franklins Grehems, kurš Rīgā piedalījās arī Cerības Festivālā. Šogad lūgšanu brokastīs piedalījās arī viesi no Vācijas, Nīderlandes un citām zemēm.

Franklins Grehems bija viens no galvenajiem runātājiem Lūgšanu brokastīs. Viņš uzrunāja klātesošos pasludinot evaņģēliju par Jēzu Kristu. Viņš arī stāstīja par lūzuma punktu savā mūžā. Līdz 22 gadu vecumam viņam patikusi ātra braukšana un arī alkohols, bet tad pēc lūgšanām sajutis Jēzus Kristus klātbūtni savā dzīvē un sācis nodarboties ar labdarību.

Lūgšanu brokastu laikā izglītības, mākslas, kultūras, sporta un uzņēmējdarbības pārstāvji un vadītāji tikās lai savstarpēji iedrošinātu, garīgam stiprinājumam un sadraudzībai.

Pasākumu vadīja Kristaps Tālbergs, brokastis svētīja bīskaps Pāvils Brūvers. Ar lūgšanām uzstājās arī lielāko konfesiju vadītāji. Vairāki cilvēki bija uzaicināti, lai liecinātu par konkrētu Dieva darbu viņu dzīvēs. Par mūziku šogad parūpējās saksofonists Artis Gāga un Cerības festivāla viesis pianists Hantlijs Brauns no ASV.

Šogad lūgšanu brokastīs īpaša uzmanība tika pievērsta cerībai. Un klātesošie bija mudināti atvērt savas sirdis jaunai cerībai. Lūgšanu brokastīs tika vēstīts, ka laikā, kad Latviju un visu pasauli skārusi krīze, cerībai ir ļoti liela nozīme. Spriedze sajūtama ne tikai valsts ekonomiskajā sfērā – tā ietekmē arī katru personīgi, mūsu ģimenes, draugus un kolēģus. Šajā laikā apjaušams, ka mainās iepriekšējie priekšstati par dzīvi, un ierobežotās ārējās darbošanās vietā notiek pāreja uz iekšēju aktivitāti. Tiek meklēta jauna iespēja un jauna cerība.

Pasākumā uzrunu teica Valsts prezidents Valdis Zatlers. Tā bija saistīta ar šī gada Lūgšanu brokastu tēmu un attēlojusi cerību kā iedvesmotāju.

Lūgšanu brokastu rīcības komitejas vadītāja Inese Šlesere vairāk nekā 250 cilvēkiem teica: „Caur Svētajiem Rakstiem Dievs saka : „Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar Mani.” (Atkl.3:20)
Ceram, ka lūgšanu brokastīs saņemsit stiprinājumu, iepriecinājumu un jaunu cerību sev, savai ģimenei, novadam un mūsu valstij!”

Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs aicināja uz Latvijas garīgo atmodu un vēlēja it visur: politikā, žurnālistikā un biznesā cilvēkus domāt nevis privāto vai grupējumu interešu, bet gan kopīga labuma kategorijās.

Daļa no pasākuma dalības maksas ienākumiem tika ziedota zupas virtuvēm, kas sniedz iespēju saņemt siltas pusdienas trūcīgajiem, daudzbērnu ģimenēm, vientuļajiem un bezpajumtniekiem.
Lūgšanu brokastis Latviešu biedrības namā noslēdzās ar Valsts himnu, lūgšanu „Mūsu Tēvs, debesīs” un svētības vārdiem.

Lūgšanu brokastu vēsture jeb Jājamzirdziņš” Baznīca IR atdalīta no valsts!

Novembra mēnesis bija bagāts ar dažādiem notikumiem, taču visi bijuši saistīti ar Latvijas mērogā vērienīgu kristīgu pasākumu Cerības Festivāls ar Franklinu Grehemu. Evaņģelizācijas pasākuma galvenais viesis Latvijā uzturējās ne tikai festivālā, bet arī apmeklēja Lūgšanas Brokastis, tikās ar Latvijas Metropolītu Aleksandru un bija vizītē pie Latvijas prezidenta Zatlera. Savukārt Lūgšanas Brokastīs ieradās arī Cerības Festivāla dalībnieks izcilais džeza pianists Hantlijs Brauns, kurš apmeklēja arī svētdienas dievkalpojumu un priecēja ar savu izcilo klavierspēli draudzē Prieka Vēsts.

SPEKTRS: Kādi ir bijuši Jūsu pirmie iespaidi par Latviju?

Franklins Grehems: Pirmās atmiņas par Latviju ir saistītas ar kādu ģimeni no Latvijas.

Studiju laikā mācījos ar viņiem kopā. Šī ģimene dalījās savos mīlestības pilnos stāstos par Latviju. Viņi teica, ka cerot, ka man kādreiz radīsies tāda iespēja ierasties vizītē uz Latviju. Pēc 35 gadiem tas ir noticis. Mani ir aicinājušas Rīgas Draudzes un tagad es redzu, ka patiešām šī ir brīnišķīga valsts. Latvijā esmu ieradies kā evaņģēlists un tas, ko es vēlos teikt Latvijā ir par to, ka Jēzus Kristus – miris Tevis un Manis dēļ. Man ir liels gods atrasties starp jums šajā laikā.

SPEKTRS: Kādu Jūs redzat garīgo atšķirību Latvijā starp citām Eiropas dalībvalstīm?

Franklins Grehems: Katra valsts ir atšķirīga. Katrai ļaužu grupai ir kādas unikālas iezīmes. Bet cilvēku sirdis ir līdzīgas. Cilvēki tiecas zināt vai Dievs eksistē un ja Viņš ir, vai ir zināms par manu esamību? Vai es Viņam esmu svarīgs? Jo pasaule taču ir tik milzīga, bet es esmu viens. Vai Viņš zina manu vārdu? Jā Viņš zina par ikvienu, Viņš zina mūsu vārdus. Viņš mīl ikvienu no mums.

Latvija ir skaista zeme. Jums ir bagāta vēsture. Šajā zemē ir norisinājušās brīnišķīgas lietas. Ir daudz brīnišķīgu cilvēku, kuri no Latvijas ir ieradušies Amerikā. Amerika ir svētīta pateicoties cilvēkiem no Latvijas. Bet ir arī tā, ka daudzu Latviešu sirdis ir bezcerībā. Un pilnīgi vienalga kādas gaidas, vienalga kāda iemesla dēļ. Jo viņu dzīve nav izveidojusies tāda, kādu viņi gribējuši saskatīt. Bet mans mērķis ar Cerības Festivāla palīdzību aizsniegt ikkatra cilvēka sirdi, lai pateiktu, ka Dievam cilvēki nav vienaldzīgi un ka Viņš mīl ikvienu, tik ļoti, ka atdeva savu vienpiedzimušo Dēlu pie krusta mūsu grēku dēļ.

Daudzi domā, ka sekulārisms ir atbilde viņu problēmām, bet tas diemžēl tikai rada aizvien lielāku tukšuma sajūtu viņu dvēselēs. Politika nevar aizpildīt šo vakuumu cilvēku dvēselēs. Jo tikai pats Dievs var piepildīt tukšuma vietu ar savu mīlestību un tas var notikt tajā gadījumā, kad mēs esam pareizās attiecībās ar Viņa Dēlu Jēzu Kristu. Daudz cilvēku Latvijā šajos nelabvēlīgajos apstākļos meklē Dievu. Tieši tādēļ draudzes Latvijā ir apvienojušas spēkus, jo viņām ļoti rūp cilvēki. Mēs kopā vēlamies šīs skaistās zemes Latvijas iemītniekiem liecināt par Jēzu Kristu, kas var izmainīt cilvēku dzīves acu mirklī. Un dot mūžīgās dzīvības cerību.

SPEKTRS: Jūs tiksieties ar Latvijas prezidentu V. Zatleri kādi jautājumi tiks izskatīti šajā vizītes laikā?

Franklins Grehems: Ik reiz, kad es tiekos ar valstu vadītājiem es vēlos runāt par garīgiem jautājumiem, es esmu pārliecināts, ka Jūsu prezidentam pietiek padomu politiskajos vai ekonomikas jautājumos. Bet mana pārliecība ir tāda, ka Dievs ir nokārtojis iespēju tikties ar Latvijas prezidentu, lai runātu tieši par garīgiem jautājumiem. Protams, es nevaru paust kādas tieši ir bijušas sarunas ar valsts vadītājiem, jo tās ir dziļi personīgas sarunas. Bet manas vizītes raksturs un došanās pie Latvijas prezidenta ir garīgs.

SPEKTRS: Latvijas presē, kā jau tas ir ierasts, interesējas par festivāla finansiālo pusi, kādā veidā tiek nodrošināts šāds vērienīgs Cerības Festivāls?

Franklins Grehems: Lielākā daļa finanses nākušas no ārvalstīm, kā dāvana Latvijas iedzīvotājiem, lai tiem būtu iespēja dzirdēt cerības vēsti. Savukārt no vietējām draudzēm, kuras ir aicinājušas mūs Cerības Festivāla organizēšanā, tika lūgts nodrošināt transporta izdevumus, lai uz Festivālu Rīgā varētu atvest cilvēkus no visām Latvijas vietām un lauku rajoniem, kuri nevar atļauties pārvietošanās izmaksas.

Ir svarīgi arī saprast, ka personīgi es nesaņemu par to samaksu. Mēs nesaņemam samaksu no Latvijas. Personīgi es saņemu naudu vienīgi no organizācijas „Samariešu soma” ASV.

Ikvienā no mums ir dvēsele un gars, kas dzīvo mūžīgi un Bībele vēstī, ka cilvēka gars atradīsies kopā ar Viņu mūžībā, vai arī uz mūžu būs atšķirts no Dieva un ies uz elli. Un mēs gribam līdzdalīt šo brīnišķīgo vēsti par Jēzu Kristu. To, ka Viņš paņēma mūsu grēkus sev līdz pie krusta. Viņš tika piesists pie krusta Golgātā. Viņš nomira un tika apglabāts mūsu grēku dēļ. Bet labā vēsts ir tā, ka Viņš augšāmcēlās. Ja mēs gribam ticībā pieņemt Jēzu Kristu savā sirdī, tad Dievs piedos mūsu grēkus. Tad mums piederēs mūžīgās dzīvības cerība. Kad Kristus nomira, tad Viņš to darīja visas pasaules dēļ. Ja vien mēs Viņam ticēsim un uzticēsimies, tad mēs gūsim cerību būt kopā ar Viņu. Tā ir tā centrālā vēsts.

SPEKTRS: Vai Jūs, lūdzu, varētu precizēt, ieskatoties iesaistīto draudžu sarakstu, šķiet, ka ir arī tādas, kas nepiedalās, piemēram, katoļu draudzes, pareizticīgo un vecticībnieku draudzes. Kāds ir iemesls?

Franklins Grehems: Aicinājums piedalīties Cerības Festivāla bija izskanējis visām draudzēm Latvijā. Bet ir arī tādas, kas nevēlas piedalīties, tam ir dažādi iemesli. Piemēram, katoļu un pareizticīgo draudzes, pašu par sevi pasākumu atbalsta un novērtē, taču savu iekšējo draudžu noteikumu, vai tradīciju dēļ nevar piedalīties atrodoties kopā ar citu konfesiju draudzēm. Mēs saprotam, ka ir teoloģiskās atšķirības, taču mēs esam aicināti, lai pasludinātu Jēzu Kristu. Tas ir iemesls, kādēļ mūs visus vieno. Tas ir Jēzus Kristus evaņģēlijs. Šodien esmu atsevišķi ticies ar pareizticīgo baznīcu Metropolītu Aleksandru un viņa viesmīlība bija tik liela, ka nācās aizkavēties.

Es neesmu šeit ieradies pārstāvēt kādu konfesiju, bet esmu ieradies, lai atbalstītu tās 550 draudzes, kuras mani šeit ir aicinājušas. Mēs kopīgiem spēkiem vēlētos Cerības Festivālā redzēt tos cilvēkus, kuri nekad iepriekš nav spēruši kāju baznīcā. Tas būtu liels prieks. Varbūt arī, ka ieradīsies, kāds, kas pārstāv budismu vai musulmaņus, jo mums jāsaprot, ka Kristus nomira par mums visiem.

SPEKTRS: Paldies!

Laiks ieņemt stingru nostāju

“Veidosim nākotni, atceroties pagātni” – šādi vārdi lasāmi Holokausta piemiņas muzejā „Jad Vašem” Izraēlā.

Mūsu kristīgā pagātne var iemācīt mums daudz par to, kā veidot labāku nākotni. Kristīgā antisemītisma traģiskā vēsture, jo īpaši Holokausta laikā, nes sevī daudz mācību stundu. Pārāk bieži mēs centrējam uzmanību uz savu personīgo pagātni. Un cerot uz gaišāku nākotni, mēs raugāmies pāri mūsdienu nospiedošajām problēmām. Taču šā gada notikumiem bija jāiezvana trauksmes signāls mūsu garā. Pagātnes mācību stundas neattiecas uz tālo nākotni, bet uz šodienu. Redzot plaukstam naidu pret Izraēlu un ebreju tautu, mēs saprotam, ka cilvēkiem jākļūst izglītotākiem.

Aizvadīts trauksmains un izaicinājumiem pilns gads

2010. gads Izraēlai ir bijis izaicinājumu pilns. Tas sākās ar “aparteīdu nedēļām” universitāšu pilsētiņās Ziemeļamerikā, kur Izraēlas politika tika pielīdzināta “rasistu režīmam” Dienvidāfrikā.

Vairāki šovbiznesa pārstāvji atcēla savas vizītes uz Izraēlu, protestējot pret tās politiku. Ārvalstu uzņēmumi sāka izņemt investīcijas no Izraēlas ekonomikas.

Unionisti, kreiso partiju biedri un geju tiesību aizstāvji apvienojās ar musulmaņu ekstrēmistiem, stimulējot „boikotu, sankciju un kapitāla daļu atsavināšanas” stratēģiju pret Izraēlu.

Zviedrijas pilsētā Malmo tika spridzināta sinagoga, logiem sašķīstot druskās. Pastāvīgi uzbrūkot, radikālie musulmaņi ir novājinājuši tur mītošo nelielo ebreju kopienu. Liberālās zviedru pilsētas mērs deva padomu ebreju iedzīvotājiem; lai sagādātu drošāku dzīvi, viņš ieteica ebrejiem nosodīt izraēliešu aktivitātes Gazā.

Maija beigās turku flotile izprovocēja varmācīgu sadursmi ar Izraēlas aizsardzības spēkiem jūrā nevajadzīgā mēģinājumā lauzt Gazas “blokādi”. Traģiskais incidents izraisīja starptautiskā nosodījuma plūdus pret Izraēlu, tā pasludinot, ka izraēliešiem nav tiesību sevi aizsargāt. Tikmēr pasaules līderi apraudāja “humanitāro krīzi” Gazas reģionā un daži mediji aprakstīja to kā vienu lielu koncentrācijas nometni, ignorējot plašo pārtikas un humānās palīdzības preču piegādi, ko Izraēla nodrošina Gazai ik dienas. Šī epizode pat izraisīja visai retu gadījumu, kad Vācijas Bundestāgs izteica pārmetumus Izraēlai neparastā vienotībā starp visām partijām – labajiem un kreisajiem.

Jūlijā britu tiesa attaisnoja vandāļu bandu, kas bija ielauzusies ieroču rūpnīcā, radot lielus zaudējumus, tā protestējot pret Izraēlas operācijām Gazā 2009. gada ziemā. Uzskatīt, ka Izraēla ir pārvērtusi Gazu par “elli zemes virsū”, ir normāli, – ar šo apgalvojumu tiesnesis palīdzēja tiesai pieņemt lēmumu.

Šī gada septembrī Eiropas Savienības tirdzniecības komisārs Karels de Guhts sacīja Beļģijas TV, ka “ebreju lobijs” ir atbildīgs par to, ka nav panākts miers ar palestīniešiem, piebilstot: „ir grūti racionāli diskutēt ar ebrejiem par situāciju Tuvajos Austrumos”.

Oktobrī Norvēģijas valdība paziņoja vācu kuģu būvniecības uzņēmumam, ka zemūdenes, kuras tas ražoja Izraēlai, vairs netiks izmēģinātas norvēģu ūdeņos. Tas bija jauns aizliegums drošības tehnikas eksportam uz Izraēlu.

Vēlāk tajā pašā mēnesī astoņas valstis (Turcija, Beļģija, Islande, Jaunzēlande, Zviedrija, Īrija un Dienvidāfrika) boikotēja ikgadējo OECD konferenci tikai tādēļ, ka šajā gadā tā norisinājās Jeruzalemē.
Pirms vairākām nedēļām Vidējo Austrumu katoļu bīskapu sinodē sanāksmes sekretārs apvainoja Izraēlu par kristiešu masveida izceļošanu no šī reģiona, paziņojot: „Mēs, kristieši, neuzskatām, ka Apsolītā zeme ir domāta ebreju tautai. Izredzētā tauta vairs neeksistē.”

Ļaunā alianse

Šajā gadā notikušo anti-Izraēlas incidentu uzskaitei nav gala. Globālā kampaņa padarīt ebreju valsts eksistenci nelikumīgu arvien vairāk izolē Izraēlu. Lielākajā daļā Rietumu valstu ebreji ir pasargāti, taču tiek radīti jauni draudi ebreju tautai, anti-izraēlisms. Kamēr ebreji atturēsies no Izraēlas valsts atbalstīšanas, viņi būs drošībā. Šī vēsts nāk no Malmo un Eiropas. Graut ebreju valsti ir kļuvis moderni parlamentos, preses namos un augstākās izglītības iestādēs. Un tie no mums, kuri aizstāv vienīgo demokrātisko valsti Vidējos Austrumos, tiek dēmonizēti kā draudi pasaules mieram.

Eiropas ielās un citur pasaulē tiek formēta ļauna alianse no radikālajiem kreisajiem un islāma ekstrēmistiem. Šī jaunā antisemītisma forma ietekmē pat evaņģēliskās draudzes.

Ir laiks ieņemt stingru nostāju! Ja mēs nemācīsimies no pagātnes un pieļausim tās pašas kļūdas tagadnē, – nākotne būs vēl drūmāka.
Ne tikai muzejs

ICEJ motivācija, dibinot „Jad Vašem Kristīgo draugu” departamentu Holokausta piemiņas muzejā Izraēlā, pirmkārt, bija – nepieļaut otru Holokaustu. Memoriāls glabā ne vien pagātnes notikumu atmiņas, bet nes arī spēcīgu vēsti mūsdienām un nākotnei. „Jad Vašem” strādā trīs frontēs, kuras ir izšķiroši nozīmīgas, veidojot un ietekmējot tagadni:

1. Atmiņas – „Jad Vašem” glabā Holokaustā bojā gājušo sešu miljonu ebreju godu un piemiņu. Viņu dzīve šeit atspoguļota kā vienkāršu Eiropas iedzīvotāju ikdiena, darbs, sasniegumi. Tāpat dokumentēts nacionālisma, rasisma un antisemītisma ļaunums, kas izpostīja šo ļaužu dzīvi.

2. Izglītība – memoriālā „Jad Vašem” ir mācījušies studenti, karavīri, pedagogi, zinātnieki, politiķi un tūristi. Pēdējos gados Kristīgais departaments ir iesaistījis izglītības projektos arī mācītājus un garīgos līderus no visas pasaules, kuri uzzina daudz faktu ne vien par pagātni, bet arī par to, kā pielietot no vēstures gūtās mācības mūsdienās. Šīs jaunās izglītības programmas ietvaros notiek arī tikšanās ar Izraēlas amatpersonām, un tas kā efektīvs instruments palīdz katram kalpotājam un draudzes vadītājam saskarsmē ar mūsdienu izaicinājumiem.

3. Atzinība – „Jad Vašem” ne tikai uztur dzīvu bojā gājušo piemiņu, bet arī “Taisno starp tautām” atzinību, tā iedvesmojot nākamās paaudzes. Glābēji, kuri, riskējot ar savu dzīvību, nostājās patiesības pusē un glāba ebrejus Šoa (traģēdijas) laikā, tiek atzinīgi novērtēti un godāti memoriālā.

Kristīgās vēstniecības sadarbība ar „Jad Vašem” ir ļoti nozīmīga ICEJ darba daļa.

Mēs aicinām arī Tevi kļūt par „Jad Vašem Kristīgo draugu” dalībnieku, reģistrējoties http://www.icej.org/articles/yad_vashem_christian_desk

Alija 2010. gadā procentuāli pieaugusi divkārt

Ebrejiem atgriežoties savā sentēvu dzimtenē, pēdējo divu gadu laikā Starptautiskās Kristiešu Vēstniecības Jeruzalemē (ICEJ) sponsorētā alijas programma ir paplašinājušies dubultīgi.

Pieaugošā antisemītisma vilnis un ekonomiskā lejupslīde pasaulē ir stimulējusi ebreju izceļošanu uz Izraēlu. Pēc Izraēlas Ebreju aģentūras iniciatīvas ICEJ šogad ir sniegusi atbalstu arī „Alijas sarkanā paklāja” programmai, tādējādi paplašinot Kristīgās vēstniecības alijas darbu par simts procentiem. „Sarkanais paklājs” ir absorbcijas programma, kuras ietvaros jaunajiem ieceļotājiem 24 stundu laikā pēc ierašanās Ben Guriona lidostā tiek sniegts atbalsts imigrācijas dokumentu kārtošanā. Cilvēki saņem konsultācijas par veselības aprūpi, darba iespējām, nodokļiem, apdrošināšanu, kontu atvēršanu bankā, mobilo tālruņu norēķiniem, auto nomu, dzīvokļu iegādi un īri, laikrakstu abonēšanu un citu informāciju. Jaunajiem Izraēlas iedzīvotājiem tiek izsniegtas identifikācijas kartes – personu apliecinošs dokuments, sabiedriskā transporta kartiņas un auto vadītājiem – jauna vadītāja apliecība.
Pēc vajadzības cilvēkiem tiek sniegti transporta pakalpojumi un apmaksāta uzturēšanās viesnīcās. 72 stundu laikā ieceļotāji jau ir kļuvuši par pilntiesīgiem izraēliešiem.

Šajā gadā norisinājās vairākas „Alijas sarkanā paklāja” uzņemšanas ceremonijas. Vasarā tika sagaidīti iebraucēji no 24 valstīm, ieskaitot Krieviju, Itāliju, Franciju, Turciju, Uzbekistānu, Ukrainu, Gruziju un Etiopiju.

Šā gada vasarā ICEJ piedalījās arī uzņemšanas ceremonijā, sagaidot ap 170 nākamos Izraēlas iedzīvotājus no Latīņamerikas un Spānijas.

„Alijas sarkanais paklājs” – tā ir silta ebreju uzņemšana jaunajās mājās.

„Šodien mans sapnis ir piepildījies”, – sacīja Ārons no Meksikas, ierodoties Izraēlā. „Un tas man ir liels pārsteigums, ka kristieši mūs atbalsta. Es par to neko nezināju, jūtos lieliski”, – viņš piebilda. „Sarkanā paklāja” koordinators Ofers Dahans atzīmēja, ka „kristiešu atbalsts alijas darbā ir ļoti nozīmīgs”. „Es uzskatu ICEJ par nopietnu sadarbības partneri, kas aktīvi darbojas visā pasaulē. Ebreji citās valstīs tiek iedrošināti doties uz Izraēlu, redzot jūsu aktivitātes, un tas ir brīnišķīgi.”

„Kad es pārcēlos uz dzīvi Izraēlā pirms astoņiem gadiem, ICEJ uzdāvināja spilvenus un dažādas saimniecības lietas mājai, kuras es joprojām lietoju. Šodien atbrauc mana mazmeitiņa un es esmu šeit, lai viņu sagaidītu”, – sacīja Gladis no Argentīnas.

Jau otro gadu, pieaugot ebreju izceļotāju skaitam pasaulē, ICEJ ir atbalstījusi imigrantus ne tikai no bijušās PSRS, bet arī no Francijas, Zviedrijas, Dienvidāfrikas un Latīņamerikas. 2009. gadā mēs palīdzējām atgriezties mājās gandrīz 1500 ebrejiem, bet 2010. gadā mūsu sponsorēto olim skaits pārsniegs trīs tūkstošus cilvēku.

„Somijas Exodus Komiteja” sadarbībā ar ICEJ somu filiāli šajā gadā sedza izdevumus ebreju emigrantiem no Krievijas, kuri devās uz Izraēlu caur Helsinkiem. Šis maršruts joprojām darbojas kopš Padomju komunisma režīma krišanas 1989. gadā. 2010. maijā tika sponsorēti trīs šāda maršruta lidojumi – maijā, oktobrī un novembrī.

Pēdējo mēnešu laikā gandrīz 600 pasažieriem tika apmaksāti lidojumi uz Izraēlu no Zviedrijas un Krievijas. Tika nodrošinātas arī biļetes bagāžai, radot iespēju katram cilvēkam paņemt līdzi 75kg mantu. Tas ir liels iedrošinājums un atbalsts ģimenēm, kuras pārceļas uz dzīvi Izraēlā.

Jaunas programmas ir uzsāktas Zviedrijā un Latvijā. Ekonomiskās situācijas dēļ alija pieaug arī Latvijā un mūsu atbalsts nepieciešams, lai palīdzētu nokļūt ģimenēm Rīgas lidostā.

Pagājušo 20 gadu laikā ICEJ ir atbalstījusi vairāk nekā 106 000 ebrejus alijas veikšanā uz Izraēlu.
Saskaņā ar Ecehiēla 36. nodaļu, pasaules satricinājumi palīdz sapulcināt mājās ebreju tautu. Pašlaik īpaši apgrūtināta dzīve ebrejiem kļūst Eiropā un Dienvidamerikā.

Izraēlas Ebreju aģentūras vadītājs Natans Šaranskis apliecināja, ka „kristiešu atbalsts bija ārkārtīgi nozīmīgs laikā, kad pasaule cīnījās par Padomju komunisma dzelzs priekškara gāšanu. Un kristiešu atbalsts ir bijis ļoti svarīgs, ņemot dalību alijas brīnumā, vedot ebrejus mājās ar kuģiem un lidmašīnām. Kristīgā vēstniecība ir šo sasniegumu daļa un mēs to ļoti augsti vērtējam.”

Decembrī ICEJ sponsorēs lidojumu no Francijas. Aizvien vairāk cilvēku no lielās ebreju kopienas Francijā pieņem lēmumu pārcelties uz dzīvi Izraēlā. Viņu izvēli ietekmē gan negatīvais, gan pozitīvais aspekts: radikālo musulmaņu aģitācija, kā arī Izraēlas stabilā ekonomika un iespēja atklāti dzīvot ebreja dzīvi. Sirsnīgi pateicamies par Jūsu ziedojumiem, kuru dēļ šis darbs aizvadītajā gadā ir bijis iespējams!

Pārskatu sagatavoja ICEJ Alijas departamenta vadītājs Hovards Flauers

WFJ Decembris 2010
www.icej.org
info@icej.lv

Ielūkoties šī gada „Alijas sarkanā paklāja” notikumos varat, noskatoties video: (no dažādām valstīm)

www.jewishagency.org/(no Francijas)

http://www.youtube.com/watch?v=6blwTj9kb_I&feature=related (no Lielbritānijas)

http://www.youtube.com/jafialiyah#p/u/1/g8WBpxnms7k (no Krievijas un Ukrainas)
http://www.youtube.com/watch?v=FX_Digu_ix0 (alijas dziesma 2010)

„Tanī dienā Es pacēlu savu roku pār tiem, ka Es tos izvedīšu no Ēģiptes zemes un tos ievedīšu tai zemē, ko Es esmu tiem izredzējis, kur piens un medus tek, kas ir jaukāka par visām zemēm,” (Ecēchiēla 20:6)
Kopumā par Izraēlu ir grūti rakstīt, vismaz man, jo emocijas ir tik daudz, kuras vārdos izteikt ir grūti, tāpēc, iespējams, vietām esmu pārāk emocionāla. Man bija lieliska iespēja, kad Latvijā krāsainās rudens lapas nomaina sals, desmit dienas kopā ar fantastisku grupu no Latvijas viesoties Izraēlā. Es zināju, ka Izraēla ir skaista zeme, bet es nebiju iedomājusies, ka tā ir TIK SKAISTA! Tā ātri vien mani savaldzināja. Mūsu gide Irina, iebraucot Jeruzalemē, mums atklāja, ka aizbraucot mēs ātri vien sāksim pēc tās ilgoties. Un tik tiešām – tā ir!

Spītīgie krūmi tuksnesī

Lai gan lielu daļu Izraēlas teritoriju klāj tuksneši un zeme ir akmeņaina, tomēr iedzīvotāji ir iemācījušies to apstrādāt un raža tiem ienākas divas vai pat trīs reizes gadā. Tas skaidrojams ar silto klimatu. Iebraucot Izraēlā, otro rītu gide mums ieteica sākt ar peldi – pludmale bija tukša, jo vietējiem iedzīvotājiem ūdens temperatūra +25 grādi pēc Celsija, ir par vēsu. Lietus dienas Izraēlā ir īpaši gaidītas, jo nokrišņi valstī ir ļoti reti, tāpēc ūdens tiek lietots taupīgi un iedzīvotājiem ir ļoti vērtīgs. Manā atmiņā ir palikuši spītīgie tuksneša krūmi, kuri akmeņu plantācijās pēc pirmā acu skata izskatās sakaltuši, bet gide mums smaidot atrauca, ka tā viss nav – tie ir dzīvi un nav padevušies, jo pacietīgi gaida lietu, zinot, ka agri vai vēlu – lietus būs! To sagaidot, krūmi uzreiz sazaļo un paliek vairākas reizes lielāki, lai vēlāk pamazām mitrumu atdotu tuksnesim. Izraēlā ir ne tikai augsti attīstīta ražošana, bet ir atrodami dimanti, briljanti, kas tiek eksportēti uz visu pasauli. Arī tehnoloģiju kompānijas valstī ir plašā pulkā – gide stāstīja, ka daudzas lietas, kuras arī mēs izmantojam ikdienā, ir izgudrotas tieši Izraēlā. Valsts eksporta artava, pēc gides teiktā, ir aptuveni 30%. Viņa sacīja, ka Izraēlā lielāks akcents tiek likts uz to, ka valsts cenšas orientēties, lai tā galvenokārt patērētu uz vietas saražoto produkciju. Savukārt no importētām precēm dominē graudi un liellopu gaļa, teica gide. Kopumā viņa Izraēlas iedzīvotājus raksturoja kā strādīgus – arī mēs varējām novērot, ka dienas vidū Izraēlas pilsētās vislielāko drūzmēšanos, it sevišķi Jeruzalemē, veidoja tieši tūristi. Arī pārstāvošā industrija – tūrisms valstī ir augsti attīstīts – šajā kontekstā – arī preču pārdošanas stratēģija, izņēmums nav vietās, kuras ir saistītas ar Jēzu Kristu. Tiesa, ekonomiskās krīzes vilnis Izraēlai, kurā dzīvo vairāk nekā septiņi miljoni iedzīvotāju, nav gājis secen. Gide stāstīja, ka arī Izraēlā nedaudz ir palielinājies bezdarba līmenis, šobrīd pēc viņas teiktā tas ir ap 10%. Mūsu gidei, kura šobrīd precējusies ar ebreju, ir divi bērni, kas Izraēlā skaitās ļoti maz, jo par kārtīgu ģimeni uzskata, ja bērnu pulciņu veido vismaz pieci un vairāk bērnu!

Atmoda IR sākusies

Valstī galvenokārt dzīvo ebreji, arābi, kazaki un citas tautības. Man bija liels pārsteigums, kad uzzināju, ka pagaidām liela daļa ebreju tic Dievam, bet neatzīst Jēzu Kristu. Lai cik dīvaini tas neliktos, Jēzus pagaidām viņiem ir svešs. Tiesa, ir iepriecinoša ziņa – ebreju vidū ir sācies ATMODAS periods, jo salīdzinoši īsā laikā liela daļa no viņiem sirdī pieņem Jēzu Kristu! Jeruzalemē man bija iespēja satikt pāri – jūdu un viņa sievu latvieti Danu, kas iepriekš, ja nemaldos, gāja tieši uz Prieka Vēsti. Pāris stundas viņi ļāva ielūkoties savā ikdienā. No jūdiem ārienes ziņā spilgti izceļas reliģiozie jūdi, kuri no Bībeles atzīst piecas Mozus grāmatas, un pārējo vadās pēc mutiskās toras. Jēzum Kristum tic mesiāniskie jūdi, kā stāstīja satiktais jūds, ja kāds no reliģiozā jūda ģimenes pieņem Jēzu Kristu, bet pārējā ģimene nē, tad tā var atteikties no viņa. Arī pēdējā vakarā, pie viesnīcas satiktais jūdu puisis Nahums, kuram bija pieci brāļi un māsa, stāstīja, ka no viņa ģimenes ticīgs ir tikai brālis. Jaunais puisis ir meklējumos, viņš ar sajūsmu klāstīja, ka grib atgriezties Indijā, kur viņam ļoti paticis, jo viņš tur varēja juties kā karalis. Apmainījāmies ar e-pastu, un es papildināju savu lūgšanu sarakstu ar jaunu ierakstu – Nahums! Kopumā Izraēlas iedzīvotāji, it sevišķi pret tūristiem ir draudzīgi, tomēr kā zināms ebreju un arābu starpā ne vienmēr viss ir gludi. (P.S. Ebreju no arābu mājām var atšķirt pēc ūdens mucām uz māju jumtiem, kur, izmantojot sauli, tiek sildīts ūdens, proti, mucas melnā krāsā ir arābiem, bet baltās – ebrejiem.) Gide jau sākumā mums stāstīja, ka Izraēlai ir sāpīgi, ka bieži vien lielie pasaules, piemēram, Vācijas un Zviedrijas mediji, situāciju Izraēlā atspoguļo tikai no viena skatu punkta. To apliecināja arī Nahums. Tāpat biju pārsteigta, kad viņš teica, ka Izraēlā armijā jāiet ne tikai vīriešu, bet arī sieviešu kārtas pārstāvēm. Turklāt, vīriešiem – trīs, bet sievietēm – divi gadi, turklāt viņi to dara ar prieku un iesaistās šādos pasākumos. Arī pie Raudu mūra – kur bija tādas sajūtas! Aleluja! – varēja novērot, ka kārtības uzraugu lomā ir iejutušās arī jaunas meitenes.

Dievs mūs tā mīl!

Jā, Raudu mūris.. atceroties trīcas pārskrien pāri. Tajā vietā es sajutu tādu Dieva mīlestību pret mums – cilvēkiem – dziļākās stīgas tika aizskartas manā sirdī un dvēselē. Es zinu, ka ticība nebalstās uz īpašām sajūtām, bet tā vieta ir manā sirdī palikusi un es ļoti ceru, ka man būs iespēja tur kādreiz atgriezties. Tāpat blakus, redzot mošeju Salamana tempļa vietā, pārņem cita veida jūtas, bet šoreiz ne par to! Esot Golgātā manī bija dziļas skumjas un fiziski sāpes sirdī, jo tur bija visa tik daudz lieka.. Golgātā ir pārstāvētas sešas reliģiju konfesijas, skaidroja gide, un katra no tām grib, lai tur būtu kaut tāds, kas to raksturotu. Arī remontdarbi tur šobrīd netiek veikti, jo problēmas neslēpjas naudas trūkumā, bet tieši tajā, ka visi grib tos veikt. Iepriekšējo šādu ķildu rezultātā Golgātā atslēgas šobrīd ir uzticētas musulmaņiem. Kopumā iespēja būt Izraēlā manī ir atstājusi spēcīgu ietekmi ne tikai tāpēc, ka man bija lieliska iespēja aplūkot vietas, kuras ir saistītas ar Jēzu, bet arī tāpēc, ka man bija lieliska iespēja pavadīt laiku ar Latvijas grupu un savu mīlošo māmiņu! Saliedētību kristieši Latvijā parādīja jau piedaloties Cerības festivāla rīkošanā, arī šajā braucienā vienkopus bija devušies luterāņi, katoļi, vasarsvētku draudzes pārstāvji. Jēzus Kristus strādāja ik pie viena no mums, varēja redzēt, ka sirds tiek izkausēta daudziem un izmaiņas mūsos notika katru dienu. Esot Betlēmē un stāvot garā rindā, aiz mums bija grupa no Baltkrievijas un tās vadonis bija pārsteigts, ka mēs esam draudzīgi, lai gan esam no vairākām konfesijām. „Kā tas var būt, ka esat tik draudzīgi?” viņš, šūpodams galvu, neizpratnē jautāja.

Mūsu zeme ir Latvija

Ja man jautātu, vai es varētu dzīvot Izraēlā, es droši vien atbildētu, ka jā, tomēr es esmu latviete un man ir mana zeme – Latvija. Tā ir tēvzeme, kuru mīlu, un mani satrauc, kas te notiek. Latvija ir vieta, ar kuru saistu savu nākotni. Latvija ir mūsu valsts, kurš tad cits par to iestāsies, ja, nē mēs latvieši? Mūsu zemi Dievs ir ļoti svētījis, un es ticu, ka mums ikvienam ir visas prasmes un apstākļi, it sevišķi, mums kristiešiem, lai savā zemē dzīvotu un būtu pasaules gaisma citiem tautiešiem.
Arī Izraēlā, pavadot pēdējo vakaru, kas bija 18.novembra priekšvakars, mēs visi sanācām kopā un katrs stāstīja kāpēc viņš bija nolēmis doties šajā braucienā, kādas ir viņa pārdomas un atklātās atziņas. Katrs pateicām Dievam pateicību par šo brīnišķīgo ceļojumu, aizdedzinājām sveci un nolikām izveidotā Latvijas kontūrā tanī pilsētā, no kuras esam nākuši. Pēc tam par godu mūsu valsts svētkiem, stāvot Eilatā pie Sarkanās jūras, no sirds dziedājām Latvijas himnu – „Dievs, svētī Latviju”! Jāatzīmē, ka trešā daļa no mūsu grupas bija latvieši, kuri ir pārcēlušies un šobrīd dzīvo Īrijā. Nākošā dienā, atvadoties viņi aizlidoja pirmie – mēs sirdī sajūtām lielas skumjas pēc viņiem – saviem tautiešiem, tāpēc atvadoties viņiem teicām – mēs jūs gaidām mājās – Latvijā, brauciet, lūdzu, atpakaļ uz savu zemi! Tāpēc šobrīd, kad ir lūgšanas par to, ka liela daļa latviešu ir apmetušies uz dzīvi Īrijā vai Anglijā, man sirdī ir konkrēti cilvēki, kurus esmu iepazinusi, par kuriem lūdzu, lai Dievs veido apstākļus, lai viņi varētu atgriezties Latvijā – zemē, kuru Dievs mums ir devis!

Brīnumu laiks visu gadu

Tuvojas Ziemassvētki un ņemot vērā, ka šajā rakstā esmu atļāvusies būt emocionāla, tad padalīšos, kas īpaši manas sirds stīgas sašūpoja šodien, kad rakstu šo rakstu. Man ir ļoti tuva draudzene, un iepriekš viņa pret ticību attiecās atturīgi. Tomēr ar mani kopā piekrita atnākt uz kristīgu koncertu un Cerības festivālu, turklāt liela pierunāšana nebija vajadzīga. Arī vienu rītu vasarā pamanīju, ka viņa skatījās Rika Renera raidījumu. Savukārt šodien, kad stāstīju par to, kā man gāja dievkalpojumā, viņa man atklāja, ka viņa katru vakaru lūdz Dievu! Aleluja! – tas manām ausīm bija kā medus! Lūgšanām ir liels spēks, lai arī varbūt augļus uzreiz neredzam, bet ledus tiek lauzts. Lūgšanām ir tāds SPĒKS! Es ticu, ka tas ir tikai sākums! Brīnumu laiks, mums kristiešiem, nav tikai Ziemassvētkos, bet visu gadu! Aleluja!

Priecīgus Ziemassvētkus!
„Viņš sevi par mums nodevis, lai atpestītu mūs no visas netaisnības un šķīstītu sev par savas saimes ļaudīm, dedzīgiem labos darbos,” (Vēstule Titam 1:14)